Bavarijas Latviesu vestnesis, July 14, 1951

              Viltu iSj
• irirīnlēkli», l5
Jbd, «iet «Iii
ilikv kiTi tketi Nig
, J ftitlattviditt I i i
to «ot tik v i i il
"fiŗti Pit itf#iķ«|
I t doauf VldJM M
^ Asttnnniclīl
liēniti vIrdL
AiitM Čfflicīt t»
dittdiOM • M U l
mt mm Hlllilll^rai
ļiodlto ikitnipm»^
oU pi9€kirtl9i itiD^
Itt pt urgpMtiiii.
.oJU kidt Miliiai
piedsifojati ^mm
i! ikujo, mijtt,
lafii.
rt«ritoriji:C*iW»^
iviMlIi tttfki ^
jaf ir «SL«i»
dti 30 » i B .
Ķoittsbijii tiiittf»»»
Lt partkitli
ļ o t i i mjļ^ ^Siir
ļnodolM V
L tautu '
|vid!lr»jf'^
t prtt ^
lATVIA
tilvto Newipaper
-SLtajj VUif Jantims, Auguist-
EfkPetfflold, Uger, Germanf,
J2JW»tdorf 02, Editorial imd
2S«CWfic«: Gralenai chau/Obb.,
«StAt tfOcffl f«1J1 .J.8 7N't6. ,V IMli oPnh oAnvse .A, iStte l
ST Sobicriptlon rātes USAt
$ 2.— 0' t.50 montUy.
#irrfrBtaifj. WWe«iilIhlieeiimme/rO bDb.n, īcGkeenrnd,a ny.
a'tJdcf weekly. Circul. 11.000.
2!jj0y IRO. Membership: AB-
' ^ ^ t t o n of ihe Pree Press.
Nf. 54 (4M)
Sēitdtttu 1051. g. 14. jmiU
InUt tiMdItBit «B Mitdi«&H.
Mtrllfi Utvtdhi Cffitiili Ko-
•iteli. Gthmais redaktoit: Mak­sis.
CoIItit. «alv. red vieta V
lesiņl Redaktori: G Gitabtrgs.
P. Klias, £ Mi^eks, L Sverca.
Apgāda saiaaiedbas vadītijs li
Zlgait. Apgidi oa redikdjti
adrese: (t3b) Grafeaasc^ao. Obb..
leger. AostriUjas redake. vad-t
A. Salts, 11, Uadea Aveaoe.
WaadeQree, Ballarat Vlc. Aastralla
Baumas un fakll
yir padomju miOfāru gafavo
§anos Aiuļramvacila
javu VmSNIEKI C E R R U D E N I P A S T A I G Ā T I E S P A R I Z I A R S K AI
STĀM S I E V I E T Ē M U N P E L D Ē T I E S B I A R I C A S J Ū R M A LA
B e r l ī n e (Ig). - Viens nočauksti kari" cīņas paņēmieniem
ir baumas resp. nedrošības sajūtas radīšana pretinieka pusē. Tfidēl
irl rialumu pasaulē apgrozās Uk daudz ziņu .,no drošiem avotiem"
pir auitrumu gatavošanos un it kā drīz gaidāmu karu. Slm tematam
l^skaras OP preses dienests Hubeirta fon Tobiēna raksta kurā
iHip citu sniegts ari daudz faktiskas informācijas par komiinJstu
Ullda veida gatavošanos Vācijas austrumu Joslā» kā ari mēģināts Iz-llMidrot
gan baumu, gan patieso faktu nozīmi.
IleseD daži Berlīnes vakara laik-
Hlftļ ar virsrakstu Šogad kara ne-
|Slfii!e(ha Maskavā akreditētu dip-k8iitu
informāciju, ka padomju val-
|kt nedz gribot, nedz esot epejīga
^ tagad sākt karu. Bet vai m dip-iļiiiti
nevar maldīties? Padomju ag-jitljas
karš ir biežļ pieminēts temats
H vien rietunfļos, bet ari „labi infor-
«ustrumjosias aprindās. Tā
Ijadus, ari šogad jau kopš februāra.
Vidusvācijā notiek padomju ma-ļjŗni,
tikai šoreiz informācijai par
^ dots gluži cits ietērps. Kamēr
l|rilt lubigos gadījumos arī no ofi-dUai
puses viscaur centās uzsvērt
liMvru ^nekaitīgumu", tagad visas
issteresētās iestādes īpaši nopūlas
^i-*«»*us ietīt izteiksmīgā noslēpumu
«|iz visiem notikumiem liekot
Ittst kaut ko īpaši nozīmīgu. Kāds
i»ju virsnieks "Drezdenē pat iz-
Tats Eiropas
Itiro tinta paliks, bet Staļina
innijasate^^^ naku&s/
I I B T U M B E R L I N E S L I E L V E C A K A IS
mOOO SKATĪTĀJU K L A T B O T NE
AmAJ PIEMINEKLI BOJA GĀ­JUŠIEM
„GAISA TILTA" C Ē L A ­JIEM"
Ittllne (gi). — Simbolizējot aizgā-k
gadu laikā kaldināto sadarbību
•ittam un brīvībai Vācijas un pārē­jo
rietumvalstu starpā, Rietumberlī-
Ml Uelvecākais Ernsts Reuters
ttdOOO skatītāju klātbūtnē svinīgi at-ttlia
pieminekli Berlīnes gaisa tilta
•ptrSciju laikā bojā gājušajiem sa-iiidroto
lidotājiem. No visām Berlī-
Iļ» malām uz atklāšanas ceremonija
^^ ieradušies visdažādāko sabiedrī-slāņu
pārstāvji, lai apliecinātu
%atijds un pateicību rietumu 6a-
«sirotajiem, kas savā laikā ar tagad
piMales vēsturē iegSjušo gaisa tiltu
P^drgāja Berlīni no izmērdēšanas
^ii krišanas boļševiku rokas. Triju
^uasabiedroto pārstāvji atbildes
^as izcēla vēl ciešāku sadarbību kā
lēnīgo ceļu uz Eiropas-l;)rīvību. Ce-jjoonijai
beidzoties, ap pieminekli
izveidojies īsts ziedu un vaioagu
(Turpinājums 8. Ipp.)
IfarMahals Isnma
t Kiliongas miera sarunu pirmās dienas
5» «iTaSM Uolu skaidrību.. Vienīgi !»•
••jļ ilņu aģentūra Tass, kā ari Peliingas
•'{•«glingas raidītāji paziņojuši komū-
Jļjtmatt vedēlu noteikumus. Tie paredt
5 Pl«tis buferjoslas ierīkošanu abpus
* Jļ- gtadam,' tūlllēlu kara darbības pār-
5JwM, steidzīgu ārzemju Itaŗaspēka vie-
BVilSanu no Korejas, gūstelcņu apmal-
^ II Ciivvlillaa«s pnāarrvvaalMdeosa nimordliibhiinnāāiš^aAnnui l bbuuffeerr--
JJ*- kietmnu novērotāji domā, ka šie pa-
JJp priekšlikumi, kopīgi ar UN projektu,
rjl «bl varot noderēt par sar«nu bazi.
2 iespējams, ka UN pieltritls sabied-
«ŗaspēka alvllkšanai no Korejas, bet
Js kā par polltisliu problēmu varēšot
,J«l tik»! pēc mlerllguma parakstīšanas.
J2;*^» armijas komandieris Vanfllts
brīdināja no pārliecīga optimisma.
2J» koBūnlsti var kufu katru bridi sāki
^J«»«o jebkurā frontes sektora.
,^Wl«n ģen. Rldžveja galvenā mītne
2^l«t ka miera sarunas Kalsongā pagai-
2Jr'*'*«»k*«r jo komunisti kategoriski
^J«*M pielaist sabiedroto preses par-
225; Komunistu karavīri okupējuši un
Jr«f gaivano ce|u uz Kaisongu. kas ra-jŗ
«Mōātu neuzticību sabiedroto vlrsnle-b
a.fa tīOn\e% vidējā sektora rietu-lakoncentrēli
ievērojami komunistu
skaitlisko stiprumu vērtē uz
Jļ^ Ceļi mo^u patlaban atrodas pirmā
Uf* Maerikāņu moderno turboiznicinālāju,
Atlantlka pakta valstis. ASV
iransporta rektora komandieris brl-r'JļJo^
iUs Nicljolsons paskaidroja, ka
. l i i . u " ^ ' ** «»ot Pi"nS strūkliņa ' no
•aerikāņn turboiznicinātāju strau-
^ • ku plūdiSot no ASV ui Eiropu.
teicies draugiem, ka rudeni domājot
pastaigāties Parižē ar skaistām sie­vietēm
un peldēties ^Biaricas jūrmalā.
Armijas apmācību laukumos Vidus-
Vācijā — Ordrufa, Templinā, Kenigs-brikā.
Veisvaserā u. c. aprīlī un mal-jā
koncentrētas epēcīgas padomju
Vienības, kas tur novietotas pastāvi-gai
dzivei un pienācīgi apgādātas,
tā ka vajadzības gadījumā īpaša mo­bilizācija
butu lieka. Vācijas padom­ju
joslas lidlaukos starta gatavībā
atrodas daudzas vismodernāko turbo,
iznīcinātāju eskadriļas. Novērots arī,
ka krievi uzpilda savas milzīgās deg­vielu
un munīcijas noliktavas. „Tau.
tas policijas" aprindās dzirdēts runā­jam
par jauniem atvaļinājumu -aizlie.
gurniem, un, kā dzird. SED aprindās
lauzot galvas par problēmu, kā sagā­dāt
politiski uzticamus speciālistus
novietošanai attiecīgos amatos Rie-lumvācijas
rūpniecibā. Kemnicas —
Zigmaras — Senavas rajona fabrikas
Textima vadība pat jau eeot izrau­dzījusi
nPiemērolus" ļaudis vadītāju
posteņu pārņemšanai Nirnbergas tek-siiluzņēmumo
».
No Saksijas bez tam ziņo, ka Stein-bornas,
Boras, CePlas, Sohavas, Ro-nas,
Kenigsbrikas un Svepnicas ra­jonā
3 pilnīgi motorizētas kara laiku
apmēru padomju divīzijas sarīkoju
š.i^s kaujas šaušanu, piedaloties tan
kiem un ..Stalina ērģelēm", kā arī
sapieru un kājnieku kaujas apmācī­bas.
Iedzīvotāji naktīs no liela attā­luma
dzirdējuši detonāciju grāvienus,
redzējuši „katjušu" bateriju šāviņu
spocīgos uzliesmojumus, a*'al ska­tīdami
nejaukā vizijā aizgājušos ka­ra
laikus. Citā Saksijas daļā, dienvi­dos
ni^ Veisvaseras, pie Nochtenas —
Boksbergas ceļa krievi stacionējuši
50.000 karavīru un mežo» pret gaisa
novērošanu nomaskējuši ap 1000 tan­ku
un triecienliclgabalu. Tie visi ap
gādāti ar kaujas municiju. Turpat tu
vumā pie Pozelas, Svepnicas, Veisva
sēras, Daubicas, Citavas un Lebavas
telšu nometnēs novietoti daži tūksto
ši „tautas policistu", kurus šeit, pil
nīgi nošķirtus no satiksmes ar ārpa
siauli, padomju virsnieki pamatīgi ap
māca rīcībā ar viegliem un «magiem
kājnieku ieročiem.
Tie visi ir fakti, atklāts noslēpums
par ko būtu jārunā mierīgi un bez
panikas, — izsakās raksta autors To
biēns. Politikā tālredziba pat prasi
tu, lai par šiem faktiem runā. Viss tas
notiek territorijā, kuras valdnieki^ vē
nesen inscenēja tautas nobalsošanu
pret Vācijas remilitārizāciju un pa
mieru, bet rietumos ar savu „mier
kampaņu" un. panikas noskaņojunia
veicināšanu cenšas radīt mierīgās
dzīves sajukumu. Šādas masīvas bru
notas demonstrācijas tomēr vēl nav
pieliekamas drosmīgi sāktam un sek­mīgi
nobeidzamam karam. Jau tagad
gribēta kara ieganstu krievi viegli bū
iu varējuši sameklēt Korejas konflik
tā, bet šķiet, ka arī Kremlis kaut ko
mācījies no Hitlera neprāta pasāku­miem.
Bez tam arī Maskavai nav
svešs apstāklis, ka padomju blok-tautās
pastāv iekšpolitiska rūgšan
un kara nogurums. Tādēļ, — tālāk
komentē raksta autors, — komunistu
lielajai rosībai ir cits izskaidrojums.
Laiks darbojas par sliktu Kremlim,
bet Maskava arī nevar atļauties sev
nekādu pārsteigšanos. Pasaules revo-ūcijas
plānu iedzīvināšanai nepiecie-šamas
paklausīgas masas. Tāpēc boļ­ševiki
tik melnās krāsās iztēlo ..rie­tumu
kara kūdītāju agresijas plānus",
bet rietumos ar ieroču žvadzmasanu
un svētulīgu „pacifismu" meģma vai­rot
bailes un nedrošību. Maskavas
mērķis ir kultivēt gatavību: austru­mos
- gatavību triecienam, bet rie­tumos
- gatavību ļaut satriekties.
Miera un brīvības saglabāšanai To-biēns
raksta beigās ieteic vispirma
kārtā divus vienkāršus, bet ietekmī­gus
līdzekļus - apdomu un speķu.
P L A U Š U SLIMNIEKIEM C E R I B A ļDūmu aizsegs
I Z K L U T N O ELISA SALAS Koreia
GiU-VOJUMI JĀIESNIEDZ LĪDZ 25. JŪLIJAM - AIZSARGIEM VtZAS
VEL NEIZSNIEDZ
Pastiprinoties DP veselības pār­baudēm,
ASV veselības pārvalde
kopš maija beigām Elisd salā aizturē-ja
vairākus simtus Eiropa« bēgļu, to
vidfl ari vairākus latviešus. Starplai­k
i gan aizturēto veselība vēlreiz pār­baudīta
un vairumam dotai tiesības
ieceļot Sav. valstīs. Daļa tomēr ieda­līta
t. 8, A grupā. Tie atzīti par sli­miem
^r tuberkulozi aktivā veidā, kas
apdraud citu veselību, kāpēc Ameri­kā
nav Ielaižami.
Ieceļošana» iestāžu lēmums bija, ka
piklēlie noteikti sūtāmi atpakij uz
Eiropu. Daudzas organizācijas šādam
immigrācijas iestāžu lēmumam nepie­vienojās
un iesniedza protestu, savu
rīcību motivējot ar to, ka ASV vese­lības
pārvalde savā laikā tagad aiz­turētos
atzinusi par v^eliem un de-
Biivas pasaules
valstis izbeidz kara
stāvokli ar Vāciju
Bonna (oe). — Bornias valdība ne­dēļas
sākimaā saņēmusi oficiālus pa­ziņojumus
par kara stāvokļa izbeig­šanu
no ASV, Lielbritānijas, Franci­jas,
Kanādas, Dienvidalrikas ūnijas
un Austrālijas valdībām. Līdz ar to
turpat 50 valstu rietumu puslodē iz­beigušas
kara stāvokli ar Vāciju.
Pre5wde«\td Trumena vēstījumā kon­gresam
teikts, ka kara stāvokļa iz­beigšana
ar Vāciju neietekmēs oku-pilci|
aft poliftiku, bet ka tā uzskatāma
par psicholoģisku f tktu. kas atdod
vāciešiem viņu ..normālās tiesības".
Trumens izteica nož^u, ka ..Pad. sa­vienības
nostājas dēļ", patlaban nav
i€»s*pējāms parakstīt miera līgumu ar
vienotu Vāciju. Arī Lielbritānijas
ārlietu ministrs Morisons apakšnamā
paskaidroja, ka angļu okupācijas po­litika
nemainīsies pēc kara stāvokļa
izbeigšanas. Opozīcijas vadītājs Vin-stons
Cerčils norādīja, ka Vācijai ar
Lielbritāniju jžatrod kopīgs ceļš, un,
vadoties pēc UN pamatprincipiem,
jāsadzīvo mdermlllgā draiidzlbā. Pa
rīzē kara stāvokļa izbeigšanu uzskata
vairāk par sensacionālu jaunumu,
nekā par pastāvošās situācijas de fac
to atzīšanu. Ar kara stāvokh iz
beigšanu, mainās Francijā dzīvojošo
vāciešu statūts, un ar tikko izdoto
dekrētu Vācijas pavalstnieki Francijā
jau pielīdzināti visiem pārējiem ār
zemniekiem. Tas nozīmē, ka vācieši
turpmāk varēs Francijā atvērt kon
tus pastā un bankās, uzstāsies tic
(Turpinājums 8. Ipp.)
vusi piekrišanu to ielaišanai ASV.
Abas puses principā vienojušās, ka
ieceļotāji varēs palikt ASV. ja attie­cīgās
organizācijas vai privātperso­nas
garantēs par viņu ārstēšanu. Da­žas
organizācijas jau sākušas priekš­darbus
šādu garantiju rašanai. Paiesi
tomēr vēl ilgāks laiks, kamēr nokār­tosies
formalitātes un sagādāti ne­pieciešamie
līdzekļi. ImmigVācijas
pārvalde no galvojumu.devējiem pra­sa
par katru aktīvās tuberkulozes
slimnieku iemaksāt 1000—2500 dol
garantiju, kā ari norādīt sanatoriju,
kurā slimnieks ārstēsies līdz ASV
veselības pārvaldes ārsti atzīs sli«
mojošo par izārstētu.
Elisa salā aizturētie, pēc informāci.
jas no ASV, gatavojoties rfkot bada
streiku, lai tādējādi uz ievi vērstu
amerikāņu sabiedrības uzmanību.
Labdarības organizācijas aizturētos
aicina no šāda soļa atturēties, jo tas
varētu radīt tikai šķēršļus.
Latvian Relief prezidents H. Liel-nors
norāda, ka galvojumi Latvian
Relief jāiesniedz vēlākais līdz 25. jū.
lijām, jo vīzas lidz gada beigām iz<
sniegs tikai tiem DP, kuru lietas ie«
ceļošanas procesā Vašingtonā būs ie«
sniegtas līdz 31. jūlijam. Latvian Re­lief
saņēmusi ari informāciju, ka aiz­sargiem
ieceļošanai ASV vīzas pagai*
dām vēl «neizsniedz.
Vašingtona pārtrauks
tarifa priekSroclbas
importiemno
padomju Latvijas
Vašingtona fip). — Saskaņā ar ASV
kongresa rīkojumu atcelt visām ko­munistiskajām
zemēm jebkādas
.priekšrocības tirdzniecībā ar ASV,
prezidents Trumens nesen uzdevis pa
ziņot Pad. savienības un padomju va
saļvalstu valdībām, ka pēc uzteikuma
termiņa notecēšanas, tās vairs nebau
dīs nekādas muitas tarifa priekšrocī­bas,
un importiem no šīm zemēm
turpmāk piemēros muitas likmes,
kādas uz tām attiecināja 1P30. gadā.
kad ASV tās savstarpējais tirdzn'ecī
bas ietvaros samazināja. Kā AP ziņo
bez Pad. savienības, Rumānijas, Poli
jas, Bulgārijas, Cechoslovakijas, Ķī­nas,
Austrumvācijas un Austrumber
līnes jaunie ierobežojumi skars ari
importus no Albānijas, Igaunijas, Lat­vijas,
Lietuvas, kā arī no Korejas
Kuriļu salam, Dteņvidsachalinas, Tana
Tuvas un Vietmina ncmieinieku ie­ņemtajiem
Indoķīnas apgabaliem.
Drudžaina sacensība par
valdonibn gaisa
F-85 SABRE LABĀKAIS TURBOIZNiCINATAJS PASAULE, BET KRIEVU
LA-17 PĀRSNIEDZ PAT MIG 15S
Grafenaiivi |Rx).—
,.Mūsu iznīcinžtājiem
jābūt vēl ātrākiem!"
nrcses intervijā iztei­cās
amerikāņu aviā­cijas
kapteinis Džems
Džebara, kas kā pir­mais
saņēm'is apbal­vojumu,
ko iegūst par
5 ienaidnieku turbo-lidmašīnu
notriekša­nu.
Savā 62. kaujas l i ­dojumā
virs Jalū upes.
l'3s notrieca ari sesto
MiG 15s.
Līdz 10.000 m augstumam abu ma­šīnu.
F-86 Sabre un MiG 15s. ātrumi
ir apmēram vienādi, bet lidojot aug-
Mig ISs kura pārikurau
gaitā vairākkārt atklāti atti-no$(
asertkāņu aviāctlas ipe*
ciālistl. ASV avilciias rOp-niecība
dara visu. lai vUlo*
vāki laikā pārspētu io pa*
domlu lidaparātu.
Amerikāņu lidmašī­nu
tēmēšanas ierīces,
kas ir ļoti precīzi
sinchronizēt^s ar lož­metēju
mechanismiem,
ļauj sasniegt lielu trā­pīšanas
drošību, kas
turpretī nav novēro­jams
pie komunistu
lidaparātiem. Kā Dže-bara
tālāk izteicās
tad, piemēram, uz vi.
ņu MiG 15s šāvuši 7
reizes, bet nekad tas
nav trāpīts.
Amer:kaņu lidmašīnām jāuzlabo ne
vien ātrums, bet arī apbruņojums. CI-
_ _ . nās ir pierādījies, ka kaut vai 15 12,7
Btāk!' amerikāņu iznicinātāju motora ļ mm ložmetēju kārtas nav tik posto^
ļaud'a samazinājās un MiG I5s. tad ir šas un bīstam.as, kā 2—3 kārtas 20
pārāks ātrumā un kāpšanas spējā. mm lielgabalu šāviņu, kaut arī pirmie
„Mēs taču nevaram nošaut pret.nie- izšauj 1200 nesprākstosas lodes ml
ka lidmašīnu, ja hespējam to panākt,"
imrpināja Džebara, ..un tikai, pateico-tties
mūsu pilotu pārākām taktiskām,
nūtē. kamēr ātršāvēja lielgabali 760
granātas. Amerikāņi kā pirmo ar 4
r r 2^ ^ lielgabaliem apbruņojuši jauno
stMtēģis^am un techniskām zināša- F-89 Scorpion, kas sevišķi domāts
nām. ko tie ieguvuši lieliskajās apmā
čību skolās, kurām nav līdzīgas ne-bumbvedēju
apkarošanai.
Turbomotoru milzīgā degvielas pa«
vienā citā valstī, tie ir varējuši pēdē-ļ tēr.ņa dēl, M;G tSs gaisā spēj palikt
jā laikā notriekt vairāk kā 30 komū-Mikai stundu, tā ievērojami šajā ziņā
ūistu turbolidmašīnas, kamēr mēs paši atpaliekot F-86 Sabre. Komūniiti spie
zaudējām tikai vienu,' (TarpifiSju]B0 7. Ipp)
Cerēt labiko un gatavoties ļaunā­kam,
šādi noskaņojumi oficilllt po*
lltisk&s aprindās Vaiingtonā HgsidI*
ja sarunu uzsākšanu par pamieru Ko­rejā,
un nekur vēl nebija vērojama
tieksm« atbrīvoties no aizdomām, ka
Maskava un Pekinga varētu gatavot
Helaf lamatas UN spēkiem Korejā.
„ST varbūt ir mūsu ienaidnieka vis­lielākā
viltība," tā dzirdēja izsaka*
miei daudzus kongresa locēklus pirms
sarunu sākšanās.
Ziemelkorejiešu un ķiniešu atbildi
uz ģen. Ridžveja abiem priekšliku­miem
amerikāņu amatpersonas apzī­mēja
par „labu atbildi". ]o tā bija.
pirmkārt, laipna (sarkanie parasti nav
laipni), otrkārt, tā neiaturē]a nekādu '
propagandu (gluži nepafasta parādī­ba)
un, treškārt, tā bija īsti piemēro­ta
dotajos apstākļos.
Tās visas ir labai zīmes un tik tā­lu
viss būtu kārtībā. ..Bel mums to­mēr
jārīkojas loti. loti unnanigi." tā
šinīs dienās izteicās viena no redza­miem
ASV diplomātiem, ,.un jātur
acis plati vaļā iespējamo triku dēl."
Viens apstāklis it īpaši liek ameri­kāņiem
,.turēt' acis vaļā'*, un proti
fakts, ka par ķiniešu ..brivprāti-go"
pārstāvi pamiera sarunās izrau­dzīts
neviens cits kā ģen. Pengi
Techva. kas lldzparakstījis sarkano
atbildi uz Ridžveja priekšAkumu. Bet
šis pats Pengs savā laikā bija arī gaļ«
venais delegāts pamiera sarunās, ko
bija aranžējis ģen. Maršals atarp
Cangkaišeku un Ķīnas salkanajiem
1946. g. Pengs toreiz lieliski Izmanto­ja
naivi noslēgto pamiera» 1^ tā aiz­segā
pārvietotu tavu karaspēku Man-džurijē
un to teicami apgādātu ai
pārtiku un municiju*
Rezultāts bija spīdošs. Bridi, kad
iis pamiers izjuka. Ķīnas H^k^nB ar­mija,
lieliski apgādāta un apbruņota,
bija jau ieņēmiusi iespējami izdevīgā­kās
pozīcijas, no kurām izejot tā zi­benīgi
satrieca Cangkaišeka spēkus.
Tā varēja būt tiklab nejaušība, ķā
apzinīga rīcība, kad tikai pirms da­žām
dienām, Ķīnas komunistu parti­jas
dibināšanas 30. gada dienā, ķī­niešu
bruņoto spēku komandieris
Cute atklāti paziņoja, ka savu galīgo
uzvaru sarkanie sagatavojuši, organi­zējot
armiju un partiju tanī laikļ*
kad Cangkaiseks noslēgtā pamiera
laikā atvilka elpu. Pekingas komuni­stu
radiofonā Ču paziņoja, ka Ķīnas
komunisti „mobilizēja visu savu ar­miju,
partiju un tautu tā saucamā pa­miera
periodā". Tālāk viņš teica:
„Tāpēc arī mēs varējām pikāpenis-ki
vājināt kuomintanga (nacionālistu)
spēkus, vairot mūsu spēkus un apbru­ņot
tos ar ieročiem, ko atņēmām kuo­mintanga
karaspēkam atbrīvošanas
cīņu gaitā." Nemaz neslēpdams savu
divkosību, Cute piemetināja: „Ko-mūnistiem
tas bija jādara, jo citādi
nacionālisti to būtu darījuši. Mēs pie­nācīgi
sagatavojāmies, tā kā btļām
gatavi satriekt Caiigkaišeka militāro
uzbrukumu tautai un revotOcijai jeb­kuru
brīdi, kad tas būtu nācis." Sie
vārdi liek mums daudz ko pārdomāt.
UN armšjas sekmīgās operācijas
Korejā nostādījušas komunistu spē­kus
diezgan smagā stāvoklī, ūn sar­kanajiem
tagad vajadzīgs laiks reor­ganizācijai.
Sāda reorganizācija paš­laik
pilnā gaitā Mandžurijā uz ku­rieni
pēc amerikāņu aviācijas mini­stra
paziņojuma, krievi pēdējos pāris
mēnešos nosūtījuši ap 1000 lidmašīnu.
Tūkstošiem padomju virsnieku un in­struktoru
tagad apmāca ķiniešu izla­ses
divīzijas krievu armijas takMkā
un jaunāko ieroču lietošanā. Tāpēc
arī Pentagons uzdevis ģen. Ridžve-jam
uzmanīgi vērot, vai sarkanie ne­gatavojas
uz kādu negaidītu manevru
vai triku.
Neraugoties uz visu to oficiālfe
Vašingtonas politiskās aprindas rau­gās
uz Korejas pamiera sarunām ar
zināmu optimismu. Par labu zirni uz­skata
ari komunistu izraudzīto saru­nu
vietu — Kaesongu, kas liec-not
par lietišķību. „Mums, protams, jā­būt
uzmanīgiem," atkārloja šl raksta
sākumā minētais ASV diplomāts
..Bet mēs nedrīkstam airaiirst, ka vļ.
sa ŠI lieta izskatās pēc realitātes."
Cik ilgs mūžs būs lemts eventuālam
pamieram, tas, protams, Ir cits jautā­jums.
5»P
• i t i
ll
•ii
1 =f 'I
-it
4
Cii
' i