Bavarijas Latviesu vestnesis, November 23, 1949

              V daivi svarīgāka
Rietumvalstu «^«S*^-
M'lJu tm ļaut IS'^»»
mm mSZ
« vācu un franiSu atS
ais oponents Dr fin».»
karus sta^^^^^^
Mlas, itaUjag SZ
ku saimnledskaM
Wft' pārmeta kanclera
™§t visas vācu tautei
neatbilstot patiesai r
W^ēs ceļam demokAflju'
vienpartljas valTlJ
fbā inēs saskatām drau.
Bamfi virzienā," teica
Federācijas k a n c lS
^ par saviem nodomiem
ar! opozīciju, bet
Is «stūrēti valsts loko-ia,
ko vācu tautas lie.
ifi nevar atzīt par pa.
Konferences komunl^
^fica demokrātijas va.
pašreizējais stSvoklis
nosaucams par demo-ļenfis
pēc Parīzes kon-ļeviSķi
ECesona apmek-ļvienS
vācu preses daļā
•iels -optimisms, ka rie-
Ifilife pārstāvji atraduši
nākt ar pasķaidroju-īgstp
komisāru presw
• vā!cu žurnālistiem, ka
r^totas visas runas iKir
lidta'mikstinā&anu jau
» Parīzē nekas neesot
rartfivo%'
-^^ei?a konferences Ba^
i p r t i ^ . i i ^B komen*
ffirtīgl pārspīlējuši %
>»aulē un tādēļ pasAi^
isltfijlem pilnīgi nepa­nācu
presei tri&stot
ziedokļa, kas apgrūti*
darbību itavstarp§jo
?anai.
apspriedes Parizft
slepenībā un ari Sr-tām
izplatītas visai
ļias, tad ar! franiu ār^
Sūmānam bija jSdod
)jun)L Uz attiecīgiem
^ skaidri pateica, ka
Itl nav pieskārusies
Vācijas uzņemšanu
ka tie nav. domSJuSi
lafir statūtu un ari nav
tērauda produkcijas
ļkaŗa rūpniecības uz-htēšanu.
Neesot art
5u vai citu ārzemju
ISana vācu rSpniecibS»
llbai, ka zināmā meri
ķmontāžas gaitu, bet^
lažām drošības ga­rām
ministrs tomēr
ttiēs.
ļācijas remiUtārizSciju
Ijas armijas dibināSa-tenkārši
atbildēja, ka
ftāk atkal ielaidis sa-un
arnerikāņu armi-tevi
aizstāvēt kaut no
[bruņotiem spēkienu
kroto starpā valdot
[iba un ka ne angļii
L kaut ko uzsākšot,
ļošinājušies ar piln«u
"u.
B pirms Sūmāna
ķtājumiem runāja ari
7iņš pārmeta sabied-
' ļāvuši, nodibināties
ilbai, iekams vēl nav
fies, Rūras rupnieci-citas
svarīgas prob;
. l i un angli ar šadu
lēiuši ne tikai Fran-
|et traucējuši ari
lu. Ari Parīzes kon-levusi
nekā jauna un
nebūšot jauna pon-
'ariču tautas drošība
iraudēta. Ar kon^e-turpretim
V^^^
.ns, kuru VaSiri^
onigi sagaidīja pre-
[ Konferences dar
ļoti, harmon g ;
ķ ar vācu polWem
^mierinājušas.
tijām visu, ko
[viņš izteicas ^^^^^^^
hrrūmens atbilg^
it pastrādājuši labu
V
LATVIA
Latvian New8paper
p^Hsheā andei GUCOM Civli
l^pg^ Divlsioo Aistboiiicatlon
goiDber UNDP m. PuibUsber
0ļ editor: Valdemārs Lam-
BBllngen/N,. Brelt«i str.
ļ^. prjnter: Ungeheuer &
(jliner. Ludwlgsburi», Kēmer-itf,
16. PubUshed twice weekly.
Clrculation 11.000.
Nr. 111 (335)
Trešd., 1S49. g. 23. novembri
IznSk treftdlen&s OD sestoieoāi
Udev^i: Latvleftu Centriia Ko-mttttja.
Galvenais redakton: V
LambergB; galvenā redaktora
vietnieks; M, CuUUa Redak-torl:
A. Bolfitelns, Fr. rgals,
J. JSkabsoDt. B. ĶlseUB B.
MlndenbergB, £. Ralsters. L.
Svarca. Rediikcljas adrese;
EssUngen/N., Brelte SU, 8-6,
telefons 173SS.
V
LATVIEŠU
LCP lemj pat radikālu trimdas
organizācijas aparāta pārkārtošanu
Latviešu xentrālāiļ padomes sesija ari šoreiz sanāca Pasaules lute-riiņo
apvienības studi,|ii centrā Imbshauzenā 19. un 20 novembrL Ko 27
LCP locekļiem sesijā pledalīj^ 20, kas pārrunāja m ūmāms
mm trimdas dzīve svarīgus jautājumus - tālākās emigrācUas gaitu mi
paSrekeJo stāvokM Vācijā palicēju tautiešu aprūpi, trimdas kopības
saglabāšanu un parkam un pieņēma LGK budžetu tek^am pērienam.
Konstatēja, ka lidz sim jau izceļojuši ap 50.000 tautiešu, no kuriem gan-dr&
puse uz Eiropas zemēm. Galvojumus izceļošanai uz ASV vēl varēs
saņemt lidz decembra vidum. Tālākā emigrācUa visumā noritējusi sa­skaņā
ar LCK un LCP ieteikumiem un norādījumiem, izņemot Austrā-
UJn, ^ kā lielākais latviešu skaits novietojies Anglijā, ASV, Kanādā un
Austrālija.
LCP 16. sesiju Imbshauzenā atklāja priekšsēdis J. Celms, norādi-dams,
ka pagājuši 4 gadi kopš LGP dibināšanas Detmoldā Aizgājušos
gados veikts vairāk par sākumā iecerēto. Latviešu brganizātoriskais
talants izveidojis celtni, kuru tagad, apstākļu mudināti, tautiešiem arvien
straujāk izceļojot, esam spiesti pakāpeniski pārveidot, pamazām likvi­dējot
mazāk nepieciešamos bēgļu organizācijas institūtus un koncentrē­jot
latviešu bēgļu konstruktīvos spēkus tās organizācijas radīšanai, kas
būs nepieciešama mūsu mērķa sasniegšanai trimdā tālākos gados.
Stājoties pie darba, sesijas dalīb­nieki
vispirms noklausījās mandātu
komisijas ziņojumu par pārmaiņām
LCP sastāvā. Izceļojis LCP loc. J.
Turks, kura vietā nāk V. Reimanis
un V, Mateusa vietži A. Silde. Bez
balstiesībām pielaisti Baltiešu sie­viešu
padomes vad. T. Erdmane-En-driņa
un Latvijas pretestības kustī­bas
dalībnieku apvienības pārstāvis
A. Neparts.
Ziņojumu par LCP prezidija dar­bību
starpsesiju laikā sniedza priekš-fišdis
J. Celms, sevišķi izceļot prezi-
(Hja locekļa P. Greiza pūles latviešu
karavīru jautājuma noskaidrošanā,
kuru rezultātā mūsu sūtJiis ASV J.
Teldmanis varējis ievadīt Vašingtonā
aunus isoļus mūsu bij. cīnītāju labā.
prezidija priekšlikuma LCP pie-lēmumu
izteikt pateicību sūt-
Jfem K. Zariņam, J. Feldmanim un
AĪkrēberam par atbalstu un pall-
(izlbu LCP un LCK darbā visas mū-ju
trimdas kopības labā.
Ziņojumā par LCK darbu priekš-fiSdis
H. Klarks atzīmēja,, ka galvenā
, uzmanība veltīta tālākās emigrācijas
un Vācijā palicēju tautiešu aprūpes
jautājumiem. Galvojumu pieņemšana
ieceļošanai ASV joprojām, turpinās.
Bij. karavīru izceļošanas iesnieguma
skaidrošanai pie Skvadnlī štāba dar­bojas
īpaša komisija, tāpēc atsevišķi
emigrācijas centri viņu lietas neiz­lemj.
Komisijas lēmumi stāsies spē­kā,
kad no Vašingtonas būs saņemts
principiālais lēmums. LCK darījusi
iespējamo lietas izšķiršanai mums
par labu, atliek tagad nogaidīt tikai
rezultātus. Tāpat LCK kopā ar ci­tām
DP tautībām iesniegusi okupā­cijas
iestādēm memorandu jautāju­mā
par Vācijā palicēju DP iekļau­šanu
vācu saimniecībā, lai šo jau­tājumu
izšķirtS' saziņā ar pašu DP
pārstāvjiem. Tāpat LCK pūlas no­drošināt
pavalstniecības neaizskara­mību
tiem, kam pēc IRO aprūpes iz­beigšanās
būs jāpaliek Viācijā. No­skaidrots
arī, ka sardžu un darba
Nodibināts Ul^ bēgļu
komisāra amats
Ņujorka (I). — Apvienoto nāciju
sociālo lietu komisija ar 24 pret 12
balsīm, 10 atturoties, nolēma ierosi­nāt
UN augstākā komisāra iecelšanu,
kam būtu jāuzņemas gādība par
bēgļiem —'bezpavalstniekiem, kas
paliktu Eiropā pēc IRO darbības iz­beigšanās
1951. gadā.
ASV un Padomju savienības pār­stāvji
balsoja pret ierosinājumu.
Elionora Ruzvelte ai^urādīja, ka re­zolūcijas
teksts tik nenoteikts, ka
tajā minēto bēgļa jē^i^uenu varētu
attiecināt uz visas pasaules bezpa­jumtniekiem.
Franči ierosināja lūgt
UN ģenerālsekretāru šo bēglņ komi­sāru
iecelt jau nākošaiā sesijā.
Vislielākās izredzes kļūt par bēgļu
lietu kārtotāju ir norvēģu sabiedris­kajam
darbiniekam Odam Nanse-
^am, kura tēvs Fi;itjofs Nansens sa­vā
laikā bija Zenēvā Tautu savienī­bas
nodibinātās bēgļu organizācijas
vadītājs, Fritjofs Nansens toreiz
starp citu ierosināja tā saucamo
Nansena pasu izdošanu, l'as tiau-dziem
bezpavalstniekiem deva ie­spēju
legalizēties. Ods Nansens ša­jās
dienās apmeklējis Bonnu, kur
sarunās ar Rietumvācija:> valdības lo­cekļiem
iepazinies ar Austrumvaci-ias
bēgļu un citu tautību pārvte!x>to
P^sonu problēmām.
vienības pagaidām nodomātas patu­rēt
arī pēc IRO darbības izbeigša­nās.
Sperti soļi juridiskā stāvokļa
nodrošināšanai Vāqijā palicējiem, jo
LCK atrod par nepietiekamu vienīgi
paredzamās politiskās aizsardzības
piešķiršanu.
LCK britu joslas delegācijas vad.
V. Janum^ savā ziņojumā atzīmēja,
ka latviešu skaits sardžu un darba
viem'bās patlaban pārsniedz 2300. Ir
izredzes, ka šajās vienībās tuvākos
mēnešos vēl uzņems ap 16,000 DP,
galvenokārt tos, kam nav IRO aprū­pes.
Baltiešus pieņems tikai, darba
vienībās. LCK pūlējusies panākt, lai
nometņu pārvaldēs DP neatvietotu
ar vācu darbiniekiem un dotu darbu
tiem DP, kam mazāk izredžu izceļot.
Uztura un veselības ziņā bēgļu stā­voklis
uzlabojies, bet dažos nelabvē­līgos
gadījumos delegācija spērusi
vajadzīgos soļus. Daži LCK parād­nieki
savas saistības nokārtojuši (H.
Skrastiņš), bet „Turības" lieta vēl
atrodas, izlemšanā. Ar „Rigas filmu"
panākta vienošanās.
Japaoak c i e š ā k s koo:
takts ar v ā c u valdibu
Ziņojumu papildināja BCP latv.
pārstāvis A. Trapāns, atzīmēdams,
ka arī britu joslā LCK domā par
kontakta nodibināšanu ar vācu val­dību,
rūpējoties par to nākotni, ku­riem
būs jāpaliek šeit, kā ari caur
BCP iesniegusi savus priekšlikumus
daudzos svarīgos bēgļu aprūpes jau­tājumos,
sevišķi nometņu likvidēša­nas
un pārvietošanas plāna realizē­šanā,
bij. karavīru izceļošanas l-'etās
un sadarbībā ar-britu un IRO iestā­dēm.
(Turpinājums 5. Ipp.)
Pateidbas, cīoas un cerības diena
Latvieši visā pasaulē
svinīgi alzime 18. novembri
vestiļums un
runa Amerikas
igresā
Priekš dažām dienām kādā no
Ņujorkas lepnākajām viesnīcām sa­nāca
Amerikas lietuviešu kongress,
kur piedalījās 800 delegātu. Kon­gresā
bez lietuviešu augstāko orga­nizāciju
pārstāvjiem runāja^ ari ASV
politiķi un sabiedriskie darbinieki.
Kongresā pieņemtajā rezolūcijā de­legāti
prasa Lietuvas neatkarības
restaurēšanu.
Gubernators Djuijs kongresa uz­runā
norādīja, ka dzelzs priekškaru
iespējams sašaurināt, ja Savienotās
valstis saglabās savu saimniecisko
un militāro varenību, un ka tās at­balstīs
citas brīvās demokrātijas ko­munisma
iznīcināšanā. „Ir pilnīgi
iespējams," teica Djuijs, ,Jca saim­nieciskais
karš pilnīgi izskaudīs
ieroču karu. Lai uzvarētu „auksto
karu" ar miermīlīgiem ieročiem, jā­apvieno
pasaules brīvās tautas, jā­saglabā
ASV stiprumu, un jāmudina
brīvās Āzijas tautas, lai tās atspie­stu
atpakaļ dzelzs priekškaru."
Lietuviešu kongresa prezidents
nosūtījis prezidentam Trūmenam
rakstu, kurā 1 miljona Amerikas
lietuviešu vārdā izsaka pateicību
ASV prezidentam par stingro poli­tisko
līniju, kuras rezultātā Amerikā
joprojām atzīst Lietuvas, Latvijas
un Igaunijas suverēnās valstis.
Prezidents Trumens savā vēstīju­mā
Amerikas lietuviešu kongresam
starp citu raksta: „Apsveicu Jūs par
to atbalstu, ko Jūs esat devuši mū­su
demokrātijai, kā arī par jūsu vē­lēšanos,
lai jūsu aizjūras brāļi va­rētu
justies kā brīvas tautas un at­gūt
visas tās piriekšrpcības un pie­nākumus,
kādas mēs tik ļoti cienām
šeit, Savienotajās valstīs.
Neraugoties uz tiidas pasaules ek­sistenci,
kur varu un spēku stāda
augstāk par brīvību un tiesībām, es
ticu pasaules tautām, ticu, ka tādi
vīri un sievietes, kādi esam mēs, var
panākt taisnīgu mieru pasaulē, kas
balstītos uz brīvības principiem, un
ka mēs beigās to tomēr ar Dieva
palīgu ŗanāksim. Esmu pārlieci­nāts,
ka arī jūs spārno tā pati ticība,
un ka jūs sadarbojaties ar savu val­dību,
^ i šo ticību pārvērstu reali­tātē."
Senators Herberts R. Okonors iz­teica
pārliecību, ka senāts nākamā
gada sākumā pieņems DP likumu,
kas atļaus lielākam bēgļu skaitam
iebraukt Savienotajās valstīs. Ņu­jorkas
pilsētas galvu Odvaijeru aiz­stāja
pilsētas galvas vietnieks Džons
J. Benets, kas starp citu pastāstīja,
ka Ņujorkas pilsēta daudz pateicības
parādā lietuviešiem, jo pirmais Ņu-amsterdamas
(Ņujorkas agrākais no­saukums
bija Ņuamsterdama) vidus­skolas
skolotājs bijis lietuvietis Pē­teris
Stuivesantis.
Lietuvas pārstāvis pie Vatikāna
un Lietuvas diplomātiskā korpusa
vecākais Stasis Lozaraitis ziņoja, ka
viņa organizācija uztur visciešākās
saites ar pagrīdes kustību, kas cīnās
pret krieviem Lietuvas mežos. Ari
Lietuvas atbrīvošanas virskomitējas
pārstāvis no Rietumvācijas Kipras
Bielins uzsvēra, ka lietuvieši stingri
pretojas kolhozu iekārtošanai un, ne­raugoties
uz daudzu tūkstošu lietu­viešu
deportāciju, joprojām izrāda
pasīvu pretestību, nepiedaloties pa­domju
vēlēšanās.
Visās Eiropas un aisjfiŗas semēs,
kur vien savas trimdas gaitas lielā­ka
vai maiSkā saimē pavada mūsa
tautieši, Latvijas valsts proklamē-š
^ s 3L gada diena — 18. novem­bris
pagāja IsiS pacilātībā, kam pie­vienojās
ļizilas nopietnības apdvestā
apziņa p^ mūsa tautas un vidsts
pašreizējo traģisko situāoiju, bet rei­zē
arī nesatricināma ticība un pār­liecība
Latvijas augšāmcelšanās rl-t^
n. Ja apspiestās dzimtenes pilsē­tās
ui laukos latvieši šo diena va­rēja
pieminēt tikai mēmā klusumā
un slepenībā, tad visā brīvajā pa­saulē
latviešu bēg|i 18. novembri
pulcēja sem masu nacionālajiem
karogiem kopīgās sanāksme, svinī­gos
aktos un visu konfesija dievkal­pojumos.
Tautskolu un ģinmazija aadsēkņl,
skauti, gaidas un mazpulku dalīb­nieki
kopā ar trimdinieku vecāko pa­audzi
šajos sarīkojuma klausījās
vēstījumus par Latviji^ valsts tap­šanu
on likteņa gaitām» klausījās
mustt mākslinieku patriotiskajos
priekšnesumos un kopīgi dd^āja se­no
tautas lOgSana Dieva, avēti Lat«
vUa. 18. novembfA dienā saņēmām
ar! igaoņa» lietuvieša on dta draa-dslgo
tau^u pārstāvju sveicienos un
sirsnīgus novēlējumus Latvijas at«
dzimšanai.
Ari latviešu leģionāri
pelnījusi
Lāčplēša ordeni
TRIMDAS ORGANIZĀCIJU VA­DĪBA
PULCĒJAS VALSTSSVĒTKU
AKTA
18. novembrī Imbshauzenā notika
Latviešu centrālās komitejas rīko­tais
svinīgais Latvijas valstssvētku
akts, kurā piedalījās LCK, LCP un
BCP locekļi, Pinebergas universitā­tes
prezidents prof. E. Sturms, prof.
E. Smits, bij, kara ministrs ģen.
R. Bangerskis, mācītāji Kņazs-Kņe-zinskis,
A. Galiņš, A. Abnkuks uc.
Pēc LCK priekšsēža H. Klarka ie-ļ
vada vārdiem svētku runu teica LNP
prezidija un LCP priekšsēdis J.
Celms, norādot, ka ši diena ir div-gatavojas
DATI PAR DP IZVIETOŠANU
Zenēva (I) — IRO galvenā mītne
publicējusi oficiālos datus par DP
izvietošanas gaitu aizjūras zemēs.
Līdz šim uzskatīja, ka visvairāk DP
no Eiropas iebraukuši Izraēlā. Izrā­dās
tomēr, ka lid*: 1. oktobrim vis­vairāk
bēgļu ieceļojuli ASV, proti,
118.620 personas. Izraēla lidz minē­tajam
datumam uzņēmusi 114.319
bēgļus, bet trešajā vietā stāv Angli­ja
ar 82.725. Austrāliju par savu
jauno dzimteni izvēlējušies 80.751
DP.
Vašingtona (I). — ASV galvenā
atomenerģijas komisija sastādījusi
ziņojumu kongresam par to, kas sa­gaida
Vašingtonu, ja ienaidnieks
nomestu uz to atombumbas. Valsts
aizsardzības padomes uzdevumā
daudzi amerikāņu laikraksti ievie­tojuši
plašus izvilkumus no šī ziņo­juma
iedzīvotāju informēšanai.
Washinton Post tiem uzlikusi virs­rakstu
pāri astoņām slejām: „Viena
pati atombumba var pilnīgi parali­zēt
Vašingtonu."
Atomenerģijas komisija ieteic jau
laikus decentralizēt galvenās valdī­bas
iestādes, novietojot tās mazākais
trīs km attālumā vienu no otras,
vai pārceļot uz pilsētas nomalēm.
Civilās aizsardzības pārvalde nosūtī­jusi
ziņojuma norakstus visu štatu
gubernatoriem aicinot viņus piemē­rotais
vietējiem apstākļiem. ,,Atomu
eksplozijas Padomju savienībā tuvi­na
to brīdi, kad būs jāpieņem izšķi­rīgi
i lēmumi/' pavadvēs^iiē ziņoļu-mam
raksta atomenerģijas komisijas
priekšsēdis Lilientals. No vienas pa­šas
bumbas nopietni ciestu reizē
Baltais nams. trīs ministrijas, vai­rākas
centrālās pārvaldes iestādes
un bankas 5000 pēdu apkaimā.
DP studentu
Ziemsvētki Francijā
Parīze (I). — Le Centrē d'Echanges
Int€rnationai'x, 33, Bd de Courcelles,
Paris, publicējis uzsaukumu franču
ģimenēm uzņemt pie sevis Ziemsvēt­ku
brīvlaikā Francijā studējošos ār-zenmiekus
un DP. „Ar to mēs šiem
likteņa pabērniem dosim iespēju ie­pazīties
blakus franču zinātnes un
mākslas sasniegumiem arī ar mūsu
ģimenes dzīves īstenību," teikts uz­saukumā.
Trimdas studentiem, kas
jau gadiem ilgi atrauU no savām ģi­menēm,
tas būšot arī liels materiāls
atvieglojums. Tuvāka informācija
dabūjama minētajā organizācijā. Vai
par šo iespēju nederētu painteresē­ties
arī mūsu studentiem franču jos­lā,
sazinoties ar Parīzes centru?
VĒLREIZ DEVALVĒTS
AUSTRIJAS 8ILIŅ8
Pirmdien Austrijas valdība pazi­ņojusi
jaunu šiliņa devalvāciju. Ši­liņa
maiņas kursam noteiktas iris
pakāpes. Pamatkurss 14,40 šiliņu
par dolāru, starpkurss 21,31 Sil. par
dol. un priekšrocību kurss 26 šil.
par dol Abus pēdējos piemēros
vienīgi pārrēķinot austriešu eks-portieru
ārzemju sūtījumus. Līdz­šinējais
Austrijas šiliņa maiņas
^ kurss bija 10 šiliņu par 1 dolāru.
kārsi vēsturiska, jo pirms 4 gadiem
18. novembri Detmoldā sāka darbī­bu
LCP un LCK. Tagad latviešu
tauta sašķelta divi daļās — dzimtenē
un trimdā. Šodien gremdējamies
vēsturē, atceroties dienu, kad dzima
Latvija, lai uzminētu to brīnumUi
kas uzcēla un atkal uzcels mūsu vai*
sti. Kādas ir parallēles starp 18. no­vembri
1918. g. un 1949. gadā?
Pirmajā pasaules karā latviešu tauta
zaudēja 1 miljonu locekļu, tā tad
savu valsts dzīvi sākām ar 1 mil­jonu
tautiešu. Vēlāk no Krievijas
atgriezās 400.000 latviešu. Ari tagad
Latvijā palikuši Ūkai 1 milj. latvie-
8u. - stāvoklis tā tad līdzīgs. KarS
toreiz gar mūsu likteņupi Daugavu
plosījās 2 gadus, līdzi plosīdams un
iedragādams tautas morālos spēkus.
Tagad tauta atkal smagi cieš, bef
nu mums ir lieli spēka avoti — Lat­vijas
brīvības gadi. Šodien mēs esam
morāli spēcīgāki. Mūs stiprina ari
baznīca. Kaut gan šķiet, ka pēdējie
gadi trimdā liecina par mūsu morā­les
slīdēšanu, latviešu stājai Jāpaliek
dzidrai, tīrai un stingrai./
Pirms 1918. g. 18. nov<*mbra lat­viešu
cinitājus-strēlniekūs vadīja
sveša vara, bet viņi c\n\ih par sa­vu
tēvzemi, sētu un pavardu. Bet
Latvijas dzimšanas bridi šo latviefiu
cīnītāJu-strēlnieku spēku vairs nebi*
ja. Ari otrā pasaules karā latvieSl
cīnījās zem svešas varas, un tāpat
tagad latvieSu cīnītāji. Izņemot par­tizānus,
neatrodas vairs Latvijas
zemē.
Latvijas dibinātāji 18. novembri
pasludināja Jauno latvieSu taisnības
un miera valsti. Pirmajā kabinetfi^
sākumā nebija pat apsardzības mi*'
nistrijās, ko nodibināja tikai tad,
kad naidnieki uzbruka Latvijai. Pir­mā
mobilizācija deva jaunajai Lat­vijas
armijai tikai 500 vīru, kas
pulkveža Kalpaka vadībā sāka brī­vības
cīņas. Un tomēr šī mazā, bet
varonīgā armija uzvarēja ienaidnie­kus
un nodibināja valsti mieru.
Latvijas brīvības gadu dziļās pē­das
tautas dvēselē arī tagad pasar­gās
tautu no vājuma brīžiem, Mūsu
trimdas dzīves vadītājiem jādara
viss ši garīgā spēka saglabāšanai un
varoņu gara stiprināšanai. Tikko IL
novembrī Latvija pieminēja un cil­dināja
savus varoņus. Visi pirmās
Latvijas armijas karavīri bija varo­ņi,
kam nākas Lāčplēša ordenis. Kad
šo ordeni nodibināja, to piešķīra ari
latviešu strēlniekiem. Mēs ticam, ka
arī atjaunotās Latvijas valdība pie­šķirs
Lāčplēša ordeni tiklab jaunās
Latvijas armijas varoņiem, kā ari
latviešu leģionāriem, kas varonīgi un
ar asiņainiem upuriem cīnījās par
valsts brīvību. Lai Dievs dod mums
piedzīvot jaunu 11. novembri, kad
atkal pār Latviju skanēs baznicu
zvani, vēstījot tēvzemei brīvību. Un
pēc šis dienas nāks lielais 18. no­vembris,
kad visa latviešu tauta brī­vi
dziedās no sirds: Dievs, svēti Lat­viju!
Runai sekoja valsts himna, pēc
kam prof. E. Smits atskaņoja latvie­šu
komponistu klavieru skaņdarbus.
LCK priekšsēdis H. Klarks, uzru­nādams
svinīgā akta dalībniekus,
pieminēja svarīgākos notikumus un
sasniegumus LCP un LCK 4 gadu
paiitāvēšanas laikā. Runātājs sevišķi
norādīja uz mūsu tautas lepnuma—*
karavīru likteni trimdā, uz to dls-kriminācijām
un izceļošanas apgrū­tinājumiem.
Visas trimdas saimes
stāvoklis pielīdzināms karavīram,
kasi lek.šēji deg, bet ārēji stāv vēsi
un mierīgi ar ieročiem rokās. Mums
jāsalauž visas dzīves grūtības un jā­uzvar
ļaunais. Uzvaras vaiņagoti,
trimdinieki nokratīs visus .«zvejniecī­bas
putekļus, lai dzīvotu atbrīvotajā
dzimtenē mīlestības un ticības pilnu
dzīvi.
Latviešu leģiona, pulkvedis K. Lo-be
dedzīgā runā cildināja latviskās
ideoloģijas spēku un apliecināja mū­su
karavīru ticību — Latvija bija,
Latvija ir, un Latvija būs! Neviens
nevar atņemt mums mūžīgo Latviju.
Pulkvedis atgādināja vēsturisko 1943.
gada 18. novembri Volchovas purva
(Turpinājums 6. Ipp.)
1 ^
m
4,
1
l
f
1 I
a
X
d
.a
u
iz
u
ja
:J-J5
'11