Bavarijas Latviesu vestnesis, August 17, 1946

              1946. g. 17. augsti Latvieša Vēstnesis
(Turpinājums no 1 lappuses)
cittf telefons, pēc dabas liels savād­nieks.
SPkUinē gan tas ļuzzēla kā
U M k āboiiņS pēc Uetus, bet drīz
Vien atkal novīta. Visumā tas bija
dUJttii un īgni noskaņots instruments.
Atskaitot reizes, kad tas loļija iebau­dījis
ko stiprāku, tam vienmēr krā­jumā
bija kas ļauns. Arī lisinsdēle
to bieži mocīja un bija tā, ka viņa
aicinājumus sarunāties es sāku uz­ņemt
ar dziļu nepatiku: ech, kaut
kaš nelāgs jau nu' būs atkal Un,
protamas, eg nebiju vilies: kā pa at­vērtu
logu istabā iebrāžas jaunais
dvēseļu putenis vai ielidoja ledū sa­salusi
izmisuma pika. > '
l^ā īsti tnēš a t šo aparātu īlemaz
nesadraudzējāmlĢs. ^ Bieži vien mūsu
starpā valdīja riepatikdms klusums
un vldnaldziba, bet godīgi jāsaka
ari Šis aparāts savu uzdevumu Veica.
Kādu dienu, varbūt, jau bija augusts,
tas mani pasauca vēl^ stundā: „E3
vairs neticu nekam... Mēs ritu aiz­braucam.
Uz redzēšanos, draugs, lai
Dievs tev stāv klāt!" So vienkāršo
vārdu traģiskums mani tā apmulsi­nāja,
ka es spēju tikai atkārtot: „Uz
redzēšanos, lai Dievs tfev stāv klāt!"
Cik reižu gan nākamās dienās bija
jādzird šie vārdi, cik reižu tie jā­saka
pašam. Bet telefons jau nebūtuv
telefons. Ja manam senajam kalpam
bija humors, tad šis te, atbilstoši sa­vam
raksturam, pāris reižu pavici­nāja
karātavu cilpu: „Vai jūs traki
vai neprātīgi esat visi kļuvuši? Mū­su
ģeopolitiskais stāvoklii tāds, ka
rietumu demoltratijas te nekad ne­pielaidīs
svešas varas ienākšanu. Tā­pēc
es jums saku; palieciet, netaisiet
muļķības!" i
Telefons tomēr nepadevās šai ģeo^
politiskai sintēzei iln, izšķiršanās di*-
fcenibas apgarots, nesa arvien jau­nus
un jaunus ziedošanās pulkus:
„Ar Dievu, ar Dievu, lai Dievs tev
gt'^v klāt..." '
Kā norimst revolūcijas, kā izžūst
: upes, tā beidzot sāka apsīkt arī ši
nesalaužamā lepnuma straume un
aparāta centigums gāja mazumā.
Tas, no kā mēs baidījāmies. Jau bija
, nptļCis. Zvans ^mani aicināja arvien
retāk, līdz kādu dienu i tas rioklifeā
pavisam. Velti izgaidījies, es pats
sev saucu: kur gan palikuši tie, kuru
vidū ari man bija dzīves vieta? Kur
palikuSi tie, ko /esmu mīlējis un nī­dis,
kam vicināta cepure, ar ko šķin­dinātas
traku nakšu glāzes, ar ko iz­cīnītas
vārdu kaujas?! Drebošiem
pirkstiem, kā skopulis pie tukši Iz­zagta
niaudas skapja, es sāku griezt
telefona ripu. Neatbild, neatbild,
neatbild... Nav vairs neviena. Tie,
kas bijuši ap mani, kas^ kopā ar
mani elpojuši, tie kūst, lai netīram
sābakam nebūtu ko balto sniegu mī-
^ dit, asinspuķes uz' tā zīmēt* Un
sirdi plosošas vientulības sajūtas
mākts, es sapratu: ir laiks!
Man pašam sen jau vairs nav te­lefona,
bet es to dziiŗdu kādas iestā­des
trokšņainā istabā. Te TOlda sa­vas
paražas, savi tikumi. I Ja cilvēks
raksturā ir pietiekami stingrs, laitu-nātu.
vienaldzīgā balsī, tad telefonā
tas droši var ierunāt vislielākos no­slēpumus,
— neviens tos neklausī­sies.
Bet vajaga tikai ieskanēties kā­dai
aizdomīgai pusnotij, kad visa
telpa vienā mirklī pārvēršas. Pa­rasti
diezgan skaļai Mašīnrakstītājai
tad pēkšņi rodas tik maigs piesitiens,
kā kad tā strādātu ar kaķīša ķepi­ņām.
Grāmatvedim vairs nav vaja­dzīgi
skaitāmie kauliņi, viņš smai­lē
zīmuli. Kasieris izrīkojas pavisam
vaļsirdīgi. Viņš aizsit naudas lādes
vāku un uzsauc saviem klientierti:
„Klusāk... jāpaklausās!"
Protams, kasieris te nav nekāds
pavēlētājs, bet viņa rīkojumam ir
gluži suģestējošs spēks. Virs pie te­lefona
tagad ir visu uzmanības
centrā, xm tā kā viņam piemīt jaukā
īpašība atkārtot sava partnera vār­dus,
tad sarunai nav grūti sekot.
,;KO tu saki, ak tad trīsdesmit pro­jām
gan!
„Nu jā, Brēmene jau tli lielākā
osta." • • i , , , ^
„Traki gan, ķa tik maz mantu |auj
ņemt līdzi. Ko tu, cilvēks, iesāksi,
pilnīgi pliks Amerikas krastā iz-
Jcāpis?"
„Un nākamā partija jau ar ceļā?"
„Paldies, ka pateici. Bet lai nu tas
konsuls vēl pagaida. Es tā uzreiz ne­varu,
vismaz mājās jāaprunājas. Un
tad, man tā kā nav dušas no Eiro­pas
šķirties. Un nevar jau vēl ne­maz
īsti zināt
Latviešu studentu sanāksme Heidelbergā
M
* Ja citās vācu pilsētās gruveši ra­dās
kara laikā, tad Heidelbergā dru­pas
bija jau pirms kara. Ja citur
nopūlas ar gruvešu novākšanu, tad
še to neviens nedomā darīt, jo Hei-delbergas
vecās pilsdrupas ir pilsētas
romantikas glabātājas. Sopiilsdrupu
pakājē, kur pils parks pāriet jau­nākā,
strūklakām un ziediem ba­gātā
dārzā un kur agrāk atradās
ārzemju studentu bij. klubfl, tagad
ir UNRRA's studenšu mītne, kur no­tika
Vācijā studējošo latviešu otra
sanāksme. Tajā piedalījās pārstāvji
no 13 Vācijas tmiversitātēm (Hei-delbergafi,
Mārburgas, ErLangenas,
Vīrcburgas, DarmštateSj Karlšrūes,
Stutgartas techniskām augstskolām,
Prahkfurtas, Minchenes UNRRA's
un Minchenes VŠcu universitātes,
Mincheiies techniskās augstskolas,
Tibingenas un Hamburgas DP uni­versitātes),
kas pārstāvēja, 1523 lat­viešu
stud(^tus. Studējošo latviešu
kopskaits Vācijā, izrādās, pavisam
ir pāri par 2.000, jo ir zināms, ka
arī Ķīles, Gētingenas, Minsteras,
Bonnas, Hannoveras, Braunšveigas
un Hamburgas vācu universitātēs
ir latviešu studenti, kas dažādu
iemeslu dēļ nebija varējui^i uz sa­nāksmi
atsūtīt savus pārstfiv^is.
Sanāksmi atklājot, Tomass no
Minchenes norādīja; ka ārzemju stu­dentiem
jābūt organizētiem, lai,
UNRRA's darbībai izbeidzoties, ar
savām vajadzībām varētu iet pie
tiem, kas tad kārtos mūsu likteņus.
Ir jau nodibinājusies ārzemju stu­dentu
apvienība FSA(Forelgn Stu­dents'
Association), kas vieno visu
nāciju ārzemju studentus Vācijā, un
arī latviešu studentiem jārada sava
centrālā pārstāvība. Sanāksmi per­sonīgi
sveica rektors prof.V.Burkē-vics
urt A. Gārša no LSK centrālās
valdes, bet ar rakstu LCK izglītības
nozares vadītājs J. Celms, LCK
pārstāvības amerikāņu joslā vārdā
A. Kacēns un LSK pilnvarotais
studiju lietās prof. R. Krūmiņš. Sa­nāksmes
dalībnieki nosūtīja apsvei­kumus
sūtnim K. Zariņam im A.
Bilmanim un LCK priekšsēdim {«"ol
K. Kundzu^am.
Sanāksmes darba gaitā Tomass
un Rozenbergs ziņoja par līdzšinējo
darbību, kas visvairāk izteikusies'
organizatoriskā plāksnē un sakaru
nodibināšanā ar citām ārz<5mnieku
studentu biedrībām. Ziņojmnos no­skaidrojās,
ka DarmStates techniskā
augstskolā studē 10 latviešu. Jādzīvo
privāti un par dzīvokļiem jāmaksā
pašiem, bet ir izredzes, ka turpmāk
par tiem maksās UNRRA. Lekciju
naudu maksā UNRRA, pārtika ap­mēram
3000 kaloriju dienā. Trūkst
grāmatu un rasēšanas piederumu.
Latvijā noliktos pārbaudījumus
atrīSt. Ziemas semestrī, kas sāksies
16. septembrī, paredzēts uzņemt
70—80 ārzemnieku. Norādījufnus
tautiešiem var sniegt P. Zālīte
(Wenkstr. 35, Darmstadt).
Ķarlsrōes techniskā augstskolā 60
ārzemju studentu vidū ir 15 latviešu.
Latviešu studentu slava iedragāta,
jo pag. semestrī no 10 uzņemtiem
strādājuši tikai 2. Ja students pie­rāda,
ka kārtīgi strādā un apmeklē
lekcijas, tad atzīst Latvijas unlver-
"sitates pārbaudījumus. UNRRA's
apgāde laba. Var dzīvot studentu
namā un privāti. Jauni studenti var
pieteikties uz ziemas semestri, kas
sāksies oktobra vidū vai beigā^No­rādījumus
sniedz J. Paliepa (Krieg-str.
92, Karlsruhe).
Frankfurtas universitātē studē 60
latviešiļ. Iekārtota kopmītne ar ap­gādi.
Jaunais semestris sāksies
30. septembrī. Darbojas dabas zi­nātņu
(ķīmijas, fizikas, fannacijas,
mechanikas nod.), medicīnas., filolo­ģijas
un tiesību zinātņu fakultāte.
Tuvākas ziņas sniedz Ķēniņš (Zep-pelin
Allee 15, Fraņkfūrt).
Stutfrartas techniskā augstskolā
studē 74 latvieši. Latvijas univer­sitātē
noliktos pārbaudījumus ie­skaita.
Pateicoties bij. rektoram
prot y. ^ Burkevicam, sadarbība ar
augstskolas vadību laba. Jaunais
semestris sāksies novembrī. Infor­māciju
sniedz Smits (Parkslr. 13,
Esslingen).
Minchenes U N R R A's universitātē
pag. semestri bija 2000 studentu, bet
šini semestri atļauts uzņemt 3.000.
Lielas grūtības ar dzīvokļiem, jo no
3 studentu namiem pilnīgā kārtībā
tikai 1 un tāpēc dažās istabās dzīvo
ap 20 cilvēku. Minchenes v ā c u uni­versitāte
darbību uzsāka tikai 20. jū­lijā.
Informāciju sniedz latviešu
studentu biedriba (Herzog Rudolf
Str. 49, Mūnchen).
Vīrcburgas universitātē darbojas
medicīnas, filozofijas, teoloģijas un
tieslietu fakultāte. Studē 79 latvieši.
Lekciju naudu trūcīgiem studentiem
nokārtojusi latviešu komiteja. Lat­viešu
studentu biedrība uzkrājusi
8:000 marku. Jaunais semestris sāk­sies
15. oktobri. Tuvākas ziņas
iegūstamas visās 3 Vīrcburgas lat^
viešu nometnēs.
Hamburgas DP universitātē no
1.400 studentiem pāri par 700 ir lat­viešu.
Vecāko kursu studentiem, kas
vēlas I iegūt akadēmisko grādu, pār­baudījumi
jātur Hamburgas vācu
universitātē.
Ziņojumu kopsavilkumā jāatzīmē,
ka uzņemšana universitātēs lielā
mērā atkarīga no pašu reflektantu
personīgās iniciatīvas un neatlaidī­bas.
Daudzi studenti immatrikulā^
ciju panākuši pēc 2 un 3-reizēja
noraidījuma saņemšanas.
Sanāksmē pieņēma un apstiprināja
latviešu studentu savienības statū­tus,
kas paredz, ka savienības biedri
ir atsevišķu universitāšu latviešu
studentu biedrības. Pārrunāja arī
par līdzekļu sagādi, lekciju savāk­šanu
un pavairošanu, žurnāla izdo­šanu
un studentu stājas un audzinā­šanas
jautājumus. Nākošo sanāksmi
nolēma rīkot Eslingenā septembra
beigās, Latvijas universitātes dibi­nāšanas
gadadienā. Sanāksmes no^
beigumā runu teica bij. rdrtors prof.
V. Burkevics, kUŗa kl^ un pa­domiem
san^ames norisē bija liela
no^me. Jānis KrastiņS
Viesu
Jaukā, kara daib)bas neskiartā uni­versitātes
pilsētā Gētingenā (Gōttin-gen)
un tās apkārtnē dzīvo ap 370
latviešu. Pašā pilsētā ir divi nomet­nes;
t.s. Kalna nometne (Hiirzberger
Landstr. 109), kur dzīvo ap 140 tau­tiešu
(komandants K. Baltārs), un
^Baltie Camp'' ar 65 tautiešiem (ko­mandants
L. Hamrichs). Pilsētā pri­vāti
dzīvojošie 115 latviešia, kurus
pārstāv komiteja, izveidojuši t. s.
„Kafee Vaterland" grupu (koman­dants
Z. Prātnieks). Bez tam Gētin­genas
tuvākajā apkārtnē un Nort-heimas,
Einbekas un UsIaraiB apriņķī
vēl dzīvo ap 50 latviešu. Gētingenas
novada latviešu komitejas priekšsēdis
ir prof. L. Sulcs, viņa vietnieks J.
Riekstiņš, sekretārs A. Kuraus, izgl
noz. vad. Ed. Smugajs un kultūras
sekeijas vadītājs A. Ba iņa. Novada
komiteja koordinē un pārstāv iestā­dēs
visus Gētingenā un aŗ^rtnē dzī­vojošos
tautiešus.
Sejiaiēs universitātē šobrīd studē
ap 50 latviešu. Katru pirmdienu no­tiek
studCTitu sanāksmes. Par mācī­bas
spēkiem universitātē darbojas
IHX)f. Dr. T. Celms un ārk. prof, L.
SulciB. Te savas lekcijas lasa ari
vērtuniiekfl pn>fe
Kulturāli sabiedriskā darbā gētin-goiieSusncvar
pieskaitīt pie rosīga^-
jlem. Grūti pateikt, vai trūkst lainiī-gas
iniciatīvas vai pašu tautiešu at­saucības.
Taču ir nodibināta un dar­bojas
pamatskola £d. Smugaja va­dībā,
bērnudārzs un angļu valodas
kursi. Nesen nodibināts ari jaukts
koris (dirit J. Luguzis). Notikuši
priekšlasījumi, no kuriem īpaši jāat*»
zīmē Dr, T. Celma referāti par da­žādiem
aktuāliem mūsu gara dzīves,
tagadnes Icultib'asuh^^^^^^^^^^s^
jautājumiem. Ir notikuši ari lielāka
apjoma latviešu mālcslinieku kon­certi,
kas bij\ia labi apmeklēti. Ta­jos
ciemojušies H. Lūse, T. Brilts, A
Norītis, E. Vīnerts, A. Teichmanis,
Ruševics, O. Bziņš u.c. Tuvākā laikā
gaidāmas latviešu baleta izrādes.
Nometņu dzīvei allaž piedēvētais ne­saskaņas
un apkarošanās Gētingenas
latviešu vidū nav iesalcņojušas.
.•^V:-'•'•A.B»tfaV•••
Pēc Padomju Latvijas ministru
padomes lēmuma līdz 20. jūnijam
bijis jāuzar visas neaizņemtās pa­puves
— kopā 200,000 ha, pie kam
mālainas un stipri nefālainās jāloba
vismaz 2 reizes. Noteikts ail, ka 20
dienu priekš ziemāju siešanas papu­ves
jākārto, jāecē ' un jāiestrādā
mēslojumi. Aizņemtās papuves jā­uzar
tūlīt pēc pirmās kultūras no­vākšanas,
bet ne vēlāk par 15. augu­stu.
Ministru padome arī nolēmusi,
ka piena vietā zemnieki var nodot
kausētus aitu un cūku taukus, rē­ķinot
kilogramu tauku par 800 g
kausēta sviesta. — Lenču pagasta
Sti'Iķu ciema zemnieki saviem spē­kiem
atjaunojuši izpostīto tiltu „Jā-ņa
rāmis." Abos Gaujas krastos
ierīkotas jaunas nobrauktuvļes. Vi­sus
materiālus tilta būvei zemnieki
piegādājuši paši. 23. jūnija ievad­rakstā
„CIņa" aicina jaunatni
iesaistīties piecgades plāna izpildī­šanā.
Laikraksts sūdzas par jaunat­nes
pasivitāti. Piemērdm,iVEF kom­jauniešu
sapulcē neieradušies pat
puse komjauniešu. Valkas apriņķī
maija mēnesī komjauniešu biedru
skaits pieaudzis tikai, par 3. — Jū­nijā
Latvijas komunistu partijas
viengadīgajā partijas skolā noticis
izlaiduma akts un 84 jauiļi partijas
darbinieki varēšot i stāties darbā.
Beigušo vidū'esot arī latviešu strēl­nieku
divīzijas .^slavena snaipere"
Monika Meikšāne. — Par meliorā­cijas
talkām „Cīņ«ļ" rakstaļ ka tās
tāpat kā ceļu labošanas talkas izpil­dot
ar uzviju. Grāvjus rokot ari sie­vietes.
Piemēram, Lībagu pagastā
Elvīra Vītola, Lūcija Vadzīņa un
Maija Ose selcmigi sacentušās pat
ar veciem rūdītiem grāvračiem. —
Londonas laikraiiistā „The Church
Times" 26. aprīlī publicētas vairākas
no Padomju Latvijas saņemtas vē»
stules, kas rakstītas februārī un
„stāsta par vienkāršās tautas d i i vi
traģiskā likteņa piemeklētajā Lat­vijā."
Pirmo vēstuli rakstījusi meita
tēvam un tajā, teikts: ,^ūsu dzīve
velkas. Ir }oti grūti Mana mēneša
alga ir 400 rubļuž Uz kartītēm sa­ņemam
gandrīz tikai maizi, bet ari
tā tikpat kā nav ēdama. Gāju ua
taukus redzam reti, i Ja varam pār­dot
savas drēbe», tidtam ari pia
ēdamā. Tavu uzvalku un veļ^ sīau
sen nav: to visu
5 '
6
l
i
n
11
V- i • • •
h JI,.
i i
i t
t. t;
i i
l !
It
5 ^
li
I
Neatliekams uzdevunaa !
Viena no visspiedīgākām, problē­mām
mūsu pašreizējā dzīvē ir darba
problēma. UNRRA's augstākā vadī­ba
jau paziņojusi, ka ar 31. decem­bri
izbeidz savu darbību, bet jaun­dibināmā
bēgļu palīdzības organizā­cija
vispirms rūpēšoties tikai par
nerepatriēto DP izvietošanu. Visas
zīmes rāda, ka šī .ikcija var ievilk­ties
vairākus gadus, un tāpēc sapro­tama
izšķiršanās par visu djarba spē­jīgo
DP pakāpenisku iesaistīšanu
darbā ar tādu aprēķinu, lai UNR­RA's
palīdzības izbeigšanas brīdī
vispārēja iesaistīšanās jau būtu no-
„Ak tad tu gan esi jau galīgi no­lēmis.
Nu, lai Dievs tev stāv klāt!
Gan jau mūs dzīve vēl kādreiz kopā
savedīs.,."
Sis telefons man ir svešs un es tam
vēl neticu. Kad noņemu klausuli, tad
dakšiņa izlec tā ieslīpi uz priekšu.
Tas man atgādina donu Bazilio, kā
tas^ viltīgi lišķēdams, klanās, sarau­jas
un atkal izstiepjas. Un tāpēc es
sev mēģinu iestāstīt, ka tas ir tikai
tāds atsevišķs gadījums, kam nav
nopietnas nozīmes. Bet tā kā līdz ar
gadiem esmu kļuvis aizdomīgs, tad
pretēji paša ložSkas argumentiem
mani moka tumšs jautājums: Un to­mēr
. . . vai jau atkal nesālcas? Vai
patiešām būs jāpiedzīvo, ka arī šis
aparāts noklusīs? Ars
ticis fakts. Praktiski tas nozīmē, ka
vairumam latviešu Vācijā nākotne
rēgojas varbūtība darbs vāciešu
vadībā, kas atkal uzplēstu vecās rē­tas
un atgādinātu tik daudzkārtīgi
pārciestās pārestības.
Mūsu kooperācij as darbinieki ir
izstrādājuši darba programmu, kuru
varam pieņemt kā patreizējos ap-stākļos
visreālāko. Tā paredz plašu
nodarbināšanas iespēju izveidošanu
uz kopdarbības^pamatiem. Sie iero­sinājumi
būtu iekavējoties apsprie­žami
nometnēs un pakāpeniski reali­zējami.
Nometnēs būtu jādibina
darba un ražošanas kooperatīvi un
atsevišķu īslaicīgu vai speciālāku
uzdevumu veikšanaidarba arteļi.
To mērķis -—iesaistīt darba pašu
I
vēl nenodarbl-
UNRRA*s un
latviešu vadībā visus
nātos tautiešus. Ar
Militāro valdību labvēlīgu atbalstu
šie pasākūriii varētu uzņemties da­žādas
piegādes, celtniecības un citus
darbus okupācijas iestāžu vajadzī­bām
un arī lielā mērā veikt bēgļu
pašapgādi ar dažādiem rūpniecības
un amatniecības ražojumiem. Se­višķi
liela nozīme būtu atsevišķu
zemes gabalu pārņemšanai apstrā­dāšanā,
kas dotu iespēju lauksaim­niekiem
un jaunatnei ievingrināties
šai darbā arī svešos apstākļos. Tā
būtu ideāla iespēja praktiskām no­darbībām
ari lauksaimniecības kur­su
dairbniekiem un dažādiem izmē^
^nājumiem. Ļoti vēlamas ir apmā­cības
ārstniecības stādu kultivēšanā,
kas ir visai ienesīga nozare. Lat­viešu
uzņēmība varētu atrast
pielietošanas iespējas arī dažādu
rūpniecības, amatniecības, transpor^
ta un tirdzniecības pasākumu atjau­nošanā
UTI izmantošanā. Izejvielu
sagādes un preču izvērtēšanas la­bākai
atrisināšanai šie pasākumi
būtu jāapvieno kopējā centrālē.
Nometņu komitejām nevajadzētu
kavēties ar kopdarbības pasākumu
noorganizēšanu. Jāveic vismaz ne­pieciešamie
priekšdarbi: iemītnieku
reģistrācija pēc arodiem ūņ darba
iespēju noskaidrošana ārpus no-*
meinēm. — Mag. iur. Alborts Kal»
niņš, DP Center 650, Dieburg (16).
Lūdzu atsaukties
Latvijas universitātes gadasvētkii
gadījumā septembrī, lūdzu atsauk­ties,
kam būtu Latvijas universitā­tes
10 un 20 gadu pastāvēšanas atce­res
ilustrētie izdevumi un rakst\i
krājumi vai to izvilkumi ar ziņām
par Latvijas universitāti. Vai būt^a
ma,Nenācēji". Nevienam neklājas
labi vai labāk kā miuns. Daudzi ir
aizvesti Mūsu dzīvības ir lētas."
Otru vēstuli rEikstījis kāds brīvo
profesiju darbinieks. Tajā sacīts;:
„Esmu vēl dzīvs xbi strādāju. Cik
ilgi, Dievs vien to zina. No 1941. g.
aizvestiem ziņas saņeintas tikai no
sievietēm. Par vīriešiem ziņu nav,
daudz bērnu emi pa ceļam pazu­duši
Ļoti datKk aizvestu otrā de­portācijā.
A. apgabalā nav palikusi
ne trešā daļa vīriešu 16-r60 ģ. vecur
mā. Vidzmē^ m un ari
āioB apgal>ak)S s^voklis ir ļoti
smags. Tur vairs nav jaunatnes.
Biju ^ ī es u:^ laiku arestēts, bet
v^āk mani atbrīvoja. Tavu māju
pārņēmusi kāda krievu iestāde. Gan­drīz
visās privātās mājās apmetu­šies
krievi - civilisti, kopā kāds pus­miljons,
kas še rīkojas uz pastāvīgu
dzīvi. Esam pagalam iK)Spiesti un
uz visām staŗptautiiMm konferen­cēm
sākam skatīties kā uz bezvērtī­gu
pļāpāju. Šis laiks mums nav
saudzējis nevienu ģimeni Mana
Dievs, cik daudz bērnu palUcuSi bez
vecākiem un piederīgiem!" Pēdēji
vēstulē kāda māte raksta, ka viņas
abi bērni atrodas Sibīrijā katrs sav
stūrī im lūdz palīdzību, bet māt
to nespēj sagādāt. Vēstulē sacītai
„Mēs varam viņiem aizsūtīt tikai
naudu, ko iegūstam, pārdodot savas
drēbes. Mūsu māja ir nacionalizēta.
Māte un mēs divi esam iespi^KStl
mazajā sētas istabiņā. Pārējās tel­pās
dzīvo krievi. Neviens nejūtas
drošs, valda izmisums. Vai nevarētu
ko darīt, lai glābtu mūsu mazuli,
kas vēl atlicis? Ja mums vairs ne­būtu
lemts tikties šai dzīvē, tad
;>»
zini —. mātes im mūsu abu lūgšanas
tevi sargā. Ai^ieW, varbūt, ūi
iespējams šos izdevumus dabūt ie- redzēšanos, kas to lai zina?"
skatam? — Stud. pML J. Krastiņš,
Hauptstr. 234, Hcidēlberg (17ā).^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^v
Raķešu tmmbas
No au toritātīvām zviedru aprindām
ziņo, ka pār Z v i e d r i j as territo-riju
turpina lidot raķešu bumbas, pair
kurām vispār domā, ka tās izšauj
krievu eksperimentētāji. Izmeklē­šana
atklājusi, Ita raķešu bumbais
parasti ielido Zviedrijā no dienvi­diem,
lido tai pāri plašā puslokā uz
ziemeļaustrumiem un pa lielākai da­ļai
aizlaižas austrumu virzienā pāri
Baltijas jūrai vai Botnijas llčīm. Zi­ņo,
ka viena šāda raķete iegāzušies
Koelmijēvas Iicī Ņorbotenas provin-eē
Zviedrijas ziemeļos. Sapieru da­ļas
to meklē jau vairākas nedējas.
Ilie Stars and Stripe»
i-
- ,v;
- i.
I