Bavarijas Latviesu vestnesis, July 8, 1950

              i i i nfeļiiii
Mm '^Mm
tev. :
i v " '
, mii
L A T V I J A SesteUen, 195a 8. tWļļ
no
neitralitātes
Bērl&iē beidzies internacionālais
kongress kultOrilai^ brīvībai, kurā
piedaliļSs pļri par 150 rietumu pa^
laulet ievērojami!»» gara darbinieku,
viņu Vidā ar! Itotauts Čakste . m
Zviedrijas* Kongress izstrādāja pla-fct,
12 punktu manifestu, icuŗā
grietas pie cilvēces, aicinot aizstāvēt
brīvību gan tis. tautas kurām tā
vēl ir, gan tās, kas brīvību zaudēju**
iaiĻ Jo nbrlvUm un miers ir nedala**
ml^ Vēttīnre |Aerādot,^k^ karus ie-sp^
ams uzsākt visdažādāko saukļu,
pat miera idejas vārdā. Kara bries-^
mas kļiistot akiltes, Ja valdības Ue**
dzot tautas vairākumam brīvi
paust savus lusskatus centienos pēc
miera.
gress noļima dibināt pastāvīgu
komisiju kurā iMet 25 looeiqi un ^
nāioibll^ l a p u i k ^ gan Pamē, galt
B^md^M sagatavotu d a d ^
k f i c ^ itdcianlt tmnālEoio konleren-^
ēu tm k(S!gŗesu simākianu. Sajā ko^
mis«| «tarp citu ievēlēti Juliāns
Smerijs, Piēms Bamtons, īrv
Brauns, pablo Kazāls, Šldnejs HCUc
Artfjiirs K e i r t ^ Eižens
koiw>M. F r a ^ Teo#i
**''-^*!; Deniss dē Bružcmons, Dāvids
^Eiiaclō SUone, Torntons V i ^
Karlo Smidi
Nikolajs KA)okdvSp2osē de Madarta-ga,
Jozeb CapsMs un Andrē Filips.
Siēz tam k c m i ^ izstrādāja īpaSu
v^tljumu austrumu tautām, Icas at^
rodas aiz dzdzs aizkara, apliecinot
viļM brīvību mīlētājiem mākslinie­kiem
un zinātniekiem kongresa 86ii<-
dfirit«a
V i i i iK^tisksiis r a k s ^ ^ ArtGrs
Kestleiif kongresa beigās umml^ot
pialās ļaužu mas^ izsaucās: ,JDiBuigi»
brfvfba pāi^ust uzbrukumā! Rie-tumii
gara^d^ no
iketbieKItl^ UdzSinē-
J f i i j d i i t f i v l l f i ^ un ir iga-
* II visu, k ^ lai
'^"^^ brīvlbuK
dienu
tttvlvla JaiiiidacrDii vtkarft Leiterft, Icas
BOlUai parslIU (la;lo«ma diejiSin un deva
raetrtf ttitiidai. iloll j a ^ M , vēl nedfir^
«i«ls littrieiti MMis^^^^ klivttriiii'iiii dde-kddpoiiliU
ia&ji^ sen.
, OrttUi im
lottļjmkīļtttl^ VOftfeiropas
ļs^S^ihJis vlMlsnU vai vliot Jaandajr^
ļfrtm ttffuara^aotfiiu p l e l ^ tfti m f i ^^
ļim mblinim PatrloUsma/an roman-
]ls jur 2lUnska vn KtolO^ vIKIlem, iķtet
un Viņu mhl vilrs ISsa iiepfirw
Jinls Suarabiļš
PARI ROBEŽAI
NO KARA AtMIŅU mOlUBIIEBf ASIŅAINA GAISBIA AUST
Pfnoi teHen safliea li. lāttja
priekfeiudteiii OpoCkai dņv te^i
tlkif KOBcentriU boļševiku «ibm-mm
latviešu l i . nu l i . dlvliljal,
kam Mkoļa vispSre)a atranšaiiis
kofllka vltS īleaielii fronti. Bak«
tta anton 1. Sndfablņš šo cton
drSmatlfkli episodet letvirU lavia
kara atmlņis Astnaina satfmaanst,
no knŗim Isvtllnnnns inlednun
m0tn latltijleni.
l. TĀ TAS SĀKĀS
Bīts. Saule jau uzlēkusi un
kami silda.
Botnieks Krasts, jauns leitnants,
kura kuplos matus vēl nesen glau­da
Lubānas klanu valganie vēji, iz­nāk
no bimkura kalna vakara nogā­zē
un apstājas. Parakņājies pa ka­batām
it kā ko aizmirsis, grib iet
atpakaļ, bet tad nervozi aizmet pro­jām
i^mēķētās cigaretes galu un ap­laidis
skatu visapkāft, arī debesīm,
pagriežas un ātriem soļiem pa āau-
10 satiksmes eju uzsteidzas pie no­vērotāja,
druknā <&9ērbenieSa Ben-kuļa,
kas ar savu tālskata ad ierī­kojies
kriln^jiem apaugušā visaug­stākajā
vietii.
Jā, no Seji
slavējot un solot paaugstinājumu
par sekmīgu dienesta pildīšanu.
Ari tagad viens divi Stūrītis ir at­pakaļ
un ziņo par trāpījumiem.
Pirmie krituši drusku pa labi, bet
Hugo F i i r i i^
(No n6velu krājuma Ekselences piezīmes)
Trešās
pčcircsa
(S. turplnSjMms)
„Tas arī, bet viņieb bija maz to,
kas stāvēja īstajās vietās," Vaigals
tad artilērijas novērotājs izlabojis Uduva nopietns. „Un kuri stāvēja,
un tad lādiņi sākuši ārdīt tieši taku' - -
un boļševiid jukuši kā spaļi
,JPats redzēju tālskata." stāsta
Stūrītis, ,Jsa viens ar visu nesamo
aizlidoja vairākus metrus sāniski un
palilca nekustīgi guļam."
„To viņiem vajadzēja. Lai citreiz
ievēro un dienu tik daudz nerīko­jas,"
nosaka Krasts, paņem jaunā­ko
frontes avīzes numuru un atlai­žas
lāviņā.
Ziņnesis no bataljona ar pavēli:
šovakar pulkstens 22-os jāatiet
Botnieku tā nepārsteidz. Jau ag-
'tie paši bija pļēguri un sava maka
pildītāji"
^Secinājums — l e i t n a n t s iro­niski
pasmaidīja, „ — nācis no
vēstures, kaut arī tu nevari novērst
tās atkārtošanos. U n . . . tā atkār­tosies
arī šoreiz, draugs!"
Seržants izslīdihāja staciju rā^**
tāju no viena skalas gala līdz otram
un, labāka neatradis, apmierinājās
ar kādu īsu, nereģistrētu vilni Tur
skanēja kāds angļu valsis.
Leitnants pa to lafi^u nomocīja ho
kaut arī vienības, kas stāvēja Igau-
>JK l^^V Mdlllōijieiii Janndarbiem ^ii^'^^'^S^SS^ Jfinii Biedina Jdaviern
•raita, MNanttta IsiiTndi. ifeki^ nesani
dU^ Bo fiava emo^diA^ ipralsama nn
!!!!^*>i!!kštartfl WlHena. viņa^ mOilka
taM^^mSI^ aif }a^ īSft peiimlitli*
if^^SS''!^'^ 1^<^^<>^ darbam dxi|n In
tijNtttlgoiiitat iTvleiia dala nn t i ba
vf ta ns vienas trīs nošu tēmas, lalanšot
Me^UnuĶ nkstailso UdiSlneio kvadr8tli«
ka Iitmktlt^f9rmal manieri. B. Pāva-faiļ;
iW!Ņto j N l Ibde^ radlkiln
t i p i i g i £ r tleļimļ> nt nrimltlvlsmn It
t ^ ^ Moards imields blaknt oriģi
nSII teserstlem ^b)em devli diletmn
NSfOie^ kap^ «atkatlma ļpsr noilmigfiko
f patrloUikajā miiSlS. V.
M ^ ^ k o r a ^ M m rakstmlsa ar
gm^ittiuitlka, i e t 9. Frelmanei mdti-
« M ^ pStMHĻ ko sarAUia vlenmuUst
fsvāil^ttBi, Pianists ISnla clmUs attka-
|o|a pala kompoaltls svītas aolvelgas.
vasait mvas daUUļ. kas sarakitltas labi
pisalstlski tsdudki ar poitlikn noskaņu.
raraim dslesnui 4lenim notUinšaji
Panlas Brtvkmneš nn Dagmirai KOkeret
konctra labikatr snlesums bija Bianitas
nijā, Narvas firontē, turējās varonī­gi,
ienaidnieks diezgan ātri dzina
ķīli no VeUkiji Lūkiem uz Uetuvu.
„Un tomēr tālāk par Latvijas ro­bežu
ne soli!" strauji pieceldamies
viss redzams kā uz IJ^'^T*/' avīzi nosaka rotnieks un
deteas. Ltik, pa kreisi a t l S l K i f ^ ^ ^ ^ " ^ V i " ^ ^ ^ " ^ ^ " ^ ^^ / S ^ p a w S ^ pavēli vadiem ,Bet man-
SmtU ^ S r i P t l ^ ^ r s ^ vS-r®^» "^^^ P^^^*' H nekaveda-
«ežs,.tāpi^ a i . ^ ^ ^
Ķ r a s ^ M, cik^Dsirdēju!"
to^rit^ viņš tagad mw Divpadsmitos bataljons atsūta dai^
f n S 4 ^ ^ ' ^TH'-' •J" iSdus sīkumus, kas uzkrājušies no
tilerijas kanonāde,,,^ Vīri pa-w
a s sēdžas pusē kā piepdte^^^^^ pārējo sade-gaiss^
kas visu sagāž un iznīcina, Hj^j^g^^ /
S S ^ ^ i ! ^ ^ ^ ^ An pusdienas atved agrāk, un
griežas pie novir<rtāJa: tuklais pavārs lej pilnākus katll-
„Nu, kas tai piwē?** ņus, piezīmēdams, ka rīt nez* vai
^Kustas kā skudrasl" maz ko dabūs.
„Visu laiku?^* „Ja vien aiz bailēm no dūmiem
„Ķopš gaismas.*" un svina pa nakti nebūsi aizlaidies
Benkulis sniedz lapu kur viss to^m^Zilms ^^ļ P»^^«»s, h»»
vērotais sīki atzīmēts: viri smejas, vUkdami resmti ^
L.^^T*« * i II 11 1 ba, Tak resnitis nemaz tik bailīgs
^ f a M ^ I ^ ^ V l ^ ^ ^ ^ viņš izsUenas taisns, f^LJ^^^^ ar piedurkni sviedrus
iniosSēsota£s ^pnief tiā«lslkwat.a^. ^ ^ ^ ^^^UL^o^ Pie^s»'^ ^^^ ^ labā pviarikgraū ttaīmm krreudsztis-
Dzērb^etis nav melojis: ezera]un trieciennozīme.
otrā krastā, kur paceļas,tāds pats „Volchovietis," kāds zina stāstīt,
kalns, pa tā muguru lokās boļševiku ,j)a spārniem dabūjis septembra
stāvi, un katrs kaut ko nes vai velk. kaujās pie Alkazāra. Izveseļojies,
„Pie velna, to viņiem tomēr tā ne- gribējis atkal kauties, bet tad rot-var
ļaut!" Krasts uztraucas un at- nieks nolicis pie katla, lai vecītim
t ^ u . ' ..i ::; r >;r Ī:' '\ iSlālSis uh «kšāi bākas
^1% sesto kvadrātu desmit Būs?hoiis guļus^ lesnUis i)ield^ur p ^ ^
Tūlīt Labi He, he dabūs drusku R * " » »r vīru atoestam mantām no
pa cepuri, tad rausies," īsi iesmējies pr|vji^^ , ^
leitnants noliek trubiņu. „Bet tu, Saule jau iegriezusies novakarē,
mazais, uzskrej un paskaties kā gul- Gates saka^^^^ trīc. Kā vieglas
gtogii pūkas peld reti, balti mākoņi. K u -
iaprotu.'leitnanta kungs!" ^^^'tl iom^m grauj lielga-
Nočīkst lāviņa un mirkU vēlāk pa r ^ ^ ^ sapakots mumir-durvīm
izmetas un nozūd ejā kalsns L . ! S ^
v^lisJ^^^^^ smaidīgu, Vēl gandrīz ^^3"^ nolSs'L\^^^^^^^
locīja pagalvim smago lietus mēteli
un, labsajūtā sēkdams, izlaidās uz
svaigi piebāztā maisa. Tā bija labi
— smaržīga nakts, kas, viegli reibi­nādama,
plūda iekšā pa vaļējo logu,
laba cigarete un mūzika, pie kuras
nevajaga neko nopietni domāt
Valsi nomainīja fokstrots, fokstro-giem
tikpat labi zināms kā muoM^
ka latviešu puikām te nekā nav te
meklēt Un kopā ar tevi arī es ss.
mu ieķezots*" '
Leitnants paskatījās draugā caoŗ
pieri, un viņa skats bija ironijai
pilns.
^Mīļais — es neesmu nekāda b!dl4
ma lelle, bet ja mani, par spīti taoi
tomēr bīda, tad es ciešu to kā a i^
bu sāpes. Pret mājām tagad iet ^
vaļā, bet es te smērēju noskaņu g l i
baliņus par kādu tur sagrautu Itam
t^ Kasino klosteri, par sasistu BH^
bovena bisti šosejas malā, par (bl«
vām un nedzīvām lietām, ko Ncvi
mandijā pārbrauc Sērmaņa
Cūcība, vecais! Darbs, kura
nai trūkst jēgas, nav nekāds
„Ta8 i r dienests. Elmār," lak
atbildēja Valgais un paska
pulkstenī: ,;Piecas minūtes
viņš norūca. Katru vakaru se
pēc radio ziņojumiem iezīmēja _
fronšu pārmaiņas. Siem ainoji
miem bija dažas ļoti labas |peslba|
jhirni
viņa
mm
bērna seju. tas blakus patšautenēm. Paši vi-ilija
JM> Brnno Sknltet^^nnis 'operaa VU
inttniece. kari Brlvkiune
ilŗlla lanj seelnit Jia ļ a ^ i l nm
kdi| i|iwtt5ece, kii|i Brīv;
iMlia&oiimiJa lavn drimaUsko sop
Tas i r Stūritis, ari no ro|nieka pu- ņi, atmetusies aizsegā aiz bunkuriem
868, un uz kompunktu atnācis tikai vai ierakumu malām, sūc cigaretes
nesen izmēģinājumam, bet jau tūlīt un garlaikojas. Kāds dungo dzies-rotniekam
Iepaticies, tā ka vairs 1* miņu:
nedomājot meklēt pēc cita. Bieži | Puisēns meitenei teica šķiroties:
^ ā , neskumsti, pārnākšu drīz.
r r T T T 4 ^ . . ^ I "^^^ Vi^pe&i gaiss sāk sīkt un du-
KULTURAS CHRONIKA P^t un zeme drebēt no sprādzieniem,
ia»siBvi lA!eSHdrSMij»Wi. S. .l nvTli. *d. l.^e^n. i i ^n^ivM^ ed.^ B. BBklainllms^tan nnai rot a^ria r, o itear®sa klaubmou s«spn aeazmmeruua . galā, ska-
Joktt intn zasli. v Uzbrukums!
«P^^.**?^'**®» prosramas daias vadi- Visā sektorā trauksme. No vīru
AST mdtaMapra andtitavL Aptidi u t . nenkuUs no kalna dņo, ka viena
onnu^ lidot viņa dMjoin krffumii ze-lpSc Otras boļševiku ķēdes atstāj sa-ķlUra
vadQaMeņdomkonseivitoriJasilm-i^^^ ^ P^^'-
bftt virtlss lefnvnms mfli n nefielsjai ika
tnvet UteritOrat
fwui dstetma
tikil tenienla tradieljas, bet Sat * - - -
tonliko orķestri Argentīnā, oašreli dsivo
Kordobi, knr pamleda mūrikai ttnndat.!
Mas dienat tnrpMJaias ne iSjļJS
il mflia i ^ e n l t tra«clJj3r7H devn-
SSftrSltSki^^^^^ '"'^^
leipCJn paridlt tevi ailjanniklem ta« «kettra koncertu.
lanttem mflttt dlrifentn talmi. Albertai S*ī mineti paiet U sadn kopš Bnenot
Nākamā numurā lasiet:
CIŅA AB TANKIEM
f irama driiimn dienu paridlja ki dlrt-1 Airēti ticu Imikt inniiit LatvUa. Tidl>
lenta* kam miktU. nav kompromita, ar I blnitijt Bite joprojim ir Inmila li^
tedmukl vltal kompUcIUem, taCa mik-|dev|Jt nn sslvenalt redaktore. Redakciji
sllnleeltkl tkaldriem nodomiem. DroSn, I bei tam darbojat lurnillttt K. Zvlrndlnš.
Uetliķtt Vēriena paridlla V. Baltlkt, Fr. OalSalt nn M. Bertoldt.
SRO^JMS?^?.: to? reHJn Jannlettndēja
tmlia bl]a ari A. Skudra.
Metmu dienu attkaņu koncerta pare
dsita Lottdoni si. nn ts. jauji ar Zulkat,
Letterat, Kayen(rijas un Londonat ko
riem un L. Sepet, K. Bimņat un J. Glru
ia pledalISanot.;
V
Šveices laikraksts
par Lalviju
bumat latviešu teitri. Plnnlsride pare-diēta
jauja belf it.
Vicu chlrurgt prof. Zauerbrucht šinīs
dienit kļuva 7S gadus vecs. Viņa dzimša-nat
dienu attimējot, vācu prese salīdzina
,vlņa tlavu ar filmu tvaigiņu un boksa
Burotat drimatltki kopa Zviedriji plclpttaulet meistaru panikumiem. Profesora
Blaumaņa Trinet sriklem tegad tnlegutl i Zauerbrucha virdt IpaSl starp abiem pē-
Akuritera komidiju Priecīgais salmniekt dljiem pataulet kariem bieži vien nozi-
N. Kalnijat vadibi. mija pSdejo cerību tiem, kas Jau šķita
Dinijat tauttkolat iilalduma aktf Ko- }i*i^,J£«ļļ;^^^
penhiteni nolatitalt pirtkatt Ueclna, ka l ! i ^iSR.^^?^'*! Tempelhofat aerodŗo-pofijĀot
i midbu gWutvijrtout. 2 t ^'^ļ^ja?. "^«i^
tkolat Diniji darbojušit II nometnēt ar f5Jj£„'^"» briesmās,
a^tkolotijiem. Tautskola, beiguši « telffkt'^S^^^
^ VUoliuek, O. Lanentont no IWontreila. b^!!S5,bW:^^^^ pSa'utl
OĒridies laikraksts Volksredīt vie- ^SSntf^Klfe ^X 'Sl?*!^: H?^»- chirurgi". - viņa panākumi
nā no l i e l i em n ^ ^ gSSSk ' j ^ tSa,"ViSrdSS,"*"^ ŗ,^, ^
pusi veltījis Latvijai, sniedzot sabiedē ņemtiet mfliikat profeto» pienskunut SKSšķa ^«55^?^
riskās darbinieces ttores SvOcules ^ " « ^ ^ ^doua koiedži Bilnesoti. bs chlrurga naiit ir Ukai vlins no dau-rakitu,
kurā koncentrētā formā ap-L ES"^*»» ^^Jt' seno ««aJlem medicīnas instrumentiem.
fsika,fit mtitna ,i eLdiļabatxavvsii lja§aass s nvvēieessgtxuuumrreei , ukKnuU llvtiūēusrratauis riuismn-| ht!iāfv^«ics®te UŽfi ?ioš'i»ionft*ītsj?a s*d *le5n?is* *M.'^ārvb urgas univers.l.-i -n.o^.t-^i.k^ u^m ^u^ ^^I ^z^v*vē«e^rmtviēees t nuliieimz «,p. agr*Jaaedava^ē rommJilarruumšguaā
kā
slim
bet īpaši Baltijas valstīm. Bakstām ļ kopojumu, noderēt »Hdiīni.ļun atsauksmes tam piēš'ķli^ otrrnorimī-ptevienoti
d^^^^ kas aiz- ļSTt^jS^^^SStjn^ ^^^^
gati no Utvijas r e ^ d j a s arAiva, kriimus, un tanī letvertat atziņas, kas f Pariti beitoics starptautiskā teātra In-un
tajos Šveices lasītājiem parādītas lerOtat 8eptiņde«Ut gadu llgi mOti. Or. stltau kongress, kurāpledall^^^^^^
lUcas ainas, kā ari lauku skati un S^SS ^^P* ,*S5**i',? Utu pirtuvji. viņu vidū ari daa vāciesi
S S ! JJ^S^sT *Sf«lī^oo^^^^ ^ Utvijaa l^ga k i novirotijf. Spānijai iespēja piedalīties
mtisu modernās celtnie(a>as paraus. I redaktora. Sd. Ibija uegtaHo iiuSSata u ^ e m ^
tu pazīstama karaviru dziesmiņa,!- tie nekad^ebUa aplami, n A .^
tad attcal ritmi, ritmi, ritmi - smel- N v i l a , Pi;
dzfgi kā greizsirdības piķa dūrieni fronti ^dažreiz bija tieSām lieti no-mazvērtīga
vira sirdi. derējuSL
Pavisam negaidīti leitnants ar Sai bridi gaiteni padzirdējis soļt
vienu roku uzsita nervozu knipi, ar un jau nākoSajā mirkU kāds ar zā^
otru, kā pirkstus sadedzinājis, aiz- baku piespēra durvint
meta cigaretes galu, nemaz nerau- Valgais zibeņātri trūkās pie ua*
dzīdamies, kur tas nokrit tvērēja, bet dtirvis jau vērās un bea*
„Man ir apnicis, Nlk!" spēja niķ- kāda aicinājuma tajās parādījās
numa aizņemtu Imlsi viņš iesaucās, mandānts, kapteinis fon Korbs,
„Viss un līdz kaklam!" nlgā izejas tēipfi; Viņa dufķa^
„Kas viss?" seržants pārsteigts p^- acis g^ēja spīdums, kāds paraitt
cēla galvu. ,J)zIve ar*?" labi uzturētam kājnieku durklin^
„Pie velna tavus jokus! Dzīve? pau tā sarkano seju alkoholi
To es nezinu. Dzīve i r sūtība, kas krāsā padarijis līdzīgu asinīm
jāpiepilda - latvietim savā, vācie- cēšanas stadijā,
tim, krievam atkal sayā garā. Gau- »»B8 t ^ netraucēju," piegriļo;
žam vienkārši, vai ne? Bet ko mēs viņš uzspieda smagu dkoni gu
darām? Visādus aņķimosus e]ļo- leitnantam uz pleca,
jam, mocāiņies ap pavisam svešu vaņecos redz tik maz c i l v ^
ratu riteņiem, kuri pla tam pašiem fin>uses, saprotiet — ka taisni
ripouzkājāmi Un kādēļ?" var kļūt Elle, es jums
«Tādēļ, ka pie savējiem mūs n e - p " ^ ' ^ ^ II^L^?»
laiž ^ inēs v^l esam mazi un ne- P^^^^» ^ izklaidēšanās,
apdomīgi, negribam saprast, ka ar P"5J"!^Jļ- . „ , ^
Meliem neder strīdēties," seriSants L^-gT^S^ ^«^^^
rūgti filozofēja. „Bedzi, ja svešais pSP^^» ka ^ ^ ux
unkulis apgalvo, ka viņš stāv un P*^"^^*' ^ t ā tālāk,
gaiņājas no suņiem, tad, brālīt, neko t^J^ gan," komandants Sūpodr
ņ^d? tava redzēšana, ka pati^lbplņa^es runāja," es redzu, leitnant, j i
^iriņS;.begot pali^fc! rjau ķez^elpa» UŖ^ļ^Vkārtto zaiaSte... jflii...>hēēp|-
biksēm — viņš^^ŠāvJtuif^m^ Kate
gas!" ram kārtīgam zaldātam jSmn kaŗii^
,.Lūk, kāds kalps!" reizē nežēlo- Jābauda karš, j o . . . j o . . ."
dams un dzeldams iesmējās Būts. j^mers būs briesnflgs," temefi
„Tev laikam vienalga, kam rāda ta- seritots, mazUet nicinoši, bet ko^
vas nolādētās bildes? Vienalga, mandants piezīmi v i T n u nedzirdi»
vai tu filmē mūsu puikas, jeb šos] ja jeb nedribēja dzirdēt Viņš piei>
augstdegunainos gotus?" ļUecSs leitnanta ausij, un viņa skar^
Seržants piesarka. «Labāk kalps a r ļ ^ pārgāja piesmakušā Cuk-^
galvu, nekā kungs bez. Man ir ptā:
vienalga." | »••* Zināt .... sakiet — nepa*
Vārds pa vārdam — s a r u n a , P ^ * ^ ^ " P - * - " z e l t e n e s ? Kot
abiem izteiknfigi žestikulējot, vēr- ^^i^ ^ konjaks, īsts franču, at*;
tās arvien asāka, līdz, kad leitnants P^^J» no mājām,.. Vienam — phēf'
savai žultaino epitetu virknei p i e v i e - ~ J ^ ^ ^ " ^ , ^ . 1 . .
noja jaunu - par naglii, kas Uen t i - Kad Būts vUdn^ās atbildēt ko-kai
tur, kur to dzen, Vaigala ipaļā ™a»<^ts steiddģi turpināja: „Mums
seja sarāvās kā pēc iekosta citrona,^ ^ 5 ^ leitaani;
un viņš uzlēca stāvus: Konfektes. Ai, ai, ai," tiksmigi no^,
n/rs * X x« « ^. «_ šmikstinājās viņa lūpas. „Un ja
„Mēs taCu pw J lm Betfim nesāk- Leržants grib, dabūs viņam kādu no
sim plesties, Ebnār?^Tu v t e i u r d ^ virtuves... hup... tuTa? ir labas,
nies pats, un ko tas tev palīdz? Kā « kārtībā?"
t ^ i z ! Kāds vetos tevi dMIJa - - f Valgais pa to laiku Jautrt^ aalO:
p ^ Volchov^, atoerie^^ tur taču tāL,ūziku bija apmainījis pret kār».^
ziepē sakas, kad no tava aprakstītā jo virspavēlniecības ziņojumu, kas,
^^?H.^i''r-u^^^^ kādas citas stacijai,:
Gudrs cilvēks būtu klusējis un cit- get komandants par to nelikās UM
reiz rakstījis uzmanīgāk — es do- jQg,nļufits
I!!ff^^i.*^KJ*?^ ^n^^ M filmu vir!" viņš nepacietigf
pateikt, bet ko tu? Sienā skriet,LiSta ar ibku. ,JCo tu šo... lai pa4
Donkichots ar vēj«iēml tas vecais - Heidemari. M^^
Iznākums? Viss pa tukšo! Siena a
stāv joprojām, bet tevi Sudraba tau- seržants slepus palūkojās dmugi^
re mētā pa rietumiem, kaut kun.ļxas noraustīja plecus. - Jj^ Jail
paliek, ja viņš grib."
Oficiālo svinīgo špikeru nomal«
nlja ^aņu plates. Aparātā tagad(
trakoja kāds plaii pazīstams grāvējsi
un komandai^ ads piiemiedzis, dū«^
šlgi ar kāju takU sizdams, vareni
basā dziedāja līdz. Savu aidnājunm
viņš, acīmredzot, jau bija aizmirsis,^
Melodijas vidū mūzika pēkšņi ap-spalgs
runātājs tikpat
M|i| poli'
y»ir
T^iBitnamam.
wwm tttt 1
virdenā.
i^uddaieka if'
mMa tOksto
Sb^^ulkoi ia
^ena lidmal'
ttiba
«sumirkH yWt,
tuksnesi,
desmitiem
M d M c i tajos
;i0&sianas) būs )
pĶl pitl i ^ ^ i '
ai dianvidteziii
jtaiivai kara
iiiļjd tiem, kas
as un VenddH
tti drusku nernļ*
SiidMi:. Trtt
īgi timlcinU:
torni (Pi
DlenV
ienaidnieka^
jūri kādu
_ trice, ūdļWi
. • ' lZUB0|\}MS/ļ
latvUfts paMaļlili 90.)
iffAimnelaste^tiii
ttniikl 27. pietikt"
4t«ltit".
Slavena chirurga jubileja
CITTAUTU KULTŪBAS DZlVE DAŽOS VABDOS
vai UNESCO locekli.
tek-biedrotāt
nSclJat ^ .
Kongresa laiki notlkuSā'tei^a'architēL
turat izstāde drīzumā bSt redzama ari
Berlīni, Maincā un citāt vicu piltētāt. .
Starptautiskie modemāt mūzfkat svētki rāvāS, im _^ _
ba, kuras tēdet paSreis notiek Briteiē. Uz pirmajiem teikumiem ko-i
S f k ! [ ? L * S ? f m o d e m ā t mandanta piepūlētās smadzenes vS
Buet^^^^^ -ažēt »>et tad. p ^ spltt
zinutl vicu univertitāfiu medlclnat dok-1 reibumam, vlņs Kļuva uzmanīgs:
toru grādus. Līdz 81m vācu irtUem un I p*^ velna! fCaa ini) fflc^l Ttai
zobārstiem. Ja tie gribēja praktisit A r - L l * i x « ,1'
ģentinā, bija daži gadi Jānottudi turienes tas Ir?" Viņš izslējās UZ gultas ma-universitātē
un par Jaunu JinoUek gala 11as Sēdus. JLeitnant! KO tas te nO«
pārbaudījumi. Nav zināms, vai a Ir fpa- ITI,!? V , ^ J | « ^ *W IM le nsr
ša pretimnākšana vācieSiem, Jeb lle at- P^"^^^ RUnajiet! /
vieglojomt attiecas ari uz d tu temju aka-1 JCaravIru raidītais Alfa. kailtei*i
«misu ,zgm.UJlem. , ! « « . « « . Utvie-L ^ ' - ^ g ^ ļ^K™»»^ m'lS^
Bonnā atklāts psichologu kongrett, kātiņiem mdctl, katras Četrdesmit ^
notiek Bonnas nnlversltātet protektOT minūtes — Visjaunākā UU labā-
Tajā piedalās ap 400 vācu zinātnieku. ļ,_. ^^.^ 1^' r"™*. TzjļL
Panākumiem visbagātākais amerUtiņu kā UeJU mūzika, pēc tam piecpadsUBl
liriķis ir Roberts Frosts. Viņa dzejoftt minūtes vlsjaunš^ tm parei^Ocā ilH
krājumi kopS 1914. gada izpārdoti 25f.t0f ļ f n n i ^ c l i a no firmtea« ^HotiaMrfd
eksemplāros. Ņemot vērā letolvottjtt Vienaioap
skaitu Amerikā un lielo laika tpridi, Sit I Paskaidroja Būts, cenzdamies neska*
skaitlis liecina, ka ari Amerikā pat levē- Ultlcs UZ Valgslu. kUTŠ. lŪOU takti-rmojiazm.
Tua jād zpeajnSiāe klaui kā dstaartbiustti kala tUae ctlnaam, kiraiļL9iii«m0ii^'iJtt«t stim^ti^eukLU^e^mn^ ^Svie^&^ oties, ^tD\t»a>
romānu literātfiras produkdia pamāsim ļ vaimjas. M^olņa garums 4S metn*
saplok. Vēl 1947. gadā no iļrfm^ rita un
izdevumiem romāniem piekriti tl proe.,! uv iiut uu ..
bet 1949. gadā vālrs Ūkai u proe. i (Turpinājums sekos.)
CIŅ.
Latvijas okupi
apgrozībā izlaisi
1 LATA
•«liktmēs
W3