1949-03-05-04 |
Previous | 4 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
/ 5 Karnevālam LATVUiC i m g. & maf^ JĶa»«la8 104111 — glabiSaiial Hdz 1. ^itvārim 1950. gadā. Tas n o ^ ē , ka kopš tās dienas dl-vādem vairs nav atlants r@ct zvēru balsis un greznoties raibiem viep» ļiem. Tas nozīmē, ka no dažas vel- 3, Medenis Piahtt dienā es'to ieraudz^u idcat-logi — iri8St(iŗainu sudraba cepu- Htf ar rolainu strausa spalvu. Ak. sudtabs gan bija tikai pi^ira un tā- Z i n a ī d a Lazda Aleksandrs hiepa • 9 Kā Vārām sevi morāli apbruņot cSrtnEi. Bet mm kaut kfi sametas ^ ^^"^ ja. Bs iesSJu veBtali. kur atnUsa I raganas valga ruļkm faSinga v i ^ un j^eprasl-iht $Kt cepfiūrftl Vļiņa to man pa-ļ'^^ A « « i^ou ^^i^ n^^Au ^ iMHa un ISusku no aug- «"^^E^Ļ,^"^ f ^ ias, lādiņi blēņām viņas ads "^^^ ,vai» nfibija n o K Itoievāla 1 ^ , ^ j ^ , ^ ^ laib bija beidzies. Mazte pelnu Taču visapkārt redzu rēgojapoies inaisiņi* b> nērā^ bērni Šodien ma- visas tās paSas maskas, kuras mēs nļ^ās {nealbt pieauguSii]lem pie svār-1 diendienā, it kā dzfve buk i ^ , atgUlnIJa, ka pēc Īsajiem IļJSa, kur katram Jābaidās kamevUa priekiem atkal Jānes tā- *»™t no lomas, l i ^ rGMu pauni](jia/ Hita Liepa Pārnesu cepurīti mājās un uzkāru | Bismatlca Uldei, ko saimniece nikni toga pi^ manas istabas sienas. 6et ar to nekas nebija glābts, ne HdzētSr 'Dzelzs kandera gars tāpat palika ielt, bet mazā cepurīte . ar! I Pēdējos gados esam iepazinušies tagad ndeguva J ^ Par velti viņa i ar dažādiem pasaules uzskatiem un bija nākusi pasaulē; priecīgo ākstu i ideoloģijām, pazīstam komunismu, gājienā viņa nebija pledaljjusies, ne-1 nadonāšsodfiismu, fašismu \m citus vienu seju tā nebija pārvērtusi vie-1 „ismus^ bet maz ko vē! zinām par tm nakts ISlūzijā, un tagad ar to pati kādu Jaunu kustību, kas pamazām, neselsttjfis a t m ^ . bet neatlaidīgi ia^latās kristīgā un Tikld tagad ati^ārtu, ka šogad, kad I kultūras, pasaulē. Tā ir morālās ap- Vļdjft l^imo leid pēc ilgiem gadiem [bruņošanās kustība (angliski — Mo-atkal vēl karnevāla pnnd, neesmu ļral Re-Armament, vāciski — Mora-blju9t ne blondu Karmenu, ne tumš- i lisdie Aufrūstung). Sis kustības matainu M^u, priecīgu mOku vai I tēvs ir Dr, F r a i ^ Budunans, kas licumlgu Maunu pulkā. Kā raibu I pirms vairāk nekā 10 gadiem iepa-lupatu laŖes man gaŗfim bija aizde-lzlstināja atklātību ar jaunās kusti-joluSl laudis, kas gribējuši priecā- bas pamattēzēm — mHestlbu, godl-ties. gumu, tlrfbu un pašaizliedzību kā Pirmās karnevāla zlmcs manīju I katra dlv^a personīgajā, tā sabied-papfra tirihi virtienēs mazajā kafej-1 riskajā, valstu un tautu savstarpē-nlcā Pratidcfurtē, pret kuru vieglprā^ Jā^ ^^<^^^ Kustības miSrķis aid-tlgo Klanos 4ivt& svinīgi un I nāt visu kristīgo dlvēdL ciņā par sdiigrt Šķita viesmqaP61dija nopiet-1 garīgo atdzimšanu krljttietibas garā, n^ v^Ntl jlai posta un ļaunuma nomocītai pa- „Jo, de šēn lašingsceit fongt's an," sauld reiz nestu mieru un gaišāku v i ^ drthrt tei<^ ar dvieli nogaiņā-ļ nākotni daibs no galdiņa druskas, kuru tur I Sl kustība Jau radusi plašu atsau-nelt^ a. I clbu* Kad pagājušā gada vasarā T^U plašo Kesenes licdpilsētu kar-1 notika kustības starptautiskā konfe-nevBl nedaudāja pieraibbt.un pie- rence Šveicē Ko (Coux) pilsētā, uz kUļtgftt, pāri drupām n^niedzās to savus delegātus bija sGtTiusi 31 prļļedgo lukturu vļas. Bet papīra I valsts, kopskaitā pāri par 2300 per-zvaigznes un sirdis šūpojās katrālsonām. Reprezentētas bija visdažā-kh) diiņā/Jo bija karnevMa laiks, un dākās šķiras un pn>f(!si1as. Kustl-aŗl tam ir sava kārtībā, kas" jāie-1 bai kal|K> plašs Uustretiržumāls ang-gaumē katram vādetim. ' ' " - - V Sīvākās koniet! un serpentina kiujai ģan notika mazajā Hddelber-gt ļ&ē Nekāras, kur četras nedēļas ntdiņēs bērnu masku balles, ,»at-klltās ākstu sapulces", „nidcalb]u glUieni'* un dtl faSinga likumīgie pridd. Nojnatos Ska^oti^, tā biJa ļ certdams turpināt savu darbu neatkarīgi no it kā aizgūtnīga plunčāšanfis vaŗmā- pontitkfis ideoloģijas, prot. Endzeiins im Clg». pri^-plūctoS, vUtUS spožums gada rudens Hktenl^^^^ dknās paUlca mjā. Jto mimga jautrība, bea masku Spē- Lentas iimamot tavai pr^gandal: vairākkārt lek grādjaS un viegluma.. Bet var- EndsellnA Vilkts pie mikrofona, lai stfistitu par bitka^ senāk Šie ļaudis nrlecāiU-h^^^^ fo<Ii(<> darbību un aicinātu koUegas un m tiJsttMāiLr «vai r^b^ū t D-mams ena igui.- vaciļas rietautmgruie itotiseisa mm. aivBms n ok iZuvvaie dLrPijSaRs usin-lēja. plr šo pa^ru greznību. Un nelnatņu akademilas biedrs un valodniecības sek-iau it ēna vien. Kāda maza meitene I vadītais un varēja izmantot lidmašīnu, %m{J« dettesl. >»tt «aisa b^oim ar ^dSl^Ž^^iS VlUļJumOSr ,J!(aut mans lltiS pār-1 par to varēla noiaust jau pagaiuSaia gada, kad IļlfctUp* Vaātiavja dienā lieto SkstU ?ņf atfaunoias visai famo«i uibruEumi En- « ^ M i t ^ M t l A M nrldlraM 484»^ i-^^^^I^ vadltaiam valodas iftrISanos darbam. GSf?*' y Ar padomiu Latvijas valdības lēmumu pagB- Uatmtiā putnam bal^ā kume}ā, ie- huaajl gada no latvieauoareiirakstlbas izmests soļOlta' Rātsnama laukumā, kur no- «rf «««««atnis r. Taiu ar to nav ^^^^^^^ gTno^^^^ Vēlīgi toākuša- ? t ( [ i s ' X Jam l^irienneiStaram pilsētas atslē-l no iBtvieStt valodniekiem? Taja vairs nav Ir tikai daži briži. Kas gaiši spid,, Kad visa dzīves tumsa Tev garim slld. No kāda drauga vaiga. No kādas sirds Nāk nezOdama gaisma Un lēni mirdz. Pār bērnu māte liecas, Pār sievu virs, Pār šķirtu ceļinieku list Uetus tīrs No tālāiti senām dienām Spīd labais stars; Pret nezināmo ritu Iet pa]aud^es gars. lu valodā — „New World News", uzrakstītas un izrādītas vairākas lugas ar piemērotu tendenci Morālās apbruņošanās kustība savus tiri ētiskos principus iK^pulIrizē visplašākās ļaužu Šķirās, aidna ikvienu sekot tās mprķiem. Tā akd na nekritizēt vienmēr tikai citus, neaprunāt vun negaidīt vienmēr dtu palīdzību, bet flckatram pašam ikdienas dzīvē, ģimenē, dart)ā, biedrībā allaž ievērot 4 galvenos principus. Protams, tas nav viegli izdarāms. ' Kā ari mēs. pārvietotās personas, varētu Sis kustības mērķus veicināt. ]a paši atrodamies neaplaužamā stāvokli? Ieskatoties vērīgāk savā tuvākajā apkārtnē, tomēr ievērosim, ka daudziem klājas^ vēl ļaunāk nekā iņums: trūcīgām atraitnēm ar mazgadīgiem bērniem, bērniem bez kārtīgiem aizgādņiem, llnvalidiem, veciem, nespējīgiem, vientuļiem, slimiem uc., kuriem varam sniegt morālu vai materiālu atbalstu. Ipaš tie, kas matērijā ziņā nodrošināt vai bauda labkiāj^u aizjūras zemēs, lai neaizmirst savus tautiešus —grūtdieņus, ļpalldzot katram godīgam cilvēkam, kur un kā vien var, pārvarot cUvēcigo'egoisrņu. Ta|būs pirmais solis morālās ai^bruņosanās kustības gara. J. LIbeks Kārta ari Endzelīnamf .,K0 PADOMJU TA1DTA GAIDA NO LATVIEŠU TAJLODNIEKIEMr Vilis ftrelnboUta BUa ziedonis. Visa daba modās, vlKjlņi viegli rotaļājās ar grāvmalas vin tiu idenenēm; Uptte vijās starp plavim, kais izskatījās^ mīkstas kā segas un siltajā sauli drusciņ kOpē- Ja. Krastnali zied^a purenes, kas šķita tik jautrai, ka katram bija Jfistaalda^ TUdto sazaļojušā skābaržu mežā atat!^ novītušajām lapām debiils mudtUās neskaitāmas puķes. 1!Hir, kur upfte idodjfis mežā, vddodama šķirtni atsprp augstajiem, ^ alatdlBdiem ^ābarilem un klusa-iia^ dmījamSm eglēm, veca mez-l^ aiha oibla sarā divus tris metrus Virs zemes sēdēja jauns vīrietis. VIņA bi}a plistiprintlis zaram resnu, pamatīga kaņepāju virvi, Izvddojis dliNi tfs otrt galfi un apmetis pats •ev ap ktidtt. ViņĀm vairs nagribējfis dzīvot. Viņas vārds bija Kirstm. un viņi abi Utja paztoušies tikai divas ne^ dllas. Vlikar vsikan viņi bija atklā-ļļā, ka viņa satiekas ai! ar kādu d- . lu. Vl«š U]a uzskrējis taisni virsū, k»A vSņat iao^lca no kino ar to otru zem rokas. Viņš visu nakti bija klīdis pa flUelu ar savu virvi, bet tagad ma HJa J&dara šai lietai gals. Viņš via tiltai gr£b9ja izpīpēt pēdido d-garetl Tad viņš lēks no zara zemē. Bdgas »«• Beigas visam. Lai tad PASU PAft A8V CSK DAUDZ AUTOMOBIĻU EA20 , AMEBI&l ASV im g. ražoti nepilni 4 mUj vieglo automd>lļu. Tas ir gandria divrda vairttc nekā 194S. g. Tikpat daudz ražota ar! 1940. un 1941. g. Tāpat laikā no 1934.—1936. g. 4 mUj. robeža pārsniegta tikai vienreiz — proti WB. g.» Iiad saražoja gandrīz Kirstena pati redz, kā viņa tiek galā. Pa zālīti un lapām Jautri lēkāja divas žagatas. Jaunais vīrietis sekoja viņu kustībām, ieelpodams cigaretes sidrabainos dūmus. Tām patīk pavasaris, viņš nodomāja, tām oatflc dzīve. Tām nav rūpju, nav bēdu, tām nekad nelešautos prātā darīt sev galu. Jaunais cilvēks nblcratlja cigaretes pdnūs. Kāpēc viņam būtu jādara sev gals? Vai pasaulē trūkst jaunu mdteņu? Vai nebija ainotiem meiteriu, kas tikpat mīlas kā Kirstena? Vai pat vel mīļākas? Vai viņš nevarētu šovakar iziet un atrast sev jaimu draudzeni? Meiteni, kas būtu ^ am uzticīga un piekļāvīga? Saprotams, ka viņš to varētu. Jaunais vīrietis uzsvilpa meža žagatām. Tās lēkāja gar pašu ozola stumbru. Viņš nezināja, vai tās viņu pamanījušas. Viņš nodzēsa cigareti pret kdca mizu, gribēdams pataupīt pēdējo galiņu tam brīdim, kad iznāks no meža. Vistuvākais ceļš, lidcas, būs. pāri mazajam tiltiņam, kas veda pSri upTtd tepat netālu jaunajā mežā. Viņš domāja, ka, iedams pa to, viņš droši vien nonāks uz lielceļa un pa to tOcs malās pusstundas laikā. Un tad viņš tūHt lūkos iepazīties ar dtu mdtent Viņš mēģinās atrast īsti mīlu — tādu, kas būtu daudz daudz mīļāka par Kir-stenu. Kirstena jau bija tikai muļķa skuķe, par kurJ viņš vispār vairs negribēja domāt •Jaunais vīrietis, Jautri avilpCKlams, Ika no zara zemē. Diemžēl viņš bija aizmirsis noraisīt dipu no kakla. Tulkots id 4ā9Q filodii. SS SAUCA 0 0 a. turpinājums) ļklem bija Jāspiež elkoņi un ceļgia Ādams nāca dzegu aiz manis. P^^ akmeni, lai nepaļautos vedini* Viņa soļi skanēja rāmi, vienmēri^. ^}}^ ^ plūdunā, lai ne^ droši,, it kā baiie» būtu sajūta, ko f^^ļj^ ^ J ^ ^ » " ^ nekristu dib viņš vispār nemai nepazīst Un tomēr tas man Jāsaka vS-reiz — man J<Ķ)roJim nebija ndcāda nodoma. Ari tad, kad m& Jau bijām pēdējā klajumiņā aiz augsnas ļumā. Krist! Doma uzklās Icā Icrttma piesitis». Krist?! . , Kāp^ Jākrīt man? Kāpēc man? robdias. man nebija ndcāda nodoma.L^Ti^^^ Ādams? Vai tad Es neierosināju kāpienu tieši pa ^ »®Paz^^ P^IM^^e^ kUnt» sienu. Ādams uasvedināja m a - r " * H ^^ ni bīstamajā stāvumā. ^ ^ ^ ^ akmeni si&sti« Pļaviņu bljāmi sasnieguši pec Pa^«^^^ četru stundu kāpiena Kad taka iz- r ? * ^ ^ . ^ * i l l ^ tad pašaiani«i, vijās no iHeža, tā iepletās mūsuP^J^fļ^»^.^'^^ ^ « ^ ^ pridcšā tik p i ^ i . H kā tatlns būtu tas^blja nottds. Tad man pastiepis mums pitetlm plaukstu. V I - ^ V* ^ ņā nmlā stāva un drūma kā betona > ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ mūriji dējās deb^jste pati galotne. P|^ļ[J*/ »aŗl pārņ^a. rtaumi zm pdēsa ēna «rieza pļaviņu uz f ' P ^ ^ ^ nenminljāa na pusēia Tikai nedaudzi sīki koc^ ^ u ^ ^ ?^ bija pakāpusies tiUāk akmens sienas ^^J^^^^J^ļ^^ pakājē. Aiz tiem bUa kUnts, daži krūnjii, sausas zātes planlcumi un | JSTI^-. ~!5?ii!?PS^2?^*?l tad Jikmens, stenens, akmens. * * " Soļojām pa, starp dolon^ kludem, kas šķita ni^vSušies no paša sirmā kalna pakauša. Apsēdāmies. Bridi šķita^ ka kakis slietos vēl arvien augstālc un augstāk, draudētu pārliekties un sagrūt pār mums kā devītais vilnis. droši Ss mddēju piemērotu vietu, „£i!*' šsm%9^ Ādama balss. Jkm^ dņ WiSk» Es vaira natidcu li£i Kas tevid50dl8?« - Mpos tflgc, meklēdams plemirohi vietu. Si^a kluva arvien stāvāka, ^e* ^ tā bija pilnīgi vertUcfila. Spŗau* nmas tikai par valodas prakses {autfiļiuniem, bet apceres autore Marksa-Engelsa-Ļeņina-Sta* lina vfirdā jau vispār vērfias pret „buržuazi8- cām" lingvistikas teoHļ&tn, ko pfirstfiv Endze« lins un citi latvieSo vee$s skolas valodnieki. Te ir norādīts, lai vioi piemēroioties p'^domlu tautas ptaslbām, un skaidri paUikti ari draudi; „Nav ffiprasa vairs, cik viņi spē). bet gan — vai viņi to grib?'* Vispār esot laiks no lat-vieStt valodas druvas pazust „speciN8ki lat-vieSburžuaziskafam". Iegansts uzbrukumam radies pēc Latvijas PSR Zinātņu iakadēmiias terminotoģiļas komisijas darba pirmo; atzinumu publicēšanas akadēmijas Vēstis, kur esot ignorēti padom-ju Latvijas valdības noteikumi par latviešu pareizraks^u. Komisija» darbībā izpaužoties buržuāziskās Latvijas valodniecības principi. Vēl lielāks grēks esot, |a tais paSfls Vēstis publicēts Ievas Celmiņas raksts par ad'ektiviem ar izskaņu ^Igs un —isks. Bet, kā teikts, ne au valodas prakses )au-tājumi ir Austras Sējas apceres galvenais sa* turs. Te ir ģenerālUzbnflcums nouržūaziska-ai" valodniecībai un Endzellna zinātniska-fim metodēm vispār. Palīgā sauc padomju valodnieku Marm. kas, protams, pirmais un vienīgais. Izmantodams mArkslstlskās atziņas, spējll atrisināt visas lingvistiskās eroblēmai Vispirms sagrauj teoriiu par indoelropleltt irmvalodtt, kas esot tika! tcļprētiska pasaka, ōlodu radniecībai neesot vis «nsiskJ, bet so-ciāU cēloņi. Un Jaukākais: Visu (I) Eiropas valodu pirmpamats, substrāts esot t. s. iafe-tiskās valodas, pie kurām, pirmā kirtā, pieder Kaukāza valodas (gruzīnu, abhazieSu u. 0.). Ar to ou z'nfifflfl tolfa epitetam „vl8U tautu tēvs un skolotājs'* beidzot dots Visai konkrēts saturs, }o viņā, kā zlnfloBS, Ir gruTina . . . i Cik ģeniāla ijerādās Marra pieeja valodas skaņu likumiets^ par to tai vislabāk liecina 9is citāts, ko ar IpaSu akcentu irmanto Austra Sēja; nSkaņu tikumi Ir, pirmkārt, ne flzioto-ģiskl, bet socll^i likumi, un kā tādi tie radu* Sies tikai BOtdktā skaņiļ valodas etffstibas stadijā, proti, tajā attisflbls stadijā, kad virsbūves pasaule, abstraktu prlekSstatu uo ab-stralttu jēdzienu pasaule, valdoSā Šķiras apziņā tiktāl atrāvusies no reālās materiālās pasaules, ka viņu atHecIbas sāk Izteikt ar abstraktas katēļtoHjas techniku . . Te pat Austra Sēļa «plesta piebilst, ka Marra teorijas „8kaņu technika*' (?) gtn esot sarežģī-tfika nekā IndoelropleSn lingvistikai. Mums, turpretim, So pentcri lasot, jādomā par Vītola- VItula recenzijām AnSlava EgIBa romānā Homo novus. SeviSķs prieks Austra* Sējai ar Marre nīS-TO novēršos no augstienes un v€- ^^SS !J}?^* P^^kttus^ w^Ju akmens valni, kas sniecās pāri h ^ / ^ nedaudzie ^atopji Pļavai kā uzplftduii ko burvis f ^ paSā palu briedimiā 1S«i>eSi sastin- Mgojamiei^ dzlnlljis akmeni. Nezinu, vai tas b l j a P ™ ^ wwta l2kuau5ā, gle€»a pamats, vai giua ma^ no kltote nost Ceļgalos Mļ^ vieidcārSs nobrukums. Es ari negri- g f ^ ™ ^ * ^ ^ ^ bēju jautāt Ādamam. Mani bija ^ ^ . P ^ ^ , ^ ^ ^ piimmeķ pārņtousi dīvaina sava niecīguma ge^ltles no gultas. ^Btt f S^ia un nespējs sakodu sobus un, i»a1ilōldlgl ddtaafc ^iklau,"%atkal 'ierunājās Ādams, f f ^ ' ^ J ^^ ,J^ema2 tik traka tāda klints siena ^ ^ T^H? * ^ neizskatās. Ko vlņKtā pārspīlē? Kā L „ ™ » v^e^ toir J^^ts viw ^ botu, ja mēs ndeSi v i s ^ ā r t pa P^,^ ""^"^IS^*^ JSS ^ taku; bet rāptos te tieSl?" Uz mu- h^^,»««^,»*a*" guras atgāzies, viņā ar Piricstu rfi-dlja iedomāto ceļu. ,,Ja mēs lOkotu «^^^^ ^ i ? ^ ) } ^ rāpttes tur pa tJlem kriimiem? Ja ^^.^ i^^S^^^ ^ mēs tad laistos |iārl tiem zāles ielā- 52, « ««Pej^ grāmatāsjlivl pir piem? P6c tam pavirzītos pa k r e i s i , ^ ^ *™ Sid atkal slīpi p a l a b l . . . « ^^^,'^4'^^^^ Kalna piere d«&besls virs inums ^.HV!?W «ilS^^!??,"^^ bija tik sakrokota, ka ari man Šķita ^} ^ ^ iesp^ams rāpties pa vagu lldz žial, ^eglaudās idaukstā. Bridi atpiUos p kas melnēja drftml kā uz zlemeļiam h ^ ^ J f JJ^^^SiL ^1.**^^^ pavērota lAilzeņa acs. „Vai lOkosto, ko?" vedināja P^^,PaS»^«^P^^<»»^^ Ādams, un es, piits nezinu kādēļ, ariP^,^<J2^«ai^f8 ggj^ ^ ari tik gara kā liels rakstāmgaldi m Iesākumā veicās vlegU. Ari tad .^A^!? va,kadjaubljājnalzpēdyiemkrū-l^«»^ un pa krelsL Sl Uji mlem, nemaz nelikās ^ t L Dolomīta siena lrkāsIkiika]ķiBuanenspl&s-nišu mozaīka. Katrā slaiduma idal-sā var atspiest 7.ābaka pumgaliL uz āru izvirzītie dķfi un akmens galvas legiidst plaukstā ^udl un patīkami. Mani nodarblnā:|a tikai doma, kur nākoSā tvērienā piesaistīšu plikstus. Tad viens akmienilņS zem kājas Izlūza un, sausi skanēdams, aizlēca lejā. Vienreiz ^iņS noslcaiiēja, v^- reiz, vēlreiz. Cii v čības palfddbu vērsties pret Endseltna pieminēto baltu pirmvalodu, ko pats EndzeUns atr^aubfitt un pirmvalodas vSrdo liekot pēdi* Sēs. Tas esot valodniecisks rasisms, kas omittēļis masu buriuaziska^fi valodniectbfi S kas, izrādēs, dzīvojot vēl šodien, lo «mastam vēl nav pilnīgi norauta". SaJ gaffl-jumā Austra Sēia Izrauj pusteikumu no Endzellna LatvIeSu v&lodas skafiSm un formSro uo ar gudru ziņu noklusē teikuma otru posi, fo taili Ir runa par s l ā v s pirmvalodu. Skaidrs, ka slavu tauiSja dilkst bflt viss kas, -ari pirmvaloda, ari rasiskas īpa SībasI Beidzot vēl klds geniOts atklājums: grieķu un laffņo valoda, tāpat sanskrits, mOso valodniekiem tikai tfipfc esot tik mīlas, ka tās biioSas v&tdo§o §ķira va!odas. Patiesībā tfis esot kā mQris« kas nofķtr no dzīvās valod niecības un kavē tautas valodas attīstību. Kfi §afā, tā elfos gadījumos Austras Sē!as rak stā starp rindām lasāms, lai Endzdīns un citi valodnieki netraucē latvicSu valodas sajaukšanos ar krievu valodu« jo tā bfls tā īstā „vienkār$ā8 tautas un no tautas nākuSās tntelllģences valoda". Latvijas valsts laikā, pat pēc 15. maija, bi{a tāda .«nebrīvība**, ka Endzelīns uz visiem uzbrukumiem varēja publiski pateikt, ka ar lajiem viņam neklājas debatēt. PaSlaIk padomju Latvijā ir fāda „brivība", ka Endze* tīnam atliks vienīgi vai nu publiski nolūgties par saviem maldienu vai ar! klusē* uo fiozuit • « • Vienīgā dzega. N^cur apkārt tsl nevarēja tilct Te es varēju galdK. (Turpmāk beigas) ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ Pedefels laiks posties preses svētkiem Vircburga Visi Viioburgas nometnes rskst» Paskatījos, un plepeSl kājās iesitās I nieki un dzejnieki iecelti visādoi tirpoņa. Tā ie^iākās stUbu kaula aerlgos un nederīgos amatos, riņo serdē un virmoja augšup kfi sSd I rs^cstnleku tm žurnālistu šarlkoju-elektriski triecieni Pakrūte sarāvās, I tna dvēsele Ģirts Salnais. Re 1^ smadzenes nolīgoja. ari bCitu jāgriežas visiem tiem, kai Tur —( starp manām kājām —' jo no citām nometnēm vēlas doties M citādi es^ klintiji pieplads, nemaz I rakstnieku pēcpusdienu un vakaru nevarēju leji4> skatīties — siena i^^p^gazs manēžā" Vircburga nfik^ ^ēija bezdibeni. Slīpums joņoja tik I sestdienā, literārā p^usdlens, relbigā ātrumā, it kā klints, sOnas, I kurai savu līdzdalību jau pieteikiiSi dzeltenīgie zāles plankumi, kalna i Anfilavs Eglltis, tCnuts LeslņS, Its* malai plepMušfits pundurprledes, pat Ifola Dāle, Rita. Lieipa, Artuis Kau* tālā meža galotnes ar aglu smailēm I g^rs u^., sākues man^ pL 17oi^ bQtu uz sUdoSasi lentes, kas traucas I bet pL 21os viesi kopā ar rakstnle^ prom, arvien ptrom, arvien ātrāk ndem pulcēsies divās Vlrcburgai proni Kaut ka» aldnāja, kaut kas I kora zālēs, kuras Sim nolūkam ^ vilktin vilka lldc veido dekorators Pēteris RoŽlspa. Alievēru acis m pieplaku akme* BŪS ne vten mūzika, bet ari ,.plisi ņiem ar vi^u augumu. Bet likās, ka buf^ķ**. Diemžēl jāziņo, ka tel|^ radža zem manas kājas zvērotos. I ierobežotas. Bileāu pārdoSanu ui« Man bija balL Es atzīstos, ka man I sāks otrdien tā ka tiem, kas vēlai bija bail. letbrat&t no* tālākām nometnēm. Ir ,,Ņu, draugs!" no apakāas skanēja I p§(}§]ais laiks rakstīt vēstules un if* Ādama balss. „Tāds kāpiens tomērļte&t savas vēlmes. Ierobefoto ir trakāks n ^ bijām iedomājuMest I skaitam varēs sagādāt ui nakti* Bet mēs tiksim līdz augāal! Vai nē? n^gg, Tiksim! Tikai nevajaga blenzt atpa* kal lajā. Tad griežas ** Viļ^ nejuta. Viņā vispār i^bijal / ^ L - ^ — ^ ē j l p just. Vioi bl}a ciets kā zā- i^ntOnlnō baka zojle. Kā gan viņā varētu just,! ka mans naids pret viņu uzlatlja Gleznotājs MakslmlUāns Mitīt* svellgā ll^mā? i vies, kas pēdējos gadus dzīvoja Hel* JStMu], saraujt*" viņš sadja omu-1 delbergS saņēmis galvojumu ^ llgl, it kā visplr nekas nebūtu noti- brauk&anai uz ASV un pošas oslaioĻ ds. Jutu, ka manas rokas sāk trīcēt, I in««,t«afi t^Mk-xf^ nr AlfrSda Taa» bet saņēmos un kāpu tālāk. • rlKaf i ^ M ^ ^ ā s ^ K ^ ^!nS^««^fS K ^ l i i . ? ^ P>«a piešķīrusi studiju stlpendljii, t"^^'^^^^^^"^^ Jau februāri apstiprināts par mŗ ^Uk^kČo 't^ursēj^ās^ k^aJln^aa v^aig^ie^m pielipu- . oruonfeivsoenrsii tātes organiskās ķU«i-šmajlā Tmāe lnnaejsāp,ē ja tcbialvldētkgal smvUardua jān oztue-- P^tB,^m*O^s^ ^S*k^u^^ en, l,^ "^. .L.^^r f^ rēt. Centos rāpties tikai pa dētās Mienu komēdiju „Jaunais salmnlelo". klints izciļņiem. Redaktors Viktors Baltkājls, ķs» Akmentiņi atkal izlftza un tark- 1948. g. Izceļoja uz ASV, Los And*»* Sķēdiams alzl§k§oja lejā. losā noorganizējis starpUutistoi KO-skanēja Ādama balss. „Tu, respondences klubu ,J)raugu pasjJJJ lūdzu, nesvied tos daiktus uz manas le". Reizi divos mēnešos Wub8 teooō galvas — ja!?'* biļetenu ar kluba biedru adr^- Es zināju, ka nav labi skatīties at- Kluba pasta adrese: The World « pakal. Bet es tomēr to izdarīju. Un Fnends, International Correspon^ tad tas notika. ce and Excliange Gub, Box SPīt Kljint«? brāzās lejup. .Siena gāzās Metro. SU., 1M Angeles 65. Cdiitf kā ūdens kritums. Man visiem spē* |U.SA 0^ vinS nSks ar jau ^ļļ^ornuu par asru. lt^*^*l|Sn pratinās ari ame- H^^iU/m Prantalsef fflSTi,! plerSdIttt, ka If-uzturēšana Pa-izdeva f l h ^ icrtdzējis franču ko- S^^cfis joorojām uzturas 30 5P nometņu Iedzīvotāji, iģļgiiBrtsat nevar. - _^ par dažiem trŪkstoSa-litttnriM KravčenkOkpa- MiļLktdala no tiem atrodas ^ p t t ^ ]d vb^ gatavojoties ijiin otio rrfimatu par F&dcnn- % kā par trōtotoSa-rtiem tiesas priekšsē-^ aotSHālI a!Wtinrlnā- I jiiņenl^ tees^ Diikhe!ins kSrtfbS. B. G. 94 Pēcļ dojt dien 14 vft lidoji jot 37.] merS kas un -uzlal rušri T€ ļdenā. ļ)ez 8500 sal§ni. lidma^ tas de ritS;^ pinam. at( ' n§s. m li mesta Pēc aviācij Vii?3 vieni tojot Pi vietu nes! ri ses pt jums" traucē plldiiiS nekad Udo Kāe Pagāj kfirSi Maskavā īsti noti un snie ropā vi tikumus Angli našlam^ laikraksi pusei l }auitā}um tikai cien Ejgjress** daji depresija Nbfyi l\&o3a iz naaias misiļd • - - •] {tupinSļuBt m 1. Ipp.) liidjas . īsaiaj plstata trauksmes koman-. tom«Uv§cle5lpaguTO izstās- ZJtL ^ liWw!ein pārtikas esot pl4- fitoļ bet mu Asramā, }o misi- C T i ! ! - • B(bp8d?lam inirklira ^ M iīiSt an noBisvadu. Pārtiku griezāt ļtat pret tekstttoecēm un \ Jv> tosfieBS no 17 miiltārpo- ^^2^ L*?.*?*» on Mslldza satik.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 5, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-03-05 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490305 |
Description
Title | 1949-03-05-04 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
/
5 Karnevālam
LATVUiC i m g. & maf^
JĶa»«la8 104111 — glabiSaiial Hdz 1. ^itvārim
1950. gadā.
Tas n o ^ ē , ka kopš tās dienas dl-vādem
vairs nav atlants r@ct zvēru
balsis un greznoties raibiem viep»
ļiem. Tas nozīmē, ka no dažas vel-
3, Medenis
Piahtt dienā es'to ieraudz^u idcat-logi
— iri8St(iŗainu sudraba cepu-
Htf ar rolainu strausa spalvu. Ak.
sudtabs gan bija tikai pi^ira un tā-
Z i n a ī d a Lazda Aleksandrs hiepa
• 9
Kā Vārām sevi morāli apbruņot
cSrtnEi. Bet mm kaut kfi sametas ^ ^^"^
ja. Bs iesSJu veBtali. kur atnUsa I raganas valga
ruļkm faSinga v i ^ un j^eprasl-iht
$Kt cepfiūrftl Vļiņa to man pa-ļ'^^ A « « i^ou ^^i^ n^^Au
^ iMHa un ISusku no aug- «"^^E^Ļ,^"^ f ^
ias, lādiņi blēņām viņas ads "^^^
,vai» nfibija n o K Itoievāla 1 ^ , ^ j ^ , ^ ^
laib bija beidzies. Mazte pelnu Taču visapkārt redzu rēgojapoies
inaisiņi* b> nērā^ bērni Šodien ma- visas tās paSas maskas, kuras mēs
nļ^ās {nealbt pieauguSii]lem pie svār-1 diendienā, it kā dzfve buk
i ^ , atgUlnIJa, ka pēc Īsajiem IļJSa, kur katram Jābaidās
kamevUa priekiem atkal Jānes tā- *»™t no lomas,
l i ^ rGMu pauni](jia/ Hita Liepa
Pārnesu cepurīti mājās un uzkāru |
Bismatlca Uldei, ko saimniece nikni
toga pi^ manas istabas sienas.
6et ar to nekas nebija glābts, ne
HdzētSr 'Dzelzs kandera gars tāpat
palika ielt, bet mazā cepurīte . ar! I Pēdējos gados esam iepazinušies
tagad ndeguva J ^ Par velti viņa i ar dažādiem pasaules uzskatiem un
bija nākusi pasaulē; priecīgo ākstu i ideoloģijām, pazīstam komunismu,
gājienā viņa nebija pledaljjusies, ne-1 nadonāšsodfiismu, fašismu \m citus
vienu seju tā nebija pārvērtusi vie-1 „ismus^ bet maz ko vē! zinām par
tm nakts ISlūzijā, un tagad ar to pati kādu Jaunu kustību, kas pamazām,
neselsttjfis a t m ^ . bet neatlaidīgi ia^latās kristīgā un
Tikld tagad ati^ārtu, ka šogad, kad I kultūras, pasaulē. Tā ir morālās ap-
Vļdjft l^imo leid pēc ilgiem gadiem [bruņošanās kustība (angliski — Mo-atkal
vēl karnevāla pnnd, neesmu ļral Re-Armament, vāciski — Mora-blju9t
ne blondu Karmenu, ne tumš- i lisdie Aufrūstung). Sis kustības
matainu M^u, priecīgu mOku vai I tēvs ir Dr, F r a i ^ Budunans, kas
licumlgu Maunu pulkā. Kā raibu I pirms vairāk nekā 10 gadiem iepa-lupatu
laŖes man gaŗfim bija aizde-lzlstināja atklātību ar jaunās kusti-joluSl
laudis, kas gribējuši priecā- bas pamattēzēm — mHestlbu, godl-ties.
gumu, tlrfbu un pašaizliedzību kā
Pirmās karnevāla zlmcs manīju I katra dlv^a personīgajā, tā sabied-papfra
tirihi virtienēs mazajā kafej-1 riskajā, valstu un tautu savstarpē-nlcā
Pratidcfurtē, pret kuru vieglprā^ Jā^ ^^<^^^ Kustības miSrķis aid-tlgo
Klanos 4ivt& svinīgi un I nāt visu kristīgo dlvēdL ciņā par
sdiigrt Šķita viesmqaP61dija nopiet-1 garīgo atdzimšanu krljttietibas garā,
n^ v^Ntl jlai posta un ļaunuma nomocītai pa-
„Jo, de šēn lašingsceit fongt's an," sauld reiz nestu mieru un gaišāku
v i ^ drthrt tei<^ ar dvieli nogaiņā-ļ nākotni
daibs no galdiņa druskas, kuru tur I Sl kustība Jau radusi plašu atsau-nelt^
a. I clbu* Kad pagājušā gada vasarā
T^U plašo Kesenes licdpilsētu kar-1 notika kustības starptautiskā konfe-nevBl
nedaudāja pieraibbt.un pie- rence Šveicē Ko (Coux) pilsētā, uz
kUļtgftt, pāri drupām n^niedzās to savus delegātus bija sGtTiusi 31
prļļedgo lukturu vļas. Bet papīra I valsts, kopskaitā pāri par 2300 per-zvaigznes
un sirdis šūpojās katrālsonām. Reprezentētas bija visdažā-kh)
diiņā/Jo bija karnevMa laiks, un dākās šķiras un pn>f(!si1as. Kustl-aŗl
tam ir sava kārtībā, kas" jāie-1 bai kal|K> plašs Uustretiržumāls ang-gaumē
katram vādetim. ' ' " - -
V Sīvākās koniet! un serpentina
kiujai ģan notika mazajā Hddelber-gt
ļ&ē Nekāras, kur četras nedēļas
ntdiņēs bērnu masku balles, ,»at-klltās
ākstu sapulces", „nidcalb]u
glUieni'* un dtl faSinga likumīgie
pridd. Nojnatos Ska^oti^, tā biJa ļ certdams turpināt savu darbu neatkarīgi no
it kā aizgūtnīga plunčāšanfis vaŗmā- pontitkfis ideoloģijas, prot. Endzeiins im
Clg». pri^-plūctoS, vUtUS spožums gada rudens Hktenl^^^^ dknās paUlca mjā.
Jto mimga jautrība, bea masku Spē- Lentas iimamot tavai pr^gandal: vairākkārt
lek grādjaS un viegluma.. Bet var- EndsellnA Vilkts pie mikrofona, lai stfistitu par
bitka^ senāk Šie ļaudis nrlecāiU-h^^^^ fo |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-03-05-04