1946-09-07-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LATVIAN N E W S B U L L E T IN
The pollcy of this Mewspape? Is to provide our Latvian people in exUe with aU available iiew8 of importanee concerniiis the norld's happeninga» of poUtieaL eeoiiomie, eoltural or
flocial significance. ^ d our speciai aim is to present the hticaaiiitarian ideāls and achievements of the great Democracies the United States of America and the British
Empire. This aim, we laiow, will help maintain the spiritnal and caltoral anity of the Latvian people and — of aU things — wm yield hopcs for a safer and happier fatore.
Izdevējs tm galvenais redaktors — Publisher and Editor-in-Chief: Viktors B a l t k ā Jis '
Redakcija-Editorial Office: Hotel Convikt, Dillingen/Donau, Bayern (13b) Iznāk divi reizes nedēļā — Publislied twlce a week
Nr. 70 (72) Authorized by Military Govenmnent and UNRRA DiUlpfeni, sestdien, 1946. 7. septembri
KārUs Osis
Naida nejaukums
„Naida kvēli pazīst trimdinieks",
saka kāds austrumu gudrais^ un šīs
patiesības rūgtumu atzīstam arī mēs.
Savās studenta „suņu dienās" ceļodams
pa Alpiem, kādā piestātnē sa^
tiku latviešu skolas ekskursiju. Pie
barjeras bija sastājies liels pūlis,,ko
dzelzceļnieks, savap knaibles knik-ķinādams,
laida pamazām uz perona.
Kā tas gadījās, kā nē, latviešu
ekskursija pēkšņi atradās cīņas stā-ivoklī.
„Nepalaižaties viņiem! Spie-žiet
nost! Janka, turies!" un ar visu
spēku latviešu kamols ho sāniem
spieda atpakaļ pienākušos braucēj us.
Mazās pieres bija nejauki saviebušās,
acis spīdēja. Kāda latviešu dāma tik
nikni bārās ar citiem braucējiem, ka
es pēkšņi šķitos redzam brūci, no
kuras nokritis glītais apsējums. „Vai
Jūs vienmēr esat tik nikni?" ar
skumju smaidu jautāja nejauši ceļā
satikts austriešu gleznotājs, kam es
tikko biju stāstījis par I Rozentālu,
Purvīti, Libertu... M^n vaigi dega
kā pēc pelnītas pļaukas.
Naida jūtas piedei: dvēseles pa-matspēkiem.
Tās, tā sakot^ šēž cilvēka
zvēru dārza pirmajos sprostos.
Visu tautu senos laikos, kad cilvēks
vēl nebija sācis pārdomāt par sevi
pašu, naidu ieskatīja par dabīgu,
neslēpjamu un pat cildenu lietu. Homēra
eposā AchiUs trako asiņainā
atriebē par sava drauga nāvi, un
auters.to apdzied-ar tāduv pat god^»
bijību, kā visas citas šī varoņu varo^
ņa cildenās īpašības. Te vēl naida
lauva ir legāls pilsotiis, kas brīvi
pastaigājas pa pilsētas galvenam ielām.
I
Cilvēkam sākot domāt par 5evl
pašu un attīstoties sabiedriskai un
tikumiskai kultūrai, viņš' pamazām
panāk dvēseles zvēru dārzā apzinātu
. kārtību. Dziņas un jūtas mēģina vērtēt,
saskaņot: dažas iekēdz stipros
gribas krātos, citām liek strādāt dienas
darbu. Raksturīgi, ka naida lauva
visās pietiekami nobriedušās kultūrās
zaudē sava legālā pilsoņa tiesības.
Naidu un atriebību degradē kā
netīru un neglītu; riebīgs tas ir pie
ķīniešu gudrajiem, indiešu smalkajā
kultūrā, grieķu filozofijā (jau Empe-doklš).
Naida un atriebes dievietes
telo nejaukām sejām.
Drausniīgus sitienus plēsīgais lauva
saņem no Kristus zižļa. Te naidu
met vistumšākos dvēseles pagrabos,
lai to nomirdinātu un atbrīvotu cilvēci
mīlestības gaismā. Tā ļblja grandioza
cilvēcības sasliešanās pret
naida likumu valdīto sabiedrību.
Bet šī varenā sasliešanās nesa sevi
ar! lielus maldus. Sīkstais naida un
atriebes lauva vlsiimā nav nomlrdl^
nams, - - v i ņu var tikai degradēt, nosprostot,
vājināt, nodarbināt. Jau
pašās Kristus līdzībās , vīna kalna
kungs liek nomaitāt nelietīgos dārz-f
niekus. Kā sarkanas liesmas naids
«vērojas baznīcas koncilos. Savu
<irausmo seju tas parādīja pagānu
un ķeceru vajāšanās. Naids nebija
Iznīcināms, bet vienu cīņu šis lauva
bija zaudējis, viņš sāka kaunēties.
Kristiānisma un humānisma gars pamazām
bija naidu nospiedis un padari
js par nelegālu pilsoni. Naids un
atriebe palika neiznīcināti, bet viņu
patiesā seja tika ieskatīta, uh cilvēce
nodrebēja riebumā.
Mēs kaunamies naida. Jfii jūs ne-
I auši pārsteigsit vīru un sievu bapa-unies,
viņu naida vār^i pārtrūks, sejas
piesarks kaunā un pēc mirkļa jaU
maskosles ar vismedaināko smaidu.
Katram sabiedriskarņ naida izpaii;^
<iumam tāpēc mēdz rūpīgi pielāgot
idejisku etiķeti. No atklāta naida
kaunas un novēršas. ^
Tikai starptautiskās , attiecībās
4aaids bija paturējis savas pilsoņa tiepības.
Svešas V tautas nīst, svešiem
atriebt bija; pat svēts pienākums.
(Beigas 3. lappusē)
līdz
Frankfurta, 29. aug. — TORRA's
direktors ASV joslā Dž. Uaitings (J.
H. Whiting) šodien izteicās^ ka ir jau
gandrīz gatavi plāni tam, lai UNRRA
financiāll spētu turpināt savu darbu
pārvietoto personu vidū amerikāņu
joslā līdz nākamā gada 30. jūnijam
arī bez jauniem līdzekļu piešķīrumiem.
Kopš šādas rezolūcijas pieņemšanas
16. aug. UNRRA's padomes
sanāksmē Zenevā, šīs organizācijas
vadītāji ir mēģinājuši atrast veidus
DP atbalstīšanas turpināšanai vēl uz
6 mēnešiem pēc 31. decembra, iztiekot
ar līdzekļiem, kas sākumā piešķirti
tikai 1946. gadam. Dž. Uaitings
sacīja, ka darbu varēs turpināt tādējādi,
ka atsauc visus materiālu pa-sūtlnājumus,
kurus šinī joslā nevarētu
piegādāt līdz 31 dec, un samazina
darbinieku skaitu, kas ir Vienoto Nāciju
pilsoņi. Viņš piemetināja: „Ir
padomā vēl citi paņēmieni, ar ku-ŗlemizdevumus
samazinās līdz minimālākajam,
nepasliktinot mūsu līdzšinējo
DP aprūpi."
Zenevā pieņemtā rezolūcijā bija
uzsvērta pastiprinātas repaitriācljas
realizēšanas nozīme attiecībā pret
tiem DP, kas uzskatāmi par repatriējamiem.
Sinī rezolūcijā bija norādīts
arī tas, ka UNRRA Austrijā
turpmāk nespēs piegādāt nepiecleša-
.n>āk?is mantas turienes DP aprūpe^;
The Stars and Stripes
Palīdzības veidi vēl nav
zināmi
Vašingtonā, 30. aug. — Ārlietu ministrijas
eksperts šodien izteicās, ka
Savienotās Valstis, Anglija un Kanāda
līdz šim vēl nav oficiāli vienojušās
par turpmāko palīdzību Itālijai,
Grieķijai un Austrijai pēc UNRRA's
palīdzības izbeigšanās. So valstu pārstāvji
gan cerot, ka kaut kādu vienošanos
panākšot, bet Vašingtonā,
Londonā vai Otavā par to nemaz
neesot runāts, un tas nozīmējot, ka
Savienotām Valstīm vairs neesot atvēlēto
līdzekļu šādas palīdzības turpināšanai.
The Stars and Stripes
^Padomju Savienība varot
atvērt durvis kādai daļai no
DP'\ saka Lagvardija
Maskavā, 30. aug. (AP). — (ģenerāldirektors
Lagvardija preses konferencē
Maskavā vakar Izteicās, ka
pastāvot iespēja tam, ka Padomju
Savienība, varbūt, uzņercišot zināmu
skaitu DP, kas nav Padomijas pa^-
valstnlekl, no tām 830.000 karā pārvietotām
personām, kuras atrodas
UNRRA's nometnēs Eiropā. Viņš apgalvoja:
,, Viss šis jautājums patlaban
atrodas izpētīšanā. Ir cerības, ka
Padomju Savienība tiešani uzņems
daļu no šīm personām."
. Runājot par DP,. kaž^ aitrodss Vā*
cljā, Lagvardija sacīja, ka da}u no
tiem uzņemšot Francija; Viņš bez
tam cerot, ka pārmaiņas polu sakaru
virsnlGku vidū varētu panākt to, ka
vēl kāda daļa polu būtu ar mieru
atstāt Vāciju.
UNRRA's šefs bija pilnīgi apmierināts
ar savas organizācijas darbu
Baltkrievijā un Ukrainā. Bīēml un
pieaugušie kolchozos ap Minsku un
Kijevu, viņš sacīja, Izskatoties pie-,
tiekami paēduši, laii gan viņu mītnes
bieži vien ir neapmierinošas,
The Stars and Stripes
Sagaida,
ka 25.000 personām būs
jāzaudē DP tiesības
Frankfurti, 30. aug. (AP). — ASV
armijas pārstāvji šodien norādīja, ka
viņi, varbūt, lūgs kara ministriju nepakļaut
žīdus stingrajiem rīkojumiem
par visu pārvietoto personu
pārbaudi amerikāņu joslā Vācijā.
Viņi izteicās, ka žīdu nepakļaušana
šiem rīkojumiem būs, varbūt, jāmēģina
panākt tādēļ, ka armijas vadība
baidās no jaunu nemieru Izcelšanās
žīdu nometnēs, ja viņiem kaut kādā
veidā, mēģinās liegt UNRRA's vai
armijas palīdzību kā personām, ku
ŗām uz to nebūtu tiesību.
Pēc 3. armijas informācijas, pārvietoto
personu pārbaude jau ir pilnā
gaitā. Sagaidāms, ka no 387.684
pārvietotām personām apm. 25'.00(!
ieskaitīs par tādiem, kam nav tiesības
uz DP stāvokli. Sos 25.000, cik
paredzams, izraidīs no nometnēm,
liekot tiem iekļauties vācu saimniecības
sistēmā.
The Stars and Stripes
lipiegfu grupu
Frankfurtā, 30. aug. — ASV bruņoto
spēku Eiropas virspavēlniecības
„G2" daļa šodien paziņoja, ka pēc
5 mēnešu rūpīgas novērošanas, izmantojot
arī „CIC" ziņotājus — „ie-likteņus"
un paslēptus elektriskos
skaņu plerakstītājus, pretizlūkošanas
korpusa aģenti Stutgartas rajonā
satriekusi vācu spiegošanas loku.
Apcietināti 14 tā locekļu, Ieskaitot
loka vadoni Valteru Kacmareku, kas
bija vadītājs arī Militārās valdības
. atļautai organizācijai „Freies
Deutschland". Visi viņi piedalījušies
pagrīdes politiskā darbībā un spiegošanā.
Savai „Freies Deutschland"
grupai teiktajā uzrunā, ko miņēma
platēs „CIC" paslēptais mikrofons,
Kacmareks bija sacījis: „Ir skaidrs,
ka mums līdz pēdējam jāatbalst
Padomju Krievijas polītika. Jau nedaudzi
vien no mūsu mazā loka ir
vaiiPāk vērti par dažām divīzijām.
Kad austrumi uzbruks... būs vajadzīga
liela likumīga orgānizācija./ļ ^^^^^^.^^ Albānijas-Grieķijas ro-šlm
darbam — spiegošanai pret otru
pusi." Kacmareks parakstījis atzīšanos,
kurā saka, ka 1945. g, i)ēdējos
3 mēnešos viņš savācis Informāciju
par amerikāņu karaspēka kustībām
Frankfurtas tuvumā un nodevis to
padomju virsniekam Krievijas repatriācijas
misijā, kas toreiz darbojās
Stutgartā. Viņš sacīja, ka pag. g.
Ziemsvētkos viņš nācis saskarē ar
Krievijas GPU majoru, kas 1940. g.
Maskavā nodibinājis sāk:otnējo
„Freies Deutschland*' organizāciju.
1945. g. decembrī K. bijis Militārās
valdības dienestā īpašās nozares izmeklētājs.
Uzdodamies par „CIC"
ziņotāju, viņš neatlaidīgi centies izdabūt
oficiālu atļauju savas organizācijas
darbībai. — G r i e ķ i j as
augstākā tiesa attaisnoja laikraksta
„Acropolis" redaktoru Botsisu, kuru
Grieķij as valdība pēc Krievijas vēst-
ASV Militārās valdības, sakaru dienesta
šefs plkv.-ltn. Hoks Berlīnē
norādīja, ka no Kopenhāgenas nākušie
ziņojumi par Vācijasi iekšzeņies
un ārzemju sakaru dienesta pārtraukšanu
ir „piihīgl nepamatoti".
Telefons, telegrāfs un pasts Vācijā
darbojas kā vienmēr. — ASV kaŗa-flotes
admirālis Holsl^js (Halsey, Jr.),
sakarā ar pārmetumiem no ārvalstīm
par 45.000 to lidmašīnu bāzes kuģa
„Roosevelt" un pavadošo karakuģu
„labās gribas apliecinājuma" braucienu
Eiropas ūdeņos, izteicās: „Ne-vlenam
nav daļas gar to, kurp dodas
ASV karakuģi. Mēs brauksim
turp, kurp vien tas mums patiks."
Miera konference Parīze
Par spīti niknai opozīcijai un Pa-lomju
Krievijas pārmetumiem ASV
un Anglijai par „iejaukšaiios'V Grieķijas
vēlēšanās, miera konferences
plēnārsesijā izlemts pārrunāt nākamā
bežstridu. Slavu bloks un Francija
balsoja pret šo rezolūciju. Debašu
laikā Molotova uzbrukumi izraisīja
karstus argumentus. Dienvidslāvij as
3 miljoni DP atgriezušies
mājās
Frankfurtā, 30. aug. — Pēc armijas
un UNRRA's šodien paziņotiem
jaunākiem datiem, no amerikāņu
joslas Vācijā, repatriēti 2,5 milj. DP
no Sabiedroto valstīm un vēl 0,5 milj.
no bijušā ienaidnieka valstiim. Amerikāņu
joslā aizvien vēl paliek 549.115
DP. Augusta pirmajā pusē uz savām
mājām aizsūtītas 12.902 perijonas, bet
jūlijā 20.480.
Nometņu iemītnieku skaits jūlijā
un augustā palielinājies par 12.114
žīdu, 1.245 latviešiem un 1.469 krieviem.
Nebija paskaidrots, no kurie-nieka
protesta apsūdzēja par'ģenerā- radušies jaunpienākušie krievi,
lisima Josifa Staļina kritizēšanu. — \ The Stars and Strij^es
Ko nozīmē Padomljas baltu
klātiene miera konferencē?
Tā 25. un 26. aug. plašā rakstfi
vaicā franču lielais laikraksts ,Jje
Monde", aprādot, ka Padomijas 9
oficiālo delegātu vļdū ? ir Baltijas
padomju republikti pārstāvji. Ar to
21 nācijas pārstāvji netieši esot
spiesti atzīt Baltij^^ valstu iekļaušanu
Padomju Savienībā par notikušu
faktu, ja ari vēl ne de jure,
tad noteikti de facto. Neviena no
Parīzes miera konferences delegācijām
nav Iebildusi pret šo pārstāvju
k'ātlenl vai apstrīdējusi viņu' man-x
ēātus.
Starptautiskā ziņā tri^u Baltijas
valstu stāvoklis ir diezgan kuriozs,
jo to territorlju Padomju Savienība
sev pievienoja 1940. gadā pēc famo-zā
vācu-padomju pakta, kas līdz ar
tā slepenajām klauzulām parakstīts
1939. g. 23. aug, Neviens nav piekritis
šai krievu rīcībai, bet neviens
hav. pret to arī nostājies. Rietumu
Sabiedrotie to nav darījuši arī pēc
kara izbeigšanās ar Vāciju. Skaidrs,
ka agri vai vēlu, angļu un amerikāņu
valdības to atzīs galīgi kā notikušu
faktu Baltijā.
Iespējams, ka 3 lielie šo problēmu
atrisinās jau pie robežu jautājuma
nokārtošanas Austrumeiropā. Pēc
tam PSRS centīsies diarīt iespējamāko,
lai savā ietekmē esošo delegāciju
skaitu UN saimē palielinātu vēl par
trim. Ja Jau UN saimē ir pārstāvēta
'I3^1tkrievlja un Ukraind, kallb īal
tanī nebūtu pārstāvētas Wl padomju
Latvija, Lietuvi up Igaunija? Ar to
Krievija UN saimē būs nodrošinām
jusies arī pret aizvien pieaugošo
angļu-amerikāņu ietekmi. E. M-s
900 tautiešu uz Lībeku un
Neištati
No „Saules" nometnes Gēstachtā
pie Elbas pēc UNRRA's vienības direktorā
rīkojuma īpakā vilcienā uz
Lībeku un Neištati šinīs dienās pārvietoti
500 latviešu, no Spakenbergaa
nometnes 2(ļl0 un Bērnsenas nometnes
pie Hamburgas arī 200. Lībekā
no tiem Artilerijiiš kazarmās novietoti
700, bet Nelštatē 200. Viņu vidū
^7isyalrāk vieninieku ifii bezbērnu
ģimeņu. Lrbekas Artilērijas kazarmās
līdzšinējie ne visai 1 apmlerlno-
Ue dzīves apstākļi tagad manāmi uzlabojušies.
Jaunpienācēji novietoti
pa 10—12 atsevišķ.ās Istabiņās ar nepieciešamāko
iekārtu. Neištatē novietošanās
apstākļi daudz labāki.
„Saules" nometnē Gēstachtā, kas
latviešiem bija viena mo lielākām
Zlemeļvācijā, vēl paliek tuvu pie
2000 tautiešu. Arv.Egļitte
.Austrijā DP kontrolē un
pārreģistrē no jauna
Amerikāņu Militārā valdība A u s-t
r l j ā, kā ziņo ,,Salzburger Nach-rlchten'V
nolēmusi par jaunu reģistrēt
visus DP, kas pašreiz dzīvo ārpus
nometnēm un ir ukraiņu, krievu,
dienvidslāvu, igauņu, latviešu, lietuviešu,
poļu un dažu. citu tautu^^e-un
angļu delegācijās locekļi no savām
vietām kliedza viens uz otru.
Dienvidslāvijas pārstāvis Molša Po-jade
pieprasīja noņemt no darba
kārtības Grieķijas Ierosinājumu par
to, ka konferencē jānoskaidro Albānijas
tiesības uz Ziemeļepiras apgabalu.
Tara gribēja atbildēt Anglijas
delegācijas vadītājs Aleksandrs, bet
Pojade viņu aizkliedza ar pilnās balsīs
bļaujošo Molotova un Višinska
atbalstu. Aleksandrs sekoja Pojadem
uz runātāju katedras un nosauca
dienvidslāva un Molotova runas par
„provokātoriskām". ASV ārlietu ministrs
Berness deļtlarēja, ka „ASV
dos tiesības runāt ikvienas valsts
pārstāvim". Paredzēts, ka šo jautājumu
pārrunās ari' ārlietu ministru
padome. Austrālijas priekšlikumu
par īpašas apakškomisijas nodibināšanu
Italljas-Francljas robežas
jautājuma papildus noskaidrošanai
4 „lielie" ar 9 citām nācijām noraidīja.
— Itālijas satversmes sapulces
prezidents Saragats Itālijas jautājuma
politiskai un territoriālai komisijai
Parīzē deklarēja, ka „itaļu ļ derīgie vai apgalvo, ka pie tām pie-tauta
jūtas vēsturisM atbildīga par der, neatkarīgi no vii)u agrākās reģistrēšanās
kādā no līdzšinējām nacionālām
komitejām vai austriešu
iestādēs. Jaunā reģistrēšanā visiem
bP atzīmēs, kad tie Ienākuši Austri-jas
amerikāņu joslā. Nav jāreģistrējas
DP, kas Austiņas vai Vīnes amerikāņu
joslā nebija dzīvojuši pirms
l!M5.ģ, 1. novembra. Zalčbiirgas pilsētā
uņ apriņķī dzīvojošiem latviešiem
jāreģistrējas 14. sept. Vienoto
Nāciju DP centrālajā palīdzības komitejā
(Ghiemseegasse 6, 2. St.. Salz-fašistu
noziegumiem, jo tauta vienmēr
ir atbildīga' par savas valdības
noziegumiem, ja arī pati tauta nav
vainīga, kā tas ir ar itāļiem.**
UN
Pēc Vienoto Nāciju Drošības padomes
cīņas par jaunu locekļu uzņemšanu
„dzīvajos** palikušas tikai
Zviedrija, Afganistāna un Islande.
5 citām nācijām vismaz pagaidām
jāatmet cerības uz vietu UN raimē.
Tās ir Albānija, Īrija, Portus.'le, bjrg), „St Johanņ-Bischofshofen"
Transjordānija un Miongolijas tautu
republika, kuras visas noraidīja 10
stundu nikna konflikta rezultātā
Starp Krieviju un Rietumvalstīm.
Padomes pārbaudi izturējušām 3
valstīm tagad vajadzīga UN pilnsa-
(Beigas 3. lappusē)
apiiņķī — 9. sept! (Gcmcinc^chaus
St. Johann), bet „Zeli am Sec^' apr.
bija jāreģistrējas jau 6. sept. vFranz-
Josef Str. 343) un Badgasleinas apr.
4. sept. (Lcsesaal des Gasinos). DP,
kns nepaklausīs širh rikojumam. zaudēs
.savu DP foašo .stāv(i)klil R. K.
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 7, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-09-07 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460907 |
Description
| Title | 1946-09-07-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
LATVIAN N E W S B U L L E T IN
The pollcy of this Mewspape? Is to provide our Latvian people in exUe with aU available iiew8 of importanee concerniiis the norld's happeninga» of poUtieaL eeoiiomie, eoltural or
flocial significance. ^ d our speciai aim is to present the hticaaiiitarian ideāls and achievements of the great Democracies the United States of America and the British
Empire. This aim, we laiow, will help maintain the spiritnal and caltoral anity of the Latvian people and — of aU things — wm yield hopcs for a safer and happier fatore.
Izdevējs tm galvenais redaktors — Publisher and Editor-in-Chief: Viktors B a l t k ā Jis '
Redakcija-Editorial Office: Hotel Convikt, Dillingen/Donau, Bayern (13b) Iznāk divi reizes nedēļā — Publislied twlce a week
Nr. 70 (72) Authorized by Military Govenmnent and UNRRA DiUlpfeni, sestdien, 1946. 7. septembri
KārUs Osis
Naida nejaukums
„Naida kvēli pazīst trimdinieks",
saka kāds austrumu gudrais^ un šīs
patiesības rūgtumu atzīstam arī mēs.
Savās studenta „suņu dienās" ceļodams
pa Alpiem, kādā piestātnē sa^
tiku latviešu skolas ekskursiju. Pie
barjeras bija sastājies liels pūlis,,ko
dzelzceļnieks, savap knaibles knik-ķinādams,
laida pamazām uz perona.
Kā tas gadījās, kā nē, latviešu
ekskursija pēkšņi atradās cīņas stā-ivoklī.
„Nepalaižaties viņiem! Spie-žiet
nost! Janka, turies!" un ar visu
spēku latviešu kamols ho sāniem
spieda atpakaļ pienākušos braucēj us.
Mazās pieres bija nejauki saviebušās,
acis spīdēja. Kāda latviešu dāma tik
nikni bārās ar citiem braucējiem, ka
es pēkšņi šķitos redzam brūci, no
kuras nokritis glītais apsējums. „Vai
Jūs vienmēr esat tik nikni?" ar
skumju smaidu jautāja nejauši ceļā
satikts austriešu gleznotājs, kam es
tikko biju stāstījis par I Rozentālu,
Purvīti, Libertu... M^n vaigi dega
kā pēc pelnītas pļaukas.
Naida jūtas piedei: dvēseles pa-matspēkiem.
Tās, tā sakot^ šēž cilvēka
zvēru dārza pirmajos sprostos.
Visu tautu senos laikos, kad cilvēks
vēl nebija sācis pārdomāt par sevi
pašu, naidu ieskatīja par dabīgu,
neslēpjamu un pat cildenu lietu. Homēra
eposā AchiUs trako asiņainā
atriebē par sava drauga nāvi, un
auters.to apdzied-ar tāduv pat god^»
bijību, kā visas citas šī varoņu varo^
ņa cildenās īpašības. Te vēl naida
lauva ir legāls pilsotiis, kas brīvi
pastaigājas pa pilsētas galvenam ielām.
I
Cilvēkam sākot domāt par 5evl
pašu un attīstoties sabiedriskai un
tikumiskai kultūrai, viņš' pamazām
panāk dvēseles zvēru dārzā apzinātu
. kārtību. Dziņas un jūtas mēģina vērtēt,
saskaņot: dažas iekēdz stipros
gribas krātos, citām liek strādāt dienas
darbu. Raksturīgi, ka naida lauva
visās pietiekami nobriedušās kultūrās
zaudē sava legālā pilsoņa tiesības.
Naidu un atriebību degradē kā
netīru un neglītu; riebīgs tas ir pie
ķīniešu gudrajiem, indiešu smalkajā
kultūrā, grieķu filozofijā (jau Empe-doklš).
Naida un atriebes dievietes
telo nejaukām sejām.
Drausniīgus sitienus plēsīgais lauva
saņem no Kristus zižļa. Te naidu
met vistumšākos dvēseles pagrabos,
lai to nomirdinātu un atbrīvotu cilvēci
mīlestības gaismā. Tā ļblja grandioza
cilvēcības sasliešanās pret
naida likumu valdīto sabiedrību.
Bet šī varenā sasliešanās nesa sevi
ar! lielus maldus. Sīkstais naida un
atriebes lauva vlsiimā nav nomlrdl^
nams, - - v i ņu var tikai degradēt, nosprostot,
vājināt, nodarbināt. Jau
pašās Kristus līdzībās , vīna kalna
kungs liek nomaitāt nelietīgos dārz-f
niekus. Kā sarkanas liesmas naids
«vērojas baznīcas koncilos. Savu
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-09-07-01
