Bavarijas Latviesu vestnesis, August 24, 1949

              1 I '
'M
TMidien. 1949. g. ai
tomā^
^īreHeraMT^ āti*(ij»t DP nomtņu s l | ^ u , kaš
P A * ; ?
kfidu neparastu soU ASV
laš praksi, }ai panāktu
tepl^ SeSl te-ililiOkAņu
s^i demokrātu senā-lll
^ IEO^ KUS Izņemt^So Ukumpro*
l^iluļ tio sektora Mekarana vadltSs
lītu komit^as datba Kārtības*
liomitejā Jaunais DP llkun^^rcH
i l ^ i | u l ^ min(e£iem(ilgirPie ]{am
itorgalvigl ^ikdpmlcs
i » p i o ^ m ^ Ignorēt
tiliib lavas paia komitejas, kā ar!
icpJiunvtsM
apsveikdams
' ^ nodomltSa ak^Jas iniplātorus se»
nfitonis IiUkasUf Alv^su un Tattu,
IlUk p i p M ; kar uz io $oĶ kam
giOtt iNin^^ tos pa^
inuinliud poŖtlftā tfilredziba un
i ^ i ^ ^ senfitam neap-i
^ J a nebalsot paf
, jektu, Imŗā Ietvertai ASV
^ I f i M f i ī ^ bum^
p lllņi^^^^^m pBrējie mfitorl labi apati'*
pItti,^ tfik nopietns Ir iids neparasts
i'ip^kls/viites pret; kfirtējo Ilkum.
iŗ 4^ tagad kļū­to
Irti # ^ ikaldrs, ka viens vienigs
^|0n|N)||^^(^ ar savu
mēģinfiJls
llkinņpņ^ traucēt
iesp^lama vtenlgļi at]ai4Jot non^ņu
i<wt;niekiem pietlekamli skaitā izce-*
}ot^ jplaSas aprindliis Sat valstīs do-ii^
K ka i^elojļāju kvoti vēlams
paaugstināt I|dz mOM(Ķ Katrā ziņā
e^itm jādQ4 iespēja to Jautājumu
i^piivflrt un l»lemtļ» '
# likumprojeieta palireizējo stā-
Vbliŗli Iztirzā arī Chicago Daily Tri-
(13, 8.). Laikraksts piezīmē, ka
ladā gadījumi Ja likumprojektu
izņemt sio tieslietu komite-
J^islda^ba kārtības, tā drīza apsprie-
#1 senāta pilnsapulcē ir apšau-tādē},
ka pilnsapulces darba
Jau paredzēta gara virkne d-
;rlat^tājumu;l)audzi pat pareģojot,
tcias i likumu nevarēs ^iekustināt"
senāta Žļi^msvētku brlvdle-ar
paSreiz ^pēkā esoto
DP likumu. Jaunajā projektā p ^
(ili(9ļt| lādi galv^e grozījumi: 1) Ie«
kvotes palielinājums uz
alom Sajā skaitā ietuptu ā.000 bā-r^
iņp |00l} Sani^^jas bēg)i, l&OOObiJ.
ttr^ātās akcijas gala mērķi$ ir pa-
Anglijā un
DR kfts Radusies Itālijā vai
un Aus&ijar rietumu Joslās
)946. g. 1, Janvāra. 2) To per-stmiiļ
kategoriju saraksts, kam aiz­l
i k s |ī likuma ietvaros ieceļot ASV,
p^ļplldlnāms ar peņionam, kas letei-kpij^^
di vai paHdzēJudas vajāt citas
Iļerionks, raseX i^eliģijas vai nacio-
4» Izcelsmes dēļ.
mi::-,-.-', ••.^•'•i^-- mmm
tautiešiem iI t autasn okotnei
t Bein^^s nomalē ^
i Jau vaijrfi^ gadu, ne se-laittOgos
<ipstfiķļbs dzīvo un
vieiMi vecākaJSto lati^elu
lotlm. Ikdienas dam gan
idaud^ netraucē
ļil savu kuUnraU-sabledrisko
ps/g, oktcArt^t^^ a ^^^^^^ Daugavas Vanagu dl-
«Alianāksmi, vīrus varēja
^^K^^l^^ ab\i r<*u pirkstiem, bet
1^ aikalts tagad seSkāittojies, un
.D#ļ«aiVaiM^ rosme arvien yļH
i l k u i l i kad Iktrtenain
i daudz personīgo
elš palTdzēt sirī tiem,
imkšt vl^rtJ^aiddietfdgoa g a^n nDaVu dnub, damļaa
IT^kļus^ Bedburgai kara
liņiiii) centrimi un
» cīņas laika biedriem
£ 1 ^ ^ Cl^asiono
p n o i ( ^ ^ DM 200 un ikmS-saņem
Izskrlnētais ka-i
i l i ^ & I ^ ā r s 1^^^^^ a«
p l M «Mtinls VUdhauzenas vācu
reģistrācijas vietas
U
^ l i stnSm^'Uda 31. augustam fir^
piapomistoēm dztvojo8ie ārzemnieki
iHU var reģtstrēties IBO centros DP
llaiibii ieļ^anal, piei^asot SIs or-ģanizicijas
palīdzību aprOpei un
endiAclJai. Angļu Joslā reģistrācija
i e i l l ^ Sļdās vietās: Ķīlē (Ham^
6urg«rcbaussee 94), nbekā^ (Han-
^ o f , pie iālv. ^a^cijas)» Hanv
CHochalIee 5), Cellē (Beh5r-di^
auš, MOhlenstr, S/4), BrāunSvtigā
itdirldi MHlhelmstr. 23), Hanove*
t l (Ma^ 1/3), OldenburgS
(BAOBĪ»)»^»^ (MarJtt;torough
BJeirracIf» Stelnfurftrstr. 113). ' Det-nKddli
(Ļothlan Barracks) un Solin-
1^1 (Bethotens^^ 79)* Pēc 31., au­gusta
i^eprasījumus DP tiesību ple-ēķbrianal
IBO vaii^ nepieņems^
nometnē. Turpmāk nodaļa B,J^
iiiiorrtos sNI^ bij. karavīrus,
kļ^iŗļ ļ#oda9 HelVg^ sllmnī-
Cft tti mēnM visi rotas viri vienas
. Ipārtik^ 46viA nodps tiem, kas
'$mm kapā g&toš levļdnojumus un
sllmiag,^ • ,. '..I '
Daugavas Vanagu nodaļas
bija vērojams, ka '„melnie
vīl^fi iļa3is;)allkdami garā stipri, dzi-ļ^
Iŗdft dedtņ^ā llr gatavi ikvienam
m, kurā atvi|;ēs kaut mazākais
stariņSmCtiu kopējai nākot^
' --L'm^(r^ •
Ipii Bocbumi, leļtmi dēvējas
t liras api^ala sirdi, dzīvo.lat-
^f^|i; | l^ ar
ijalliiiicpf iraksturīgo 1/lenibu, at-ļtos,
kam dsilve sOļrāka kā vi**
I M bdvajā laikā domā arī par
redzes aploka paplailināSanu un
0 tieksmju aizpildīBanu. !pa-rīkotas
daudzas ekskursi­jai
īlis I ogļraktuvēm, tēr^mdkausētu-vw
m apkārtējfilin pilsjHām. Tālā­kais
ekskursiju gilla puiikts ir pa-
Bonna^ piojektēlā Bietum-jalvaipilsēta,
sevllfiķu vērību
tiJ. Bēthovena itnfiJaL Iz
ļ<^t iisspēju formā Jļietot tram-va!
M beīB maksaSi dažs lakts nobraucis
km, Sasniedzot |iat Ķelni.'
I^^ISu mājās" r^bturīt;! ir kārtē-
();t«;vkalpo]umi latviešu mācītāja
Izcils notikums <titād{ vien-un
klusajāi dzīvē bija Veras
un Veiras lemklnlas baletva-
, !A:rī laikraksti un grismatas nav
mfhiit tāpat vaļias brīvus aizpilda
UiijH^isiitfides, kas reizē kriletnai daļai
Ir lliilfi angļu valodas skola. Visak*
ItiM I paSieroSbve tomēH' Izpaužas
i^portllj Treniņi notiek f^itbolfi un
ba$k^it|3ol§. Notikušas arf vairākas
Mttfetis nevar aizmirsit no sen-
' mantotoaidnlijumuIbOtparze-ŗilķi.
Bocbumlas vīr|, Iekopuši
dSrzUi kas dod krietnu atbalstu
palu i^trtuvei. (A. A.)
latvieši ne wm iKslot uz Kainadu
Tā kā Dānijā viz vietas maz tkredZu
SSigaidīt 'Kanādas izceļošanas komi­siju,
pārēdināms, ka nelielās grupi­ņās
uz Kanādu bCļs iespējams izce*
¥:VV \
II «LATVIJAS
dbonenoents
iMkiatlndt Ifilkrakstu pa atsev.
eksempl&riem (lids 3 le-skaitotK
jnaksā DM S.^'m&n.
•f DM ^.50 par piesOUŠanu;
imffttinot kollekUvi vairSk
par S cks. DM s.-- mēnesi
psr «tksemplSru; pasaunot us
tfīisaalni }xn maksSlot Vficijfi
011 S.*^ mēn. t DM 1.8S par
l^esatlSanu* S^umnljuml mak.
sā PM 0.10 pat: viensaejtgas
nonpareHle tespiedtindas aiz»
ņemto t«lpu. Darba mekiesa-r
nas sludi^Sjuml par puscauu.
Abonementa pieteikumi, du-dinljumi.
naudas pftrv^duml
un koibespondenee adresējama
nUtviJat**, a4a) Esslingea'N.»
> inUand^asse 0,
ļot, Izceļošanas lietas kārtojot Stok-boliti,
kur pie sūtniecības atrodas
ādas emigrācijas konUsija. Uz
ģimenes galvām ^ jābrauc
ar visiem ģimenes locekļiem,
ceļa iedevumus maksājdit pašiem.
Pagalam Izceļot varēs tllkai ģime­nes
ifiitva, bet ^mene sekos mazliet
vēlih. IBO samaksā ceļa izdevumus
no Dlni|as līdz Kalliādai: Izceļotāji
lauksalmnle-cibaij
iet dažos gap ari dtās
pr0fe|lJiS8»ko drbn|)skaidi^s un tau-par
to informēs. ,ļ
baticaldrb, ka starļ^ Kanādas
valdllotb un IBO nailēgts līgums par
irx:eMlW;u uz Kanādu no iEviedrijas,
PBlid|(^t īpJi tiem, kas piaSi nespēj
samaksit ceļa izdcromus,! Visiem,
kas Spi iespēju gribētu izmantot, līdz
31. a|j|gustam lāpiaakfis Kanādas
sūtni^ebā, Stokholn^, Strkdevāgen
7c. Vēlākus pieteikumus neievēros.
Arī tautiešiem Dānijā jāievēro,
ka lēdējais termiņš reģistrēties IRO
aizSisrdzības un aprūpes iiiesitiu ie­gūšanai
ir 31. augusts.
nodibinājusi
sadorbibas centru
Laikraksts Eesti Post (19. %) ziņo,
ka Stokholmā sācl^ darboties igau­ņu
sadarbības centrs. Līdz 1949. g.
beigām darbosies tā p^aidu orgā­ni,
bet gada beigās paredzēts sarī­kot
vēlēšanas, kurās piedalīsies at­sevišķo
zemju izraudzītie pārstāvji
No igauņu organizācijām un vēlē­tiem
trimdas pāhaldes orgāniem
saņemtas ari Jau atbildes, ko tās
domā par igauņu organizācijas cen­tra
(£KK) nodibināšanu un darbī­bu.
Kā norāda igauņu laikraksts,
trimdinieku saimes lielākā daļa
simtprocentīgi pievi«iojusies EKK
priekšlikumiem. Neliela trimdinieku
daļa atirst gan sadarbības centra
nodibinfišanas nepiedešan^u, bet
ieteic meklēt saprašanos ar igauņu
nacionālo padomi
' Pagaidu darbības plāns vispirms
paredz statūtu izstrādāšanu (kas jau
noticis), organizācijas struktūras iz­veidošanu,
biroja nodibināšanu, po­litisko,
saimniecisko, sociālo, kultū«
rālo uc. darbības plānu izstrādāšanu.
PoUtiskā plāksnē uzsvērts, ka, ievē-rojot
igauņu valstiskās neatkarības
tālāko juridisko eksistenci sadarbī­bas
centra darbība balstījies uz
Igaunijas satversmi lev^Jot sat­versmi
Jāsasauc prezidenta vietnie­ka
vēlētāju grupa, kas savukārt rū­pēsies
par satversme noteikto orgā­nu
iedzīvināšanu. Sastādot trimdas
valdību, jāizveido koalīcija no sle^
nas līdz sienai.
Sadarbības centrs nodomājis ie­saistīt
darbā visus agrākos politis­kos
darbkiiekus, kas var pārstāvēt
igauņu tautu trimdā, Tāpat Jaunajā
organizācijā būs pārstāvētas! trim­dinieku
organizācijas un vēlētie or­gāni
Ārpolitikas nozarē atzīts, ka Hdz-fiinējais
stāvoklis nav'pietiekams. Jo
nodarbošanās ar ārpoUHskām prob­lēmām
notiek nesaskaņoti. Nepieder
iama trimdas valdība, kuras ārlietu
mbilstrs koncentrēti un vienveidī­gi
vadītu ārpolitisko dņu par Igau­nijas
neatkarības atgūšanu. * Igauņu
nacionālais fonds, kas līdz 8im dar^
boji^s ar visai labām sekmēm, jā­pārveido
par organizāciju visas pa­saules
mērogā, tās darbība Jāpapla­šina
un Jāpadziļina.
iiiiiiiiiiiHiiiiiiiiiiniiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii
Kas Jus esat, un
m
--^ti jautfi katram JauniebraucSJam sve-laja
zeme, bet ne vienmēr un ne visiem
būa iespējama paliem pastfistīt par sevi,
savu zemi un tautu, tādēļ labs palīga ik­vienam
tfil&ja ceia var būt >
I
S. Salnlņa
anģlu valodā
K. Kalniņa
VAI m 2WāT. KA LATVIM...?
latvieSu valodā.
Gena katrai broSūral DM 1.20.
luatfim ar pilnu pēcmaksu, pieskaitot
pasta izdevumus. Atkalpārdevējiem pa­rasta
atlaide. ^
hCk apgāds LATVUA,
ate) Etolingen/Nn uaiandstr. S.
iiiiiiiiieiiiiBiiBie»iiiiiiiMiBiiiiii§iisigiig
Igautiu cīņas diena -
22. septembris
Amerikāņu joslas igaņņu centrālā
komiteja uzaicinājusi igauņu no­metnes,
studentu organizācijas un
vijsas citas Eiropas un ārzemju
igauņu grupas atzīmēt 22. septem­bri
kā vispārēju ciņu dienu. 22.
septembrī komunisti iebruka Igau­nijas
galvaspilsētā, un Šī diena kļu­va
par daudzu tautiešu trimdas gai­tu
sakumu. Bez gājieniem un svinī­giem
aktiem igauņu centrālām or­ganizācijām
jārūpējas par šai die­nai
piemērotu memorandu nosūtīša­nu
rietumu valdībām, radio raidīju­mu
organizēšanu,' laikrakstu . spe­ciālnumuru
izdošanu un vispārēju
apstākļu izskaidrošanu okupētā Igau­nijā.
Gājienu un sanāksmju organi­zēšanā
ieteikts pieaicināt ari pārējo
Baltijas tautu trimdiniekus.
ZVIEDRIJA ATKAL PARĀDĪJU­SIES
BERNU AimUNATAJI
Pēdējās dienās Stokholmas zvied*
ru un igauņu laikraksti lielu uzma­nību
veltī gadījumam, kas norāda,
ka atkal uzsākuši darbību baltiešu
bērnu aizvilinātāji.
Kādā dienā Lagaro bērnu vasaras
mītnes tuvumā novērots luksus l i ­muzīns,
kurā sēdējis kāds svešas
tautības vīrs un igauņu jauneklis
P., kas pagājušā gadā spēlējis starp­nieka
lomu 2 igauņu mazgadīgo zē­nu
nogādāšanā ar padomju kuģi nz
Igauniju.
Jauneklis P. mēj^nājis uzņemt
kontaktu ar bērnu nama iemītnie­kiem,
bet to bija laikus ievērojis ko­lonijas
vadītājs un padzinis. Pēc
dažām stundām autc^ aikal parādī­jies
bērnu vasaras mītnes tuvumā
un jauneklis sācis sarunas ar bēr­niem.
Arī goreiz to padzina un pa­ziņoja
par notikumu policijai. Bēr­nu
mītni tagad apsargā zviedru po­licija.
āž^al kāzoAS JANIS JAUNsupRAMKii
No iilaļis framatas'' tilo)umleiii
(Beigas).
„Kad tu, DārCiņ, būtu redzējusi
v^u vasar*, Kalnamiķelānos, — tad
gan bija kāzas. Tur jmēs bijām vai­rāki
zēni Mēs izsukstījām visu kal­nu
un pakalni Salātē izmūdājāmies.
Mēs dancojām! Jā, tur es iemācījos
polku dancot un tiku izgājis arī
prankuseju#"
„Tad mēs vēlāk, kad sāks dancot,
arī rausim,'* Dāria nopietni teica.
„Vai tu domā, ka te kas l|Qāks?
Visi tādi vien paveci cilvēki, tas te
dancos? Par muzikantiem nav ne
runa bijusi. Skroders tak neies pats
savās kāzās spēlēt. Un taisnību sakot
viņš dlezi kā nejēdz. Viņam sraiCuks
tā kā pa virsu vien Slūc"
Mēs skrai£jām atkal iekšā uņ
ārā. ^
Bet ar dancošanu tik ļauni nemaz
nebija. Brangālu MBķeUs, tas pats
ar to traka suņ& kbdum'u vaigā, bij
pēc maltītes aizskrējis uz mājām un
atnesis savas umžiņas; J6 dlvēklenļ,
labi paēdušiem un drusku iedzēru­šiem,
n^bējās mierā sēdēt .
PriekScambarl, saimnieku galā,
tad nu mēs. dancojām Par nožēlo­šanu
es UJu alimirsis kā soļus likt
un skaitīt Mums ar Dārēu tie pa­galam
nesalta. Mēa vainu uzvē­lām
viens otram un gandrīz saskai­tāmies.
Tomēr lēkājām pa lietostar-pāmj
kuri mūsVgrūstIja ar saviem
sānos iespiestajiem elkoņiem, izsiz-dami
no raksta, tikUdz būtu sāds
labāk iet
Anna, DārCas lielā māsa, visu lai­ku
turējās Māras uņ skrodera tuvu­mā.
Man bija tā kā greizsirdība. Es
vairākkārt gribēju ar Jauno pāri
kaut vārdiņu pārmīt, bet viņi iztu­rējās
tā, it kā manis nemaz nere­dzētu.
„Tāda6 pņsē aizmigušas kāzas, vai
nē?'' es teicu un vilku Dārēu aiz ro­kas
lielajā istabā, kur bija dzirda­mi
smiakU un m ļ ^ runas.
Tur istabas vidū stīvēja Stibera
Abramlu kas pēc Simka bija sāds
braukāta ar pddiem. Kad mēs iegā­jām,
viņš patlaban pastūma cepuri
nō pakauša uz acīm, un galvu ka­sīdams
teica:
„Jouse majes gods, Nikas nabaus
nu andelem."
„Kas nu šodien ies lupatas lasīt,"
sialmnieks atteica. „Bet apsēsties,
būsi viesis."
Saimnieks rādīja vietu pie galda,^
mudinādams sēsties, ēst un dzert, ko'
Dievs devis. Ko nu izliekoties. Gan
jau zinājis, ka Mārai kāzas. Sti-bers
smaidīdams atzinās, ka drusku
dzirdējis bijis, un virzījās uz 4ur-vīm.
Bet kad saimnieks alclnājiimu
atkārtoja, slāja pātagu' kaktg, pa­kāra
mēteļuku uz vadzīša un sēdās
uz sola gala.
Sievas paklusām runāja, Jca Stl-bers
esot smagi kārs uz brandvīnu,
kāpēc itin. labi saožot, kur pagastā
tiekot godi rīkoti. Kur tas redzēts,
ka svētdienā iebrauc vai ienāk žīds?
Viņš svētī sava$ šabas un ļauj zem­niekam
mieru viņa svētdienā. Bet
raug', šis te nu ir klāt kā likts.
Galda otrā galā Četri veči spēlēja
kārtis. Viens no tiem pēkšņi iepēk-šējās
augstā balsī:
„Pastāst', Stiber, kā tev tur Ai-ķlnlškās
izgāja. Vai tiesa, ka leišu
bērni tev ratiem visas tapiņas izrā­vuši
un tu braucis bez riteņiem?"
„Netic makiem!" Stibera Ādams
atsaucās, pilnu muti, baltas maizes
ar sviestu, ko mīcīja virsū tikko iz­dzertajam
šņapstam.
Ko nu bērni, gan jau lieli cilvēki
viņu nerrodami blēņas Izdarījuši.
Aizbraucis? * Kur viņš varējis aiz­braukt
bez riteņiem!. Cik viņam tā
zirga, kā circens. Aiķlniškās bijušas
kāzas, lielas kāzas, un viņš ticis pa­cienāts.
Viņam palīdzējuši uzrāpties
uz vezuņia. Ar Dievu! Ar Dievu! —
Olnīca .izbraukta kā elle. Vezums
šūpojies. Viņš tupējis kā uz svariem.
Beidzot Udes, ka stāv uz viet^. Tad
viņš pacēlis galvU un redzējis, ka
sēd zemāk par zirga asti...
„Mulke cllvēke padare clte par
mulke," Stibas nobeidza stāstu, kas
mums ar Dārēu briesmīgi patika.
Vēl viņš piebilda, ka no tfis^rei-zes
nekad vairs nesēstotles ratos, ne­paskatījies,
vai netrūkst kādas ta­piņas.
Ko domājiet,—vezumā plīsto­ša
vien manta...
Nabaga Stibers! Ēzdams un uz­dzerdams
pa glāzei alus un brand-vlna,
viņš nenojauda, ka arī šeit
tika kas darīts, lai viņu izjokotu.
Kāršu spēlmaņi tur galda viņā galā
bija pazuduši Ar! saimnieka vairs
nebij. Ēst im dzert mudināja pāris
VIENS VIRS CZBtrve TILTO
Italu plostnieks Gvido Bartolonl vieiis
pats uzbūvējis 100 m garu un 2 m platu
tiltu pār Arno upi pie Ančetes. Tilta
būvei Bartoloni, kam paUdzēJusl tikai
sieva. ižUetoJis 4000 kkg dzelzs un 8000 kg
koka. tUts Izmaksžjis 3 mUJ. liru un bū­vēts
2 gadus. Iestādes. tUtu rūplfl pār­baudot.
atzinu§as, ka tas atbilst visiem
būvniecnDas un satiksmes noteikumiem
un tā nestspēja aprēķināta pareizi. At-lldabai
par savu milrfgo uzņēmību Bar­tolonl
iegūst tiesn)as par tilta lictoftanu
nemt muitu, un tfi viņam tagad Ienes
vairāk n^ā Itālijas ministra algu. (b)
mutīgu sievu, Stibers braucīja
iesirmo sarkano bārdu un bija'
omulība, Bddzot pat nosvieda
puri uz grīdas un sāka iīdiskt
ģēt ar rokām pa gaisu grebsi
mies. Bet tad pBcšņi viņš trOUls
jās un delverēja uz durvīm, kur
stīvējās ar mēteH Tā. Nu btj \
ari Pātaga. Paldies! V l ^ bija
tavs. Tikcd durvis nmācēja att^
jo tām blj\vecu laiku kUņi^ tt]
spiežamu mēlīti. Ieķēries izlie
dzeM, Stibers zvārojās un si
kā kutināts:
^ ,',Nudie, as natlks laukā!**
Kāds nāca np āra, un Ābrams
pusd izkrita pa durvīm. Mēs
Dad protams manījāmies paka],*^
gribējām redzēt, kā tikai viņi
ratos; tik apreibis.
Lak>u brīdi gros^jies pa sēt
neatjēgdama kur riti, kut
Stibers beidzot iegriezās olnīcā,
bija zirgu atstājis. Jā^ tu^ ^
viņa rati šķērsām olnīcai, ar
šu pie paša sliUņa, bet zirgs
aiz žoga^ kāpostu dārzā, iejūgtt
bijis. Mēi virzījāmies Stiberam
kaļ un smējāmies, kad viņi,
piedzēries, neaizmirsa lOļrtausHi
sas ēetras asiš, lai gadījumā ai
nenomuktu ritoļi. Bet kad Jau
bēja rausties ratos, tikai tad
nlja, ka priekšā nav zirga,
apttatija ratu pakaļgalu, Ail
zirga nebiJ, Viņi sastinga aiz
miem. Beid^ kaut kā biJ toml|^
skatījis cauri biezajam l^am
un pūa nobijis, pus priedgs
NES redze visades cackes, b^t i
zirge izet pa slite koke staipa
as navare saprast."
Viņš uzgūlās ar elkoņiem ui
zuma un aizsedza ads, Ta4
pienā(^a ar blašķi un glāzīti^
dams, lai iedzerot, varbūl tai
pratSSot Un Stibers neatteicfis.'
izdzēra glāzīti, un tad vēl v i ^ i
dzēra un patiesi saprata, kā tai;
rējis notikt Viņa zirgs, raui^
nebU redzējis tfira siena, ihir
dābolu. Un ko gan badā k^i
nevar izdarīt? Ej nu tu ^ u
atpakaļ!
Pēc ilgākas Jokošanās pāris
iegāja pa vārtiem kāpostu
izveda zirgu. Rati tika
nīcā ar ilksīm uz SulalblSku
citādi zirgs varēja aldet ne
Tad tika atkal kārtīgi
bols iebāzts VmaiSeU im^^
Ābrams uzsēdināts virsū, .ļcq
lain^gs mājās.
Vairāk es no ValaSiņu Māras
Petravlča kāzām nekā neatcenAi
pēc pāris dienām bija Jurģi*
virsū Jauni lielāki satraukumi,
skāra tieši mani pašu. Atcttop
tikai dažus vārdus, no Vļ
saimnieces Un Ilžas sanmas,iķo
klausījos kāzu izskaņas vakarā,
beidzamais viesis bija izvadīts,
klausījos tikai tāpēc, ka ttku
vēl par mazu zei;J^, kas nekā
prot no lielu cilvēku valodām,
šķirojām maltuvē, kas relžā
pieliekamais kan^aris, no Ml
ņiem aizlienētos traukus. Ilža
„Vīze vai pastala, — ko esi
rīta uzāvis, ar to tā diena Jl
staigā."
Uz ko saimniece, asaras
raa, atbildēja: ^ •
„Nekad nebūtu ļāvuši, ja paši
aizsteigtos priekšā. Bet ko tu
rī^? Varbūt Dieviņš palīdzēs,
.maz negods nebūs tik liels."
Par spīti tam, ka šis gads
dlnāts par Gētes gadu, tas iei
apmēram tāpat kā visi-citl gadi.
nu — kad esam jau gada otrā
tomēr pierādās, ka mirušā dzejnK
dzimšanas dienas atcerei ir liela
zīme visās malās, — kā pie ri<
tā pie austrumu ģermāņiem
Vai^an citā gadā kāda Fi
tes firiņa būtu varējusi izlaist
automātiski sienamu tauriņa pi
ga kakla saiti kas saucās „<
Binder"? Vai gan kāda cita tās
šas pilsētas firma būtu dtā
varējusi lielos sludinājumos vi
ka izlaidusi tirgū lorūštuŗus „M<
Frau von Stein.*^
Austrumu ģermāņi tādas 1it
protams, nedara. Kurš no
gan vēlētos staigāt ar ka'cla s(
kas, par.spīti nosaukumam, diļ
atgādina to, kas mēdz būt ap ki'
Trūm'enam?. Kas vairs interesi
par krūšturiem, ja reiz par
reizēm pateikts, ka sieviešu un
riešu tiesības ir gluži vienādas?
Patiesās demokrātijas joslā
gadu svin cienīgi un nopietni, jo|
jau izlemts, Ra vecais .Volfgangs
jis viens np ievērojamākiem so(
listisko ideiu avangarda cinitājit
' Veimārā, kur viņš, laikam gan, sai
laikā vadījis pagrīdes šūniņu flrS
pilī, tautas demokrātijas audzinātā]
tagad parūpējušies par to, lai Gēte
darbus padarītu saprotamus arī jaii-
^ J^nebJinojj
ti īsa »»v„S*
p a grā-
It B«r So graņjato.
P P u s i trīs lesple-
^ jldziriiu krt-;
«Dj^ārdā tiek pa-
- ™ j M , «augsto ideju
' S l^osu un cie-
Htenteil«r lielu sirds-rlnu
personīgajās
lleia pašau­ra
"pa*iMaudzu8 ārstu ^
it tiem kluvuļli visai
ital'Muntes irfimntu;
i; KuTštļan mekiē-m|!
Tl nftkusl no
Wmii itntst ceļu uz
'^^liiīaju pa 'Cnole^
Heapoles rajo-laukiem
un d n -
iffjtrfces, pa
,atttajlem Pa-
V l ^ nečenSaa
Jlitlti Viņg ne.
HI4a cilvSceg
IMJI klusos clril-vlrdUs
nemin
W^^m§ m
It nevien sS-li
leinei, parfida to
»iļn īlilvnieKus, Ar
jil^akstot Lapze-putnuju
un %\m&*
rkand2.elo' • Fusko,
?«tt biteiii njlonu, viņfi
«Ikai un ilgas pēc
ru* td lidara vien-staalkS
veidā. Ve-
" WW. aizrautīgi
labi. ' Bet pē«
izaugusi jau-
BJunt^ vārds
;PMildzel;pasaulsla-
Wt. Ozoliņa apgā-li)
lj(f8tt»tnlecībai tik
" tov baidījies ķer-
»toSanas, Grā-ī
^ f e r t . Tās vertibuv
^i^uma gifafiskaiB
' ilustrācijas un.
parūpējies par
l|W?)wn, tomsr ne.
«Matu. Pirmo
* Aksela Muntes
Kad mēs .
Latvijas unlv
latviešu meali
1iem mfl»" '
bōg Jāmin prol
22. augustā Pļ
vārds Ir nedali
ģlju un uroiop
«ļjB^ras laikrakstu
teku
spriežams, ka
- ataususi
" W ar jsti
tajā
ļs«v-«nis. laira-
^ f t l s t
ir pilnīgs viņa
lielā latVieža (
kovska agrās ni
rtļirgu audzināšu
A. pleciem. Viņi
goga-dāvanas,
nātājs, un viņ^
-cienīja to vi^fn,
domu gaitas dēlī
;labi jMlitots,
ammēs, labi
literatūru un
viņS spēj Wnti
zinātnisko darbS
ņiem ar padomi
na bi&tu par t\
plastikām, avert,
ŗu funkciju. Vi
no viņa mScItif
bam ārstam
sirsnīgs un
citiem oilvēklei
gribu palīdzēt
\Sevižķi \m%\\
ijas diagnostikai
•ka viņš ir nemi
dalībnieks un la
dzus sarežģītus
cittautiešu specii
par neglabjamieri
pulcējās pifāvs ai
mums ir tiesības]
Alkšņa" skolu, R
ir ļoti iecietīgs pl
nām dotībām, ns
un radīt šabloniiļ
tieši pretēji ^
kopt ikviena Jpi
rāda viņam pioi«
ģijā, Musu dzid
svētība, jo tā ais
mūsu chirurģijā \
chirurgiem radās i
logi, traumatologi
Savus audzēloai
gl mudināja dotīt,
dējumos un mācīt
Žu tautu chirurgiļ
gija nekad nestāvi
pats vienmēr cenļ
niem# spējīgiem ^
stipendijas, tāpat
jis viņiem gan st
nātnisko '^eļu. Pr<
W pulks ir visai
n^^ms pazīstami \
ar izciliem sasnii,
gan dzimtenē, gail
trimdā. Lai minari
Pjof. Strādinu; Dļ
Meiju, Dr. Nolli, 1
"jed. Bormaņi, DrJ
miJ?u, doc; VitoliJ
Neideru, dcc. Aid
^ daudz citu vā]
[fa prot Alksnis
pret saviem studa
a|tas,^ko viņš tij
dažreiz vienam!
Jivot ari /ava fiJ
vienmēr peiJ
. Prof. Alkšņa
V esu medicīnai? {
ievedusi un pi
^ r^^zekcijas operl
trimda mes red^n
r^^'priekšā dažJ
vada apded
J^i;^ir izstrādāta
Sjām "vinr
P^dzr^lf^^^