Bavarijas Latviesu vestnesis, July 13, 1949

              '•mm
iŗvelt
Hr.
.izrietēja" i
p s AustrSUis ?
iežojumu aav nSr
f sus. apstia"S
[engos Pēc tanll
, i . pāriem būSot j ,
Ilguma gadi.
beigumā L
' P^ņoja, ka w
't jāievēro ari laž.
pms, jo vaitSkJi,
«rstelguros, ka DP
latiem līdz piecjeii'
' mākslinieldem, Z
«iespaidu. E.Aeļ,
j
irī angļu
5o8 gadījumos, Kur
nomniekiem nav tie-rācu
tiesSs, DP j | .
ļrstāvibas tiesfi pie
i IRO Juridisko pa*
•)ai vienmSr J8bill
ar Juristu profesi*
ļņcipiem un bez at-jisķos
padomniekui
U IRO angļu Jos-iskais
padomnieks
ļD. Kellljs. Zieme-aiigab^
ā par t)et*
[Jurtdlsko paddmnie.
ipstiprināts senfiton
ters» ar darba vietu
|iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiniiiiiuiiiii|iiiiiii«
ESI ULEi
ļCAR DOT.GAkV0>
:;EĻOSANAI ASV
dijumos esmii lit
a DP 1 koMislJa Va-ļ
nepraga un nepS>
fojuma devējs Ir Jau
ļu pavalstnieks, vai
hs nesen te ieradies,
rha līgums. Par io
I droši informēt vi»
Ijo ikviens latvietiJ,
var tiftd ari pats
tdus un paziņas, ja
' sagādāt, darbu iļj
,V. Gūtmanis, A8T.
[BET NOVĒLOTA
ka mO vadība DP
[tagad sniedz IevS;
',, gādājot bagļStiS
mācības lltoklm
:a šl gādība ņSltgaj
,ar vēlu. Pa5wW'
?šanas gaM va^»
k kursantu skals
ugs, bet, kā to I-tas
•sāk sama*
[nas un darbatM.
ai tagad, dos m
nekā tas būtu m
Sm. Neiburg
pirms neilga J
20 jaunam
virpām un 1 ^
tāpat vairālcasg
ada Pavasat'
kas bija Plrf ;
i?" joslā. ja%S
iskam darbam. 1^
-ingrinajas «I
1 lauztiem .,f»I
javu nered^ej
itatē tagad JJj
ti^i saņemtas
i esot gaidffflM
tiktu vJaWe»S
ubās, vai vŗ^j,
varētu darja
BO apgada^ji,!.
ieroēram^,^ŗ^l#
S
i nekad. . ^
ļlvēku, kas ^
'ļg^esp^''*''
ļHftSen, 1949. g. 13. jūlijā
LATVUA
uzArģenfinu
MŪSU LiDZSTEtoNIECES VlSTULE NO āSl
un apkalpotājs nēģeris vēro.mazo
smaida. Sāk smaidīt ar! svešais
snaudis. ViņS atnes konfekšu tūtu
un aicina mazo un mani sev līdz.
Rupigi viņš pārved mūs ielu krus­tojumam.
Acis mums apžilbst no
reklāmu ugunīs mirdzošās ielas. ,
..Brodveja!" viņš saka.
Apstājamies pie zema iežogoju­ma.
Lej§, prožektoru gaismā, mū­zikai
skanot, skritujkurpēs slido
Jaunieši. Turpat ir restorāns. Slido
Ml daži bērni. Tikpat sirsnīgi kā
Maija, priecājas ari pats vecais
kungs.
.,Kā Jums patīk Ņujorka?" jautā
mūsu jauniegūtais draugs, un šo­reiz
mēs no sirds sakām: „Skaista!"
Atgriezušies kantorī redzam, ka
ļr saradies jau vairāk braucēju.
Pretim mums sēž skaista dāma ka­žokā
ar divkrāsainu cepuri platām
malām, ^rotātu vairāku krāsu plī­vuriem
un puķēm. Viņa laipni uz­smaida
mums un informējusies pie
biroja jaunkundzes, kas mēs par
ceļotājiem, pasniedz mums lielu
saini, kurā Maija atrod lelli, un
prāvu tūtu saldumu. Drīz pienāk
liels autobuss, tajā pakāpj visi
braucēji, biroja jaunkundze ar ap-kalpotāju
aizslēdz kantori, jo pulk­stenis
ir jau 9 vakarā, un pa ugunīs
mirdzošām ielām braucam uz sta­ciju.
Lai Maijai veikalu logos ne-paietu
garām kas neredzēts, biroja
jaunkundze nostāda viņu kājās uz
sēdekļa. Un tā kā autobuss brauc
lēnām un ielu krustojumos mums
jāgaida uz signāluguņu maiņu, tad
redzēt var daudz. .,Cik Ņujorka ir
skaistai" — jūsmo bērni, bet iz­braucot
no veikalu rajona, ielas
kļūst tumšas, man šķiet—- daudz
tumšākas nekā mūsu Rīgas nomalē.
^ Stacija. Autobuss aptur ielas
malā un pa tādu kā spraugu ize­jam
uz tukša, patumša perona, pie
kura stāv vilciens. Biroja darbinie­ce
novēl mums laimīgu ceļu, niiģe-ris
— apkalpotājs sanes mūsu sai­nīšus
vagonā, nolaiž mīkstiem sē­dekļiem
atzveltnes, tā ka varam
atlaisties pusguļus, un drīz mēs
braucami
Vilciens atkal kādu laiku ripo pa
mirdzošām ielām, tad apkārtne
kļūst tumšāka, bet yēl aizvien mēs
esam Ņujorka. Mūsu laipnā, plīvu-rainā
dāma ieņēmusi vietu mumS
blakus. Mēs runājamies kā nu va­ram,
beidzot uznāk snaudiens.
Kezlnu, kādaa# izjūtas ir citiem
DP, k a l viņi pēc 2 mēnešu līšanas
caur adatas aci komisijās un tran-litoometnēs,
izturējuši pēdējo do­kumentu
pārbaudi Ņujorkas ostā,
pa laipu no kuģa dodas apsolītā
xemē. Man visspēcīgākā bija baiļu
tejōta Neuzticīgi vērojot apkārtni
sr savu bērnu pulciņu paeju garām
pāris ostas ierēdņiem; bet tūliņ
laipna baznīcas organizācijas dāma
9Diaidot sniedz man pretim abas
rokas» ^Kā Jums patīk Ņujorka?"
(birdu Jautājumu^ un» redzot sev
pretim kungu ar fotoaparātu, no­protu,
ka taš ir kāds no laikrakstu
leportieriem.
nerunāju angliski," saku un
pag^dām esmu glābta. Beidzot ir
kopā ari manas mantas. Varu aici­nāt
muitas ierēdni.
„Varbūt Jūs Izvēlēsities apska­tei
tikai dažps saiņus? Man, sie­vietei,
būs grūti pēc tam atkal visu
sasaiņot,^' nedroši viņam ieminos.
Rotāms — jums Jāatver visi,"
viņš^notelkti saka. Mazliet izbrīnu
ierS(»[ia sejā izsauc daudzās grā­matas,
bet ar lielu neizpratni viņš
skatās uz veļas pulveri un vese-
Uem piecpadsmit duCiem sasprau-
2amo adatu, air kuriem laipnais
IBO ierēdnis mūs vēl uz kuģa ap­veltīja
— augļu un daudzinātā Coca
Cola vietā. ^
Kautrīgi cenšos šo savas somas
laturu ^noslēpt tuvākā reportiera
foto aparātam. Tad meklēju atkal
aavu baznīcas o;:ganlzāciJu. Saņemu
dzelzceļa biļeti, naudu, un kāda
vSdskl runājoša kunga pavadībā
atstāju muitas halli. Pa pelēku Ielu
mūs aizved uz viesnīcu. Tur laipni
smaidot mūs saņem grupa dāmu,
kuras visas, diemžēl, runā tikai
an^iski. Bet viena no viņām prot
m^iet franSu valodu. Msmas zi-n^
anas ir līdzvērtīgas un saruna
sākas* Nemanot mums piebiedrojies
kSds kungs. Laipni smaidot viņš
Jautā:
JKfi Jums patīk Ņujorka?"
Saprotu, ka atkal esmu nokļuvusi
reportiera rokās. Paveros pa logu
pelēkā ielā, pa kuru nepārtraukti
garā rindā slīd automašīnas, un
domīgi saku, ka Ņujorka gan lai­kam.
Mela pilsēta;' Vīlies viņš aiz­ver
savu bloku un pazūd. Bet tad
mQs apciemo kungi — latvieši. Viņi
inform^^par lietām, vjcas ^mani-inte­resē,
pācienS bSrrius isaldumiem,
dod noridijumus ceiļam un .drošina^
nebaidīties no nākotnes. Garastā­voklis,
kas pa šīm nedaudzām stun-dSm
noslīdējis līdz nullei, tagad
atkal uzlabojas. Noskatāmies dažus
televīzijas pārraidījumus, tad viena
1)0 laipnajām dāmām ar takso­metru
pārved mūs Ņujorkas vei­kalu
rajonā kādas privātas dzelz­ceļu
sabiedrības kantorī. Gaidām,
kas notiks tālāk. Iestājas krēsla,
•veikalu logi iedegas ugunīs, bet ne­drīkstam
nekur aiziet. Bērni mē­ģina,
caur lielo skatlogu saskaitīt
stāvus, bet neizdodas. Mazā Maija
iziet ārā, galviņu pavisam atkārusi
viņa skaita un skaita, līdz sanāk
65, bet nav pārliecināta, vai visi
stSvi saskaitīti, un blakus nams ir
v61 augstāksi Biroja jaunkundze
ārzemju presē pa­rādās
ziņojumi, ka, ievērojot sliktos
piedzīvojumus ar ieceļotājiem, Ar-ģentīnis
iedzīvotāju un preses iz­turēšanās
esot grozījusies pēdējiem
par ļaunu. Argentīna esot lepna ar
ievērojamiem panākumiem, kādus
tā sasniegusi saimnieciskā un poli­tiskā
laukā pēdējo gadu laikā, un
tiem ieceļotājiem, kas negribot ^ai
nemākot piemēroties jaunās dzīves
vietas apstākļiem, tā varot ieteikt
atgriezties atpakaļ uz turieni, no
kurienes nākuši.
Sinī sakarā kāda no Uelākajām
Arģentiiias avīzēm vācu valodā
Freie Presse paskaidro:
nMūsu iedzīvotāju un valsts in­teresēs
ir ieceļošanas akcijas sting­rāka
kontrole un ieceļotāju pama­tīgāka
izvēlei Mēs brīdinām no zi­nāmiem
elcjmentiem, kas iekļuvuši
masu nometnēs daudzu tūkstošu
godīgu ieceļotāju vidū. Tas sevišķi
sakāms par komunistiem, speku­lantiem
un ihelntirgtājiem, kas iz­manto
IRO kuģņs, lai kā nevainīgi
jēriņi citu zemju nodokļu maJ^r
sātāju rēķina iespraustos cerību,
jaunuzbūves, ģimenes dzīves un
kārtīgas eksistences zemē — mier­mīlīgajā
un auglīgajā Argentīnā un
tur turpinātu savus tumšos darbus
un veikalus. Turpretī godīgi Un
strādīgi eiropieši mums nepiecie­šami,
un viņu Ieceļošana ietilpst
prezidenta Perona piecgadu plānā.
Neskaitāmie darbīgie sava aroda
speciālisti, zemnieki un strādnieki,
kas nevar atgriezties savā dzimte­nē,
mums ir vajadzīgi,"
Par lauksaimniecības stavoidi un cenām Kanāda
Ir vasara arī šeit, Jaunskotijā,
zemē kur neskan cīruļu un rubeņu
dziesmas. So divu putniņu dziesmu
trūkums, liek man katru ritu grūt­sirdīgi
raudzīties uz austrumiem,
kur no Atlantika asiņaina lec cbum-tenes
saule... Un kur paliek mūsu
lielmežu karalis mednis, mūsu gāršu
vakaru romantiķe sloka? Jā, mūsu
dzimtenes daba un fauna bija daudz
bagātāka un skaistāka nekā mēs to
pratām novērtēt. Tā mūžam aicinās
atpakaļ...
Man ir mazs pavaļas brīdis, tā­pēc
uzrakstīšu dažus vārdus par
lauksaimniecības stāvokli un ce­nām
Kanādā.
Operēšu galvenā kārtā ar skait­ļiem
par cenām. Tad katrs ieinte­resētais
varēs kalkulēt un gūt va­jadzīgo
pārskatu. Lauksaimniecības
nozares, kas vislabāk atmaksājas,
minu vispiPmā kārtā.
1) Piena lopi AirSiras un Gern-sejas,
sarkanraibi ar 4 un tauku.
Šķiet būs caurmērā labākas kā mū­su
sarkanraibās un KB krustojumi.
Sevišķi veselīgi lopi, jo ziemā tiek
katru dienu, neskatoties uz aukstu­mu,
dzīti dzirdīt un primitīvās kū­tīs
nav izlutinātas. Piemēroti ēdinot
man visas jaunpienes dod 20 litru
un vairāk dienā. Caurmēra govs
maksā no 150—175 dol. Izcilus su­gas
lopi 300 un vairāk. Labība 6—7
centi kg, rauši 7—9 centi. Piens 10
spriež, k a . . .
Mani uzmodina viegls pieskā­riens
— mūsu kaimiņiene vēl mani
Informē par nākamo ceļu un, at­stājusi
savu adresi, atvadās. Viņa
izkāpj, bet es gribu snaust tālāk.
jMz'muguras sēdošais kungs man
kaut ko saka un rāda uz logu. Re­dzu,
ka esmu izdarījusi kļūdu: ārā
uz tukšā perona pusnakts stundā
stāv mana paalņa. Ir sācis diezgan
stipri līt. Lai nesamirktu daudzie
cepures plīvuri, viņa uzlikusi cepurei
aivīzes.Viņa stāv pacietīgi tumsā un
lietū un smaidīdama māj man vēl
vismaz savas piecas minūtes, līdz
Yilciens sāk kustēties im mēs vairs
viena otru nevaram saredzēt.
Džemstaunā, jūnijā. T.DuSulte
Pēd pārbaudītiem aprēķiniem I
Austrālijas' tagadējais 7.5 nailjonu '
iedzīvotāju skaits, ja to nepalieli­nātu
ar ieceļotājiem, kādos 20 ga­dos,
varbūt, vēl turpinās pieaugt
līdz 8 miljoniem, bet pēc tam pa­kāpeniski
samazināsies. Lai to no­vērstu,
valdība izstrādājusi plānu
70.000 cilvēku ielaišanai gadā. Des­mit
^ados tas dotu 700.000, bet 50
gados 3.500.000. Tomēr pacēlušās
balsis, ka arī tā vēl par maz.
Sidnejas laikraksts The Argus Ie­vieto
veselu rakstu sēriju, kurā val­dība
vispirms aicināta ielaist zemē
vairāk jaubu ieceļotāju un tad ari
vairāk rūpēties par to asimllēšanu.
„Kā gan varēsim ar tagadējo ma­zo
iedzīvotāju sk^tu pamatot savas
tiesibasi dzīvot kohtinehtfi," raksta
autors Augustīns Lodeviks, „kufā
pietiktu telpas 30 miljoniem pie
austrāliešili dzīves veida pieradu­šiem
cilvēkiem? Pielāgojoties Eiro­pas
standartam, šeit varētu dzīvot
pat 60 miljonu. 70.000 pieaugums
gadā ir pārāk niecīgs un nav arī
attaisnojams ar atrunāšanos, ka
lielāku ieceļotāju masu uzņemšana
būtu pārāk komplicēts un grūts
darbs. Dauclzas mazākas valstis va­jadzības
gadījumos rīkojušās daudz
enerģiskāk. Somija vienā gadā no­vietoja
jaunās dzīves vietās pus­miljonu
cilvēku, kas nebija gribē­juši
palikt padomju okupētos ap­gabalos.
Grieķija pēc pirmā kara īsā
laikā uzņēma 1,5 milj grieķu bēgļu
no Turcijas un tāpat to darīļa arī
Bulgārija.!
Jadeļ vini jau prieks kara nebrauca uz Amerikur
KO DOMS CAURMĒRA . ^ R I K A N I S PAR DP UN EMIGRĀCIJAS PROBLĒMU
Ņuhevenas lielais dienas laik­raksts
Nev\r Haven Evening Regi-ster,
kā atsevišķo numuru lappušu
skaits sniedzas no 24—80, sarīkojis
Mauju savu lasītāju saimē, lai no­skaidrotu
caurmēra amerikāņu do­mnas
par DP emigrācijas likuma pa­plašināšanu.
Laikraksts aptaujas
ievadā piezīmē, ka Vācijā, Itālijā
un Austrijā DP nometnes smok
vesel$ miljons bezpajumtnieku, kas
ar lielu sasprindzinātību seko strī­diem
un pārrunām, ko Sav. valstīs
«raisījis emigrācijas likuma papla­šināšanas
projekts.
Kā zināms, DP likuma papildinā­juma
projekts, kas paredz ieceļotā­ju
kvotas paaugstināšanu vēl par
100.000, izraisījis ASV dzīvas pār­j
ā s gan par, gan pret. Sniedzam
zemāk zīmīgākās atbildes, ko laik­raksts
saņēmis savā aptaujā.
Luize M e l t b i j a , bibliotēkā-
.Jā, es labprāt vēlētos, lai DP
ieceļotāju skaits kļūtu lielāks. Do­māju,
ka tas palīdzētu pasaulē
stiprināt demokrātiskās Idejas. Ir
^esa, ka pie mums valda darba
pārpilnība, bet ja šos 100.000
yienm§rīgi sadalītu pa visu zemi,
J«d Amerikas 140 milj, iedzīvotā-llem
tie nebūtu nekāda nasta."
Dāvids Po'vers, darba in­spektors:
«Palielināt DP skaitu? -
f. Bet, sakiet, kur gan mēs lai. rodam
h !? P^i^^^^i^^ Dzīvoju, piemēram,
patlaban pie saviem sievas vecā-
«em. Piecus gadus, t. i . kopš esmu
. veltīgi meklēju dzīvokli.
Mums Ir 2 bērni, un mēs būtu ap-
J ^ f i t i ar mazu dzīvoklīti, bet
n^sam to līdz šim atraduši. Tāpēc
mugās ļoti uzmanīgi uz jaunu un
atkal jaunli tūkstošu Ievešanu. Kā
zinu, pārvietotās personas Eiropā
dzīvo nometnēs. Ja tām arī Ameri­kā
ierīkotu nometnes un viņas ar
tām būtu apmierinātas, tad — all
right — lai viņas nākļ"
Dr. N. V o l a d a r s k i s , zobārsts:
„Vēl 100.000? Bet noteikti! Mums
šeit Amerikā ir vēl pietiekami tēr­pās
un darba iespēju. Jo vairāk
mums būs cilvēku, jo veselīgāka
būs mūsu saimniecība. Bez tam
esmu pārliecināts, ka palīdzēt šiem
nelaimīgajiem ir Sav. valstu morā­liskais
pienākums."
D ž e m s Rošs, ierēdnis: „Nē, es
neatzīstu šo soli par pareizu. Ir
visai apšaubāmi, vai šie cilvēki vis­pār
simpatizē mūsu valsts iekārtai
un^ mūsu demokrātiskām idejām.
Un kā gan mēs varam'būt droši, ka
viņu vidū nav komunistu aģentu?
Patlaban Amerikas konjunktūra
nav izdevīga, un tādēļ mūsu vadī­tājiem
valstsvīriem labāk būtu jā­ierosina
jautājums: kādēļ pārvieto­tās
personas neatgriežas savā dzim­tenē?
Ticu, ka šādā ceļā mēs daudz
ātrākā laikā atrisinātu DP proble-
Izgriezt! Uzglabāt!
Tautisko lietu amatnieki,
kas izceļo uz ASV. var viegli gūt
blakus peļņu. Pieņemu pārdošanā:
kokgriezumus, metalla kalumus,
ādas darbus, keramiku, sudraba iz­strādājumus,
dzintara izstrādāju­mus,
tautiskos audumus, taut lelles
un citas lietas. Mr. R- Pētersons, 96.
Columbia ave,Newark, N. J., USA.
(Nr. 46)
mu. Ja DP tik ļoti vēlas tikt uz
Ameriku, tad es jautāju: kādēļ viņi
to nedarīja jau agrāk, kaut, piem.,
priekš kara?!"
D a n i e l s Hīršs. students:
„Bet. protams, mums jāpalielina ie­ceļotāju
i kvote! Neaizmirsīsim, ka
Ameriku kolonizēja tieši šādi cil­vēki
un mūsu zeme tagad saisnie-gusi
pln^of vietu pasaulē. Sle cil­vēki
tur Eiropas nometnēs ir. tā
teikt ..pirmšķirīga materiāla"; esmu
bijis pats saskarē ar viņiem un
varu to ppgalvot. Neticu, ka mūsu
pašreizējais saimniecLīkais stāvok­lis
neļautu paaugstināt kvott."
C. A. S o f ī l d s : „Man nav ie­bildumu
pret DP leceļoiianu, bet tas
nedrīkstētu notikt patlaban, kad
mūsu saimnieciskā dzīve slid uz
leju. Vispirms saved'sim kārtībā
savu saimniecību un tad aicināsim
viesus." '
H o v a r d s A, Ņ ū t o n s , skolo­tājs:
„Mana pieeja šim jautājumam
ir citāda. Es nerunāja par 100.000
vai 200.000. Svarīgākais ir. ka šie
cilvēki tur nometnēs neprot a»nāt
angliski. Vispirms lai tiem iemāca
angļu valodu, lai viņi varētu būt
noderīgi darbā, im tad runāsim par
skaitļiem."
L Lekmens, inženieris: „Mēs
varam droši ielaist Amerikā vēl
100.000. Eiropa nespēj palīdzēt šiem
nelaimīgajiem, un atgriezties mā­jās
tie arī nevar. Kādēļ mums jā-izšķiež
līdzekļi DP uzturēšanai Ei­ropā,
ja mēs, pārvezdami tos šeit.
tiktu vaļā no šiem izdevumiem un
jaunās darba rokas pie tam palī­dzētu
atkal nostabilizēt mūsu saim­niecisko
varenību!" L. Sv.
Vienīgi divi lietas var glābt rie.
tumu civīlizācijas priekšposteni
Austrālijā: dzinātibas pieaugums
un kāpināta Immigrācija. Esam jau
zaudējuši daudz laika, jo pirmajos
četros pēckara gados daudz vērtīgu
eiropiešu jau aizceļojuši uz citām
zemēm. Tagad, kad kuģu satiksnie
jau puslīdz normāla, mums jāatgūst
zaudētais un jānodrošina sev tik
daudz Eiropas DP, cik vien Iespē­jams,
iekams tie izceļo uz zemēm,
kur dzīves un klimatiskie apstākļi
daudz sliktāki nekā Austrālijā."
Raksta autors tālāk neuzskata par
pareizu, ka, dzenoties vienīgi pēc
darba rokām, Austrālijas komisijas
Eiropā vervē galvenokārt vīriešus.
Pareizas iedzīvotāju politikas no­lūkos
pastiprināta' mērā aicināmas
arī sievietes un pie tam ne mazāk
kā 12 sievietes uz 10 vīriešiem, jo
Austrālijā tagad vīriešu ir vairāk,
nekā sieviešu.
Pretēji pašreizējai praksei, kad
vieniniekus novieto rūpniecībā un
lielajās lauksaimniecības, austrālie­šu
publicists ieteic apgādāt jaunos
immigrantus ar pašu saimniecībām.
Austrālijas vēsturē jau bijis gadī­jums,
kad pag. gadusimteņa vidū
ieceļotāji vācieši, apsaimniekojot
individuālas mazsaimniecības, kļu­vuši
par turīgiem un apmierinātiem
austrāliešiem. Zemes Austrālijā
diezgan, daudzi apgabali pat vēl nav
pienācīgi Izpētīti. Nav noliedzams,
ka laukos ir arī lielāks dzimstības
procents, kas būtu otrs iemesls šā­du
saimniecību veicināšanai. Ja tad
rastos iedzīvotāju pārprodukcija
laukos, tur liekās darba rokas da­biski
ieplūstu arī pilsētu rūpnie­cībā.
Tālāk autors polemizē ar tām vie­tējo
iedzīvotāju aprindām, kas vē­lētos
asimilēt jaunieceļotājus rekor­da
laikā, iekļaut tos iespējami ātrā
laikā austrāliešu sadzīvē, liekot tiem
aizmirst savu valodu un paražas.
Šādas tieksmes Austrālijā radušās
tādēļ, ka līdz šim tur no jauna
ieceļojuši gandrīz vienīgi angļu kul­tūras
ļaudis, kas tuvi vecajiem aus­trāliešiem.
Citādi tas bijis Amerikā,
kur saradušies dažādu tautību un
valstu ļaudis. Ļaujot šiem svešinie­kiem
brīvi lietot savu valodu, pat
nometinot tos vienkopus, Austrāli­jai
nekādas briesmas nedraudot.
Neesot" pamatotas arī izteiktās ba­žas,
ka, kopā dzīvojot, šie ieceļotāji
varētu vieglāk pakļauties fašistu
vai Ikomūnistu propagandai. Austrā­lijā
ir daudz vācu pēcnācēju apdzī­votu
vietu, bet ari tur nacionāl­sociālistu
propagandai savā laikā
neesot bijuši nekādi panākumi. Ve­cie
austrālieši jaunos asimilējot bez
grūtībām un ātrā laikā.
iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiaiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii
NODROŠINĀJUMS
Vecs InBlānls Ierodas Oklahamas. Ue-
.lākajā bankā un prasa aizdevumu.
„Clk Jums vajadzētu?"
„Divl slmU dolāru."
„Un kStiu droSIbu varat piedāvāt?"
..Katram dolāram vienu zirgu. Man
Ir divi simti zirgu."
Protams, tas ir pietiekami, uh In­diānis
aizņēmumu dabQ. Driz vien viņš
atkal Ierodas bankā un pie kases lodziņa
pārskaita savu naudas iuksnUl — trīs
simti dolāi-u. No šīs summas viņš sa­maksā
savu parādu un procentes, bet
pārējo naudu bāž atpaka} kabatā un
griežas uz projām icSanu.
.,Val jūs savu naudu negribētu uzticēt
mOsu bankai uzglabāSanā?" jautā ie­rēdnis.
,3m," nomurmina vecais sarkanfidai-nis
un jautājoši paskatās bālģfīmim Ueši
seja. „Clk zirgu Ir Juma?" (p)
centi litrā, sviests 1.40 dol. Fosfora
mākslīgie mēsli — 30 dol. tonnā,
kālijs (6OV0) — 60 dol, slāpeklis 30»/«
— 78 dol. Vidējs siens — 25 dol,
auzu salmi, presēti 12 dpi, tonnā.
Timotiņa, auzenes, angļu raizāles,
kamolzāles sēklas no 50—70 centi
kg. Āboliņi, lucerna 1 doL kg, ska-rene
1.50 dol. kg.
Kā redzams, tad piensaimniecība
atmaksājās 2—3 reizes labāk kā
Latvijā. Pašlaik tirgū parādījies pir­mais
margarīns Kanādas vēsturē,
kas mazliet sitis piena produkta
cenas uz leju. Sviests ir Jau 10 centu
lētāks, pilnpiens vēl turas cenā. Tfi
tad katram lauks, pionierim Kanā­dā
būtu jāsāk vismaz ar minimālo
piena lopu skaitu, lai krātu kūts­mēslus
zemes auglības celšanai (kas
šeit Ir pamatīgi noplicināta) un nā­košās
Izdevīgākās nozares —• sakņ-
.kopības nodrošināšanai. Daudziem
trūkst minimālo līdzekļu govju ie­gādei,
tāpēc pirmā vasarā būs jā­iztiek
ar sakņaugu ražošanu, kūts­mēslus
pērkot; tos var dabūt diez­gan
un maksā 1—2 dol. to;inā. Auto
transports lēts, atkarībā no tāluma
0,50—1 dol. par tonnu.
Sakņkopiba neprasa lielus kapi­tāla
ieguldījumus. Stikli 10 metru
lecektij maksā ap 30 dol. Ja nepa­spētu
uztaisīt lecekti, var audzēt
vēlās saknes. Visas saknes maksā
labi, ja vien var nodrošināt tirgu.
Bet tā kā darba spēka trūkuma dēļ
audzētāju (es rakstu par Jaun-skotiju)
nav daudz, tad ši problēma
Ir atrisināma. Ideāla liieta būtu at­vērt
tuvākā pilsētiņa savu sakņu un
piena veikalu, jo tad var Iegūt par
pienu 20 centu litrā un par saknēm
7()—80Vo vairāk! Cenaiskg — kā­posti
agrie 10 c. vēlie 6 c, pjiķu
kāposti 18 c. galviņā, lapu selerijau
(jābalina, apraušot ar zemi vai se­dzot
ar cļēļiem) 18 c, galviņā, galda
bietes 7 c, burkāni 5—10 c, pastl»
nakl 10 c. sīpoli 10 c„ kāļi 3 c, to­māti
14—20 c, šķiramitS zirņi 30—40
c, pupiņas, pakšu, 12—25 c.
Aitkopība. Labas krustojuma aitas
uz pavasara pusi pagrūti dabūt,
maksā 15—20 dol. Jēri rudeni — 12
dol, vilna 70 centi kg. Laba nozare
— neprasa darbu un šeit ir dauda
nekultivētu ganību. Jārēķinās ar
žogu ierīkošanu. 400 in dzeloņstie^-.
pule maksā 5,50 dol
Gaļas lopi. Par % g. veciem Sortŗ
hornas vai Herefordas teļiem"/JB-maksā
50—60 dol. Pārdodot l%\ g.
vecus par dabūt ap 100—120 dpL
Atskaitot ēdināšanu un kopšanu
Cūkkopība. Vaislas cūkas 50—60-
dol Sivēni 6—8 nedēļas veci 10—12
dol Par bekonu var dabūt 50 dol
Pērkot spēkbarību - tirienesa 15—18
dol. no bekona. — Vistkoplba. Olas
50—60 centu ducis, }^ vai gadu ve­cas
vistas maksā 1,75—2 dol Viena
vista caurmērā dod 1.50 dol tīrie-nesu.
— Vismazāko ienesu dod la­bības,
tā prēriju un kombainu mo­nopols.
Citas cenas: vieglie \m pussmagle
auto 1500 dol, traktori 1600—2000,
gurnijriepu rati 200 dol, citas laulcs.
mašīnas maksā ap 50''/ō mazāk dol
kā Latvijā latu. Labs zirgs no
100-150 dol Darba rati 50—60 dol,
ragavas 25—30 dol Lietotu inven-?
tāfu var dabūt par puscenu un lē­tāk.
Jaunskotijā ir mazsaimniecību
rajons un lauks, līmenis zems. Ie­mesli:
saimniekošanas veids eksten­sīvs,
jo nav zināšanu ui^trūkst dar­ba
spēka. Visas ražas 2:cmas.* nevie­na
nozare nav pietiekoši plaša, lai
jūtami atmaksātos. Nelieto mākslī*
gos mēslus, nekultivē zālājus, ne-
;baro lopiem lēto spēkbarību. Brauc
ar auto. bet lopiem nav ko dzert.
Kad sarunās ieminos, ka esmu agro­noms
ar vispusīgu praksi — viņi
tomēr turpina mani m;lcit saimnie­košanas
pamatjēdzienos! Sekas: jau­natne
pāriiecināla, ka lauksaimnie­cība
neatmaksājas un aizplūst uz
pilsētām vai strādā gadījuma dar­bus.
Daudz saimniecību pārdod par
ēku vērtību, zeme un mežs par brī­vu.
Cenas no 1000—3000 dol Rente
no 100—200 dol gadā.
Esmu pāriiecināts, ka Jaunskotijā
ir piemērotākā vieta latviešu lauk­saimniekiem,
kas grib tikt pie sava
kaktiņa, sava stūrīša zemes. To de­rētu
Ievērot latviešiem Anglijā un
Beļģijā, kas būtu iekrājuši naudu
un vēlētos emigrēt uz Kanādu.
Gribētu zināt, vai daudz būtu vēl
tādu agronomu, kas vēlētos braukt
uz Kanādu un būtu spējīgi īsā lai­kā
izveidot paraugsaimniecibas. ja
zemkopības ministrija dotu atbalstu
saimniecību rentēšanai resp. pirk­šanai
uz nomaksu. Pēc ziņu saņem-*
šanas rakstīšu lūgumu ministram
;Otavā, apgaismojot bēdigo lauk­saimniecības
stāvokli un paraug-saimnieclbu
tikla izveidošanas ne­pieciešamību.
Vēlreiz atgādiriu, ka litbildēšu ti­kai
tām personām, kurām man būs
konkrēta iespēja palīdzēt. ,
J a u n s k o t i j ā , jūnijā.
A. Jeseas.
1