Bavarijas Latviesu vestnesis, June 2, 1949

              beidzaties §in
tis un vtoiem^.™
bija allgtaf Sl'^.
a savās noroetnS'>
pilsētās, un viw
"ādja kurnēja ^
a jaunā dzīve K,,,- .
Utam uņ steidzās 3
enlaicigajos un
03 tirgojās saSU*
eatrodaml un „
varēja d a b ū t \ S5
U pie senajām i^Kr.,
s var iegriezties p i e ļj
' "Trim ĶH;
loamiem draugiem"
abut ceptus strazdus ļ!
nemierīgajos Pucessp^
s, bet tur no rītiem m..
-eļnu un rūgtu kafiju^
sakņu viru ar saut^ļ
em. Maizes rieciens u
fiāvs. . ^'
wna. l in mekl^ama sko»
esu pa seno māju apl
^.rme pēc dažām stundām
majtip. Advokātiene jau
i ietu uz nometni; Kat.
ā izceipa uz karsta pavar-as,
pabaroja zēnu un tad
devas prom.
sāka savu gājienu caur
jāri Rēgnicas tiltam gar
a skaisto gatvi lidz Blei.
1, pa Kappelēna ielu gar
ievnamu un skdu un DO-Nirnbergas
ielu.
ķērsoja, dzelzceļa tiltu, zem
bīstama iešana, jo no mala
rāzās un joņoja automo.
'laš puteikļi un smiltis ieti-nl
mākoni.
(Turpmāk beigas.) '
1/
m
i
n
fa ;Smata iheistafs asm
is,. ķ|s jau : Publicējis diva
''^-grāinatas ftjtogr^ljžjni.
tagad, kad latvieša grS«
spiešana Vācijā saisfita«
teriālu risku, panācis, ka
parādīties trešā viņa grS-ā
pašā nozarē. T ā irm
pauzēšanas principa pavaļ­as
grāmata. „Māksllnieciski
l i s k i pareizs attēls" SajS
apmaņis atklāj savā vairai
adus iļigajā arodnieka prak*
darba priilcipus, kasizskaid-nespeciālistam
labi sapro-
^dā un ilustrēti ar zimeii'
izciliem fotogrāfa darba
i. Tādā veidā,šis IzdevuM
Iii -nevien kā mācības l-a
pailgs' arodniekiem, b«!
« , 4 T i-VviVnam amatlenn\
«51
m, kas foto kameru
Svensone, savā laU^a
udzu mēmo filmu aktr^'
ēmusl kādas Holivud^i^
uzaicinājumu pie»^
Mmas uzņemšanā, kas
ņas kino mākslai gaitas.
ssr aMksainBniesk, ai,e vK^la#uts a^ ^^^^^
u, atteicies no sav P n ļ
muma ierasties Vacija
ieiMņas svinībām.
t
'4'''
no mums
arrs
i :
i
S1. V . . meite. P»»""'
azbērni im radi
piedāvā )««n|jf f ^ļ., ^ I
NU KOŖI ( ķ
m
W?ŅŠ i/li W- ! • r j; i:
manis, Kr- ^ \ , * t ā 9 p a s f t t o i
iravas Van^«/cainP p
Nūrņberg 2,
LATVIA
Lsivian New8paper
Iznāk trīs reizes nedēļā. Izde­vējs:
LatvieSu Centrālā Ko­miteja.
Galvenais redaktors K.
Rabācs (darbā neatrodas);
galv. redaktora vietn. M. Ca-ntis.
Ftedaktori: B. Ķīselis,
A. Liepa, H. Mindenbergs.
Redakcijas adrese: GSnzburg-
Do., Postfech 79, (tālrunis 84).
LATVIAN NEWSPAPERI
Nr. 61 (2(15)
Ceturtdieii, 1949. g. 2. iūnljā
Iināk trīt rtizes n<Klē)ā. Ud**
včfs: UtvieSu preses darbinie­ka
sadarbības kopa; kopas ve­cākais
M. Colltis. Galvenais
redaktor» K. Rabācs (darbā
neatrodas); galv. redaktora
vietn. M. Cnlltis. Redaktori:
E. ĶlseUs. A. Liepa. H. Min*
denbergs. Redakcijiis adrese:
Gflnxbttrg/Do.. Postlach 79,
(tālnmis 84).
11 Kaut
mēs tomēr vieno
sola Ečesons Trumenam
Ja vel pinns nedēļas likās, ka Sta|ins vēlas kmi vai Sa}ē}i s a p ^
ganos ar rietumiem, Jaunākā attistiba Parīzes ārlietu ministru konfe­rencē
liecina pretējo. Pēc 8. četrn ārlietu ministru sēdes otrdkn re-
«ļiam puslīdz skaidri, ka Višinskis saņēmis Jaunas direktīvas, kas izk)t
uz neloģisku, demagoģisku rietumnieku upmeloSanu propagandistiskos
nolūkos. Rietumu prese un kommentātori ir vienas pratis, ka nekādu
vienošanos Parīzes konferencē nebūs iespējams panākt un labākā fadī­jumā
Četri lielie šķirsies, nepārraujot galīgi visas saites, kas tos nākotnē
atkal varētu savest kopā. Par vienu šādu iespēju uzskata saimi^edska
Ilguma noslēgšanu Padomju Savienības un angļu-amerikāņu bloka star-p
l A8V politiskais kommentātors PIrsons ziņo. ka Dīns Eē^ons vēl
plnndien patā|nmi esot apsolījis prezidentam Trumenam, ka ,,kaut
kā^ veidā mēs ar krieviem par kaut ko tomēr viem^imies''.
Astotajā ā r l i ^ ministru sanāksmē
„Rožainā marmora pil?* turpināja
pagājušās sēdes debates un tās bei­dzās
tikpat neauglīgi kā iepriekšē­jās.
Ari šoreiz galvenais ranātā js
bija Višinskis, kas. 2V2 "stundu garā
tirādē, arvien atkārtodams līdz ap­nikumam
dzirdētois, galīgi neloģiskos
argumentus, apvainoja rietumniekus
visu Iepriekšējo līgumu laušanā un
..diktatoriskās tieksmēs vieniem pār­valdīt
okupēto Vāciju'*. Bez šiem
tiral propagandai sacerētajiem tei­kumiem,
uz ko griezīgi asi atbildēja
tiklab Bevins kā Ečesons, Višinskis
tomēr rietumniekus pārsteidza, pie­prasīdams,
lai četru konferencē Pa­rīzē
pielaiž Austrumvācijas „Tautas
kaigresa" delegāciju. So kongresu
svētdien atklāja Berlīnē un tas ļoti
atgādina (^ebelsa nacionālsociālistu
sarīkojumus Berlīnes sporta pilī, k u r
yisi aplausi un starpsaucieni biia
ļepriek? iestudēti un pasūtināti, Sī
kongresa delegācijas pieņemšanu V i ­šinskis
pamatoja pusstundu garā
runā, apgalvojot, ka tā varēšot ap­gaismot
īstās prasības un sniegt kon­struktīvus
;priekSllikumfUS kā nākotnē
ppaw;ialda.Vļāelļa^i> Zīmīgi, rķa. da-
'fes „ . ^ d a s , . Pļiŗms S • ViSļngka
priekaikuina „t^utas kongresa" pre­zidijs
iesniedza Berlīnes rietumu m l -
ļttārgubemātoriem lūgumu pēc vī­zām'lielākai
delegācijai, kam esot,
jādodoties uz Parīzi. Tikpat „spon-tāni"
otrdienas j ī t a izdevumā fran­ču
komunistu laikraksts „L*Huma-nit^"
plaši aprakstīja Berlīnes ,.tau-tas
kongresa" darbību un rezolūci­jas,
aizrādot, ka tur bijuši dzirdami
īstie 60 milj. vāciešu uzskati par sa­vas
zemes un tautas turpmāko lik­teni.
Ečesons, Bevins im Sumāns V i -
Sinski, kā to apraksta Parīzes „Jo-umai
Parlž", izklausīja loti pacie*
tīgl, bet ar redzamu gaŗlaikošanos
un tad paziņoja, ka viņi sava pa­domju
kollēga^ priekšlikumu par
Austrumvācijas delegācijas pieaici­nāšanu
kategoriski noraida. Bevins
uzsvēra, ka līdz šim neviena vācu
delegācija Parīzes miera konferencē
nav uzklausīta un tāpēc nebūtu gud­ri
tādu uzaicināt, iekām ārlietu m i ­nistri
paši nav vienojušies. ASV
ārlietu ministrs nekautrēdamies V i -
žinsklm pateica acīs, ka viņš šādas
delegācijas uzaicināšanā neredz ne-iv:,
Ar radam vadīta lid-masTna
met bumbas
otrdien Dienvidanglijā notika
vieni no svarīgākajiem gaisa flotes
manevriem, kuros piedalījās britu
amerikāņu lidmašīnas. Sos
manevrus sarīkoja tāpēc, lai prak­sē
pārbaudītu jaunākos aviācijas
sasniegumus techniska j ā laukā.
Gaisā bija redzami vismodernākie
ļzmclnātāji un bumbvežl, kas kom­binēja
gan uzbrukumus, gan aiz­stāvēšanos.
Kāda „Moskito" tipa
lidmašīna izdarīja interesantu eks­perimentu:
apmēram no 40 km at­kalā
aerodroma to vadīja ar radara
palīdzību. Noteiktā vietā, ko p i ­loti
iepridcš nezināja, bija jānomet
bumbu krava. Ari to izdarīja ar
5;^aara palīdzību. BBC ziņo, ka
Dumbas sasniedza mērķi ar lielu
precizitāti. Lietpratēji izsakās, ka
Jim pirmajam mēģinājumam sekos
^^'ilaki. Tas nož^īmē, ka ienaidnieka
svarīgo rūpniecības un satiksmes
^^J\tru bombardēšana iespējama
l^bkādos apstākļos un to nevar ie-nedz
laiks, nedz atstatums
^lanevros noskatījās augsti britu
ļm amerikāņu virsnieki, kā arī At-ļsntka
pakta valstu militārie ata­šeji.
Jūnija sākumā Lielbritānijā no-ļj^
s jauni kombinēti aviācijas ma-kuros
piedalīsies arī Rietum-
^i^Pas ūnijas valstu lidmašīnas.
tagad zināms, ka gaisā būs re-
^ . ^ a modema holandiešu iznīd-
^ataip eskadriļa.
kādas jēgas, jo „pats Višinska kungs
au izsaka delegātu domas. Arī
austrumvāciešu komunisti nevarēs
)ateikt neko citu, ki tikai atkārtot
Maskavas dotās direktīvas". Tālāk
Ečesons tikpat skarbi norādīja, ka
«tautas kongress* nereprezentē vā­cu
tautu, pat ne austrumu joslas 45
miljonus un i r tikai izraudzītu, rū­pīgi
pārbaudītu un sagatavotu ko-
(Beigas 5 Ipp.)
Krievi negrib ASV
maksāt kara
ASV valdība sagatavojot pie­prasījumu
Padomju Savi«iībai
samaksāt kara parādus, ziņo
„Newsweek". Parāda summa
nekur netiek oficiāli minēta, bet
apmēram zināms, ka krievi otrā
pasaules kara laikā, pēc „Lend
arid lease" programmas saņēmuši
no A S V ieročus, pārtiku un drē­bes
par vairākiem miljardiem
dolāru. Līdz pat pēdējam laikam
Staļina ierēdņi tomēr par parā­du
maksāšanu izvalrijušies r u -
r^t. Vēl iekām bija kļuvis re­dzams
Višinska nepiekāpīgais
kurss Parizes ārlietu ministru
konferencē, Vašingtonas kara
aizdevumu daļa sagatavoja Mas­kavai
paziņojunm, ka tai parādi
būs jāmaksā pat tad, ja ASV,un
Padomju Savienības starpā at­rastu
izlīgumu visos jautājumos.
Acīm redzat, krievi likuši sa­prast
amerikāņiem, ka Parīzes
sarunas varētu labāk veikties, Ja
kara laika parādi tiktu svītroti.
!jiM!ia'-tai,
ms
LAI VEIKALI ZELTU, JAPĀŅU RtJPNIEKI I E S T S J A S KOMUNISTU
PARTUS
Padomju Savienības sūtnis Ķīnā
ģenerālmajors Nikolajs Eošins pirm­dien
ieradās Honkongā, lai no tu­rienes
atgrieztos Maskavā. Ar to
iezīmējas Jauns attīstības p^sms
Kremļa oficiālajās attieksmēs na-
^ionālo^ ĶInu. FoUtiska^ -^riļtsļ^as^
RoSina aizbraukšanu-uzskata itar.
drošu pazīmi drīzai komunistu Ķī­nas
at2sīšanai „de Jure" no Padomju
Savienības puses, Jo Jaunu vēstnie­ku
Maskava var iecelt tikai pēc ve­cā
atsaukšanas, l^pat visas pazī­mes
rāda, ka savu līdzšinējo nostā­ju
pret komunistiem mainīs arī
ASV, Anglija, Francija un arī oku­pēta
Japāna.
Lai gan nacionālistu armijas tur­pina
cīnīties pret komunistiem visā
Vidus un Dienvidķīnā. nekur vairs
nav pārliecības, ka kx)mūnistiem
savs uzvaras gājiens būs jāpār­trauc.
Tiklab Vašingtonā, kā Pa-rizē
un Londonā tāpēc pašreiz ār­lietu
ministrijās Tālo austrumu spe­ciālisti
izstrādā jaunus plānus rīcī­bai
Ķīnā pēc komunistu galīgās i i z -
varas. „Newsweek" diplomātiskais
koresipondents paredz, ka jau tuvā­kajā
laikā Vašingtona deklarē > jau­nās
vadlīnijas ASV politikai Ķīnā.
To esot panākuši amerikāņu veikal­nieki,
kas neatlaidīgi prasījuši ār­lietu
ministrijai tās viedokli darī­jumiem
ar Ķīnas apgabaliem, kur
komunisti jau kopš mēnešiem ieve­duši
savu pārvaldi vm aicina at­griezties
ārzemju firmas im kapita-r
1us. Līdzīgas apspriedes notiekot
arī Londonā, kur* „Foreign Office"
Ķīnas speciālisti apsverot iespējas
atzīt komunistu valdību Ķīnā.
Japānas ārlietu ministrijas ārējo
tirgus nodaļa norāda uz pēdējā lai­kā
stra\aji pieaugošo japāņu rūp­nieku
un veikalnieku iestāšanos ko­munistu
partijā. Svētdien minētās
nodaļas vadītājs Koto Matsudaira
teica runu parlamentā, paskaidro­dams,
k a komunistu varas nodibinā­šanās
Ķīnā neesot nekāds kavēklis
saimniecisko sakaru atjaunošanai.
Pēc viņa domām, esot iespējams, ka
Japānas tirdzniecība ar Ķīnu jau
tuvākajos gados pārsniegs plrm^aŗa
ainnērus. „(3iicago Trfbune*' To­kio
korespondents ziņo, ka japāņu
veikalnieki iestājas komunistu par­tijā
tikai tāpēc, ka rēķinās ar ko­munistu
iespaida pieaugšanu visā
Āzijā, ;m nevēlas zaudēt tirgus.
Liekas tomēr neiespējami, ka šā­da
attīstība n^v pašu Japānas fak­tisko
valdnieku — amerikāņu insce­nēta,
jo vairāt, ievērojot neseno J a ­pānas
politikas kufsa maiņu un vai­rākkārt
d^larēto pārliecību, ka ko­munismu
Ķīnā var uzvarēt tikai
amerikāņu rūpniecība ar saviem
ražojumiem un vispārēju dzīves
standarta celšanu pasaules nabadzī­gākajā
zemē — Ķīnā, ņemot palīga
Japānas ražošanas iespējas.
Pirmdien nacionālās Ķīnas vaists
prezidents L i Tsung Jens pieņēma
premjera Ho Jing Čina kabmeta at-ijiSpSanoa.
Jaia»* valdību nākama
naktī sastādīja ģen. Tšū-Cens. Pir­mais
jaunās valdībai lēmums bija
ievest līdzšinējās zelta valūtas. vie­tā
ve<ŗo ķīniešu sudraba dolāra va­lūtu.
Reuters ziņo, ka tuvākajās
dienās Kantonā ieradīsies maršals
Cangķaišeks. Viņš pārņems Kuo-i
^ t a ^ a " t^^dlbu, atsakoties pie tām
nō oficiāla posteņa valdībā. L i Tsung
Jenām CangkaiSeks esot apsolījis
visu iespējamo atbalstu, lai gan arī
viņš rēķinoties ar strauju komunistu
okupāciju visā Ķīnā. '
lenktajā Sanghajā Jau atkal rit
normāla dzīve. Komunisti veiksmī­gi
atjaimoju^ ari dzelzsceļa, pasta
un telegrāfa satiksmi ar lielāko Ķī­nas
pilsētu un šīs nedēļas beigās
sākšot darboties ari Sangbajas osta.
200.000 vāciešu varēs
V
atgriezties CecHoslo
vakija
Cediu ministru kabinets otrdien
pieņēma likumu, kas atļaus 200.000
vāciešiem atgriezties Cechoslovaki-jā.
Viņiem piešķirs ari čechu pa­valstniecību.
Tiesības iebraukt būs
amatniekiem, fabriku strādniekiem,
dažiem citiem speciālistiem un lauk­strādniekiem.
Ar šo lēmumu tagad
dots oficiāls apstiprinājiuns tām va­lodām,
kas ārzemēs cirkulēja jau
prieks vairākiem mēn^lem. Lielās
anļierikaņu telegrāfa aģentūras sa­vā
laikā ziņoja, ka Maskava spiežot
čechiis uzņemt 400.000 Sudetljas vā-deSu,
lai ātrāk varētu atjaunot
rūpniecību. Toreiz runāja, ka šis
Kre'mļa spiediens draud radīt krizl
Priļgā. No sava amata vēlējies at­kāpties
valsts prezidents Gotvcdds
un daļa ministru. Lai nomierinātu
čechu augsto komunistu prātus, K a r -
lovi Varos ieradās Višinskis un i l ­gāku
laiku konferēja. So apspriežu
rezultātā (ārzemēs gan vairāk runā­ja
par draudiem) ministri un prezi­dēts
palika un vāciešu jautājums
U2 kādu laiku apklusa. Tagad tas
atrisināts, lai gan ne tik pilnīgi kā
vēlējās politbirojs. No Sudetljas
čechl savā laikā izraidīja 2,5 miljo­ni
vāciešu.
Aļentats pret Franko
Trešdien Barselonas centrā notika
sma^a eksplozija. Minchenes radio
sakās zinām, ka mesta bumba. Bar-selonā
tikai dažas stundas priekš
atentāta Ieradās ģenerālis Franko
kas paredzējis tur uzturēties 10 die­nu.
Informētas aprindas domā, ka
pašreizējā Spānijas režīma preti­nieki
vēlējušies Franko nogalināt
,^gence France Presse" trešdien
pusdienas laikā sniedza pinnās z i ­ņas
par atentātu. Sprādziens noti­cis
pilsētas centrā, ko policija her­mētiski
noslēgusi Atentātā nogali­nāts
liels skaits nejaušu gaŗāmgāiē-ju.,
Domā, ka atentātu rīkojuSi K a -
taJoniia^ kamr].i;ustiflki tecroristL
Vai Prāgas
u sag
Mincenti liktenis?
SĀKUSIES IZSĶIRCJA CIŅA K A T O Ļ U BAZNĪCAS U N CECHOSLO-V
A K U A S KOMUNISTISKĀS V A L D Ī B A S STARPĀ
Apslēpta ciņa kato|u baznīcas un čechu komfinlstiskās valdibi^ starpā
risinājās Jau vairākus mēn^us. Pagājušās nedē|as beigās ši cīņa k|u»
vusi atklāta. Prāgas archibiskaps Dr. Barans ārkārtīgi asā. gana vēstu­lē
paziņojis, ka sadarbība katoļu baznīcas un komunistu starpā nav
iespējama. Kā uz šo izaicin|Jumu reaģēs komūnisU^pagaidām vēl nav
zināms. Labi faiformētas aprindas tomēr izsakās, ka Prāgas archibls-kapu
varētu sagaidīt tāds pats liktenis kā kardināli Mincenti Ungārijā.
Liekas, ka šis uzskats nav bez pamata. Jo prakse pierādījusi, ka sarka­na
režīms iznīcina katru, kas mēģina stāties tam pretim.
Jau pieminēto cīņu baznīcas im
valsts varas starpā ievadīja čechu
comūnistu partijas kongress, kas
beidzās sestdien. Informācijas mi­nistrs
Ceplcka ļoti asā runā pārme­ta
katoļu bīskapie.n, ka viņi sabotē
valdības darbu, sadarbībā ar impe­riālistiem
kurinādami naidu un ne-ecletību.
Runas beigās Ceplcka, ne­slēpdams
draudus, deklarēja, ka Ce-choslovaklja
necietīs nekādu pre­testību.
Kongresā vēlāk t)ieņēma
rezolūciju, ka vienīgā noteikšana par
jaunatnes audzināšanu ir valdībai.
Praksē šī rezolūcija nozīmē, ka
turpmāk skolniekiem nebūs tiesību
mācīties ticības mācību \m ka v i ­ņus
izglītos vienīgi marksisma \m
ļenlņisma gudrībās. ;
Ceplckas ^ u d l tomēr nenobiede-
}a Prāgas archlbīskapu Dr. Baranu.
Jau mēnešiem ilgi viņš nelokāmi
pretojies komunistu varai un nekad
nav slēpis savus uzskatus par sar­kano
diktatūru. Atbilde čechu i n ­formācijas
ministram sekoja jau
svētdien Gana vēstulē, ko no kan­celēm
nolasīja visās Cechoslovaki-jas
katoļu baznīcās, archibiskaps
norādīja. Irat sadiarbiba ar komū-nistieni
nav iespējama. Archibīska-pa
Stepinača un kardināla Mincenti
notiesāšana nozīmē, ka komunisti
iznīcina katru, kas mēģina pretoties
viņu diktatoriskām tieksmēm. Slu­dinādami
brīvību un tiesību nodro­šināšanu
strādniekiem, patiesībā ko­munisti
nodibinājuši tādu diktatū­ru,
kāda pasaulē vēl nav piedzīvota.
Ar sevu lēmumu par čechu jaunat*^
nes pilnīgu pakļaušanu valstij ko
mūnlsti vēlas iznīcināt visu Rietum­eiropas
un kristīgās pasaules gadu
tūkstoSos nodibināto kultūru un pa­saules
uzskatu.
Prāgas arehibīskapa drosmīgais
gana raksts atstājis pērkona spē­riena
iespaidu čechu komunistu ap­rindās.
Kā Ceplcka, tā ministru
prezidents Zapotockls un komunistu
partijas ģenerālsekretārs Slanskls
labi zināja, ka katoļu baznīcas pre­testība
Cechoslovakljā vēl nav sa­lauzta.
Blakus konservatīvajiem
z e r o n i ^ em tā i r vienīgā vara, kas
vēl iedrošinās pretoties diktatūrai.
Bet neviens no komunistu varasvī­riem
necerēja, ka Dr. Barana reak­cija
būs tik ātra un tik asa. Ne­daudzie
ārzemju preses pārstāvji,
kuriem atļauts darboties Prāgā, sa­gaida,
ka komunisti neatstās neat-n^
iksātu archlbīskapa gana vēstuli.
Vēj nevienā tautas republikā viņi
nav atļāvuši sevi kritizēt. Labi i n ­formētas
aprindas tāpēc domā, ka
Dr. Baronam būs jāuzņemas tas pats
mocekļa ceļš, ko jau nostaigājis otrs
drosmīgais cīnītājs — ungāru katoļu
baznīcas galva kardlnālis Mincenti.
Katoļu baznīcai Cechoslovakljā
pieder apmēram 2 miljoni cilvēku.
Prāgas archibīskapa personā tai ir
bezkonsekvenču cīnītājs par cilvēka
tiesībām un kristīgajiem ideāliem.
Visi līdzšinējie komunistu mēģinā­jumi
salauzt katoļu baznīcu izrādī­jušies
nesekmīgi. Ja vienkāršos t i ­cīgos
varēja iebiedēt ar draudiem
vai dcsekūcijām. augstākie garīdz­nieki
līdz šai dienai p^allkušl nelo­kāmi
un nepakļaujami, !ai gan viņi
skaidri zina. kāds liktenis tos varē­tu
sagaidīt. Daudz vieglāk komō-nlsti
tika galā ar Ccichoslovakljas
oficiālo valsts bainīcu, ko nodibināja
1918. gadā, kad daļa garīdzniecības
ftšķēlās no Romas katoļiem. Pēc
1945. gada oficiālajai baznīcai node­va
visus Sudetljas evaņģēlisko drau­džu
īpašumus. Šobrīd šai baznīcai
Ir ap 800.000 locekļu.
Komunistu taurē pūil arī oficiālās
baznīcas patrlarchs FrantiSeks K o -
važs. Vairākās gana vēstulēs vh>S
apliecinājis, ka Cechoslovakljā var
atplaukt vienīgi tagadējās valdības
„droSajās rokās" un ka pasaules
mieru nodrošinās tikai tad, kad būs
pUnīgi iznīcināts kapitālisms. Cechu
ortoddkso l>aznīcu Msiskavas patri-
«rcham pakļāva jau 1945. gadā, un
ar to komūnlstiCTfi vispār vairs nav
ko rēķināties. Niecīgu pretestību
pašreizējam režīmam Izrāda vēl
evaņģēliskā baznīca, bet tās locekļu
skaits i r pārāk maz3, lai šī pretestī­ba
varētu sagādāt noļsietnākas gal­vassāpes
Prāgas valdīl!)ai.
1 veļas sa­gādāt
šāvieni komu­nistiem
bnvu ceļu uz
Padomju Savienību
Republikāņu partijau deputāts Vfid-ters
Norolads paziņojis preses pār­stāvjiem,
ka viņš ierosinās tautas
pārstāvju namā likiima projektu,
pēc kura visiem amerikāņu komu­nistiem
būtu garantlHs brīvs ceļā
uz Padomju Savienību. Tliklīdz
tie nokļūtu Krievijā, amerikāņu
komunisti automātiski! zaudētu līdz­šinējo
ASV pavalstniecību un va­rētu
palikt savā „ilgu[ zemē". „Ne-dēļām
ilgi es esmu lauzījis galvo,**
teica Norblads, „kāpēc gan šie ļau­dis
nevēlas doties turip, kur viņi sa­skata
strādnieku paradīzi. Mumi^
jāpalīdz amerikāņu komunistiem
sagādāt šo iespēju."
Lielākā britu pre(iu nama kos^
cema ,^ohn Lewis" direkcija no­lēmusi
atlaist no savu darbinieku
vidus visus komunistus. /Minētajā
firmā strādā pavisam 12.000 ierēd­ņu
un pārdevēju. Kad iekSlietu
ministrs uzņēmiuna vadībai pazi­ņoja,
ka vi2?š šādu lēmumu neak­ceptēs,
tā nolēma atlaist ari fa­šistus.
Berlīne bez pasta un satiksmes
Kamēr četri ārlietu ministri P a r i -
zē jau desmit dienu spriež, kā ap­vienot
Vāciju, Berlīnē krievi rīko­jas.
Nule var droši teikt, ka noska­ņojums
agrākajā Vācijas galvaspil­sētā
i r tāds, kāds bija visdrūmāka­jās
blokādes dienās. Ar lielu sa­jūsmu,
pompu un cerībām atjaunotā
satiksme ar rietumiem tagad atkal
pilnīgi apstājusies. Jau dienām i l ­gi
Berlīnē no rietumiem nepienāk
neviens vilciens, neviens auto un
neviena liellaiva. Kopš vairākām
dienām berlinieši vairs nesaņem arī
pastu. Kādu smago auto ar vēstu­lēm,
laikrakstiem un sikpakām no
Hanoveras krievi aizturējuši tūlīt
aiz Helmštetes, paziņodami, ka pastu
uz Berlīni drīkst sūtīt tikai pa dzelz­ceļu.
Praktiski tas nozīmē, ka ber-līniešiem
vispāri liegta pasta sa­tiksme,
jo streika dēļ vilcienu kustī­ba
pilnīgi apstājusies. Vācu iestāides
lūgušas mnerikāņus un angļus pār­vadāt
pastu atkal ar lidmašīnām.
Pagaidām nevar paredzēt, kad
beigsies rietumu dzelzceļnieku
streiks, im vilcieni laikam neripos
vēl nedēļām ilgi. l a i izbeigtu sa­spīlējumu,
Beriīnes lielvecākais
prot Reuters piedā^'ājās uzņemties
starpniecību arodbiedrības im pa­domju
kontrolētās dj:elzceļu direkci­jas
starpā. Labi domātais ierosinā­jums
tomēr nav atradis dzirdīgas
ausis austrumu sektorā. Dzelzceļu
galvenais d i r e k t ^ Kreikemeiers ar
rakstu otrdien paziņoja prof. Reu-teram,
ka viņš noraida piedāvājumu.
Direkcija jau esot ie-iradijusi sarunas
ar FDGB (komunistu kontrolētā
arodbiedrību apvienība. Red.) par
streika izbeigšanu, piedāvājot dzelz­ceļniekiem
algas rietumu mar­kās.
Rietumu sektoru dzelzceļnieki
šo Kreikemeiera paziņojiunu katego­riski
noraida