1950-12-02-04 |
Previous | 4 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
L A T V U A Sestdien, 1950. g. t decembri Tu notu» m. g. 7. mn mps latvielu bieddbā, pulkveža Kreiš-inaņaštlbl lUīaddsliiitābs? 1. JOUja ritd, kad no paslēptuvēm firā ofica latviešu vīri, kuriem ļaunākā fadrjumA draudēja pulkveža Lukina, VOMU f ogelmaņa, dir. C^bei, Dr. mMm lic; Uktenii noslei^vola-nt boļievfktt varas agonijas dients aa un 87. iOnljfi, iaJI I. JtUiJa riti, lOMl vim Biga apvalditto asarfim MH OdiOainlJuiies Dievs, svēti Lat-vtjtt! ngas fidioldni, no II paSa ra« iihļfinitt jpGcIņi atitoēja aidnijums: «Vlilem kaljMkle^im sapulcēties pie lidio torņiemr i l atmiņu UedniUuma autors, iz* rtVWinwi kalnakleitt nienākumu. ne* kavMimiis dtvis ux galvenā pasta Au^ kur blakus atradis radio torņi TOr bUa Jau sapukliuiies vairāki kaļfiaklaii Visi dtvis uz Elgas lat* vMta Maddbtt pāmmit un leiīrt par 101 k i i ia|i bridi botu darims. Kal-pdMu vtdO veeikals gados un die» miti pakāpi bija pUm Knišmanis, kitfit'II kalpakleitt grupa, kas tagad spflidi par latviaiu paialzsargilanos un W^ latvltihi viraa iiMirita radllanu, dabUJa no-taukumu ^Pulkveža Kreiimaņa ftUr. Taji satecēja ari visas ziņas pai^ visis Latvijas malās spontSni sikuioi partizānu kustibu pret bēgo-boļševikiem. fl# Madonas operēja pulkveža Aipiita pirtlzānu grupa, kas tur bija sagiittJuJtt kMu ievērojamu boļševiku kon^sfiru un jitņēnmši tam port^ liii JMT^diem dokumentiem. (Flkv, iiparili, ad kalpakietis, vēlāk kā pulki komndltrli^k^ kaujā i^et Miitfiktai ua Ulvijai robešim^) HM Ifiiliji a ^ kopi sanica Kiiliiiiiiiņa ltib^ apmēram ap pus* MiMĶ laflcu laji štāb^ ieradis pata nUi?!^ Aperātf un uz galda nolika ša loiniibam atņemto portfeli. Pārbaudot U portfda saturu, itarp dtu tur itradis uz cetrim lappusēm ar rakstāmmašīnu rakstitas lapas, kupi saturs bija baigs: Tā» bija atestidjas par apm« 60 latviešu vtodekiem, iesniegtas boļševiku terrora iestādēm. Citēšu divas no šīm atestācijām, kas bija rakstītas par diviem plaši pazlstamian pulkvežiem, Latvijas brīvības ciņu dalībniekiem, ari kalpakiešiem (abu pulkvežu vārdi redakcijai zināmi, bet no to nosaukšanas atturamies svtfl-gu motīvu dē}). Pirmā skan: „Pie-danjies Latvijas neatkarības cīņās 1919. g. pret sarkano armiju. Kaujās pierādījies par teicamu kaujas virsnieku. DrOmas dabas. Izvairās sabiedrības. Neieredz zaldātus. Augstākā mērā bīstams padomju iekārtai*' Otra saturā ļoti Bdzlga, tikai uzsvērta šī pulkveža lielāka n)ēja orientēties politisko grupu at^ks-mēs. Abas nepārprotamas nāves soda atestācijas. Vēl trešo šajā sarakstā minēšu, un tas bija atv. leitnants Oto Dēlēns, kuru nobendētu un mežonīgi spīdzinātu viņa kara biedri - kalpakieši atrada bedrē pie Babītes ezera IMl. g. jOUjā. Attftidias bija rakstītas okupantu valodi: iiieviski Un citurti lap- KalniņS emigrādjā sava poļitnOca amatu cenšas nostācUt nepareiza gaismā. Sociāldemokrātu partija ajŗ galvo, ka poļitruka ama^ Br. pieņēmis saskaņā ar kādu Latvija valstsvīru sanāksmes lēmumu, ar ku-fu Br. Kalniņš it kā būtu lūgts, šo amatu pieņemt Tādas sanāksmes nav bijis, bet Pauls Kalniņš ir prasījis dažiem poUtiķiem viņu privā- ^ ^ ^ ^ ^ ^ LATVIEŠU PRETESTĪBAS KUSTĪBAS CĪNĪTAJĀ ATMIŅAS Kad tik pusdienas mūs veda maz-iāTd^ oi^asT VW' sinagāks'ir K j f t paskaidrojums Ņujorkā <f^ ^ ^ ^ ^ i p ^ krievu mazinieku lai^aksta^Soclal^. ^ no dzeltenpelēkās numurā, kur viņš saka, ka «saskaņā ar Latvijas ģenerālštāba vēlēšanos es tiku iecelts par armijas polltiidco vadītāju." Ir besdidsigs apgalvojutti, ka okupanti sava i ^ t a tik svad|u personu, k i armitaa politiskais iu* dzinātājs, l^tu ieciluii «saskani ar Latvijas ģenerilitiba vēlišanofl Boļševiku armijai poUtUkia vadītāji ir partija» augstikii uztielbis personas. Atšķirsim 1)4iivilm p i ^ īso kursu, un tur «7.1W^ Vi-lodā izdoUJi U kursi: Verlag der Sowjetische& ifilltirvermttuni In sti českij Vestņik 1941 g. februāra ādS^'^adlT^^^ «g" tam nesegtu ^ja Izskaitīt no ārpu- " ' ^ ^ f f i t t d i s W Wa, Sirdi sa- I Deutschland, Berila, 1910 i p r i i im poļitrukiem (agrik Ml iillil^pv pusē, k # bija aprakstita apm^f mijas poUtidciim l l i M ^ t t ^ līdz pusei, zem tekāta lesUpi krievu tā: ,3arkani iiiļilji (30^ lEaŗi) valodi bija atestātu iesniedzēja pa* raksts. Tis skanēja: Br. Kalniņš, armijas politiskais vaditijs. Tai ir kaila fakta Mednijums. Dokumentu savim adm redzēja un pārbaudīja septiņi kalpakieši, kas ta- ļ Švmdks uc.; 4 ^ , 1 » sarkanai ar^ Jā bridi bija sapulcējušies KreiSmaņa' R^al b^a Ueliiki organizatori un Štābā. No tiem divi ir krituši kaujā, aģitatori — militārie komisāri, kuri uzvarēja tid^r ka pii larimis ir» mijas pomtskil audziniSanas stri-dija tidi viri k i Ļeņins. Staļins, MO-lotovs » l^rerdlovs, Kaganovičs, Ki» rovst MUkoJans, Zdaaovs, Dzerilinskii, saliedēja sarkano armiju, panāca stingru disciplīnu, salauza komandējošā sastāva atsevišķu personu nodevīgās darbības ar enerģisku, ātru un nesaudzīgu ricību." Lūk, kas ir boļševiku armijas politiskais vadītājs. Un liecība par šo „enerģisko, ātro un nesaudzīgo rīcību'* ir augšminētās atestācijas. Sajā lietā ir jāpanāk noteikta un KomOnisimi apsplestorAnstv^iiOM Kļautu dem(Ncratiskle trimdas po-i pidi^flailBi^ dtriiojaa sevOķU Mtgli ettiiotiei iri novērst donstar- IHM itaip dažidiem poUtidclem no-iruiiJuipem un trimdinieku cent-mml Ilosīfoi lieli mērā sekmē paS-Itoē^ polltiskiafapstākļi, kas skaidri I M I ^ m ^ t a atbrivoSanas diena iia#i#lliini kalniem. Ari ameriki-ļu lautai nostiji veicina trimdas IbUtiķtt tfiļas spmra. Kaul gan AŠV lildlbai aprindas liņ iešpaidigikis avitpersonas tieši neiejaucas poll-k; o grupu iekšēji dņi, tis tomēr lirigi siko šīs dņas gaitai un ap- •ļreic katru mtlģinajumu, kas sekniē aidattilbfi. SaVtenotii valstis jau kopi ilgāka laika Izveidojušās par trimdas poll-lŌpi 'ievildigāko un sUpriko gentru, li> ifvliķi sekmējot organizicijas Mademili komiteja brivai Hropai tadIiana..Ti izvddota privitā Iniciatīvā, un tās vadītāji un atbalstl- «Ji ir diiidu sibiedribas šķiru^ On proliriju Amerikas pilsoņi. Organi-zlc^ ai galvenais uzdevums stipri-tA% ticību apspietajās zemēs par at-brivdh^ os nb komdnisn^a režīma, radll darba un eksistences Iespējas Irimdas politiķiem un dot ameriki-ņ l e m ' l l ^ u Izteikt savas bri- 1^1, Ideias. Orginizādja lab-i ^ g ļ ktdcmējusl dažādu trimdas pollll^ noipupējumu sa-trīs atrodas telvaji pasauli un divu liktenis nezināms, ^a laikraksti Latvija pret«itības kustības dalībnieka atmiņis par spīdzinišanim Če^ ki tidt runāta par 82 viltnieku sarakstu, tad nn»ii1?rotaml pastiv vai-tm saraksti, Jo ša minētāji apraksti bUa ap ao latviešu virsnieku vārdi). SI baigi fakta liedi^ijumu snle- ^^^^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ . . „ v . . . . v - dzim avarigu iemeslu dēļ, Jo Br. ne&otama"skaidri^^^ u^ kur^ gai." da ļoti daudzi bijušie kcq:avīri, kā arī katrs, kas šaji lielajā nādjas spēku viendSanas stundā vēlas skaidrību, uz kādiem īsti spēkiem Latvija var liktens stundā droši paļauties. Mūsu spēku apvienība nevar un pat nedrīkst būt mechaniska, kaa^ nozīmē, ķa iekšēji tā tik un tā būs nevienota, sašķelta un tātad vāja. Mūs var organiski apvienot un stiprus darīt nesis starp dtu jautājis viņam. „Ua kas bija pēdējie šā pasākuma organizētāji?** ' ,JEs par to dzirdu pirmo reizi,** ĶI- \ sēlis atbildējis, „un tādēļ ari neM nezinu.** ,3et jums taču Jāzina, ko noiflme burti LA, — Jūs taču esat bijis Latvijas policijas inspdctbrsl" ,JDiemžēl, man ar šiem burtiem nav bijis darīšanas.** „Varbūt tad Jūs man ko tuvāku pastāstītu par savu draugu ten. Goperu?" * „Kfidēļ gan stāstīt? Jūs taSu zināt par mums vairāk nekā mēs paši** ^Protams, mēs zinām ļoti daudz ^ kā par viņu, tā par Jums. Bet es gii» bētu, lai ari J&s pats ko pastāsUtu. Vai Jums nav zināms, kas tuvtta per TS, ko organizējis un vadījis ^ Gopers? Vai jūs savas pagrides or-darbs KĀ STRĀDĀ NACIONĀLĀ KOMITTEJA BRĪVAI EIROPAI 4ai4>Ibu; ko JSktiĻ rļvaliU^ un n^no^ tikai mirķbtjvitulkii 4]UB|I|$HI# vldlba. Labs piemēn — nesen Ame-jl*tvijas nākotni un liela savstarpēja rsiaknāāk nsomt&e, akiŗuprabsl Un omlūklsi ^b ija saska- vienojušies, nekādi gadīkjuam āv isnlre-kfcļūast ņot trīs lielāko poļu bēgļu organizē- neuzticīgi šai vienībai Tikai tad vi-djui darbību. Apspriedē piedalījās I iis mūsu nacionālās dņas frontēs ari ģeh. Anderss, kas dzīvo Londonā, ļ var norisināties mūsu brivības cīņa Nadonālās komitejas brivai Eiro- kā vienotas nācijas akdja, kas visas pai darba telpas atrodas alavenajilP^^es priekšā mūs ari spēj aplie- Empire State Building*i.Tihodirbi-{<^^^ kā paUesi vienotu spēku. Bet na vairākus simtus trimdas politiķu {tas ceļš, ko visus emigrācijas gadus un kultūrai darbinieku, vicot datus li&Jls un diemžēl iet Joprojām Br. par Austrumeiropas valstu salmnie-1 Kalniņš, tas ir mūsu šķelšanās un dskiem, politiskiem un sociāliem ap-1 vājināšanas ceļš, kas kavē mūsu cl-stāUiem. Jau tagad organizādja ap-lņu. Nadonālā vienība nedrīkst būt gādā ar labim materiāliem ASVl tikai frāze, tai jābūt faktiskam un valdības un citas iestādes, kas no-|nedragpiJamam spēkam. dart)oJas ar šo z«nju problēmām, ļ Būtu Br. Kalniņš aprobežojies Hkai f^^^^^I i^i^^^^^^fL ^4^^ ar sevis baltu mazgāšanu, ted varētu «rtb un neticēt, kas kSr^āl^rnt'o^* ^^v^i^sSui!iU .^ko ^Mm^u^nIi^s.t ^i^s^kfo" ^d ikuta\tū ras l^^t^to ^TJaeu^gtrā^ijbu^m. -s . taBse nte pbaūrt^ ulā dvaul sVtsiņ pao U-faaudza žēlums, vērojot šinevangi X drebošās rokas. kasMdrete W a SSd^ušas izcīnīt Latvijas brivfbu. H u te vairs bija tikai kauli un āda. VienlgaU. ko Ķīselis bija saglabājis SlS^jlem laikiem, tā bija vU?a ? a k S ā bārda, kaut ari to Maskavā tam īsāku esot apgriezis kāds ads - laikam firsts un friezleris reizē. Atgriežoties kameri, vecate lāčplē-sis lēni soļoja no viena kdkta uz otru^ bet ari t i viņam neiznāca vairāk par triis soļiem. Brižiem v M apst^- — , ^ o - ^ . v*- jās un drilmi raudzījās gridā, un tad. ganizācijas dibinājāt reizē vai katru man Šķita, ka v i ^ tiUiņ pat sabruks, atsevišķi? jug taēu zināsit, ko noil* „Es nezinu.** viņš domīgi ierunājfis. mē burti TSl" ko vinl nodomājuši iesākt ar mani. ,.Ari par tiem man nav ne Jaus* ^ārve^i^šejieni, taču laba gala mas." heparcdzu. No Maskavas šurp mani J^as tad jūs galu galā par poUd-veda loašā aresta vagonā saslēgtām jas inspektoru, ja nekā nezināti. Dro-rSām un bruņotu sargu pavadībā. Si \den. nodarbojāties tikai ar dlvēku Nekad vēl neesmu tā uzraudzīts un medīšanu un slepkavošanu... Es to« ansargāts kā tagad. Ubi tbmēr. ka mēr zinu, ka esat rafinēts blēdis un emu Rlgfi. — še Uekas pat kurināts, proUt izlikties. Bet nekas. - mēs da-kamēr Lubjankas kameri siltuma būsim rokā ari dtus jūsu draugus bija tikai tCk dauiiz, cik durvis pa- un tad runāsim dtu valodu.. verot, ienāca no gaiteņa, kur sargiem Ar to ari pratinMana beigusi^ kurējās krāsniņa. Tais biezajos pa- Tā pienāca Zaļā ceturtdiena; ko grāba mūros cilvēks tikko var izvilkt pavadījām neviena netraucēti Pat savu izbadinito devību, jo virsdrē- pusjlienas mums ienesa tikai vakari bes noņem un jādrivo apakšveļā, ka- Esdams sauso mairi un piestrēb* mēr segu vietā izsniedz netiru lupatu dams viru, kas ari šovakar bija labi-pāri. Bet ari tis paSas kaut cik pa- ka nekā parasts. Ķīselis pēkib;d ap-līdzēja glābt kaulus no nosalšanas, rima un d(»nīgs raudzījās pretiji Savā ziņi neciešamais aukstums bija virzienā, ari svētigs. jo neļāva Ieviesties in- ..Val nebūtu jauki,** es ieminējos, sēktiem^ kas dtidi tur mudžētu tilk- .,ja šovakar mēs būtu mājās un si-stošiem.. .** . t>^« viena galda ar ģimeni.*' ..Tā, klausoties viņa smagajās at- Vecā vīra ads kļuva l^algas. minās, pienāca vakars. Neviens mūs ,JM[an grūti' par to runāt... Bet nemeklēja un netraucēja. Tikai pēc ar visu to>- krūtis ir dziļa prieka pārbaudes sargs mums iemeta divas piUias. ka esmu tēvzemē un ēdu vi» vecas vilnas segas, kas nozīmēja, ka ņas svētīto maizi. Man tāda sajūta, nakts būs jāpavada šepat Paklājuši it kā gadiem ilgi būtu bijis projām, \jQktnuiiegu uz grid2tfu«bi a.tiMdto^ PWun apseiUuSes a^ i t i u Lai j ūtiiad viņš 'pēkšņi tiizgājģ ^vis novirzītu domas uz gaišākim ceļiem. | ^oniia;ua Maskavu. " lUS i n i i i 2818 Ifl izilm lIRnilrilin Dilirl KI siņo StokholmM N«wtlener fcrom bthtnd Uie Uron Curuin no Ucamlem Uituvielu avotiem, speeiila pontblroja pilnvaroto komfsUa nesen betģual kom-ptrtijis biedru uzUcamlbas p&rbaudl vt-tis kōmlntoma temes un Baltijas valsis, ai ludevuma velkSanu pirraudilja sattUttt temis fpalt ..sakaru vtrmteki**, bet BalUJu valitu komOntstu parttJSs cfntrnkomltejSm ptekomandēU Ipali pttnviioUe. Pftrbaude akSruai vlentgi pirtjjto Mednis - nekrievus. ,.TIrttfiii" pir ucauri un cauH uttieamlem** Latdjfi atilnuil tikai tsos partljaa btedrui un ua 1000 kandidātu» Lietuvi tikai 1400 biedru un S40l kandldltu. bet Igauni}! MIS biedru un 1800 kandldltu. Visllellkals ustlcamo biedru ikalta konstatēta Vngl-riji, kur par ..dn^tem'* atzTti lO.OOS bled-ni mi IT 000 kandldltu. BulglrUI ftle akaltU Ir 0000 un 4000, bet RumānlJI TOOO ua Itm vīst lia skaitu Irkirtigl at-Š| ins no onclllos pārskatos mlnēUeni I>artija8 biedru ,.ietonas ttrtSanu" Bal tiias valstīs vadīja grupa Kremļa poHt-bUroji funkdonlru ar biedru Pervukinu piieklgall. Viņa vfkr^M tomēr ne reltes ntpletttmfi ne Tailtnas, ne Rtgas vai V^ai #reei. ptbilgt noklusot art viņa ierašanos. Vtioanas IgaunUl un LatvUfi pebel^ ^ « aiarta. Vairums no ,^edro- Isjlem'* biedriem uz kldu laiku atstāti Ulliinitei amatos. Biedra Pervukins eidt bilis loti sašutis par Baltijas valstu n68lblro|ii kāUrumu un neveilōml komjaunatnes ^lavērSanS**, valstu likumus. Turpmāk komiteja savā darbības lokā ietvers arī kultūras un mākslas nozares» iesaistot darbā jaunus trimdinieku sabiedriskos un kultūras darbiniekus* Ssa pilnīgu skaidrību. Svarīgu pa-pojumu taisnībai izdarītu tie latvieši, kas atrodas brīvajā pasaulē un kam ir zinānm patiesība par Šo lietu. 1*^1 I . A* « ^, - I Sevišķi nepieciešami te būtu mūsu nu^s^Hh^^^^^ vaUtsvīru un armijas vadības, t 'n^ « m f J ? ^ i U lenerālštāba virsnieku paskaidro- ^JSāSSf ^ t ^ L i l S <P^to' Augstkalns jau nāca ar S?t Sk^llS^SL^^^ vērtīgiem paskaidrojumiem par Auatrumekopas tautu pārstāvji Die- ""TT» . f-^PH ^^f^ kas sākti tikai pirms trim mēnešiem, r^^"^'/^^"^ "^P^ ķengādams un ap- Raidījumu programma patlaban vēl Iffl".^?,?^ pavisam neda-izmēģinājuma stadijā un tās tālāk-i^^^^ki cildinādams. Sis vīrs reiz taču izveidošanā roku rokā strādā amerikāņu spedālisU un trimdas politiķi, cenšoties atrast vislietderīgāko un iespaidīgāko programmu, kas būtu piemērota tautām aiz dzelzs priekškara. Komiteja par savu uzdevumu uzskata arī trimdas politiķu eksistences nodrošināšanu, lai tie varētu veltīt savu darbu savas tautas labā. Tas prasa no trimdas politiķiem lielus upurus, jo, dzīvojot ilgus gadus jaunajā kontinentā, rodas viUnājumi sakust ar savu apkārtni, iegūt jaunu pavalstniecību un aizmirst dzimtenes saucams pie kārtības. Kalpakiete mo ģenerāldirektors Kingslejs izteicis pateicību amerikānim Edvardam Skvad-rfU un beļģu pateram Dominlkam Pfram. kas palīdzējusi nodroSinlt mierīgas vecuma dienas desmit veciem bēgļu laulā-problēmas. Uelākā daļa trimdas po-|M'2I,J?^®J^„^5^*<^" lmītniķruii osttrr8ā/dļ«ā , «snaaņm^on*t est«ip^e^n4dUj fa^s , sk^^Triu i f b ^ ^^ OrganiZāCijU, bet kuru Mums apmēram 300 dolāru 18li4» koordinatora Eiropa Aleksa Skvad-mēnesī, citi. turpre«, tiešā algas dar- IS^ ITNKRAS un mo darbā daMda^ WftmitPift« nmat^o A r P P * * ^ Pateicoties abu pūlēm, uz de- oa aazaaas Komitejas nozarēs. Ar viņiem gadiem nolrēu un samaksāUi savu darbu organizācija iemantojusi ļ kida ģimenes mija iji, Beiģija, kur no- ASV ārlietu ministrijas atzinību un | <'«;[Jinltu patvērumu normaiotf dzīves ap-uztidbu. ko atklāti deklarējis ārlietu i t t i bSf^vidl^'^* ^"""^ ministrs Dīns Eēesons, pasvītrodamsJ F ^ . n t i ? *«. 1M» i«.iiA»t, ««.{-{..«««ViZiT «li^^sa *• Skvadrll! ar DP lietam saka nodar-ka ārlietu ministrija ļoti priecājas botics TORRAS laikos, bodams Kufstei-par šādas organizācijas izveidc^nu nometnes direktors Austrijā, bet vē-un atzist tās darbību par labu. o»»" l^m^^A^^ii^^^^Ko^^ L. L. 'Skvadrill im g. atgriezās Ļježā, kur ^Ssālssāka stāstīt par savām Jauni- ^ iJf«BteXubJankai cietumā, izsttēbls bas gaitām. idcdoSanos un darbu, at- savu pusdienas devu, slaucīju lūpas cerējās savas sastapšanās ar. valsts no krekla noplēstā drflniņā. kas man prezidentu Kfirli Ulmani un citiem aizvietoja kabatas lakatiņu. valstsvīriem un beidzot pārgāja uz atsprāga durvis, un iedrāzās sargi, pieredzējumiem ārzetnju ceļojumos, uzlikdams man roku dzelžus. Nesa* Runājotiea arī bijām aizmiguši, un pratu, kas notiek. Uz sarga sacelto pirmo reizi cietumi gulēju tik dziļu trauksmi piesteidzās papildus sardze miegu līdz pat rītam, ka nedzirdēju ar cietuma vecāko un aizveda mani sargu ienākam, lai vestu mūs uz pie paša cietuma priekšnieka, mazgāšanos. — Kādēļ jūs gribējāt izdarīt paS-Pēc brokastīm atkal iegrimām sa- nāvību? — viņš man jautāja, runās» kur noskaidrojās, ka pirms ^ Neesmu pat domājis to darīti -* Ķīseļa aizvešanas uz Maskavu 1940, pārsteigts atbildēju. — Man taCu nav g. rudenī lUgas centrālcietumā bijis ne naža. ne saites... * ap 4000 apcietināto, kamēr tagad, Te sargs lepni rādīja no manātn balstoties uz maniem novērojumiem rokām izrauto drānas gabalu, un informāciju, šim skaitam vaja- ^ Bet ar to taču nav iespējams dzeja būt mazākais 6000. bet kopā ar nonāvēties! citiem BIgas cietumiem 10.000 līdz ~ Diezgan liels priekš jums. 12.000. cietuma priekšnieks atbildēja. - Nav Bez tam Ķīselis pastāsttja. ka vil- jau pirmā reize, kad notiek tādas lia-cienā. ar kuru viņš aizvests, bijuši tas . . .Noņemiet viņam arī apakš-vēl ap 290 latviešu. Maskavā ejot gar veļu! vagonu rindu, viņš vagonos dzirdējis Sargi metās man klāt. lai darītu latviešu valodu tm «bērnu raudāšanu, kā pavēlēts. Pārējie latvieši Maskavā neesot iz- — Kādēļ tad tā! — es protestēju, sēdināti^ bet vilciens devies tālāk uz — Kamerā jau tā ir neciešams auk-nezināmu mērķi stums. Vakarā veco vīru aizveda uz prati- — Bet tādēļ nav jādara paSnfivī-nāšanu, bet'mani lika mierā. Sāku ba! — cietuma valdnieks strupi at- Jau domāt, ka «smu aizmirsts, taču cirta, un mani izģērba kailu, tā bija vairāk sevis mānīšana un Novedis atpakaļ kamerā, vientiesī-mlerli^ iSana, Jo Šinī ziņā čeka nekļū- gais sargs man atklāja, ka nonāvē-dīiās nekad... ties varot arī ar kabatas lakatiņu, kā Ķīselis atgriezās pēc pusnakts, šo- to darījuši daudzi Lubjankas mo-reiz ar viņu bija apgājušies diezgan cekļl SeSkārt salocītu drānlņu paUek pieklājīgi, ja neskaita tam piedēvē- zem mēles, ko leorlekS izvelk uz tos epitetus ..tautas bende" un „lle- priekšu. Tad, mutf aizverot, mēli pa-lākals slepkava". . laiž atpakaļ, tā aizspiež balss rīkles .,Kad jūs noorganizēlāt pagrīdes ieeju, un dažās minūtēs cilvēks n6- organizāciju LA?" izmeklēšanas ties- ļ smok. Lūk, viena iespēja, kad citas izehs vairs nav. Nekad nebūtu iedomājies Šādu pašnāvības veidu, bet ta«:ad es to zinu . . . " Nesapratu, kādēļ viņš to bija atcerējies un stāstīja man, taču Izdibināt vairs neizdevās, jo ārā atskanēja soji, atvērās kameras durvis, un tajās parādījās vīrs NKVD formas ģērb^. „KS jūs katru sauc?" Tikko pateicu savu vārdu, viņš lika man aoftērbties un sekot. Anāvis kālas, novēlēju Ķīselim palsākus Lieldienas svētkus. Jo bija tāda nojauta, ka redzu viņu pēdējo reizi un Salā kamerā vairs neatgrle-zISos. Kad durvis aizcirtās aiz muguras — krūtīs iedegās žultaina smeldze. Vai tiešam Šim krietnajam lāC-Plēsim, kas sava mūža labāko daļu ziedojis tēvzemei, būs jāizdziest če-kas pagrabā!... _ Nākoiajā tarpInājamS: C^SNTEALCIETUMA STRJDA T8 Mierīgas vecuma dienas desmit biglu pāriem SESI NO TIEM — GARA ARMUAS VIRSNIEKI •āka propagandēt grŪU izvietojamo DP problēmu, !pa§u vērtbu veUot tbc sU-mlem, neredzīgiem un veciem. Pateicoties ābu pOiem, Beļģija ..adoptēja" ap ISOO DP, sūtot tiem dflvanu saintšus un vēstules. Kopa ar patent Plru abi SkvadrUI II gada sākumā sāka kampaņu par vecu laužu mītnes iekārtoSanu. V I - 0iem ari izdevSs sagfidāt līdzekļus un izīrēt minēto namu. Tur novietojamo veco laužu aprūpei IRO novēlēja 10.010 dolāru no 22 milj. ddlaru lielā ..grūti izvietojamo" fonda. Vecākais no nama iemītniekiem ir 83 g. vecais krievu ķeizara armijas ģenerālis Korovko. Bez tam Ijas veco laužu namS vietu atradu- §1 vēl divi pulkveži un trīs citi vecā» cara armijas virsnieki. Namam ir kopīga dzīvojama, ēdamistaba, virtuve, kapella un maza slimnīca, bez tam pa telpai katram precētam pArim. Beļģu palīdzības organizācijas vadītāji cer iekārtot vēl vairākus līdzīgus namus. ygtXAS TOSIAS kas sastingu» labas seg^ - J f « 5 ^ ^ S u , Itur if- «^L.?^SSJ aizclzelttt,^Mii n i r i t t a M b« vārdiem, pu^jMŗ ^ TO« rt«m, ticība» un baUmu "ļf Jtta vH «at, ja ļflsu««e^^ «aitas Ir ļaunuma un sSpJu pS^*"- STltl Dievs stāv Jums m psdettet. panesiet ^vlsu, Palft«*««J mUfts... Mājās, kuras b U 8 -W ads lagianaDnmsft skata mājas, tt^ iet telpt, kur>« labais m«J^ uz i»lod*n. aug mirtes, Irte m karājas kalendārs, bet uzb|8l noberzta galda.gul grāmat» «m^ ta ua rud?» jsataBI -kņtaillt. 4 * gltm, Viafto» zarus augsHis kupeM» U^kAamas, stingst zlentas nUegi ibe> |u ttadasi akas vtada sttdz ptet vakara d^tm, un pa SķOna durvīm iznik dābola klti^;... Mājās, kur pavarda uguns met zeltaini ņjrboias strOes telpas kaktos, un ļnas paUtti pagaldi un tem sdiem, kad ien8kdt> ml no vakara darbiem mlJlnleU plUf Mit kur koŗali un klusi nosvStš^ mo stundu. -^Pulkstens skaita laiku ar drusku girdzoSu skaņu pirtraukii^ dams domas, pieceldams UusSm va* karinu solim sievu. Iedegas gaisma, nakts aizvelk tumšzilu aizkaru Īd* gam, mirtes top melnas, bet atšķirtās avīzes lapas alzsedjt mazrunīgas se^ Jss šai laika spridi, kad novakari tnij> tumsa. Pavarda gaisma apstaro seju -rūpes, smaids, labs miers un gadu vilktu rievu flklojums ap redzlgāni acira un saprotošu muti >— pl« uguns, rokas uz priekšauta auklēdama, sēd māte. Māte... j§ jjjsu valn MV, Ja Jūsu kapus man neuziet - ™^«'.'fl<'«M. lai dusa smiltāji "'^Sf- ~ Ja māju vairs MV - Dle^, lai Tavi v5jl apsedz. ^ ar smiltīm, glabājot d z l H ^ l ^pavarda vietu, līdz citeTpaau- «2; Jaunus ļpmatus rakdamās, to ļjrt un zina, kļsvātibu jaunam n^ j:,"'°»/^bat uz mājām. Jūs pār- SSa^.*^'?"?; - «dažubrīd tic m **™«taml ūs būtu, la ifli SMrsffrr^.«»"»-^«>«S: tovt l^! Wja pilna lu^mi^S^ Viņš piebilst - Mu- KTekas & r"I» ^ «eSl ?ti «osta effi 'n^n^i ^^f ^^m šma- *J7\ap8tājas Eglitla.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 2, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-12-02 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari501202 |
Description
Title | 1950-12-02-04 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
L A T V U A
Sestdien, 1950. g. t decembri
Tu notu» m. g. 7. mn mps
latvielu bieddbā, pulkveža Kreiš-inaņaštlbl
lUīaddsliiitābs? 1.
JOUja ritd, kad no paslēptuvēm firā
ofica latviešu vīri, kuriem ļaunākā
fadrjumA draudēja pulkveža Lukina,
VOMU f ogelmaņa, dir. C^bei, Dr.
mMm lic; Uktenii noslei^vola-nt
boļievfktt varas agonijas dients
aa un 87. iOnljfi, iaJI I. JtUiJa riti,
lOMl vim Biga apvalditto asarfim
MH OdiOainlJuiies Dievs, svēti Lat-vtjtt!
ngas fidioldni, no II paSa ra«
iihļfinitt jpGcIņi atitoēja aidnijums:
«Vlilem kaljMkle^im sapulcēties pie
lidio torņiemr
i l atmiņu UedniUuma autors, iz*
rtVWinwi kalnakleitt nienākumu. ne*
kavMimiis dtvis ux galvenā pasta
Au^ kur blakus atradis radio torņi
TOr bUa Jau sapukliuiies vairāki
kaļfiaklaii Visi dtvis uz Elgas lat*
vMta Maddbtt pāmmit un leiīrt par
101 k i i ia|i bridi botu darims. Kal-pdMu
vtdO veeikals gados un die»
miti pakāpi bija pUm Knišmanis,
kitfit'II kalpakleitt grupa, kas tagad
spflidi par latviaiu paialzsargilanos
un W^ latvltihi
viraa iiMirita radllanu, dabUJa no-taukumu
^Pulkveža Kreiimaņa
ftUr. Taji satecēja ari visas ziņas
pai^ visis Latvijas malās spontSni
sikuioi partizānu kustibu pret bēgo-boļševikiem.
fl# Madonas operēja pulkveža
Aipiita pirtlzānu grupa, kas tur bija
sagiittJuJtt kMu ievērojamu boļševiku
kon^sfiru un jitņēnmši tam port^
liii JMT^diem dokumentiem. (Flkv,
iiparili, ad kalpakietis, vēlāk kā
pulki komndltrli^k^ kaujā i^et
Miitfiktai ua Ulvijai robešim^)
HM Ifiiliji a ^ kopi sanica
Kiiliiiiiiiņa ltib^ apmēram ap pus*
MiMĶ laflcu laji štāb^ ieradis pata
nUi?!^ Aperātf un uz galda nolika ša
loiniibam atņemto portfeli. Pārbaudot
U portfda saturu, itarp dtu
tur itradis uz cetrim lappusēm ar
rakstāmmašīnu rakstitas lapas, kupi
saturs bija baigs:
Tā» bija atestidjas par apm« 60
latviešu vtodekiem, iesniegtas boļševiku
terrora iestādēm. Citēšu divas
no šīm atestācijām, kas bija rakstītas
par diviem plaši pazlstamian
pulkvežiem, Latvijas brīvības ciņu
dalībniekiem, ari kalpakiešiem (abu
pulkvežu vārdi redakcijai zināmi, bet
no to nosaukšanas atturamies svtfl-gu
motīvu dē}). Pirmā skan: „Pie-danjies
Latvijas neatkarības cīņās
1919. g. pret sarkano armiju. Kaujās
pierādījies par teicamu kaujas
virsnieku. DrOmas dabas. Izvairās
sabiedrības. Neieredz zaldātus. Augstākā
mērā bīstams padomju iekārtai*'
Otra saturā ļoti Bdzlga, tikai
uzsvērta šī pulkveža lielāka n)ēja
orientēties politisko grupu at^ks-mēs.
Abas nepārprotamas nāves soda
atestācijas. Vēl trešo šajā sarakstā
minēšu, un tas bija atv. leitnants
Oto Dēlēns, kuru nobendētu
un mežonīgi spīdzinātu viņa kara
biedri - kalpakieši atrada bedrē pie
Babītes ezera IMl. g. jOUjā.
Attftidias bija rakstītas okupantu
valodi: iiieviski Un citurti lap-
KalniņS emigrādjā sava poļitnOca
amatu cenšas nostācUt nepareiza
gaismā. Sociāldemokrātu partija ajŗ
galvo, ka poļitruka ama^ Br.
pieņēmis saskaņā ar kādu Latvija
valstsvīru sanāksmes lēmumu, ar ku-fu
Br. Kalniņš it kā būtu lūgts, šo
amatu pieņemt Tādas sanāksmes
nav bijis, bet Pauls Kalniņš ir prasījis
dažiem poUtiķiem viņu privā-
^ ^ ^ ^ ^ ^
LATVIEŠU PRETESTĪBAS KUSTĪBAS
CĪNĪTAJĀ ATMIŅAS
Kad tik pusdienas mūs veda maz-iāTd^
oi^asT VW' sinagāks'ir K j f t
paskaidrojums Ņujorkā « labais m«J^ uz i»lod*n. aug mirtes, Irte m karājas kalendārs, bet uzb|8l noberzta galda.gul grāmat» «m^ ta ua rud?» jsataBI -kņtaillt. 4 * gltm, Viafto» zarus augsHis kupeM» U^kAamas, stingst zlentas nUegi ibe> |u ttadasi akas vtada sttdz ptet vakara d^tm, un pa SķOna durvīm iznik dābola klti^;... Mājās, kur pavarda uguns met zeltaini ņjrboias strOes telpas kaktos, un ļnas paUtti pagaldi un tem sdiem, kad ien8kdt> ml no vakara darbiem mlJlnleU plUf Mit kur koŗali un klusi nosvStš^ mo stundu. -^Pulkstens skaita laiku ar drusku girdzoSu skaņu pirtraukii^ dams domas, pieceldams UusSm va* karinu solim sievu. Iedegas gaisma, nakts aizvelk tumšzilu aizkaru Īd* gam, mirtes top melnas, bet atšķirtās avīzes lapas alzsedjt mazrunīgas se^ Jss šai laika spridi, kad novakari tnij> tumsa. Pavarda gaisma apstaro seju -rūpes, smaids, labs miers un gadu vilktu rievu flklojums ap redzlgāni acira un saprotošu muti >— pl« uguns, rokas uz priekšauta auklēdama, sēd māte. Māte... j§ jjjsu valn MV, Ja Jūsu kapus man neuziet - ™^«'.'fl<'«M. lai dusa smiltāji "'^Sf- ~ Ja māju vairs MV - Dle^, lai Tavi v5jl apsedz. ^ ar smiltīm, glabājot d z l H ^ l ^pavarda vietu, līdz citeTpaau- «2; Jaunus ļpmatus rakdamās, to ļjrt un zina, kļsvātibu jaunam n^ j:,"'°»/^bat uz mājām. Jūs pār- SSa^.*^'?"?; - «dažubrīd tic m **™«taml ūs būtu, la ifli SMrsffrr^.«»"»-^«>«S: tovt l^! Wja pilna lu^mi^S^ Viņš piebilst - Mu- KTekas & r"I» ^ «eSl ?ti «osta effi 'n^n^i ^^f ^^m šma- *J7\ap8tājas Eglitla. |