Bavarijas Latviesu vestnesis, July 13, 1949

              ••V A , • . . . . ' r • • - i l
i pēckara Vūciji
panākumi, vīns ,„".
^ franču s4„7^a
vodams, ka ir
ja viņam labi atir/'^'"'*
.majora lomā vin? i.
ita$ iespējas un «^n, l^""»!»
bija šāds:VviņšV£'''''^
ņiājā, skriešus me 8, ,1** ^
izelsies n^a korL'^,»'!
dzat taču man "fb\i<«^
u no Internēto noJi!»'' «•
t«' nokļūt Spiniin?'»
ies priekšā ~ L„>lat
•ivics." Barons un l S l '«
eto nometnes --ta?nfn«».
atmiekšķēt .sieviešu sH?«
visur lalpfii uzņēma %S
viņš norakstīja Da«i?'?'
m: neesošajiem dSiiSl*'
l ū g d a m V u e S ' f t
nu,'un uzdeva savu J!!?'
u Wresi; ' N ā k a r f ' 'S
.pastāstīja lētticigaS I,!?*
upat .nejauši satici Za'^S
S. pulka karavīru, kas par S
u Viņam varētu apgādāt « 2
-nos dokumentus. Un k 2
s tēvi bija gatavi iX
audu un mantas, lai paiito
gt. ^uz_ Spāniju. Tādā ļ 2
e jricŗapis 170 rakstāmmjj;
Leikas un citus fotoaparSiS
adioparātus, daudzus veloS
40 vērtīgai gleznas.'rotas5
MĢtnas summas naudas, « H
„ka):a laupījuma" kopējā vir.
ir apmēram 1,5 milj. HM m
ķ nekā mmi DM. VairākkSti
e^bijis arī Francijā, Sveicem
ide,- robežas pāriedams nele.
';P?rdevis tur vērtslietas m
as un iegūto ārzemju vaKtii
laidis apgrozībā melnajā •tiriil
ā.
t kad va9lzis pilns, tas liiit,
e, .kas bija rīkojies ar desmit-ošiem,
paklupa uz 120 DM,la
ēja samaksāt Augsburgas iti-rfestorān'a
viesmīlim. Vii^ gao
8 bēgt, bet ieskrēja kriminil-
•jal' taisni rokās; pēdējai to
krietns ķēriens, jo Rātki aliti
u fon Strachvicu alias Si-
;|pn' Aldenu.alias fon Maut*,'
%}ies Robertu Ķlin^ meklēja it.
ņivācijas policijas iestādes vj
k' hekā ducis prokurā^liru, %
Rātke sēž Augsburgas izmek-as
cietumā un savā kaned
stījis prāvu kaudzi mm
tu, Badies izdevējs, kas p»
«literāro darbu" sola lielu h»-
ru. Katrā ziņā izdevējs rin,
ara, jo peļņa par «Barona to
chvica dēkainajiem piedzivoļii-ū
», ja tā, īUemērara, grāmata
tu, 1 nebūtu nekāda mazā.
Jpa pret ,.hallol"
erikāņu un angļu telefoniste
stiķu atbalstītas, sākušasf nto»
pret vienu mazu vaid»
ao".,Si piecu.burtu vārdiņa
ā pašā Ņujorkā dienā tleW,
ēstas 24.166 stundas laika,»
tu Izlietot ražīgam darba»
istiķi aplēsuŽi, ka pirms ItaK»
ona sarunas īstā sākuma i^
-9 iznieko liekas 6 sekunde^l
sauc vis papriekšu savu i teleīona numuru, bet klag
rms i ierunā neko
lo". i a l šādu laika izšķil
rstu, teleloni^tu kajagag
Īstu: apsolījušas, anga;
des, un Ņujotka turpmāk J
as telefona lēses_ bus r d ļj
kēts vīrs un lasāms jautāji"»
8 ir hallo?" ,, .
ņu - pret '..hallo" sigs 5
S prese. Lai f
lijā katrs ..hallo raaa
kunžu laika zaudeŗ^ ļ:,,
I "dienu ar to tieK i»v ^
0 darba stundas ļ jj
- Express. Pā^baudo £
•a no 100 tālŗuņajiet«^.
Id ar lieko ,.hfV;£,,ha» ts pieprasa noteikt īpasu"
kU'. (b) _____
VIŅA ILGAS ^^.^
ezldents Gotvalds "^«P*,jgas
, pabrīnījusies par / ^ ī s u s i .
vielu lerfiffltMa an ^^^0
<v»ib riue diree«t e"kGrmi»ē^Xjifs7l d,vwiē vl'evSi« tales s'!f«^„t( !lil
Gotvalds, StJ^,, * f ^ ^ s vis."
bu redzēt tautu aiz =
5gas ^<^y>^^*,^X''^'^ u minētā Gotvaiaa t
n viņai Jļ^^^ļ^'L Figaro
Šovakar iesj^, i'^
ari būsit? ^^^^^^^^^
^ domāju ka n6. a
, .,mans vīts ^^^,^3^0
,;hēs aizsūtīsim Figa^
ammu.**
Lidmašīnas
jtfujorto (A). — Pag. nedēļas bei­gas
virs Atlantika triju dienu lai-
S notikužas noslēpumainas kliz­mas
ar vismodernākajām un lielā­kām
Pa» American Airways lid-
Sinam, kam aizdegusies motori.
Xu lidmašīnas; «America'* un
fieven Seas" viena pēc otras at-
S r f s Senonas lidlaukā Īrijā, no
hirienes šie gaisa milzeņi startēja
lidajumam pāri okeānam.
Tās lidojošā cietokšņa B-29
pārveidojums un paredzētas 65 pa-ļažieriem
un 10 apkalpes locekļiem.
KatrS Udmašina iekārtota 2 stāvos
ar guļam un ēdamtelpām, bāru un
gpediltt kabīni jaunlaulātiem. Lid-a^
fōas 4 motoriem kopā tāda pati
jauda M ātrvilciena lokomotīvēm
UiOOO z. sp. Sis lidmašīnas attīsta
570 tan ātrumu stundā un ceļu pāri
o^foam veic nepilnās 10 stundās.
Nelsiimes gadījumi nesaprotami, un
gjnerik&BiU iestādes ievadījušas iz-
©eilSanu» ,,Seven Seas" motors
aizdegās drķ pēc pacelšanās, bet
jmerica" draudēja nopietna ka-
Srofa, jo viens motors sāka degt
pgc 4 stundu lidojuma, kad lidma-toa
atradis Jau okeāna vidū.
lidmašīnā atradās 60 pazīstami
amerikāņi, to starpā Vašingtonas
gubernators Volgrins, vairāki kino
aktieri un ari slavenākais amerikā­ņu,
komiķis Keijs. Pēc lidmašīnas
laimīgas atgriešanās Senonā Īrijā,
asg]a prese rakstīja, ka Keijs esot
bitifikajos brīžos, kad stjuarti pa-modinijuši
visus pasažierus un ap-vilkuit
tiem peldjostas, staigājis no
vienas kabīnes un otru un drošinā­ts
nobijušos pasažierus ar sava la-iSkft
humora paraugiem. Ierodoties
Ņujorkā,^ Keijs tomēr šīs ziņas ka­tegoriski
atsaucis: „Man bija tāpat
««ittiltlMiliiiilHiiiiiiiniiiiiliiiiiiiiiiiiniiiiiiiniiiiiiiiniiiii^
TBAKTORU ZEMG TRŪKST
SIRPJU
Ka lieli runāšana par lauksaim­niecības
mechanizāciju Pad. savie-
BlbS, par traktoriem un citām jaun­laiku
mašīnām faktiski joprojām ir
tikai leģenda, negribot apliecina
pats partijas centrālorgans Pravda.
.Tuvojas ražas ievākšanas laiks,
bet nevienā veikalā nav sirpju,"
raksta kāds Orlas apgabala zem­nieks.
Tāpat žēlojas ari KIrova kol­hozu
zemnieki: „Mums atsūtīja 4000
lirpju, bet vajaga trīskārt vairāk.
To id:aiti daudzi vairāk līdzinās
fiSdžas kalēja nekā fabrikas ražo-jumam
«^' Kāds Jaroslavas apgabala
leiiiniekti'"deptitāts raltstar ,;Mūsu
apriņķa kooperatīvam piesūtītie
tlrpjī Ir no visai sllkt/ii materiāla
ta vai nu pārāk lieli jeb kā mā­liem
bērniem domāti. Bez tam to
atsūtīts pirāk maz." Ja sentēvu
Birpjl tur arvien vēl tik lielā cieņā,
tad laikam gan ar traktoriem tās
lietas nemaz tik spožas ņav.
viri
bail ka visiem citiem." teicis pa­zīstamākais
amerikāņu komiķis, „un
man nemaz prāts nenesās uz jo-
Kiem. Kad pasažieriem vien lika
apģērbt gumijas jostas, man arvien
vel bija dūša, bet kad pati komanda
sagatavojās peldēšanai, es biju no­bijies
kā diegs."
Pad. savienība izbūvē
austrum joslas ostas
Frankfurte (F). Šveices laik­raksts
Die Tat, atsaucoties uz vācu
preses informāciju no Berlīnes un
Frankfurtes, ziņo, ka Pad, savie­nība
družainā steigā sākusi izbūvēt
Austrumvācijas ostas. Sī informā­cija
iegūta no daudziem vācu pār­bēdzējiem,
kam pēdējā laikā lai­mējies
atstāt austrumu joslu.
Abendpost, kas iznāk Frankfurtē,
apgalvo, ka ziņas par Pad. savienī­bas
rosību Baltijas jūras piekrastē
saņēmušas ari attiecīgās amerikāņu
iestādes.
Vamemindi Maskava esot nolē­muši
pārvērst par lielāko Austrum­vācijas
kuģu būvētavu. Jau kopš
laba laika apmeklētājiem pilnīgi
slēgta ši pazīstamā Vācijas kūr­vieta.
Tā kā ostā līdz šim varēja
iebraukt tikai 6000 to lieli kuģi, to
steigā padziļina no 6 uz 12 m. Dar­bos
iesaistīts 15.000 to lielais bagars
Āzija, kas agrāk saucās Der Deut­sche.
Ostā redzēti ari vairāki vācu
Narvikas klases iznicinātāji.
Rostokas im Strālzundas osta ie­žogota
augstu dēļu sētu un dzeloņ-stiepulēm,
lai iedzīvotājiem nebūtu
iespējams konsfātēt, kas tur notiek.
Rostokas Neptūna kuģu būvētavas
krievi pārvērtuši par savu zem­ūdeņu
un torpēdlaivu rūpnīcām.
Ari šeit lielā steigā padzi}ina ostu,
lai tās kapacitāti, salīdzinot ar
1939. g., varētu četrkāršot. Strāl-zundā
būvējot nelielus tērauda ku­ģus.
Pagaidām vēl nav noskaidrots,
.vai tie domāti minu meklēšanai vai
zemūdeņu apkarošanai.
Ari Stetlnes ostu, kas, kā zināms,
nodota polu pārvaldei, Pad. savie­nība
iesaistījusi savā plānā. Pa­zīstamās
Vulkāna kuģu būvētavas,
kas kara laikā stipri sabumbotas,
lielā steigā atjauno vācu un krievu
speciālisti. Agrāko Zieme jūras
kuģniecību Pad. savienība nolēmu­si
pārcelt no rietumiem uz Mek-lenburg^
S austrumu ostām, pārvēr­šot
Greif svaidi par svarīgu tirdz­niecības
centru. Jau kopš Ilgāka
laika Baltijas un Ziemeļjūrā Pad.
savienība rūpīgi pārbauda katru
kuģi un zvejas laivu. Vairāki dāņu
kuteri, kas tuvojušies Austrum­vācijas
ostām, aizturēti un rūpīgi
pārmeklēti. Kuteru apkalpes ilgi
pratinātas.
Dr. Leopolds Kaufmans
blj. Pļaviņu slimn. vad. un pils. galva, bij. kara ārsts
,5. Zemgales strēln. pulkā, Latgales partizāņu pulkā, Lat­gales
div. Stabā un Latv. leģionā.
Dzimis 1885. g. 13. apr. Bēnē, miris ātrā nāvē 19. jū­nijā,
Kanādā, apbedīts Carleton Place pilsētā.
Dziļās sērās:
sieva Elza,' dzim. Indriksons, Lat­vijā,
dēts Rūsiņš, Kanādā, A. In­driksons
ar ģimeni Augsburgi.
S. g. 2. jūnijā no mūsu saimes šķirās kara invalids
Jānis Vējonis
dzimis 23. 2. 1916., apglabāts Ziegenhainas kapsētā, Vā-cijā.
Viņu piemiņā paturēs
Daugavas Vanagi amerikāņa zonas valde un
Daugavas Vanagu saime.
Traģiskā nāvē no mums Šķīrās mans mīļais un neaizmirsta­mais
virs, mQsu gādīgais tētiņS
skolotājs
Pauls Tīrums
dzimis 1901. g. 1. Jūnijā Priekules pag., miris 1949. g. 29. Jūnijā
Hanavā» Vācijā.
Mums paliek atmiņas
To turam svētu
P6c viņa nāves sēro sieva « n ^ e l l Vā­cijā,
radi Latvijā, Vācijā un Austrālijā.
a M lūnua trimdā traģislcā nāvē šķīries no mums llg-gadlgaif
• s L u dirVnlekr sirsnīgais kollēga un izpalīdzīgais draugs.
bU. Aizputes, tautskolas pārzinis
Pauls Tīrums
kremēts Pranklurtē S. JOllja.
Viņu mua PlemUg^»Jļļr^e«„,„,^g ^^voim^ atepatnleM.
50 amerikāņu vlegiaUēti. kufu vidū
ir visi jaunie ASV meistari un vairāki
orajlkmāp istkuor nesjpāē ļu uzd alīEbinrioepkui,, ikzulird ojusstai rgtēas-
Portugālē. Norvēģijā, Holandē, Francijā,
Beļģijā. Grieķijā un Šveicē.
Jau savā pirmajā startā Eiropā
amerikāņu izlases vieglatlēti pār­steidza
ar jaunu fainomenālu pa­saules
rekordu: sacensībās ar por­tugāļu
sportistiem Lisabonā For-ēens
Gordjens, 3. vietas ieguvējs
Londonas olimpiskajās spēlēs, sa­sniedza
diska mešanā 56.46 m, par
1 metru un 11 cm (!) pārspējot itā­lieša
Konsolini pag. vasarā Romā
realizēto rekordu. Rekorda me-t|
ieris Gordienam izdevās ceturtajā
mēģinājumā. Jau pirms dažām ne­dēļām
amerikānis spēja 55,06 m,
kas pierāda, ka viņš šovasar ir tie­šām
krietnā formā.
Nedēla pēc nedēļas liecina, ka
vācu vieglatlēti šajā sezonā pirmo
reizi pēc kara sāk tuvoties starptau­tiskai
klasei. Jauns apstiprinājums
tanļ ir frankfurtieša Ulcheimera
Remšeidā sasniegtais laiks 800 m
1:50,8 min., kas ir labākais šogad
Eiropā. Ulcheimers skrēja bez no­pietnas
konkurences. Krietnā 3:54,5
min. laikā 1500 m veica ievērojami
progresējušais Pecets.
I AUG SPĒJĪGS
VIDUSDISTANCNIEKS
Brēnlenes apgabala meistarsacīkstēs
vieglatlētikā 800 m skrējienā labāko vā­cu
sportistu saimē startēja ari latvietis
E, Asaris no Verdenas nometnes Y M -
CAs. Ļoti spēcīgā konkurencē E. Asa­ris
ierindojās otrā vietā aiz populārā
vācu vldusdistančnieka Klūges. Asaris
800 m startē tikai treāo reizi. Iepriekšē­jās
sacensībās viņS distanci bi.la veicis
2:03,1 un 2:03,8. bet Šoreiz ļoU labā laikā
1;58.9. Uzvarētājs KlOge 1:55.0. G. L.
US sportisti, aizstāvot Plnebergas vācu
kluba V. t L. krāsas. guvuSl teicamas
sekmes. Heimeris 100 m skrējienā ar
11,4 kļuva apgabala meistars, bet Pūpē­dis
ar 12,0 Ierindojās 4. vjetā. Apgabala
meistara godā tika ari Bernāts augst-lēkšanā
ar 1,65 un Šķēpa meSanā ar
48,60. Hamburgas meistarsacīkstēs bas­ketbolā
piedalās 3 vācu un 5 DP vienī­bas.
Millers sasniedzis diska meSanā
Neuminsterā 89.92 m.
IngolStatē vācu biedrību sacUcstēs
Treimanls 6 dalībnieku konkurencē 1500
m skrējienā sasniedza personīgo rekor­du
4:18,7 min. Pēc 30 min, atpūtas J.
Treimanls uzvarēja 400 m skrējienā ar
65.7 sek.
Darmštates apgabala vācu meistarsa­cīkstēs
3. Jūlijā J. Mežaraups uzvarēja
vesera mešanā ar 38,44 un guva; otro
vietņ diskā ar 35.40. ^/
. Pārbaudes sacīkstēs Hanavā Jānis
Pllsi^ uzlal>oja savu, ,?eiyuil.:^ltu diska
mešanā, sasniedzot 38fd7 un lodē 12,83.
J. MeŽraups skrēja 200 m 25.5.
Kallfornijas flnanču ministrija atvē­lējusi
vienu miljonu dolāru gadījumam,
Ja Somija atteiktos no olimpisko snēļu
sarīkošanas 1952. gadā un tad rīkošanu
uzticētu kādai Kalifomtias pilsētai, ku­ra
pirmkārt varētu būt Losandželesa,
Vēl gan nekas nav zināms, ka Somlial
būtu radušās grūtības olimpisko snēlu
sarlkoSanā un tā domātu no 81 lielā,
vienreizējā uzdevuma atteikties.
Pm g^du tuiholam
desiņas hex htixiiiēm
STUTGARTE 48 STUNDAS FUTBOLA DRUDZI — 90.000 8KATl«
T Ā J U UZGAVILĒ MANHEIMAS VIENĪBAI
Stutgartieši 48 stundas priecā­jās
kā citkārt pie mums zēni gada
tirgū. Vācijas futbola meistarsa­cīkšu
finālspēle tiešām bija īsti
tautas svētki švābu zemē. Jāatzīst,
ari Rīgā pieredzēti daudzi skaisti
mirkli futbola laukumos, bet mēs
tomēr laikam esam„vēsi ziemeļ­nieki",
kas neprot atraisīties no
ikdienas un aizrautīgi dzīvot līdzi
sporta notikumiem, Stutgartē di­vas
naktis negulēja. Iluminētas ie­las,
apgaismoti veikalu skatlogi,
pārpildītas kafejnīcas im restorāni.
Pēc lielās ciņas, kad 90.000 skatī­tāju
klātienē Nekaras stadionā bi­ja
uzvarējusi kaimiņu pilsēta Man-heima,
štutgartiešu sajūsmu grūti
aprakstīt. Līdz vēlai nakts stun­dai
,imanheimieSi" ielās rīkoja gā­jienus
ar karogiem, trompetēm un
bungām. Par godu futbolam Stut­gartē
pārtikas kartītes bija aizmir­stas
un pārdevēji aiz desiņu un sal­dumu
kaudzēm viens otru pār­kliedza,
aicinot pie „Istām miera
laiku mantām" bez kuponiem. Grū­ti
pateikt, vai desu kalni bija sa­krauti
par augstu vai ari ātutgar-tiešiem
apsīkušas „D markas", bet
vēl krietni rīta pusē ielu stūros ga­ro
ja katli un daža laba alus muca
bija palikusi neizdzerta...
Šoreiz tiešām grūti pateikt, vai
Nekaras ielejas jūlija dvingā vai­rāk
Izsvlda Manheimas im Dort-mundas
futbolisti 120 minūšu ilgajā
„maratonfutbolā", vai ari skatītāji,
kas saules svelmē pacietīgi stāvēja
jau no agra rīta. Lai nodrošinātu
labāko vietu, pirmie skatītāji lau­kumā
ieradās jau 16 stundas pirms
spēles sākuma. Jāatzīst vācu prak­tiskums.
Veikalnieki lielo spēli
veikli izmantoja reklāmai. Apmē­ram
1000 m garajā ceļā no Bad
Kanštates stacijas man ar varu
rokās iespieda ne mazāk kā divus
kg «lasāmvielas". Nav nemaz tik
sen, kad Vācijā vēstuļu aploksni
varēja nopirkt tikai, nododot vec-papīru...
Salokāmiem ķeblīšiem, saules ace­nēm
un ari ieejas blietēm cenas
pazeminājās ar katru minūti, spē­lei
un stadionam tuvojoties. Ķeb-
^līti, kas Kanštatē maksāja DMd.—,
pie stadiona varēja pirkt par mar­ku.
Stāvvietu bijetes stundas ce­turksni
pirms sākuma ,,tālredzīgie
uzpircēji" bija spiesti pārdot par
50 feniņiem.
Pazīstot savējo temperamentu,
stadionā bija norīkoti 500 policistu^
Tomēr, kad manheimleši guva uz­varas
vārtus, karogus vicinot un
pūšamos dārdinot, karstākie izlau­zās
cauri aizsprostam laukumā. Un
kā lai policisti dusmojas, ja notei­kumu
pārkāpēji apkampj un skūp­sta
ne tikai Manheimas spēlētājus,
bet tikpat sirsnīgi krīt ap kaklu ari
kārtības sargiem. Jā, mīlestībai ne­var
pretoties...
Par pašu spēli: 120 karstas cīņas
minūtes, vērotas vēsu skatu un
sirdi, kas nepieder ne Manheimal,
ne Dortmundai, bet joprojām ka­vējas
pie ASK vai IKS laukuma
Rigā, nesniedza neko t^du, lai teik­tu
— mēs to nevarējām. Mūsu se­no
dienu fināUstl saspēlē, cīņai
sparā, technikā un taktikā rfidijufil
ne mazāku prasmi. Kā jau allaž iz­šķīrējās
5P€16s, abas vienības ne­sniedza
labāko, bet gan maksimu­mu
cīņas sparā, kas ne katrreiz It-raisa
acij tīkamu futbolu. Otrd
puslaikā ciņa kļuva ari nevajadzī­gi
asa. Notikumu gaita: 5. mlnūtil
Dortmunda panāk 1-0, 25. mill.
Dortmundas lieliskais irirUarp
Raus atvaira 11 m soda sitienu.
Otrā puslaika 31. min. Manheima
izlīdzina. 38. min. atkal vadībā Ir
Dortmunda un 5. min. pirms ipttai
beigām Manheima vēlreii IzUdiiiiii
Spēles pagarinājuma otrfi posmi
manheimleši pierādīja lielāku fi­zisko
un garīgo izturību, un tat art
nodrošināja VfR Mannhehlm Vāci­jas
1949. g. futbola meistara godu,
uzvarot Borussia Dortmund 8:2.
Kas Ir smagi ēvma
pasaulēm mefaioM
hthma
KopS Džo Luisa oficiflia paslņoluma, kt
virS aiziet no ringa, un pasaules mei»
stara titula boksā smagajfi svari Udx ar
to paliek vakants, vairfikui mēneBus
smagfi svara mei£itAra nebija. Kad Pirms
pāris nedēļflm nilģeris Ecards CtrUS
diezgan mīklaini izkombinēta meittirU*
tvUa ciņfi pieveica DŽo Volkotu. viņu ii»
sludināja par pasaules meistaru, ko
zīst 47 ASV stati, bet ne Ņujorka. Pie
Ņujorkas boksa menedžeru domftm pur
visu klašu meistaru varētu issludlnlt tU
kal uzvarētāju no turnīra, kurā piedalītos
Čārlzs, Volkots. Buksi, VOdkoka, Selvolds,
Maksima un Lesvenichs. Anglijas bokst
sacIkSu karalim DŽekam SaTomonam tt
padomā vēl treSals pasaules mclsttrs,,
kas noskaidrosies pēc viņa organlaitis
cīņas starp Vūdkoku un Seivoldu.
Kamēr menedžeri strīdas, bokieŗl it»
raduSi paSi savu atrlalnfijumir 10. augu*
stfi pasaules meistara Nr. 1 cann boi*
sēsies ar bijuSo pasaules meistaru pus»
smagā svarā Gusu Lesvenlchu. un met*'
startitula kandidāti Vūdkoks un Stl»
volds vienojusies, ka uzvaretfijs no viau
cīņas, kas notiks 8. sept., spēkoties tl*
tula dēl ar Čārlzu vai Lesvenlchu. Ie­spējams,
ka tādā veids Gordlja mezgli
tiks atrisināts, bet viens ir skaidrs: strī­di
rāda. ka tfidas klases boksera, kldi
bija Džo Lulss, pasaulS paSreiz Vilrs
nav.
Latv. masieru b-bas trimdā valde
uzaicina biedrus iemaksāt biedru naudu
par 1949. g. biedrības kasierim 0. Gu­biņām
Eslingenā. a. N., Stutgartes Ielā
Nr. 24. ds. 1, kā ari iesniegt 1 fotogrā­fiju
biedru karšu izgatavošanai. (123/2)
SKOLU IEVĒRĪBAI
Esmu uzsācis trūkst, māc. grāmatu
iespiešanu, lai tās ar 1. aug. varētu
iegādāt:
1) Curics, My Enlllsh Reader I un n.
2) A. Ozoliņa, Fiziskā un Eiropas
ģeogrāfija.
3) Tēvu valoda, las. grām. 5. k l.
4) Matemātika 2., 3., < un 3. kl.
5) Dieva dārzs, t i c māc ev.-lut. 2.—
7. kL
Lai noteiktu metienu, lūdzu skolas
steidzami man pieteikt apm. vaja­dzīgo
eks. skaitu, kas nebūs salstoši.
Tikai pieteicējiem garantēju grāma­tu
saņemšanu.
APGĀDS ANDR. OZOLIŅŠ.
(24-b) Eutin/Holst, DP Camp, ($9)
Uzmanību, Anglijas latvieSi!
' Londonas dziesmu svētku kop­skati,
pastkartes formātā, loti labi
uzņēmumi, laba atmiņa koristiem
un viesiem:
1^ sūtnis atklāj svētkos (kop­skats
ar kori),
2) kopkorls (atklās, svinības),
3) apvienotais vīru koris,
4) apvienotais Jauktais koris.
Cena — /9 gab. plus 254 d. pasta
izd. Paraugkartes apskatāmas ari
«Daugavas Vanagu" grāmatnīcā 44,
Hans Place, London SW ,1. Pie­prasīt:
Mr. Reinh. Sīmanis, S. A.
E. C. Hostel, Sheenvater Rd, West-
Byfleet, Surrey. (98)
I z n ā k u s i
"TriTiWl •-'i-i-'.-n'''-'-'-'-"''^"
V. Bērtiņas
(grāmatas Mājas cepumi autores)
Praktiska virtuve
^^Ijjata 178 Ipp. bieza ar 647 dažādām
S ^«"^ DM 4.-. Izsūta tikai uz
H^^su Atkalpārdevējiem 15 proc. at-b
i r « .^'^P'fns.: Ruchhandlung. Wūrz-
^^"rg. a3a). Central DP Caroo. (U9)
u daiiio izias
BRI21 CILVĒKA WC1Ā
'-^^od mazliet. Latvija ražotu foto
•^>^ox ar somu DM 400. Dambis,
^^^^ii'.n Nr, 5, Kreis Osnabrūck.
il22l
448 Ipp loti labs papīrs. 3 illustrāc. uz atsev. krīta papīra la-
Dām un'Kr Barona dzejolis rokrakstā. Pielikumā: pēcvārdi un
abonentu saraksts. Glītā auduma (kaliko) sējumā ar ietvaru DM
14.-, brošēta DM 10.—. . ^
Abonentu pie^ctusana toīpitiāa. Jauno pasutinātāju vārdus
atzlaiēsim ĪI sēj,'pielikumā, ar ko izdevums noslēgsies.
J. Sadila apgāds • - %
Esslingen a. N., Stuttgarterstr. 27.
1. SlNA APGĀDS Libeka
P i e d ā v ā : \ *I>J^
E. Ķ e z b e r e s „Vēstules Pērām
Gintam**, lina sējiunā . . . . . 4.<*
brošēts . . . . . . . 2.—
K. R a u d i v es „Nolādētās dvēse­les",
II da)a . . . . . . . . . 8.50
(I dala Izpārdota).
K. R a u d i v e s ^Nolādētās dvēse­les**,
abas daļas, ies. . . i . . .12.—
R. S1 n a t a mednieku stāsti „Me-žl
mostas** . . . 2.80
A. P u S k i n a ^NamlņS prlekSpU*
sētā** • . . . . . . « • • • . 2i20
A. G r ī n a „RrustneSa gaitās** 1.20
P. J f l g e T - P r e i m a n e s ,|Trimdu
veldze** (esejas).
Sakarā ar lielo pieprasījumu Leonīda
B r e i k S a „Svēt8 mantojums'* S« ie­devums,
linu sējumi.
K. Miķ e l s o ne» jaunāko noveļu krā­jums
„Blkt8**.
Harija B e r g a latvlcSu trimdas apor-tlstu
Saržu sakopojums „8porta val­gos**
ar VUičela tekstu.
AUTORA ^PILNVAROJUMA PIEDAVA
E r n . R i r d ā n a jaunāko karikatūru kopojumu „TētlņS Josifs**. . S.—
Apgāda pārstāvji ārzemēs:
Zviedrijā — ..Daugavas" apgāds, Stockholm K.. Oarvargatan 11. Sverlge.
Kanādā — Valters Ziediņā, „Lakewood", Lakesbere R-E, Oakvllle, Ont.. Canada.
Anglijā—M. Fogts. c/o Mrs. Llnkman, 4, Westgate Ave., BoUon, Lancs., England.
E. Rlrdancls. 40, Warwick Avenue, London W 9 England.
J. Galgals. Mawley Hall/Cleobury MortUner, Nr. KiddermiAster, Eng­land.
^
Austrālijā — Oļģerts Strauta. Box 1560, O. P. ^ . Adelaide S. A., Aufitralla.
Antons StrazdlņS, Canberra A. C. T,. Acton Guesthouse. Australli.
Ārzemēs dzīvojošie tautieši lūgti naudu iemaksāt pārstāvjiem, kuriem ap­gāds
pēc pieprasījuma grāmatas Izsūta.
V ā c i j a grāmatas Izsūta ari atseviļķlcm pleprasītfijlcm. pieskaitot sflttla-nas
Izdevumus DM 0,80—0,00. Atkalpārdevējiem ar uzliktu pēcmaksu — 20 proc.
un ar puspēcmaksu - 15 proc. aUalde. PasOtināj. adresējami: j , Sīns, (24a)
LŪbeck, Meesen-Kaserne, Bl, C-88. (lOO)
Iznākusi
ierobežotā skaitā dipi. māksl.-gra-flķa
F. Vlksncs grāmata
Latvisku audumu paraugi
Saturā apUvenu. galdautu, logu aiz­karu,
eienn segu utt. paraugi vistlrfi-kfl
latvieSu omamentUcfl. OrBmata
Uela formāta, maksā DM 10.—; atkal­pārdevējiem
ar uzliktu pēcmaksu pa­stā
20 proc. atiaide. Pašūt: F. VIksne
(13a) Nūmberg 2. DP Lager Fisch-bach;
L. Gulbe. Wawa A. C. R. Post
Ofllcc. Ontario, Canada. (79/2)
Au 8ē{iemnieka apgida
(24a) Geesthacht/Elbe, Lettenlager,
jaimās grāmatas:
Anšlāva EglISa novele JNesiundas"
ar autora 10 pildāmspalvas un vā­ka
zimējumienL Cena DM 2.50.
Vinca Ramona romāns ^Krusti" par
boļševiku baigo gadu Lietuvā;
darbs godalgots. Cena DM 3.50.
Atkalpārdevējiem izsūta pēcmaksā.
(104)
Pārvedot mums naudo pa paiIOr
neaizmirstiet uz pārveduma ialosā
otrā pusē atzīmēt, par ko Jfls
m a k s ā j a t «
Nupat iznākusi:
Ing. £. ElffOta
EADIOTECHNIKA
n . daļa. Uztvērēju slēgumi.
158 + 16 lapp., 94 zīmējumi
Cena DM 6.—,
un
Agr. K. Lapiņa
LAUKU DARZAJI
230 lapp. Bagātīgi illustrēta.
Cena DM 5.—. '
L. RUMi\KA grāmatnīca,
(13a) NUmberg 2, DP Cami>
«Valka". a02)