Bavarijas Latviesu vestnesis, March 5, 1949

              LATVIJA. 1949.
asauLes
I
iM^m STOKHOLMAS
fka VLtL kSpēc ta sākas Taisi. •
M ^«r vētāji bija n^apmieSti a?^)§s %
ptattdz U ! pt^ekSu, tie, kas nebja til^> «
W^ dā» uii_ spraucās vidū/ v l5
B; vai masa saka viļņoties un veinJ!
0|fiS. nedaudzo policistu pmes S ; ^ " fe
' at. veltl.gg^>r^t lavīnu*^ wi v f i n f : ; , ^
,ii<^ Sāka, triekties pret sSdioil * i!^^»^» M
i;uz- 1^^ miūt no §I8 lavīnas b M ^
•|»a$i, spieda zemē vājos im n a k W^
4 PO^ kiedzieni un vaimanas fi^^^s. M
Vhljl-aeizturēja. Tā sabrik^ ^^^^^^^^ « 1 «
ittltl^ ļ k$ amoka skrējienā lauzās Ij?^
j>reiiM ttospiests pie sēt^s zemē. ta^^aa. A
Sfidttļ otrs bija Szdūries. uz s l t a f i ^ ^ ^^
- l a s ļ - ari tas tur palika. Stadion^f^l^^^iitIS
dle^ļcienu, 12.000 vietās saplff iV(ffi^'»a
. ļtotoēr bija spiesti Y a i S | L ^ ^ ^^
9lgu. ļ dfttbotieš Stokholmas d r o š S ? * % I
.vēl samobilizēja visu iespējS ļt^F^^^
LATVIA
L&tviao NewsiMip^
Publisbed noder EUCOM CWil
Afiairs Di/ision Aothorlsation
Number UNDP 196. PobHsher
end Editor: Kārlis Rabācs.
DP Cainp Kleinkdtz near
Gfinzbure/u. Printer; „Schwib.
Volksbl.'^, Citazburg/D.; Bam.*
Undm.*Pl. "7. Circulation:
Publisbed three times W9ekly.
Editorial olUce*^ GOazburg/D.,
Doioīnikns * Zlmraermannstr. 2. LATVIAN NEVV'SPAPER
Nr, 26 (250)
Sest^L^ 1948. g. ^ marta
ItūSk trb reites nedēli Itde-vē|
s: UtvieSi preses darbinie*
ka sadarbības kopa; kopas ve­cākais
Bt Cttiras. Galvenkis
redaktore K. fiabācs (Šobrīd
darbi neatrodas); jalv. redak«
lora vielii. M. CuKas. Re«
daktori: L. BērzlņS, B. Ķīselis,
A. Liepa, H. Mindenberjs. Re*
dakcijas adrese: Gttnsborg/D.,
Domioikas • Zimmermannstr. Z
(tātnmis 84).
guva'I 4*"' P* ēc Fuaaiunu^S KōU a hīta « i * " * «l&l
sikt varēja sākties. Bilance bija t §5m ^ m
' i I apmēram 60 ievainotu, 16 nr^l^^^
,aj^-|2 huztaskājas, daudzi smadzen"'^
Sf-l simti salauztu un san^lcini'?^)
viena saliekta a u t o m a š l n ? '»
^ mestu apavu, saplēstu meteK fe^V
stadionam nodarīti S?",^ik5tt l\
cen- kronām un vēl piedevām n n e B f
^2?* naudu biVe§,u iepriekšpārdošanā?, '^%\
,9000. ļratad ^OOD brU i ? ^
B^ll'i^li".«tzina;paši zviUrUrf^^^^^^^
r neviens
oija brinui
Art ļ Sokhopr febri?^^ beigāt'^^^'
"īllf'lt^'^i zvieari. Un trtms
ffi! Iaimlgi,Jo tomēr - neviV^^^^^^^
gkSsa^ ļ nospiests. x,as tiešām bija bSm?^^^
Nzl; pafs lielākais visā .galā V n V ° s »^
kop*
Umenlski: 1. Nodrošinājums, i km
Vērtīl)u. 7. Irst. 8. Vairojamais stikli l
Bikses. 1Q. Vīrieša vārds. 12. Celtne. 13, &ļ
Sija. 17. Ķīiiīisks elements. 18. Sit. tt.jii
[•nat,2L Nots. 22. Gaiļa ierocis, a Pipss
Zemgalē. 26. Lauks. 27. ^Cēliens" p
spēlē. 28; Aufstmanis. 29. Valsts isid|
30. Stq)l 31. Ezers Kurzemē.
Stateniski: 1. Pistole. 2. Darba rtkīi
r
j
tilels klajļums. .5. Auglīga vieta. 6.
10. Asumi. t l . Upe Krievijā. 14. Puud
Sievietes vārds. 16. Rati. 19. VietnieMfi
DM 12Q. TTurkUi^^ vārds. 21. Pārdrošs solis. 2. &^
5.-. 1 tlta^ lielvalsts. 23. Samazgas. 25. Kjdia!»
2,50
t^rl •Brīvās ārstnieci^^
f C saistīta ar obUgātu apdrošini
*^»Anllijā^^nelabvēlīgl uzņem'
sU^tl pacienīti. Kopš jauno
k « * o I i^tt^^ š p ^ - stāšanās ārstu
f 87V Uanas istabas ir pārpildītas, ^jojj
4^
Norvēģija atbiU
V
Maskavai ne impie
vienojas Atlantika
paktai
Divi stundas pēc tam, kad Norvē­ģijas
parlaments slēgtā sēdē pieņē­ma
noraidigās atbildes tekstu uz
Maskavas piedāvājumu parakstīt ne­uzbrukšanas
Ilgumu, nolemts pie-vienotiea
Atlantika paktam. Pret
§0 lēmumu balsoja vienīgi komunisti.
Norvēģijas sūtnis Vašingtonā JVlonte
de Montestjeme ceturtdienas vakarā
amerikāņu žurnālistiem paskaidroja,
ka viņš piedalīses jau nākamajā At­lantika
pakta apspriedē.
Atbildes nota uz Maskavas piedā­vājumu
padonvju siitnlm Oslo nodo­ta
ceturtdienas vakarā. Norvēģija
pieklājīgi, bet noteikti noraida
Kremļa ieroMnāļumu, norādot, ķa tā
nejūtas apdraudēta no Padomju Sa­vienības
puses. No Kopenhāgenas
ziņo, ka arī Dānija nolēmusi ^ pieda­līties
Atlantika paktā. Ceturtdien
par to izšķīrusies parlamenta ārlietu
komisija. Formālais paziņojums uz
Vašingtonu nosūtīts piektdien.
Septiņu valstu apspriedes par At­lantika
pakta Savienotajās Valstis ļtāl^ Frankfurtē uz padomju repatriā-tuvojas
beigām. BBC ziņo, ka pa- djas misijas namu Holzhausenera
nākta pilnīga vlen-ošanās par līguma Ielā Izbrauca gara autokolonna ar
galvenajiem' punktiem. Liģuma Frankfurtes MP komandieri pu&v
teksts jau nosūtīts attiecīgo" valstu Vudu priekšgalā. Dzelteni svītrota-ārlletu
ministrijām, uii tas, pēc in- jiem džipiem sekoja* Frankfurtē
formācijas no Otavas, Kanādas vai- akreditēto ārzemju žurnālistu limu-dlba
apmierinot Pagaidām vēl nav zīnl. Ap misijas namu jau pulcējās
izšķlrtsjautājums par Itālijas pie-,[preses pārstāvju iepriekšējā naktī
aicināšanu, pret ko dažām valstīm izliktie novērotāju posteņi, kuriem
it kā esat iebildumi ŖBC not\āda, Viens pēc otra pievienojās agrln)e
ka de Gasperl tādā gadījumā varētu gājēji piitārpollcija tos ātri ķklī-rastles
idkšjp[Ql!tl0 grūtumi ;i*l^^^ plkV. Viids tulka pavadībā
cija ddmS, ^ Vidusjūras telpa nav devās misijas telpās. Gludi skuvies
šķiŗtoa no Atlaīltlka reģiona un un visiem ordeņiem greznojies, viņu
Itālija paktā katrfi ziņā būtu pieai- sagaidīja misijas vad. plkv. Argonovs.
cīnāma [ | Militārpolicijas priekšnieks paziņo­ja,
ka notecējusi krievu misijas uz­turēšanās
atļauja amerikāņu joslā
ingtonas pretnotas maršals
t bet izraida
VUDS NEVEĻAS
..GAISA TILTU"
,,Kapltalistlsko ielenkumufV viņi neizturēja, SaidiedziiīajuSi savus
arduvus un militarpolicistu izkratīti, padomju repatriācijas misUas 8
viri piektdienas ritā sakapā divi sms^ajās un trīs vieglajās aiitomašinās
un atsēja Franlsfurtl Ap'pl Z diena, paldausot maršala Slokolovska
rlkoJamaniĻ sarkanarmijas pulkveža VasUiJa Argonova ,;mājās alcina^ju
komanda" pie Helmštetes bez eskorta pārgāja Joslas robežu. Tai pašā
laikā no padomju Joslas izraidīja divas amerikāņu kritušo kaŗvīru kapu
apzināšanas komisijas.
Astoņus mēnešus visEelākā vienaldzībā Padomju Savienīlia nelikās
ne zinis par 2,5 miljoniem Berlīnes iedzīvotāju, apstrīdēdama pat faktu,
ka noticis miljonu pilsētas aplenkums. Bet Jau nepilnas 11 stundas pēc
padomju repatriācijas misijas nama blokādes Frankfurtē, Maskava stei­dzīgi
nosiitīja protesta notu uz Vašingtonu, apvainodama ASV 1944. g.
līguma laušana un „poli<^ējislcā provokācijā". Kamēr repatriācijas misi­ja
pēc plrdīajāin 24 stundām bez udeas, gāzes, telefona un satiksmes ar
ārpasauli pa logiem skatUās] kā amerikāņu militārpoUoiJa ap igku Holz­hausenera
ielā cēla dzeloņstiepļu žogu un uzs^dīja prožektonis, Kremlī
pienāca ASV atbilde: ģen. Kleja rīcība atzīta par pareizu, padomju
nota tiek noraidīta kā pilnīgi nepamatota un Vašingtona pioprasa tū­lītēju
repatriācijas misdjas atsaukšanu no amerikāņu Joslas Vācijā.
Fra^urte tikmēr risinājās notikumi, kam ar aizturētu elpu sekoja visa
pasaule.
2. marta rītā no amerikāņu kvar-
(168i virins „valstij neko negrib
,., I ja nu reiz piespiedu kārta ir
i īsināts. Netrūkst ļauž'i, kasļ
feārt bez'iemesla Hek izpumpē^*
_ . ģa.suiu vai operēt neesošu aklot
.e.' 1 aceņu nēsātāju ^ s n e t ŗ
r / i » * A ^ Iestādēm bi^l
' i i raida 75.000 plikgalvju l^m
^'apdrošināšanas rēķina pi^^ļ
l i -
Zviedrija noraida
Padomju Savienības
notu
f * iB>asli:aidŗ^ smaržu ^e-kfsp^ert.s^ H
U- i i & Bīnfengs Norttiana, Oim
Starp daudziem
i iKiem, Ņujorkā i r ari
kas par vienu no sav em
jfemuzdevumlem uzskate ļ
inv izrādīt lugas ^^^^^^',0
m ;^imtstCikstoš mīlestības w
Ņujorkas Tautas z i n ā ^
jāpēd4)s80gadosr^«^
'Mizaufiušikādas murajasj»"'^
m
tļim
r u 3 . p r e c m , «
v'»Glenr(*ā,Virdztoi^^
•itumnieks Džofrijs VUmur|P
ļbigšanas no cietuma « ^ ^ j , *
piesavinājās lidmašīnu im^^^:
ietiem štatiem aizlidoja ^^^^^^
Ņūbempširā,, lai P^Pf'S ga»»
ļ vakarā, kur viņu pret nw
policija apcietināja. _
KAD VSCIESI S5R PSRB*^"
PASI SAVĒJOS..
, No.Hanovem
mas, kas strāda_ c)toipa9"^„j i^:
maevumā, atkārtoti
hdikumigu pelņu .ar I' ^ m
, cenu aprēķiniem. Ta ka«
šie rēķini Jāsamaksā
: maksātājiem, no . M ^ L^u «t^
''līdzekļus okupācijas ig^vienfJ
, .šanai. nesen esot Pa^Xpā#! i« ,6-- par.to, ka rēķinus, ko oOTļ^^j^ Jļ
**<|: sSādēm iesniedz ,^acu i ats W
baudīs paši vScie|..^2rtt
fviŽ pārsteidzošs. P^^^^o . J
W : .laikā vācu firmām bijisj j
- - • I s anuv i mraērķkiun.i Pkeco tPam^ jļe'i^ ^f^^^^^5^
dot rēķinus, konstatēts^ It se|
liaetbaiu aptīmt vaēkls ā8j4u0s.i0e0s0 d memar^ tažas'^l
IT
i i i
V
'-i
un tai sava darbība jāizbeidz. „Es
ceru, ka jūs labprātīgi, joslu atstā­sit
Pretējā gadījumā manas in­strukcijas
paredz misijas ļ namā pil­nīgu
izolēšanu no ārpasaules, pār­traucot
jums arī ūdens, pārtikas,
, . , , .strāvas un gāzes piegādi," pieklājīgi,
Pirmajā martā, ka jau ziņojam, teica plkv.
Padomju Savienība iesniedza Zvied- y^^g^ Vasilijs Argonovs t&pat kor-rljal
protesta notu, kurā ^ Pārmeta, j.^^^^ atbildēja, ka vind tiešais
ka zviedru policija Mvē Baltijas jļ^j^^ieks maršals Sokolovskis re-valstu
pilsoņu repatriāciju". Ja^ patriācijas misijai rīkojumu Frank-pec
24 stundām 2. marta vakarā pa- ^^1 atstāt nav devis, un ka līdz šā-domļu
sūtnim Stokholmā nodota Lj^ rScojuma pienākšanai viņš un
zviedru valdības atbildes nota, kura L^j^g 7 nadotle paliks Holzhausenera
visi Maskavas apvainojumi katēgo- h^ig pulkveži nesniedzot rokas,
riski noraidīti. Sai notā Zviedrija Lj^y{^gŗ^ atsveicinālās. Nama apsar-paskaidro,
ka nekat^ nav kavējusi Lj^ibu pārņēma 17 amerikāņu milL-atgrlezties
mājās nevienu l>ailtieti, ļ ^?^ŗp^ļļ^vļgti
'''pPaadSoim^j,u? Savienība saa«vvāa nnrortfa» hbii- , Fr. a.nkūtodtese pnilssētvas aiedstāužu mToen--
Lmu^s, 'kSadR vZvSield^rij'a nnSoraSidiījfu'siS p^i"e - S a «ia gbrāSr^ā^ ^^M^^P ' Sna^mout sa njleanJca 1 .
tijas valstu" "^I"eld z?īvToVtā'j^u's^. '\°A?HtbnildHets rr^^;»o»t;.S;^^^^*^^ ...
notā paskaidrots, ka viens no P i e - K ^ l^^Z^^HSm^^ ^
prasītajiem ieradies Zviedrijā ne- h^^^ ^ ^ stundām •
legāli, bet otru, igauni Sūrveli, poli- Vēl iepriekšējā vakara misjja bija
dja apcietinājusi'par spiegošanu un sarOcojusi īstu izradi ziņkārīgo ga-viņam
būs jāatbild Zviedrijas tiesā, rāmgājēju un īpaši preses posteņu
Ministru prezidents Erlahders preses Pārliecināšanai, ka tai netrūkst nedz
pārstāvjiem savukārt paskaidrojis, ēdamā, nedz dzerama, Vu'snieki un
ka Zviedrija nekad nav kavējusi re- kareivji bija vakariņojuši trīs stun-patriēties
tos, kas vēlas. Bet Zvied- das no vietas, spoži apgaismodami
rija vienmēr devusi patvērumu po- logus un aizmirsdami aizvilkt
lītiskajiem bēgliem un. nedomā no šīs j priekškarus, lai katrs varētu redzēt,
tradīcijas atteikties arī tagad.
Padomju Savienības aovainojumi
nav nekas Jauns. Neskaitāmās va-
' riācijās tie dzirdēti arī tepat Vācijā,
Bet tie laiki jau pagājuši, kad pa­saules
atklātību varēja pārlleoināt
šādiem tukšiem apgalvojumiem. Rie-
; tumu demokrātijas jm pārējās val-
^stis, kam'svešs komunisms, tagad
pārliecinājušās, ka jātic bē^Ju stās­tiem
par terroru, koncentrācijas \m
piespieddarbu nometnēm, par vārda
ticībās nebrīvību Padomju Sa­vienībā
un nefvis Kremļa puķaina­jām
frāzēm.
kas iekšā notiek. Arī pēc tam, kad
MP posteņi bija misijas namu ap­lenkuši,-
sarkanartnlešl vairākkārt
pienāca pie logiem, demonstratīvi
gremodami. Pusdienas laikā misi­jas
nama durvīs parādījās divi civī-llstl
Amerikāņu militārpc>licists tos
aizturēja. Izrādījās, ka tie ir divi
vācieši, kas misijā strādājuši par
apkopējiem^ Kamēr ieradās vācu
policija, kuŗal MP abus no^iieva, žur­nālisti
vāciešus mēģināja iztaujāt,
īsajā starplaikā, kamēr āir kaucošu
sirēnu ap stūri atbrāzās Frankfurtes
(Beigas 5 Ipp.)
Atkāpies ASV
aizsardzības ministrs
Savienoto Valstu aizsardzības
ministrs Forestāls atikāpies, preses
konferencē trešdien paziņoja pre­zidents
Trumens. Viņa vietā ie­celts
Ruzvelta laiku kara ministrs
DžcKisens. Prezidents tālāk pazi-ņoja,
ka flotes ministrs Salivans,
aviācijas ministrs Salmlngtons un
armijas ministrs Bojals paliek
līdzšinējos £unata«.
Jaunais ASV aizsardzības mi­nistrs
Džonsens &*rid ir 58 ga­dus
vecs. Viņš ir pazīstams ban­ku
darbinieks un kopš 1933. gada
ieņēmis augstus posteņus valdī­bā.
Džonsens ir ari Amerikas le­ģiona
dibinātājs.
Pie ASV ārlietu ministrijas no-dibināta
Vācijas un Austrijas no­dala,
par kuras vadītāju iecelts
ģen. Xleja politiskais padom­nieks
sūtnis Merfljs,
jjen. j\.ieļs par savu
atkāpšanos neka
s nezina
Sakarā ar ziņojumiem par viņa at­kāpšanos
no amata, ģen. Klejs ,,Dle
Neue Zeltung" līdzstrādniekam Iztei­cies,
ka viņš pats par to nekā nezi­not.
V:ņš neesot Iesniedzis formālu
atlūgumos, bet gan jau priekš ilgāka
laika paskaidrojis saviem militāriem
priekšniekiem, ka labprāt atkāptos,
ja bez viņa varētu Iztikt.
Kara ministrs Rojals pēc sarunas
ar prezidentu Trumenu paskaidrojis,
ka ģeh. ļaejs nec^cl^^^^^
ja Iespējams, no amata atbrīvot Pre­zidents
vēl neesot Izšķīries šo lūgumif
Ievērot, tāpat vēl nee^bt lemts par
eventuālo Kleja pēcteci
KALPAKA
Aukstā kara baiļu ofensīva
VISĀ PASAUJLE KOAfCNISTI BIEĢINA UZTRAUKT PRĀTUS
Padomju Savieniba uzsākusi globālu kara atmosfairas radiSa^ pro­pagandu.
Pēc ii;»agājušā3 nedēļas ievada Rietumeiropā, Torēza aioinŠJtt-čtiam
visu ^imiju komunistiem kara gadījumā nostāties Maskavas pusē,
pievieņoju$ies komunistu vadi^ji ari visā pārējā pasaulē. ASV, Tāla
Jos austrumos, iZiemeļ- un Dienvidafrika, Indijā nn Klusā okeāna ar<
diipdāgā visur kompartiju vadibas gan ruims, gan rakstiskos uzsan-kūmos
apliecinājušas gatavība palidzSt imkaaarmijal. Ja sāktos pasaa*
Ies kari.
Pēc Lielbritānijas komunistu
oficioza „Daily V7orker" deklarāci­jas,
kas gandrīz burtu burtā atkārto
itālieša Toļatl, vācieša Pīksi im ang­ļa
Politisa Maskavas plati, ka „lm-periālistu
agresoriem jārēķinās ar
visas pasaules komunistu pretošanos
strādniecības pakļaušanai Itapitālis-mam
ar jaunu asiņainu kapu", sāku­sies
asa pretkomūnisma kampaņa.
ASV senators Pepers, tāpat kā lords
Vansitarts Londonā, apzīmējis ko­munistu
jauno manevru psir tiešu
aicinājumu un mudinājumu Padom­ju
Savienībai sākt tr^o pasaules
karu. Pretkomūnistu kampaņai
Francijā, kas jau Ievadīta ivc veselu
'rindu apcietināšanu, sekos Jauns tī­rīšanas
vilnis arī ASV. VaSiingtonas
noteicējas aprindas paredz, ka ko­munistu
„skrinēšanu" atsāks visos
valsts resoros un arī armijā, flotē
un aviācijā.
Vērojot sašutumiu, kādu ^rlsā pa-i
i
f ii
nu pārbaude.
SPSNDS BŪVĒ UELSKO LID­LAUKU
EIROPA
Vislielāko lidlauku Eiropā pašlaik
būvējot pie Barajas, Madrides tuvu­mā,
ziņo spāņu laikraksts „Informa-ciones".
Divi no plānotajiem 5 skrej-laukiem
jau esot nobeigti. Jaunais
lidlauks domāts kā atbalsta punkts
Pārokeana lidojumiem. Lidlauka tu­vumā
cels vairākas lielas viesnīcas
wn to ar Madrides centru savienošot
^vaa 1.5 km garas pazemes ielas.
1 Visa
Divu Parīzē apcietināto franr^u virsnieku spiegošanas lieta iet pla­šumā.
Pēc visām pazīmēm spriežot» tā izvērtīsies par lielāko Padomju
Savienības spiegu afēru pēc otrā pasaules kara. Francijas iekšlietu mi­nistrs
Mochs paziņojis Rietumeiippas militārās savienības vali^tīm, ka
līdzšinējie pierādījumi, kādi iegūti majora Telerī un kapteiņa Azemas
nopratināšanā, nepārprotami liecina, ka spiegu tīkls aptvef visu Rietum-drops.
Francijā apcietināšana^ tin nopratināšanas turpinās, nesaudzē­jot
visaugstākos ierēdņus un bijušos kabineta loceliļus.
Bez abiem virsniekiem 2. un 3.
martā apcietināti vēl 8 citi, kuru vār­dus
neizpauž. Majors Teleri 19^5.
un 1947. gadā bija Francijas bruņc»-
šanās rūpniecības izlūkošanas dajas
vadītājs. Kā no Parīzes ziņo, Telerī
nopratināšanā atzinies, ka piegādājis
informāciju „kādas ārvalsts militā­rajam
atašejam". Policijas ziņoju­mos
SI ārvalsts apzīmēta par J,tau-tas
demokrātiju**, tuvāk to neprecīr
zējot Iekšlietu ministrs ModJs, tur­pretim,
atklāti runā par Padomju
Savienības militārās spiegošanas
tSiiu 'm šis paziņojiuns lej eUu ugifr-nl
jau tā šobrīd pretkomūnistiski
noskaņotajiem parīziešiem, kas pēc
Torēza deklarācijas atguvuši savu
francisko apziņu un nacionālo lep­numu.
Otrs apcietinātais, kura vārds zi­nāms,
ir izpletņu lēcēju apmācības
daļas vadītājs kpt. Azemā. Rakstu­rīgi,
ka abi virsnieki savus miiitāros
grādus ieguvuši ,;nakl*» — franču
partizānu karā 1944. g. un no šīs ko­munistiem
piesātflnātās organizāci­jas
iefiltrēti armijā. Sagaida, ka
sāksies visu bij. p:artizānu vjlrsiaidku
rūpīga pāii^mda
saulē komunisti sacēluši ar jauno
propagandu. Jāšaubās, vai piepildī­sies
angļu komunistu vadoņa Poli­tisa
vārdi, kurus viņš pirmdien iz­kliedza
Londonā: „Sls nebūs vis
Amerikas, bet gan komunisma uz­varas
gadu simtenis visā pasaulē."
„Iesaricanajā" Francijā, kur līdz šim
no' visām zemēm šaipus dzedzs aiz­kara
bija ne vien vislielākais komu­nistu
skaits, bet ari gandrīz nelero-,
bežota iecietība pret viņu propagan­du,
sākusies pamatīga komūnis^tu
perēkļu izkvēpināšana. Redakcijās,
arodbiedrībās, segorganlzācljās un
pat politiskos salonos apcietināti
vairfflc nekā 65 svarīgi Kreniļa
aģenti. No Parīzes ziņo, ka pašrei­zējā
noskaņojmnā nav Izslēgta visu
komunistu deputātu nealsdcaramības
atcelšana un partijas Izsludināšana
par pretvalstisku un nelegāla
Vēju sēdami,' vētru pļaus arī Sa­vienoto
Valstu Masicavas algotņi,
kuru vajāšanas apklusa pagājušā
i-udenī, jo ASV komunistiskās akti­vitātes
komisija bija pielaidusi vai­rākas
smagas psldioloģiskas kļūdas
un neatrada vairs amerikāņu sa-biedri^
ās domas atsaucību. Par
to liecina kaut vai jaunākais Valte­ra
Lipmana ievads „New York He­rald
Tribune", Viņš aizrāda, ka ko­munisti
visā pasaulē gūst panāku­mus
pēc vienas receptes: komunistu
piektā kolonna plus sarkanarmlja ar­vien
līdzinās valsts apvērsumam
un komunistu totālai uzvarai. „Bet
nekiu: līdz šim komunistu piektā
kolonna viena pati nav bijusi spējī­ga
gāzt pastāvošo iekārtu, 30 gadu
laikā visi komunistu puči likvidēti
dažās dienās, ja tuvumā nav atradu­sies
sarkanarmija. Ja nu šī analizē
pareiza," saka Lipmans, „tad tikpat
vienkāršs pretlīdzeklis ir — gādāt
par to, lai nerastos piektās kolonnas
tur, kur rīt jau varētu Iesoļot Mas­kavas
karaspēks. Sis princips jāpa­dara
par mūsu stratē^ās po&ītikas
pamatdomu."
Vēl asāku im kategoriskāku rīcību
pret komunistiem pra^a an^u un
Iranēu ptrasa.
j&ņa Plēpja koka grebumi
Otrs pasaules karš sagādāja lat- .
viešu tautai vissmagāko postu. Tas
pārtraļucls valsts pastāvēšanu un tā­lāku
kultūras uzplaukšanu, sagrāvis
mūsu radītās materiālās vērtības,
ņēmis daudzu tūkstošu krietnāko dē­lu
un meitu dzīvības un dzīviem pa­likušajiem
uzlicis grūtu im njcfeu
pilnu dzīvi. Zem smagas likteņa ro­kas
ļimst tautas brāļi kā dzimtajā
zemē, tā saltajās tundrās, un pagurst
miesa un gars trimdinieku nomĢitnēs.
Daudzi, to redzēdami un juzdami
gan pie sevis, gan sgļvā apkārtnē, iz­misuši
jautā kur. kad un kas mūs
no tā glābs?
Parast^im cilv€kam šādu jautāju­mu
ir grūti» pat neiespējami atbil­dēt.
Netiešu atbildi mums tomēr dod
vēsture un tie lielie dzejnieki, kam
dots dziļāķjust.uņ tālāk redzēt. Sī
atbilde i^ah—tauta Izturēs im pa­stāvēs,
kamēr vien vēl būs tautas
dēli. un meitas, kas savu tautu mī­lēs
vairāk par visu un savas rīcības
pamatā liks savu latvisko sirdī Vēs­ture
lledņa, ka daudzas citas un
arī latviešu tauta Ir jau valriOdcārt
pārdzīvojusi baigas tm smagas die­nas,
pat smagākas par tagadējām, jo
latviešos ir bijusi stipra griba bOt,
dzīvot un pastāvēt kā tautai. Ja mū­su
tagadējais posts mums liekas vis­smagākais,
tad jau laikam tādēļ, ka
šos laikus pārdzīvojam mēs paši ar
saviem vājiem spēkiem un saviem
vērtējumiem, bet pļar pagājušo laiku
bēdām, grūtumiem tm šausmām mēs
tikai lasām nepilnīgus aprakstus
vēstures chronikā. ^
Viens no visgrūtākajiem posmiem
latvju tautai bija viņas pirmie divi
pastāvēšanas gadi pēc pirmā pasau­les
kara. Sl kara sistās rētas bija
ļoti smagas, daudzi desmiti tūkstoši
tautas dēlu bija upurējuši savas dzī­vības,
daudzi simti tūkstoši killda
bēgļu gaitās pa pasauli. Kara vie­suļa
sagrautajā dzimtenē palikušo
sirdīs valdīja izmisīgs pagurums un
dzimtenes l^^postitajās sētās — bez­cerīgs
posts. Un tomēr taisni šajā
laikā paaudžu paaudzēs snaudušās
brīvības ilgas, atmodas darbinieku
un dzejnieku vārdā sauktas, 18. no­vembri
guva savu piepildījumu tm
formālo veldojmnu — Latvijas val­sti.
Bet šo tikko dzlmrišo valsti kā
senos laikos Kristus bērnu, dzejnie­kā
vārdiem runājot — „nāk trešā
Roma maitāt viņu." Kas glābs, kas
sargās?
Jaunā pagaidu vddtba dedzīgi ai­cina
un sauc „dēlus nāktf palīgā".
Maz to, kas šo alclnājumiji sadzird,
vēl mazāk to, kas tMn sekoV Par šo
laiku dzejnieks liecina Mātes Latvi­jas
vārdiem „Man dzīvie dēli kape­nēs,
bet beigtie šķūtīs brauc." Pa­tiešām
šinī laikā bija arī tādi latvle-,
šl, kas kalpoja taivarai, kura tiecās*
jauno valsti iznicināt. Kas glābs?
Apsardzības ministrijas daļējā
(apgācšvlrsnleku) mobilizācija deva
vlsunļā negatīvus rezultātus — sa-formētās
vienībās izplatījās pret-valstiska
aģitācija, u n vienības bija
jātzformē. Kas glābs?
„Kur kaunis tm bēdas tautu spiež
Un maz kas tautai līdzi cieš.
Tur nāc, kaut glābējs mazs vai v^,
Un teic, ka esi viņas dēls!"
Un lūk, šai mazticības im bezce­rības
pārņemtajā laikā rodas tomēr
daži simti latviešu vīru, kas šo pie­derību
latvju tauta^ apliecina dar­bos.
Sajā nelielajā latvju brīvprā­tīgo
pulkā ir sīvās kaujās rūdīti vīri
(B^gaa t Ipp^