Bavarijas Latviesu vestnesis, March 5, 1949

              /
5 Karnevālam
LATVUiC i m g. & maf^
JĶa»«la8 104111 — glabiSaiial Hdz 1. ^itvārim
1950. gadā.
Tas n o ^ ē , ka kopš tās dienas dl-vādem
vairs nav atlants r@ct zvēru
balsis un greznoties raibiem viep»
ļiem. Tas nozīmē, ka no dažas vel-
3, Medenis
Piahtt dienā es'to ieraudz^u idcat-logi
— iri8St(iŗainu sudraba cepu-
Htf ar rolainu strausa spalvu. Ak.
sudtabs gan bija tikai pi^ira un tā-
Z i n a ī d a Lazda Aleksandrs hiepa
• 9
Kā Vārām sevi morāli apbruņot
cSrtnEi. Bet mm kaut kfi sametas ^ ^^"^
ja. Bs iesSJu veBtali. kur atnUsa I raganas valga
ruļkm faSinga v i ^ un j^eprasl-iht
$Kt cepfiūrftl Vļiņa to man pa-ļ'^^ A « « i^ou ^^i^ n^^Au
^ iMHa un ISusku no aug- «"^^E^Ļ,^"^ f ^
ias, lādiņi blēņām viņas ads "^^^
,vai» nfibija n o K Itoievāla 1 ^ , ^ j ^ , ^ ^
laib bija beidzies. Mazte pelnu Taču visapkārt redzu rēgojapoies
inaisiņi* b> nērā^ bērni Šodien ma- visas tās paSas maskas, kuras mēs
nļ^ās {nealbt pieauguSii]lem pie svār-1 diendienā, it kā dzfve bu­k
i ^ , atgUlnIJa, ka pēc Īsajiem IļJSa, kur katram Jābaidās
kamevUa priekiem atkal Jānes tā- *»™t no lomas,
l i ^ rGMu pauni](jia/ Hita Liepa
Pārnesu cepurīti mājās un uzkāru |
Bismatlca Uldei, ko saimniece nik­ni
toga pi^ manas istabas sienas.
6et ar to nekas nebija glābts, ne
HdzētSr 'Dzelzs kandera gars tāpat
palika ielt, bet mazā cepurīte . ar! I Pēdējos gados esam iepazinušies
tagad ndeguva J ^ Par velti viņa i ar dažādiem pasaules uzskatiem un
bija nākusi pasaulē; priecīgo ākstu i ideoloģijām, pazīstam komunismu,
gājienā viņa nebija pledaljjusies, ne-1 nadonāšsodfiismu, fašismu \m citus
vienu seju tā nebija pārvērtusi vie-1 „ismus^ bet maz ko vē! zinām par
tm nakts ISlūzijā, un tagad ar to pati kādu Jaunu kustību, kas pamazām,
neselsttjfis a t m ^ . bet neatlaidīgi ia^latās kristīgā un
Tikld tagad ati^ārtu, ka šogad, kad I kultūras, pasaulē. Tā ir morālās ap-
Vļdjft l^imo leid pēc ilgiem gadiem [bruņošanās kustība (angliski — Mo-atkal
vēl karnevāla pnnd, neesmu ļral Re-Armament, vāciski — Mora-blju9t
ne blondu Karmenu, ne tumš- i lisdie Aufrūstung). Sis kustības
matainu M^u, priecīgu mOku vai I tēvs ir Dr, F r a i ^ Budunans, kas
licumlgu Maunu pulkā. Kā raibu I pirms vairāk nekā 10 gadiem iepa-lupatu
laŖes man gaŗfim bija aizde-lzlstināja atklātību ar jaunās kusti-joluSl
laudis, kas gribējuši priecā- bas pamattēzēm — mHestlbu, godl-ties.
gumu, tlrfbu un pašaizliedzību kā
Pirmās karnevāla zlmcs manīju I katra dlv^a personīgajā, tā sabied-papfra
tirihi virtienēs mazajā kafej-1 riskajā, valstu un tautu savstarpē-nlcā
Pratidcfurtē, pret kuru vieglprā^ Jā^ ^^<^^^ Kustības miSrķis aid-tlgo
Klanos 4ivt& svinīgi un I nāt visu kristīgo dlvēdL ciņā par
sdiigrt Šķita viesmqaP61dija nopiet-1 garīgo atdzimšanu krljttietibas garā,
n^ v^Ntl jlai posta un ļaunuma nomocītai pa-
„Jo, de šēn lašingsceit fongt's an," sauld reiz nestu mieru un gaišāku
v i ^ drthrt tei<^ ar dvieli nogaiņā-ļ nākotni
daibs no galdiņa druskas, kuru tur I Sl kustība Jau radusi plašu atsau-nelt^
a. I clbu* Kad pagājušā gada vasarā
T^U plašo Kesenes licdpilsētu kar-1 notika kustības starptautiskā konfe-nevBl
nedaudāja pieraibbt.un pie- rence Šveicē Ko (Coux) pilsētā, uz
kUļtgftt, pāri drupām n^niedzās to savus delegātus bija sGtTiusi 31
prļļedgo lukturu vļas. Bet papīra I valsts, kopskaitā pāri par 2300 per-zvaigznes
un sirdis šūpojās katrālsonām. Reprezentētas bija visdažā-kh)
diiņā/Jo bija karnevMa laiks, un dākās šķiras un pn>f(!si1as. Kustl-aŗl
tam ir sava kārtībā, kas" jāie-1 bai kal|K> plašs Uustretiržumāls ang-gaumē
katram vādetim. ' ' " - -
V Sīvākās koniet! un serpentina
kiujai ģan notika mazajā Hddelber-gt
ļ&ē Nekāras, kur četras nedēļas
ntdiņēs bērnu masku balles, ,»at-klltās
ākstu sapulces", „nidcalb]u
glUieni'* un dtl faSinga likumīgie
pridd. Nojnatos Ska^oti^, tā biJa ļ certdams turpināt savu darbu neatkarīgi no
it kā aizgūtnīga plunčāšanfis vaŗmā- pontitkfis ideoloģijas, prot. Endzeiins im
Clg». pri^-plūctoS, vUtUS spožums gada rudens Hktenl^^^^ dknās paUlca mjā.
Jto mimga jautrība, bea masku Spē- Lentas iimamot tavai pr^gandal: vairākkārt
lek grādjaS un viegluma.. Bet var- EndsellnA Vilkts pie mikrofona, lai stfistitu par
bitka^ senāk Šie ļaudis nrlecāiU-h^^^^ fo<Ii(<> darbību un aicinātu koUegas un
m tiJsttMāiLr «vai r^b^ū t D-mams ena igui.- vaciļas rietautmgruie itotiseisa mm. aivBms n ok iZuvvaie dLrPijSaRs usin-lēja.
plr šo pa^ru greznību. Un nelnatņu akademilas biedrs un valodniecības sek-iau
it ēna vien. Kāda maza meitene I vadītais un varēja izmantot lidmašīnu,
%m{J« dettesl. >»tt «aisa b^oim ar ^dSl^Ž^^iS
VlUļJumOSr ,J!(aut mans lltiS pār-1 par to varēla noiaust jau pagaiuSaia gada, kad
IļlfctUp* Vaātiavja dienā lieto SkstU ?ņf atfaunoias visai famo«i uibruEumi En-
« ^ M i t ^ M t l A M nrldlraM 484»^ i-^^^^I^ vadltaiam valodas iftrISanos darbam. GSf?*' y Ar padomiu Latvijas valdības lēmumu pagB- Uatmtiā putnam bal^ā kume}ā, ie- huaajl gada no latvieauoareiirakstlbas izmests
soļOlta' Rātsnama laukumā, kur no- «rf «««««atnis r. Taiu ar to nav ^^^^^^^
gTno^^^^ Vēlīgi toākuša- ? t ( [ i s ' X
Jam l^irienneiStaram pilsētas atslē-l no iBtvieStt valodniekiem? Taja vairs nav
Ir tikai daži briži.
Kas gaiši spid,,
Kad visa dzīves tumsa
Tev garim slld.
No kāda drauga vaiga.
No kādas sirds
Nāk nezOdama gaisma
Un lēni mirdz.
Pār bērnu māte liecas,
Pār sievu virs,
Pār šķirtu ceļinieku
list Uetus tīrs
No tālāiti senām dienām
Spīd labais stars;
Pret nezināmo ritu
Iet pa]aud^es gars.
lu valodā — „New World News",
uzrakstītas un izrādītas vairākas lu­gas
ar piemērotu tendenci
Morālās apbruņošanās kustība sa­vus
tiri ētiskos principus iK^pulIrizē
visplašākās ļaužu Šķirās, aidna ik­vienu
sekot tās mprķiem. Tā akd
na nekritizēt vienmēr tikai citus, ne­aprunāt
vun negaidīt vienmēr dtu
palīdzību, bet flckatram pašam ik­dienas
dzīvē, ģimenē, dart)ā, bied­rībā
allaž ievērot 4 galvenos prin­cipus.
Protams, tas nav viegli izda­rāms.
'
Kā ari mēs. pārvietotās personas,
varētu Sis kustības mērķus veicināt.
]a paši atrodamies neaplaužamā
stāvokli? Ieskatoties vērīgāk savā
tuvākajā apkārtnē, tomēr ievērosim,
ka daudziem klājas^ vēl ļaunāk nekā
iņums: trūcīgām atraitnēm ar maz­gadīgiem
bērniem, bērniem bez kār­tīgiem
aizgādņiem, llnvalidiem, ve­ciem,
nespējīgiem, vientuļiem, sli­miem
uc., kuriem varam sniegt mo­rālu
vai materiālu atbalstu. Ipaš
tie, kas matērijā ziņā nodrošināt
vai bauda labkiāj^u aizjūras ze­mēs,
lai neaizmirst savus tautiešus
—grūtdieņus, ļpalldzot katram godī­gam
cilvēkam, kur un kā vien var,
pārvarot cUvēcigo'egoisrņu. Ta|būs
pirmais solis morālās ai^bruņosanās
kustības gara.
J. LIbeks
Kārta ari Endzelīnamf
.,K0 PADOMJU TA1DTA GAIDA NO LATVIEŠU TAJLODNIEKIEMr
Vilis ftrelnboUta
BUa ziedonis. Visa daba modās,
vlKjlņi viegli rotaļājās ar grāvmalas
vin tiu idenenēm; Uptte vijās starp
plavim, kais izskatījās^ mīkstas kā
segas un siltajā sauli drusciņ kOpē-
Ja. Krastnali zied^a purenes, kas
šķita tik jautrai, ka katram bija
Jfistaalda^ TUdto sazaļojušā skābar­žu
mežā atat!^ novītušajām lapām
debiils mudtUās neskaitāmas pu­ķes.
1!Hir, kur upfte idodjfis mežā,
vddodama šķirtni atsprp augstajiem,
^ alatdlBdiem ^ābarilem un klusa-iia^
dmījamSm eglēm, veca mez-l^
aiha oibla sarā divus tris metrus
Virs zemes sēdēja jauns vīrietis.
VIņA bi}a plistiprintlis zaram resnu,
pamatīga kaņepāju virvi, Izvddojis
dliNi tfs otrt galfi un apmetis pats
•ev ap ktidtt.
ViņĀm vairs nagribējfis dzīvot.
Viņas vārds bija Kirstm. un viņi
abi Utja paztoušies tikai divas ne^
dllas. Vlikar vsikan viņi bija atklā-ļļā,
ka viņa satiekas ai! ar kādu d-
. lu. Vl«š U]a uzskrējis taisni virsū,
k»A vSņat iao^lca no kino ar to otru
zem rokas. Viņš visu nakti bija klī­dis
pa flUelu ar savu virvi, bet tagad
ma HJa J&dara šai lietai gals. Viņš
via tiltai gr£b9ja izpīpēt pēdido d-garetl
Tad viņš lēks no zara zemē.
Bdgas »«• Beigas visam. Lai tad
PASU PAft A8V
CSK DAUDZ AUTOMOBIĻU EA20
, AMEBI&l
ASV im g. ražoti nepilni 4 mUj
vieglo automd>lļu. Tas ir gandria
divrda vairttc nekā 194S. g. Tikpat
daudz ražota ar! 1940. un 1941. g.
Tāpat laikā no 1934.—1936. g. 4 mUj.
robeža pārsniegta tikai vienreiz —
proti WB. g.» Iiad saražoja gandrīz
Kirstena pati redz, kā viņa tiek
galā.
Pa zālīti un lapām Jautri lēkāja
divas žagatas. Jaunais vīrietis seko­ja
viņu kustībām, ieelpodams ciga­retes
sidrabainos dūmus. Tām pa­tīk
pavasaris, viņš nodomāja, tām
oatflc dzīve. Tām nav rūpju, nav
bēdu, tām nekad nelešautos prātā
darīt sev galu.
Jaunais cilvēks nblcratlja cigare­tes
pdnūs.
Kāpēc viņam būtu jādara sev gals?
Vai pasaulē trūkst jaunu mdteņu?
Vai nebija ainotiem meiteriu, kas tik­pat
mīlas kā Kirstena? Vai pat vel
mīļākas? Vai viņš nevarētu šovakar
iziet un atrast sev jaimu draudzeni?
Meiteni, kas būtu ^ am uzticīga un
piekļāvīga?
Saprotams, ka viņš to varētu.
Jaunais vīrietis uzsvilpa meža ža­gatām.
Tās lēkāja gar pašu ozola
stumbru. Viņš nezināja, vai tās vi­ņu
pamanījušas. Viņš nodzēsa ciga­reti
pret kdca mizu, gribēdams pa­taupīt
pēdējo galiņu tam brīdim, kad
iznāks no meža. Vistuvākais ceļš,
lidcas, būs. pāri mazajam tiltiņam,
kas veda pSri upTtd tepat netālu
jaunajā mežā. Viņš domāja, ka, ie­dams
pa to, viņš droši vien nonāks
uz lielceļa un pa to tOcs malās pus­stundas
laikā. Un tad viņš tūHt lū­kos
iepazīties ar dtu mdtent Viņš
mēģinās atrast īsti mīlu — tādu, kas
būtu daudz daudz mīļāka par Kir-stenu.
Kirstena jau bija tikai muļķa
skuķe, par kurJ viņš vispār vairs
negribēja domāt
•Jaunais vīrietis, Jautri avilpCKlams,
Ika no zara zemē.
Diemžēl viņš bija aizmirsis norai­sīt
dipu no kakla.
Tulkots id 4ā9Q filodii.
SS SAUCA 0
0
a. turpinājums) ļklem bija Jāspiež elkoņi un ceļgia
Ādams nāca dzegu aiz manis. P^^ akmeni, lai nepaļautos vedini*
Viņa soļi skanēja rāmi, vienmēri^. ^}}^ ^ plūdunā, lai ne^
droši,, it kā baiie» būtu sajūta, ko f^^ļj^ ^ J ^ ^ » " ^ nekristu dib
viņš vispār nemai nepazīst
Un tomēr tas man Jāsaka vS-reiz
— man J<Ķ)roJim nebija ndcāda
nodoma. Ari tad, kad m& Jau bi­jām
pēdējā klajumiņā aiz augsnas
ļumā.
Krist!
Doma uzklās Icā Icrttma piesitis».
Krist?!
. , Kāp^ Jākrīt man? Kāpēc man?
robdias. man nebija ndcāda nodoma.L^Ti^^^ Ādams? Vai tad
Es neierosināju kāpienu tieši pa ^ »®Paz^^ P^IM^^e^
kUnt» sienu. Ādams uasvedināja m a - r " * H ^^
ni bīstamajā stāvumā. ^ ^ ^ ^ akmeni si&sti«
Pļaviņu bljāmi sasnieguši pec Pa^«^^^
četru stundu kāpiena Kad taka iz- r ? * ^ ^ . ^ * i l l ^ tad pašaiani«i,
vijās no iHeža, tā iepletās mūsuP^J^fļ^»^.^'^^ ^ « ^ ^
pridcšā tik p i ^ i . H kā tatlns būtu tas^blja nottds. Tad man
pastiepis mums pitetlm plaukstu. V I - ^ V* ^
ņā nmlā stāva un drūma kā betona > ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
mūriji dējās deb^jste pati galotne. P|^ļ[J*/ »aŗl pārņ^a. rtaumi zm pdēsa ēna «rieza pļaviņu uz f ' P ^ ^ ^ nenminljāa na
pusēia Tikai nedaudzi sīki koc^ ^ u ^ ^ ?^
bija pakāpusies tiUāk akmens sienas ^^J^^^^J^ļ^^
pakājē. Aiz tiem bUa kUnts, daži
krūnjii, sausas zātes planlcumi un | JSTI^-. ~!5?ii!?PS^2?^*?l
tad Jikmens, stenens, akmens. * * "
Soļojām pa, starp dolon^
kludem, kas šķita ni^vSušies no
paša sirmā kalna pakauša. Apsēdā­mies.
Bridi šķita^ ka kakis slietos
vēl arvien augstālc un augstāk, drau­dētu
pārliekties un sagrūt pār mums
kā devītais vilnis.
droši Ss mddēju piemērotu vietu,
„£i!*' šsm%9^ Ādama balss. Jkm^
dņ WiSk» Es vaira natidcu li£i Kas
tevid50dl8?« -
Mpos tflgc, meklēdams plemirohi
vietu.
Si^a kluva arvien stāvāka, ^e*
^ tā bija pilnīgi vertUcfila. Spŗau*
nmas tikai par valodas prakses {autfiļiuniem,
bet apceres autore Marksa-Engelsa-Ļeņina-Sta*
lina vfirdā jau vispār vērfias pret „buržuazi8-
cām" lingvistikas teoHļ&tn, ko pfirstfiv Endze«
lins un citi latvieSo vee$s skolas valodnieki.
Te ir norādīts, lai vioi piemēroioties p'^domlu
tautas ptaslbām, un skaidri paUikti ari draudi;
„Nav ffiprasa vairs, cik viņi spē). bet gan —
vai viņi to grib?'* Vispār esot laiks no lat-vieStt
valodas druvas pazust „speciN8ki lat-vieSburžuaziskafam".
Iegansts uzbrukumam radies pēc Latvijas
PSR Zinātņu iakadēmiias terminotoģiļas ko­misijas
darba pirmo; atzinumu publicēšanas
akadēmijas Vēstis, kur esot ignorēti padom-ju
Latvijas valdības noteikumi par latviešu
pareizraks^u. Komisija» darbībā izpaužo­ties
buržuāziskās Latvijas valodniecības prin­cipi.
Vēl lielāks grēks esot, |a tais paSfls
Vēstis publicēts Ievas Celmiņas raksts par
ad'ektiviem ar izskaņu ^Igs un —isks.
Bet, kā teikts, ne au valodas prakses )au-tājumi
ir Austras Sējas apceres galvenais sa*
turs. Te ir ģenerālUzbnflcums nouržūaziska-ai"
valodniecībai un Endzellna zinātniska-fim
metodēm vispār. Palīgā sauc padomju
valodnieku Marm. kas, protams, pirmais un
vienīgais. Izmantodams mArkslstlskās atziņas,
spējll atrisināt visas lingvistiskās eroblēmai
Vispirms sagrauj teoriiu par indoelropleltt
irmvalodtt, kas esot tika! tcļprētiska pasaka,
ōlodu radniecībai neesot vis «nsiskJ, bet so-ciāU
cēloņi. Un Jaukākais: Visu (I) Eiropas
valodu pirmpamats, substrāts esot t. s. iafe-tiskās
valodas, pie kurām, pirmā kirtā, pie­der
Kaukāza valodas (gruzīnu, abhazieSu
u. 0.). Ar to ou z'nfifflfl tolfa epitetam
„vl8U tautu tēvs un skolotājs'* beidzot dots
Visai konkrēts saturs, }o viņā, kā zlnfloBS, Ir
gruTina . . . i
Cik ģeniāla ijerādās Marra pieeja valodas
skaņu likumiets^ par to tai vislabāk liecina
9is citāts, ko ar IpaSu akcentu irmanto Austra
Sēja; nSkaņu tikumi Ir, pirmkārt, ne flzioto-ģiskl,
bet socll^i likumi, un kā tādi tie radu*
Sies tikai BOtdktā skaņiļ valodas etffstibas
stadijā, proti, tajā attisflbls stadijā, kad virs­būves
pasaule, abstraktu prlekSstatu uo ab-stralttu
jēdzienu pasaule, valdoSā Šķiras ap­ziņā
tiktāl atrāvusies no reālās materiālās
pasaules, ka viņu atHecIbas sāk Izteikt ar
abstraktas katēļtoHjas techniku . . Te pat
Austra Sēļa «plesta piebilst, ka Marra teori­jas
„8kaņu technika*' (?) gtn esot sarežģī-tfika
nekā IndoelropleSn lingvistikai. Mums,
turpretim, So pentcri lasot, jādomā par Vītola-
VItula recenzijām AnSlava EgIBa romānā
Homo novus.
SeviSķs prieks Austra* Sējai ar Marre nīS-TO
novēršos no augstienes un v€- ^^SS !J}?^* P^^kttus^
w^Ju akmens valni, kas sniecās pāri h ^ / ^ nedaudzie ^atopji
Pļavai kā uzplftduii ko burvis f ^
paSā palu briedimiā 1S«i>eSi sastin- Mgojamiei^
dzlnlljis akmeni. Nezinu, vai tas b l j a P ™ ^ wwta
l2kuau5ā, gle€»a pamats, vai giua ma^ no kltote nost Ceļgalos Mļ^
vieidcārSs nobrukums. Es ari negri- g f ^ ™ ^ * ^ ^ ^
bēju jautāt Ādamam. Mani bija ^ ^ . P ^ ^ , ^ ^ ^ piimmeķ
pārņtousi dīvaina sava niecīguma ge^ltles no gultas. ^Btt f
S^ia un nespējs sakodu sobus un, i»a1ilōldlgl ddtaafc
^iklau,"%atkal 'ierunājās Ādams, f f ^ ' ^ J ^^
,J^ema2 tik traka tāda klints siena ^ ^ T^H? * ^
neizskatās. Ko vlņKtā pārspīlē? Kā L „ ™ » v^e^ toir J^^ts viw ^
botu, ja mēs ndeSi v i s ^ ā r t pa P^,^ ""^"^IS^*^ JSS ^
taku; bet rāptos te tieSl?" Uz mu- h^^,»««^,»*a*"
guras atgāzies, viņā ar Piricstu rfi-dlja
iedomāto ceļu. ,,Ja mēs lOkotu «^^^^ ^ i ? ^ ) } ^
rāpttes tur pa tJlem kriimiem? Ja ^^.^ i^^S^^^ ^
mēs tad laistos |iārl tiem zāles ielā- 52, « ««Pej^ grāmatāsjlivl pir
piem? P6c tam pavirzītos pa k r e i s i , ^ ^ *™
Sid atkal slīpi p a l a b l . . . « ^^^,'^4'^^^^
Kalna piere d«&besls virs inums ^.HV!?W «ilS^^!??,"^^
bija tik sakrokota, ka ari man Šķita ^} ^ ^
iesp^ams rāpties pa vagu lldz žial, ^eglaudās idaukstā. Bridi atpiUos p
kas melnēja drftml kā uz zlemeļiam h ^ ^ J f JJ^^^SiL ^1.**^^^
pavērota lAilzeņa acs.
„Vai lOkosto, ko?" vedināja P^^,PaS»^«^P^^<»»^^
Ādams, un es, piits nezinu kādēļ, ariP^,^<J2^«ai^f8
ggj^ ^ ari tik gara kā liels rakstāmgaldi m
Iesākumā veicās vlegU. Ari tad .^A^!?
va,kadjaubljājnalzpēdyiemkrū-l^«»^ un pa krelsL Sl Uji
mlem, nemaz nelikās ^ t L Dolomī­ta
siena lrkāsIkiika]ķiBuanenspl&s-nišu
mozaīka. Katrā slaiduma idal-sā
var atspiest 7.ābaka pumgaliL uz
āru izvirzītie dķfi un akmens galvas
legiidst plaukstā ^udl un patīkami.
Mani nodarblnā:|a tikai doma, kur
nākoSā tvērienā piesaistīšu plikstus.
Tad viens akmienilņS zem kājas Iz­lūza
un, sausi skanēdams, aizlēca
lejā. Vienreiz ^iņS noslcaiiēja, v^-
reiz, vēlreiz.
Cii
v
čības palfddbu vērsties pret Endseltna pie­minēto
baltu pirmvalodu, ko pats EndzeUns
atr^aubfitt un pirmvalodas vSrdo liekot pēdi*
Sēs. Tas esot valodniecisks rasisms, kas
omittēļis masu buriuaziska^fi valodniectbfi
S kas, izrādēs, dzīvojot vēl šodien, lo «mas­tam
vēl nav pilnīgi norauta". SaJ gaffl-jumā
Austra Sēia Izrauj pusteikumu no En­dzellna
LatvIeSu v&lodas skafiSm un formSro
uo ar gudru ziņu noklusē teikuma otru posi,
fo taili Ir runa par s l ā v s pirmvalodu.
Skaidrs, ka slavu tauiSja dilkst bflt viss
kas, -ari pirmvaloda, ari rasiskas īpa
SībasI
Beidzot vēl klds geniOts atklājums: grie­ķu
un laffņo valoda, tāpat sanskrits, mOso
valodniekiem tikai tfipfc esot tik mīlas, ka tās
biioSas v&tdo§o §ķira va!odas. Patiesībā tfis
esot kā mQris« kas nofķtr no dzīvās valod
niecības un kavē tautas valodas attīstību. Kfi
§afā, tā elfos gadījumos Austras Sē!as rak
stā starp rindām lasāms, lai Endzdīns un citi
valodnieki netraucē latvicSu valodas sajauk­šanos
ar krievu valodu« jo tā bfls tā īstā
„vienkār$ā8 tautas un no tautas nākuSās
tntelllģences valoda".
Latvijas valsts laikā, pat pēc 15. maija,
bi{a tāda .«nebrīvība**, ka Endzelīns uz visiem
uzbrukumiem varēja publiski pateikt, ka ar
lajiem viņam neklājas debatēt. PaSlaIk pa­domju
Latvijā ir fāda „brivība", ka Endze*
tīnam atliks vienīgi vai nu publiski nolūg­ties
par saviem maldienu vai ar! klusē* uo
fiozuit • « •
Vienīgā dzega. N^cur apkārt tsl
nevarēja tilct Te es varēju galdK.
(Turpmāk beigas)
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
Pedefels laiks posties
preses svētkiem
Vircburga
Visi Viioburgas nometnes rskst»
Paskatījos, un plepeSl kājās iesitās I nieki un dzejnieki iecelti visādoi
tirpoņa. Tā ie^iākās stUbu kaula aerlgos un nederīgos amatos, riņo
serdē un virmoja augšup kfi sSd I rs^cstnleku tm žurnālistu šarlkoju-elektriski
triecieni Pakrūte sarāvās, I tna dvēsele Ģirts Salnais. Re 1^
smadzenes nolīgoja. ari bCitu jāgriežas visiem tiem, kai
Tur —( starp manām kājām —' jo no citām nometnēm vēlas doties M
citādi es^ klintiji pieplads, nemaz I rakstnieku pēcpusdienu un vakaru
nevarēju leji4> skatīties — siena i^^p^gazs manēžā" Vircburga nfik^
^ēija bezdibeni. Slīpums joņoja tik I sestdienā, literārā p^usdlens,
relbigā ātrumā, it kā klints, sOnas, I kurai savu līdzdalību jau pieteikiiSi
dzeltenīgie zāles plankumi, kalna i Anfilavs Eglltis, tCnuts LeslņS, Its*
malai plepMušfits pundurprledes, pat Ifola Dāle, Rita. Lieipa, Artuis Kau*
tālā meža galotnes ar aglu smailēm I g^rs u^., sākues man^ pL 17oi^
bQtu uz sUdoSasi lentes, kas traucas I bet pL 21os viesi kopā ar rakstnle^
prom, arvien ptrom, arvien ātrāk ndem pulcēsies divās Vlrcburgai
proni Kaut ka» aldnāja, kaut kas I kora zālēs, kuras Sim nolūkam ^
vilktin vilka lldc veido dekorators Pēteris RoŽlspa.
Alievēru acis m pieplaku akme* BŪS ne vten mūzika, bet ari ,.plisi
ņiem ar vi^u augumu. Bet likās, ka buf^ķ**. Diemžēl jāziņo, ka tel|^
radža zem manas kājas zvērotos. I ierobežotas. Bileāu pārdoSanu ui«
Man bija balL Es atzīstos, ka man I sāks otrdien tā ka tiem, kas vēlai
bija bail. letbrat&t no* tālākām nometnēm. Ir
,,Ņu, draugs!" no apakāas skanēja I p§(}§]ais laiks rakstīt vēstules un if*
Ādama balss. „Tāds kāpiens tomērļte&t savas vēlmes. Ierobefoto
ir trakāks n ^ bijām iedomājuMest I skaitam varēs sagādāt ui nakti*
Bet mēs tiksim līdz augāal! Vai nē? n^gg,
Tiksim! Tikai nevajaga blenzt atpa*
kal lajā. Tad griežas **
Viļ^ nejuta. Viņā vispār i^bijal / ^ L - ^ —
^ ē j l p just. Vioi bl}a ciets kā zā- i^ntOnlnō
baka zojle. Kā gan viņā varētu just,!
ka mans naids pret viņu uzlatlja Gleznotājs MakslmlUāns Mitīt*
svellgā ll^mā? i vies, kas pēdējos gadus dzīvoja Hel*
JStMu], saraujt*" viņš sadja omu-1 delbergS saņēmis galvojumu ^
llgl, it kā visplr nekas nebūtu noti- brauk&anai uz ASV un pošas oslaioĻ
ds. Jutu, ka manas rokas sāk trīcēt, I in««,t«afi t^Mk-xf^ nr AlfrSda Taa»
bet saņēmos un kāpu tālāk. • rlKaf i ^ M ^ ^ ā s ^ K ^
^!nS^««^fS K ^ l i i . ? ^ P>«a piešķīrusi studiju stlpendljii, t"^^'^^^^^^"^^ Jau februāri apstiprināts par mŗ ^Uk^kČo 't^ursēj^ās^ k^aJln^aa v^aig^ie^m pielipu- . oruonfeivsoenrsii tātes organiskās ķU«i-šmajlā
Tmāe lnnaejsāp,ē ja tcbialvldētkgal smvUardua jān oztue-- P^tB,^m*O^s^ ^S*k^u^^ en, l,^ "^. .L.^^r f^
rēt. Centos rāpties tikai pa dētās Mienu komēdiju „Jaunais salmnlelo".
klints izciļņiem. Redaktors Viktors Baltkājls, ķs»
Akmentiņi atkal izlftza un tark- 1948. g. Izceļoja uz ASV, Los And*»*
Sķēdiams alzl§k§oja lejā. losā noorganizējis starpUutistoi KO-skanēja
Ādama balss. „Tu, respondences klubu ,J)raugu pasjJJJ
lūdzu, nesvied tos daiktus uz manas le". Reizi divos mēnešos Wub8 teooō
galvas — ja!?'* biļetenu ar kluba biedru adr^-
Es zināju, ka nav labi skatīties at- Kluba pasta adrese: The World «
pakal. Bet es tomēr to izdarīju. Un Fnends, International Correspon^
tad tas notika. ce and Excliange Gub, Box SPīt
Kljint«? brāzās lejup. .Siena gāzās Metro. SU., 1M Angeles 65. Cdiitf
kā ūdens kritums. Man visiem spē* |U.SA
0^ vinS nSks ar jau
^ļļ^ornuu par asru.
lt^*^*l|Sn pratinās ari ame-
H^^iU/m Prantalsef
fflSTi,! plerSdIttt, ka If-uzturēšana
Pa-izdeva
f l h ^ icrtdzējis franču ko-
S^^cfis joorojām uzturas 30
5P nometņu Iedzīvotāji,
iģļgiiBrtsat nevar. - _^
par dažiem trŪkstoSa-litttnriM
KravčenkOkpa-
MiļLktdala no tiem atrodas
^ p t t ^ ]d vb^ gatavojoties
ijiin otio rrfimatu par F&dcnn-
% kā par trōtotoSa-rtiem
tiesas priekšsē-^
aotSHālI a!Wtinrlnā-
I jiiņenl^ tees^ Diikhe!ins
kSrtfbS. B. G.
94
Pēcļ
dojt
dien
14 vft
lidoji
jot 37.]
merS
kas
un
-uzlal
rušri
T€
ļdenā.
ļ)ez
8500
sal§ni.
lidma^
tas de
ritS;^
pinam.
at( '
n§s. m li
mesta
Pēc
aviācij
Vii?3
vieni
tojot
Pi
vietu
nes!
ri
ses pt
jums"
traucē
plldiiiS
nekad
Udo
Kāe
Pagāj
kfirSi
Maskavā
īsti noti
un snie
ropā vi
tikumus
Angli
našlam^
laikraksi
pusei l
}auitā}um
tikai cien
Ejgjress**
daji
depresija
Nbfyi
l\&o3a iz
naaias misiļd
• - - •]
{tupinSļuBt m 1. Ipp.) liidjas .
īsaiaj plstata trauksmes koman-.
tom«Uv§cle5lpaguTO izstās- ZJtL
^ liWw!ein pārtikas esot pl4-
fitoļ bet mu Asramā, }o misi- C T i ! ! -
• B(bp8d?lam inirklira ^ M
iīiSt an noBisvadu. Pārtiku griezāt
ļtat pret tekstttoecēm un \
Jv> tosfieBS no 17 miiltārpo- ^^2^
L*?.*?*» on Mslldza satik.