1949-07-06-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
loģikas ceļu ft?*»
P ' ^ a t a . £ t t e ^ I
H i ari. bez tieS» *
[gandē dlktSS*" t
Hdiekļus/' raksta Ah^
satu pastāvošo lel*J^
.10 aprindām. Kj»'
ļo kustību, tad IS^
1 *
Blņojumiem liar Slte*
|iu notikumiem fiS
.ainerikiņu laiiS
-turpinās polemika»
.ekspedīciju uz tsm
^ele aprikstits C
iekiJ JDeklēšanai. AI^
Kamdēļ Maskavai RM
tos Smlta ekskuMlJi ».
ļplegošanas mSģinSļuiiiii;
varētu no H kalna pļa
Ježās' nocletinfijumim -
ļrttos nio Jaunām poHtl».
ipllkācijfim, Vailnģtoim
;iEid pa3dņoJusl,ka\^iiii
)8 Smlta plānus nmid-jau
agrāk bija intonli
los viņam ieci}oSanaiii,
[ādas, ka nobaflilei sl
itšljas rīkotājs, ^ n .
1 'pastāvīgo ^Ivei M
ķuciS: nezināmā vUM
iffi'lalkiatni'tiājiļļrli
^c^s kalns,' kam iudt.
I'sts, ir tagadājalt Armb
Archaiologl un ^
itim pārliecināti, ki ļl
ims ari noticis, tad pt>
vļ^tfi, varbat kaut kjlt
rakās territorijā.
it smlta gaitas,
^dihēr Jaii aprtlIlJļM
isi un Turcijas konstiliU
labojis ari lecelotajl
Jepazltos air turku itp*
[dfm". Turdjas dlplou*
tfivnleieiba paziņojusi, b
b iestāžu «piekrišanas ņ-
• nelaiiHot .apmekia
)bežas Joslu.
18 gatavs...
iājums no 1. IpP'); :
jSSot realizēt vienīgi«««
[s balstīsies uz Pptsda^
ķavu paskaidrojumu
jis apgalvo, ka rleM-i
arīnleru dot koņceiUM
k ka Maršala plto»;
fieraesla dēl esot rt^
ļvalstu āflietu nilaU»
ļot šos Vlšinsķa pafļj
IBC poliUskais tedaW^
Ldomju ārpolltikf^^^
ks ar vecu ^ecajla»^
f S s bijusi d ļ ļ^
Izes konferences- f l f
|a Maršala P«n«J
•v vecu vecais
mdas pa^ēmleM;^^
ķ vācietis
is zina, ka viaiiļ«,
zibas dēl nos^g als stāvoklis. visiJJ^
tdienas vakarā
paskaidroja, K 8 . ^
;iiš pratis a r , f S?#
fr kompŗom «
bijā. Padomju r«rfr
Bt nekas ««^ ŗ
fizlvināšana ausm ^
lomā,, ķa V j ,
vairāk d o m t i » .
Londona., P«°7«l«*^
ca pakta
bruņošanu
LATVI A
Ldivian Newspaper
pubUriJCd-uDdcr EUCOM ClvU
Aftetrs DivlsiOD AutborisatlOD
^ i M s r UNDP 106. Publisher
ind jBdltoti VtoldemāA u m -
DP Camp Brlangen.
Obertt Drausnld£-Str. l . Prlnter:
OUner & Ungebeuer LudwJg8.
hurg Kdrnerstr 18 Publlshed
twlceweekly. ClrculatJon: 14.000
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 71 (295)
Trūdiem ms. g. 6. JdlUi.
Iznāk treSdlenās un 8«stdten&ft
Izdevējs: LatvieSu Centrftli Ko
mitēja. Galvenalsi redaktori: V
Lambergs: galv. red, vietnieki
M. Cinītis uo K KlAvsona. Re
daktori: A. BolSteins. Fr. IgalB.
J. Jēkabsons. F Krusa B
Ķīselis. H. Mlndenbergs, A
Ozols. E Raisters* L. Svarca.
Redakcijas a.dresa: Essllngen/N.,
Uhlandstr 8 tel, 173».
SAVIENOTAS VALSTIS
PAR LATVIEŠI
ETIES
18 DP nācijas
prasa atbiTvosanu no
komunisma
, Minchenē 2. jūlijā notika svinīga
prCOPORE sede priekšsēža Dr. A.
jjora vadībā, kupā piedalījās . visu
18 DP nāciju centrālo komiteju pār-
ItSvjL No LCK piedalījās vice-prlekSs5dis
V. Lambergs. Klāt bija
vSiu preses korespondenti.
Priekšsēdis Dr. A. Mors paziņoja,
ka ASV nodibināta Nacionāla komiteja
Eiropas brīvībai, kuras mērķis
ir aktivizēt ASV ārpolitiku Au-itnimu
Eiropas valstu brīvības at-gisanal.
Sajā komitejā ieiet izcili
3isV valstsvīri, karavīri un sabie-arlskl
un preses darbinieki. Ārlietu
ministrs Dīn^ Ečesons. apsveicis
komitejas nodibināšanu un solījis
tai savu atbalstu. Komitejas darbībai:
var bōt vSjjturlska nozīme.
Ungārijas bij. ārlietu ministrs
gdnlj's nolasīja visu INCOPOftE apvienoto
čentirālo komiteju kopējo
inemorandu Nacionālai komitejai
propas ^ brīvībai, ķuŗā, starp citu,
tt2 Baltijas centrālo komiteju vie-ļiotu
iestāšanos ir sevišķi izceltas
Baltijas valstis, kuru nacionālas
Valdīlbis resp. sūtņus arvienu vēl
atzīst rietumu demokrātiju valdības.
] Jtemprandā starp citu teikts:
i^'s .sagaidām, ka Nacionālā komiteja
Eiropas brīvībai ar visiem
Bdžekļiem iesfāsles par Atlantija?
chartfi un. Cilvēku tlesil?u deklarā-cljl
Izteikto pvmclpu attiecināšanu
vn' IzplldKaim visām apsple-l^.
tautanj. WiVlba, miers un
taililba pasaule ^ b^^^ tllui tad, k&d
viiai, komunistiskā imperiālisma
v^nfttSs Jiatitap a);igū6 favu ne-ml^
m^'m MuhJJi, Latvija
lltt tfcma, .kuru sdverenjtati' Uel-
V # l ī itarp tām ^ŗf ASV it vai-
Htt^i»' # fVlnJģi ' ^tļjlm^šasv
IKCDPŌte «^pvlendtāš nScljās vē-laacleSi
sadarboties ar jauno ko-n^
tejtt! un visiem spēkiem atbalstīs
to'darbību."
Vliu nāciju centrālo komiteju
pSfstāvjl īsās runās apelēja 0iepa-iBDles
sabiedriskās domas, valdī-
Ito un Jaunnodlbinātās Nacionālās
komitejas Eiropas brīvībai, lai ar
ncfeiktu rīcību atbrīvotu verdzina-tls
valstis. Visām runām aplaudēja.
iwriL AICINA PREZIDENT^^
TROMļENt] ORGANIZĒT CIŅU
PRļBT KOMUNISMU
Vašingtona (E). — Lielā ameri-kfiņti
arodbiedrību apvienība AFL
teūtļjusi prezidentam Trūmenam
IpaļSu vēstījumu, kurā aicina viņu
organizēt Eiropas un Āzijas brīvas
demokrātijas cīņai pret komunismu.
Arodbiedrību apvienība lūdz
preddentu, lai viņš, ar Drošības Blomes starpniecību, noskaidro,
4a loma Padomju savienībai ir
Ķtilas pllsoņ|iv karā.
Plāno bruņotu sacel»
sānos Jugoslavija
Belgrade (D). - UP no drošiem
avotiem sakās zinām, ka k^^nfor-
»am uzticīgie komunisti un pagrīdes
cīnītāji laikā no 1. līdz 10. au-
Sustam plāno bruņotu sacelšanos
pret Tīto. Sīks apvērsuma plāns
esot Izstrādāts kādā slepenā kom-toorma
sēdē. Kampaņa sāktos ar
Jobežincldentlem. lai aizvilinātu ju-goslavu
karaspēku uz perifērijām
vēl pilnīgāku saimniecisku blo-kfidl,
kuŗal, pēc Maskavas domām,
vajadzētu satricināt Tito stāvokli.
Sacelšanās plānā svarīga loma pa-
Wdzēta maķedoniešu partizāniem
^ grieķu nemierniekiem.
. TASSam adresētajā ziņojumā al-
Mpu oficiālā telegrāfa aģentūra
jMormē, ka 80. jūnijā pret maršalu
Tito izdarīts jauns atentāts,
«as bez maz prasījis viņa dzīvību.
*l*o, savas miesas sardzes Ielenkts,
automašīnā atradies ceļā uz Nišu.
'^ad tie iebraukusi kjdā mežainā
apgabalā netālu no Bel^ades. pēk^
^ atskanējuši vairāki revolvera
Mvieni Divi miesas sargi ievainoti,
»Jt Tito cauršauta cepure. Divi
Ji^^^a dalībnieki apcietināti, bet
trejiem esot izdevies aizbēgt. Tito
^dal pavēlējis atgriezties Belgradē.
Sutna J . Feldmajū akreditēšanas uiruna
un ministra Do Ecesona otu
Kā jau ziņots, Sav. valstu ārUetu ministrs Dins Ečesons 28. Jūnijā
pieņēma Latvijas jauno sūtniecības vadītāju Vašingtonā, sūtni Jūliju
Feldmani, kas iesniedza viņam savus akreditēšanās dokumentus. Svinīgajā
akreditācijas ceremonijā sūtnis Feldmanis teica šādu uzrunu:
Man ir gods pasniegt Jūsu Ekselencei
Latvijas sūtņa i/.n^ona un
Latvijas pēdējās likumīgās valdības
ārkārtējo pilnvaru nesēja Kārja
Zariņa rakstu, kas stāda mani
priekšā Jūsu Ekselencei par Latvijas
lietvedi Sav. valstis un tādā
kārtā uzdod man turpināt mana
priekšgājēja, Latvijas sūtņa nelaiķa
Dr. Alfrēda Bīlmaņa darbu, kas savos
pēdējos divpadsmit dienesta
gados Vašingtonā veica savus pie'-
nākumus ar godājamu un izcilu
prasmi.
Uzņemoties manus pienākumus
šajā atbildīgajā postenī, kas ir tik
svarīgs latviešu tautai, es vēlos izteikt
dziļo pateicību, kādu mana
tauta izjūt pret Sav. valstu valdību
par tās draudzīgo nostāju, pieņemot
jaunu- Latvijas pilnvaroto
pārstāvi Sav. valstīs, kas ir jo se-
Labs ievac^ums
Musu Vasingtonos līdzstrādnieka
zi;ojunis
Sūtnim J. Feldmanim jau pirms
pleņemšahas pie ārlietu niinistra
Ēčesona bija vairākas vizītes ārlietu
ministrijā. Starp citu sūtnis
apmeklēja Eiropas departamenta
direktoru Tomsonu, ar kūru viņš
pazīstams jau no Ženēvas laikiem,
itm'ļiim^ tur strādāja ASV
vēstniecībā.
Visos apmeklējumos ārlietu ministrijā
sūtnim parādīta liela uz^
n^aniba. Oficiālajās sarunās un pa-
$kaidrbjuav)fi , apliecināta Interese
par mūsu tautu un vēlēšanās aizstāvēt
Latvijas neatkarību. īpaši
atzīmējams ministra Ečesona norādījums
privātās sarunās ar sūtni
Feldmani pēc akreditēšanās: «Prezidents
Ir vēlējies," teica Efesons,
„lal Latvijai būtu savs pārstāvis."
Pēc akreditēšanās pie sūtņa Feld-maņa
ieradās laikrakstu līdzstrādnieki,
starp citu art plaši Izplatītā
žurnāla Life pārstāvis. Presē jau
parādījušies pirmie kommentāri.
Jautāts par pirmo nedēļu iepal-diem
Vašingtonā, sūtnis Feldmanis
teica; „Līdz šim piedzīvotais Ir laba
zīme turpmākajam darbam. Nebūsim
pārliecīgi optimisti,/- bet Sav.
valstis mums katrā ziņā ir labvēlīgi
noskaņotas," E. Freivalds
višĶi nozimigs fakts manas zemes
tik grūtajos pārbaudījuma laikos.
Neatzīstot ne de facto, ne ari de
iure Latviias anneksiju, ko proklamēja
un brutāli realizēja kāda sveša
vara, lauzdama pastāvošos līgumus
un starptautiskās tiesības, —
Sav. valstu valdība nevien turpināja
uzturēt savu tradicionālo labvēlīgo
nostāju pret mazajām tautām,
bet ari uzŗīēmās visvarenākā
starptautisko tiesību un patiesās
kristīgās morāles sarga lomu. uz
kuras balstās visa rietumu civilizācija
*
Ārlietu ministrs Ečesons atbildes
uzrunā tŗica:
Esmu saņēmis no Jūsu rokām
Lsļtvijas sūtņa Londonā un pēdējās
neatkarīgās Latvijas valdības ārkārtējo
pilnvaru nesēja Kārla Zariņa
kunga 1949. gada 20. aprīļa
vēstuli, kas stāda Jūs man priekšā
par Latvijas lietvedi Sav. valstīs,
kā pēcnācēju Latvijas sūtnim nelaiķim
Dr. Alfrēdam Bīlmanim,
kura pāragrā nāve pagājušajā gadā
izbeidza ilgu izcila dienesta laiku
Vašingtonā viņa zemes labā. Dr.
Bīlmaņa sadarbība ar mūsu valdību
vienmēr bija pilnīga un sirsnīga.
, Pieņemot Jūs kā Latvijas misijas
vadītāju Vašingtonā, mana valdība
izlieto šo gadījumu, lai apliecinātu,
ka tā turpina Interesēties par latviešu
tautas labklājību. Tādēļ es
IMT Sļiviāķu prii^^ HĶ"
Šlifģtonā, lin esinu' pārliecināts, ka
fftēs izveidosim un uzturēsim ar
Jiims tikpat ciešu sadarbību un
savstarpējo saprašanos, kāda mums
bija br Jūsu priekšgājēju.
Vēlu Jums laimi un panākumus
Jūsu jaunajā darbā un apliecinu,
ka es. un mani darba biedri ministrijā
būsim arvien gatavi palīdzēt,
kā vieni to spēsim.
Es gribētu ari lūgt Jūs pateikties'
sūtnim Zariņam par viņa iz-teiktajieiņ
labajiem novēlējumiem,
kā^us viņš 5ūta latviešu tautas un
savā vārdā Sav. valstu labklājībai,
uņ kuriem es izsaku vissiltākos
pretvēlējumus.
Par sūtņa Feldmaņa akreditēša-nos
ASV ziņoja nevien Amerikas
bfilss raidītājs, bet šo informāciju
sniedza arī 4 Holandes raidāmstaci-jas
un Šveices radiofons vācu un
franču valodā.
Ārzemju
Katotu bozriicus laso apustuļa Puvila rakstus, kos oicino
f ^ V ^ I V ^
,,tiCigos sogotavoties vaiusanum un ciesonam"
Prāga (E). — No Prāgas ziņo, ka
čechu valdība sestdien Izdevusi
jaunu dekrētu, kas aiziieds ārzemju
diplomātiem bez at|aujas apmeklēt
Slovākiju. Uz turieni nedrīkst doties
arī neviens ārzemju laikraksta
pārstāvis. Cechoslovakijas slepenpolicija
savukārt Izdevusi rīkojumu
visiem Prāgā dzivojoSlero ārzemniekiem
iesniegt policijai ilņojumu,
ja viņi atstāj savas līdzšinējās dzīves
vietas Ilgāk nekā 3 dienas, t ā pat
uzraudzības Iestādēm jāpaziņo
katra adreses maiņa.
Wiener Kurier raksta, ka konflikta
smagumpunkts kopš pag.
svētdienas tagad atrodas Sķ)vaki-jā.
Pēc ārzemju sūtniecību informācijas,
sadursmēs ar zemniekiem
tur nonāvēti vismaz divi policisti.
Daudzi slovakl aizmukuši uz Tatru
kalniem un nodibinājuši tur nelielas
partizānu grupas, lai cīnītos pret
komunistisko režīmu. Slovākijas sā-džu
zemnieki, apbruņojušies mietiem
un izkaptīm, vēl joprojām apsargā
savus garīdzniekus un neļauj
policijai viņus apcietināt. Stāvoklis
šajā katoliskajā Cechoslovakijas
provincē Hekas loti saspHēts, sevišķi
tāpēc, ka uz turieni stiprā ap-sardabā'pēkšņi
devies ministru
prezidents Zapotockis.
Cechoslovakijas izglītības m i nistrs
Nejedlijs, kam padotas ari
visas baznīcas, svētdien loti asā
uzrunā no jauna vērsies pret katoļiem.
Viiņš piedraudēja visiem bīskapiem
un garīdzniekiem ar augstiem
sodiem, ja viņi turpinās
„pretvalstisku darbu." .,Nepaklau-sīgos
piemeklēs tāds pats liktenis,
kādu piedzīvoja opozīcijas līderi
pag. gada februāri, kad valsti notika
pārmaiņas," teica izglītības
ministrs. Tā ka valdība aizliegusi
no kancelēm nolasīt Dr. Berana gana
vēstuli, katoļu mācītāji pag. svētdien
lasīja apustuļa Pāvila vārdus,
kaSi aicina „ticigos sagatavoties va-jā:
šanām un ciešanām".
Pag. nedēļas beigās britu nedēļas
laikraksta Times speciālkorespondents
un amerikāņu ziņu aģentūras
UP pārstāvis negaidot saņēma
rīkojumu atstāt Prāgu. Paziņojumā
bija teikts, ka abi žurnālisti izturējušies
„nedraudzīgi pret čechu valdību
un sabotējuši tās rīkojumus."
Jāpiezīmē, ka UP pārstāvis vēlējās
(Roties uz Slovākiju, lai personīgi
pārliecinātos par turienes ne-mierien^,
bet policija viņu aizturēja.
Latviešu nacionālās padomes priekšsēdis
3. Celms Zviedrija
ai '^'M'
Latviešu nacionālās padomes
priekšsēdis J. Gelms, kas jūnija v i dū
ieradās Zviedrijā, vairāku nedēļu
laikā pārrunājis ar turienes
latviešu pārstāvjiem ciešākas sadarbības
un savstarpējas palļj^zl-bas
iespējas Zviedrijas un Vācijas
tautiešu starpā. LNP priekšsēdis
tuvāk iepazinies arī ar latviešu
vispārīgo dzTvi-šajā ziemeļu zemē.
Intervijās Stockholms Tidnlngen
un citu zviedru laikrakstu pārstāvjiem
J. Celms īsumā Informējis
zviedru sabiedrību par Vācijas latviešu
trimdinieku galvenajām pro«*
blēmām.
Uzņēmumā redzama LNP priekšsēža
J. Celma sagaidīšana Stok«
holmas stacijā. Pirmajā rlndfi (no
kr.) Balodis, prof. Straubeŗgs, prof.
Vārsbergs, ,J. Celms:, red. Krodera,
Laucls. Pēdējā rindā: Krūmiņi
(Baznīcas pārvaldes pārstāvis), sūt»
nis Tepfers. žurn. Brunavs un Inl
Ernstsons (VMCAs pārstāvis),
CĒTRI PRIEKŠLIKUMI
DP jauiiijuma atrisiiiūšanai IRO padome Zenevō
Galvenais Jautājums nupat slēgtās
IRO padomes sesijas darba kārtībā
Zenēvā bija problēma, ko darīt
ar vēl neizvietotajiem DP pēc IRO
darbības izbeigšanas ,1950. g. vasarā.
Līdz redakcijas R^^''?n'>i padomes
galīgais lēmums šinī lietā vēl
nebija zināms, toties esam saņēmuši
UN informācijas centra materiālus
par šinī jautājumā iesniegtaji^em
priekšlikumiem, /
Ģenerāldirektors Taks vēl pirms
savas atteikšanās no amata te bija
paredzējis četrus dažādus atrisinājumus:
1) atlikušo „cieto kodolu"
vienmērīgi sadala starp Visām valstīm
(on a fair share), kas nozīmētu,
ka speciāli viņu ielaišanai
atceļ dažādus ieceļošanas ierobežu-jumus,
2) tie paliek savās ^'dršinē-jās
dzīves vietās, bet to aprūpi pēc
taisnīgas sadales tāpat on a fair
share uzņemtos IRO dalībnieces, 3)
bēgļu aprūpi uzņemtos kopīgi IRO
un bēgļu dzīves vietas valdības sadarbībā
ar citām ieinteresētām iestādēm
vai valdībām, vai 4) ;bēgļu
aprūpi pilnīgi nodod tās valsts ziņā,
kufā tie būs palikuši.
, Savā ierosinājumā ģenerāldirektors
Taks vēl Ieteic pastiprināt pa-domdošanas
darbu izceļotājiem, tāpat
arī pārskološanas centru darbību.
Vēl atlikušajā laikā vajadzētu
pārskolot mazākais 7000 personu.
Bez atlikušo bēgļu „cietā kodola"
atzīmējama grupa, kas līdz šim zināmā
mērā aizmirsta: intelektuālo
virsslānis, ko sastāda fiziski veseli
ļaudis, kas imigrācijas zemēs neatrod
savām zināšanām un spējām
piemērotu nodarbošanos. Taks min
2400 inženierus, 990 grāmatvežus,
250 veterinārārstus, simtiem ārstu,
jur'stu, architektu, agronomu,
mežziņu, skolotāju, aktieru, rakstnieku
u. c. profesijas. Sa! kategorijai
ieteicams pārskolotie.s, lai atbilstu
pieprasījumiem, kas nāk no
imigrācijas zemēm.
Grūti izvietojamo bēgļu, t. i. slimo,
veco, bērnu māšu un lielo ģimeņu
turpmākā likteņa kārtošanai
Taks ieteic nodibināt komisiju, ku-
KonīuniMi grauj britu
>aimDie(Tbu
Londona (D). — Četri strādniekij
partijas deputāti svētdien iesnieguši
britu slepenajam dienestam plašu
informāciju par komunistu nodomiem
sagraut Lielbritānijas
saimniecību. Ziņojumā norādīts, ka
ari līdzšinējos ostas strādnieku un
dzelzceļnieku streikus organizējuši
komunisti.
K. Zemgalis uzvar
Blarplauliskaja Bacha
tumtraOldenburea
Ka latviešu karaliskās spēles
pratēju labā slava, ko agrāk tik
telcr.n"^ aizstāvēja ApSenleks ar
Matisonu, nav zudusi, atkal reiz
pierādījis mūsu Izlases šachlsts
Elmārs Zemgalis, kas uzvarējis 01-
denburgas starptautiskajā īacha
turnīrā, 18 dalībnieku konkurencē
no 9 nācijām kopā ar lielmeistaru
un Vācijas šigāda meistaru Bogoļu-bovu
dalot 1. un 2. vietu. Zemgaļa
uzvara jo nozīmīgāka vēl tādēļ, ka
viņš vienīgais no turnīra dalībniekiem
nezaudēja nevienu partiju,
un, kā uzsver vācu prese, neuzvarēts
palicis piecos turnīros pēc
kārtas. Zemgalis uzvarējis 7. partijas,
bet neizšķirti spēlējis 10, iegūdams
12 ' punktus. 3. un 1 vietu
dala vācietis Heineke un Francijas
meistars Rosoli mo ar 11.5 p., krietnu
panākumu guvis igaunis garapū
ar 11 p. izcīnot 5. vietu, 6. un 7/v.
palikuši vācieši Kīningers ar Un-cikeru
(10 p.) un tālākās vietās, seko
anglis O'Kellijs, vācietis Rell-štabs,
jaunzēlandietis Veids, lietuvietis
TautvaiSs, dānis Envoldsens,
vācic^:i Hemsots, Rautenbergs, Ku-pe,
Sēmi.ss, šveicietis Valters un
anglis Vūds. Vācieši .sevišķi vīlušies
par savu favorītu Kīningera un
Undkera mērenajiem panākumiem^
r§ ieietu IRO un l^itvprAtfgo p|U»
dzibas organizāciju pārstāvji. Jau*
nākie ASV ieceļošanas noteikumi
atļauj pieņemt imigrācijai ar! lu-nāmas
tbc slimnieku .katt|Prl]as,
plem., tādus, kaa vaŗ /plerftpĻ kfi;
kādreiz konstatētai» plauSu tuber<i«
kulozes. process mazākais gadu'atpakaļ
apstājies. Ar chronlskU tu-,
berkulozl sllmojoSoīj turpretim pa»
redzēts novietot vienkopus, apgādājot
viņiem ari piemērotu nodarbošanos.
IRO padomes sesijā spriests ari
par bezpavalstnieku tiesiskā stāvokļa
noformulēšanu un uzlabošanu.
Arī šinī jautājumā bijuši^vairāki
radikāli ierosinājumi. Kāds,
no tiem paredz nodot visu bezpavalstnieku
lietu pārraudzīšanu UŅ
sekretariātam, citi projektē llblnāt
īpašu Augstākā komisāra amatu
bezpavalstnieku lietu kārtoSanal
vai nodot to pārzināšanai kādai UN
nodaļai vai arī tut-pināt šim nolūkam
sašaurinātu IFtO darbību, kurā
neietilptu tiešā bēgļu aprūpe un
izvietošana.
i
V'.
I
IK.
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 6, 1949 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1949-07-06 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari490706 |
Description
| Title | 1949-07-06-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
loģikas ceļu ft?*»
P ' ^ a t a . £ t t e ^ I
H i ari. bez tieS» *
[gandē dlktSS*" t
Hdiekļus/' raksta Ah^
satu pastāvošo lel*J^
.10 aprindām. Kj»'
ļo kustību, tad IS^
1 *
Blņojumiem liar Slte*
|iu notikumiem fiS
.ainerikiņu laiiS
-turpinās polemika»
.ekspedīciju uz tsm
^ele aprikstits C
iekiJ JDeklēšanai. AI^
Kamdēļ Maskavai RM
tos Smlta ekskuMlJi ».
ļplegošanas mSģinSļuiiiii;
varētu no H kalna pļa
Ježās' nocletinfijumim -
ļrttos nio Jaunām poHtl».
ipllkācijfim, Vailnģtoim
;iEid pa3dņoJusl,ka\^iiii
)8 Smlta plānus nmid-jau
agrāk bija intonli
los viņam ieci}oSanaiii,
[ādas, ka nobaflilei sl
itšljas rīkotājs, ^ n .
1 'pastāvīgo ^Ivei M
ķuciS: nezināmā vUM
iffi'lalkiatni'tiājiļļrli
^c^s kalns,' kam iudt.
I'sts, ir tagadājalt Armb
Archaiologl un ^
itim pārliecināti, ki ļl
ims ari noticis, tad pt>
vļ^tfi, varbat kaut kjlt
rakās territorijā.
it smlta gaitas,
^dihēr Jaii aprtlIlJļM
isi un Turcijas konstiliU
labojis ari lecelotajl
Jepazltos air turku itp*
[dfm". Turdjas dlplou*
tfivnleieiba paziņojusi, b
b iestāžu «piekrišanas ņ-
• nelaiiHot .apmekia
)bežas Joslu.
18 gatavs...
iājums no 1. IpP'); :
jSSot realizēt vienīgi«««
[s balstīsies uz Pptsda^
ķavu paskaidrojumu
jis apgalvo, ka rleM-i
arīnleru dot koņceiUM
k ka Maršala plto»;
fieraesla dēl esot rt^
ļvalstu āflietu nilaU»
ļot šos Vlšinsķa pafļj
IBC poliUskais tedaW^
Ldomju ārpolltikf^^^
ks ar vecu ^ecajla»^
f S s bijusi d ļ ļ^
Izes konferences- f l f
|a Maršala P«n«J
•v vecu vecais
mdas pa^ēmleM;^^
ķ vācietis
is zina, ka viaiiļ«,
zibas dēl nos^g als stāvoklis. visiJJ^
tdienas vakarā
paskaidroja, K 8 . ^
;iiš pratis a r , f S?#
fr kompŗom «
bijā. Padomju r«rfr
Bt nekas ««^ ŗ
fizlvināšana ausm ^
lomā,, ķa V j ,
vairāk d o m t i » .
Londona., P«°7«l«*^
ca pakta
bruņošanu
LATVI A
Ldivian Newspaper
pubUriJCd-uDdcr EUCOM ClvU
Aftetrs DivlsiOD AutborisatlOD
^ i M s r UNDP 106. Publisher
ind jBdltoti VtoldemāA u m -
DP Camp Brlangen.
Obertt Drausnld£-Str. l . Prlnter:
OUner & Ungebeuer LudwJg8.
hurg Kdrnerstr 18 Publlshed
twlceweekly. ClrculatJon: 14.000
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 71 (295)
Trūdiem ms. g. 6. JdlUi.
Iznāk treSdlenās un 8«stdten&ft
Izdevējs: LatvieSu Centrftli Ko
mitēja. Galvenalsi redaktori: V
Lambergs: galv. red, vietnieki
M. Cinītis uo K KlAvsona. Re
daktori: A. BolSteins. Fr. IgalB.
J. Jēkabsons. F Krusa B
Ķīselis. H. Mlndenbergs, A
Ozols. E Raisters* L. Svarca.
Redakcijas a.dresa: Essllngen/N.,
Uhlandstr 8 tel, 173».
SAVIENOTAS VALSTIS
PAR LATVIEŠI
ETIES
18 DP nācijas
prasa atbiTvosanu no
komunisma
, Minchenē 2. jūlijā notika svinīga
prCOPORE sede priekšsēža Dr. A.
jjora vadībā, kupā piedalījās . visu
18 DP nāciju centrālo komiteju pār-
ItSvjL No LCK piedalījās vice-prlekSs5dis
V. Lambergs. Klāt bija
vSiu preses korespondenti.
Priekšsēdis Dr. A. Mors paziņoja,
ka ASV nodibināta Nacionāla komiteja
Eiropas brīvībai, kuras mērķis
ir aktivizēt ASV ārpolitiku Au-itnimu
Eiropas valstu brīvības at-gisanal.
Sajā komitejā ieiet izcili
3isV valstsvīri, karavīri un sabie-arlskl
un preses darbinieki. Ārlietu
ministrs Dīn^ Ečesons. apsveicis
komitejas nodibināšanu un solījis
tai savu atbalstu. Komitejas darbībai:
var bōt vSjjturlska nozīme.
Ungārijas bij. ārlietu ministrs
gdnlj's nolasīja visu INCOPOftE apvienoto
čentirālo komiteju kopējo
inemorandu Nacionālai komitejai
propas ^ brīvībai, ķuŗā, starp citu,
tt2 Baltijas centrālo komiteju vie-ļiotu
iestāšanos ir sevišķi izceltas
Baltijas valstis, kuru nacionālas
Valdīlbis resp. sūtņus arvienu vēl
atzīst rietumu demokrātiju valdības.
] Jtemprandā starp citu teikts:
i^'s .sagaidām, ka Nacionālā komiteja
Eiropas brīvībai ar visiem
Bdžekļiem iesfāsles par Atlantija?
chartfi un. Cilvēku tlesil?u deklarā-cljl
Izteikto pvmclpu attiecināšanu
vn' IzplldKaim visām apsple-l^.
tautanj. WiVlba, miers un
taililba pasaule ^ b^^^ tllui tad, k&d
viiai, komunistiskā imperiālisma
v^nfttSs Jiatitap a);igū6 favu ne-ml^
m^'m MuhJJi, Latvija
lltt tfcma, .kuru sdverenjtati' Uel-
V # l ī itarp tām ^ŗf ASV it vai-
Htt^i»' # fVlnJģi ' ^tļjlm^šasv
IKCDPŌte «^pvlendtāš nScljās vē-laacleSi
sadarboties ar jauno ko-n^
tejtt! un visiem spēkiem atbalstīs
to'darbību."
Vliu nāciju centrālo komiteju
pSfstāvjl īsās runās apelēja 0iepa-iBDles
sabiedriskās domas, valdī-
Ito un Jaunnodlbinātās Nacionālās
komitejas Eiropas brīvībai, lai ar
ncfeiktu rīcību atbrīvotu verdzina-tls
valstis. Visām runām aplaudēja.
iwriL AICINA PREZIDENT^^
TROMļENt] ORGANIZĒT CIŅU
PRļBT KOMUNISMU
Vašingtona (E). — Lielā ameri-kfiņti
arodbiedrību apvienība AFL
teūtļjusi prezidentam Trūmenam
IpaļSu vēstījumu, kurā aicina viņu
organizēt Eiropas un Āzijas brīvas
demokrātijas cīņai pret komunismu.
Arodbiedrību apvienība lūdz
preddentu, lai viņš, ar Drošības Blomes starpniecību, noskaidro,
4a loma Padomju savienībai ir
Ķtilas pllsoņ|iv karā.
Plāno bruņotu sacel»
sānos Jugoslavija
Belgrade (D). - UP no drošiem
avotiem sakās zinām, ka k^^nfor-
»am uzticīgie komunisti un pagrīdes
cīnītāji laikā no 1. līdz 10. au-
Sustam plāno bruņotu sacelšanos
pret Tīto. Sīks apvērsuma plāns
esot Izstrādāts kādā slepenā kom-toorma
sēdē. Kampaņa sāktos ar
Jobežincldentlem. lai aizvilinātu ju-goslavu
karaspēku uz perifērijām
vēl pilnīgāku saimniecisku blo-kfidl,
kuŗal, pēc Maskavas domām,
vajadzētu satricināt Tito stāvokli.
Sacelšanās plānā svarīga loma pa-
Wdzēta maķedoniešu partizāniem
^ grieķu nemierniekiem.
. TASSam adresētajā ziņojumā al-
Mpu oficiālā telegrāfa aģentūra
jMormē, ka 80. jūnijā pret maršalu
Tito izdarīts jauns atentāts,
«as bez maz prasījis viņa dzīvību.
*l*o, savas miesas sardzes Ielenkts,
automašīnā atradies ceļā uz Nišu.
'^ad tie iebraukusi kjdā mežainā
apgabalā netālu no Bel^ades. pēk^
^ atskanējuši vairāki revolvera
Mvieni Divi miesas sargi ievainoti,
»Jt Tito cauršauta cepure. Divi
Ji^^^a dalībnieki apcietināti, bet
trejiem esot izdevies aizbēgt. Tito
^dal pavēlējis atgriezties Belgradē.
Sutna J . Feldmajū akreditēšanas uiruna
un ministra Do Ecesona otu
Kā jau ziņots, Sav. valstu ārUetu ministrs Dins Ečesons 28. Jūnijā
pieņēma Latvijas jauno sūtniecības vadītāju Vašingtonā, sūtni Jūliju
Feldmani, kas iesniedza viņam savus akreditēšanās dokumentus. Svinīgajā
akreditācijas ceremonijā sūtnis Feldmanis teica šādu uzrunu:
Man ir gods pasniegt Jūsu Ekselencei
Latvijas sūtņa i/.n^ona un
Latvijas pēdējās likumīgās valdības
ārkārtējo pilnvaru nesēja Kārja
Zariņa rakstu, kas stāda mani
priekšā Jūsu Ekselencei par Latvijas
lietvedi Sav. valstis un tādā
kārtā uzdod man turpināt mana
priekšgājēja, Latvijas sūtņa nelaiķa
Dr. Alfrēda Bīlmaņa darbu, kas savos
pēdējos divpadsmit dienesta
gados Vašingtonā veica savus pie'-
nākumus ar godājamu un izcilu
prasmi.
Uzņemoties manus pienākumus
šajā atbildīgajā postenī, kas ir tik
svarīgs latviešu tautai, es vēlos izteikt
dziļo pateicību, kādu mana
tauta izjūt pret Sav. valstu valdību
par tās draudzīgo nostāju, pieņemot
jaunu- Latvijas pilnvaroto
pārstāvi Sav. valstīs, kas ir jo se-
Labs ievac^ums
Musu Vasingtonos līdzstrādnieka
zi;ojunis
Sūtnim J. Feldmanim jau pirms
pleņemšahas pie ārlietu niinistra
Ēčesona bija vairākas vizītes ārlietu
ministrijā. Starp citu sūtnis
apmeklēja Eiropas departamenta
direktoru Tomsonu, ar kūru viņš
pazīstams jau no Ženēvas laikiem,
itm'ļiim^ tur strādāja ASV
vēstniecībā.
Visos apmeklējumos ārlietu ministrijā
sūtnim parādīta liela uz^
n^aniba. Oficiālajās sarunās un pa-
$kaidrbjuav)fi , apliecināta Interese
par mūsu tautu un vēlēšanās aizstāvēt
Latvijas neatkarību. īpaši
atzīmējams ministra Ečesona norādījums
privātās sarunās ar sūtni
Feldmani pēc akreditēšanās: «Prezidents
Ir vēlējies," teica Efesons,
„lal Latvijai būtu savs pārstāvis."
Pēc akreditēšanās pie sūtņa Feld-maņa
ieradās laikrakstu līdzstrādnieki,
starp citu art plaši Izplatītā
žurnāla Life pārstāvis. Presē jau
parādījušies pirmie kommentāri.
Jautāts par pirmo nedēļu iepal-diem
Vašingtonā, sūtnis Feldmanis
teica; „Līdz šim piedzīvotais Ir laba
zīme turpmākajam darbam. Nebūsim
pārliecīgi optimisti,/- bet Sav.
valstis mums katrā ziņā ir labvēlīgi
noskaņotas," E. Freivalds
višĶi nozimigs fakts manas zemes
tik grūtajos pārbaudījuma laikos.
Neatzīstot ne de facto, ne ari de
iure Latviias anneksiju, ko proklamēja
un brutāli realizēja kāda sveša
vara, lauzdama pastāvošos līgumus
un starptautiskās tiesības, —
Sav. valstu valdība nevien turpināja
uzturēt savu tradicionālo labvēlīgo
nostāju pret mazajām tautām,
bet ari uzŗīēmās visvarenākā
starptautisko tiesību un patiesās
kristīgās morāles sarga lomu. uz
kuras balstās visa rietumu civilizācija
*
Ārlietu ministrs Ečesons atbildes
uzrunā tŗica:
Esmu saņēmis no Jūsu rokām
Lsļtvijas sūtņa Londonā un pēdējās
neatkarīgās Latvijas valdības ārkārtējo
pilnvaru nesēja Kārla Zariņa
kunga 1949. gada 20. aprīļa
vēstuli, kas stāda Jūs man priekšā
par Latvijas lietvedi Sav. valstīs,
kā pēcnācēju Latvijas sūtnim nelaiķim
Dr. Alfrēdam Bīlmanim,
kura pāragrā nāve pagājušajā gadā
izbeidza ilgu izcila dienesta laiku
Vašingtonā viņa zemes labā. Dr.
Bīlmaņa sadarbība ar mūsu valdību
vienmēr bija pilnīga un sirsnīga.
, Pieņemot Jūs kā Latvijas misijas
vadītāju Vašingtonā, mana valdība
izlieto šo gadījumu, lai apliecinātu,
ka tā turpina Interesēties par latviešu
tautas labklājību. Tādēļ es
IMT Sļiviāķu prii^^ HĶ"
Šlifģtonā, lin esinu' pārliecināts, ka
fftēs izveidosim un uzturēsim ar
Jiims tikpat ciešu sadarbību un
savstarpējo saprašanos, kāda mums
bija br Jūsu priekšgājēju.
Vēlu Jums laimi un panākumus
Jūsu jaunajā darbā un apliecinu,
ka es. un mani darba biedri ministrijā
būsim arvien gatavi palīdzēt,
kā vieni to spēsim.
Es gribētu ari lūgt Jūs pateikties'
sūtnim Zariņam par viņa iz-teiktajieiņ
labajiem novēlējumiem,
kā^us viņš 5ūta latviešu tautas un
savā vārdā Sav. valstu labklājībai,
uņ kuriem es izsaku vissiltākos
pretvēlējumus.
Par sūtņa Feldmaņa akreditēša-nos
ASV ziņoja nevien Amerikas
bfilss raidītājs, bet šo informāciju
sniedza arī 4 Holandes raidāmstaci-jas
un Šveices radiofons vācu un
franču valodā.
Ārzemju
Katotu bozriicus laso apustuļa Puvila rakstus, kos oicino
f ^ V ^ I V ^
,,tiCigos sogotavoties vaiusanum un ciesonam"
Prāga (E). — No Prāgas ziņo, ka
čechu valdība sestdien Izdevusi
jaunu dekrētu, kas aiziieds ārzemju
diplomātiem bez at|aujas apmeklēt
Slovākiju. Uz turieni nedrīkst doties
arī neviens ārzemju laikraksta
pārstāvis. Cechoslovakijas slepenpolicija
savukārt Izdevusi rīkojumu
visiem Prāgā dzivojoSlero ārzemniekiem
iesniegt policijai ilņojumu,
ja viņi atstāj savas līdzšinējās dzīves
vietas Ilgāk nekā 3 dienas, t ā pat
uzraudzības Iestādēm jāpaziņo
katra adreses maiņa.
Wiener Kurier raksta, ka konflikta
smagumpunkts kopš pag.
svētdienas tagad atrodas Sķ)vaki-jā.
Pēc ārzemju sūtniecību informācijas,
sadursmēs ar zemniekiem
tur nonāvēti vismaz divi policisti.
Daudzi slovakl aizmukuši uz Tatru
kalniem un nodibinājuši tur nelielas
partizānu grupas, lai cīnītos pret
komunistisko režīmu. Slovākijas sā-džu
zemnieki, apbruņojušies mietiem
un izkaptīm, vēl joprojām apsargā
savus garīdzniekus un neļauj
policijai viņus apcietināt. Stāvoklis
šajā katoliskajā Cechoslovakijas
provincē Hekas loti saspHēts, sevišķi
tāpēc, ka uz turieni stiprā ap-sardabā'pēkšņi
devies ministru
prezidents Zapotockis.
Cechoslovakijas izglītības m i nistrs
Nejedlijs, kam padotas ari
visas baznīcas, svētdien loti asā
uzrunā no jauna vērsies pret katoļiem.
Viiņš piedraudēja visiem bīskapiem
un garīdzniekiem ar augstiem
sodiem, ja viņi turpinās
„pretvalstisku darbu." .,Nepaklau-sīgos
piemeklēs tāds pats liktenis,
kādu piedzīvoja opozīcijas līderi
pag. gada februāri, kad valsti notika
pārmaiņas," teica izglītības
ministrs. Tā ka valdība aizliegusi
no kancelēm nolasīt Dr. Berana gana
vēstuli, katoļu mācītāji pag. svētdien
lasīja apustuļa Pāvila vārdus,
kaSi aicina „ticigos sagatavoties va-jā:
šanām un ciešanām".
Pag. nedēļas beigās britu nedēļas
laikraksta Times speciālkorespondents
un amerikāņu ziņu aģentūras
UP pārstāvis negaidot saņēma
rīkojumu atstāt Prāgu. Paziņojumā
bija teikts, ka abi žurnālisti izturējušies
„nedraudzīgi pret čechu valdību
un sabotējuši tās rīkojumus."
Jāpiezīmē, ka UP pārstāvis vēlējās
(Roties uz Slovākiju, lai personīgi
pārliecinātos par turienes ne-mierien^,
bet policija viņu aizturēja.
Latviešu nacionālās padomes priekšsēdis
3. Celms Zviedrija
ai '^'M'
Latviešu nacionālās padomes
priekšsēdis J. Gelms, kas jūnija v i dū
ieradās Zviedrijā, vairāku nedēļu
laikā pārrunājis ar turienes
latviešu pārstāvjiem ciešākas sadarbības
un savstarpējas palļj^zl-bas
iespējas Zviedrijas un Vācijas
tautiešu starpā. LNP priekšsēdis
tuvāk iepazinies arī ar latviešu
vispārīgo dzTvi-šajā ziemeļu zemē.
Intervijās Stockholms Tidnlngen
un citu zviedru laikrakstu pārstāvjiem
J. Celms īsumā Informējis
zviedru sabiedrību par Vācijas latviešu
trimdinieku galvenajām pro«*
blēmām.
Uzņēmumā redzama LNP priekšsēža
J. Celma sagaidīšana Stok«
holmas stacijā. Pirmajā rlndfi (no
kr.) Balodis, prof. Straubeŗgs, prof.
Vārsbergs, ,J. Celms:, red. Krodera,
Laucls. Pēdējā rindā: Krūmiņi
(Baznīcas pārvaldes pārstāvis), sūt»
nis Tepfers. žurn. Brunavs un Inl
Ernstsons (VMCAs pārstāvis),
CĒTRI PRIEKŠLIKUMI
DP jauiiijuma atrisiiiūšanai IRO padome Zenevō
Galvenais Jautājums nupat slēgtās
IRO padomes sesijas darba kārtībā
Zenēvā bija problēma, ko darīt
ar vēl neizvietotajiem DP pēc IRO
darbības izbeigšanas ,1950. g. vasarā.
Līdz redakcijas R^^''?n'>i padomes
galīgais lēmums šinī lietā vēl
nebija zināms, toties esam saņēmuši
UN informācijas centra materiālus
par šinī jautājumā iesniegtaji^em
priekšlikumiem, /
Ģenerāldirektors Taks vēl pirms
savas atteikšanās no amata te bija
paredzējis četrus dažādus atrisinājumus:
1) atlikušo „cieto kodolu"
vienmērīgi sadala starp Visām valstīm
(on a fair share), kas nozīmētu,
ka speciāli viņu ielaišanai
atceļ dažādus ieceļošanas ierobežu-jumus,
2) tie paliek savās ^'dršinē-jās
dzīves vietās, bet to aprūpi pēc
taisnīgas sadales tāpat on a fair
share uzņemtos IRO dalībnieces, 3)
bēgļu aprūpi uzņemtos kopīgi IRO
un bēgļu dzīves vietas valdības sadarbībā
ar citām ieinteresētām iestādēm
vai valdībām, vai 4) ;bēgļu
aprūpi pilnīgi nodod tās valsts ziņā,
kufā tie būs palikuši.
, Savā ierosinājumā ģenerāldirektors
Taks vēl Ieteic pastiprināt pa-domdošanas
darbu izceļotājiem, tāpat
arī pārskološanas centru darbību.
Vēl atlikušajā laikā vajadzētu
pārskolot mazākais 7000 personu.
Bez atlikušo bēgļu „cietā kodola"
atzīmējama grupa, kas līdz šim zināmā
mērā aizmirsta: intelektuālo
virsslānis, ko sastāda fiziski veseli
ļaudis, kas imigrācijas zemēs neatrod
savām zināšanām un spējām
piemērotu nodarbošanos. Taks min
2400 inženierus, 990 grāmatvežus,
250 veterinārārstus, simtiem ārstu,
jur'stu, architektu, agronomu,
mežziņu, skolotāju, aktieru, rakstnieku
u. c. profesijas. Sa! kategorijai
ieteicams pārskolotie.s, lai atbilstu
pieprasījumiem, kas nāk no
imigrācijas zemēm.
Grūti izvietojamo bēgļu, t. i. slimo,
veco, bērnu māšu un lielo ģimeņu
turpmākā likteņa kārtošanai
Taks ieteic nodibināt komisiju, ku-
KonīuniMi grauj britu
>aimDie(Tbu
Londona (D). — Četri strādniekij
partijas deputāti svētdien iesnieguši
britu slepenajam dienestam plašu
informāciju par komunistu nodomiem
sagraut Lielbritānijas
saimniecību. Ziņojumā norādīts, ka
ari līdzšinējos ostas strādnieku un
dzelzceļnieku streikus organizējuši
komunisti.
K. Zemgalis uzvar
Blarplauliskaja Bacha
tumtraOldenburea
Ka latviešu karaliskās spēles
pratēju labā slava, ko agrāk tik
telcr.n"^ aizstāvēja ApSenleks ar
Matisonu, nav zudusi, atkal reiz
pierādījis mūsu Izlases šachlsts
Elmārs Zemgalis, kas uzvarējis 01-
denburgas starptautiskajā īacha
turnīrā, 18 dalībnieku konkurencē
no 9 nācijām kopā ar lielmeistaru
un Vācijas šigāda meistaru Bogoļu-bovu
dalot 1. un 2. vietu. Zemgaļa
uzvara jo nozīmīgāka vēl tādēļ, ka
viņš vienīgais no turnīra dalībniekiem
nezaudēja nevienu partiju,
un, kā uzsver vācu prese, neuzvarēts
palicis piecos turnīros pēc
kārtas. Zemgalis uzvarējis 7. partijas,
bet neizšķirti spēlējis 10, iegūdams
12 ' punktus. 3. un 1 vietu
dala vācietis Heineke un Francijas
meistars Rosoli mo ar 11.5 p., krietnu
panākumu guvis igaunis garapū
ar 11 p. izcīnot 5. vietu, 6. un 7/v.
palikuši vācieši Kīningers ar Un-cikeru
(10 p.) un tālākās vietās, seko
anglis O'Kellijs, vācietis Rell-štabs,
jaunzēlandietis Veids, lietuvietis
TautvaiSs, dānis Envoldsens,
vācic^:i Hemsots, Rautenbergs, Ku-pe,
Sēmi.ss, šveicietis Valters un
anglis Vūds. Vācieši .sevišķi vīlušies
par savu favorītu Kīningera un
Undkera mērenajiem panākumiem^
r§ ieietu IRO un l^itvprAtfgo p|U»
dzibas organizāciju pārstāvji. Jau*
nākie ASV ieceļošanas noteikumi
atļauj pieņemt imigrācijai ar! lu-nāmas
tbc slimnieku .katt|Prl]as,
plem., tādus, kaa vaŗ /plerftpĻ kfi;
kādreiz konstatētai» plauSu tuber |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-07-06-01
