Bavarijas Latviesu vestnesis, December 7, 1946

              1 s^^^^^^^^p^^^^^^ 4 ^ ^ > • « -V
i?oties,
yaretu
ia dta
kas, ka
darba
ii^sais^
liamosj
fesijäs.
agades
dazädo
)rgani*
itu
iespe-u
gru-in
«
Jöpejar 1
>agla&^
laujs* -
sajäm
darz-i
\ I ok-tkadtt
:iizejot
l^ven-
§18
raditie
izföa-tduräs
atrai»
p8 ne^*
aa^"*
>ä^nas
kat:ä
ismaz
un§rl
räpeq
Qie-
Ha sa«
iestä-musuf
:el§ari
i d sa-l
kadl
gads.i
\t aril
tlkai
pro?
o a^
peja-^
0 äri
Si-jrris
:on-tz-tra-nej-^
tto-*
at-ita
bet
Ika-
Ipar
äa-
Itas
tas,
tä,
är
XÄTVtFA, 1948. «• ?• flecembr
g n n t i Leilni
/
(Beigas)
KM vi^S bija tiktll ticls, austnimos
*l8ka pl8n8t zilgans blävums. MSja un
pagalms pamazäm pildijäs daiidiem
;tfok59iem. KOtl iemäväs govs, ndzvie.
d2&s zirgs,. iedzi^dljäs jauns gailins;
blakus virtuv§ v^rSja dzirde,t SjaioSui
sojus, nokjaudzöja kädas durvis vai
ear stenderi piesities spainis. Saimjiieks.
tgd^ja/piestmdzinäiis acis pie pedlga
rakstftä pantilla, klausidamies ar sSru
tabpatiku Sais ierastajos rita troksijos,
P: bija tä atskan§ju§i no gada ^gada^
f''liecinädami/ ka cilveki un kusto^i säkä
lerastäs dienaii gaitas.
LSni floKksteja durvis un ieliäca
sievas masa, kas kopS vira näver^bija
pSrnäkusi .diSvot^ Alnltes, Pec dela aiz^
brauklanas mäjäs vispär bija palikuSi
tikai veci cilvgki,.> kas arumä nf^erä
Uattsijäs väcu-krievu frontes tuvit)§ä-nos.
Drusku pärstdgta, ienäceja pa-lika
ttz 8liekSi;ia stävam^
[Salranieks pagriezäs un sniedza/vinai
tizrakstitäs vSstules. Vienu vi^S palika
paää apakSä: „Sitä ir teyl^ vi^ä
noteicai '
VaU — Kam tad man raksti?
3
tSpat nevari pateikt?, Es jau neesmu
nekada lasitäja . . / ' Kristine apräVäs^
sa-a-nöpptfdama
saimnieka gurdo^ bet
Vädi svinfgo sejäs izteiksmi. >
,,Pateikt jau yaru, bet — to tu
sisi, kad es vairs nerunäSu. . Te 1 ir
gkaidri norakstits, kas tev Sais mäjäs
^ pienSkas.'' •
;,Vai tad gribi mirt, vai?'' Krijatiiie
baiigi/,auguma neätlai^dama^ nosedas
t^^öola inali^as. :i .
Saimnieks leni pasmaidija.,^,Svä
dfeii mani glabäait." i
. Tad-vit^ i;ieffläs pamatigi-izstästli,
kl bSre$ rIkojamaS; kur§ te|sy un kudi
* cQka katijama, kädi berinieki ladzami
. Kad vii;^ bija minSjis visus rädusuti
kaimiijius, pie kam Kfistine pie katrf
virda tikai palocija galvu, jo tie laudi:
, visi bija tik labi zinämi, ka viijias pa
. lag, dienas da^bi; vii;i§ br!tii;iu .ap$täj&&
runfi af ievilktu elpu: ,,Un KauÖu
KAh af lal näki" VioS beidzot spa-
, rigi hoteica.,
, „To razbainieku, bezdievi!" vecä sie
viete satraucas. ^,Tam nav labs präts
ttz tevlf^
,,Lai nakr saimtiieks uzsitä ar rokas
dilbtt pa galda malu.
. ,,Vai tad nepiezvanit dakterim? B&si
' varbut tikai pa nakti savärdzis?'^
^ ,^§,^ Kiistin, te vajrs dakteris ne-lldzes:'-^
LCtk/§6 zlme mäcitäjam.\Lai
, Antons rit plevakare aizbrauc.'^
Kristine vei britii^u gedeja klusSda-
'' ma un pär§l|:irstidama paijiemto vestul^ä
aploksnes^ kamer saimnieks piekärtoja
, galdu/nogiiabäja tintes pudeli un Bpal-
Vas k&tu/,,Ej vism^z atliecies/ kam§r
, sataislStt brokastu/' vii^a nop^zdamäs
, teica. .
;,Labi. Bet tu — säe rikbties. Un
• vei — lai Antons izkurina §ovakar
pirti.^.
^ SaiinniekficatlikSs gultä, un Kristine
dairldamSs atstäja istabu. Väi tomir
neptezvantt dakterim? — vi];La domäja,
bet, tl. domadamiä, tbmir sika gata>
voties pildlt.uzdöto. Jo Idk — veea-jam
KaugrSnam vienmSr bija talsnfba.
To laudis Jau seri blja ieverojuSi, v ii
pirms tam, kad vi^ä tika par palasta
veeäko. Bet tad uznaca kafS, un laiki
tä sagrozljäs, ka diezin, kur tä taisnlba
bija paCibljusi! Veel taisniba it kli
Väirs' neniefta nederätu, bet; jaunl likäs
iaubiga Jau lava päräk lielä ska^uma
de}, Dau^ziem kluva nedrogä sirds un
bija gandrtz^tä, kä I^aucis teica:
,,Dzivo hu vienäs bailes k l öigön'»
puika: pa ^iemu jiiet skoli, pa vasaru
Pirkong riic." Kaugrenu tgvs bija ap-^
klusis. Tikai yienu teikumu l^laticis
blja no vi^a izspiedts,bet tas atkal
pieplldijäs.
1940. g. julijä iznäca likums par
privStIp&§nleku zemes atsayinäSanu
laimnieclbä^, kas pärshiedza 30 hek-tlrus.
Kaugrenam nogrleza 10 hektä.
m^un pieSl^Ira ?:auöu Krisam -
kaimii;ia vajiniekam, mutlgam pui
kas, sädus tädus amatus Izme^i-äajiea,
biä beidzot izmacijies par sbg
Imeku: Ifet nu näca jauni- laiki, un
Vii^S labprät bätu uzrausies käda
augstäka amata segios. Tikai — kamSr
vta§ ^ratoja un savus prätojumus* vi-tiem
skajä-veidä pavestija, jaunie
amati padasta jau bija veikläku puisU
Wi Vecais ?aacis, kam vii;i§ bija
attglu rados, gribeja' no ska}ä un pas.-
«öKä radinieka aprupes kauVkä tikt
^a}S, uzkurinädams viX)i\x pieprasit
^zemj. Vii;ia pala saimnieciba bija
Paräk maza, un tai paga^däm' nekädas
briesmas nedraudeja. Tä' iznäca, ka
Knäam'pielklra zemi Kaugrena daiä.
«tenlbä Kriss nemaz tik loti zemes
^f*^äroja un k|uva drusku. domigs, kad
]^|;iänj.pa7.ii;ioja, ka nu vi^§ ir ,,darba
zemmeks/' lO hektaru jau täds mä-
«eklis vien bija, no tä ne dzivot, n*. —
noimirt.
J/Kas tev ko bedäties!'' Ifaucis" savu
radimeku drosinäjk. „Zini: ja dod, tad
?em/.)a^it tad bedzi" •
. Kri§s kasija pakausi ,Bet bus jäiet
an, yai? Kur i;iemsu seklu? Vai tu
*;'^^s'man dajas! ^ Ir taÖu skaidri
nUb atsavinamas zemes ipä§-
ni^am jadod viss inventärs un sekla."
. U izmacits, Kri§s gan tdda} pie
kaugrena negäja, bet.pastaigäjäs sur
Movali
tur pa krogiem, Helidamies, ka §is ta-gad
tikpat kä saimnieks Alnltes. Kau­grenam
bu§ot viss jädod, ko vi^n §is
prasiiot. Labi, ka täds vecis äo to uz-kräjis,
— nu arl viijam tikSot.
' Kaugrenu tevs tikai klausijäs ar
vienu ausi, ko viJ?am atsästtja, nei^
gäs nosmejäs, un^piezimeja ar Zäla-mäna
mäcitäja väi^diem: ;,Zagts Odens
ir.salds, un slept^ maize — garda.''
;Uz rudens pusi IJIaucis notvera vipu
pienotavä un me^näja tuväk papätit,
kas vecajam saimniekam sirdi saK-räjies.
Salicis un vienmer täds kä
apbru2äjies, ^aucis atgädinäja vecu
nelaimes vestitäju kraukli. „Redzi nu,
Kaugrenu tev, }auni„ka izcme par
lielu," vii;i§ gauduligi iesäfca. ^
,,Man ja'u nu par lielu nava. Tevs
pec sava padoma mSrija: ar arklu,' ne
ar act"
?:aucis saviebäs. ,,Apar8 tavu zemi/
apars citi!"
„Manas zemea neapars", Kaugrens
noteica, izsliedams augumu un ska-'
tidamies ?laucim pär gaivu; tad aisi-griezäs
promie§anai..
Kaucis izstästiia KriSam savus no-verojumus
un dzirdeto. Kriäs iesviläs:
„Lai tik vii3L§ pamegina nedotj" Uz-käpa
käjratam un aizbrauca uz ya-gastnamu.
Iz^ildkomitejä vipam siki
un smalki izstästija, kas vii;iam pienä-kas
un kas prasäms. Tad Kri§s atkal
iestiga krogu> sadz€räs/ nolamädams
Kaugrenu. un teikdamies vipu kärtigi
pie^iniegt. > Zimogotiem papiriem ap-brupojies,
vipg oträ dienä ieradäs AI:-
nites. Gan pagiräs drosme. vairs
nebija tik Uelä. Yixfi iesäka sarunu
diezgan rämi: „Kas ir, ^aimniek,. tfosi
zirgu? Zeme jäa^:!"
„Kas tad tu, KriSip, par aräju? Tu
jap dzingsti kä värga bite rudelhi. Vai
tad kauli nesaiazis, arklu ciläjot?^^
KaugrSns atijilma. KriSa papirus vip§
pabidija atpakaV nelasljis.
„Kä? Vai tad nedosi tä zirga?''
, „Ko darlsl ar zirgu? Vai
iraksi?"
i „Es jau teicu: zeme )äaf r
,,Ir jau aparta, %t\i/'
„Nu tad . ; . . § . . .zifemäji }äs6j^
Krigs apjukumä nostomljäs.
„Bäs Jauvdrlz sadlguSl' KrlS.**
„Neko teikt! öakls vecis tu esii'<
Kri§s pamlpäjäs no vienas käjas uz
otru. „Tencinu, kaimlp, par Izpall-dze^
anu. Tad jau viss kärtibä/
<»,ViBs kärttbä, Krii, ir bez tenci-niSanas.''
Z i n a l d a L a z da
Tuv ais
tik nu \ gribSttt redzlit, kä tie
mani laukl izskatäs.'^ \
,,Vai gribi värnai pabledet? EJ —
skaties, ja pattk."
'iCriäs pakaslja aiz auss un gäja pro-jäm.
Kä vienam no pirmajiem darba
zemnieklem vipam; viss bija kärtibä.
Täd§l pa ziemu vipS lika Kaugrenu
tivam fflieru. Pavasari atkSrtojäs tas
pats: kam§r XriSs m§täjäs starp tu-vejo
mazpils§tu un Rigu, gudrodams,
yäi nevaretu pasäkt kaut ko jauträku
par lauksaimniecibu, vipa tiesa bija
zarta, noeclta un apsitä^ Kri§s tikai
raukäja ar kljratu-/gafäm un smi-äja.
Ja käda apjautäjäs par darbiem,
vipg teica! „Kas mani tai tas vecis
strädä', ja vipam p a t i f .
„Tu tik nenokav§ pjaujas laikut
zobgaji bilda.
„I nenokavSSu vist^
Bet käd pienäca jplaujas lalks, blja
daudz kas groztjies. Kap8 jau bija aiz-virzijies
päri. Väqieäi^ gan nesteidzas
dot atpakaj atsavinätp zemi, bet par
to Kaugrens tikpat maz raizäjäs kä
par iepriekäejo okupantu ri(klbu. Ta*
gad Ifaucis stingräk uzvilka Kriäu uz
zoba.
.„Kas ir, Kri§? Neiesi pjaut?''
„Ko tu nu p}ausi . . .'^ ^uisis mur-minäja.
„Pame§iniI Tev jaii ar to darbu ir
kä öigänam ar ciemos ieSanu: lugts
nava, bet nav ar! teikts lai neiet!"
Kriss, prptams, negäja: izvairijäs
ari satikties ar Kaugrenu:. '
Jucekiigs atvilkäs 1944. gads. Pa-males
duca un bläzmoja.
„Dri2i atkal dabusi zemi, Kriä!
Tiksi pie, sava sturiSa'', ^aucis pus-zobgaligi,
pusserigi uzrunäja Kriäu,
kas bija ierikojies darbä ^pienotavä.
,„Vellu . /'KriSs isi atpema.
Un tagad vecais leitis Antons, Kau
grena puisis, aicinäja abus saimnieka
beres.
„Ko?" If:auci9 satraucäs. „Vai tad
izlaida gan dveseli pie Dieva? Kad tad
nomira?",
„Vel jau nava .''Antons apjucis
plätijäs rokäm. „Tik teica> lai aici-n
o t . . . ' ' ^
„Ko tas vecis muH^ojasI'' KriSs röca.
l^aucis plflkäja bärdu^ ^,Nepulgo
vis, Kri§, kaimipu. Ja jau teicis/ tad
teres bUs."
Ka^igrenu tevs nomira pirtl.^ing
bija nomazgäjies un atsedies priek-äipä.
Kamer Antona vei nöpemäs tip-^
jUs piekärtodams, vipS izdzirda aiz
va^igi pievertäm durvim tädu kä no-putu,
kä vaidienu. Kad vipS, izsiei-dzäspriekgipä,^
vecais sajimis guleja
zem soUpa. Balto,; tIi*o kreklu nebija
paguvis uzvilkt. To. vipam .uzvllka
citi.
Bgres bija klusas un drumas: ne tik
daudz^lzgäjgja del,, kas blja pietei*»
ci$, lai ädot, dzefot un Kksmojoties,
vipa neäelpdami/ bet — dzirdSj% liel-gabalu
dunopu. . Veöi ä^a un dzera
klusedami, smagäm ; sirdim. peli
sädäjä savrtip, pärspriezdami , pa§u
^imepu raizes.
„Nu, kri§, varbat Soreiz tiksi pie
arSanas^ vienä berinieks uzsauca pui
sim, ko nelai^is bija teludzis ^pretejl
pärejo piederigo gribai.
„Vellu . . i** Kriäs atdXca, iekamp-dams
degvinu.
,,Bet vecajam atkal taisniba, auöi",
tas pats runätäjs turpinäja, „kad vipS
tev teiea: manas zemes neaparsl Jo
täs seSas pedas, kas vipam tägad pali-kuäas,
täs jau Kriäs nears.^'
„Tä bija vipa pgdlgä taisniba," Ifau.
cis noteica. —
~ Bet varbut aiz täs 1)ija vei käda
olta, kädfi' lieläka? —
„V&rdi, ko es jums i^näju,- ir gars
un dzlviba."
Tu tdd: illcaties tuvals VIJ^ k l laistSs,
Un klusu zSlle aug ttn pm^s 2ie<^
Kä dietia aiist un riet u)i kopä saisi
Tad vedi Mjäs nav kur tSlfik iet
Kam lemts ir notUfit, negrosM gaitu,
TiJ^ vien tev dots» dk pilnl miirkll vitd.
Na|^ lemts mums noteikt savu gadu ikaitu»
/ Nav tfilu re<izet lemts, viss ätri riet,
TIdSl pär slieksnl dli spli raitu,
Syied alrita sSdas — tuvums viss lai ded.
Sabiednbas mminäjums rakstnieham
Jonäsam Miemiekam 50 ggdu jvhihjä
V
Petefa Ermana 35 darba gadi
Agris rIta vai^ veläs vakara stun- zarrnju eki daikärt lldzinäs bi§u
mäjai, kur satek jäunäkas ^enerä*^
cijäs rakstitäji gan pec padorna, gan
citäm kädäm gudribäm. Un to Pete-'
rim Ermanim nekad netrukst, jo
vin§briesmlgidäudz lasit säcis jau
skolas g$dösi ko visu vei tagad ap-brinöjami
labi atmin. Kädreiz Rigä
daudzinäjä, ka biblloftls Mlsii?§ savu
ätml^u pie Pete|*a Ermapa pärbau-dijis.:
Si labä literäro f aktu atmine-
Sana firmanim bijusl jo noderiga,
strädäjot pie Rudolf a Bläumaija,
Annas , Brlgaderep un kopä ar K.
Egli pie Jana Pojrulja kopoto rakstu
kärtoäänas. Bet Ms kritlski bibllb
grafiskais darbs tomer näv täs, uz
ko Ermanis jutis savu isto 'aicinä-jumu.
Vinä ir pirmais, kas latvieäu
dzGja pjacela spilgtö ekspresiönisma
karogu. Sludinätäja. balss grämatä
>„Es sludinu" radija ne mäzäk skalas
atbalsis. Bet Ermana muza pama­zäm
iegriezäs ,mierigäkos udenos un
1925. g. Kulturas fpnida godälgota-jam
kräjumam „fis visur dzivlbu re-dzu"
ir jau ktuslhatl intims raksturs
Ar Jauniem formäliem meklejumiem
y | l iezimlga dzejolu grämata „Käp
ries"., Un viscaur tikpat savdabigs kä
dzejä,.. Peter is Ermanis bijis ari prö
zä. Vina stastus- raksturo ori^näli-täte
lidz pat okultu .parädibu. notelo*
juniiem. StästiSanas veids analitisk
paskops, bet ar ipatu poetisku
,smgr?.u. '
^: V--^-^^^^^ ' -x-..
Daudz .Ermanim biiis gan dzeju,
gan stästu grämatU, bet täs visas.pa-likuäas
dzimtene. Un kad jus, no-käpis
vina pagrabina, kura ; iriäji-gumk
dro§l vien ir dzejnieka dzives
biedres nöpelns, par täm gribat
säkt runät, autors bezcerigi nopiiSäs
Kas.zina, vai laimesies täs kädreiz
atkal dabut rokä. Dzejnieka beg}a
bägäzä gan bijusl ieklidusi pati pir-mä
grämatina — skolas laikä sarak-stita
ludziiia/ bet säp§s par visa pä­re
iävertigäkä zudumu, vii)8 to Lu
3äs pa nomaläkiem Vircburgas no«
letnes takiem klist vientujs virs.
drflti pateikt, vai vi^am kur jästei-gzas,
vai ari laika tikpat daudz kä
qleva ielastlbas. BrIMem vii:is ap-siä
Jas, pacei galvu ar Isi apcirptiem
matlem, lai domigl apskatitu kadu
k)ku vai vmäkoni, bet tad atkal, it
käi ,ko plemirsls, atsäk soloSanu. Uz
asimmetriskä drupufona saydabigä
g£ jeja' figura iezimejas .\ jo impo-zänta,
pa dalai atgädinädama gafäs
juizes stalgätäju Antonu Austri^u.
Ai^meram täds pat ari savä literä-raja,
darbä visnotaj ir biji§ Peteris
firbanis — vlentujnieks un sav-dalbis.
v« [
bam pedejäm vipia jubilejäm
stas päri drUma laikmeta enas.
vienu bija 1943. gadä, kad Ermä-.
kluva 50 gadu vecs. Bet väcu
päeijas varasviru de], kas dzej-^
nieku neieredzejav-itä palika pilnigi
nej amanita. So svarigo literäturves-turlsko
faktu ar klusu sanäkäml
Rigä atzimeja vienigi maza, bet iz-melpleta
sabiedriba — protams, kä
gaiVdriz visos tädos gadijumos, pats
jubllärs, tad Kärlis Skalbe, Kärlis
Egl^ Jänis Grins. Tagad 10. de-cerrbri
pienäkusi Eetera Ermana l i -
teriräs darbibas atcere.
Lai- ari ne skajäk, t^d ,vismaz tä-dä
ba§ä sirsnigiimä kä iepriekSejo
to tigad atzimes Vircburgas literärä
draiidze. Jo Ermanis sai vina kalnu
piisiltä kjuviö"* par neati:iemamu sa-stävdjalu
kä ärejai ainavai, tä ari tai
' ' Skäs kulturas pasaulitei, kas te
.§cigi rosäs. Ermanim pieder
vaibgtu no täs sejas, ko veido
bsraksts „Cels", Tautas augst-
\ vii?a lekcijas pieder interesan-taka
äm un ari nometnes laikrakstä
vertlgäkais literärais devums nacis
no ^[ii;ia spaivas. Tädel ari P^te^-a
Ermiba mazUet- pamiklais, bet sil-tais
bagrabiQs käda pussa^rautä ka-^
Gadu pussimts nu Uzguilies ari
rakstnieka Jonäsa Mi^snieka di-
2ajam piebaldzena augumam, liekot
bridi apstäties un atskatities uz pa-darito,^
svert un vertet sakräto
ra2u; ' Miesnieka dzlve ' säku^ies
1896. g. 22. novembri Jaunpiebalgas
Vecviirt^os un pirmäs ziinääanas
vin§ säk krät tuvejä Märtii^ia skolä,
— tajä pa§ä, kuru iesvetot, astoi;i-desmitajos
gados dödzigu ruhu pret
väde§iem teids Auseklis, par> ko
vi^am' uzteikta skolotäja vietä
draudzes skolä. I^l^olojies täläk
Jaunpiebalgas draudzes skolä, Smil-tene
un Cesis, Miesnieks realskolu
beidz Jei^sejas gubenjiä, Krievijä,
budams tur begja gaitäs. Atgriezies
Latvijä^ viQ§ säk vestures studljas
Tärbatas universitäte, tad\päris ga-dps
dzivo teva .mäjäs, bet 1920. g.
dodas uz Rigu, ku|*as spraigajä ga-rigajä
amtosfairä nodzivo 1? ^gadiis.
Rigä vii;i§ ir ^mnazijas skolotäjs
un no 1926. g. stude ari l^atvijas
universitäte tiesibu zihibas. Pec stu-dijäm
strädä tiesu resora Rigä un
veläk Cesis. Abu pedejo okupäciju
gädos dzivo pa§a celtajä mäjä Vec-piebalgas
Mazrauäos.
Rakstnieka darbibu Miesnieks :ie-säk
pavelu — 1924. g. „LatviJas
V§stnesr* arstästu Gredzensi Tikai
1935. g. Iznäk vii?a pirmä grSmata —
plaäais romäns Berzupju lömenes
portrets, • rädldams autoru jau kä
savu ilteräru seju ieguvuSu rakst-nieku,^
Rpmäns ir diyu Vidzemes vi^
dienas mäju sairhnieku dzimtu ves-ture
un dlvu pasaules u?skatu sa-dursmju
-töojums. Pec „Berzup-jiem"
nelieläs lailla atstarpäs seko
^zejoju kräjums Balsis, stästu uh
novelu kräjums Siriu astnis un PO|
mäns Starp divi krastiem. Ja vSI
pieskaita apgädam Gaismas pils paä^
reiz nodotp noveju kräjumu Mänekji
un Isteniba, manuskripta.esoSo ves-turisko
romänu Libju gala so^is un
noveles, stästus un atmiriu teloju-mus,
kur iznäktu vei vieris kopojums,
tad redzams, ka Jonäsa Miesnieka
rakstnieka darba\raza ir Itln' prava.
Jonäss Miesnieks ir labs dzives un
dfveku pazinejs. Lieläkajai tiesai
un labäkajiem darbiem satuihs gQts
no lauku dzives, kuras attelolanä
Miesnieks jQt,as kä zivs iideni, dar-bibä
iepidams ari tautas paraias un
tlc§jumus."^Vi;?a cilveki nereti ir nik-nu
kaislibu vara, kas tos moka, vaja
un beidzot liek aizlet bojä. So cilve-ku
p,asaules divaino ledomq un ri-cibas
izpratäjs bQdams', Miesnieks
isti un tlcami paräda tos savos sa-cerejui^
os. Sve§a vii>am nav ari ves-turiskä,
vielä. Valoda vii>am ir spe-ciga,
pasniaga, gariem teikumicm
un apvidus värdiem bagätaP
Miesnieka dzejöUem, no kuflem
mazäkä dala sakopoti kräjumä Bal­sis,
bet krietni daudz izkaisitH peri-odikä,
nav. rötajigä viegluma un
skaniguma, atskatot da^us, pieme-ram,
gaisi priecigo Balsis, kam J.
Norvilis • kornponejis apbrinöjami
pieklävigu muziku. Lieiäkä, tiesa
dzejoju Miesrtiekam tomer ar balä-disku
nokräsu un tiem rakstnieka
sirsniba pret t>agätrii,, savu zemi 'un
novadu. Pedejä- laikä Miesnieka
dzejolos pavid ari pa prätnieciskai
stigai.
Dzimtene Miesnieka 50' muza ga­du
jubileja butu notikums, kas sais-tits
ar spozäm svinibam, bet seit,
svesä malä, sis notikums bija äreji
necils, bet sirsnigij; "Ingol^t'ätes: no-metne.
kur rakstnieks mit, jau pus-
'otra gada Vin daläs DP dzives suru-mos,
30. nov. notika vir>a godinääa-na.
Vienkär^ajä barakas. telpä, /kas
posta lauru kokiem,- rakstnieku ar
kundzi un meitäm tautiesi sagaidlja
aplausiem.' Pec nometnes sabied-riski
- kulturäläs nezares vaditäja
T. Petersona uzrunas, par Miesnieka
dzives un darba izciläkajiem notiku-miem
un par vii>a rakstnieka seju
interesantu referätu nolaslja redak-tors
Jänis Kadilis. Pats. Jubilii^ lai-sija
fragmentu no sava pirmä roniä«^
na — BIrzupJu Ömenes portrets, A.
Ingevic^ deklameja paria vi^a-dze­jolu,
dziedäjä AIdcsandra Kadile iin
koris skandinäja J. Norvija „Balsls^
Ingolät^tes latvie§u nometnes väiS-dä
jubiläru sveica nometnes vadir
täjs jr. Upesleja. Telegräflaki un rak-
Stiski sveidenus bija satljis pazis-^
tamais lietUvieSu rakstnieks Ludis
Dovidens, Aiitona AuatriQa dzives'
biedre un noelta, red. K. Rabäcs iio
LatvieSu prt^ses bledrlbas,; Eslinge-nas
latvieäu rakstnieku u^ iuni§«^
listu kopas värdä red. J. PorietiSp
IngolStates nometnes izglltäi^a^ no*
zares vaditäjs J. Ositis \m'dti.
P§c oficiäläs da^as beigäm jubili*
ra dr^ugi un denltäji kopä ar paiu
rakstnieku pavadlja pärrunäs, pid
kam izskanäja daudz sirsnlgu v§l§'
jumu im stuninäjumu. Jautribu JTÄ-dija
draudzes priekSöiekaP .firäleha
asprätigais pantojums par lubilira
gaitäm pussimta gadti plMumdä.
A r v . B o l ä t e i n s.
sicä, nometne dzlvodams iemetis
uguni. Ta tagad pasam autoram
par saväm grämatäm palikusas ti­kai
atminas.
Kädreiz; kad tiksimbfivajä dzim­tene,
varbut, kaut' ari tikai blbliote-käs,
mus sagaidis mijäs grämatas;
un vinu lapas pa§kirstot käds augs^
mäcits virs näkamaja jubilejä • par
Peteri Ermani teiks daudz skaistu
värdu, kädus dzejnieks tiku tikam
nopelnijis. Sis rind.asvva'' un ,f^rib
but tikai silts rokas sniediens rakst-nlekam,
par kura darbu istaisvvärds:
sakäms literäturas vesturei. '
Teodors Z e i t i n s
Pieminas pliaksm
Birutai Ozolinai
-Ingolätatä, kur sveänieclba lidz sa-vai
tra^skajäi navei pagajuSä rii-denl
dzivoja jaunä, izcilä piäniste
Biruta^Ozolii^a, vii;ias pieminas sa-gl'abä
§anai tautieäi nodibinäja, pie-mii;
ias komiteju, * Täs pienäkums
bija piemii;ia)ö ipiäksnes uzstädläaha
pie nilruääs mäksliniecef kapa, kas,
pärvarotdaudzasgratfbaö, tagad is-tenojies.
Miruäo pieminas dienä In- .
golätates latvieäu 'saime ptilcejäs
svetbridim kapseta, kur mäcitäjs A.
ReinsQus iesvetija pieniii>as pläksnes
Birutai Ozolii?ai un Kärllm Eglitim,
un nometnes vaditäj s ^ J. ; Upesleja
nollka vainagus' uz aizgäjuäo atdu-sas
vietäm. Mäkslinieces pieminas
pläksne ir vienkäräa, veidota Bavä^
rijas akmeni,' ar . iekältiem .Haii;ia
värdiem i,Gars laiku laikos redzes
jaunu gaismu". Väkarä nometnS no-tika
.miru§o piemii^as 'akta ar referä-tiem
par Birutas Ozolii>ä8 dzives un
mäkslas gaitäm^ > deklamäcij^m un
prof. A. Ozoli^a, piänistes R. P§ter-sones
uri nometrves kopa muzikali-yokäliem
priekSnesiirhiem.
9irutas Ozoliijas piemii;ias komi-^
teja sirsnigi!pateicäs Ingdlltätes un
Vircburgas ev. lut. latvieSu drau-dzem
un mäksliniekiem — A, Kadi-lel,
R. Petersonei, doc. V, Grävitei,
E. Mauri^am, V. Mejljiim, V. Krumi-aam,
Dz. Trelmanim, V. Ziedonim
un stud. arch. E. Kapepam, kas at-balstija
piemiQas pläksnes izgatavo-äanu
un uzstädi§anu A r v. B.
MUSU GLEZ^flECtBAS
PANÄKUMS
Käut gan Vurcachä (franöu Joslä)
dzivo tikai ap 100 Iptvi^u, .ifiQsu
tautieSi tom§r §9 velkuSi svarigu
latvieSu kulturas propagandas dar­bu.
Pedejais §äda veida tautie§u pa- ^
säkums Vurcachä bija Kulturas ne-dejas
sarikoäana, kur franöu viesi
vareja iepazities ar mösu ötnogra-fiju
un grämatäm, pie kam bija/sa-väkti
visi .,Zelta äbeles" apgädaj|;de^
vumi un Ilelle kapitäldarbi. Blakus
tam 50 diagrammäs bija shiegti sta-tistiski
dati:par musu zemi un pa-näkumiem
20 neatkaribas gados.
Viesi par redz^to bija sajusminati,,
pie kam UNRRA's dlrektors fran&u'
josiä ^en. Lankli (Lenclud) viesU
grämatä ierakstij a ,,Lai dzivo Lat*
Vljar Kultiiras nedöjas laikä ncJti-ka
ari gleznotäja J. Kalmltes darbu
izstäde ar 107 darbiem. Daudzi no
tiem pärdoti im aizeeloja uz Fran-ciju,.
Bel^iju, Holandi im; Dänijtt,
Skate katrs apmekletajs saijema J.
Kalniites saceretu franöu valodä ie-spieijtu
lapiiju ar konspektlvu pär-skatu
par musu glezniecibas attis-"
tibu. Si bija jau treää J. Kalmltes
darbu skate Vdrcachä. J. N.
LATVIESU KLUBS
KOPENHAQENA
Pec „Latvie§u Balss Austrijä" in-formäcijas,
Dänijas galvas pllsStä
Kopenliagenä nodibinäts latvieSu
kulturas veicinääanas klubs. Par tä
vaditäjiem izraudziti S. Rubulia un J.
Jerumans.
Mm
W
m
i l
mm
m
m
• t_/