Bavarijas Latviesu vestnesis, October 8, 1949

              ••''•r-vstj
1949. 8. 8. * t 6 b , l
VĀcijūs sūimniecībj
zvietoties N o r S iespgjj^
„ Attiecībā Zvi&
Ji|m sanāksme lūdza'LO^'"<^''Ž,
ft kontaktu ar Vā?n, ^ "odibi
ekavējoties organSt v-^.' ^ācļj
§ ari piedāvāt ^''^"^""lus
arbu vācu saimniSbai '^^''^"«u
redlta iespējas un jau ! • J'^''''n5t
zet Vācijā paUekošo
h akreditāciju pie okun«^>^""*l-
8 un Vācijas VKM i^'va.
ar presi sanāksmes v|iē]um"^"«
i Latvija atturētos no niJ?" ^'Ja.
flrāķ optimistisku v j ^^T^^
skatu •pubUcēšanasiH^'''^«'«lni
"««gu «tarp a m Ž r l k f c ' " ^'
Joslām un Vāclīs « . i i , ang-
Su Interesēs tnu°*°
pret vāciešiem " ^^^"^^ ^
„„„„
OKAB NOST NO INVAtInn
P A B A L S T I E M ! ^ "
.^gpas biedram tādu pi?„JJ:
S a , Sta/a,bSa'
• k p e m skaužieLS^tS
100.- mēnesi gribētu piukt bS
« • ^ a pret mazāku a 1
)u Jtalgat bez locekļiem? vsL
pjas fizisko un g&rigo ciešanu
padomāsim, im
rl?*r5^ neaicināti
pie masu retfim!
[ Skrtveris, BraunSvelgS.
p MAZIE K^REiz VAINIOI
I Akots ^ Bostonā domā (Latvijas
pumj, ka Vērqtfijs Latvijas 27. telW^!5'P^®^» ar mie.
1^, P{^"a2ina „roka8 pulSlem".
pjKots tagad dzīvo Bostoni, bet
pķlrSanās Izceļot vai neizceļot
•c Vācijā, tāpēc A, grūti spriest
imazo" rīcību atsevišķos gadf-
C r^T®^ pareizi. Ja dSma,
•ama blrojfi un pelnīdama smu- r «f'iJ» ^ ^ a : ..KSpāc man
•«871 Se vāru pelnīties ar la­ti
nadziņiem." Vai atkal lau-nAustrSllJa
un lāpsta neaiz*
•Kad te vairs darba nebds, gan
•ppesies. ka tieku projām."
m redzot, Sfidi uzskati kJuvuSI
I ari IRO un tā sākusi „pa-ļsanu^
» emigrācijā no savavle-
• Cik Sī metode pareiza, to Pa-Īsts
pateica Jau Vērotājs, bet
I organizācija, kas ieinteresēta
• - m a s u izvietošanā, tāpēc Iz-fet
arī nevainīgiem. Bet arī
• * ip dažreiz vainīgi un P.
I «kompliments" Vērotājam^ Ir
I U6 nevietā. ,
I Ēriks Miēf^nleks.
•MŪSU P A S U LIELIE
• r veca patiesība, ka lieli ko-
•no mazos — mēs esam pS-ļzi,
lai mūsu sāpes kāds uz-
• i un padomātu par tām i l g ^
ļ brīdi,**—sākas R. OSa raksts
B 93. numurā. Dzīve i,m no-
Irfida, ka arī starp mums,
min tautas vidū Ir lielo Sķi-n
i l s u paSu lielie", kas raksta
• : uzturiet dzīvu latviešu ga-
• ko, dara viņi paši par to
•oinētā laikraksta tanī pašd
• rakstā ,.Brā}i Slaucītāji
•ākumus L a Platas uniVersi-
B d a IRO ziņojuma atreferē-apgaismotas
vispirms abu
• l Izcilās sekmes Dienvid-
• ' N a v šaubu, ka ikviens lat-
• u z tām lepns. Taču piebii-
Bgās „... katram no viņiem
m meitai — viena precēju-
B i g l i , otra ar austrālieti" -
• ā d u skarbu un nožēloj^ii
• Ari te «lielie koki aizēno
Hga bij. karavīrs, kaut mQ-
• u trūkuma dēļ, bijis spiests
m sveštaiitā. tad to
Par Jaunatni, kam dai-
Izklaidēties cittautu a«-
• o s , mēdz rakstīt ni^va^.
• n ī g u asimilācijas ce)u at-
• s u izlase, tad tas, s^ei,
K Tiem, kas neatlaidi^ K pasaules lielo valdmie-
Hziņas, derētu pir^^f^
• e s pie „mūsu pašu
• l ū g t tos mazliet vaIrSK
• t mazajiem. ,
• E. Sulcs, Oksfordšīrfi.
en, 1949. g. 8. oMobrT.
L A T V I JA 8
amas
VESTUllE LATVIJAI NO AUSTRĀLIJAS
Sidnejas pilsonis ne labprāt uz-llausa
stāstus par Melburnu, un sa-
«ffl3S beigās viņš parasti, piezīmē:
Ta ir nepatīkami auksta pilsēta, un
Lj tam turienes regbija vienības
^ar^ mēroties ar sidnejiešiem."
On Melburnā? Turienes frizieris,
y jau visi Figaro amata brāļi, ga-
^jis gauži pļāpīgs. īsajā laika
Iprīdi paguva paklāstīt Melburnas
^fSkm^ ^ spožo nākotni. letei-
^pie ķvttās izdevības atstāt Sid­neju,
Jo tur mājojot tikai gangsteri
^ ķinieSi. Labu ļaužu esot ne-
^aufc.un arī tie ieceļojuši no M e l ­burnas.
Ari abu miljonu pilsētu latvieši
neprot klusēt. Melbumieši lepojas
ar vienīgo Austrālijas latviešu laik-lakstu,
ar 3 Flbiģiem un 1 Rigu ba-l$
ta pasaulē un nule dibinātām 2
organizācijām. Sidnejieši savukārt
iedomīgi uz vecāko latviešu biedrību
Austrffljā, vecžļko goda konsulātu,
ftmēneša tējas dzeršanu un vienmēr
pieejamo latvisko kāpostu viru igau­ņu
klubā.
Iebraucējam velti meklēt Melbur-
55 staltu ēku ar skatlogiem, reklā-juu
torņiem vai lepnu ieeju,, kur
mājotu Austrālijas Latvieša redak­cija*
Pat telefona abonentu grāma-t$
nav atrodama redakcijas adrese.
Tikai pateicoties lielpilsētas satik-imestlilam
un taksometra vadītāja
atJautSbai, izdevāa atrast meklēto.
• Tā neliela ģimenes mājiņa, ko ap-
(ļzivo 3 dažādu uzvārdu īpašnieki
Atvērās durvis. Tipiska britu nācijas
pilsone aicināja tālāk redakcijas tel-
Tfls. Tur mājoja atbildīgais redak­tors
Emīls Dēliņš. A p manuskriptu
kaudd cīnījās divi aceņu īpašnieki,
abi redaktori — Zigurds Bārda un
Emīls Dēliņš, bez žēlastības labojot
un īsinot provinces līdzstrādnieku
Iesūtītos ..domrakstus". «Ne^varam
izplūst," norūca Bārda. Trešais k o l -
l^Jas loceklis Raltumu Jānis tobrīd
nebiji sastopams. Pārējie aplieci­nāja
viņa lielo cītību, aktualitātes
m^ējot Un sporta nodaļas redak­tora
Arnolda Smita kabinets atrodas
galvas pilsētā Kanberā. Laikraksta
ekspedīcijas vadību uzņēmusies sim-pati$
kā Dēliņa kundze, kas darbu
«bārsta kabinetā atlikusi līdz var-biU
radīsies iespēja. Par pašreizējo
darbu red. E. Dēliņš izteicās: „Sā-kiims
b e a p a ' i r O t s : . Paši"^^irstāhi,
tulkojam, pavairojam, izsūtām un
gaidām atsauksmes. Sākot ar sep­tīto
izlaidumu, pārgājām no rotato­ra
technikas uz foto novilkumu, So-orid
A . . L . aizceļo uz attālākajiem
0. kontmenta stūpem un pat uz
Jaunzēlandi. Līdz ar tautiešu at-saturs
un tech-nīskais
iekārtojums."
„Sidnejas bērnu dārzu vadļba no­lēmusi
dibināt kopīgu bērnu,.dārzu
un jaunaustrāliešu bēr­niem",
raksta Sidnejas laikraksts
The Sunday Sun, jo tikai kopīgās
skolās jaunatbraucēju bērn^ ātrāk
asimilēšoties. Tēvi ar angļu valodu
iepazīsies darba vietās, bērni skolās,
bet mātes mājās turpinās iesākto
dzīves ritmu. Ātrākai ģimeņu asi­milācijai
laikraksts aicina iestādes
pielikt i^sspējamās pūles. Vai Au­strālijas
latviešu organizācijas ne­būtu
jau apdomājušas dibināt bēr­niem
svētdienas skolas lielākos cen­tros?
Vēl i r laiks.
Austrālijas latviešu labdarības
biedrība Sidnejā nule kā ievēlēja
jaunu vadību. Biedrības priekš­nieks
paliek līdzšinējais Fēlikss
Brūvelis, arī sekretārs K. Sucs un
kasieris A. Kaņepe. Valdes locekļi:
V. Salka, K. Apens, J . Nīcis, K. P i -
jals, Jēk. Bērziņš un Sp. Klauverts.
Revīzijas komisijā: J . Vilnītis, P.
Zalcmanis un A. Godkalns. Dar^a
komisijā: M. Purmalis, E. Svarc-bergs,
J . gcedrinskis un V. Bēriņš.
Darba apstākļu dēl no vadības aiz­gājis
b-bas dibinātājs un vicepriekš-sēdis
Kārlis Nīcis.
Plašākai ausrāliešu publikai parā­dījušies
<iivu latviešu mākslinieču
vārdi — dziedone Magda Vitāne un
dejotāja Vija Vētra. Pirmā jau vai­rākas
reizes, dziedājusi latviešu un
clttautu autoru dziesmas Orangas
radiofonā, kā arī koncertējusi Kov-ras
pilsētas koncertzālē kopīgi ar
austrāliešu māksliniekiem. Vitāne
u?:aiclnāta debitēt Sldr^jas A BC
raidītājā. Viņas vārds plašākai lat­viešu
publikai maz pazīstams, tafcu
mākslas audīm tas nav svešs —
Latvijas konservatorija, Oldenbur-gas
latviešu opera un beidzot sekmī­gas
vlesi:a:ādes Ziemeļvācljas ope­rešu
teātri. '" I
Baletdejotāja Vētra-Greinere, kas
Vācijā debitēja Gelsllngenas igauņu
baleta ansamblī, šobrīd savu iemī­ļoto
darbu turpina Sidnejas pļu-ki-
levu^-blllfeta -studijā. Pirmās'^ nt^
klātās debijas bijušas sekmīgas.
Sidnejā, septembrī. ^
Sp. Klauvertļs
Austrālija no darba
Ifguma atbrīvoti 230
latviešu
Jau ziņojām, ka 30. septembri
Austrālijas valdība atbrīvojusi no
darba līguma saistībām pirmā trans­porta
ieceļotājus. «Brīvlaisto** vidū
ir 230 latvieši. Imigrācijas ministrs
Kalvelij uzaicinājis jaunaustrāliešus
ari pēc līguma izbeigšanās lieki ne­steigties
ar līdzšinējās darba vietas
pamešanu un nepārdomāta pārcel­šanos
uz citurieni, bet ieteic vis­pirms
sarakstīties ar draugiem un
paziņām, kas varētu palīdzēt apme­šanās
Iespēju sagādē.
Septembra vidū Melburnas ostā
ieradās divi ieceļotāju kuģi — Neiiy
un Dundalk Bay ar 2583 eiropiešu
imigrantiem. Uz abiem kuģiem bija
ap 500 latviešu — lielākais latviešu
skaits, kāds līdz šim vienā dienā
ieradies Austrālijā. Atbraucēju v i ­dū
bija arī bij. angļu joslas L CK
pārstāvis J . Miezis, trimdas basket­bola
izlases vienības dalībnieks
Tilmanis, ārste Misiņa uc. Ziņojot
par ieceļotāju ierašanos, Melburnas
prese atkal atzīmēja, ka jraucieņa
laikā miruši 2 bērni, 7 pasargāti no
nāves ar mākslīgu barošanu, bet 4
tūlīt pēc ierašanās Melburnā ievie­toti
slimnīcā. Domājams, ka ap­stākļi
brauciena laikā uz kuģiem
šoreiz tomēr nav vainojami, jo no­skaidrojies,
ka bērnu pārtika bijusi
ļoti laba.
Labu vārdu A u s t r i j a s zinātnie­ku
pasaulē ieguvis prpf. £. Duns-dorfs,
kas strādā Celbumas univer­sitātē.
Septembrī latviešu profesors
2 nedēļas lasījis lekcijai» ari K a n ­berā.
Gleznotājs Herberts Sils paš­laik
strādā ceļu būvju darbos Ņus-ausvēlsā.
Gleznotāja L. Mellerte pie­dalās
ar 3 darbiem Džonsa gleznu
galerijas izstādē Sidnejā, Rīgas tau­tas
teāt|-a un Llbekas teātra aktrise
Lūcija Kalniņa apmetusies uz dzīvi
Melburnā. -
Atzinīgas austrāliešu preses at­sauksmes
izpelnījušies vairāki lat­viešu
vokālie un baleta sarīkojumi
Adelaidē koncertu rīkoja latviešu
luterāņu draudze, Heidelbergā —
dziedone Burkēvlca, baleta solisti
A. Ezergalle, A. Flblgs un P . Flbigs
un pianists V. Ilsters.
i i i i i B i i i i B i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i e i i i i t i i ii
MĀJKALPOTĀJU D A R B A M A SV
var pieteikties vairākas 17—40 g. v. vie-ninieces.
Vēstules adresēt Mrs. O. J .
N e l s o n , GAC, St. Peter, Mlnn, USA,
pļpvlenojj^, dzjv^i i^praMtu ^a^gju ya.
lodā,..|:ttaetnl. afrSļw.,awM ,^«v8la srt-sauksmes
un nometnes administrācijas
^af draUdžes mācītāja apliitclnājumu' par
morālo stāju. Lūgumā Jānorāda ticība
un zināšanas angļu valodā.
Lauksaimnieku
MŪSU LĪDZSTRĀDNIEKA S F E C I Ā L R A K S T S LATVIJAI
. Vēl būdņms Vācijā, lasīju ierosi­nājumu
par lielāku latviešu koloni­ju
dibināšanu kādā valstī, kur būtu
iespējams iegūt plašus zemes gaba­lus
un nodarboties ar lauksaimnie­cību
kā galveno pamata nozari, tai
piesalstot visu pārējo profesiju pie­derīgos.
Projekts toreiz izjuka, jo
neviena valsts nebija ar mieru uz­ņemt
imigrantus ar šādiem notei­kumiem.
Venecuēlas prese vairāk­kārt
ziņojusi, ka Itālijas emigrāci­jas
iestādes apsvērušas līdzīgu pro­jektu
par lielāku itāļu kolonistu
grupu vienkopus izvietošanu Vene­cuēlā.
Kaut gan Venecuēlas valdība
vispār neatbalsta organizēšanos pa
nacionālām grupām, šajā gadījumā
tā ierosinājumam nav pretojusies.
Esmu pavadījis Venecuēlā apmē­ram
gadu un šajā laikā vērojis da­žādu
tautību un dažādu sociālo gru­pu
ieceļotāju izvietošanos. Esmu In­formējis
par izvietošanas iespēļām
imigrācijas un kolonizācijas iestā­des,
lauksaimniecības ministrijā, kā
arī runājis ar itāļu komisijas locek­ļiem,
kas bija ieradušies Venecuēlā,
lai spriestu par italu koloniju )rga-
Dizešanu. Savu vērojumu rezultātus
mēģlnāžu sniegt šajā rakstā, at-tooties
no personīgā slēdziena —
par vai pret.
Ja vācieši sevi apzīmē par tautu
bez telpas, tad par Venecviēlu varē­tu
teikt pretējo — tā i r telpa bez
tautas. Venecuēlas territorija pār­sniedz
1 milļ. kv. km, bet tās ie-
^votāju skaits ir tikai 4 milj. Tū-gan
jāpiebilst, ka tika^ neliela
Venecuēlas daļa ir apdzīvota tādā
apzīmē, kā mēs to saprotam; tā ir
bērneļu daļa gar piekrasti, kas ap­tver
Venecuēlas Kordiļēru Un Andu
Kalnājus. Uz dienvidiem par apdzī­votu
var uzskatīt territoriju līdz
Orinoko upei. Ar to tad arī izbei-
^as t. s. Venecuf^las civilizētā dala.
Bet maldīgi būtu domāt, ka pārēne
valsts apgabali vispār nebūtu apdzī­vojami
Pagaidām tur gan dzīvo t i ­kai
Venecuēlas pirmiemitnieki—in­diāņi.
,Taču, runājot par eiropiešu kolo­nistiem
Venecuēlas lauksaimniecī-ual,
nedomā šos indiāņu rezervātus,
gan t. s. apdzīvotos Venecuēlas
apgabalus. Ne sevišķi tālu no galve­najiem
centriem ir milzu platības,
kas jau kopš daudziem gadiem stāv
pamestas., Tā i r naftas lauku ietek­me.
Pirms vairāk nekā 20 gadiem
-Venecuēla vēl varēja sevi saukt
par lauksaimniecības zemi, jo visu
uzturam vajadzīgo ražoja pati. Pie­tika
gaļas, piena, sviesta un dār­zāju.
Soclien visa tā trūkst. Vene­cuēla
patlaban spēj ražot tikai ne­pilnu
septīto daļu no vajadzīgajiem
pārtikas līdzekļiem^ visu pārējo
sedz imports no Savienotajāmj val­stīm
un pēdējā laikā arī no Argen­tīnas.
Kad pirms apmēram 20^ ga­diem
naftas sabiedrības uzsāka pla­šu
naftas lauku izmantošanu un sā­ka
mak&āt fantastiskas algas, kas
pat pieckārtīgi pārsniedza algas
lauksaimniecībā, Venecuēlas .lauki
gandrīz vienā dienā palika tukši.
Apvienoto nāciju pārtikas līdzek­ļu,
komisija, kas nesen pētīja Vene­cuēlas
apstākļus, atzinusi, k a Vene­cuēlai
nepieciešams savu lauksaim­niecības
produkciju pavairot vismaz
septiņkārtīgi. To skaidri redz un
atzīst ari valdība Karakasā, bet, lai
to izdarītu, trūkst vispirms cilvēku,
jo paši venecuēlieši kategoriski at­sakās
atstāt pilsētas un iet uz lau­kiem.
Tādēļ ieceļotājiem no Eiijo-pas
varētu pavērties zināmas iesitē­jas,
sevišķi lauksaimniekiem. Bet
es pasvītroju — varētu, jo ir daudz
apstākļu, kas visus rēķinus vai^ sa­jaukt.
Jau minēju, ka lauksaimniecības
ražojumu cenas Venecuēlā ir loil
augstas un gandrīz vir.a kā trūkst.
Ko tad še varētu līdzēt Eiropas
lauksaimnieks. Vispirms pieņemsim,
ka vina rīcībā vnlsts nodntu bez at­līdzības
nepieciešamo zemes i^aoa-lu.
Tur ierodoties, kolonists konsta­tētu,
ka nav nevienas dzīvojamās
ēkas, jo no zariem un māliom celto
būdu neviens eiropietis par tādu r.c-uzskatis.
Tiesa, šciicncs klimats'nt-ļauj
labu laiku dzīvot arī klaiā IĶU-kā,
un uzņēmīgs cilvēks dzīvojamo
ēku no betona ķieģeļiem var uzcelt
pāris nedēļās. Pieņemsiin. ka r.ri
klimats ieceļotājiem būtu panesams,
bet grūtības rodas zemes apstrādā­šanā.
Iesākt lauksaimniecību ar pāris
hektāriem šeit nav nozīmes, jo raža
būs pārāk niecīga, lai ar to varētu
iztikt. Plašākai saimniecībai jau ne­pieciešams
traktors un smagā ma­šīna.
Nākamā problēma i r apūdeņo­šana.
Kā zināms, Venecuēlā pusga­du
Ir sausais periods, kad praktiski
nemaz nelīst. Lauki un dārzi, kas
nav apūdeņojami, pilnīgi izdeg. Ie­ceļotāji
no Grieķijas netālu n o ' K a -
rakasas ieguldījuši milzu līdzekļus
un ar sarežģītu ūdensvadu sistēmu
un vagām savus slīpumā Iestrādātos
laukus apūdeņo. Viņi pelnī tūksto­šus,
lai neteiktu miljonus. Bet §ie
Ieceļotāji ieradās Venecuēlā ar sa­vas
zemes derīgu valūtu, ko varēja
pārvērst bolivāros. Viņi varēja gadu
gaidīt uz rezultātiem, bet ieceļotājs
no DP nometnes to nevar.
Dabiski, ka lauksaimniecības r a ­žojumu
izvietošanai tirgū nepiecie­šams
lielākas pilsētas tuvums, vai
jābūt arī labām transporta iespē­jām.
Dzelzceļu tīkla tikpat kā nav,
lidmašīnu transports izmaksā pārāk
dārgi, un autotransportam nepiecie­šami
labi ceļi. Bet ceļu stāvoklis,
diemžēl, ir ļoti bēdīgs.
Ieceļotāji, kas gribētu pievērsties
lauksaimniecībai, bet nejūtas pie­tiekami
stipri zināšanās, varētu uz­sākt
putnkopību vai kādu no lop­kopības
nozarēm. Olas ir dārgas, un
gandrīz bez izņēmuma dabūjamas
tikai saldētavu olas, kas importētas
no Savienotajām valstīm. Svaifr?.s
olas dabūt grūti, un tās i r vēl dār­gākas.
Olu izvietošana tirgū nera­dītu
gandrīz nekādas grūtības. Tas
pats sakāms par cūkkopību. Kāds
auslricšu ieceļotājs, kas gan iebrau­ca
ar kapitālu. »nc^en uzmāka cūku
farmu, un jau tagad ir bagāts V\ĪS.
Ir vēl daudzas dārzsaimniecibas no­zares,
kur būtu vajadzīgi uzņēmīgi
laudis. bet visur būs iāsadurrs ar
kapitāla trūkumu. Negribu apgalvot,
ka kreditu dabūt būtu pilnīgi neie­spējami.
Viss atkarīgs no uzņ'^mi-bas.
Ieceļotājiem, kas grib braukt
šurp. lai sāktu saimniekot natstā-vi?
i. būs jāsastopas ar ]oti daudzām
grūtībām, bet ja tā«; izdodas pārva­rēt,
rezultāti bū$ labi,
I Venecuēlā, sept, 'A, Klisāns.
Saldā vate
un eriKas
V -
Vēstule Latviļai par lielāko iistadt ASV rietumstatos
Vašingtonas štata pilsētiņā Pjua-lapā
dzīvo tikai 10.000 cilvēku, bet
tā Amerikā populārāka par vienu
otru lielpilsētu. Tai gan nav ne va­renas
bezbola vai regbija vienības,
neviena P. iemītniece vēl nav kļu­vusi
par ASV skaistumkaralienl, un
tur līdK šim nav notikuši arī atom­bumbai;
izmēģinājumi, bet tiur jau
46 gadus regulāri notiek izstāde, kas
laika ritumā izveidojusies par lie­lāko
Sav. valstu rietumdaļā.
Tās apmērus un nozīmi vislabāk
raksturos daži cipari un fakti Iz­stādes
platība 40 akru. Dienā to ap­meklē
30.000—40.000 skatītāju, kas
ierodas vienīgi automobiļos un au­tobusos
un kopā Izstādi apskata tur­pat
0,5 milJ. cilvēku. Katra izstādes
diena (un arī nakts) īpaši veltīta
,kādai Mēļākai Vašingtonas štata
pilsētai, kur tad p l . 12 slēdz visus
veikalus, iestādes, uzņēmumus un
skolas, lai bērni un darbinieki v a ­rētu
ierasties uz ,4alr". Pēdējiem
par šo H dienu pat neatskaita no
algas(!), bet skolēni saņem ieejas
kartes bez maksas. 8 izstādē pava­dītās
stundās var vienīgi sākt ap­jaust
šī Iestādījuma milzīgas apmē­rus
un gūt paviršu ieskatu par eks­ponātiem.
Vislielāko un patīkamāko pār­steigumu
latviešu žurnālistam iz­stādē
sagādāja citādi pavisam ne­nozīmīgs
un niecīgs apstāklis, kas
99,9 proc. amerikāņiem, droši vien,
palika nepamanīts. Iegriežoties i z ­stādes
priekšnesumu laukumā, kas
apjozts ar milzu tribīnēm, manu uz­manību
vispirms saistīja krāšņa k a ­rogu
rota, kur saskatīju arī daudz
pazīstamu Eiropas valstu un citu
kontinentu zemju nacionālās krāsas.
Tam gan vienī^ dekoratīva nozīme.
Jo, atskaitot Kanādu, citas valstis
izstādē nav pārstāvētas. Pēkšņi skats
paliek kā piekalts. Tas taču kaut
kas sevišķi labi pazīstamsl Vai pa­tiesi,
Eju tuvāk, un tiešām, pašā
galvenajā tribīnē, pirmā rindā starp
Lielbritānijas im Austrālijas valsts
simboliem lepni pland mūsu tikpat
smaga likteņa piemeklētā * kaimiņa
Igaunijas zlllmelnbaltās krāsas. U n
sirds pēkšņi iepukstas lielā priekā.
To nespēj apslāpēt arr loģika — !o
las taču vaj^ŗj^^^ dj^bi*
tora krāsu kombinēšanas rezultāts
un izstādes vadība nemaz pat to ne­zina.
Vēlāk milzīgajā krāsu jūklī
mēģināju saskatīt arī mūsu un lie­tuviešu
krāsas, bet nemanīju. Var
jau būt, ka bija, bet asinssarkanā
karoga ar sirpi uh āmuru noteikti
nebija.
Jaunākā mode|a ledusskapis.
Lielā izsādes klāsta aprakstīšanai
vajadzētu simtiem lappušu, kaoēļ
aizskaršu pāris nozares, kurās sa­sniegti
patiesi „brīnumi". Viena no
tām i r mājturība. Elektrisko ledus­skapju,
pavardu, veļas m^igājamo
un gludināmo mašīnu, ūdens sildī­tāju
utt technikā praktiski sasnieg­ta
tāda pilnība un iespējas, ka droi^i
var teikt: „Tie dara visu!" Piem,
no rīta, aizejot darbā, viei.īgļ lā-piespiež
poga, lai pl. 15 .sāktu gata­voties
vakariņām paredzētā gaļa
pl. 17 būtu gatava un paliktu silta
līdz pl. 20, kad ar neparedzētu no-kavēšanos
pārrodaties mājās Da­žādu
pulksteņu, mērītāju, regulato­ru,
pogu, kloķu, signāluguņu uc. uz
šādiem- aparātiem ir tik daudz, ka
„nobāl" pat visjaunākā auto mode­ļa
instrumentu dēlis.
Viena no iespaidīgākām tomēr i r
lauksalnmiecības nozare. Darba ma­šīnu
ražotāji, šķiet, lielāko vēribu
veltījuši lopbarības savācēju uzla­bošanai.
Lopkopības un putnkopības
novietnēs var redzēt izcilus visu
šeU audzēto sugu pārstāvjus. Se-viwķ\
x godu parāda govīm, izraugot
no katras Izstādītās sugas „karalle-n
i " (vērtējot pēc piena produkcijas);
Tolals aberdinangusu bullis ar !
raksturīgo „frlzējumu". ^
tās tad novieto atsevišķos stendos,
godalgo, apbalvo, vaiņago, fotografē
un, šķiet, vienīgi neintervē. Intere­santi
atzīmēt, ka Izstādes gadījumā
sevišķi bija „uzposušies" ogļu mel­nie
un tolle Aberdinangušu gaļas
lopi, kam kaklu un krustus, rotāja
tradicionālie garenās' svītrās sarin­dotie
„llgviļņl"
Transporta nozares novietnēs bija
reprezentētas gandrīz visas ameri­kāņu
autofirmas, sākot ar visdār­gāko
„Llnkoln"(apm 4000 dol.) un
vislētāko mazauto „Anglla" (1000).
Atmiņā palicis pēckara gadu Izpla­tības
čempions „Studebacker", kas
pirmais izveidojis 1950. g. modeli.,
Tā priekšdaļa darināta pēc strūklu
lidmašīnu parauga, un fabrika to
lepni sauc par „next I n n k " (lidzrim
bija„new look'*). Ar 50 g. modeli
r-eprezantējās.. vēl īVJenīgi „lto*Bi
kas slavē savas lieliskās pārgulēša-nas
iespējas izbraukumos. „KaJttMf
(1949) trumpis ir iespēja'dažās se­kundēs
pārveidot eleganto limuzīna
transporta mašīnā. Tīkama ārienelr
1949. g. ,,skajstuma laureātam", ne­lielajam
„Ford". _
iSajos Vašingtona.! Stata īstajos
tautas svētkos bērnu paradīze ir
milzīgais pēc Vines Prātera parau­ga
iekārtotais izpriecu laukums, bet
pieaugušie dodas uz atrakciju sta­dionu..
Tur, blakus redzētiem un ne­redzētiem
caurmēra klases cirkus
numuriem, demonstrē arī šajā Sav.
valstu daļā tik ļoti iecienītās kov­boju
sacensības ,,rodeo", kur daudzi
visslavenākie amerikāņu kovboji ar
neatdarināmu veiklību un izmaņu
ķer vēršus a r laso, gāž tos zemē aiz
ragiem (uzlecot virsū no auļojoša
zirga) un jāj „mežonīgus mustan­gus".
Pēdējie gan izrādās par pašu
sacen.soņu ar lielu rūpību un mīle­stību
audzētiem un apmācītiem zir­giem,
kam „mežonību" izraisa or
ipa.šu ka'rinātāju jostu.
Tāpat šajā izstādē blakus dažādu
„brīnumpatentlidzekļu" tirgotājiem
redz arī pie mums jau Latvija tik
pazīstamos „vislabako" stiklu grie­zēju,
burkānu mizoiāju, traipu .īrī-tāju,
varžaču ārstēšanas līdzekļu i z ­gudrotājus.
_Izstadcs laukuma ārpu.se neskai­tāmi
piparbodnieki pi(!dāvā visu ko,
sākot ar saldo vati līdz Jerikan ro­zei.
Tādēļ katrs neuzmanīgs solis i^c
iāsamak.sā ar naudu, un šī iopio-Ia
dēļ viens otrs, beidzamas dienas at-br<
iuku.šais Eiropas DP šogad vēl
palika izstādi neredzējis.
Vašingtonas štatā, oktobrī.
c.
m
i"
i
v i ,
i ' !
ļ f
'ti-
'•ik
i '• »
li-'
e *• •
11
i
l v •
(i;
' • • i i
1
/ • " V i -
I !
f i
i \
• i i i :
* iri
i '
1»
»Kaiser" 1949 — limuzīns un ,Jopu transports'