Bavarijas Latviesu vestnesis, July 13, 1949

              it,
ii-*
y Nr. 75 (297) .1949. g. 13. JūUJā.
/ Ar autora parakstu vai miciaļlem pa*
likititajoi rakstos izteiktas domas nav
Icatii ciņa redakcijas domas.
Baltijas universitātes
pārvietos uz veco 1 V
esorus
nometni
V - - - " .
Lotviesu parslovis A. Skrebers izbraucis uz Zenevu
SARKANA
ATOMU BUMBA 1
'Aukftfi kara vissabiezinātfikajfi
imnkti panākts modus vivendi un
iHuriiiiai par i ! moduša ledzlvlnāia*
Htt iurpinfis. Abas puses atzīmē pa-
Hlkumua — pa^me, ka vai nu jā-
SOiadi neveiksme vai arī panāku-nm
nav vispār, bet tie meklējami
kitri lavā plāksnē. Vienādi vai ot-sUIĻ
bet pozīciju kara atmosfairas
B«nbiē vairs nav, lai gan pa gaisa
tUttt iidmailnas savu joņoSanu vēl
iurrif»! turpina. f !
Bfi i^ta aukstais kaŗS ar to iz*
beldztea nav. Optimisti domā, ka ar
Purbes sarunām sākts lēns, bet to-
^ iespējams, sarunu un sadarbi*» im oeļi un tas var novest pie ilg-itoiai/
saprašanās. Neaizmirsīsim,
ki sarunu stadija mēdz veiksmīgā
bOt tad, kad abas puses ir puslīdz
Menldl atipras ua to varbūtējās
iespDaa kara verdošajā fazē, par
dk to viipār iespējams iepriekš no­t
ī m , ari līdzsvarotas. Tādē} savā
llaiiči tāCu ieii iespaidīgi vīri (do-ļieā^
m, ka tie bija tikai optimisti!)
tet^oa izdot Pad. savienībai atoma
Imflibai noslēpumu, lai tā vienai
Izzustu nervozais apdraudē-ļunia
stāvoklis un rastos izlīdzlnā-larunu
iespējām uz līdzīgās
i Tas tomēr nenotika, jo Rin-
Um var atrasties arī vēl tālāk uz
«iUStrumiem no viņu līdzšinējās
4zimtanes, un tad nervozitāte pār-
|>^st6i strauji uz otru pusi.
^ Kamēr notiek Si taustīšanās un
<;e}tt meklēšana, aukstais karš tur-pbH.
Tāpat arī turpinās pastāvīgā
elņa par iniciatīvu un iedarbošanās
m * pretinieka komunikācijām, lai
piespiestu otru pusi atkāpties.
:Krmļa kontrolēta territorija tur-p&
ia neatlaidīgi palielināties, un te
daudz nepalīdzes prātojumi par
/varbūtējo Maotsetunga titolsmu.
vTofhēr rietumu pusē vēl. vienmēr
Valda pārliecība par savu pārāku­mu
^katrā iespējamībā, kura balstās
gan uz atomu ieročiem, gan ari pā-irāko
techniku, tās pielietošanas
māku vn prasmi un tikpat kā nele-tobeSoto
kapacitātes - kāpināšanu.
Irt ja|ot --fleit ir ticība pārākam
l^f^ofumam un spējām vajadzī­bas
gadījumā to lietot.
. Mēs negribam zīlēt, kad tautu
thk tiks pie savas sarkanās spēļu
bumbas (ja ticēt dažām kiņām, tad
to Jau piepūš), jo Kremļa noslēpu­mu
izdibināšana piekrīt Iestādēm,
Jkufas par saviem soļiem ir pārāk
muBrunigas, lai no tā ko secinātu,
un Kremļa noslēpumu apzinStāju
iin IzpjBiuaēju presē patiesības mī-
1^st9:iU atstāsim viņu pašu sirds-aiēilgii.
Tomēr tā savādi liekas, ^ka
«enl)a vīriem, kaut arī tos vispār
ātzist par cietiem un mērķtiecīgiem,
'girttilltos tikai par katru cenu pa-iittt
rietumu sasniegumus, un ka
tlļe» lai panāktu šos sasniegumus,
ietu tikai pa vienu ceļu, t. i. to, pa
kuru bijis Jāiet rietumu zinātnieku
* un pētnieku saimei, līdz tā tikusi
pie saviem sasniegumiem. Ja tas tā
būtu, tad būtu arī tiešām iespējams
pusUdz labi aprēķināt, kad šāda
fāze iestātos un yur pa to laiku būtu
aizgājušas rietumu spējas, un vai
.atsarpe šinī laika sprīdī palielinā-
Jusieii vai pamazinājusies. Bet pa
vienu ceļu skrien tikai godīgi spor­tisti
un arī tad tie rūpīgi Jākon­trolē.
Šķiet gan, ka šos priekšnotei­kumus
mēs te nekur neredzam.
Katrs sekmīgs spiegu gājiens ceļu
Ievērojami samazina, tāpat arī daža
laba rieturhu zinātnieka «progresa
mīlestībai
Mūs patlaban visvairāk Interesē
tas fakts, ka gatavā un praksē iz­mēģinātā
atomu bumba tomēr ne-atbfidda
otru pusi ne no aukstā
kara turpināšanas, ne arī no savu,
tā ^akot, aukstā kara «sarkano
atombumbu" pielietošanas. Sī lieta
ir tomēr visai ievērības cienīga.
t^^visam bez komentāriem rietu­mi
uzņēma ziņu par visai drīzu kā­das
sarkanās atomu bumbas pielie­tošanas
iespēju. Bet tai jāveltī sava
uzmanība, jo tās iedarbība var iz-
Busties daudz plaSēkā rādijā ne-i
rietumu pat visstiprākajā no
esošajām atomu bumbām. Tā nesen
jīņo% ka Pad. savienībā apsverot
iespēju izbeigt maizes pārdošanu,
padarot maizi brīvi pieejamu ik­vienam
pilsonim pēc vajadzības.
Neapstāsimies pie jautājuma, vai
tai vispār iespējams, vai uz Ugu
lajhtt un uz kā rēķina to darītu, bet
atceiisimies tikai tādus faktus, ka
JUJi un ar! daudzās citās vietās
^viki nekad nav paēdis, ka cil­vēku
visu mūZu nomāc rūpes par
viņa vecumā dienām, lai kur viņš
dzīvotu, ka zaudētā paradīze vēl
arvleiei ir visu kopīgs sapnis un visu
ailto zemju iemītnieku Ideālu par
maiii bez darba un baudu, kādu
dod dolce far niente. Prezidenta
Trūmena augstsirdīgā, dzīves ne-
LCK britu joslas delegācijas pa­plašinātā
sēdē, kurā piedalījās arī
BCP un apgabalu pārstāvji un mū-'
su valsts ārkārtējo pilnvaru nesē­ja
sūtņa K. Zariņa izraudzītais pār­stāvis
pie IRO galvenās mītnes Ze-nēvā
A Ski;ēbers, kas, braucot uz
jauno darba vietu, iepazinās ar
bēgļu dzīvi Vācijā un mūsu cen­trālo
organizāciju darbību, LCK
vicepriekšsēdis un delegācijas va­dītājs
V. Jaņums ziņoja, ka DV
valde ierosinājusi britu jbslas sar­džu
vienībām, uzņemties regulāru
tbc slimo bij. karavīru un citu tau­tiešu
aprūpi. Sāda aprūpe dotu
katram no 280 slimajiem pabalstu
ap I)M 10 mēnesī. Sakarā ar no­metņu
pārvietošanu, DV centrālā
valde pārvietojusies uz Blomber-gas
nometni, bet pasta adrese tai
Detmold, Wittje Str. 8.
BCP latviešu pārstāvis A. Tra-pāns
ziņoja par notikušo apspriedi
ar LWF pārstāvjiem, kurā pārru­nāti
jautājumi par invalīdu, veco
un slimo tautiešu izceļošanas veici­nāšanu
uz ASV. BCP izdarījusi ie­sniegumu
par pārkārtojumiem iz­ceļotāju
bagāžas lietās, lai atļautu
līdzi ņemt zināmas mantas (radio,
foto aparātus, pulksteņus), kas tau­tiešu
īpašumā jau no Latvijas. Ar
UNt pārstāvjiem pārrunāts arī
jautājums par palīdzību baltiešu
universitātei, pie kam solīts atbalsts
sakaru uzņemšanai un palīdzībai
rast jaunu darba lauku ASV. Ar
jaunajiem noteikumiem par DP
izglītību paredzama zināma DP
studentu skaita samazināšana, at­sijājot
nesekmīgos un tos, kas stu­dijas
turpina vairākās fakultātēs.
Transporta nometnē uz ASV Gro-nā
izceļotāju dokumentus vēl pār­bauda
ASV tieslietu resora pār­stāvji.
Bijuši gadījumi, kad dažiem
blj. karavīriem izceļošana apturē­ta.
Sajā jautājumā būtu vēlams
īpašs iesniegums minētam resoram.
Tāpat minētajās kontrolēs ir no­teikums,
ka izceļotājiem, kas pār­sniedz
50 g. V., jāpārvalda angļu
valoda. Bāriņu pārvešana uz ASV
noslēgusies. Tagad Ir Ierosinājums
ASV latviešiem rūpēties, lai šie
bāriņi tiktu uzņemti latviešu ģi­menēs,
V .
Pārrunāja arī Jautājumu par Iz­ceļošanas
veicināšanu tSm gipupam;
kuras līdzšinējās schēmās grūti ie­tilpināt,
un pēc A. Dravnieka
priekšlikuma pieņēma lēmumu no-
Izšķirieties kamernav par vātt
AVSIBSLUAS AUG8BUB0AS MI SUAS VAHTSĀJA Mr. VOlfiONA
APCiEHOJinas HAVNSTETENES NOMETNE
iias
braucējiem jag^aida
Jūnija pirmajā pusē Gronas tran-sitnometnē
ieradās zināms skaits
emigrantu, kuru ceļā mērķis bija
Kalifornija vai citi ASV dienvid­rietumu
štati. Sākumā šos braucē­jus
iedalīja Ņujorkas vai Bostonas
transportos, paredzot, ka pāc Ame­rikas
krastu sasniegšanas tie dosies
tālāk pa dzelzceļu cauri visam kon­tinentam.
Tagad paziņots, ka šiem
braucējiem jāgaida kuģis uz Ņuor-leansu
(Meksikas līcī), kas pēc sa­raksta
paredzēts tikai 30. jūlijā.
Tādēļ arī vairākām latviešu ģime­nēm
un lielākam skaitam vieninie­ku
būs vēl dažas nedēļas jāpavada
Gronā.
Pēc paziņotā kuģu braucienu sa­raksta,
kas, protams, var grozīties,
līdz jūlija beigām no Brēmerhāfe-nas
plānoti vēl šādi transporti: 11.,
13. un 19. 7.'uz Ņujorku-(ar 878,
822 un 881 pasaž.), 20. 7. uz Bosto­nu
(1082 pasaž.), 26. 7. uz Ņujorku
(826 pasaž.), 29. 7. divi transporti
uz Ņujorku (1003 un 943 pasaž.), 30.
7. uz Bostonu (884 pasaž.) un Ņuor-leansu
(829 pasaž.). Bez tam 14. 7.
paredzēts transports no Kukshāfe-nas
uz Halifaksu ar 1200 pasažie­riem.
L. 0.
pttetnēs sākt šajā grupā ietilpstošo
personu rej^st^āciju un datu
savākšanu, lai pēdējos vsfrētu no­dot
ASV labdarības organizāciju
rīcībā, dodot tām iespēju iespaidī­gāk
sekmēt tautiešu izvietošanu.
J. Niedra ziņoja par savu brau­cienu
uz AngUju un Beļģiju. Ar
gandarījumu atzīmēja Latviešu or­ganizāciju
padomes Beļģijā nodoto
ziedojumu LCK ārējāb informāci­jas
fondam — 3.600 franku. A
Dravnieka ziņojumā par skolu lie­tām
atzīmēja, ka ar jauno instruk­ciju
paredzēta mācību nauda stu­dentiem
im vidusskolu audzēk­ņiem.
Pēdējiem trūcības dēļ pare­dzēts
gan skolas naudu samazināt
un atlaist, bet studentiem mācī­bas
maksa būs jāmaksā, ūn tas sa­gādās
jaunas grūtības.
Lejassaksijas apg. pārstāvis R.
Kukainis ziņoja par' pārkārtoju­miem
apgabala nometnēs. Giftenes
un Bevemas nometnes pārceltas uz
Oldenburgas rajonu, un pēc kāda
laika gaidāma arī Vatenštetes un
Halendorfas pārvietošana, tā ka
lielākais centrs apgabala austrumu
joslā paliks vienīgi Dedelstorfa.
Papildu transitnometnl Ventorfai
iekārto Delmenhorstāi un papildu
nometni Fallingbostelai Honā—Bel-zenē.
Sakarā ar pārkārtojumiem
apgabala pārstāvība pārgājusi uz
ACCU nometni Hanovarā un turp­māk
pārstāvības un pārstāvja R.
Kukaiņa adrese būs (20a) ' Hanno-ver-^
tocken, ACCU Baltie DP
Camp, Garbsenerlandstr.
Ziemeļapgabala pārstāvis St.
Jaundzems ziņoja i^ar pārkārtoju­miem
nometnēs Flensburgā, kur
uzsākta Antverpes pārvietošana uz
Meiervīku. Līdz augstam Ķlles no­metni
paredzēts pārvietot uz Lībe-ku.
Tāpat uz Lībeku Iespējama no­metņu
pārvietošana no ' Hamburgas
rajona. Tā Lībelta izveidosies par
pēdējo mājvietu pirms novada tau­tiešu
pārcelšanas uzl Oldļenburgas
rajonu. Sakarā ar baltiešu univer­sitātes
paredzēto darbības izbeig­šanu,
paziņots mācības spēkiem,
ka pa divi ģimenēm nedēļā viņi
varēs pārcelties uz veco ļaužu no­metni
Gēstachtā. Seit atļauts tur­pināt
zinātnisko darbu, ņemot lī-
Julnu.4arb*^,^k)^i^^^^^ j^;^
skola Flensbi^rga. ^
" tCK archil^a' pārzliiiž Jf:' ftasrt^^^^
nis ziņoja, ka ap 500 kg svarīgāko
archlvāliju, kas nosūtītas uz ASV,
jau pienāli;ušas Huvera institūtā.
Sim sūtījumam sekos nālcošais, bet
mazāk svarīgās arphivālijas novie­totas
tepat Vācijā. Archiv$ uzņē­mies
apzināt un dokumet^tēt arī
latviešu kapu vietasi Vācijā. Tā ka
tālāļcā emigrācija pieaug, tad šim
jautājumam jāveltī nopietna vē­rība.
V. Januma vadīto sēdi nobeidzot,
tās dalībnieki noklausījās A, Skrē-bera
norādījumus par viņa tuvā­kajiem
uzdevumiem jaunajā dar­ba
vietā un pārrunāja vairākus ie­rosinājumus
šajā virzienā. Tāpat
pārrunāja priekšdarbiis LCP sesi­jas
sasaukšanai, kas paredzēta bri­tu
joslā jūlija beigās. E. R.
DF ANGĻV JOSLĀ NEVAR
SAŅEMt
BEZDARBNIEKA PABALSTU
Sakarā ar britu Joslas IRO pār­valdes
iesniegumu CCG, ka vācu
darba pārvaldes atteikušās DP mak­sāt
instrukcijā Nr. 117 paredzēto
bezdarbnieku pabalstu, joslas ties­lietu
pārvalde Herfordā paziņojusi,
ka šāda rīcība ir pareiza^ Ijo DP sa­ņemot
uzturu un apmešanos savās
nometnēs, par kuru, ja | D? ir bez
darba, tiem ari nekas nav jāmak­sā.
Vāciešiem, turpretim, kuriem
bezdarbnieku pabalstu izmaksā, "no
ši pabalsta jāsamaksā par dzivckU
" un jāizpērk devas.
HaunStetenes baltieSu DP nomet­nē
ieradās Augsburgas izceļošanas
centra AustrāUjas misijas vadītājs
Mr. Vulsons, Augsburgas (5.) IRO
apgabala emigrācijas un repatriāci­jas
daļas vad. L. Lotheimas u. c
darbin. pavadībā, lai informētu par
AustrāUju un atbildētu uz jautāju­miem.
L. Lotheima uzsvēra, ka visi
nevarēs aizbraukt uz ASV un tādēļ
Jau laikus Jāizšķiras kurp izceļot.
Viņa esot pārsteigta par nometnē
izdarīto aptauju, kurā no apm. 4000
cilvēkiem uz Austrāliju reģistrēju­šies
tikai ap 200. Šobrīd visiem sa­vas
vēlmes jāsalīdzina ar realitā­tēm.
IRO nevēloties pielietot nekā­dus
spaidus, bet varot gadīties, ka
jau pēc pusgada tā būs spiesta ne­vis
jautāt DP, kur tie vēlas braukt,
bet vienkārši norādīt — kurp jā­brauc.
Sis aizrādījums domāts tiem,
kas vēl nevar izšķirties.
Mr. Vulsons uzsvēra, ka viņš ik­vienam
ļauj pašam Izvēlēties, vai
braukt uz AustrāUju vai citur. Tu­vāk
informēja par bērnu piemak­sām
un vecuma pensijām Austrālijā
un atgādināja, ka pēdējās no valsts
saņemamas tikai pēc 20 Austrālijā
nodzīvotiem gadiem. Patiesībai ne­atbilstot
baumas, it kā bij. DP ne­drīkstētu
celt mājiņas, ja tiem ir
sākuma kapitāls.
pieciešamlbas un savas drošības
diktētā palīdzība mazāk attīstītām
zemēm par velti neko nedos, un, lai
gan *mēs saprotam, ka labāk zīle
rokā, nekā mednis kokā, tas
nav tik viegli iestāstāms tiem, kas
dzīvo tuvāk ekvatoram. Lozungs—
mai|^ par velti un ēd tik, cik vē­lies
^— ja to pavadīs kaut vai īss
piemērs un īstenība, attaisnos ne
tikai krāsaino, bet arī daudzu balto
acīs komunismu un to asiņaino iz­nīcības
ceļu, pa kādu tam Jāiet Ja
šīs propagandas atomu bumbas ie­darbību
laikus neparedzēs un ne­spers
pretsoļus, īstā atomu bumba
varēs mierīgi -sapelēt savā glabā­tuvē.
Neskaitāmi vēstures piemēri rāda,
ka daudzas tautas zaudējušas karu
jau pirms tā sākšanās, kad viņu
prāti bijuši saindēti un drosme sa­tricināta.
Auksto karu, vismaz no
vienas puses, vada tikai ar šādu
nolūku un gala mērķi; censties pie­kļūt
pie otras puses nervu un arī
muskuļu centriem, ja ne caur gal­vu,
tad pa apkārtceļiem. Eiropa un
Ziemeļamerika vienas pašas vairs
nav izšķirīgs spēks, bet ar līdz­šinējiem
aukstā kara paņēmieniem
territoriālie samēri arvien vairāk
nosveras sarkano pusē un jo sevišķi
strauji viņu kontrolēto cilvēku
skaits, kas jau tagad pa daļai ir
lielu neērtību cēlonis tirdzniecībā
un rūpniecībā. Bet arī atlikušā ter­ritorija
ir baciļu piesēta un pat
Anglijai ar tagadējo 'Londonas doku
strādnieku streiku jāsajūt šo baciļu
iedarbība.
Rietumi to visu redzļ bet turpina
aizstāvēties, un šī aizstāvēšanās
kā jau vilcinājuma kaujā, ir saistī­ta
vismaz ar territorijas zaudēšanu.
Aukstajam karam turpinoties, dau­dzi
sāk just, ka var pienākt arī te
iespēju robeža, aiz I kuras panākumi
grūti kalkulējami. Domājams, ka šī
robeža vēl nav tik bīstami' tuvu, un
rietumi, apzinoties savu pārākumu,
atļauj sev prieku turpināt vilcinā­juma
fazi aukstajā karā. Bet mums
tomēr negrib izzust no atmiņas
„šat>kami zakidajem" stratēģijas
liktenis. ' Robus
Uz Latvijas līdzstrādnieka Jauti*
^amu, kādēļ pēdējos transportos!
kas no Augsburgas aizgājuši ui
Itāliju, bija tik maz baltiešu. Ifr
Vulsons paskaidroja, ka tā bijusi
vienkārša sagadīšanās. No turpma»
kām atbildēm izrietēja, ka
Austrāliju izceļošanai pieņem bft-nus
ne jaunākus par 1 gadu. Tie
DP, kas ieradušies Austrālijā, var
izsaukt tikai asinsradiniekus. Ģim^
nēm īpašu ierobežojumu nav, prin«
elpā līguma slēdzējam jābūt vīranL
un dažādi tulkojamos gadījumoi
viņš iemērojot visus apstākļus.
mēr jāatceroties dzīvokļu trūkuma,
kas liek dot priekšroku Jaunājl^
lai tad tie piederīgos pēc tam iz*
sauktu. Tā paša dzīvokļu trūkuma
dēļ notiekot arī bezbērnu pto
šķiršana, bet ministrs Kalvels so»
lijis, ka turpmāk to pēc iespējai
vairs nedarīšot, Mr. Vulsons neti­cot,
ka bezbērnu pāriem būšot j|«
dzīvo šķirti abi līguma gadi.
Jautājumu nobeigumā L. LoUiel.
ma ar humoru, paziņoja, ka tum>
māk, šķiet, būšot jāievēro arī izoS.
ļotāju matu garums, jo vairākis
zemēs radies pārsteigums, ka DP
ierodoties ar matiem līdz plecieniĻ
kādi esot tikai māksliniekiem, utt
tā radot nevēlamu iespaidu, £. ASi
t I
DP tieslietu padomnieki arī angļu
i)
Tagad arī Vācijas angļu joslā »sā-kušl
darboties IRO juridiskie pa­domnieki
DP nometnēs, kas sniegs
padomus un palīdzību tieslietās no­metnēs
un arī ārpus tām dzīvotā­jiem
IRO reģistrētiem bēgļiem, kā
arī darba un sardžu vienību locek­lēm.
DP juridiskie padomnieki ne-
)ūs katrā nometnē, bet uz vairā­kām
nometnēm viens, pēc prin­cipa,
ka uz katriem 3000 DP būtu
1 algots DP juridiskais padomnieks
no tās tautības DP juristiem, kas
attiecīgajā novadā ir vairākumā.
Pavisam angļu Joslā paredzēti 57
nometņu juridiskie padomnieki un
bez tam atsevišķi DP juridiskie pa­domnieki
darbosies vēl pie IRQ no­vada
un apgabala pārvaldēm. DP
tieslietu padomnieku uzdevums pa­līdzat
,.DP sociālo -tiesību ;ļauķā, ^
aniatļa 'tiesību un arodtfiledijīliii jāti^'^
fājiirhos, atvieglot DĪ> ižklrtbt loif-fnālitāte^"
'dzimšansftt nliršaiiai^? lau­lību,
uzvārda maiņas un tml. lietās,
sniegt padomus laulības šķiršahas,
adopcijas, līgumu, testamentu, in­validitātes,
darba iaelaimes ga­dījumu,
konfiskācijas u. c. lie­tās,
palīdzēt sastādīt pārsū­dzības
IRO skrīningu lietās
un tamL Tā kā IRO nav iein­teresēta
aizstāvēt personas, kas
pārkāpušas likumu noteikumus, an­tisociālus
elementus un paraduma
noziedzniekus, tad DP aizstāvēšana
tiesās juridiskiem padomniekiem
Nometņu
dzīve
LATVIEŠU YV7CAs amerikāņu
joslas nodaļu pārstāvēm no 27.-~30.
jūnijam bija apspriede Prinā, kur
pieņēma latviešu YWCAs centrā­lās
valdes statūtus un ievēlēja
amerikāņu joslas pārstāves centrā­lajā
valdē: T. Erdmani-Endziņu, V.
Latsoni, Em. Kārkliņu un E. Med­ni.
Par YWCAs darbību Kanādā
un ASV referēja kanādiete Miss
Kristi. Viņa solīja rūpēties, lai Ka­nādas
YWCAs locekles atbalstītu
DP ģimenes, kas palikušas bez ap­gādnieka.
Sekojošā koncertā ar
dziesmānļi un ārijām piedalījās E.
Žagariņa, E, Druva un A. Saulīte,
bet klaviermūziku atskaņoja L.
Lāce. ^
BAIREITAS baltiešu nometni
sāka likvidēt jūnija beigās. Igau­ņus
pārvietoja uz Geislingenu, lat­viešus
pārceļ uz Memlngenu un
Kemptenl. Pēdējos pārvietos lietu­viešus.
AUGUSTDORFAS latviešu no­metnes
komiteja Varoņu piemiņas
dienā rīkoja izbraukumu uz kri­tušo
kaŗavieru atdusas vietām
Echelbomas, Giterslohes, Zennes
un Augustdorfas kapsētās. Neliels
apmeklētāju pulciņš ar prāv* Ozolu
varoņu kapu vietās piedali jās diev­vārdos,
un Augustdorfas gaidas ik
uz kapa nolika ozollapu vainagu.
FELLBACHAS nometnē, pienā­kot
tautiešiem no likvidētās Sillen-buchas,
tagad Ir 938 latvieši. Uz
Kanādu aizbraukušā komitejas
priekšsēža P. Brunnera un viņa
vietnieka A Grundmaņa vietā ie­vēlēts
A Sneiders un A. Grāvītis.
HEIDELBERGAS universitāti
bei?uši pirmie latvieši tnmdā: me­dicīnas
fakultāti Ciprijāns Gar-ancs,
Vitālijas Kasparijs, Georgs
Resnēvics un Lilija ZIverte, zob­ārstniecības
nodaļu Helmi Fogele
un Ārija Vīķele.
atļauta tikai īpašos gadījumos. Kur
DP tieslietu.padomniekiem nav \it»
sību praktizēt vācu tiesās, DP jā­griežas
pie pārstāvības tiesā pie
vācu advokātiem. IRO juridisko pa»
domnieku darbībai vienmēr jiblll
stingrā saskaņā ar juristu profeil»^
jas ētiskiem principiem un bez at­līdzības.
Juridiskos padomniekiii
amatos apstiprizi^ls IRO angļu jos* '
1as galv. juridiskais padomnieks '
Lemgo Mr. J. D. Kellijs. Zieme- ^
reinas Vestfāles apgab^ā par Det*
moldas novada juridisko padomnie­ku
amatā jau apstiprināts senfitors :
Augusts Rumpēters, ar darba vietu
Minsterē. / fiV* v
iiititiiiiiiiinnMiniMniiiuiuviiiiiiHiiimniuiuiiiiiiiiiiiinuimiiiiiiHHUHi
UE STULBS
ABI PASI DP VAR DOT vGALVOt
JUMUS IECEĻOŠANAI ABV
Vairākos gadījumos esmii jin
pārliecinājies, ka DP komisija Va- '
šlngtonā nemaz neprasa un nej^* ,
bauda, vai galvojuma devējs ir jau
Savienoto valstu pavalstnieks, vai
arī DP, kas pats nesen te ieradies.
'Galvenais ir darba līgums. Par lo
apstākli variet droši Informēt vi­sus
tautiešus, jo ikviens latvietis,
kas Ieradies ASV, var tātad arī pats
izsaukt šurp radus un paziņas, ja
vien spēj tiem sagādāt darbu ua
dzīvokli. V. Gutmanis, AST.
PATĪKAMA, BET NOVĒLOTA
GĀDĪBA
Jāpriecājas, ka IRO vadība DP
arodapmācībai tagad sniedz ievē­rojamu
atbalstu, gādājot bagātīgi
darbarīkus un mācības līdzekļus,
tikai jfinožēlo, ka šī gādība nāk ga­du
vai divus par vēlu. Pašreizējs
straujajā tlzce ošanas gaitā vairs
nevar cerēt, ka kursantu skaits
arodskolās pieaugs, bet, kā to ri-da
katra diena, tas sāk samazlnfi- .
ties, tādēļ mašīnas un darbarīki,
kas iegādāti tikai tagad, dos daudz
mazāk labuma nekā tas būtu bijis
pirms diviem gadiem. Nelburgai !
skola, piemēram, pirms neilga lai­ka
apgādāta ar 20 jaunām rak-stāmmašīnārh,
4 virpām un 1 frē»
zējamo mašīnu, tāpat vairākas jau­nas
mašīnas dabūjuši ingolštatlcSi,
bet pagājušā gada pavasari Arol-senas
arodskolā, kas bija pirmā un
plašākā amerikāņu joslā, radio no­daļā
mācībām bija jānotiek tikai
teorētiski, jo gandrīz pilnīgi trūka
materiālu praktiskam darbam. Tur­pat
mūrnieki vingrinājās ar ve­ciem,
no drupām lauztiem ķieģe­ļiem
un kaļķu javu neredzēja ne­maz,
bet IngolŠtatē tagad jaunu
ķieģeļu ir bagātīgi, saņemtas arī 5
tonnas kaļķu un esot gaidāmas vēl
15 t. Kaļķu pietiktu vairākiem ga- '
diem, tikai jāšaubās, vai vairs bās
ļaužu, kas tos varētu darbā izllSn
tot. Bez tam IRO apgādājusi sko­las
lielos daudzumos ar nevajadzī­gām
lietām, piemēram laužņiem,
āmuriem u. c, kupi pietiktu prāvu
darba triecienvienību „apbruņoSa-nai",
bet kas arodu mācīšanā
izmantojami. Ir gan taisnība,
labāk vēlu nekā nekad, bet ir pa­grūti
saprast, kāpēc šie labumi ne­varēja
nākt tad, kad nometnēs vel
bija diezgan cilvēku, kas vēleJM
pārskoloties labi apgādātās darb­nīcās.
Bet tur mēs neko vairs ĢO-zlt
nevaram, vienīgais, kas musu
ziņā — atlikušajos mēnešos izman­tot
pārskološanās iespējas. ^
ļTBADNIBCES
- ir citiem
L'SJ» "'•".J Muiorka?"
^ r i Jums y^^^t^A2oi sev
' i * , tm 1. "tBs Varu alci-
' U e j i i neizpratni viņš
•ļ'f^ti^snSSo st uvSāok ās avraesp osrotmieraas
^Jff Tad meklēju atka
^fijoSa kunga pavadībj
| S halli. Pa Prf^^^^
Ka uz viesnīcu. Tur laipni
t mās saņem grupa dāmu,
•^diemžēl, runā tikai
Bet viena no viņām prot
Iranihi valodu. Manas zl-i
ļj līdzvērtīgas un saruna
mmA mums plebledrbj es
' 1 . Laipni smaidot viņš
Ķļm patīk Ņujorka?"
[taotUi ka atkal esmu nokļuvusi
•^ttiokSg. Paveros pa logu
Ui, pa kuru nepārtraukti
ļ0 filid automašīnas, un
n laku, ka Ņujorka gan lal-iWa
pilsēta. Vīlies viņš aiz-rviD
l^ktt un pazūd. Bet tad
rt|«lBM>kungi -Jatvieši. Viņi
' b ^ i i s saldumiem, ^
tiiifljiQQ)U c ^ l ^ > ^ I drošina»,
iUei Bo nākotnes. Garastā-ii^
tlipašīm nedaudzām stun-ļOOiltdSjls
līdz nullei, tagad
I !ai)OjBS. Noskatāmies dažus
MI^ pSrfaldīJumus, tad viena
ik|itt]im dāmām ar ' takso-iirin
pimd mūs Ņujorkas vei-
| i 11^ kādas privātas dzclz-
Mnlliedrlbas kantorī. Gaidgm,
nMb tālāk. Iestājas krēsla,
iMalogl iedegas ugunīs, bet ne-nekur
aiziet. Bērni mē-
0» lielo skatlogu saskaitīt
M bet neizdodas. Mazā Maija
P irt, galiņu pavisam atkārusi
Jptttaun skaita, līdz sanāk
\u MV pārUeclnāta, vai visi
' ntoititl, un blakus nams ir
«afiksi Biroja jaunkundze
un apl
•^n smi
kungs^
snau("
un alcļ
Rūpīgi
tojuma
reklāmļ
„Bro(
Apstļ
ma.
zikai
, jaunieši
\ arī da*
Maija,
kungs.
„Kā
mūsu
reiz mJ
Atgri
ir sar
pretim
žokā ai
malām«|
vuriemļ
smaidsi]
biroja 1
ceļotāji]
saini;
prāvu
Uelg
braucēj
ķalpotr
steņis ij
mirdzoi
ciju. I
paietu
jaunkui
sēdekļa
lēnām ļ
jāgaida]
redzēt
skaistai
braucot
kļūst
tumšāk]
Stacl
malā
jam
kura
ce novļ
ris —
nīšus
dekļiei
atlaisti
braucat
Vllcit
mird^oJ
kļūst '
esam
raļņā,
blakus,
ram,- b«
Mani
riens
inlormi
stājusi
izkāpj.
Aiz' m
kaut k
dzu, ķ
uz tii
,8lāv
stipri
cepurei
avīzes,
lietū
vismaz
^ilcien
viena
Dže
KO DOMA CAURMĒRA
ļļ^jļelaig dienas laik-
Haven Evening Regl-
tVemt?^?^ ^IP' -".^^i"-e"o^, slaarpīkpoujšius
ffittvļi lasītāju saimē, ial no-
Mutmera amerikāņu do-
J2«migrlcijas Ukuma %.
lm\p^' Kālijā N»CļSri^rhi«L7^^P??'""*'"^*^"l^ek us,m koaks iCS^^*'^" seko stri-l^
ļSSt""""
ļiaoCļ.J'l'leg, ko laik-
^ m X zemi,
»*!.'*« Prf»;^'** nasta."
2Mmi, I*? «nes lai r^n
»
atkal
zinu,
dzīvo
kā ler
tām b
right
Dr.
uVēl l
šel{
pas u
mum^
būs
esmu
neļaimļ
liskais
Džēl
neatzīs
visai
pār sii
un-^ mļ
Un kāf
viņu
Patlabļ
nav izl
tāji(
ierosini
tās pe{
tenē?
ātrākā!
Izgries