1946-05-22-03 |
Previous | 3 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
ari pie,
^ ceļoju,
'es sniegt
™ » ĶK
^™ apcie-aš
latvie-lēnās
pu^
paredzēta
•zrāde Ur-ariņa
ie,
un viņa
t^i Zīvertft
Anšlavar
Inijā teā-/
ļi?^erikāņu/
'cburg§,
V.Sk.
[5 gadiem,
ļe notiks:
alniņs). -
pkupācijasi
apgādāja
Lieldie-iktu
sa-ļīpašs
vel- ,
ap 300 te
ļp 70 tau-lēs
bara-ļkārto
ko-
L. Peiča
)tēka paf
mtiešiem.
1, Ra-
^tūrāli sa-latvieSu
25) prot
Eslinge-lisi
darbo-ķksliniece^
~
klavieru,,
itu, mū-dase.
Paf
iti A. li^
tss, A. Z i -
I Rozīte, J.
ļMituzova;,
Stutgar-ibuchā
ar
latvieša
. Par di-
(J. Rak
maijā
^tā baleta
copas va-ijadzibām
nomet-idumu
m
)P dzīves,
ļ joslā ģen^
ienē. Vie-
|atē;redza*
ŗu grama-
^etnes ap--
lem ie*
[Branta iz--
lija redza-
Branta
ģenerāļa
i i i ! ;
liti
• ii
ļaimību te
karus, ua
its dilem-
>s es ar
jiŠ ar sievu
bija maz-kābēm
».
izšķīla»
|te tos va-d.
kunku-bla
prieks
skumjām
5āk vairāk
ļēlam. Bei
ļdikti cieta,
ļļoti sāpēja
gadās, ka
negaida^
lentu, no-brīnumss
viņa nā^
īra testa-ļiēts
Dāre»
inīti. Cik
[gulējis ko-
Virs dur*
latmosta-jau
stāv
mūs bro-
„ pūrvietas
lasieva salamā:
„Mē^
>t, mēs iz-ivs
pierod*
māte neU-lusēja
dzil*
acija:
varēsi
īsi vis aP-patiesfl>*
los)
nokiartots nevien mūsu gržimatu un jaunu karagājienu pret Somiju im
(Turpinājums no 1. lappuses)
Bez tam par mums dornā, ka mēs
cīnāmies ne tikai par uaivarii vien,
bet arī par zināmiem principiem.
Miera līgumi, kas noslfMza plrma
pasaules karu, ne'raugoties uz daudziem
trūkumiem, tomēr .bija varenākais
brīvības ierocis, kads cilvēces
vēsturē redzēts. Otrs' pasaules karš
gatavojas atkal padarīt par vergiem
tikpat daudzas tautas, cik pirmais atbrīvoja.
Visas šīs nācijas uāka attīstīt
savas spējas starp abiem kapēm. Sinis
dienās dzirdami argumenti, lai pārliecinātu
mūs, ka gan šai, gan atkal
tai mazajai nācijai nav tiesību būt
brīvai, vai, ka tai būtu atņemama
puse territorijas.. 'Visi šie argumenti*
pieder tam velnišķīgajam aparātam,
ko sauc par propagandu. Visi argumenti,
ka kāda tauta būtu pazudināma
vai ka tā būtu ierooežojama, ir
tikpat aplami, cik vāji.
' Mums vajadzīga Eiropa, un mēs
esam vajadzīgi Eiropai —^ visai Eiro-^
pai, brīvo nāciju Eiropai, lielo un
mazo nāciju Eiropai, kurā nedominē
neviens, tai Eiropai, kur robežas nav
aizkaramas, tai Eiropai, kas radīs
draudzīgas kaimiņu atliecibas ar
Krieviju, Eiropai; kur Vācijai būs
sava vieta (tikai me pārāk liela vieta),
Eiropai, kas veicinās mieru,
tirdzniecību . un drošību visiem, -
arī mūs pašus ieskaitot.'* Edv. M.
laikrakstu tirgus, bet radīts arī zināms
pamats turpmākai kultūras attīstībai.
Citiem vārdiem, aģentūras
dibināšana būtu nepieciešama nfi
tikai aiz praktiskiem, bet arī idejiskiem
mērķiem — plašāka tirgus
nodrĢsiiiāš;anai, kultūras attīstības
veicināšanai, kulturālo un personīgo
sakaru uz1;urēšanai un paplašināšanai
mūsu tautas piederīgo vidū visā
pasaulē.— Inž.Au Upmalis, Luebbes
Gasthaus, Schmiedestr. 35, Wilster,
Holstein (24).
Pateicība par gādību
Sirsnīga pateicība I S K nodaļai
Minchenē un Mlldorfas latviešu komitejai
par nemitīgu gādību mūsu
labā. Pateicoties šo iestāžu pūlēm,
mujrns bija patīkami Atmodas svētki.
Ar latvisku sveicienu M. Lorbergs;
31 G 6372. 411, Military Hospital 1024,
Gai's a. Inn, Bayem (13b).
Ukrainu. Carisma iznīcināšana un
Miļukova un Kerenska valdības uz-nākšana
uz skatuves šajā nepievilcīgajā
ainā neradīja nekādu uzlabojumu.
Dabiski, ka vispār nacionālie
Grāmatu un laikrakstu aģentūra
Mēs dzīvojam izkaisīti, nākotnē,
varbūt, izklīdīsim vēl vairāk. Daudzi
zaudēs personīgu saskari; Mums paliks
tikai iespiestais vārds, kas mūs
vienos. Šodien mēs viens otru vē
apzinām, bet var pienākt brīdis, kad
tas būs citādi. Lai dažādas pārmaiņas
nākotnē ņiūs ^^nepāri;teigtu, jau
tagad jārada attiecīga organizācija,
kuru mēs nākotnē varētu pa pastu
sasniegt, neatkarīgi no tā, kur paši
atrastos. Vajadzīga grāmatu un laikrakstu
aģentūra, iespiestā vārda pārsūtīšanas
organizācija, kurā piedalītos
visi latviešu grāmatu un laikrakstu
izdevēji. Tā būtu informēta
par dažādās zemēs iznākošiem latviešu
izdevumiem, būtu izdevēju un
lasītāju starpnieks. Lai šī organizācija
spētu savu uzdevumu veikt, tās centrālei
jāpiesaista pastāvīgi pārstāvji
pēc iespējas visās zemēs. Pašlaik
izdevēji, varbūt, ijejūt nekādas
tirdznieciskas vajadzības pēc šādas
organizācijas. Bet nākotnē, ja lasītāji
būs vairāk izklīduši, tad arī izdevējiem
vajadzēs sākt meklēt lasītājus,
bet tie vairs ar pašreizējiem
līdzekļiem nebūs sasniedzami, jo grāmatai
vai laikrakstam būs jāsasniedz
ne tikai izdevniecības apkaimē dzīvojošie,
bet arī tie, kas atradīsies
kaut kur citā zemē. Bet zemes un
tautas šķir ņe tikai attālumi, bet arī
muitas un valūtas; žogi. Lai visus
šos žogus pārvarētu, vajadzīgs laiks
uh organizācija. Nodibinot aģentūru
ar nodaļām vai pārstāvjiem visās
zemēs, laba daļa šo grūtību zūd. Bez
tam ar šādu aģentūras' tīldu būtu
Tā mainās lozungi
Rīgā VAPP'a apgādā 1945. gadā
iznācis J. Staļina izlasītu rakstu un
runu krājums„Marksisms un nacionālais
jautājums" (1913.—1934. g).
Salīdzinot tajā dažādos laika posmos
izteiktos komunistiskās partijas viedokļus,
redzam zīmīgu atšķirību.
Ļauisim runāt pašam krājuma autoram
un mums kļūs skaidrs, ko au-torai
— Padomju Savienības . polī--
tiskās dzīves vadītājs un noteicjējs
— domā par tautu pašnoteikšanās
tiesībām.
1917. gadā: „Krievijā ir pusā2.iā-tiska
zeme un tāpēc „atenitātu'V politika
nereti, tur izpaužas visrupjākās
fomaās. Nav nemaz jāsaka, ka„ga-rantljas"
Krievijā samazinātas līdz
pēdējam minimam.
Nācijām ir tiesības iekāirtoties pēc
pašu vēlēšanās, tām ir tiesības paturēt
ikkuru savu nacionālo institūtu,
kā kaitīgOj. tā derīgo, — nevienam
nav tiesību ar varu iejaukties nāciju
dzīvē.
Kā iekārtot apspiesto nāciju politisko
dzīvi? Uz ŠO jautājumu jāat-bildj
ka Krievij as sastāvā ietilpstošām
tautām Jādodtiesības pašām izšķirt
jautājumu, vai tās gi-ib palikt Krie^
vijas valsts sastāvā vai atdalīties
patstāvīgās valstīs. Pašlaik Somijā
ir kustība, kas vērsta uz nacionālās
brīvības nodrošināšanu, bet pagaidu
valdība cīnās pret to. Rodas jautājums:
1^0 atbalstīt? Vai nu mēs esam
pret pagaidu valdības politiku, kas
grib Somiju paturēt ar varu, tās tiesības
sašaurinot līdz minjlmam, un
tad mēs esam aneksionistt vai arī
mēs esam par Somijas neatkarība
KuYā pusē mums jānostājas? Acīm
redzot, "somu tautas pusē." (KSDS
R)] Petrogradas pilsētas un Viskrievijas
konferencē 1917. g. aprīlī).
1918. gadā: „Carisma iznīcināšana
un buržuāzijas nākšana pie varas
neiznīcināja nacionālos spaiduS; Vecās,
mpjās nacionālo spaidu formas
vietā nāca jauna izsmalcinātāka, bet
toties vēl bīstamāka spaidu forma
Ļvova> Miļukova un Kerenska valdība
netikai neatmeta nacionālo
spaidu politiku, bet organizēja vēl
institūti, cif tie izrādīja, tendenci Uz
valstisku patstāvību, sastapa nepārvaramu
Krievijas imperiālistiskās
valdības pretestību/* (,J^avda" Nr.
241 uri 250 1918. g. novembrī).
1920. gadā: „Prasība pēc malieņu
atdalīšanās no īCrievijas kā attieksmju
forma starp centru un ma-lienām
ir jāatmet ne tikai tāpēc, ka
tā runā pretī pašai jautājuma no-stātnei
par savienības izveidošanu
starp centru un malienām, bet
vispirms tāpēc, ka tā pašos pamatos
runā pretim, centra un malieņu tautas
masu interesēm. Nerunājot nemaz
par to, ka malieņu atdalīšanās
iedragātu centrāl ās Krie vi j as spēku,
kas stimidē, rietumu un austrumu
atbrīvošanas kustību, pašas malie-nas
neizbēgami nokļūtu starptautiskā
imperiālisma jūgā. Pietiek apskatīt
no Krievijas atdalījušos Gru-ziju,
Armēniju, Poliju, Somiju utt.,
kas tikai izskata dēļ saglabājušas
neatkarību, bet patiesībā kļuvušas
par pibiīgiem Antantes vasaļiem,
pietiek atcerēties nesenos notikumus
ar Ukrainu''un Azerbeidžānu, kad
pirmo izlaupīja vācu kapitāls, bet
otru Aritanie^ lai saprastu, cik kontrr
revolucionāra ir prasība pēc malieņu
atdalīšanās." („Pravda" Nr. 226 1920.
g. oktobrī),
1921. gadā: „Dīvainā kārtā b/Ci-čerins
ir aizmirsis, ka pagājuši jau
2 gadi kopš, mēs esam šķīrušies no
nacionālās pašnoteikšanās lozunga.
Mūsu programmā nav runa par nacionālo
pašnoteikšanos, bet par noteiktāk
un skaidrāk izteiktu lozungu
— par tautu tiesību valstiski atdalīties.
Tās ir divi dažādas lietas. Es
savās. tēzēs, nedz arī partijas programma,
nevienā vārdā nepieminam
pašnoteikšanos. Tur ir runa vienīgi
par tautu tiesību valstiski atdalīties
Mums šis lozungs pašreizējā momentā,
kad kolonijās uzliesmo atbrīvošanas
kustība, ir revolucionārs lozungs.
Par cik padomju valstis apvienojas
federācijā, par tik tiesības
atdalīties paliek neizmantotas pēc
pašu šo tautu gribas. Par cik mums
ir darīšiina ar tām kolonijām, kas
atrodas Anglijas, Francijas, Amerikas
un Japānas žņaugos, jpar cik
mums ir darīšanas ar tādām pakļautām
zemēm, kā Arabija, Mesopotā-mija,
Turcija, Indostāna, t, i, ar zemēm,
kas ir Antantes kolonijas, par
tik lozungs par tautu tiesību atdalīties
ir revolucionārs lozungs uh atteikties
no tā nozīmētu pakalpot
Antantel" („Krievijas komunistiskās
partijas 10. kongress"*, stenogrammas,
1921. g.)
„No Padomju Savienības 140 milj.
iedzīvotāju lielkrievu nav vairālc
par 75 niilj., bet pārējie 65 milj. ir
tautības, kas nepieder pie liellorie-viem."
(„Pravda" Nr. 251 1921. gada
7. novembrī.)
1934. gadā: ,,Strīdās par to, kāds
novirziens rada lielākās briesmas:
novirziens uz lielkrievu nacionālismu
vai novirziens uz vietējo ņaclonS-llsmu?
Tagadējos apstākļos tas ir
'ormāls un tukšs strīds. Lielākās
briesmas Ir tas novirziens, pret ko
vairs necīnās im kam tādējādi dota
espēja izaugt par valsts briesmām.
Ukrainā vēl p€ivi*!{am nesen ukraiņu
nacionālisma novu^ens nebija lielākās
briesmas, bet, kad pārtrauca
cīņu pret to un ļāva tam izaugt^ tad
šis novirziens kļuva par lielākām
briesmām:" („Pravda" Nr, 23 1934. g.
24. janvārī).
Pāi^ttiiiguins
Viendien sadomāju apciemot savu
draugu Katlakalnu kaimiņu barakā.
Jau gaitenī piedzīvoju pārsteigumu:
uz Katlakalna durvīm ieraudzīju glītu
vizītkarti ai'iizrakstu,,Students
Katlakalns". Arī uz citām durvīm
redzēju lepnus uzrakstus: „Rūpnieks
Siļķe", „Inženieriai Rore" un ,^urp-niekmeistars
Binzole." Binzole tiešām
bija kurpnieks im, ja vēlējās,
varēja saukties arī pai' kurpniekmei-staru,
jo viņa piriekšā pazemīgi bija
visi direktori un profesori Arī es
pats dažreiz paeemīgl, cepuri vienā
rokā un cauru torpju pāri otrā rokā,
gaidīju, kamēr Binzolem labpatiksies
mani uzrunāt ar: ,,Mmn?"
„Nav jau nekai! liels, tikai pazo-lītes
jāpieliek..." ēs stomījos.
„Nav laika. Atnāciet pēc mēneša,
varbūt tad ..
„Es tā pa draugam ;. ar cigaret
ē m . . ." ,
,,Amerikāņu? Vācu es nesmēķēju."
„Labi, amerikāņu."
„Nolleciet tepat^ rīt būs gatavas!"
J ā . . . kurpnieka' var izvēlēties titulu
pēc savas patikas.
Mans draugs Katlakalns sēdēja
savā kambarī uz soliņaj galvu rokās
iekampis. Viņš šķībi paskatījās uz
mani, bet neko neteica.
„Labdien, draugs!"
„Bdien", Katlakalns atbildēja. „Šē-di!"
Un tad bezcerīgā balsī: „Tev
jau ar, laikam, smēķa nav?"
„Diemžēl nav."
„Tā jau domāju, visi tik — nav un
nav. Varēji aiziet pie dullā Jankas
aizpumpēt. Bet tas gan skops kā
maita, — nedos. Būtu kas, ko gaisā
uzsist, tad liktu tā pa kanti, lai put!
Mēs jau trīs dienas laidām pa lam-puv
ne tēva, ne mātes nepazinām.
Bet nu ir viss cauri, mētelis arī aizgāja
garu ceļu..
,,Vai tu tagad,studē?" es iejautājos.
„Vai tu dulls vai traks?" Katlakalns
likās gluži apvainots. „Kad
man tādiem niekiem laiks? Bet ja
tu domā par to kkārtni, tad tas ir
duraku ķeršanai. Vai tad kāds tagad
zina, kas es agrāk esmu bijis?
Visi dokumenti pagalam. Un pret
studentu pavisam cita cienība. Kāpēc
tad Siļķe var dēvēties par rūpnieku,
kad viņam Pārdaugavā bija
tikai maza limonādes bodīte? Kāpēc
Rore var būt inikinieris? Un kāpēc
es nevaru būt students, ko?"
Man nebija ko Iebilst, jo, tiešām,
kāpēc gan viņš nevarēja būt students?
— Jāatzīstas, arī es labprāt
piekabinātu savam vārdam kādu titulē
jumu, tikai jāizdomā tādSj ka
visi, jau lasot, pazemīgi paklanītos.
V. Gnīndinanis
Starptautiskā amatieru vi(?glatlētl-kas
savienība publicējusi pašreizējo
pasaules rekordļļii sarakstu. Pēdējos
gados rekordi laboti visvairāk soļo^
šanā. Tās pasaules i rekordisti tagad
Ir: 3000 m V. H^dmo (Zviedrija)
11:51,8 min., 5000 m V. Hardmo (Z.)
20:26,8 min., 10.000 m V. Hardmo
(Z.) 42:39,6 min, 20.000 m J. Mikael-sons
iZ.) 1:32:29,4 st., 30.000 m H.
Olsons (Z.) 2:28:57.4 st., 50.000 m P.
Zīverts (Vācija) 4:34:03,0 st., 1 stundā
J. Mikaelsons 13,812 km un 2 stundās
O. Andenjons (Z.) 25,531 km. Liekas
neparasti, ka sarakstā nav neviena
latvieša: kur ir J. Dāliņš, A.
Liepkalns un P. Bernhards? Tie laiki,
kad Jānis Dāliņš rotaļājās" ar
pasaules rekordiem] tagad aizgājuši.:
Nav taču noslēpums, ka abas okupācijas
varas, līdzīgi daudzām citām
vērtībām, laupīja mums interesi arī
par soļošanu, un gaidītie Dālliņa aizstājēji
nespēja izaugt. Latviešu
sasniegumi gan vēl šodien nepārspēti
ir mazāk populārās distancēs
(1 * jūdzē u. c;), kur pasaules rekordus
vairs nereģistrē Zemes lodes
labākie soļotāji kļuvuši zviedri. V i ņiem
pieder gandrīz^ visi pasaules rekordi.
Šodien šķiet neticami, ka vēl
1933. gadā Latvijas vieglatlētikas savienība
Rīgā saņēma zviedru lūgumu
iepazīstināt viņus ar soļošanas sporta
noteikumiem un neliegt padomus
soļošanas popularizēšanai Zviedrijā.
Ziemeļnieki enerģiski ķērās pie darba.
Iznāca speciāli soļošanai veltīta
žurnāls un ^āka soļot pat sievietes*
Atcerēsimies, ka 1 arī Latvijā reiz soļošanā
sacentās „vāiais dzimums":
pirms 20 gadiem 1.000 m distancē
uzvarēja Zenta Vāvere-Kalniņa. Bet
tas tikai tā, — starp citu! Zviedri
ātri progresēja un iļiums bija lieliski
sāncenši valstu sacīkstēs. Rīdiiinieku
mīļš paziņa ir arī divk^ārtēj ais pasaules
rekordists J. Mikaelsons, kas
zviedriem tikpat populārs vīrs soļošanā
kā G. Hegs skriešanā un A.
Zīferts ātrslidošanā. Otra ievērojamākā
soļotāju zeme pēckara Eiropā
ta^ad ir Šveice; kas 16. jūn, Luganā
sacentīsies valstu sacīkstē ar Itāliju
un 4. adg. Zenevā ar Franciju. Arī
mēs savā laikā spēkojāmies valstu
sacīkstē ar Šveices soļotājiem. Šodien
palikušas tikai atpinas: Latvijas soļošanas
sportam ir siaveria pagātne,
nav tagadnes, bet ticēsim, ka būs
tomēr raženība nākotnē (Arn. Šmits).
— Pagājuši tikai 2 mēneši, kopš
daudzi mūsu tautieši no Beļģijas ieradās
Grosenbrodē. Vieni no pirmajiem
kopējam darbam pulcējās sportisti.
Tagad notiek nodarbes jau
daudzās nozarēs. Ar angļu atbalstu
iegūts lidmašīnu āngars, kurā izbūvēs
sporta namuļ (J. Vestfālls).^
Vieglatlētikas sacīkstēs vairs nevarēs
piedalīties daudzcīņnleks mado-nletis
A. Hakelis, kam libekā operēta
kāja (A^Sparinskls)* — Eslin-genā
8. maijā sākās LJKS sarīkoti
basketbola tiesnešu kursi. ^Pasiikums
pelnī atzinību, jo emigrācijā ļoti izjūtams
basketbola sacensību vadītāju
trūkums (J. Vartoa).
ssasu
Blj. Prezidiju Konventa viru kora
dalībniekus lūdz paziņot savais adreses
Kr. Grantam: Stuttgarterstrasse
26-7, Esslingen/Neckar, Virttbg. (14).
Bez tam lūdz paziņot, vai būtu iespējams
piedalīties aj^m. 2 nedēļu ilgā sagatavošanās
dai'bā un ,tam seliojoSos
koncertos. Par sanāksmesi vietu un
laiku ziņojumi sekos. Blj. P!K!V!K!
valde. 2189
Latvieši, kam kontaļcts ar i:K)ļiem,
Izlīdziet! Meklēju savu 7 gadus pazudušo
sievu 26 g. v. Francisku Pa-ževska
(Parzewska)' no Zagnansk,
Kieleckie, Polijā: Li, J,^ Panr,ewski,
DP^ Gamp, Luitpoldkaserne, Dillin-gen/
Donau, Bayem (13b). 2219
Par Kārli Freimani, dz. 26. 25. 11.
Rīgā, ies. 44. 3. 8. Rīgā, nos. uz Vāciju
un iedaL Lettische Kampl'truppe
5. schw. Fl. Ers.-Abt. 37, Breslau 38,
Pēd. z. 44, g. sept sāk. no Stcndāles
pie Berlīnes, lūdz, z, māt<j Olga Frei-mane
no Rīgas, Artilērijas 2/4-2:
Latvian Camp 6, Bornsen b. Hamburg
(24)^
Radus meklē Vera Puzule, dz. 11. 24.
6. Jaunlaicenē, nd Rīgas, un Jānis
Kleins dz. 23. 24. 5. Liep^ājā, no Rīgas:
Latvian Camp KWK, 0-59, Am-berg,
Opf., Bay. (13a), i 2192
Par žēlsirdīgo māsu Dzintaru Gai-lānu,,
dz. 2. 17. 2., pēd. z. no Vent.s-pils
lauku slimn., lūdz z. vecākiVik-tors
un Ella Gailāni: Frankfurterstr,
4, Western DP Camp, Wurzburg, Bay.
(13a). 2191
./Ueksandrs Stelbovičs vēlas sazināties
ar bij. Rīgas pils. sat. direkcijas
galv. darbrilfcu darbiniekiem. Rakstiet:
c/o Laivian Red Gross, Uhland-str.
7, Esslirigen, Neckar, mtbg. (14)1
2193
Robertu Saulīti, dz. 20. 31. 1., no Liepājas
apr., Bunkas pg., meklē māsa
Velta Saulīte: Latvian Camp I, Fich-tellx?
rgweg 3, Dinkelsbūhl, Bayem
(13a). 2194
Virsn. v. Paulu Otvaru, dz. 08, 11. 3.
Jaungulbenes pag., Madonas apr.,
pēd. dz. V. Dzelzavas Muižniekos,
meklē māsa Milda Otvara: Latvian
DP Cfunp, Kleinkōtz bei Gūnzburg/
Donau, Bay. (13b). 2195
Ltn. 2:ani Straumi, dz.. 14. 9. 3. Tukuma
apr,, atr. 15. div. art. pikā Dan-cīgas
apk., pēd. z. 45. 15, 3. no Adler-horstas
pie Črotenhafenas, meklē sieva
Ķ. Straume: Central DP Camp,
Inf. Kas., Wūrzburg, Bay. (13a). 1991
Irmg^ardi Vairogu, dz. 10, g Cēsīs,
pēd. dz. V. Vācijā Tomā^ meklē vīrs.
Rakstiet E. Danenbergai: Latvian
Camp, Augsburg-Haunstetten, Bay.
(13b). 1992
Radus un paziņas meklē Jānis Ber-ķis
no Šķilbēnu pag., Abrenes apr.:
DP Assembly Centrē, 1203/F Camp,
Flensburg (24). 1989
Sievu Maigu Zukovsku, dz. 13. 9. 7.,
meklē Kārlis Zņkovskis no Jelgavas:
Latvian Camp Spakenberg, Bl. 16,
Geesthacht (24). 1990
Henriku Zari
1. un Linardu
jas 117, mekl
heimll,Bl.l
schweiģ (20).
ņu/dzim, Ti
[Zariņu no.
ē Voldemāri
4, Watenstec
m, dz, 26.16.
Rīgas, Mari-
9 De: Wohn-
It ūb. Braun-
1993
Radus un pa
ma Ķiploka
ziņas meklē
no Rīgas:
Silvija Zel-
DP Camp,
Meesenkas., BL 10, z. : tl, Marlistr.,
Lūbeck (24). 1959
PiedefīŖos meklē Anatolijs Sreibers
no Kuldīgas: Baltie Camp 127, BL VI,
Neue ArtiUeriekas., Lūbeck (24). 1962
Jāņi J ē k a b s o n n,
dz. 10. 12. 12., Salaspili/ no Rīgas,
Aizsargu 39-10, FP 24060, pēd. z. no
Liepājas 45, 16. 4,, lūdz z, sieva
Anita Jēkab so ne: Latvian
Camp 2a, Bar. 1, Ž, 7, Fliegerhorst,
Husum (24). ^ ^ 1963
Brāļus Strazdiņus - Edgaru, dz 13.
15. 5;, bija 19.div. Kurzemē, un Jāni,
dz. 08. 20. 8., abi no Ikšķiles pag.,
meklē Arvīds Strazdiņš no Ogres
pag.: DP Camp, KWK,,: Mannheim
1980
Gustavu un FlorcuLtini Bodniekus no
Rīgas meklē dēls #ud. med. Oļģerts
Bodnieks: Baltie Ciamp, Bl. 1, Gang
46-4, Augsburg-Hochfeld, Bay. (13b).
1964
Kar,, Eiženu Sturmu no Rīgas, pēd. z,
45. 16.1. no Pomerāiiijas, meklē Eiženija
Š tu rma: DP Camp, Blomberg,
Lippe (21). 1965
Pār dēlu kaŗav. >ļUfoiisu IMOņevski,
dz, 20, 5. 4., no Jaunpiebalgas im tā
kaŗabiedriem Jāni Lauciņu, Gunāru
Lauci un Igoru Grabnševu, kurus 45;
17.3. aizsūtīja no Kovas pie Neibran-denburgas
uz Chemnicu - 34 p. Feld-zeug
Park Damtor, ludijz. Lilija Mi-ņevska:
Latvian DP C!amp, Rosalie
Kas., IV-57, Braunschwelg (20). 1967
Radus un draugus meklē
cis no Skultes: Latvian DP Camp,
Rosalie Kas, Bl. IV, Braunschweig
(20). 1968
Brāli Ansi Visvaldi Jakobsonu, dz.
23. 18. 6., no Naudītes pag., bija Lutriņu
Lej askuhcos, 451 24. 1. bijis Ģo-tenhafenā
kā karavīrs, vienībā nav
bijis iedalīts, un leģ. Aleksandni
Sisļevskl, dz 21. 4. 9., no Šķibes pag.
meklē Marta Pelverta: DP Camp 2,
Geesthacht bei Hamburg (24). 1969
Paziņas meklē ār$rt;e Irene Zariņa no
Rīgas: Oņtral DP Camp, Wūrzburg,
Bay. (13a). 1972
Dēlu kaŗav. Alfrēdu Kļavu, dz. 26. IL
8, no Ludzas, 45. 12. 1. bija Sofien-valdē,
un vīru Broņislavu Ruducānu»
dz. 97. 8. 3., no Ludzas, bija Dtmcīgā
polic. p., meklē Emma Ruducāna:
Baltie Camp ^,A", Ķnollstr, Ic, (Dsna-brūck
(23).
Piederīgos meķS[ēEduardsļ Alksnis,
dz, 23. 17. 5., no Ternejas pag. un Arturs
Berķis, dz, 11. 5. 3., no Katvaru
pag.; Jāni Tttkišu, dz, 23. g. Dagdā,
meklē Vitālijs TuidŠs, dz. 17. 7. 4.: DP
Camp „Rīga", Kleiststr., Lūbeck (24).
1971
Karavīri! Par kar. Romānu Šbaikiņu,
dz. 10. g., no Rīgas, 41 g. rud. bija
Berentā un pie Tornas, lūdz. z. māsa
Tamāra Klauberga: Štcinhorst ūber
Oldeslohe, Kr, Lauenburg. 1973
Elvim Kurzemnieci, dz. 15. g, ņa
Krustpils, strādāja Luterštates pastā
Vitenbergā, un kaŗavi Viesturu He-niņu,
apna. 20 g. v., no Talsiem meklē
Aleksaiidra DSlM^ia: DP Camp F/224,
Rēnnplatz, 01d<?nburg i . O. (2,3). 1974
Radus meklē Eduards Tramdafa^
dz, 25. 13. 8, no Grobiņas. Villa
Maskē, d2L 21. 2. 6., no Jelgavas, Jā-nis
Matisons, dr 23. 11. 3- no Jaungulbenes
un Fricis Asenkamps, dZi.
24, 16. 10., no Kandavas: Latvian
(^mp 224 I, Wehnen b. Oldenburg :
m
I
i
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 22, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-05-22 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460522 |
Description
| Title | 1946-05-22-03 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
ari pie,
^ ceļoju,
'es sniegt
™ » ĶK
^™ apcie-aš
latvie-lēnās
pu^
paredzēta
•zrāde Ur-ariņa
ie,
un viņa
t^i Zīvertft
Anšlavar
Inijā teā-/
ļi?^erikāņu/
'cburg§,
V.Sk.
[5 gadiem,
ļe notiks:
alniņs). -
pkupācijasi
apgādāja
Lieldie-iktu
sa-ļīpašs
vel- ,
ap 300 te
ļp 70 tau-lēs
bara-ļkārto
ko-
L. Peiča
)tēka paf
mtiešiem.
1, Ra-
^tūrāli sa-latvieSu
25) prot
Eslinge-lisi
darbo-ķksliniece^
~
klavieru,,
itu, mū-dase.
Paf
iti A. li^
tss, A. Z i -
I Rozīte, J.
ļMituzova;,
Stutgar-ibuchā
ar
latvieša
. Par di-
(J. Rak
maijā
^tā baleta
copas va-ijadzibām
nomet-idumu
m
)P dzīves,
ļ joslā ģen^
ienē. Vie-
|atē;redza*
ŗu grama-
^etnes ap--
lem ie*
[Branta iz--
lija redza-
Branta
ģenerāļa
i i i ! ;
liti
• ii
ļaimību te
karus, ua
its dilem-
>s es ar
jiŠ ar sievu
bija maz-kābēm
».
izšķīla»
|te tos va-d.
kunku-bla
prieks
skumjām
5āk vairāk
ļēlam. Bei
ļdikti cieta,
ļļoti sāpēja
gadās, ka
negaida^
lentu, no-brīnumss
viņa nā^
īra testa-ļiēts
Dāre»
inīti. Cik
[gulējis ko-
Virs dur*
latmosta-jau
stāv
mūs bro-
„ pūrvietas
lasieva salamā:
„Mē^
>t, mēs iz-ivs
pierod*
māte neU-lusēja
dzil*
acija:
varēsi
īsi vis aP-patiesfl>*
los)
nokiartots nevien mūsu gržimatu un jaunu karagājienu pret Somiju im
(Turpinājums no 1. lappuses)
Bez tam par mums dornā, ka mēs
cīnāmies ne tikai par uaivarii vien,
bet arī par zināmiem principiem.
Miera līgumi, kas noslfMza plrma
pasaules karu, ne'raugoties uz daudziem
trūkumiem, tomēr .bija varenākais
brīvības ierocis, kads cilvēces
vēsturē redzēts. Otrs' pasaules karš
gatavojas atkal padarīt par vergiem
tikpat daudzas tautas, cik pirmais atbrīvoja.
Visas šīs nācijas uāka attīstīt
savas spējas starp abiem kapēm. Sinis
dienās dzirdami argumenti, lai pārliecinātu
mūs, ka gan šai, gan atkal
tai mazajai nācijai nav tiesību būt
brīvai, vai, ka tai būtu atņemama
puse territorijas.. 'Visi šie argumenti*
pieder tam velnišķīgajam aparātam,
ko sauc par propagandu. Visi argumenti,
ka kāda tauta būtu pazudināma
vai ka tā būtu ierooežojama, ir
tikpat aplami, cik vāji.
' Mums vajadzīga Eiropa, un mēs
esam vajadzīgi Eiropai —^ visai Eiro-^
pai, brīvo nāciju Eiropai, lielo un
mazo nāciju Eiropai, kurā nedominē
neviens, tai Eiropai, kur robežas nav
aizkaramas, tai Eiropai, kas radīs
draudzīgas kaimiņu atliecibas ar
Krieviju, Eiropai; kur Vācijai būs
sava vieta (tikai me pārāk liela vieta),
Eiropai, kas veicinās mieru,
tirdzniecību . un drošību visiem, -
arī mūs pašus ieskaitot.'* Edv. M.
laikrakstu tirgus, bet radīts arī zināms
pamats turpmākai kultūras attīstībai.
Citiem vārdiem, aģentūras
dibināšana būtu nepieciešama nfi
tikai aiz praktiskiem, bet arī idejiskiem
mērķiem — plašāka tirgus
nodrĢsiiiāš;anai, kultūras attīstības
veicināšanai, kulturālo un personīgo
sakaru uz1;urēšanai un paplašināšanai
mūsu tautas piederīgo vidū visā
pasaulē.— Inž.Au Upmalis, Luebbes
Gasthaus, Schmiedestr. 35, Wilster,
Holstein (24).
Pateicība par gādību
Sirsnīga pateicība I S K nodaļai
Minchenē un Mlldorfas latviešu komitejai
par nemitīgu gādību mūsu
labā. Pateicoties šo iestāžu pūlēm,
mujrns bija patīkami Atmodas svētki.
Ar latvisku sveicienu M. Lorbergs;
31 G 6372. 411, Military Hospital 1024,
Gai's a. Inn, Bayem (13b).
Ukrainu. Carisma iznīcināšana un
Miļukova un Kerenska valdības uz-nākšana
uz skatuves šajā nepievilcīgajā
ainā neradīja nekādu uzlabojumu.
Dabiski, ka vispār nacionālie
Grāmatu un laikrakstu aģentūra
Mēs dzīvojam izkaisīti, nākotnē,
varbūt, izklīdīsim vēl vairāk. Daudzi
zaudēs personīgu saskari; Mums paliks
tikai iespiestais vārds, kas mūs
vienos. Šodien mēs viens otru vē
apzinām, bet var pienākt brīdis, kad
tas būs citādi. Lai dažādas pārmaiņas
nākotnē ņiūs ^^nepāri;teigtu, jau
tagad jārada attiecīga organizācija,
kuru mēs nākotnē varētu pa pastu
sasniegt, neatkarīgi no tā, kur paši
atrastos. Vajadzīga grāmatu un laikrakstu
aģentūra, iespiestā vārda pārsūtīšanas
organizācija, kurā piedalītos
visi latviešu grāmatu un laikrakstu
izdevēji. Tā būtu informēta
par dažādās zemēs iznākošiem latviešu
izdevumiem, būtu izdevēju un
lasītāju starpnieks. Lai šī organizācija
spētu savu uzdevumu veikt, tās centrālei
jāpiesaista pastāvīgi pārstāvji
pēc iespējas visās zemēs. Pašlaik
izdevēji, varbūt, ijejūt nekādas
tirdznieciskas vajadzības pēc šādas
organizācijas. Bet nākotnē, ja lasītāji
būs vairāk izklīduši, tad arī izdevējiem
vajadzēs sākt meklēt lasītājus,
bet tie vairs ar pašreizējiem
līdzekļiem nebūs sasniedzami, jo grāmatai
vai laikrakstam būs jāsasniedz
ne tikai izdevniecības apkaimē dzīvojošie,
bet arī tie, kas atradīsies
kaut kur citā zemē. Bet zemes un
tautas šķir ņe tikai attālumi, bet arī
muitas un valūtas; žogi. Lai visus
šos žogus pārvarētu, vajadzīgs laiks
uh organizācija. Nodibinot aģentūru
ar nodaļām vai pārstāvjiem visās
zemēs, laba daļa šo grūtību zūd. Bez
tam ar šādu aģentūras' tīldu būtu
Tā mainās lozungi
Rīgā VAPP'a apgādā 1945. gadā
iznācis J. Staļina izlasītu rakstu un
runu krājums„Marksisms un nacionālais
jautājums" (1913.—1934. g).
Salīdzinot tajā dažādos laika posmos
izteiktos komunistiskās partijas viedokļus,
redzam zīmīgu atšķirību.
Ļauisim runāt pašam krājuma autoram
un mums kļūs skaidrs, ko au-torai
— Padomju Savienības . polī--
tiskās dzīves vadītājs un noteicjējs
— domā par tautu pašnoteikšanās
tiesībām.
1917. gadā: „Krievijā ir pusā2.iā-tiska
zeme un tāpēc „atenitātu'V politika
nereti, tur izpaužas visrupjākās
fomaās. Nav nemaz jāsaka, ka„ga-rantljas"
Krievijā samazinātas līdz
pēdējam minimam.
Nācijām ir tiesības iekāirtoties pēc
pašu vēlēšanās, tām ir tiesības paturēt
ikkuru savu nacionālo institūtu,
kā kaitīgOj. tā derīgo, — nevienam
nav tiesību ar varu iejaukties nāciju
dzīvē.
Kā iekārtot apspiesto nāciju politisko
dzīvi? Uz ŠO jautājumu jāat-bildj
ka Krievij as sastāvā ietilpstošām
tautām Jādodtiesības pašām izšķirt
jautājumu, vai tās gi-ib palikt Krie^
vijas valsts sastāvā vai atdalīties
patstāvīgās valstīs. Pašlaik Somijā
ir kustība, kas vērsta uz nacionālās
brīvības nodrošināšanu, bet pagaidu
valdība cīnās pret to. Rodas jautājums:
1^0 atbalstīt? Vai nu mēs esam
pret pagaidu valdības politiku, kas
grib Somiju paturēt ar varu, tās tiesības
sašaurinot līdz minjlmam, un
tad mēs esam aneksionistt vai arī
mēs esam par Somijas neatkarība
KuYā pusē mums jānostājas? Acīm
redzot, "somu tautas pusē." (KSDS
R)] Petrogradas pilsētas un Viskrievijas
konferencē 1917. g. aprīlī).
1918. gadā: „Carisma iznīcināšana
un buržuāzijas nākšana pie varas
neiznīcināja nacionālos spaiduS; Vecās,
mpjās nacionālo spaidu formas
vietā nāca jauna izsmalcinātāka, bet
toties vēl bīstamāka spaidu forma
Ļvova> Miļukova un Kerenska valdība
netikai neatmeta nacionālo
spaidu politiku, bet organizēja vēl
institūti, cif tie izrādīja, tendenci Uz
valstisku patstāvību, sastapa nepārvaramu
Krievijas imperiālistiskās
valdības pretestību/* (,J^avda" Nr.
241 uri 250 1918. g. novembrī).
1920. gadā: „Prasība pēc malieņu
atdalīšanās no īCrievijas kā attieksmju
forma starp centru un ma-lienām
ir jāatmet ne tikai tāpēc, ka
tā runā pretī pašai jautājuma no-stātnei
par savienības izveidošanu
starp centru un malienām, bet
vispirms tāpēc, ka tā pašos pamatos
runā pretim, centra un malieņu tautas
masu interesēm. Nerunājot nemaz
par to, ka malieņu atdalīšanās
iedragātu centrāl ās Krie vi j as spēku,
kas stimidē, rietumu un austrumu
atbrīvošanas kustību, pašas malie-nas
neizbēgami nokļūtu starptautiskā
imperiālisma jūgā. Pietiek apskatīt
no Krievijas atdalījušos Gru-ziju,
Armēniju, Poliju, Somiju utt.,
kas tikai izskata dēļ saglabājušas
neatkarību, bet patiesībā kļuvušas
par pibiīgiem Antantes vasaļiem,
pietiek atcerēties nesenos notikumus
ar Ukrainu''un Azerbeidžānu, kad
pirmo izlaupīja vācu kapitāls, bet
otru Aritanie^ lai saprastu, cik kontrr
revolucionāra ir prasība pēc malieņu
atdalīšanās." („Pravda" Nr. 226 1920.
g. oktobrī),
1921. gadā: „Dīvainā kārtā b/Ci-čerins
ir aizmirsis, ka pagājuši jau
2 gadi kopš, mēs esam šķīrušies no
nacionālās pašnoteikšanās lozunga.
Mūsu programmā nav runa par nacionālo
pašnoteikšanos, bet par noteiktāk
un skaidrāk izteiktu lozungu
— par tautu tiesību valstiski atdalīties.
Tās ir divi dažādas lietas. Es
savās. tēzēs, nedz arī partijas programma,
nevienā vārdā nepieminam
pašnoteikšanos. Tur ir runa vienīgi
par tautu tiesību valstiski atdalīties
Mums šis lozungs pašreizējā momentā,
kad kolonijās uzliesmo atbrīvošanas
kustība, ir revolucionārs lozungs.
Par cik padomju valstis apvienojas
federācijā, par tik tiesības
atdalīties paliek neizmantotas pēc
pašu šo tautu gribas. Par cik mums
ir darīšiina ar tām kolonijām, kas
atrodas Anglijas, Francijas, Amerikas
un Japānas žņaugos, jpar cik
mums ir darīšanas ar tādām pakļautām
zemēm, kā Arabija, Mesopotā-mija,
Turcija, Indostāna, t, i, ar zemēm,
kas ir Antantes kolonijas, par
tik lozungs par tautu tiesību atdalīties
ir revolucionārs lozungs uh atteikties
no tā nozīmētu pakalpot
Antantel" („Krievijas komunistiskās
partijas 10. kongress"*, stenogrammas,
1921. g.)
„No Padomju Savienības 140 milj.
iedzīvotāju lielkrievu nav vairālc
par 75 niilj., bet pārējie 65 milj. ir
tautības, kas nepieder pie liellorie-viem."
(„Pravda" Nr. 251 1921. gada
7. novembrī.)
1934. gadā: ,,Strīdās par to, kāds
novirziens rada lielākās briesmas:
novirziens uz lielkrievu nacionālismu
vai novirziens uz vietējo ņaclonS-llsmu?
Tagadējos apstākļos tas ir
'ormāls un tukšs strīds. Lielākās
briesmas Ir tas novirziens, pret ko
vairs necīnās im kam tādējādi dota
espēja izaugt par valsts briesmām.
Ukrainā vēl p€ivi*!{am nesen ukraiņu
nacionālisma novu^ens nebija lielākās
briesmas, bet, kad pārtrauca
cīņu pret to un ļāva tam izaugt^ tad
šis novirziens kļuva par lielākām
briesmām:" („Pravda" Nr, 23 1934. g.
24. janvārī).
Pāi^ttiiiguins
Viendien sadomāju apciemot savu
draugu Katlakalnu kaimiņu barakā.
Jau gaitenī piedzīvoju pārsteigumu:
uz Katlakalna durvīm ieraudzīju glītu
vizītkarti ai'iizrakstu,,Students
Katlakalns". Arī uz citām durvīm
redzēju lepnus uzrakstus: „Rūpnieks
Siļķe", „Inženieriai Rore" un ,^urp-niekmeistars
Binzole." Binzole tiešām
bija kurpnieks im, ja vēlējās,
varēja saukties arī pai' kurpniekmei-staru,
jo viņa piriekšā pazemīgi bija
visi direktori un profesori Arī es
pats dažreiz paeemīgl, cepuri vienā
rokā un cauru torpju pāri otrā rokā,
gaidīju, kamēr Binzolem labpatiksies
mani uzrunāt ar: ,,Mmn?"
„Nav jau nekai! liels, tikai pazo-lītes
jāpieliek..." ēs stomījos.
„Nav laika. Atnāciet pēc mēneša,
varbūt tad ..
„Es tā pa draugam ;. ar cigaret
ē m . . ." ,
,,Amerikāņu? Vācu es nesmēķēju."
„Labi, amerikāņu."
„Nolleciet tepat^ rīt būs gatavas!"
J ā . . . kurpnieka' var izvēlēties titulu
pēc savas patikas.
Mans draugs Katlakalns sēdēja
savā kambarī uz soliņaj galvu rokās
iekampis. Viņš šķībi paskatījās uz
mani, bet neko neteica.
„Labdien, draugs!"
„Bdien", Katlakalns atbildēja. „Šē-di!"
Un tad bezcerīgā balsī: „Tev
jau ar, laikam, smēķa nav?"
„Diemžēl nav."
„Tā jau domāju, visi tik — nav un
nav. Varēji aiziet pie dullā Jankas
aizpumpēt. Bet tas gan skops kā
maita, — nedos. Būtu kas, ko gaisā
uzsist, tad liktu tā pa kanti, lai put!
Mēs jau trīs dienas laidām pa lam-puv
ne tēva, ne mātes nepazinām.
Bet nu ir viss cauri, mētelis arī aizgāja
garu ceļu..
,,Vai tu tagad,studē?" es iejautājos.
„Vai tu dulls vai traks?" Katlakalns
likās gluži apvainots. „Kad
man tādiem niekiem laiks? Bet ja
tu domā par to kkārtni, tad tas ir
duraku ķeršanai. Vai tad kāds tagad
zina, kas es agrāk esmu bijis?
Visi dokumenti pagalam. Un pret
studentu pavisam cita cienība. Kāpēc
tad Siļķe var dēvēties par rūpnieku,
kad viņam Pārdaugavā bija
tikai maza limonādes bodīte? Kāpēc
Rore var būt inikinieris? Un kāpēc
es nevaru būt students, ko?"
Man nebija ko Iebilst, jo, tiešām,
kāpēc gan viņš nevarēja būt students?
— Jāatzīstas, arī es labprāt
piekabinātu savam vārdam kādu titulē
jumu, tikai jāizdomā tādSj ka
visi, jau lasot, pazemīgi paklanītos.
V. Gnīndinanis
Starptautiskā amatieru vi(?glatlētl-kas
savienība publicējusi pašreizējo
pasaules rekordļļii sarakstu. Pēdējos
gados rekordi laboti visvairāk soļo^
šanā. Tās pasaules i rekordisti tagad
Ir: 3000 m V. H^dmo (Zviedrija)
11:51,8 min., 5000 m V. Hardmo (Z.)
20:26,8 min., 10.000 m V. Hardmo
(Z.) 42:39,6 min, 20.000 m J. Mikael-sons
iZ.) 1:32:29,4 st., 30.000 m H.
Olsons (Z.) 2:28:57.4 st., 50.000 m P.
Zīverts (Vācija) 4:34:03,0 st., 1 stundā
J. Mikaelsons 13,812 km un 2 stundās
O. Andenjons (Z.) 25,531 km. Liekas
neparasti, ka sarakstā nav neviena
latvieša: kur ir J. Dāliņš, A.
Liepkalns un P. Bernhards? Tie laiki,
kad Jānis Dāliņš rotaļājās" ar
pasaules rekordiem] tagad aizgājuši.:
Nav taču noslēpums, ka abas okupācijas
varas, līdzīgi daudzām citām
vērtībām, laupīja mums interesi arī
par soļošanu, un gaidītie Dālliņa aizstājēji
nespēja izaugt. Latviešu
sasniegumi gan vēl šodien nepārspēti
ir mazāk populārās distancēs
(1 * jūdzē u. c;), kur pasaules rekordus
vairs nereģistrē Zemes lodes
labākie soļotāji kļuvuši zviedri. V i ņiem
pieder gandrīz^ visi pasaules rekordi.
Šodien šķiet neticami, ka vēl
1933. gadā Latvijas vieglatlētikas savienība
Rīgā saņēma zviedru lūgumu
iepazīstināt viņus ar soļošanas sporta
noteikumiem un neliegt padomus
soļošanas popularizēšanai Zviedrijā.
Ziemeļnieki enerģiski ķērās pie darba.
Iznāca speciāli soļošanai veltīta
žurnāls un ^āka soļot pat sievietes*
Atcerēsimies, ka 1 arī Latvijā reiz soļošanā
sacentās „vāiais dzimums":
pirms 20 gadiem 1.000 m distancē
uzvarēja Zenta Vāvere-Kalniņa. Bet
tas tikai tā, — starp citu! Zviedri
ātri progresēja un iļiums bija lieliski
sāncenši valstu sacīkstēs. Rīdiiinieku
mīļš paziņa ir arī divk^ārtēj ais pasaules
rekordists J. Mikaelsons, kas
zviedriem tikpat populārs vīrs soļošanā
kā G. Hegs skriešanā un A.
Zīferts ātrslidošanā. Otra ievērojamākā
soļotāju zeme pēckara Eiropā
ta^ad ir Šveice; kas 16. jūn, Luganā
sacentīsies valstu sacīkstē ar Itāliju
un 4. adg. Zenevā ar Franciju. Arī
mēs savā laikā spēkojāmies valstu
sacīkstē ar Šveices soļotājiem. Šodien
palikušas tikai atpinas: Latvijas soļošanas
sportam ir siaveria pagātne,
nav tagadnes, bet ticēsim, ka būs
tomēr raženība nākotnē (Arn. Šmits).
— Pagājuši tikai 2 mēneši, kopš
daudzi mūsu tautieši no Beļģijas ieradās
Grosenbrodē. Vieni no pirmajiem
kopējam darbam pulcējās sportisti.
Tagad notiek nodarbes jau
daudzās nozarēs. Ar angļu atbalstu
iegūts lidmašīnu āngars, kurā izbūvēs
sporta namuļ (J. Vestfālls).^
Vieglatlētikas sacīkstēs vairs nevarēs
piedalīties daudzcīņnleks mado-nletis
A. Hakelis, kam libekā operēta
kāja (A^Sparinskls)* — Eslin-genā
8. maijā sākās LJKS sarīkoti
basketbola tiesnešu kursi. ^Pasiikums
pelnī atzinību, jo emigrācijā ļoti izjūtams
basketbola sacensību vadītāju
trūkums (J. Vartoa).
ssasu
Blj. Prezidiju Konventa viru kora
dalībniekus lūdz paziņot savais adreses
Kr. Grantam: Stuttgarterstrasse
26-7, Esslingen/Neckar, Virttbg. (14).
Bez tam lūdz paziņot, vai būtu iespējams
piedalīties aj^m. 2 nedēļu ilgā sagatavošanās
dai'bā un ,tam seliojoSos
koncertos. Par sanāksmesi vietu un
laiku ziņojumi sekos. Blj. P!K!V!K!
valde. 2189
Latvieši, kam kontaļcts ar i:K)ļiem,
Izlīdziet! Meklēju savu 7 gadus pazudušo
sievu 26 g. v. Francisku Pa-ževska
(Parzewska)' no Zagnansk,
Kieleckie, Polijā: Li, J,^ Panr,ewski,
DP^ Gamp, Luitpoldkaserne, Dillin-gen/
Donau, Bayem (13b). 2219
Par Kārli Freimani, dz. 26. 25. 11.
Rīgā, ies. 44. 3. 8. Rīgā, nos. uz Vāciju
un iedaL Lettische Kampl'truppe
5. schw. Fl. Ers.-Abt. 37, Breslau 38,
Pēd. z. 44, g. sept sāk. no Stcndāles
pie Berlīnes, lūdz, z, māt |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-05-22-03
