Bavarijas Latviesu vestnesis, August 17, 1946

              LaivIeSo Vēsinesls 1946. 17. augusts
itāļu prasības
(Turpinājums ņo 1. lappuses)
celt Austrijas valdības ierosināto
nacionalizācijas likumu. Amerikāņu
virspavēlnieks ģenerālis Klarks pa­ziņojis
Padōipijas pārstāvjiem, ka rū­pēsies
par nacionalizācijas likuma
realizēšanu, ja vien krievi nebūs ar
mierli brīvi un atklāti apspriest jau­tājumu,
ko tie uzskata par vācu
īpašumiem. — Berlīnes krievu joslas
komandieris ģenerālmajors Kotikovs,
pēc k^dās Sabiedroto komandantū­ras
anierikāņu pārstāvju ziņām, mē­ģinājis
aizliegt amerikāņu, iangļu un
franču joslas laikrakstos publicētās
' ziņas par zēnu aizvešanu no krievu
joslas. Amerikāņu licencētais laik-
'^raksts „Tagesspiegel", un angļu l i ­cencētais
„Telegraf*V ziņoja, ka Bran-denburgas
ciemu ielās sagūstīti pa­visam
jauni zēni un aizvesti uz kā­dām
nometnēm, acīni redzot, lai ie­potētu
tiem komunistu pasaules uz­skatus.
: Kāds atbildīgs vācu darbi­nieks
izteicies, ka, pēc viņa domām,
'šīs akcijas tālākais nolūks ir Vā­cijas
sovjetizēšana. Kotikovs aicinā-
'jis amerikāņu komandieri ģenerāl­majoru
Kītingu apturēt laikrakstu
ļzdošarlu un konfiscēt jau Iznākušos
izdevuļpfius. Pieprasījums saņemts
daudzas stundas pēc tam, kad laik-
'raksti jau bija pārdošanā. Savā joslā
krievi izsūtīja vācu policiju, lai tā
mēģinātu laikrakstus aizliegt, bet
tiem izdevies apķīlāt tikai 6 eksem-plāirus.
Londonas liberāļu laikraksts
'„The Star", koļmentējot ziņojumu, ka
knevi sagūstīji vācu jaunekļus, lai
„tos pāraudziiiātu", ievadrakstā iz­sakās,
ka šād^ rīcība „rada angļos
sašutumu". Tkegrammas no Berlī­nes
vēsta, ka j aunieši aizvesti „tūk-fltošiļBm'^
Viņu mātes protestējušias
Starptaiutiskā Sarkanā krustā: Mātes
Izteikušās,! ka ļviņu bērni ielenkti un
aizvesti uz neļzināmām vietām, kur,
Ipēc krievu izteicieniem, tiem mācī­šot
,ijāunu dzīles uzskatu " — Ari g-l
i j a s valdība^ ho jauna atteikusies
atzīt Krievijas Iprasību pēc 10 miljar­du
dolafti reparācijām no Vācijas
un aicinājusi Šadomijas valdību pie­krist
Vācijas I pārvaldīšanai vienā ļ
liatrim'ieciskā vienībā. — Francijas
l^rstāvis Sabiedroto Kontrolpadomē
ģenerālis Kēniģk Berlīnē ierosinājis
Vācijas I saimniecības apvienošanu,
radot 4 sabiedroto valstu pārvaldes
Potsdisimds dekļlarācijā paredzēto vā­cu
/pārvalžu vietā. Sis priekšlikums
bija franču piķmā oficiālā reakcija
uz neseno amerikāņu priekšlikumu
apvienoties ar yienu vai visām pārē­jām
okupācijas varām, lāi radītu
aaimnieciski apvienotu Vāciju. Ame­rikāņi
ijin angļi jau apspriež plānus
savu joslu at)v^enpšanai saimnieciski
administratīvā ļ vienībā. • Pēdēj ā Kon-tfplpadomes
sēdē krievu pārstāvis
maršals Sokolovškis izteicās, ka viņa
valdība gan iatbļalstot domu par
eaimnlecisko aļpvienošaiios, bet viņš
domājot, ka tā neesot panākama bez
saskaņotas poiītiskafi vienības. Ģe­nerālis
Maknarnijs ierosinājis pie­laist
Sabiedroto Kontrolpadomes sē-d
ē r presi. Maršals Sokolovškis tam
pretojies, aizrādīdams, ka Kontrol­padomē
nav pielīdzināma Parīzes
miera konferencei. Kontrolpadomē
Berlīnē falttiski esot Vācijas valdī­ba,
un viņš riezinot nevienu valdī­bu
pasaulē, kas atļautu presei pieda­līties
tās kabineta sēdēs. — P o 1 i -
J a s ārlietu ministrija paziņojusi, ka
no janvāra līdz 1. augustam cīņās
pret regulāro licaŗaspēku Polijā noga­lināti
1735 un ievainoti 238 „terro-risti".|
No regulārā karaspēka un
milicijas spēkiem nogalināts 1051. —
Pēc tam, kad P o l i j a s valdība pie­sūtījusi
ar citām valstīm noslēgto
saimniecisko līgumu tekstus, ASV
atļāvusi Polijai saņemt no Amerikas
eksporta un importa bankas 40 milj.
dolāru aizdevumu, - r - Ģenerālisims
Franko, uzrunājot^ spāņu augstākos
armiļ^s virsniekus, izteicies, ka Krie­vija
interesējas par S p ā n i j u tās
Stratēģiskā stāvokļa dēļ. Viņš ap­galvoja,
ka katrs krievu uzbrukums
Spānijai būtu uzbrukums tās armi­jai
uņ arī anglosakšu civilizācijai. —
Padomju prese tagad gandrīz ik die­nas
/publicē Takstus par neapmierino­šiem
apstākļiem 'dažādās P a d o m ­j
u S a V i en īb as rūpniecības noza­rēs.
„Pravda" sevišķi asi vēršas pret
birokrātiem: j,Mūsu valsts aparātā
nobriedusi birokrātija. Biedrs Sta­ļins
mūs no šīm briesmām brīdinā-jiļB
jau komunistu partijas 16. kon­gresā."—-
Ģenerālisims Staļins ļoti
Interesējies par angļu lēboristu pār­lējās
progranunu un 2,5 stimdas sa-tunājies
ar tās atbraukušajiem de­legātiem
Maskava, Bijušais lēboristu
Parīzē, 11. augustā (UP). — Dien­vidslāvijas
vicepremjers Kardeljs
īpašā ziņojumā „United Press** no­raidījis
Itālijas premjera de Gaspe-rija
argumentus, kas esot „aplami,
nepareizi tm absurdi.** Viņš pārmetis
Itālijai ekspansijas tieksmes pret
Dienvidslāviju. De Gasperija argu­menti
esot domāti, lai mobilizētu ag­rāko
agresioru pārpalikumus un jau­nas
grupas, kas vēlas radīt jaunu
konfliktu.
Itālijas premjers de Gasperijs, ru­nājot
Parīzes miera konferences ple­nārsēdē,
lūdza savai sagrautai zemei
pieņemamākus miera noteikumus,
paziņodams, ka 47 milj. itāļu strādā­jošo
esot gatavi piepalīdzēt taisnīgā­kas
un cilvēcīgākas pasaules izveido­šanai,
bet Itālija nevarot raudzīties
nākotnē, ja tai atņem visus poten­ciālos
spēkus tās neatkarības sargā­šanai
un uzkrauj milzīgas reparā-cijas.
Karstas debates miera konfe­rencē
izraisīja Albānijas prasība pie­laist
to konferencē pār „konsultātīvu
dalībnieci.** Jautājuma izlemšanu
atlika.
Pēc tam, kad miera kopferences
komisijā bija pieņemts noteikums,
ka arī tādi konferencēs lēmumi, kas
pieņemti ar vienkāršu balsu vairā-^
kumu, nododami ārli'etu ministru
padomei, Mobtovs no jauna ierosi­nāja
šī jautājuma pārrunāšanu ple­nārsēdē,
pārmezdams AŠV un Ang-li|%
i, ka tās bijušas iemesls šai „rup^
jajai kļūdai.** Molotovs izteicās, ka
šie balsošanas notēikumi„radīs sa­jukumu
visā konference.*' ASV ār­lietu
ministrs Berness, atbildēdams
Mololovam, teica, ka krievu pārme-.
tumi par to. ka komisiju iespaidojis
„anglosakšu bloks'*, esot ,,tukša un
ļaunprātīga valoda'*. „Kāpēc tad",
jautāja Berness, ,,visi tie, kas nav
vienis pratis ar Padomju Savienību,
ir bloks?" „Es domāju", teica Ber­ness,
„ka tām tautām, kas sūtījušas
savus dēlus karā pāri jūrām, jādod
tiesības piedalīties mierā. Es īpaši
nostājos pret pārmetumu, ka tie, kas
vēlas atzīt šīs tiesības, veicinot trešo
pasaules karu.** Tālāk Berness iztei­cās,
kā, i,lai radītu mieru, vajaga
gribu radīt mieru.** Runājot par blo­kiem,
viņš jautāja: ,jAr kādām tiesī­bām
tie, kas balso kopā ar Padomju
Savienību, sauG tos, kas balso pret
viņiem, par bloku?'* Kamēr Berness
runāja, Molotova tulks Pavlovs ātri i
tulkoja tā vārdus Molotovam un,
Bernesam minot ,,tukšu un ļaunprā­tīgu
valodu'*, Molotovs pirkstiem
bungāja pa saviem ceļgaliem. Dele­gāti
vēlāk ar 15 pret 6 balsīm no­raidīja
krievu priekšlikumu grozīt
pieņemtos konferences noteikumus.
Par to balsoja tikai Baltkrievija, Po­lija,
Cechoslovakija, Ukraina, Pa­domju
Krievija un Dienvidslāvija.
The Stars and Stripes
Btj>.irrr.-r»
partijas priekšsēdis Laskijs, starp
citu, izteicies: „Mēs pārrunājām dau­dzus
jautājumus ar kopīgu interesi.
Staļins mums daudz jautā ja par mū­su
valdības programmu. Viņš uz­svēra
daudzu uzdevumu līdzīgumu
un izcēla draudzību, kas iespējama
starp abām mūsu valstīm.** -r- Nīrn-bergas
starptautiskā tiesā feldmar­šals
Manšteins paskaidrojis, ka Hit­lers
bijis spiests uzbrukt Krievijai
tāpēc, ka krievi gatavojušies iebrukt
Vācijā. — Bijušais Japānas premjers
admirālis Okada, kas bija viena no
nozīmīgākām personām Japānas ka­pitulācijas
kampaņā, preses pārstāv-jierai
Tokijā izteicies, ka Padoihijas
valstsvīri jau 6 mēnešus pirms Krie­vijas
iestāšanās karā pret Japānu zi­nājuši,
ka Japāna vēlas kapitulēt, bet
nav virzij uši japāņu „stāvokļa tau-stīšanas
lūgumus** tālāk saviem sa­biedrotiem.
Okada apgalvojis, kia
kāds oficiāls ārlietu ministrijas pār­stāvis
par miera jautājumiem pirmo
reizi runājis ar Padomi jas vēstnieku
Japānā jau 1945. g. februārī. ~ Pē­dējās
J a p a n a s demobilizācijas pa­domes
ziņas rāda, ka 8 gadu karā
iTapāna zaudējusi 1.174.476 vīru. No
^77.076 japāņu armijās kritušiem
52.000 noslīkuši, bet pārējie krituši .
kaujas laukā. No kaŗaflotes kara­vīriem
397.120 krituši Klusā okeari,:
karā uri 280 Ķīnā. — Pēc „Dai]y
Telegraph*' ziņām, kopā ar savu val­dību
atkāpies T u r c i j as ,ministru
prezidents; Saradžoglu. Prezidents
Inonu atkāpšanos pieņēmis un jau­nas
valdībels sastādīšanu uzticējis
agrākam republikāņu partijas sek­retāram
Pekeram, kā partija nesen
notikušās .pirmās demokrātiskās vē­lēšanās
Turcijā ieguvusi pārliecinošu
vairākumu. — D i e n v i d s l ā v i -'
j a s ārējās tirdzniecības ministrija
paziņojusi, ka, pēc nepilnīgām zi­ņām,
Triestā no aprīļa līdz jūlija v i ­dum
nozaļots ne mazāk kā 250.000
kg UNRRA's mantu^ kas bijušas do­mātas
Dienvidslāvijai. — ASV sena­tors
Tomass deklarējis, ka K r i e -
v i i a „ b i j u s i lēna" ziņu sniegšanā
par produlcciju un tādējādi kavējusi
UN pārtilcas un lauksaimniecības
organizāciju. — Ceļā uz Argentīnu
Ņujorka ieradies Indijas pārtikas
misijas priekšsēdis, kas paskaidrojis,
ka gadījumā, ja Indija nesaņems pa­līdzību
jau tuvākās nedēļās, tur var
sākties chaoss un revolūcija kā poli­tiskā
stāvokļa, tā bada dēļ. — Ce -
c h 0 s 10 V ak i j a s valdība notei­kusi,
ka 18 un 19 g. V. jaunekļiem
obligāti jāpalīdz pie ražas ievākša­nas.
— Kad UNRRA's ģenerāldirek­tors
Lagvardija -ieradies Prāgas lid­laukā,
viņš sagaidīts ar glāzi auksta
alus. Acīm redzot, kāds gribējis viņu
ar to iepriecināt. Bet tā bijusi ap­lama
rīcība, jo Lagvardija paskai­drojis,
ka alu izgatavo no labības un
paplašina labības sūtījumu izsalku­šajai
čechu tautai. — Ameriliūņu Mi­litārā
valdība paziņojusi, ka LieJ-hesenā
ik dienas apcietinot apm. 35
vāciešus, kas no fra'nču joslas mē­ģina
nelegāli ievest cigaretes un
kartupeļus. Angļu Militārās val­dība^
namam Lebenštetē uzbrukuši
15 Vmi, kas, pēc angļu valdības dar-,
binieku ziņām, ,,acīm redzot bijuši
poļu DP". Pēc apšaudīšanās ar vācu
sardzi tie aizdzīti. Uzbrucēji atbrau­kuši
snv .:{ā automašīnā, cerēdami
laikam atgūt mantas, kas nesen bija
konfiscētas, pārmeklējot DP nometni
Immendorfā. — ^,Pravda** apsūdz
padomju iestādes i)ar to, ka tās ne­palīdz
bijušiem karavīriem atrast
dzīvokļus. Laikraksts izsakās, ka
daudzi darbinieki itzist bijušo kara­vīru
priekšrocības dzīvokļu iegūšanā
un izsniedz tiem Visāda veida do­kumentus,
bet- pašus dzīvokļus ne­dod.
— Nīmbergas starptautiskā tri^
bunālā nolasīts dokuments, kas lier
cina par vācu nodomu sterilizēt ka­ra
laikā miljoniem gūstekņu un
„KZ^* iemītnieku ar kādu jaunu pre­parāta
The Stars and Stripes
A. Vanags spēlēs FVai::ļ...,
B. Laipenieks startē Sveict
Viei^ no Latvijas pašreiz ievēro­jamākiem
futlK)listiem A1e ksandrs
V a n a g s , ksis jau apm. gadu dzīvo
Feldkirchā, Austrijā^ ssdstījies franču
profesionālā vienībā „Racing Club
Strassbourg** un Šinīs dienās iz­brauks
uz Fi'anciju, lai Strasburgā
sāktu profesionāla futbolista gaitas.
Vanagam Francijā paredzamas labas
sekmes arī basketbolā. Austrijā dzī­vojošo
latviešu sportistu vidū čakls
dalībnieks sacīkstēs joprojām ir
skrējējs E d g a r s L a i p e n i e k s.
Dzīvodams ļnnsbrukā, viņš ar 16:15,2
min. rezultātu 5.006^ m skrējienā šo­gad
ierindojies 3. V. Austrijā. Lai­penieks
kā Innsbrukas reprezentanctfl
startēja arī Austrijas vieglatlētikas
meistarsacīkstēs Vīnē 1500 un 5000
m skrējienā. "Rezultāti pagai dām vēl
nav zināmi. Jūlija sākumā Laipe­nieks
piedalījās sacflcstēsSt. Galle-tauku
iegādei. Arī maizes deva 3
reizes pārsniedz Austrijas iedzīvotā­jiem
paredzēto daudzumu. ~
R. Kalniņš
No 22.—25. augustam Oslo notiks
3. Eiropas meistarsacīkstēs vieglatlē­tikā,
kas pēc kara būs pirmais ievē­rojamākais
vieglatlētikas sarīkojums
mūsu kontinentā. Startēs arī Pa­domju
Savienības sportisti. Līdz­šinējās
2 Eiropas meistarsacīkstēs
vieglatlētikā bez panākumiem nebi­ja
arī Baltijas valstu sportistu pie­dalīšanās.
1934. g. Turinā 50 km so-ļojuma
Eiropas meistara nosaukumu
ieguva Jānis Dāliņš. Grūtā sacensī­ba
toreiz notika saules tveicē, un
Dāliņš startēja nevesels. Apmēram
,pusceļā viņš,jau domāja par izstā­šanos,
bet, visiem spēkiem piespiez-damies,
vājuma brīdi tomēr pārva­rēja,
un izcīnīja Latvijai Eiropas
meistara godu. Soļojuma laikā Dā­liņš
zaudēja 12 kg! ;-Un tomēr •— tā
bija viena no mūsu lielā sportista
visskaistākajām uzvarām. Lodes grū-šanā
Eiropas meistars kļuva igaunis
Arnolds Vīdings un Igaunijas panā­kums
lodes grūšfiiņā atkārtojās arī
2. Eiropas meistarsacīkstēs 1938. g.
Parīzē, kad visus pārējos konkuren-j
tus pārspēja mūsu ziemeļu kaimiņš
igaunis Aleksandrs Krēks, kas
pašreiz dzīvo Zviedrijā. Lodes grii-^
dēji jau ilgus gadus bijuši Igaunijas
vieglatlētikas lepnums. Augusts Māl-šteins,
dzīvojot eniigrācijā Augsbur-gā,
pērn un šogad ir labākais lodes
grūdējs Vācijā. Priekš dažām die­nam
Eiropas presē parādijāS; ziņa-ka
Heino Lips sacīkstēs Maskavā 2u*
16,22 m rezultātu sasniedzis jaunu
Padomju Savienības rekordu, kas no­zīmē
arī 1946. g. labāko sasniegumu
Eiropā. H. Lips ir igaunis un dzīvo
Tērbatā. Viņr^m šogad vislielākās
izredzes uzvarēt Eiropas meistarības
izcīņā Oslo. Latvijas rekords lodes
grūšanā kopš 1931. g. pieder Jānim
Dimzam un ir 15,19 m. Pavisam pa*-
sakains izklausās amerikāņa Džeka
Torensa pasaules rekords 17,40 m^
kam jau kopš 1934. g. ievērojamāk
nav tuvojies neviens sportists pa-^
saulē (Am.Smits).--Voiterdingenas
DP nometnē, 70 km dienvidos no
nā, Šveicē, kiu* ieguva 2. v: 5000 m Hamburgas, dzīvo 860 latviešu. Spor-^
skrējienā. Laipenieks Šveicē startēs j ta dzīvi vada futbola tiesnesis Ro-atkal
17., 18. un 19. augustā. Tur ļ bērts Naķelis. Sportistu vidū ir fut-nokļūt
tīko ikviens austriešu spor- bolisti V. Kārkliņš (bij. Olimpija),
tists, jo Šveicē brīvajā tirgū pēc pa­tikas
var pirkt šokolādi, dienvidu
augļus, olas, pienu tttt., bet kartītes
nepieciešamas tikai maizes, gaļas un
S l n d i n a j i m i i
Piederīgos uti draugus m. J a n i s
Ļ a p i ņ š; dz*. 11 24. 6. Rīgā, Vamu
3: Latvian Camp, Granum, Wert-
Cechoslovakija tāpēc velti lūdzot, lai heimerstn 26, Hameln (20). 3323
vecās paaudzes spēlētājs Andr. Je-sens
(LSB) un Skujiņš (US). Pēdējais
pašreiz studē Hamburgā. Kaimiņos
mīt Igaunijas bij. valsts vienības
basketbolists Māls. Gandrīz katru
svētdienu notiek dažādas sacīkstes
(Rob. Naķelis). — Dīburgā izveido­jusies
spēcīga latviešu šachistu vie­nība,
kas pieveica DIburgas vācu
šacha klubu 6,5:3,5 un atkārtojuma
spēlē 7,5:2,5. Latviešiem uzvaras gu­va
D. Rubenis, V. Zorgenfreijs, A.
«Latvieša Vēstneša" izdevējs un atbildīgais redaktors — Publisher and Editor-in-Chief: Viktors Balt-kijis.
Redakcijas kollegija: Aleksandrs Balodis, Viktor» Baltkājis un Arturs Tīlmanis. Rcdakciias adrese-
„LatvicSu V ē s t n e s i s " (Latvian New8 Bullctin), Hotcl Convikt, Dillingen/Donau, Baycrn (13b).
„Latviešu Vēstneša" 2 mēnešu abonements ar piesitīšanu maksfi 8 markas, pusgada abonements - 20 marku.
Atsevišķa numura cena 50 feniņu. Tuvinieku meklēšanas sludinājumi, publicējot vienreizēji, 3 markas un sludinā­juma
atkārtojums vel 2 markas par meklējamo personu. Pārējie sludinājumi 2 markas par rindu. Pustreknā sali­kumā
50 proc. dārgāk. Precību sludinājumus nepieiSem. Abonementu un sludinājumu maksā^^^^^
nēsim" no a m e r i k ā li u okupācijas joslas piesūtāmi ar pasta pārvedumu pēc adreses: «Latviešu Vēstnesis".
Hotel Convikt. Dillingen/Donau, Bayern (13b); no a n g ļ u joslas iemaksas piesūtāmas vai nu ierakstītās vēstulēs
tieši izdevniecībai Dilļingeni vai ar! ari pasta naudās pārvedumu Lidijai Dravniecei, Latvian Camp
,.Fnsche Ģuellc", Hiddesen bei Det^old, ^Lippe (21), atsevišķi par to paziņojot izdevniecībai; no f r a n č u joslas
iemaksas sūtāmas ierakstītās vēstulēs tieši izdevniecībai. Abonementi atjaunojami 2 nedēļas pirms to izbeigšanās.
Maksājumuis var nokārtot ari «Latviešu Vēstneša" pārstāvjiem, kuru vārdi un adreses publicēti laikrakstā. Par
laikraksta savlaicīgu nesaņemšanu vai abonementa pārtraukšanu technisku iemeslu dēl izdevniecība atbildību
neuzņemas. Neizlietotos manuskriptus autoriem nosūta atpakaļ, ja pielikta klāt sev pašam adresēta, ar vajadzī­gām
pastmarkām apmaksāta aploksne.
J.atirieēo Vēstneša" pelnās tiro atlikumu izlieto latvieša bēgļu un kafavīru apripes vajadzibim. '
Jaunarājs, A. Sidlovskis, V. Zaķis,
V. Podiņš un Dr. T. Kisle (A. K.), -1
Vieglatlēts Valdis Teteris iio Eich-štetes
pārgājis dzīvot latviešu no-metnē
Hanava (K. Brlediiis).—
Sporta t)ropagandas dienā Eitinas
Baltijas tautu nometnē piedalījās
arī Neištates poļu un latviešu spor­tisti.
Notika sacīkstes boksā, futbo-/
lā, volejbolā un galda tēnnisā. Mūsu
bij. nļieistari K. Bīleskalns un Aleks.
OĪoliņšrdemonstrēja svaru celšanu
(E, Miesnieks). — Uz dzīvi Vīrcburgā
pārgājušas basketbolistes Rubule,
Grava un Sudraba. Viņas veidos
Ievērojamu pastiprinājumu vietējai
latviešu basketbola vienība (G.
Grieze). — Augsburgas latviešu ša-;
chistiEslingenā, spēlējot pie 11 gal­diņiem,
zaudēja Eslingenas tautie-šienļ
2^5:8,5. Abu vienību labāko
spēlētāji^ sacensībā Strazdiņš (E.)
pieveicf^ Kalniņu (A.) un Blūms (E.)
Krūmiņu (A.). Arī ātrspēlē- eslinge-.
nieSi uzvarēja 38:26 \(V. Cika). —
Rīgas ;,Dinamo" vienīD^piedalās Pa­domju
Savienības meistarsacīkstēs
futbolā. Rīdzinieki uzvarēja Talli­nas
,,Dinamo" 5:1, karely-somu iz- '
lasi 2:0 un ļ^ņingradā lar Ktrova
,Vājdā nosauktās rūpnīcas vienību '
spēlēja 2:2 neizšķirti. Pēdējā sa­cīkstē
Rīgas vienpadsmitā^ labākie^
spēlētāji bija M. Levitānuss,\SUdma-iis,
Pakalns un Kuzmins. t ā savā
ļļjiņojumā noĻeņingradas raksta JDo
belis („Cīņa" Rīgā). ^
Kalorija
Pirmā iepazīšanās ar kaloriju
man iznāca pagājušā vasarā, kad
sākās nopietnu laikmets. Līdz tam
par kalorijas esamību nezināju, jo
Lfitvijā maizes, desu un sviesta bija
diezgan.
Viss iesākās tā. Sekodams ia^ka
garam un garam laikam tāpat kā
liela daļa apzinīgāko tautiešu, sāku
braukt no nometnes uz nometni.
Vienā dievputniņu ligzdā sastapos
i r vecu draugu, kas tūdaļ ^ēc sa­sveicināšanās
noprasīja: „NŪK cik
jūsu nometnē kaloriju?" ^
Lai mani nenoturētu par nejēgu,
droši teicu:,,No sākuma bija tā ap
astoņcļesmit, bet nu jau būs ap četri
sļtnti." i'
* „Va' tu traks! Tad jau jū$ dzīvo­jat
gandrīz badā?" . / - ^ ^ ^ ^^
,,0, nēl Paēduši esam it labi."
„Ko nu siāsti!" draugs neatlaidās.
„Cik tu teici kaloriju dienā?"
;,Pagaidām saņemam maizi, desai, ;
taiikus/ cukuru un siltas pukuēnas^
betj drīz sākšot izsniegt arī kalorijas,
tikai transporta jautājums vēljāno-
Icārto," arī es neatlaidos, jo nevarēju
ierādīt, ka mūsu nometne sliktāka
par viņējo.
Draugs skatījās manī kā makš­ķernieks,
kas pēc lielā piecirtiena
sapala vietā auklas galā ierauga
vingrojam paša uzsprausto slieku.
„Bet, cilvēk! Tu, kā redzu» nemaz:
nezini, kas ir kalorija!" viņš iz­saucās.
Tā es guvu pirmās ziņas par kalo^
rijām, kas vēlāk radīja apvērsumu
mūsu noīpetnē.
Pārbraucis mājā, steidzos arī citus
iemītniekus informēt par^^4caldŗiju.
Tad nu arī sākās! Cik vēl pilsētiag
veikalos bija palicis zīmuļu un pa­pīra,
tas viss trīs stundu^laikā bija
izpirkts. Sis apstāklis bija pamats
baumām par trešā pasaules kara
tuvošanos. Tad sākās rēķināšana.
Iznākums- bija tāds, kās apdraudēja
ne tikai nometnes, bet arī tuvākās
apkārtnes sabiedrisko mieru un dro­šību.
Kaloriju skaits svārstījās no
112 līdz 23748, bet vienāda iznāku-ina
nebijai nevienām. Līdz ar jtoisā-^
kās runas par ieraušanu, piesavinā­šanos,
onkuļu būšanām.
Lai neizceltos pilsoņu karš, runas­vīri
nolēma dibināt speciālu komi-"
siju Jcalorijas pētīšanai. ^ Komisija
^iztraukto tautu toreiz gan nomieri­nāja,
bet kalorijas ietekme nav bei­gusies
vēl tagad. Lai gan komisija
tagad jau kļuvusi par pastāvīgu
iestādi, tā tomēr nav varējusi no­vērst
trīs valdības gāšanas, divi
opozīcijas un vienu opozīcijas opo­zīciju.
Visvairāk no kalorijas tomēr
ciešu es pats. Mani moca sirdsap­ziņas
pārmetumi, ka tieši es kalori­jas
bacili ievazāju mūsu nometnē.
Līdz tam mēs bijām paēduši un
mierā ar to, ko mums izsniedza, beV
t^gad katram devas saņēmējam ka),
loriju aprēķināšanas tabula rokās
un rēķināšana nebeidzas. Vēl gan
neesam aprunājuši kādās konser­vu
kārbās vairāk kaloriju — baltās
vai i dzeUenās. Grozgalvītis
Printed by Manz, Dillingen.^^i25oO