Bavarijas Latviesu vestnesis, March 8, 1949

              LATVIJA. 1949. g. g
tATVUA, 1949. f. 8. martā-lUntURAUCEJU
procedūra Izdarlma .
Bet bieži esmu S i i
it plestalp-jam vS&J"^
,.Vigņs no l e m e š u ? ^ «f
- r ButU vēlams n n ^ ^
« t a s jau kādreiz C2;j5t
^ informācijas dieStl'^'^
l ^ ^ d u aizbraucošo 1^
^;iftikā no apm. 26.000 n.,»
J i em esam imdiju^ran'af:
a i n o t i em ap 1200 il?.»^^*
l i , Angliju/Franču
^ a t l j u S i ļaudis ar n o &
lem aizejot pionieŗr S
ē, esam redzējuSi ni^^īr
mmm sejām dodSh
p apgādnieka; b e TS
l i ari vienu otru rūgtu 1^
hba nav atbUdusi ļZ^ļ
palīdz celt
iļģii Austrālijas
es bazi
jsatiešu ieceļotāju un japk
io?ledznieku ceļ namus, 3
\m atjauno kuģu dokus %
ilā, ko no jauna izveido 0»
ajlōter atbalsta punktu, Z
«dn0y Sun**. Baltieši paskald!
viņi pelna līdz 30 mU
xēd$ļā, ieskaitot atlīdzību pa?
'ndSm. Miisu toorespondenii
11J8 pļe SIs ziņas piebilst, ka
fciņu i r piecas reizes valrft.
jpSj lidpelnīt parasts m
^us sala, Kas atrodas 320
leļlem no Jaungvinejas, Mj
bija amerikāņu atbalata
Tad amerikāņi to atstiļi
idrlž visu iekārtu pārdeva 1^*
Pēdējo divu gadu m
batev kuras ierīkošana blļi
tftijilem maksāļusi 400 mill.
4tiļ;al pārvērtusies par
lU postažu. Tagad auštrālleil
jl litkal atjaunot flotes at«
punSttu, kas seviSķi svarip
fimi^i sargāšanai
liropas bnvprall"
fem strādniekiem
.nglijas iespējams
iceļot uz ASV
pārstāvis , Lejassakslia !«•
I*Bc pārstāvības Kip»
p-."03iisi, ka DP, kas pa!-
rtlftdā Anglijā un kmlu
tb« : uii dzīvokļa garantllii
iiBvalr Izcfelot ho Angllļasia
tlfifil uz m o rēķina, beU-vW>
lnn8 jāatgriežas VidlJ
" nodlttoinātle DP, kas P»
segt cela- izdevumus, tm
tteJi uz ASV jaunS te»
k likunia ietvaros.
iens DP, kaut ari viņam
Wi āavokla garantltas ASV,
leM„I>P Act 1948" 1^
, nav atradies Vācijas asj
ier&aņu joslā 1948. g. 1.1«"
turpretim viņa s\mļ
»tuma dzīvojusi viena n
tad vķiā savu gardntljtt w
. pSdejaT kas tādā g a ļ ļ
gg tecelot uz ASV „DP ^
ietvaros. Vīrs tad v^ņalF
kS ģimenes Jocddia.
REDAKC0
i e r s , Vursenē
r i NEBtJS VEL LIEL5KA
TOAĢEDOA?
. ^ t v l j a s ; ' numurs
Bnmga rakstu par .ļ^
kopības saglabāSani^^^Jj^
lā nākoSā kara f f' g*
ļislaimtv jtua udtaēlsi kuonP "m'"eļ,«ļ8, 3ojiiPHHj,
' varbūtēji kaui^ Ijiļ!
nebūtu Va lielāka g.^
ļltādu vēl nesen P ' , 5 (
ļeglnādami uz savleffl ,t.
W vispār ar 50 mazo
[dSlu varam ciņa
šai pēdējai tautas
k kaujas lauka? Bei^Sijn-Ļ
kopīgu i«el°^^^%olonl
[nātaizJOras zemes «^lijļ
ļnas - vai ar to neo , p.
Ē & j u S i tautas ko'^^,1.:;
Uvu tēviju neka^ '^^j va^
^ a t r a latvju f^ļ^
ļo aizjūras zemj» " ^
flzredžu at<rl«we3
VELTAS TOMAS VĒSTULE J^TVUAI"
1
Varbūt tā salūzt ledus, un upe zi-ļtos galvenā biroli steM7Tfff Sb-imh,
na, kurp tai jāplūst? Varbūt t ā j ā ^ v i s a ^ l z a X ^
ds ^'^''^^^.J^^l'IS'l^ miega? - 1 denci, iegrāmatoju naudas pārvedu*
ua , ^ « j -—' —, \ vagaros, IIKKO vuKdamās,
ielaista pie sinnas dāmas ~ sekre- neticu, k a rītā pamod^^os ar prieku
tsrcs. Viņa neskatījās manos papi- strādāt tālāk. J a nebūtīT ticības ka
ros, bet vilka neizprotamas zīmes reiz apmainīšu kantori pret'virtuvi
anketas st^ri un uz manu teicienu: (savu virtuvi!), tad nezinu, kas mani
nodarbinot DP," atbildēja: „Mes da- traks, ne mirkla vaias pacelt acis,
r§m savu pienākumu* - Jā, manhadomāt, atšķirt laikrakstu, ko no­bijā
bŗlv runāt ar personāla daļas met priekšā, lai nododu vadītājam,
vadītāju. Par viņu bi;a zināms tikai Ejot un steidzoties pa visiem plec-1
labs. un es lūkoju nesamulst. Pēc trijiem ..departamentiem",
dažiem jautājumiem par to, kādu gar acīm ņirb preces preces uzi
biroja darbu protu, viņš mani lūdza svešas, paēdušas sejas. Jā, paēdu-divdesmit
minūtes pagaidīt Nē, sē- šas, to var droši un nekļūdīgi ap-ilt
es nevarēju, es stalg&ju, trīcē- galvot, jo te visi ēd vienādi labi. vai
dama pie visam miesām. — Darbu, tas būtu direktors vai sīka Ierēdne,
darbu man dos, — atkārtoju sev kā tramvaja vadītājs vai inženieris,
^amos^vārdus. Kad atgriezos^ bi- Cukurs, tauki, gaļa, augļi. Dieva pa-lojā,
labais cilvēks teica: „Ejiet saules labumi Ir cieņā, cenā, u ^
au?S8, runājiet ar galvenā biroia še- katrā vairumā dabūjami. Pārtikas
tx*\ Tas bija skots, vārds to vēstīja, .standarts augsts tādēļ §ī, mūsu
un, plati smiedams, viņš jautāja: uztverē, bezjēdzībā skriešanās pēc
^us taču stenografējiet, droSil** --dolāra. Nekā neviens tā neuzmana,
Nē, to es nepratu Bet mašīnu k l a - kā savu ēdiena reizi un stundu. Vē-blnāju
It nlpri, zināju šo to ari kan- dera kults tiek kopts,
toŗa darbā. Aizvakar lūkoju darbā Iedabūt d l -
.„Clk al^ns jums solīja personāla vus Edmontonas zēnus, mūsējos, kas,
Blrolfi?" viņš vaicāja tleSl. pagriezuši muguru mežam gribēja
„Neclk. mēs jau vēl t ik tālu ne- noenkuroties pilsēta. „Ko vinl prot
maz netikām,'* teicu patiesību. Viņš strādāt?'* vaicāja tā pati sekretāre
tomēr pasniedzās pēc maniem pa- L,Woodwarda" personāla birojā. Z i -
plrlem un izšķirstīja visas astoņas nādama, kas šādās reizēs DP no-
BoUecIbas. — ,„Aiz intereses tikai.** metnēs bija jāatbild, likos uz vien-vtoš
piebilda, neaplauzdams, kāda mislbu: „Kraut preces, tīrīt teloais,
telta vērtība tām bija Vācijā. Man labot auto.** — piebilzdama: „Vlens
bija Jāiet lejup un jānorunā viss ar Latvijā vēl studējis, otrs bijis ierēd-personāla
vadītāju Es danciskl nis.** —
nodrāžos to vfenu stāvu, leklupu b l - „lerēdnlsl** — staroja sekretāre,
rojā, kur man uzgāza aukstu dušu. „Kā ar angļu valodu? Mums ierēd-
.,M6s ceram, ka sauksim jūs — ņu ]otl vajaga:** — 1
vai nu jau rītu. vai pēc pāris nedē- Diemžēl, puisis tikko buldurēja
ļim. Vai arī pēc dažiem mēnešiem," angliski; bet fiziskā daita strād-
V5sl un laipni man atsmaidīja izva- nieki te komplektēļas no lasīt ne-dfim.
Biju vīlusies pratējiem — ukraiņiem, poļiem un
Tūlīt pēcpusdienā, šoreiz gan l a - pat šejieniešiem jeb angļiem,
bas tēva kaimiņienes vadībā, brau- Ej nu sazini — darba pārvaldē
cu uz karalisko Alekša slimnīcu, nav ierēdņu pieprasījumu, bet b l -
protams — darbu vaicāt. Nekas pa- rojā uz? vietas tie vajadzīgi. IRO v i -
saulē visās zemēs nav t ik vienād^ nus neielaistu ne traka. Pasaules
Latvieši Auslrālijā
Darbs ookumiedra laukS galva
pret karsto sauli aizsarga ar baita
^sombrero**.
kā mūžīgās virsmfists. Pazinu viņas likumi karājas kaut kur tik augstu
mūsu zemē, satiku' frontes pirmās pār mūsu galvām, ka jēgu saredzēt
līnijās; redzēju Vāczemē gan darbā, grūti.
gan ciemos — tik varenas; noniet-ļ No rīta. Ienākot birojā,' tas kvēni
nībft unpat zināmā bargumā tēm- kā rožu dārzs un neizskatās bŖlāk:
tas, tik spodras un tik askētiski haunās dāmas nāk uz darbu mež-vlSnkārfas
un t ik redzīgām acīm kā ^iņu blūzēs, un krāsa te tikpat lielā
tent<?ena stariem. Sī, kuras priekšā cieņā kā Izdaudzināts par Parīzi,
rtlivēju, nedrīlcstēdama roku snie?»t. Novēršu acis no plauktiem kur
bija uz mata tāda pat kā visas. Nē, nereti apputējušiem paniru blāķiem
darba patlaban nebija. Bet viņas i n - blakus tup tikko novilktas botes vai
terese, īsta vai tēlota, bija jo liela, cenure . . .
Mes stutējām gaiteņa durvju sten- Bk, laistu te kaut ^^usi mūsu DP
deri un runājām, un aizvien vairāk hrēdņu, kas strādā IRO — kas te
vlpas acīs iedegās siltums. Viņa b^tu par kārtību un par daŗbul
kļuva pat lalona, teikdama, ka Edmontona, februārī,
darbs b^s noteikti oēc pāris fledē-l Velta T o ma
ļfim. Jā, man būs Jānoslauka
putekļi no slimnieku nakstgaldl-ņiem,
jāpārmaina puķu ūdens, jā-ļ IC^iieSlsini& i i p ^ l a '
taisa gultas ilUSCSana lll ZCi
,.Un kā at kantora darbu?** I
Un. iedama uz biroju, paspēju pie-1 VĒSTULE ,.LATVIJAI** NO ANGLIJAS
minēt, ka, ja man būtu Jāizvēlas
starp kantora darbu un slimnīcu, es I Pa visu Sifordas pilsētiņu esam t l -
Kurzemes speķi un
Rīgas degvīnu
KĀ BEFATBIĀCUAS MISUA VERVĒJA PBOUINENTUS LAT­VIEŠUS
PROPAGANDAI
nēm piesūtītajos „C5ņas" eksemplā­ros
bija redzama viņa ģ^etne. Ia«
sams viņa p a s ^ o darbu uzskaiti*
Jums un beigās — dedzīgs aicinā­jums
tautiešiem atgriezties mājfi&
Padomju Iestādes bija ieguvušas pa»
zīstama latvieša vārdu, kas labi no­derēja
propagandai.
Līdzīgs gadījums risinājās Dien*
vidvāclja, kur kādas nometnes ie­dzīvotājs,
prominents kultūras dar-
Noķertas Sfiskas dīrāšana.
^ A. Bindemaņa uzņ.
„K2is i r tas neboļSevlstiskais huli­gāns,
kas sapost"1is robežstabu Nr.
107^** vētru pārkliegdams, brēc ro-be^
ardzes priekšnieks krievu pulk­vežleitnanta
galā uniformā. Aiz v i -
ņaj zili un stīvi no sala, slēgtā ierin­dā
stāv robežapsardzības vienības
kareivji. Viņi ir sasniegumi vienīgo
vietu Eiropā, ku: austrumi tieši sa­duras
ar rietumiem un ka» atzīmēta
ar divām kārtīm, no kurām vienā
plīvo balts karogs. Netālu atrodas
maz=ļ Norveģiļas pilsētiņa Elvenesa,
kas tik tālu ziemeļos ir vienīgā tu­vākā
apdzīvotā vieta 150 kilometru
garajai robežai starp Padomju Sa-
Baltiesu ieceļotai!
pārak izvēlīgi f
izšķirtos par pēdējo. Jā pie dzīviem kal divas latvietes, un abas strādā-dlvēkiem,
ne nedT.'Arlem paipīriem jam vienā veļas mazgātavā. Cik pir-man
patiktu būti Tas virsmāsu tā mos mēnešus bija grūti un daudz
savilņoja, ka vma centās mani pie- jāstrādā, tik tagad vairāk brīva l a l -
runSt pēc pusgada kalnošanas slim- P«aJo pēdējās nedēļās darbu beidz^^
nicā iestāties māsu skolā. Bet darba p a u piektdienās ap pulksten vieniem,
todien viņa, acīm redzot, man neva- Tad brīva pēcpusdiena, visa sestdie-f
§Ja dot, arī birojā tā nebija, — h a un svētdiena bet algu m^oms
diemžēl. Labu cerību balstīta, es n^a^sā par nedēļu, pie tam vēl 10 ši-klīdu
mālup. Atkal nekā. Vai K a - linu vairāk nekā angļu kollēgām.
aādā valdīja bezdarbs? Mēs to nopelnot, šefs saka.
Otrā dienā m«6il izsauca uz Varbūt šāda centība rada šķelša-i,
Woodwarda*' firmu darbā. No ma- nos un nesaskaņas ar darba biedrēm,
nas al!?as, kad noīrēšu istabu un bet esmu tā iestrādājusies, ka glu-kaut
cik paēdīšu, neatliks' 45 do- deklis manās rokās tagad i r itin pa-larl
Nu jau otra nedēļa, kopš rī-|klausīgs un ātri ļaujas pārsviesties
no labās rokas kreisajā. Ja tā ērtāk,
un atkal atnakaļ Tagad vienā stun­dā
varu ļoti labi Izgludināt 7 kungu
virskreklus. Ilggadīgas strādnieces
saka, k a varot veikt H Man liekas,
ka tad Jāgludina paviršāk, bet es to
„ , , neciešu, un neviens lurī nesteidzlna,
«Baltiešu ieceļotāji Kanberā visu- jo mēs Jau tā padarot daudz,
ma klust pārāk izvēlīgi,*» pēc aus- ^ , . ui j x ^ «««ii^fs«. «««
MUeSu laikrakstu ziņām, teikts ^ A r darba bedrēm angU^^^^^^^^^
Kanberas arodblfedrību^ padomē, drīz f^paidojos, kad rei^^^^^^
Transportstrādnieku arodbiedrības r?«iiiPi«a^. K^^^^KH^^^ X.
Pārstāvis paskaidrojis, ka 'baltieši, nnetfimsiļķ^nji^
kas brauc autobusos uz un no darba cilvēks i r pie bada. tad viņš rijj^u!
Feirbemas lidlaukā, atsakoties mak- Kad v d iemmejc» par blezp^^^^^^^
«āt ceļa naudu, ja tie nedabū sēd- ruPJmalzi saldskābm^ un
vietas, un piebildis: .,Bet austrālie- vUtoto zaķi, tad mērs biJa P^^^^^^^
fiu strādnieks ceļā u^ darbu nekad man atlika apklust ^
jetiek pie sēdvietas. J a šai lietā doties darbam, ^^^^^^cf u f k ^
kaut ko nedarīs tad mani vīri at- sadarbība un n'>būtu ik dienas Jā-teiksies
iS^^^^^^^^^^ dzird pa P i e f mei. J^^^^
Pat miJsu sievām un bērniem jā- svētdienu gata^'O pusuienas krāsni uz
8t§v kājās S s i kiūs^^ iz- režģiem ceptu vēr;a gurnu, kam tur-vēlīgl
visās lietās V n u aostākļl P^t Pannā apkārt apkrautas sutina-
Seit ir Too proc 1^ saknes, piedevām viemnēr ēdot
kuriene vim^^^ rc>žu kāpostus t a r . šo
Pē. Z2l' -i7 - , , • a / i J ēdienu, vienmēr to pašu, viņas jūsmo
m tam piecelies ari kokstrādnle- ^
pārstāvis, un paskaidrojis, ka ^
baltieši Kanberas kokzāģētavā pa- Man šķiet, Ja te būtu tāds pārtikas
nākot pārcelšanu uz vieglākiem dar- līdzekļu trūkums, kādu pieredzēju
oiem, sūdzēdamies, k a viņu darbs i r Hamburgā, tad šejienieši „izlektu no
».Par smagu vai par karstu". Viņš ādas". Tāpēc ari melntirdznlecibal
piebildis: .Tagad, kad viņi tikuši te nav labas zemes: ja kāds uzzina,
šurp, un viņu vēderi pilni, viņi kļ^lst ka kādam citam mājās Ir kaut kas
par daudz izvēlīgi ** Kanberas arod- melnajā tirgu iegūts, to ļoti bieži no-
Dledrn)u padomes sekretārs pCc tam dod. Ne jau aiz lojalitātes pret vabti,
, P?^itioja delegātlem,^ k a kāda Imlg- bet parasti gan aiz skaudības: ka-ļ
^?cljas departamenta komiteja, ku- pēc viņam i r bet man nav! Esmu pa
ra piedaloties ari vinS pats, nopietni šo laiku daudz mācījusies. Es tagad
•i apsvēršot jautājumu par baltiešu zinu: kamēr esi Anglijā, par visu,
^ I ieceļotāju pārvietošanu citos dari)os. kas tev ir labs, ko tu labu nopērc vai
1
dabū, ko tu labu dari — gudri klu­sē.
Te neviens par to nepriecāsies,
klusēSana Ir tiešām zelts.
Mūsu mazgātavas īpašnieks Ir labs
ilvēks; viņa senēi ieceļojuši no
Skandināvijas valstīm. Mana latviešu
kollēga visu pagājušo nedēļu nesli­moja,
bet šefs izmaksāja pilnu nedē­ļas
algu. Bet tādu cilvēku te nebūs
daudz. Ja vēl atceras, ka iespēju tikt
uz augšu te gandrīz nav nekādu, tad
var saprast tos latviešus, kas tagad
sūdzas par dzīvi šeit un grib atgriez­ties
Vācijā. Viens otrs i r mazāk ie­cietīgs
un vienam otram vienkārši
nav laimējies, bet liela tiesa i r sati­kušies
vaigu vaigā ar Anglijas Ikdie­nas
īstenību.
Anglijā, februāri
L. B ē r z i ņa
Profesors .Jāzeps Vītols, neraugo­ties
u z savu cienījamo vecumu, uz-ņemdamles
svešniecibas gaitas, bija
teicis: .,Es nevaru palikt dzimtenē,
jo tad boļševiki izmantos manu
vārdu.** Sie gandrīz pravietiskie
vārdi atklāja īsto nozīmi nedaudz
vēlāk, kad kļuva redzan^. cik ār­kārtīgi
lielu svaru Maskava lika
taisni uz ss^iedrībā pazīstamu lat­viešu
atgriešanos, lai tādā kārtā
popularizētu repatrlā<5ljas akciju. Sr^ZTn^i'^^Jn^SS^
Daži spilgti gadījumi liedna par to P ^ ^ ^ ; ^^L'^I'^^ic^^^
neatlaidību, ar kādu Padomju Sa- ^^^^^^^^
vienība centās panākt ..savu pilso- I^^T, un p i ^ a j l g am cUvēkanu
ou" paēšanu Lat^rtia ^"^"^ kas aicināja profesoru ieraaUes pa-
.ņu pārvešanu e t v i j a ^^^^ repatriācijas misijas dienesta
Laika, kad Parīzē notika miera dzīvoklī tuvējā pilsētā. „Mum8 i r tU
konference, kurā kā novērotāji pie- ņas par Jūsu vecākiem," piebilda
dalījās arī Baltijas „republiku ār- Jaunais cilvēks. Acīm redzat — re-
Uetu ministri**, dažs labs pazīstams patriācljas misijai bija sīki rināml
latvleSu mākslas un zinātnes darbi-1 profesora ģimenes ai^ākļi un viņa
nieks Vācijas nometnēs saņēma I sirsnīgā pieķeršanās sirmajai mfr-
Vēstules ar Francijas pastmarku uzļmuļal un tēvam «Kfidsjūsukoftlēga,
aploksnes. Tie b i j a vai nu biedra kas tagad atgriezies no PadwnJuSa«
Vāleakalna, vai .kāda cita delegāci- vienības, pārvalda Jūsu namu Rīgft,*
jas locekļa parakstīti Jo silti aicina- sacīja boļševiku majors latvietis U
jumi atgriezties dzimtenē, kur „ka- kad profesors kāda drauga paivadlbl
ra seku dziedēšanai un jaunuzbūves ieradās norādītā vietā. MaJo» a i d*
darbam vajadzīgas taisni Jūsu ro-nāja vienus sēsties pie galda, kuŗl
kas. Padomju Savienība garantē, ka bija klāts Kurzemes speķis. Zem*
varēsat strādāt savā arodā un s a - galēs rupjmaize un Rīgas aegvini,
ņemsat pilnīgu materiālo im morālo un piebilda: .,Jūsu koU^aa paspfir-atbalstu
netraucētam darbam drošos nē atrodas arī lūsu vecāki, kas ir
un mierīgos apstākļos". Kāds pa- pie labas Veselības, dzīvo jūsu nami
zīstams fUmu režiso^-s, izšķīrās par un galda atgriežamies savu dēlu,**
labu savai karjerai, atteikdamies no ^^r^ļ,t„i,s« «^•^vrr»Mn«««
pārbaudījumiem pilnā trimdas ceļa, ,P^».^.^^^^
un atgriezās. Kā daudzos līdzīgs r^,^ tSs, Ico minējis pulk-gadījumos,
tagad par viņu nekas ^4^^, ^okpvs,^ rakstīdams par^
valT^ nav •dzirdams, bet t?reiz, ArlzV^^^ . s M ^
Pēc Viņa ierašanās Latvijā, nomet-1 g^^^^^^^^^
bilda majors. ..garantē padomju
valsts?" — „Un ko nozīmē padomW
valsts?" profesors gribēja zlnat
„Tas ir prot KlrdienSteins Utt
NKVD šefs Noviks, kas man perso­nīgi
likā pasacīt jums, k a atgrieSa»
nās gadījumā Jums nekādi sarežģī*
vlenibu un NorvēSljas karaļvalsti. I
Parasti abas karogu kārtis st5v gluži J,'f^il'^'',^!'lr«/o1^rii^^
no tām uzvijas karogs - ikreiz pie- a^^omomii.
eikdaiņs dīvainu, be*. visai svinīgu Sādl uzaicinājumi, ar vienmSr v i -
ceremoniju šai nevienam nepiede- linoSākiem piedāvājumiem a&ārto-roSajā
robežjoslā. j jās vairākas reizes, bet bez panāku-
Katru Mrdlenu un piektdienu ne-ļmiem. Toties k|ds ķīmijas studenta,
ielas apbruņotu karavīru grupas kas bēgļu gaitās bija pazaudējis sle-abās
pusēs Iztālēm pārbauda, vai vu. no šīs pašas repatriācijas niisijai
Kādā no mastiem nepland karogs. Ja šofera uzzināja par viņas atrašanos
ne padomju, ne norvēģu pusē nav Latvijā. Un arī to, k a Jaunā kundze
bijis vajadzības to uzvilkt, tad tas galda savu vīru mājās. Viņš kļuva
nozīmē, ka dzelzs priekškars paliek par šoferi pie boļševiku majora, drīi
nolaists. Bet tikko pamana karogu vien atgriezās Latvijā tih pēc kāda
pret.pelēkajām ziemeļu debesīm plī- laika rakstīja draugiem Vācijā:
vojam, i r skaidrs, k a noticis kas ār- ..Vlss bija velti. Sieva apprecŠJušloi
kārtīgs un katrā ziņā nepatīkams, ar Ivanu un bija pārsteigta par ma-varbūt
pat kas tāds, kas var satrl- nu atgriešanos.**
cināt pasaules Jau tā nedrošo mieru, ļ 4iw4 ^ « M - « ^ « « • «I
Tas nozīmē, ka kāds vēl nezināms L^i^ ^
starpgadījums prasīt prasa pēc tā hf/^^tl 1^^^^^
noskaidrošanas personīgās sarunās.
Ja baltais karogs uzvilkts PadomJu hjf"^,^^^^^^^^^^
mastā, norvēģu i^ežapsardzības LJ "^^^^^^
vienības priekšnieks pulkvežleitnants ^
Magnuss apvelk galā uniformu, un, Sfžm t^^^^
par slikto un salto laiku lādēdamies, 2f i^ļ^Sln^^^^^^^^^
savas vienības priekšgalā soļo u:^L1^?^?It?«*^^^^
satikšanās vietu*^ K o ^ kāda laika h^^^^^^^^
viņš ierosinājis s a v am „pretlniekam*' v^^^^
visādi simpātiskam, bet uz Mas- P^^^^^^ ^ ^
kavas vēlēšanos anonīmam pulkvež-P"^*®"^
leitnantam krievu pusē — atcelt šo Nav šaubu V a r to, k a Padomju
nevajadzīgo brēkšanu vētrā un sal- Savienības aģentu tīkls Vācijā saza-dēSanos
ledus un sniega klajumā, no- rojls īsti kupli. Krankfurtē atkārtoti
organizējot tās vietā tiešu telefona uzsvērts, ka padomju repatriācijai
satiksmi. Krievu sardzes priekšnle- nīisijas darbība vērsās ne t i k a i p l ^
kam tas licies vlsal pieņemams at- ASV, bet jo sevišķi pret DP. K a t r i
risinājums, bet diDšības labad viņš ziņā misijas darbības pārtraukšana
apjautājies Maskavā un pēc kāda un tās izraidīšana noveļ no bēgļu
laika — īstenībā pēc ļoti dga laika krūtīm lietuvēnu, kura tleSā un uzit
— saņēmis noraidošu atbildi. Kā Jau māclgfi klātiene pastāvīgi atgftdinfifjf
DĪVAINĀKĀ ROBEŽA EIROPĀ
mn PULKVEŽLEITNANTI IR VIENĪGIE. K A S S P E J PACELT
«DZELZS AIZKARU*', K A D V I EN IEŠAUJAS P R A TA
vairotas
bezdarbs
Piecās Rietumeiropas valstīs un
Somijā pagājušā gadā i€>vērojami
vairojies bezdarbs, ziņo Starptautis­kā
darba organizācija, kas nobeigu­si
ziņu sakopošanu. Pārējās 24
valstīs, kas piedalās organizācijā,
bezdarbnieku skaits i r ļoti niecīgs.
Ievērojami bezdart)nieku skaits
pieaudzis Beļģijā, Francijā. Dānijā
un Šveicē. Itālijā tas gan nav v a i ­rojies,
bet nav ari mazbiājies —
tur bez darba i r 2 miljoni. Mazākā
mērā bezdarbs vairojies Vācijas rie-tumjoslās.
Beļģijā bezdarbnieku
skaits pagājušajā gadi gandrīz trīs­kāršojies:
no 97.000 vai a pm 5 proc
no strādātājiem 1947. g. beigās uz
!^53.000 vai 13,4 proc. 1948. g. bei­gās.
Dānijā bezdarbnieku skaits
vairāk nekā dubultojies viena paša
mēneša laikā. Novembrī tur bija
25J500 bezdarbnieku, bet decembr
jau 70.000. A r i Somijā pagājušā
gadā bezdarbs divkāršojies. Fran­cijā,
kur pēc kara trūkst darba ro­ku,
bezdarbnieku skaits pagājušā
gada laikā tomēr nedaudz palielina
jies. Šveicei decembrī bija 15.00
bezdarbnieku. Visās citās zemēs AUDZAM ^S DIENAS DĒĻ ..LAT-pārmalņas
bezdarbnieku skaitā bija viJAS" N?[KAMAIS NUMURS IZ-ļoti
niecīgas. ^ j N X K 8 SESTDIEN. 12. r.tAn'T^-^,
mni ,111,11 III,
ziemeļnieks, būdams, neatlaidīgas
dabas. pltn. Magnuss piedāvājis
krievu sardzes priekšniekam rīkot
„randiņus** Norvēģijas pusē, sardzes
telpās. Arī šo priekšlikumu Maska­va
noraidījusi. Tāds pats liktenis
bijis Magnusa trešajam piedāvāju­mam
— satikties krievu puses sar­džu
telpās. U n kad nekas cits vairs
neleSāvles prātā, norvēģis beidzot Ie­teica
Iekārtot ipašu celtni uz pašas
robežas. Neviens no Maskavas „nē**
neesot bijis tik kategorisks kā atbil­de
uz šo pēd^o prlekšUkimiu.
Kopš tiem laikiem anonīmais
krievs un sīkstais norvēģis turpina
tērpties galā uniformās, nostādīt sar­dzes
vienības ierindā un to priekš­galā,
pie sevis klusi lādoties im zo­bus
klabinot, doties uz tikšanās vie­tu.
— tikko kādā no mastiem uzvl-as
baltais karogs. Tas Jādara arī
tad, ja. teiksim, krie/u robežstabam
atlūzusi šķēpele, bet vēl jo vairāk
tad, ja pulkvežleitnantam Magnu­sam
Ir Iemesls salikt rokas pie mu­tes
un brēkt cauri vētras svilpie­niem:
„Gādājiet, lai Norvēģijas pa­valstniekam
Larsam Larsenam no­klīdušo
briežu buku, kas tagad at­rodas
Padomju Savienības territo-rijā,
atdotu viņa likumīgajam saim-nleksun!'*
Tel.
diktfitorlakfi režīma baigās un var«
mācīcrās metodes viņpua dzelzi
priekškara.
jeras clfema
traģēdiļa
Francijas dienvidos atrodai Moif
jēras ciema, kura vienīgie iedzīvota
ji i r ciema vecākais Rasins, viņa iie>
va Marija un dēls Zaks. Pēdējais I1
brašs un izskatīgs puisis, bet tom&
nevar atrast nevienu Jaunavu,, kaļ
gribētu klūt viņa sieva, jo k am gaiļ
būtu patika doties uz šo Izmintoēflļ
kaut diezgan audīgo zemes stOritI
kur 1910. g. notikušas pēdējās k i^
zas. 1929. g. pēdējās kristības u i
1940. g. pēdējā apbedīšana. Pēc tan
kad pirmajā pasaules karā krita de­viņi
Moliēras dēli, dems. kurā 1720
g. vēl dzīvoja 120 ģimenes, pēkliļj
sāka nīkuļot un bija notiesāts «i
nāvi
Kopš kara sākuma abi vede Ra­sini
pacietīgi sēja, ievāca ražu ui
gaidīja, kad no kara atgriezīsies v\f
ņu dēb. ienesdams mirstošajās mīt
nēs atkal dzīvību. Zaks gan pāmā*
ca, atbrīvoja tēvu na vieglā amata
bet dzīvību ciemā nedēja ienest
Ta^ad arī Rasinu ģimene gatavojat
Mal jēru atstāt un tad dema trafti'
dija būs beigusies. QZ
3-
i f i
r