Bavarijas Latviesu vestnesis, August 24, 1949

              'Mm
8. 20.
DP ?l'tuāliiiļes
8ām:
fli «raume no zemēm 81,7
pienākumus vēlāk Si
, Pemfot^kfida cita o S a S *
: sal^ra ar neflenajām sad, S l S"
demonstrācijas ffl SSS"*^
brīvoto žīdu cenS kSt?^"*^
josla nekad na7SLW'' *S»
«zncSt . . . Ja BavārilM nJB
ķuma^ M t u nozīmējusi
amerikāņu mlUtāro poUciju^S»
Mto^Mlns Mešana nebūta
pat Jaunulmas āiļ?emnieku noiJieM
S ^ K ? " ° ™ J 5 m nekirttK
OTglabusl kādu 5fis nometnes jT
»avu no noUnCoSanas. Sls Jugo^
pret ,1000 DM samaksu esot gatai^
Jles nosūtīt krieviem protesta im.
Stracljas dalībnieku sarakstu, ka
Mekšējfi svētdienā devušies »•
Jleni uz Ulmas komunistu paiUļit
Un beidzot nenov&Saml
kiimiiiālfi chronika . . . Divi pS^
jtļmi: Amerikāņu muitas leridļlii*
^aŗblbā ar Karlsrūes policiju,
baudot vairākas IRO auto mSisoĻ
konfiscējusi 40.000 kartonus
un 25.000 dolaru3.'Tris šoferi apde*
tinltL IRO ierēdņi paskaidrojuši ta
automaS!nas sūtītas pēc apgidtt
mantām uz kādu nometni Miilctl^
n^s tuvumā.
Otrs gadījums. Bad Nauhdnjl
apcietināti 2 Hanavas DP nometna
iemītnieki, kas kopš 11 JOllJa ajh
laupījuši 11 amerikāņu ierēdņu
Vokļus 0..
Ameriisas balss...
(Turp. no 1. Ipp.)
metēju un mēģinājis vācleSm aiit»;
rēt „Ar Uelu izbrīnu es vereH
raksta tālāk Kružins, „ka ķoto
nieki vāciešus sagaida ar saU «o
maizi. Viņi gandrīz mani nosita
kai tāpēc, ka es uzdrošinos pre»^
ttes."
Gadu vēlāk kaut kur
apkaimē leitnanta Kružmj» jņoj
Iiezlgelnācbaie sv ātcikieašiL Nvioņ šŠ uI ni v«el ?k Sa S^
biedri., Ielenkuma laika K n ^
dzirdējis pats savām
Hns solījis glābiņu, a karavirg
noturēties tikai divi f i e n a ^ i
dienas vakarā Ielenktos sapulJJ
pulka polītruks un paziņojis/^
Jāiztur vēl vienu,inedelajs
šis nakts, raksta talf-Ķr^";^
vairs neticējām ne Stajmaia
domju savienībai, J «O
leitnantam l ^ d e v ' ^ ^ ^
ielenkuma. Pēc P'ecam <«en ^^^t
esot atmodies slimnīca. Bet
bijusi vācu slimnīca. _ j.
Interesantu ^«'^'"SJ
stākļiem Padomju s a v g ^ Ķ9
cējls* ari IVBņchef , ^
ŗŗ^: "—^
Nr. 85 (309)
Tieid^ 1949. f. 21 aofiittt.
]!ni8)c treMlenās on MtMoli.
ttdevējl: Utvieiu Centrlll Kg*
mlteja. OaivenalB red«lrtont V.
IL CuuSs ua A. KUvtoai. |Mk
tStbnii A. Bolitelna. It. IgaJl
j. jOuibsoai, B. ĶtseUi. B.
Mtoaeobofgi. A, 2»!^ .,5
Ralstere. U Svarcs, HedUcUu
adrese: BssUngen/NM Vhland*
str, 8. td in». ^
saka ang|u.preseo-
IzsHMltā — uzsvor Pravda
BCtpakfle (A). — PadoinJirSiiivIeiiIba »vētdien publicēja oMs notas
teksta. pilsoņu «.vaJāSanjUn un spldsinlša-iigia<
« lui^^atktji, piedraudot ar ,4edarblgim Udzekpeni darīt p Ju ne-eteisiniijai!
ļ9^ FInno nota Maskava, iesniedza 25. jnujā. V% to
ntb alibU|ē|)| 80» JuUJi, aiīnrSdot, ka pirmiis padmnjo notas forma ir tik
mm iPW«iloSa, ka IstenniS JlagoslavUai nema« nepienāktos m to
•ll^dib i&l ļm Padomju mdenllbas attēlotie apstfik|i ir Hf^pdiil|i $agro-iltt
M t l ;3f»f|fhavai vllanil gaismil'' un ka tād^ Belgŗade at^f par va»
JiAdpi 8mjl# paskaidrojuma
cēlis ari ivuiiuici^^- ^
Abendzeitung.
krievu pulkveža Vagu^no Aust-
^ācu laikraksts norada^^^^^^^^^
amz v3ā0c ikjaasr avkī?rtur av ,afi Svi^nsn U ^^j,^m
ad, apgalvo Vag^^^^^^^^^^^^ ļ
esot ieņēmušas BaltKr ^
1as. pat no Šen. Zukova ^ ^ v iv
lējiši daudzi virsnieJ^JJ^^^^
[ad Sis^ bēgšanas sasnieg
^eldigus aP"^.^^/',1 P *S
Cremlis pēkšņ^; at au^ ' ^pašu ^
Vagulov^ pubbc^f 7stW4
mru arVirsrakstu 110 ^g^a4i«^^
lidz Berlīnei, kura
Iloti vēl slkāk.^
Hotu, l ^ m ^ i plaSu atbalst atra»
4u^ ari MaMivas \jfn Belgradesi
Abu ^mlļrtla otlciozi —„Prav-ja^
m ,iQoļrbi^'' beenšas leviaidu asu-ņg
un M o ķti Hdzigu valodu tai,,
tr ko p i rw iļtiiitilt gadiem Gebelsai
jevaiHJa^Iiitl»^ Cecbo-ia^
ļķii m^<ālĶ UP ziņo, kaBel-indi
valtUa «pmliits noskaņojums un
i t m ^ r a el^ļpkļrlsiēta. PagāJuSās ne-
0|ai be!((iii rlŖtamvaistu vēlirtniekl
Mgradē lanm^l^l uz vairākām ap-fprtedēm
ui^ tiklab LielbrltSlniJas kā
vi8b:)iel;!i liosūtīJūSi plašus zi-j^
JbiDUS uz I^^ridonu un Vašingtonu.
MadESvas nota publicēta arī ,JPrav*
dfi** un%Jzves(i]i" un to svētdien no-faidlja
pad6ni|\:« raidītāji. Visi kom-intorma
uzticlī^e komunisti Jugosla-viji
tiek aicināti «piespiest nozle-dilgo
Tito kUķl atzīt savas kļūdas
tiii mainīt nott§)ili pret Padomju sa-ttalbu".
Ja tlgfedējle Belgļ?ades va-lasvīil
to nedfira, Maskava aicina
Tito valdībujtāitt varas līdzekļiem.
Hašl Maskivrtii un Belgrad(?8 no­tu
imalņu kdirnentē.anfilu prese. Vī­ti
laikraksti mtiiB Būmit dzjlfikus
iectte^ paSrd;g§Jai Itrlzel, vēršot
latitājtt uzmimību uz notikumiem
6rii|iM^ Aili #atilito mm. $al*
(Suardlan** rak^
irtirHKa^ļf gMii ]^^^^ Jugoalavu tauta
ir iiĀaiīglļ kaii var lemt, kam būtu
^tldc'at* 3Mto režīmu, Mafkava
fut^ļjuslea Ju^{6{ļlavlem izsniegt
toatnAciJai Tā prasa, lai komln-lonnļm
uzticīgfie gāž Tito, Izskaidro­jot,
ka šāda rīcība būtu pilnīgi: nor-iRftta
un ka tam Jānotiek vienmēr,
kad komunistu vadoņi novēršas no
intmacioniiilā komunisma ceļiem.
Silvoklia nav tik vienl^āršs.
Maskavas notām par necilvēcīgo ap­ietajos
ar padomju pilsoņiem pa-i&
atft Ir politiski apsvērumi. Tito šo­brīd
ir Miiskavat nepatīkamāks kā
JAkad."
»iDaily Telegraph'* vērš savu lasī-tft)
U uzmanību uz līdzību, kāda ir
itarp pašrelzējāirt! Maskavas notām
yn to preses kampaņu, ar ko Hitlers
tevadija, savus karagājienus. „Daži
|<4uml biirtisiki atgādina Gebelsa
«ates, raksta Dalliy Telegraph*\ tā
Penēram dramatiskais „Mūsu pa-p
b a ir ittaelta^ Ar šādiem sašu-
'ļttna izpaudurni'em par padomju
PUloņu vajāšanām Maskava nevle-
Ju nevar, pārliaināt, ka to tiešām
Hļteresē daJiu deismitu cilvēku likte-
Padomju savienība allaž bijusi
« icme, kur ar cilvēkiem nerēķi-ftjl
»" Tālāk laikraksts aizi-āda. ka
«^Kaval acīm redzot jāuzkurina
^biedriskais nosilcaņojums tik tālu.
{« vajadzības gadījumā varētu at-
{«fijot arī karu pret Jugoslaviju. ,.It
I M Padomju vēstnieka neoficiālā
«maukšana uz Maskavu Uek domāt,
«ari karš nav neiespējams. Tasi at-m
amerikāņu nokrotāju ieskā-
7 ^ ka Maska\N.^ izlietos visus H-
^ u s . laji neitralizētu Tito, jo
3193 pašreiz draud aizraut sev līdz
•^Albāniju."
''RtJMENS iUCJINA NESAMA-
2INJT ilŌJOTĻUS EIKOPāS
AimUŅOSANAI
.^J*»ka (D). Pirmdien prezi-
J^ts teiea runu kara veterāniem
f^onda, kurā aicināja kongresu ne­mazināt
līdzekļus Atlantijas pak-
£^,G^€ķiiai, Turcijai. Irānai un
•^Pmām. Predderils vēlreiz pār-
°»«a Padomju Bavienibai, ka tā, noŗ
ij^omot poBcejIsku varu. vēlas pa-
^^''v^^s nācijas. Runas bei-brīdināja
amerikāņus-
«^tgttftztiei pie vecā izolāclonisma.
m mm 31. augusi do-
«tt A8V, lai piedalītos t. s. dō-
Konferencē. Informētas aprin-
J^jau tagad paredz lielas dom-
^P">as aiiiglu m amerikāņu star-
^ Daudzi ietelamgl ASV politiķi
{^^gad teikuišies pret dolāru
PleSķiīiSfiaiu Lielbritānijai
Starptoutiskō akcija
Balkonos
Sagatavo Envera
Hodzas rezima gāšanu
F a r i 10 (M). ^ndona, Va­šingtona
on Atēnas pallaik gatavo
nopietna atarptautiskn akcija Grie­ķijas
pilsoņa kara Ukvidēšanai un
Albānijas neitralizēšanai*'» dņo Pa­rīzes
lA Monde politiskie Ifdzstrād-niekL
M vai citādi Albfinijas augo­ni
izoperēs Jan vfstavSkā l a i ^ . Bal-kānos
^briest notlkomi, kas vēl, Šoru­den
var pārsteigt pasaaU.**
Albānijas neitralizēšana pie tam
būšot'tikai pirmais poaans plašākā
programmā, par. kuras mērķi min,
r vispārēju kārtības stabilizēšanu Sal­kanu
pussalā. Otrā posmā paredizētja
Grieķijas valdības pfirveidoSana pla­šākā
koalīcijā ar sociālistu pledall-ā^
os. demokrātiskiem pamaiUēni
dimstl |rie^^ irakUba ne tikai iek-mfg&
k veiktu savus lielos saittinie*
ciskos uzdevumus, bet varētu vieglāk
saprasties arī ar Tito Jugoslaviju.
Ja tad vēl izdotos nokārtot arī
Trlestas problēmu un vispār hoimā-lizēt
Jtaliešu attieksmes ar Jugosla-vlem,
Adrijas piekrastē un Vidusjū­ras
austrumu baseinā būtu Izveidots
vairāku neatkarīgu valstu solidārs
alzsargvalnls pret padomju agre­siju.
Pēc tan^, kad Tito pats slēdzis ro­bežu
ar Grieķiju, Atēnu valdībai ar
sabiedroto palīdzību tagad vairs ne­nāksies,
grūti noorganizēt starptau­tisku
kontroli savā ^emeļu pierobe­žā.
Grieķu valdības 4ipēku panākumi
pēdējās cīņās Jau izolējuši Albāniju.
Grieķu konservatīvie ekstrēmisti pat
runā par iesoļošanu Albānijā un T l -
rānas, kā arī citu svarīgu stratēģisku
punktu okupēšanu. ,.Mūsu uzvarē­tāja
armija tikai gaida pavēli, lai
soļotu uz Tirānu", raksta naclcinā-listu
laikraksts AkropoUs. „Grieķu
pacietībai pienācis gals.'* brīdina cits
laikraksts, konservatīvo Ethnos at­gādina,
ka „albāņu vēzim reiz Jāņem
iespēja vēl ilgāk apdraudēt mieru
Balkānos." Rietumu galvaspilsētās
gan nedomā, ka Jau tuvākā laikā
^ (Turpinājums 8. ipp.).
MaotsetungsjaulO gadu
nav sūtījis liesmainus
sveicienus
Ņojorka (E). — Amerikas balss
tiņo, ka Ķīnas valdības karaspēks
Junanas provincē pibīgi iznīcinājis
komunistu 55. armijas vienu divī­ziju,
lev'ainotl vai krituši 8000 ko­munistu,
ap 2000 saņemti gūstā. D i -
vj^ divīzijas esot Izklīdinātas.
Daily Herald ārlietu redaktors,
komentēdams notikumus Ķīnā, no­rāda,
ka Padomju savienība pēdlējo
3 mēnešu laikā nevienu reizi nav at­zīmējusi
plašākos apcerējumos ķī­niešu
komunistu panākumus. Biritu
žurnālists domā. k i Maskava vēl
nav pārliecinājusies^par ķīniešu lo-jālitāU.
Sevišķi nepatīkama Knim-
1im bijusi Maotsetunga runa 15. jū­nijā,
ko viņš teicis kādā sanākJimē
Pekingā. Sal runā Maotsetungs ne­viena
reizi nepieminēja ne Padomju
savienību, ne Staļinu Pēdējos liies-mainos
sveicienus Staļinam viņš sū­tījis
pirms 10 gadiem. Dailv Heiald
ārlietu redaktors pārliecināts, ka
Maotsetungs ir īsts komunists, bet
tai pašā'laikā ari ķīniešu nacionā­lists.
Bez Japānas kopš cara laikiem
Krievija bHusi vienīgā imperiāli­stiskā
valsts, kas mēģināiusi sev pa­kļaut
Ķīnu, un to ķīnieši nav )4iz-mlrsuši
«
SOCIĀIDEMOKRATU
JAUNAJĀ VĀCUAS
VALDĪBA NEBŪS
f^rankforte (E).—Pēc desmit stun­du
garas konferences vācu kristīgie
demokrāti (CDU) nolēma^neuzaidnfit
koalīcijas valdībā sodSMemokratus
(SPD). Jaunā valdība ^sastāvēs no
CDU, brīvajiem demokrātiem (FPD)
un vācu partijas (DP). Dr.^ Adenau-ers
presei paskaidroja, ka saimnie­cības
ministrs būs Dr. Erhards >
iCDU), iekšlietu ministrs Dr. Lērs
(CDU), pārtikas ministrs Slange-
Sēningens (CDU), tinai^ču ministrs
Blichers (FDP). Pārējo ministru vār­di
vēl nav zināmi .
Daudzu vācu un ānemju preses
pārstāvju klātbūtnē^pirmdien Franka
furtē ERP adnoinlstrātors Hofmans
apellēja pie vācu tautas pievienoties
kopējam pasākūmaim, lai Eiropa va­rētu
atkal atdzimt.^ Viņš ierosināja
ietru punktu plānu, kam vajadzētu
Izlietot Maršala pli^a līdzekļus.
Pirmkārt, * Jāpaplašina lauksalnmie-cībai
izmantojamā zeme, otrkārt, Jā­atjauno/
konkurences spējīga vācu
rūpniecība, treškārt, jāreformē Vā­cijas
flnances un Jfisannazina pār­valdes
aparāts Un eeturtkārt, Jāatceļ
Ierobežojumi tirdzniecībā un Jāļauj
Vācijai'brīvi apmainīties precēm ar
pārējām valstīm. Izejot no Hofmaņa
deklarācijas, vācleSl cer, ka sabiedro^
tie vēlreiz revidēs savus demontāžas
plānus.
ASV FLOTE VIESOSIES SP^SNIJS
Londona (F). — ASV flotes virs­pavēlnieks
Austrumatlantlkā un V i ­dusjūrā
admli^lļs KonoUJs paziņo­jis,
ka viņš no 1 līdz 8. septerhbrimi
ar savu flagkuģl, smago kreiseri Ko-lumbus
un trim cftām vi^Ibām pa­redzējis
viesoties spāņu ostā £1 Fer-rolā.
Kopš Spānijas pilsoņu kara tas
nd Plinmsat de^Sš 1 n ^^
notiks Atlantijas okeānā.
]aunā IRO aptauja izvērsās
par pie
ļa atsakās braukt az
ūinmDPkatti
Pavasart mO paiiņoja. ka Hdt gadaAe^
JUiSkim par viora no frim fespējfiot: >«^Miol)a, palikļann
vai iaoeloiana» pēdi» gaaUamS ari pasakot» na kāda lemt vClaa
Kw iiiļM«Ai PMW» tteaiņa slkotnējl minēja 1949. g. M. « r ^
vēlāk, pēe neonaīķMi JtafonnicUMi terminu eot noteikta % VBi^^OsmMr
riUc - L novembri fad I » iaiķirlanoi atoip daiidln leoiiin fMif-lotu
» JbUa paredsēti Inforrtltlva aptioja, savienota aif pado|m|obiin^
kari m ierēdņi'paalntAaplii katras aiņimejaa valsta vaJaA^tm» 1^
ra DPliredges on pieīnlrbtlbu. Nekida slkika informi^ par apliļ^
Jas veida m klrMa Kdi iim vēl niv pariņot*» bel apt^d» P||(ĶN|
nedēls pavisam negaidiitt sikaslea tandrfs vienlatolgl a^ieittlfa nb
angļa Josla Urfvieia nometeSi» radot taatieios man^in aalraolnin^ A i *
taaja lidara loti nesaadiļgi» dau^kSrt bei iavikiem paakaUrolomMn
ui| pat 1^ draadiem» U^iiko tiesa kat«roriskl nosakot tikai vieno wkf^
rSeUas i«ipēja — os Aostrilijo, dodot SrlOMki īso apdomiiattli vil
apstākļa noikaidfoiattaa laiko» on daudzos gadljomos atņēmis DP kai^
titea on piediaodot ar tlUlti^o iiraldliano no IRO aprfipes. DaHa ņsh
metnēs ii aptauja iivēriaa pto piespieda emigrficijo.
Am^ikfiņu Joslā aptaujas sāktas
pagājušā nedēļā, un, pēc redakcijā
saņemtās informācijas. Jau notiku­šas
vai jrēl notiek Karlsrūes, Kleln-kecas,
Augsbui^as, Traunitelnas,
SvābuGmindes, JCrlang^as un vēl
dažās latvieSii nometnēs. Aptaujas
komisijas' ierašanās laiku paziņo
dienu, bet dažreiz iiķal dažas stun­das
(epriekšii bet kāds oficiāls rīko­jums
vai sīkāki noteikund, kā ap^,
tauju izdarīs, nekur nav piesūtīti.
Irtaujātāju rīcība bieži vien ir v i ­sai
asa, bez izpratne^ pret katra at­sevišķa
cilvēka pamāktiem vēlēlu-inlem.
Sevišķu satraulnimu aptauja
radījusi ^vābu Gmindes ļat^eSu
nometnē, uz kurieni, tid ni^aidro-'
tu aptaujas norisi, bija izbraucis
LCK p i ^ v i f i 7. ap|ļibalāV.i^^^^^
Isiuks un
Nometnē
trešdienas^ pēepuSiUenā. Ceturtdien
Anglijas valdibo par parsfivi
atīist siiini K;Zanq^
Lai kārtotu vairākus svarīgus xlat-viešu
bēgļu dzīves un politiskos Jau­tājumus,
kopš 12. augusta Anglijā
uzturas LNP prezidija loceklis un
LCK vlcepriekšsēdis V.^ Lambergs.
Kopā ar Latvijas ārkārtējo pilnva­roto,
sūtni K. Zariņu, V. Lambergu
19. augustā pieņēma Anglijas ārlie­tu
ministrijas politiskā un ziemeļu
zemju departamenta direktors, kas
pārzina Padomju savienības, Balti­jas
valstu, Skandināvijas un citu
valstu lietas. Mūsu pārstāvji stundu
garā sarunā apsprieda Latvijas po­litisko
stāvokli un latviešu trimdi­nieku
organizēšanos uņ sadarbību ar
Anglijas valdību. Departamenta di­rektors
visos šajos svarīgajos" Jau­tājumos
izteica Anglijas valdības
oficiālo viedokli un deklarēja, ka
Anglijas valdība atzīst par Latvijas
valsts augstāko reprezentantu pēdē­jās
Latvijas nacionālās valdības ār­kārtējo
pilnvaroto, sūtni K. Zariņu,
un aicināja sadarbībā ar sūtni lat­viešus
un viņu organizācijas veikt
trimdā uzliktos pienākumus. Pārru­nu
gaitā departamenta direktors iz­teica
atzinībii latviešu izcilajai stājai
un darba krietnumam.
Sūtnim K, Zariņam un .V. Lam-bergam
12. augustā bija garāka ap­spriede
ar Anglijas ārlietu ministri­jas
bēgļu nodaļas vadītāju. Pārrunās
mūsu pārstāvji skāra veco ļaužu iz­vietošanu,
emigrāciju, skrīningu un
citus jautājumus. V. Lambergs ziņo­ja
par IRO ierēdņu rīcību angļu Jos­lā,
kur, pretēji bēgļu gribai, liek iz­šķirties
par izceļošanu uz tālām un
latviešiem kUnAtlski nepiemērotām
zemēm. Bēgļu nodaļas vadītājs i z ­teica
pārliecību, ka vēl daudz DP
varēs izbraukt uz ASV un indivi­duāli
ari uz Angliju. Uz Angliju
ņākotnēĻ kārtiojot izceļošanu atse­višķi,
labas izredzes izbraukt Ir jo
sevišķi zobārstiem., Skriidngu Uetā
mūsu centrālām iestādēm liesnie-ļdzams
nfiemonmds. Bēgļu nodaļas
vadītājs nodomājis pats ierasties Vā­cijā,
lai, apmeklējot DP nometnes,
pārliecinātos par patieso stāvokli
un DP vēlējundena.
•
V. Lambergs vairākās apspriedēs
ar sūtņi Ķ. Zariņu pārrunājis visus
latviešu bēgļu dzīves ja^itājumus.
Londonā V. Lambergs kārto arī Lon­donas
Avīzes apvienošanos ar LCK
apgādu un laikrakstu Latvija. V.
Lambergs' apmeklējis art Anglijas
rūpniecības rajonā BradfordS lat­viešu
hosteļus im informējis tautie­šus
par centrālo organizāciju darbī­bu
un turpmākiem nodomiem.
Pēc apspriedēm Anglijā V. Lam-b
em 21. augustā no Londonas ar
liomaSīnu devājs uz Oslo, kur ap-spriedīsies
ar Norvēģijas valdības
iestādēm par iespējamo latviešu
enaigrāciju, sevišķu vērību veltījot
veco ļaužu izvietošanai. Pēc saru­nām
Oslo V. Lambergs ^vēbreiz at­griezīsies
Londonā un tad dosies yxĻ
Briseli, lai sarunās ar latviešu oli^
ciālām personām un organizācijām
noskaidrotu latviešu sadzīves un or­ganizēšanās
turpmāko kārtošanu
Beļģijā. /
ierholms apelli pie somu tautas saprata
Ofensīvas pirmo gājienu komunisti zaudējusi
Helsinki (D). — Informācija no Stokholmas liecina, ka somu komu­nisti
savas ģenerālofensīva^ pirmo gājienu zaudējuši. Lieluzbrukumu
Fagerholma valdībai viņi ievadīja pag. nedēlā, proklamējot streiku
gandrīz visās somu galvenajās saimnieciskās dzīves nozarēs. Pirmajās
dienās komunistu aicinājumam pievienojās lielais vairums strādnieku.
Bet jau pirmdien politiskie novērotāji uzskatīja streiku par sabrulcušu!
Stokholma pārliecināta, ka šis ir smagākais komunistu zaudējimis pēc
otrā pasaules kara. Nav Jāaizmirst, ka aiz viņiem stāv Padomju savie­nības
militārā vara. Kremlis varbūt bija visvairāk ieinteresēts, lai 4ru
Somijā sagrābtu komunisti. Sīkstā somu tauta vēlreiz pierādīja, k / v i -
ņu nevar iebiedēt (Turpinfijums 8. Ipp)!
ieradušās četras IRO ierēdnes IRO
2. apgabala labklājības ierēdnei LJr
nebergas vadībā, un pēc līdzi esch
šiem sarakstiem sākušas izsaukt >x%
aptauju ģimeņu galvas, lauram ^dl
šim vēl nav konkrēti Ievadīta
ļoSana uz kfidu/zemi. Jau pimilja i i -
klaužliiāšanas rezultāti radSuāl &QH
metnē nesapraSamI un bažas, ko v i l
iftvalrojusi komisijas vadītājas U<*
neberžas asā un nesaudzīgā, r l c l bi
Lln^berga bēgļu palīdzības darbi
«trādā jau kopš TJNRRAs Ift^enļt
kad piedalījusies art plnnajoir itsA^
nlnsos. Agrākajā Silleftuchas no?
metn^ viņa Izraidījusi no UNRRAi
aprūpes vairāk ņekfi 150 latvlelu,nj>
kuriem gandrīz visi pēc pārsūdidbai
vēlāk uzņemti atpakaļ. Lineberil
bijusi art viena no tām tJinuuM i^ti
IRO darbiniecēm, li:aa vi|u lantu 1^
t€dku4 QP ķā lat)tb iespēju m i i» mm. ::.;:!;:
t l n ^ r g a Svfi6a GihindS MM^F
nu no plrmajfitiii intervējusi 0* Outr
>ysķņ, Jaffaļi.^Saib^ lr;?.blfia (8
g. un 8 mfn. veci); bet vIi»-lAviĶ
ļlds nei?aņem ^e IRO tiesisko ala-ļsardzlbu,
ne aprūpi uh dzīvo v|-
ciešu vidū. Ierēdne, neprasīdama ne<>
kādus paskaidrojumus, patelkuid
Gudlevskat ka, ja vira nav DP. tad
art sieva nevar ^āda būt, un athl*
musl viņai, un bērniem DP kartītei.
Lai^ gan Gudļevskas vīrs re^strējiei
DP statusa iegūšanafl, un viņa lietM
izšķiršana noteikta tfO. septembri,
Llnebergas ričibu šie apstākļi ^av
ietekmējusi. Kāda nometnes ierēd­ne
pēc kartīšu atņemšanas <2ud4ev<*
skai paskaidrojusi, ka, pēc Llnebervi
gas vārdiem, G. pēc pirmā septen^
nŗa vairs nesaņems no IRŌ pfGrtitaii
un viņai ar abiem mazajiem
nlem nometne jāatstāj.
M. Žaķel, kuŗal 13 un 15 g. ved
,bērnl. pirmais pdedāvājums bijis
braukt uz Kanādu, bet bērnus atsttt
šeit. Kad Zaķe šo priekšlikumu, dc|
kftrai mātei net)ieņemamu, noralnl-
Jusl, piedāvāta BrazIUJa un Austrā­lija.
Zaķe tad izteikusi vēlēšanos if^
ceļot uz Franciju vai Nojrvēģlju, bet
Sād^ iespēju savukārt noraidījusi le*.
rēdne,'Jd šo zemju uzņemšanas \^
spējas esot Izsmeltas. Beidzot ie­rēdne
tomēr piekāpusles par Nor­vēģiju,
gan atkārtoti uzsvērdfkmai
ļca labāk tomēr braukt uz R^anādu»
bērnus atstājot Vācijā.
Jānis Ūdris ar sievu izteikuši vē­lēšanos
izceļot uz ASV. Viņam, tā­pat
kā vairākiem citiem, norādit|»
ka ASV kvote ir pilna un Jaunus
galvojumus neviens vairs nevarii
saņemt. Tā kā ūdris varējis Uzrā­dīt
tikai paziņu vēstules ar vairā­kām
amerikāņu adresēm, kuŗl gal­vojumus
solījušies noteikti sagādāt,
viņam pateikts, ka t ū l ī t Jāizšķiras
tikai par Austrāliju. Kad Ūdris par
sev pieņemamākām zemēm atzinis
Franciju*un Norvēģiju, Ierēdne aiz­rādījusi,
ka tur ^rajad2lgi tikai lauk­strādnieki,
bet tādam darbam viņi
pēc sava aroda un i^ermeņa būves
nav piemērots. Ūdris Austrālijas Ie­spēju
tomēr nav pieņēmis, viņam un
sievai atņemta DP kartīte un no­teikts
pēc trim dienām dot galīgu
atbildi — braukt u//Austrāliju vai
iekļauties vācu saimniecībā. DPIcar-tītes
atņemtas vēl vairākiem iztau­jātiem,
kas tūlīt nav parakstījušies
izceļot uz Austrāliju.
3 g. veca zēna - rnātei E. Zarlņal
ari kategoriski par vienīgo izceļoša­nas
zemi ieteikta AHigtrālija, bet Za­riņa
šādu iespēju nav pieņēmusi, bū­dama
pārliecināta, ka viņai galvo­jums
ASV jau sagādāts un atrodas
(Turpinfijums Z Ipp.)