Bavarijas Latviesu vestnesis, July 13, 1949

              m «
Lotvijas PEN klubs dtspeko
uzbrukumus latviešiem
Latvijas PEN kluba Vācijas cen­tra
atgādinājums civilizētajai pa­saulei
par latviešu tautas. un tās
gara darbinieku likteni divu tota­litāru
valstu okupācijas apstāk]os
izsaucis plašāku polemiku daudz
lasītājā amerikāņu laikrakstā New
Vork Herald Tribune. Jau atzimē-iSm,
ka, izmantojot il latviešu rak­sta
parādīšanos pasaules presē,
kāds Dr. J . Litvins, Londonā, kas
sakās esam narī rakstnieks un žur­nālists'',
tai pat laikrakstā atbildēja
ar tendenciozu uzbrukumu visai
latviešu tautai, uzveldams tai vainu
par žīdu iznicināšanu Latvijā. Sos
nepamatotos apgalvojumus atspēko
Latvijas PEN kluba centrālās val­des
priekšsēža Artura Bērziņa
(Stokholmā) paskaidrojums, kas
Ievietots NYHT 7. jūlija numurā.
' Latvieši okupācijas varā, saucas
A. Bērziņa raksts, ko amerikāņu
laikraksts divslejigā ielauzumā ie­vietojis
tūliņ blakus savam minētā
datunia ievadrakstam. Atsaukuma,
autors vispirms jau apgāž Dr. L i t -
vlna absurdo apgalvojumu ar to, ka
patstāvīgā Latvijā žldii minoritātes
itatuss bija tik labvēlīgs, kā ne­kur
citur Eiropā. Latviešiem nav
bijis naida pret židu tautu, bet sa-
Sutumu gan radījis tas, ka
boļševiku pirmās okupācijai laikā
Atsevišļ^ žīdi piedalījušies boļše­viku
zvērībās un latviešu tautas
apspiešanā.
/ Abu okupācijas varu terrors vēr-ifis
vienādi kā pret latviešiem, tā
tfdiem un tajā nav vainojama ne
latviešu tauta, ne tās organizācijas
vai likumīgā valdība. Par spīti dau­dzajām
žīdu bēg)u un žurnālistu
denunciācijām, UNHRAs un IRO
neskaitāmajos skriningos atklājies
viens vienīgs gadījums, kur kāds
latvietis piedalījies žīdu iznicināša­nā,
un vainīgais jau saņēmis savu
lodu. Nav bijis arī gadījuma, kur
kāds latviešu rakstnieks vai žurnā­lists
būtu aicinājis savus lasītājus
žīdu grautiņiem.
«Latvijas PEN klubs, tāpat kā
UN, ar sašutumu novēršas un noso­da
jebkāda veida tautu izkaušanu,
be.t, protams, vēl mazāk par UN
var to aizkavēt. Jau līdz šim kā
boļševiku, tā nacistu okupanti ir
nogalinājuši vai deportējuši gan­drīz
pusi (650.000) latviešu tautas,
un mums ir iemesls domāt, ka tie
100.000 latviešu, kas atrodas briva-ff'^
flētumu pa$aulē kā politiski
Ulldii^var izrādīties par pēdējiem
latviešiem. Vai savas ģimenes ne­laimes
dēļ Dr. J . Litvins uzskata
par savu pienākumu ar nepatiesiem
un vieglprātīgiem apvainojumiem
vēl padziļināt latviešu tautas tra­ģēdiju
un trimdā turpināt pret
mums boļševiku uzsākto vajāšanu
mūsu dzimtenē?"
Speciāla komisija
spriež par
izvietojamiem
(Turpinājums no 1. Ipp^)
Ģenerāldirektors Taks sevišķi uz­svēra,
ka to bēgļu skaits, kas vēl
ikaititos aprūpē uz nākoša gada
Jūliju, eventuāli var k ūt ari vēl lie­lāks
par pieminēto skaitli 172.000,
Ja dažādo valstu valdības nemīksti­nās
ieceļošanas ierobežojumus. P a ­visam
skaidrs tomēr esot tas, ka arī
Ieceļošanas likumu mīkstināšanas
gadījumā nebūs iespējams paredzē­tajā
. laikā ^zvietot visus atlikušos
bēgļus un A)P. Nenovēršami paliks
pāri ,;grūtl Izvietojamo grupa", kas
fizisku, sociālu vai .saimniecisku
Iemeslu dēļ netiks uzņemti nevie­nā
valsti.
HUGO PURIŅS
Ieteic repatriēt visus, ka^ nevar izceļot uz
aizjūras zemēm
I B O ģeneralpadomes pagaida atzinums/ka šis organizācijas likvidē­šanas
gadUumā lielāks skaitff DP varētu palikt Vācijā, radījis satrau­kuma
ne tikai paša pārvietoto personu vidūt bet ari vāciešos. Vairā­kos
Rietumvācijas laikrakstos parādījušies principiāli raksti par šo vā­ciešiem
tOievēlamo ārzemnieku" problēmu, pie kam visur izvirzīta pra­sība
par Vācijā palikušo DP iespējami ātru pielīdzināšanu vācupUso-ņiem,
sevišķi zīmējoties uz viņa pakļautību policijaL
rietumu okupācijas varu interesēs,
uzsver rakstītājs, jo daudzu bēgļu
nodomi nav pārbaudāmi, un tie var­būt
ieradušies Vācijā tieši ar no­lūku,
lai traucētu sociālo mieru.
vacurokom neder/to ieteic
li^dot pārvietotam personom
Satraukumu Bavārijas vācu pre­sē
radījis arī Bavārijas militārās
valdības šefa van Vagonera pa­skaidrojums,
ka nav izredžu uz DP
nometņu likvidēšanu Dienvidbavā-rijā
pirms galīgās IRO nometņu
likvidēšanas.
Gandrīz visi bavāriešu laikraksti,
šo gubernatora paskaidrojumu ko­mentēdami,
aizrāda, ka Bavārijas
valstij šādas nometņu likvidēšanas
kārtības dēļ rodoties vislielākie zau­dējumi,
jo vēl līdz nākošam gadam
palikšot neatbrīvotas taisni tās tel­pas,
kas atrodas Bavārijas t ū r i s ­ma
apgabalos.
Bavārijas paijas priekšsēža v. i .
Antons Donhauzers savas partijas
kopsapulcē no jauna saucis, ka
„mēs bavāriešl beidzot gribam būt
kungi savā zemē" un norādījis, ka
Bavārijā blakus 1,7 miljoniem eva­kuētu
vāciešu esot 280.000 «bijušo
fīrera viesu", 200.000 illegālu robež-pārgājēju
un ap 300.000 pārvietotu
personu. Līdz ar to Bavārija esot
vislielāko i„DP zemē" pasaulē.
Ar pavisam jaunu ideju ,J)P
labā" uzstājas Ruhr - Nachrichten,
kas garāku ievadrakstu par grūtī­bām,
ko rada demontāžas pavēļu
izpildīšana, nobeidz ar ierosiiūijumu
uzdot šī darba veikšanu DP,
Šis Rūras apgabala laikraksts aiz­rāda,
ka vācu strādnieki, kam oku­pācijas
karaspēka ieroču pavēnī j ā ­veic
demontāžas darbi, nonākot v i ­sai
,„bistamā stāvokli", jo citi vā­cieši
viņ^s sākot ienīst par spīti
tam, ka arī šie strādnieki paši veic
pavēles visai nelabprāt. Tādēļ pēc
laikraksta domām vajadzētu piesai­stīt
fabriku demontāžas darbiem
DP. ,JPoļus, latviešus un lietuviešus
sūtīja vācu mežos, lai tos iznīcinātu,
kāpēc tad tie nevarētu būt arī vācu
fabriku kaprači?" jautā Ruhr-
Nadirichten un piebilst: „Vācu ro­kām
ar šo netīro darbu piektajā
pēckara gada nevajadzētu darbo­ties."
-pa.
NOVELE
Ģenerāldirektors visai asi vērsās
pret pašreizējo ieceļošanas valstu
politiku, kas noslēdz durvis ne ti-^
kal sHmlēm, veciem un kropliem,
bet ari tā sauktām ..nesaimniecis-kfim
ģimenēm" — atraitnēm ar ma­ziem
bērniem un ļoti lielām ģime­nēm,
aizrādīdams, ka bieži vien no­raidīšanas
Iemesls ir ne tikai „vājaļ
veselība" vai ,.sllkta reputācija",
bet pat „slikt8 ārējais iespaids".
Nesen izdarītie pētījumi dažādos
IRO darbības apgabalos ļāvuši
teorētiski aprēķināt, ka i r pavisam
ap 188.300 personu, kas ietilpst «ie­robežotu
izceļošanas iespējamību"
grupā. Neliela daļa no tiem varot
repatriēties, iekļauties vācu saim­niecība
vai Izceļot ar atsevišķu lab­vēļu
atbalstu, bet visumā esot Jā­pieņem,
ka IRO darbībai beidzoties
ap 161.000 no pieminētiem 172.000
piederēs šai ,.ierobežoto Iespēju"
grupai.
Tā kā vairs nevarot kavēties ar
sagatavošanos šīs grupas tālākā
likteņa atvieglināšanai, esot jau
izveidota speciālā komisija no IRO
un labdarīgo organizāciju pārstāv­jiem,
kas pēdējās nedēļās uzsākusi
plānošanas darbus.
Bāden-Bādenē nesen notikušas
apspriedes starp IRO un Vaajas
okupācijas iestāžu pārstāvjiem, k u ­rās
panākta vienošanās par kompe­tenču
sadalījumu šis programmas
ietvaros. Okupācijas iestādes uz-
„Rletumu pasaulē nav vietas, kas
būtu mazāk piemērota politiski v a ­jāto
un bēgļu masu izmetināSanai,
nekā Rietumvācija," raksta Stutt-garter
Ztg. (7.7.). „Pēc tam, kad šo
personu sastāvs un viņu ierašanās
tiešie iemesli kopš 1945. g. ievēro­jami
mainījušies, ar pilnu tiesību
tagad aizrādāms, ka viņu aprūpes
problēma ir visas rietumu 'pasaules
kopēja lieta. Galvenās domstarpī­bas
vāciešu un starptautisko bēgļu
aprūpes organizāciju ^arpā līdz
šim ne tikdaudz bijušas saimniecis­kos
jautājumos, jo lielu pārtikas
daļu piegādājušas* ārzemes, cik iz­rietējušas
no IpatāDP statusa, kuru
nometnes izvērtušās itin kā par
aizsardzības joslām vācu saimnie­cībā."
Nometnēs nodibinātie uzņēmumi
nemaksājot nekādus nodokļus un
apgrozot daudz preču, kas traucē
Rietumvācijas sainmlecisko dzīvi.
„Sevišķi .pasvītrojams," uzsver šī
laikraksta ievadnieks, ,Jca šādā
ceļā iegūtā lielā peļņa šādā vai
tādā ceļā tiek pārsūtīta uz ārze­mēm."
Vāciešiem tādēļ jāpanākot,
ka tieši šai ziņā DP iespējami ātri
pakļaujami vācu likumu noteiku-imiem.
Ierobežojami arī tā saukto
mīlestības dāvanu sūtījumi no ār­zemēm,
jo to saturs gandrīz pilnīgi
nonākot melnajā tirgū, traucējot
vācu importieŗu darbību. Tā fak­tiski
tagad jau esot pilnīgi dezorga­nizēts
legālais kafijas^ tējas un šo­kolādes
tirgus.
Vēl daudz krasāku valodu lieto
bavāriešu katoļu nedēļas izdevums
Mūnchener Allgemeine (9. 7.), kas
imvam ievadrakstam devis sensa­cionālo
virsrakstu Kriminālie viesi.
„Vai Dienvidbavārijai patiešām
lemts vēl vmetināt savās robežās
Vācijā palikušo ārzemnieku nega­tīvo
izlasi?" vaicā autors un atkārto
visus jau atkārtoti dzirdētos pār­metumus
pārvietotajām personām.
Daudz telpas veltīts vecajam apgal­vojumam,
ka apgabalos, kur atro­das
DP nometnes, stipri pieaug k r i ­minālo
noziegumu skaits. Bavāri­jas
policijas statistika esot pierādī­jusi,
ka DP dalība 1948. gadā at­klātajos
noziegumos bijusi šāda:
slepkavībās 29,1 proc, ievainojumos
ar nāvīgām sekām — 25,77 proc,
laupīšanas un šantāžā 30,62 proc,
zvarošanās 15,84 proc. un tircLmie-nbā
ar narkotiskiem līdzekļiem 10
proc šo ārzemnieku skaits pie tam
nepārsniedzot 3 proc no Bavārijas
vācu iedzīvotāju skaita. Atkārtots
apgalvojums, ka vācu policijai slēg­tas
«eksterritoriālās DP nometnes"
un ka tādēļ ŠI ārzemnieku dalība
smagākajos noziegumos droši vien
vēl lielāka. Policija esot konstatē­jusi,
ka sabiedriskā drošība kādā
apgabalā tūliņ uzlabojusies, tiklīdz
tur slēgta kāda bēgļu nometne.
Ja ģenerāldirektors Taks tagad
ari paziņojis, ka npmetnes pakāpe­niski
likvidēšot, tad paliekot tomēr
lakts, ka šis noziedzīgais elements
sajaukšoties ar pārējo iedzīvotāju
masu. Pat lielās ASV uzņemot vie­nīgi
tādus imigrantus, kas tām vē­lami,
kādēļ būtu netaisni, ja Vā­ciju
piespiestu izmitināt neārstēja­mi
slimus cilvēkus un ļaudis, kas
Ipaši sevi nespēj uzturēt. Par tiem,
kas savas pastāvīgās dzīves vietas
atstājusi austrumu un rietumu ideo­loģisko
domstarpību dēļ, būtu jā­rūpējas
rietumvalstīm kopēji, atbrī­vojot
no šī uzdevuma Vāciju, kurai
jau tā sagādā rūpes no austrumval-stīm
izraidīto vāciešu miljoni. Par
politiskiem bēgļiem atzītie DP at­tiecīgi
izvietojami valstīs, kur tie
sev varētu rast darbu, ko Vācija
viņiem nev|r solīt. Vācijai dodama
tiesība r e p a t r i ē t uz viņu dzim­tajām
zemēm v i s u s tos, no kuru
uzņemšanas atsakās arī citas val­stis.
Ja tagad Vācijā palikušo bēgļu
„negatīvo izlasi" sadalītu pa visu
pasauli, tad tā tur nebūtu tik kai­tīga,
cik bieži apdzīvotajā Vācijā
un jo sevišķi Bavārijā, Tas būtu arī
(2. turpinājums)
„Es varu iejusties jūsu stāvokli,"
viņš uzliek labi koptu roku Simam
uz pleca, ..pilnīgi, mans draugs, un
tomēr — baidos, ka pašlaik neva­rēšu
jums palīdzēt. Man uzdots a i ­cināt
tikai sievietes." Savu nevarī­bu
izrādīdams, pulkvedis viegli no-žestikulē
rokām: ,J>riekšraksti, sa­protat
. . . instrukcijas no augšas...
jeb—"y viņš piepeši kaut ko iedomā­jas
un jauta, ,.varbūt jums i r kāda
sevišķa specialitāte?"
«Sevišķa specialitāte?" kā vīlies
nostiepj Sims. ,JJē, mister „ Kourt-man,
tādas man nav. Studijas, ko
iesāku dzimtenē, šeit atjaunot nav
bijis iespēju, bet es esmu piemācī­jies
dažu labu lietu klāt — bija te
mums tādi kursi. Varu strādāt par
auto mechaniķi,' mūrnieku, pulk­steņu
labotāju un masieri; man i r
četru mēnešu ilga prakse automā­tiskā
telefonijā, un, domāju, ka ne­esmu
arī aizmirsis pa kara laikiem
pieklīdušās zināšanas par dzelz­ceļiem.
Ko vēl? Melnos darbus —
bez skaita."
Jaunā vīrieša skats urbjas tieši
pulkveža acīs: „Mister Kourtman,
pieņemiet mani!"
,Jlujā..i.," dziļi nokāsējies, ar
nelalmiguma pieskaņu balsi, pulk­vedis
meklē vārdus, „redzat... jā,
mums vajaga'vai nu zinātniekus,
augsti kvalificētus lietpratējus, ko
vēl būtu atļauts ņemt ārpus šīs sie­viešu
schēmas ietvariem, vai atkal
pavisam vienkāršu, bet izclU izturī­gu
darba spēku, piemēram... nu, pie­mēram,
ogļračus — jaunus un spē­cīgus,
es uzsveru, sevišķi spēcīgus
vīrus. Tāda izlase varbūt ir maz­liet
cietsirdīga pret pārējiem, jo
katrs taču n^var būt atlēts, bet
jums jāsaprot, ka deviņu amatu
strādātāju mums pašiem diezgan."
.,Ogļračus! Tā tad ogļračus jūs
varētu pieņemt?" jaunais vīrietis,
šaubas mākdams, mirkli sakož zo­bus.
Nē, vienalga, vienalgaV — Nā­kotni,
tā saucamo laimi, jaunu dzī­vi
un mieru taču var izrakt arī no
pazemes, sirdi var apklusināt arī
tā... Strauja apņemšanās uzrauj
viņu kājās, -un kā kāršu spēlmanis,
ko kārdina prātus reibinātāja ban­ka,
viņš piesmacis izgrūž:
„Uz cik ilgu laiku jālīgst!^"
Pulkvedis neatbild. Viņš kavējas
uzlūkot šo bālo jauno cilvēku, kas
tagad, viņam klāt pieklupis, sa­velk
rokas dūrēs un čukst:
„Tos var pieņemt, ja? Tad ņemiet
mani, sēri Es rakšu labi, kārtīgi un
daudz; es ...es taJiļĻ reiz gribu būt
atkal cilvēks, saprotiet — c i l ­vēks,
tāds kā jūs, tāds kā citi te,
rietumos, ar tiesībām, taisnību,
pats ar savu dzīvi! Kad beidzu
skolu — jūs tad bijāt jau atstājis
DP TRAĢISKA
ANGĻU JOSLA
ņēmušās augstāko atbildību par šo
bēgļu likteņiem katra savā jpslā.
IRO aprūpēs tos līdz savas aprū­pes
darbības beigām, bet pēc tam
aprūpēšana jāuzņemas vietējās
saimniecības iestādēm.
Tālāk Halams Taks norādīja, ka
patiesi nespējīgie slimie, vecie un
invalidi pakāpeniski, jāsavāc spe­ciālos
centros, kuru pārvalde — ce­rams
— atradīsies starptautisku
labdarības organizāciju rokās. V i ­siem
citiem — par spīti bažām, kas
izpaudušās Bāden-Bādenes apsprie­dēs
— acīm redzot būs Jāiekļaujas
vācu saimniecībā tieši, jo i r pārāk
maz izredžu uz citu atrisinājumu.
Par «traģisko grupu** angļu Jos­las
IRO direktors ģen. Fenšavs no­sauca
tos DP, kurus neizdosies i z ­vietot
līdz tam laikam, kad IRO
izbeigs ļdarbību. Viņš šai grugai
veltīja vislielāko vērību, kad nesen
pieņēma amerikāņu žurnālistus sa­vā
štābā Lemgo, pirms tie devās
vairāku dienu ilgā apskates brau­cienā
pā angļu joslas nometnēm.
No informācijas, ko sniedza ame­rikāņu
žurnālistiem, izriet, ka jū­nijā
angļu joslā bija pavisam
156,389 DP, no kuriem 115.858 dzī­voja
nometnēs, bet 40.531 privāti,
taču ar tiesībām uz IRO atbalstu
izceļošanai, repatriācijai vai Juri­diskas
un politiskas aizsardzības
jautājumos. Pavisam angļu joslā ir
211 DP nometnes un 74 DP pulcē­šanas
centri Kopš IRO darbības
sākuma, 1947. g. 1. jūlijā no angļu
joslas uz dažādām izvietošanas ze­mēm
izceļojuši 96.011 DP. bet 34.416
repatriējušies.
..Vislielākās rūpes mums rada to
liktenis, kam būs jāpaliek te pēc
IRO darbības izbeigšanās nākošā
gada jūlijā," amerikāņu žui^ia-listiem
teica ģen. Fenšavs. „Mēs
labi zinām, cik rupji vācieši apietas
paši ar saviem bēgļiem. Lūdzu ie­domājaties,
kas varētu notikt ar
tiem apmēram 45.000, kam, pēc
pašreizējiem novērojumiem sprie­žot,
būs jāpaliek Vācijā, ja neatra­dīs
jaunus ceļus-DP problēmas at­risināšanai."
Ģenerālis Fenšavs pats norādīja,
ka pēc, viņa domām vienīgais radi­kālais
pP problēmas atrisinājums
varētu l)ūt tas. ka visas valstis, kas
atbalsta IRO, vienotos uzņemt katra
savu proporcionālu „godīgu tiesu"
no tiem, kas citādi grūti izvieto­jami.
Atbildēdams uz jautājumu, vai
par tiem DP, kam būtu jāpaliek
Vācijā, nevarētu rūpēties vācu lab­darības;
organizācijas, ģenerālis no­rādīja,
ka tāda doma ir ierosināta,
bet uzsvēra, ka Vācijā ir jau pārāk
daudz pašu vācu bēgļu, un it se­višķi
smaga bēgļu problēma ir
angļu joslas ziemeļos. Visā angļu
joslā esot ap 4,5 miljoni vācu bēgļu,
bet no tiem 1,5 milj. dzīvojot Slez-vigā-
Holšteinā, kur tādējādi ap
60 proc. no visiem iedzīvotājiem
esot bēgļi; kuru uzturēšana un ap-.
gādāšana saprotams radot gandrīz
nepārvaramas grūtības.
Sarunā ar amerikāņu žurnā­listiem
angļu joslas IRO direktors
vēl norādīja, ka nākošajā gadā,
kas acīm redzot būs pēdējais IRO
darbības gads, no angļu joslas ce­rot
izvietot līdz 80.000 DP. No tiem
ap 50.000, cerams, varēšot tikt uz
ASV. 4000 līdz 6000 tagad ik mē­nesi
izceļojot pie piederīgiem uz
Kanādu.
Runājot par dažādām iespējām
DP aprūpes uzlabošanai, ģenerālis
vēl. aizrādīja uz sarunām ar zviedru
Sarkano Krustu, kas līdz šim dar­bojies
Polijā turienes bērnu atbar-stīšanai,
bet politisku apsvērumu
dēļ domājot par savas Polijas misi­jas
likvidēšanu un turienes štata,
līdzekļu un enerģijas pārsviešanu
uz dzelzs aizkara šo pusi, aprūpē­jot
daļu no angļu joslas DP. —pa.
G R O Z Ī J U M I SOaAUUĀ
LIKUMDOŠANA
Militārā valdība apstiprinājusi
noteikumus, kas vācu iestādēm
amerikāņu joslā ar 1. jūniju no­saka
grozījumus slimo un pensiju
apdrošināšanā. Obligātai slimo ap­drošināšanai
tagad pakļauti ari tie
darbinieki, kuru alga nepārsniedz
DM 375 mēnesī resp, DM 4500 gadā.
Darba vietām un slimo kasei ta­gad
jāizdod slimības zīmes arī šis
atalgojuma grupas strādātājiem un
viņu ģimenes locekļiem; tiem arī
tiesība uz slimo kases rēķina sa­ņemt
zāles pašiem, kā arī viņu ap­drošinātiem
ģimenes locekļiem. Ta­jā
pašā laikā paaugstinātas iemak­sas
pensiju fondam, bet samazinā­tas
iemaksas apdrošināšanai pret
bezdarbu. K. K.
Latviju - Iebruka viņi, izkSmSJu.
sie stepju vilki, un mūsu
mirka asinīs, gaiss biezēja no ^
vainīgu upuru vaimanām m vT
diem. bet pasaule klusēja. TSJ
karš. Ienāca tie otrie. ~ atkal £
pats. Kāda maza tauta iet savu
Golgātas ceļu. Kādēļ? Tādēļ S
taisnība vienmēr ir lielajam
stiprajam, tādēļ.,, bet ko e s ^
runāju! Jums taču nav ne jausma
kas tas i r , un jūs nezināt M IH
tas ir tagad - morāliski pazenS!
tam nīkt svešā zemē, par pamSu
būt, pameslu tām pašām kM|m
kas, naglotos kara zābakos leauS
cik teižu jau nav izbradājušas moS
zemi! Par ko šis lāsts, kur Ir
kas var pateikt — par ko?! Vai ļu
pēc, ka. mazi. vāji būdami, tonir
mpam zemi, no kuras cēlufltīt
Mister Kourtman, dodiet man
spēju, pierakstiet... uz gadu.^
viem, uz pieciem gadiem kaut j i
tāds ir jūsu likums» bet Dieafc
stiet, lūdzu..."
Jaunais vīrietis trīc aiz uzbudini,
juma, un viņa a c i kvēlo tik savidi
uguns, ka pulkvedis instinktīvi tZ
sper soli atpakaļ. Tad viņš, lai fe.
gūtu laiku, noskata TeofIIu Sbra
no galvas Mdz kājām un s a k a -^
„Sis laiks i r pārējas laiks, jtm
draugs. Vai nu pasaule Iekārtoto
tā, ka visiem būs labi, jeb arī t l
aizies bojā. Daudzi jūsu ļauAi
dzīvo šeit vēl sliktākos apstfikļoiZ
es esmu redzējis — to ģUnenei fr
izšķirtas, vai pat Izjukušas, m
nereti pašus māc slimība, tālab .
jūs savā ziņā varētu būt lalmla
jā gan — laimīgam jums vajadilhi
būt, kur savējie Ir pie jums un.,
jūs tak vlsl esat veseli?"
Simsjsaviebjas par tādu mierini-
Jumu uh pasmīn:
«Piedodiet! Pārstādītam augam
Ir trīs iespējas — tas vai nu tu^
pina zaļot, kaut arī vairs ne t l U
vecajā vietā, nīkuļo vai nokaliķ
turpretim stādam, ko Izrauj no dto-za
un nosviež ceļmalā, Iespēja tikli
viena — iznīkt. Val jūs gribat 1|.
glābt dažus novārtā atstātus au|U|
mister Kourtman?"
Pulkvedis no jauna ievēro lan
skolnieka izstīdzējušo augumu, i i i
dilušos vaigus un tumšu loku ip*
ņemtās acis. Nožēlojot viņš vietfl
pašūpo galvu;
nRaktuves nav jūsu vieta. H i
nē, mans draugs, tas neiet!"
,3et kāpēc tad?" jautājumi ii»
skanas nikna un nepacietīga nota
«Baidos — jūs neesat šim darbam
piemērots, jūs..."
„Tā^. es s'aprotu," rūgti i*r*
trauc Sims, ,Jūs negribat! Varb»
tas sagādā jums liekas pūles? M
tad esiet vismaz atklāts, pasakietlo
skaidri!"
Pulkvedis pietvīkst. „ J ā gan, «i
negribu jūs tur pieņemt un nepie­ņemšu,"
viņš skafbi l^aucas. J l
nedarīšu to tāpēc, ka nejūtu JM
mazāko vajadzību apslogot ar jumi
savu sirdsapziņu! Pēc gada jūs tA*
sit beigts, saprotat? Beig^ vil-pirms
garīgi, pēc tam fiziski! JCH
esat garš, un jums ir šauri p M
jūs pārvērtējat sevi. mans draugil*
Un viņš runā vēl un vēl — ptf
ogļraču īpato ^psicholoģiju, par to,
ka šis amats pāriet no paaudze ui
paaudzi, ka jauneklis jau no ma­zām
dienām pierod raktuvju gai»
sam. Viņš ber vārdus kā no ložme­tēja,
cenzdamies pārsteigt, apmul­sināt,
satriekt. Lai tas trakulis at­jēdzas
un nedara muļķības! Vidi
tam palīdzēs, labi, to viņš ml»
ģinās, bet nē tūlīt, taču ne ar rak­tuvēm!
Teofīls Sims klausās, klausīs un
nesaka vairs ne vārda. Atkal vienu
drupas vairāk — viņš domā. No­lādētais
liktenis...
Lejā ierēcas signāltaure.
„Uh tas ir jūsu p^^dējais virdi,
mister Kourtman?" Sims vēlre»
saņemas.
..Raktuvju lietā pēdējais," deU
atbild pulkvedis, „bet..."
..Tad nekā...", jaunā dlvSl
pleci nosveras uz priekšu, kakls l ^.
raujas dziļāk zaļajā apkaklē. «Tio
nekā," viņš nočukst. „lūdzu mani
atvainot un — ardievu!"
„Acunvrkli," pulkvedis ķer peC
kabatas portfeļa," jūs neļāvāt man
izrunāt līdz galam." Viņš sniedi
mazu, dzeltenīgu vizitkartiti un
turpina:
„Te ir mana adrese, un jūs
stājiet man savēja Viens svarīgi
trumpis jums tomēr ir — ^^J2*
loda. Kad aizbraukšu mājās,-mēS-nāšu
kaut ko darīt jūsu labā. Ta^
sērs Redžinalds Kourtmanls ^
stiepj lielu, spēcīgu plaukstu, »WJ
līdz tam neaizmirstiet, ķa ne^^
vienīgais zem mūsu vecās saui^
kas pašlaik sēž ēnā, t ā j^ g8j«
augšā zēn, un dzīvojiet ar smalou
— lai Dievs jums palīdz!"
„Par daudz laipns Jūs esat, mis^
Kourtman... pateicos, ardievu.
apdullis murmina Teofīls SimsJļŗ
iesirmais pulkvedis paliek n^aprs^
tis, vai šie i r izsmiekla vai
jības vārdi. (Turpinājums
' ^ "5"*'
I „ ievērojamāka nekļ
d vairāk H
pirms Jaņler^l
Kāpēc?
TiDČc, ka laiks pa
vSl nebija pa
ziedēja koki
t»fl tošu, ērkšķogu uJ
^ ^ p t s un flrziķ
, !*frf)iutletfMimul ruķni suanu leto mstāa i!-
Jjtļpsr pircēju un^par
•^«Biriin. asfalts tvalk
.JwacēJožu dvingu, liep
elēkas no zemei
JXt\ nu jau parl ari jas
fS druvSs rudzi jau meta;
'"5 klau! - vai tev neno
^ ka šādā tempa ar
- pēkžņl klāt tikpat ki
[Uļ minūtēm? Un mumi
ļ ^ e prom - tev un mai
Kvlslemt- daudziem, dau
iVataCu gribējās pagozētie
IļBet IRO saka, ka nu vair
iBiUSis straujas temps at
j)B H vasara ir kā upe, ka
[jļļļjB citiem krastiem, ku
ļlu vasaras un citi augļi -
•jBvaIr! Sie, tikai ne tādi
^ kas tveicē apgurušļ
ļinlilnījumu Lechas vai
UefUi — val tie gar
buibuļošanā nesaklausi
ili jemes sāli — visus tof
,pl,olia, |a-mei un noil kas
Ui jiipRialna pret Misisipi
ļ(Mm\i, kuros Me paši!
Ilbdiļl droši vien skanēs
l-varbat O.K.,damned un
'iBta? K5 nu nē, kā nu nē,
«viļiem sirds dziļumos pati
' but notiktu kas ārkārtīgs,!
^ nenovēršamā nākšanu,
•Ml briesmīgs negaiss vai
gMplfifi uznāk. Pēkšņi sacēlies
•* TO) gaisos milzīgus pu-ļ
, * p , kas pret sauli šķiet
iMeiia migla, tā lien nāsīs unļ
^itop zobiem, gluži kā Sa-
Bet pērkons uznāk un pā-daži
miljardi lietus lāšu
• «laB nepārvēršas. Druvas
.^jrlest savam rudenim pre-
Ww lielāku skubu, un kan-ffPOZifl
un apgrozās papīri,
Hŗ<tf vēl aizraus daudzus jo
PO) Lechas un Nekaras ie-vajadzīgs
kārtīgs pēr-
S«ttdu zibeni, kas no debesīm
ļ«f r tieši pašā Maskavā,
Lfw|atog8.kārtīgs lietus.
«Kt! Jāārdās?
Wh vl"''^'* paguvuši i^.
kur nu. vēl bārdu
ar' •
iki
oti
2 ««iW krōm^'f izzie-
Sii^lleS mn°?? •""rim - •b^t'f'^»^ sen.
> W r S tā bija Miestu
^-Ms"- vai J ?° ceriņiem
fif pēkšņi.
N V,I''^J.'^^H lūkojas