Bavarijas Latviesu vestnesis, July 6, 1949

              LATVUA Trešdien, 1949. g. 6. JQli]|
Nr. 71 (295) im g tf. jūUjā.
Ar autora parakstu vai iniciāļiem pa-rakitltajos
rakātos izteiktafl domas nav
katrā sl^a redakcijas dmn^.
LATVIJAS
OAlbA DIENA
Eslingena
lūlijā Sdksies jauni kursi l i nozarēs
f Ib pastiprināt
luteripu DP
Ieceļošanu
Kāds latvlefiu diplomāts un izcils
vēsturnieks nesen atgādināja mūsu
trimdas dzives vadītājiem: ^sat
ifevliķi uzmanīgi tad. kad „četri
sāki runāt par saprašanos,
Jo taisni tad notikumi attīstīsies
ļ ^ j l virziena. Tad tā bOs zfme.
|4i pMiuIei draud kara briesmas/*
Kad padomju pārstāvis Maļiks
Apvl^ioto nāciju pili Lake Succesā
aMpriadās ar Diesupu par Berlīnes
bicddhto atcelšanu un Parīzes kon-lamoes
sasaukšanu» tad rietumu
piiaula svinīgi parakstīja Atlanti­jai
paktu un izstrādāja plānus Rie-tllmu
Eiropas apbruņoSanai. . '
Un tieši tanī pašā laikā ari Lat­vijai
vārds pamirdzēja pasaules
skatuvtM pamalltē — Lielbritānijas
ndlitiiŗl valdība Vācijā un ārlietu
ministflja ieiOdza Latvijas valdības
firicirtijo pilnvaru nesēju sūtni K.
Zioiņu kopā ar Igaunijas un Lie-t
^ Ifltņlem oficiāli viesoties Vā-cijii
dodot norādījumus vietējām
autoritātftnt ka BalUjas sūtņi uz-
Vttnami M }oti svarīgas personas
(very Important persons). Kad mū­su
sardtu viri Oldenburgā sagai­dīja
Latvtjfts augstāko amatpersonu
ar svinīgu parādi, padomju virs­nieki
iesniedza protestu angļu mi­litārai
valdībai- bet šo protestu no­baidīja.
Tajā pašā laikā ASV ārlietu mi­nistrs
Ečesons paziņoja, ka piekrīt
adtfirtējo pilnvaru nesēja K. Zariņa
lūgtunam iecelt mirušā sūtņa Dr.A.
Bllmaņa vietā par sūtniecības va-dUtāju
Vašingtonā s^tni J. Feldma-nit
gan lietveža pakāpē.
' Abi šie notlkumiJzsauca latviešu
trimdas saimē dziļu gandarījumu
un, sevišķi sūtņa J. Feldmaņa ie-celšana,
plaši atbalsojās arī ār­zemju
presē. Abi šie notikumi ra­dīja
vēja pūsmu politiski klusajās
Baltijas debesis.
Cik sūtņa K. Zariņa viesošanās
, Vā^jā savas tautas vidū un pieda­l
i J^^^^ latviešu augstākā politiskā
PfAiAftna — Latviešu nacionālās pa-iptrezidijŖ
un Latviešu cen-komitejas
sēdēs stiprināja
^lamilu vienībai; ģarii un politisko
Sparu, tik ASV valdības dip­lomātiskais
šacba gājiens pret Mas-
Imvu Latvijas jautājumā stiprināja
visu Baltijas valstu starptautisko
^ltlvokU un deva jaunu pamudinā-
Jcunu Baltijas tautām izturēt un
iaciest nebrīvības j \ ] ļ^
. '28. Jūnijā ASV ārlietu ministrs
DIps Eēesons svinigā audiencē sa­ņēma
no Jaunā Latvijas sūtniecības
vadītāja J. Feldmaņa viņa iecelSa-
, nas akreditīvus un abi valstsvīri,
ladcaņfi ar diplomātisko protokolu,
apmainījās runām. D. Ečesona ļoti
uzmanīgā runā atzīmējami trīs po­litiski
nozīmīgi momenti. Ečesons
)|lflQW apliecinājis ASV valdības
Atftivo interesi par latviešu tautas
iļibkīajlbu, ASV valdība atkārtoti
,it^ļQst neatkarīgās Latvijas valsts
njifuBtkvēSanu, un izteikta pateicība
. ! w ^ t l v u devējam ministram K.
; Žadņam, ar ko pasvītrots K. Za­riņa
augstais stāvoklis, ko tam pie­šķīruši
Latvijas pēdējā neatkarīgā
valdība.
V ^ 9 skumjiem gadiem šī retā gaišā
il^tvljas diena tautas ciešanu tumsā
atblSzmo mūsu acīs un sirdīs neat-
Jaorlgās^ Latvijas laimīgās valsts dzi-ļ
v e s ^ gadus un pilda mūs ar ceri­ņu
gaismu. Šajā dienā latviešu krū-liil
elpo vkglāk: mēs neesam aiz-
A f l o padomju valdībai ne-imtlkamo
un pat naidīgo ^rīcību
ASVi valdība ir atkārtoti nostāju-lida
apspiestās Latvijas pusē, un
lnie& mums savu roku.
Blē^ nešaubīgi ticam taisnībai un
Latvijas brīvībai. Mēs visi vēla­mies
piedzīvot to dienu, kad atbrī­votajā
Rīgā Latvijas valsts prezi­dents
savā pilī atkal pieņems ASV
Sūtņa akreditīvus, sveiks viņu lat­vieti
tautas vidū un pateiksies
iŪSV nācijai par tās palīdzību Lat­vijai
grūtā brīdī.
Lai Dievs piešķir mūsu valstsvī­riem
gudru prātu un spēku vadīt
tatvljas lietas tik labi, ka šī bez­gala
ilgotā diena pienāk drīz. Mū­su
pienākums ir visiem spēkiem
viņiem palīdzēt. V. Lambergs
IRO pārskološanas centrā E s 1 i n-g
e n ā nupat noslēdzās atkal viens
3 mēnešu apmācību {K)sms. Devi­ņās
dažādās nozarēs jaunus arodus
iemācījušies 155 latvieši. Straujās
emigrācijas norises dēļ daļa kur­santu
jau izceļojusi, tiem apliecības
izisniegtas agrāk, ap 50 vēl šinīs
dienās notiek pārbaudījumi, tā kā
svinīgajā Icursu nobeiguma aktā
Pilsskolā pagāj. nedēja apliecības
un diplomus saņēma 64 absolventi
automechaniķi« galdnieki, pien­saimnieki,
mūrnieki, šuvējas un
frizieri. Drīzumā sāksies' jauns ap­mācību
kurss U nozarēs.
Pārskološanas centra vadītājs inž.
A. Vickops cildināja kursantus,
kuiiri laikā, kad skolai nācies pārva­rēt
vairākas grūtības, starp tām
bijusi arī pārvietošanās uz jaunām
telpām, darbā parādījuši Īsti lat­visku
enerģiju un izturību. Koloni­jas
padomes priekšsēdis K. Kalniņš,
sveicot Jaunos arodu pratējus, at­zīmēja,
ka visā darbības laikā Es-
Ungenā pārskološanas kursus bei­guši
ap 4000 un tas liecina, ka lat­vieši
apzinās, kāda nozīme t\irp-mākajā
emigrācijā ir arodu zinā­šanām,
kas reizē ar savas dzīves
nodrošinājumu palīdz arī tautas
stiprināšanai. ĪRO pārbaudes ko-milsljas
priekšsēdis prof. Burkevics
vēlēja, lai kursos gūtās zināšanas
būtu pietiekami labs pamats nā­kotnē,
jo mūsu rītdiena Ir miglā
tīta un tamdēļ mums jābruņojas ar
labiem ieročiem, lai varētu pastā­vēt.
Svinigā izlaiduma akta noslē­gumā
visi nodziedāja darba himnu
— Nevis slinkojot.
Pārskološanas centrs, lai uzska-
Povesta apsveikums bij.
sūtnim Dr. 0^ Voitam
lelta kdzis
Freiburgas latviešu dzīvē izcila
diena bija Jāņi, kad bija ieradies
mīļš viesis — arclīiblslcaps prof.
Dr. T. Grlnbergs. Jāņu dienas diev­kalpojumā
bež archibiskapa runas
dievlūdzējus iepriecināja vēl prof.
A. Teichmanis ar\čello spēli un
Irēne Eberšteine-Bērziņa ar dzies­mām.
Archibiskapa ierašanās saistī­jās
ar kādiem vērā liekamiem ģi­menes
svētkiem — viņa studiju
biedrs Dr. med. Oskars Volts, kas
ar s a v i ^ 83' mūža gadiem vecuma
un cienīguma ziņā stāv Freiburgas
latviešu priekšgalā, 23, jūnijā at­skatījās
uz SO gadiem, ko tas ar
savu dzives biedri pavadījis laulī­bā.
Zeltkāzu gadījumā gaviļniekus
svētīja archibīskaps T, Grlnbergs
asistējot prof. L. Bērziņam. Zīmī­gais
gadījums bija modinājis plašu
interesi nevien latviešos, bet arī
sveštautiešos, kas Voitu un viņa
ģimeni pazīst un prot cienīt no
tiem laikiem, kad viņš bija Latvi­jas
sūtnis Vācijā un dažās citās
valstis. Dr. med. O. Voitu apsvei­kuši
pāvests Pijs XII, Šveices val­dība,
sūtņi K. Zariņš, J. Feldmanis,
0. Grosvalds, A. Speke, Vīsbādenes
pilsētas galva un daudzi citi. L. B.
Nome
zive
VIRCBURGAS centrālās nomet­nes
likvidēšanas akcija ievadīta
jūnija beigās. Plašo nometni, ku­ru
vairāku gadu laikā latviešu ro­kas
bija izveidojušas, izbūvējušas
un izkopušas no kādreizējās drupu
un netīrumu kaudzes par cilvēcīgu
mitekli un rosīgu sabiedrisko un
kulturālo centru krietnai mūsu
trimdinieku daļai, tagad ar IRO ie­stāžu
rīkojumu paredzēts līdz 1.
septembrim pārvērst par emigrāci­jas
transitnometni dažādu tautību
DP. Jau 27. jūnijā 700 šis nomet­nes
iedzīvotājus, galvenokārt ne­strādātājus,
pārcēla uz Traunštei-nu.
Amerikāņu darba vienību lo­cekļu
piederīgos paredzēts pārcelt
no Vircburgas uz Karlsruhi, bet
pārējos centrālās nometnes iedzī­votājus
uz dažādām citām nomet­nēm.
DEDELSDOŖF A nodibināj usies
Nacionālās Latvijas atvaļināto ka­ravīru
'biedrības kopa. Tā 21. jū­nijā
sarīkoja Cēsu kaujas atceres
svinības ar dievkalpojumu nomet­nes
baznīcā un koncertu. Diemžēl,
tautiešu atsaucība kritušo varoņu
atceres sarīkojumam nebija sevišķi
liela.
tāmi parādītu savu darbu, Pilsskolā
sarīkojis skati. Tajā vairākās tel­pās
reprezentējas visas skolas no­zares
i ar , raksturīgākiem mācības
līdzekļiem ' un izstrādājumiem. Glī­tus
darbus, ^ s liecina par latviešu
roku čaklumu un prasmi, nācās
vērot ikvienā no plašajām telpām.
Priecināja gan šuvēju un galdnie­ku,
gan mūrnieku un citu kursantu
darinājumi. To visu skatot, nāk
prātā V. Kaminska vārdi, kas kur­santu
vārdā pateicās skolas vadī­bai,
IRO un skolotājiem: ,Jikteņa
vēji mūs izkaisa visās pasaules ma­lās.
Vienīgais palīgs būs Dievs un
mēs paši ar savām zināšanām un
spējām. Esam sagatavoti cīņai par
eksistenci, jo mums šeit ir rokās
doti ieroči ar kuriem izcirst ceļu
jaunai dzīvei."
Mpdcrni iekārtotas
darbnīcas Neiburga
IRO arodskola Neiburgā pie Do-navas
pirms gada sāka darbu ar 78
kursantiem, 15 mācības spēkiem un
1 bojātu virpu, bet tagad skolā 17
nozarēs mācās 410 kursanti 51 sko­lotāja
un instruktora vadībā. Au­dzēkņi,
kas tagad nāk arī no 1.
(Frankfurtes) uh 4. (Ambergas) ap­gabala,
35 proc. ir ukraiņi, 26 proc.
čechi un slovaki, 18 proc. latvieši
un mazākas citu tautību grupas, to
vidū ari kāds turks. Dir. A. Lin-des
un piedzīvojušu arodspeciālistu
vadībā, starp kuriem ari laba tiesa
latviešu inženieru, skolotāju un
meistaru, skola gada laikā izveido­jusies
par labi organizētu un mā­cības
līĢlzekļiem bagātīgi apgādātu
pārskološanas iestādi. To rāda darb­nīcas
un audzēkņu darbu skate,
kurā redzami gan atslēdznieku,
galdnieku, elektrotechniķu, tekstil-krāsotāju,
šuvēju, drēbnieku, ,ste-notipistu
u. c. veikumi. Nozarēs,
kurās paredzētajā 15 nedēļu mācī­bu
laikā nav iespējams pilnīgi ap­gūt
izvēlēto arodu, piemēram radio
nodaļā, apmācības vada tā, lai kur­su
beigušais vismaz būtu spējīgs
strādāt kādu vienu detaļas darbu.
Teicams pasākums skolā ir psī-chologa
K. Oša iekārtotā psīcho-techniskā
pārbaude, kas iestājoties
jāizdara katram audzēknim. Pēc
pārbaudes iespējam.s konstatēt. au­dzamā
piomCTotibu^ i^izvēlē^^^
arodto, un fes ātiinūml Ir arī labs
pieturas punkts turpmākajā darbā
skolotājiem un instruktoriem.
Tikai gadu darbojas arī 7. (Min-chenes)
apgabala arodskola Ingol-š
t a t ē , kuru pagājušā nedēļā bei­dza
4. ļkurss. Tajā, ievērojot apga­balā
dzivojbšo DP tautību sastāvu,
latviešu maz, vai arī tie kūtri pār-skoloties,
bet lielākā kursantu daļa
ir poļi, ukraiņi un kalmiki. Izstādē,
kurā redzami beigušo kursantu
„diplomdai^bi", rāda, ka arī te strā­dāts
ar sekmēm. Nevien vecie mei­stari
latvietis J. kalējs var lepoties
ar savu' audzēkņu, atslēdznieku
precīzajiem izstrādājumiem, bet
arī jaunākie instruktori, piemēram,
P. Šiliņš, k^s pats pagājušā gadā
pār skolojies par mūrnieku Aroi.
senā, saviem kursantiem pratis ie­mācīt
pietiekami daudz no mūrē­šanas
noslēpumiem, par ko liecina
glītais kamīns un veive.
Ir skaidrs, ka pārskološanas kur­sus
beigušie pēc samērā īsā, kaut
intensīvā mācīšanās laika nekādas
kalnus jaunajā arodā gāzt nevarēs,
bet tomēr ar, drošu prātu un labu
gribu nebirs pavisam bez pamata
zem kājām, nonākot jaunajā zemē,
kur eksistence būs atkarīga tikai
no praktiskā darba.
Church World Service cerēja 1.
jūlijā ar panākumiem pabeigt lie­lāku
akciju, ko aprīļa beigās atklā­ja
visos ASV štatos, lai panāktu
lielāku luterāņu procenta uzņemša­nu
Savienotajās talstis. Pirms 2
mēnešiem ASV protestaitu organi­zācijas
sanāksme Ņujorkā atzina, ka
luterāņi līdz šim darījuši pārāk maz
savu ticības brāļu atbalstīšanai
.,Ja jūs esat žīdu DP, jums cerība,
izceļot līdz 1949. g. beigām,'* teica
Mr. Snovders pieminētajā sanāk­smē.
Ja jūs esiet katoļu DP, jums
cerības izceļot desmit reiz lielākas
nekā luterānim."
Kā Christian Science Monitor ta­gad
ziņo, šie Snovdera vārdi radu­ši
plašu atsaucību. Luterāņu iiga-nlzācljas
atzinušas, ka atlikušie 12
mēneši līdz IRO darbības izbeigša­nai
ir ļoti īss laiks un jāizmanto
katra Iespēja galvojumu iesniegša­nai
pietiekamā skaitā. Lielais Bo-stonas
laikraksts publicē arī oficiā­lo
DP komisijas statistiku par š. g.
pirmajiem trim mēnešiem: pēc ticī­bām
ieceļojuši 34 proc. žīdu, 33
proc. katoļu, bet tikai 7 proc. lute­rāņu.
Procentuāli vēl mazveiksmī-gāks
bijis Church World Service
darbs. Tās sagādāto galvojumu
skaits bijis tikai 4 proc. no kopē­jiem
80.886 galvojumiem. Tanī pa­šā
laikā pēc jau minētā laikraksta
ziņām, Vācijā un Austrijā dzīvo­jošo
800.000 DP sadalījums nemaz
neatbilst ieceļotāju procentuālajām
attiecībām. Pieskaitot 200,000 pri­vāti
dzīvojošos, no visiem DP 49
proc. ir katoļu, 33 proc. protestan­tu,
bet žīdu 18 proc
Baltiešu gara
darbinieku vestu!
ASV zurnālistiei
Lielāko Savienoto valstu lai]
stu pārstāvji savā apkārtbra\
pa amerikāņu joslu daža^ st\
uzkavējās arī Geislingenas n(
nē, lai iepazītos ar igauņu un
viešu mākslinieku sasniegumi^
Gara darbinieku vārdā \\
rakstnieks H. Visnapu nodeva
rikāņu žurnālistiem vēstxili,
starp citu, uzsvērts:
„Pavēstiet amerikāņu tautal,i
igauņu, latviešu un lietuviešu
tas BalUj&s telpā tūkstoš gadi
nljušās pret Vācijas \x\ Kri<
ekspansiju un, nejraugoties uz
pastāvējušas kā demokrātiskas
tas. Tagad Baltijas zemēs noi
nežēlīga tautu slepkavošana,
kiet amerikāņu tautai, ka Aziji
clāllsms veļas pāri Baltijas
līķiem arī uz Rietumeiropu»!
ASV, ja to jau laikus neiero)
Igauņu, latviešu un Īlei
rakstnieki uii mākslinieki, ko^
nīsti un zinātnieki, krituši, alj
uz Sblrij^u vai aizbēguši no
nes ne^ļienlīdzīgā dņā, ai]
rietumu kristīgo kultūru, der
tiskās brīvības un cilvēku tl(
Ticiet man, ka komunistiskie^
tātori, kas izšķiež milzīgas si
propagandai, apbērtu šos cUi
ar zeltu un ordeņiem, ja tie
liegtu savu pārliecību un nodol
vu ģenialitāti komunistiskās
kalpībā. Bet tagad šiem radīt
gariem, par spīti viņu cieŠi
draud posta dzīve Vācijā vai
mērotais un nesamērīgais
strādnieka darbs ASV vai cltufi
Krievu aktivitāte Dāni­jas
bēgļu nometnēs
Dānijas latviešu delegātu 7. sa­nāksmē,
par ko jau īsumā ziņojām
mūsu laikrakstā (26. 9.), LAD pr-ks
V. Briedis savā ziņojumā starp citu
atzīmēja, ka pēdējās nedēļās bēgļu
nometnes Dānijā atkal sākuši „ap-ciemot"
padomju aģenti gan perso­nīgi,
gan ievazādami nometnēs aģi­tācijas
literatūru par repatriāciju.
Sakarā ar šo krievu aktivitāti bal­tiešu
pārstāvji,sūdzējušies IRO, no­rādot,
ka viņi neatbild par kāftī-
Jbu. .noņietnēs krievu a|>mmējumU;
laikā. 'No IRO puses tomēr norā­dīts,
ka nevienam nevarot liegt
privāti apmeklēt bēgļu nometnes.
Ziņotājs uzsvēra sadarbības ne­pieciešamību
kā ar latviešu centrā­lām
organizācijām Vācijā, tā ar
Zviedrijas latviešu Nacionālo fon­du.
Par Dānijas tautiešu pārstāvi
Latviešu centrālajā padomē sa­nāksmē
vienbalsīgi ievēlēja mag.
oec. A* Āboliņu, bet izraudzīt pār­stāvi
Latviešu nacionālajā padomē
pilnvaroja LAD vadību. Tāpat no­lēma,
ka jāatbalsta arī Latviešu
nacionālais fonds Zviedrijā.
Parttianiem pievienojies pedijais Lietuvas
katoļu bTskaps
* Kama (E). — Vatikāna raidītājs
itoo, ka partizāniem pievienojies
l^ējais Lietuvas katoļu bīskaps
Kazimirs Paltaronas, kuru draudē­jusi
a^etināt MVD. Bīskaps kādu
l^iku ar lielām grūtībām vēl varēja
Izpildīt savus amata pienākumus
un vizitēt draudzes. Pēdējā laikā
arī tas vairs nebijis atļauts un ko­munisti
aizvien ciešāk savilkuši
žņaugus. Raidītājs piebilst, ka Lie­tuvā
vien apcietināti vairāk nekā
1000 katoļu priesteru.
OTRIS INŽEN. KĀRLIS BRANTS
Hanavas DP slimnīcā 27. jūnijā
miris viens no Latvijas vecākās
paaudzes inženieriem būvinženieris
Kārlis Brants. Nelaiķis dzimis 1888.
g. 16. martā Blomes pagastā Valkas
apriņķi. Mācījies Blomes pagasta
skolā, pēc tam Rīgas pilsētas reāl­skolā.
1907. g. rudeni iestājies Rī­gas
politechniskā institūta būvinže­nieru
nodaļā, kuŗaš pilnu kursu
beidza 1914. g. maijā. Pēc augstsko­las
beigšanas strādāja Sibīrijā Tom-skas
guberņā kā civllbūvju inže­nieris
p^e vietējās kara apgabala
pārvaldes. Mobilizēts ari Kolčaka
armijā. \
1921. g. vasarā K. Brants ieradās
Latvijā un iestājās valsts kontro­les
dienestā. Sinī iestādē ari nori­tēja
visa K. Branta darbība brīvajā
Latvijā līdz pat 1944, g. oktobrim,
kad viņš spiests atstāt Latviju. Pē­dējos
2 trimdas gadus K. Brants
strādāja 8850. Latv. darba vienībā
pie amerikāņu armijas. Studiju lai­kā
K. Brants piederēja bij. korpo­rācijas
Talavijas saimei un vēlāk
bija tās filistrs. Ar K. Branta nāvi
Latviešu inženieru saime zaudē spē­jīgu
darbinieku, bet darba rotas vī­ri
mīļu, sirsnīgu un izpalīdzīgu dar­ba
biedru.
. LATVIEŠU BIŠKOPJI
RAKSTA KANĀDAS PRESE
Latviešu palīdzības vienība (Lat-vian
Relief Association - adr.: 47>i
Larch St. Halifax, N. S., Canada),
meklējot iespējas, kā popularizēt
latviešu darba prasmi un pallozēt
sagādāt darbu im ieceļošanas ie­spējas
Kanādā lielākam latviešu
skaitam, radusi iespēju ievietot Ka­nādas
biškopju žurnālā „Canadian
Bee Journal" speciālistu rakstus par
biškopju darbu Latvijā. Ar šādu
rakstu ievietošanu cer pievērst uz­manību
mūsu biškopjiem un radīt
lielāku Ievērību sludinājumiem par
'latviešu darba spēku no Vācijas.
LRA aicina latviešu biškopjus, ari
tos, kas uzturas vēl Vācijā, iesūtīt
tai rakstus par Latvijas biškopību,
iespējami ar ilustrācijām. Par Ie­vietotajiem
rakstiem paredzēts arī
honorārs.
Palīdzēsim slimaji<
Vācijā slimnīcās, gan arī nomet
tādi mūsu tautieši, kam ne[
šams atbalsts un materiāla pi
ba, bet ASV Ir atsaucīgi ļau(
labdarības organizācijas, kas
prāt palīdz trūkumcietējiem
So palīdzības darbu var kfii
īpaši ja ir konkrēti materir"
kuriem operēt un tad ari ,
ir vislabākie. Lai vāktu 1I(
slimajiem latviešiem un trūcl_
meņu atbalstam un par šiem
dīm ieinteresētu ASV labdarīb(
ganizācijas, Baltijas sieviešu
mes latvis delegāijlja lūd^^.^
ņu vadītājus, organizācijas un
nīcas, kufu rīcībā būtu jmal
par tautiešiem, kam palīdzība
pieciešama, tos piesūtīt BSP
delegāc. vadītājai T. Endzlņat^
manel (14a) Ešslingen a. N.,
nenberg Str. 5—6. Vēlami pU
uzņēmumi un konkrēti dati
valodā ar personu adresēm.
iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiil
REDAKCl/i
ĀRSTU UN MEDICĪNISKO
DARBINIEKU IEVĒRĪBAI
IRO galvenās mītnes veselības
daļa paziņo: Tuvākā laikā IRO me­dicīnisko
arodzināšanu komisija iz­darīs
pēdējo pārbaudi DP mcKlicī-niskajam
personālam. Visiem me­dicīniskajiem
darbiniekiem, kas šajā
komisijā nav vēl pārbaudījušies, ie­spējami
drīz jāiesūta tai (IRO Me-dical
%creening Board, Manteuffel-
Kaseme, Bad.Kissingen) sekojošas
ziņas: 1) uzvārds un vārds, 2) adre­se,
3) aroda kategorija. Komisija
pēc tam ar rakstu informēs pārbau­dāmos
par ierašanās laiku un vietu.
Kvalificētajam medicīniskajam
personālam šī būs pēdējā iespēja
pārbaudīties komisijā. Pārbaudē
pielaidīs ārstus, zobārstus, dentis­tus,
farmaceitus, laborantus, labo­ratoriju
techniķus, veterinārārstus,
farmācijas asistentus, zobu techni­ķus,
rentgenoloģijas techniķus, f i ­zikālās
terapijas speciālistus un
feldšerus.
MŪSU SVARĪGĀKAIS CIŅAI
iERoas
Par to, ka Informācijas un
gandas darbam Ir liela nozī
ka pat daudzi augstākās sabi
angļi un amerikāņi nepazīst
visma īsto seju, nezina sarkani
rora briesmīgās metodes,
notikums, ko nupat piedzīvoju,
bachas izceļošanas nometnē,
ciemos pie savas meitas, kura
dā IRO dienestā, ieradās
angllete Mrs. OVen. Viņa a
ceļā no Anglijas uz Indiju un.
dējo vēlējās sasniegt caur Pa<t
vienību. Viņas meita cienījamo
diju iepazīstināja ar mūsu b
„We Accuse the East and We
the West". Pēc tām dižciltīgā
liete sašutiunā grozīja ceļa
rutu un devās uz Indiju nesk
Pad. savienību territoriju.
prombraukšanas viņa ar lespai
brošūru Iepazīstināja arī ame
ņu virsniekus un Ieinteresēja
tos Baltijas valstu traģiskajā
tenī.
Lai Dievs dod spēkus mūsu
trālajām iestādēm sekmīgi t
ārkārtīgi svarīgo ārzemnieku i
mešanas darbu, jo tas ir mūsu
dienas svarīgākais cīņas ierocis.^
V. ML, B "
NEVI2ĪBA
Nupat nopirku A. Kalnāja,
heimā, izdevumu „Skolēnu kofL-dziesmas".
Pārsteigumu piedzīt
atšķirot pēdējo lappusi ar Li<
himnu. Teksts gan saskan, bet
melodijas atlikusies tikai
puse, kur pielipināts atl
teksts, it kā otrs pants, kas sa|
tams tur nekā nepiestāv. Grūti
cēt, kā solīds apgāds var plei
tādu nevīžību. Ari Latvijas hii
teksts sagrozīts un cik var v^
tad ari Igaunijas himnas teksts
bez kļūdām. Kungi izdevējil Mui
nav tik daudz marku, lai ar tfii
maksātu par izdevēju kļūdām!
|.KreicberfS,Lērtl
latviešui^ļ
niek
8.
le
, Tas
'iznā-arī
iece
Tā
prot
frenslsi
'turēšanos
sekmēm
)pietnu
rumrf
jās 4 telllģl
kā I ārpui
un
pelnī
ievada.
P valsts.
tikai
klem-izrauj
bet 4
Nēllēj
mas
tūtu
Kādi
atra„
bānijl
Latvf
amal
kurā I čībā
tapšana un cltār
valsts «z- hlr st
no]
ne-pa-
Eiropu-
& 8 raksta
>tas 178. lap- šiem
par Ame- ļ rāti
straume
jauno
Sikrlevu-
'Iekritēji.
Jtonu ietSrpa
fSlsms F"^
;^bi)aaps]
arī 1
dažas
tradi
soci^ ļ tāju
nē ai
ieceļoja
lat-uz
ASV
.japāņu kara.
kas savu
,rpa torelv uzsl
pirms pir- spej;
spiesto na- datoi
izpausme. kā4ļ
• daudzi jiem.
kā arī ka r
m to vidu. tādi, mošl
Lbra klausības. mm latviešu lece-ffies
kara sākumam^
K ijBskaitltl vai nu
ttetuvlešu kvotes.
^ apsvērumiem So
^noteikt apmēram
[m ieceļotāju gru-
••"ASV nav centušies
• lijas. Tie gan pul-
„ vienkopus dažos
1 ^ bet tiem nav
"'ijumu rajonu,
oBBBui&a tautībām.;
ļiļj it^tn latviešiem
jiojif pllsetis: Ņujor-iBKtmiS,
Filadelfijā un
J«i atrodami 6 štatos:
iMm Masačuzetas,
HlNftersijas un Kali-nati
8on£
pilsi
bija
šan£
ŗālij^
tajāfl
no
augi^
Azij^
Saj
jumi
savrf
kā <
jau
augs^
angļi
ieceļi
tiem|
plaS<
iiaigrantu galvenā no- viešt
lidz Sim bijusi msi
liitobnldig par mecha- trūki
šu \i
Ullilllllllllllllllllllllll ggj^ij
kolonistu
līga
laiki
Lab
bijai
Zīb(
viski
Ņuj(
dzībi
mēi
ļJļļS 8enatoblJ5 wl
|!uL^> ari