Bavarijas Latviesu vestnesis, December 17, 1949

              4 , r ,
'mm-'- - • V LATVIJA Sestdien, 1949. g. 17. iSeceinbīl
^ ^ ^ ^
t.I1)tZlBA8 A K C I I A
m akcija darbojas jau la*»
tm tāa ajpjonu kļō^^ ar-
' Darbs isn^ršas divps
^JcinKārt, dara ļjfeu
i6 neatlaidīgi lūdz un
^ iB^d^Jot tautas trauslākajai
^idbvi^ gan tautiešu, gan
_ t a u t u piederīgo vidu; otrkārķ Iptefc^ lilgUmi/kas n ^ svejās
iPIv problēmu^ jo katrs lūguma
;ū8^a paSu tautiešu labā gri^
l l ^ s a v a n f tuvākam. .Ļoti
;gi ir Anglijā dzīvojošie lat-
It ^LOk, ko daži no viķiem rak-
.^aHdzibar akd^ sērdieņu
>« ir iiels un' svētīgs darbs,
i * ; lagt, lai turpmāk. pē6
biežāit apellētu pie tautiešu
iasi Būtu Jabi, Ja ^
^ t i pai«d|t08 ari Londonas/
m Wi l^ieSi vatbūt nemaz
i m tik skoi^, cik katri unneva-
Jķ|ut kb tolt, Bet jo biežāk
" ļd īitrāk mēs pamostamies
«um tamanii to ceļu, jpa kuru
aicina daudz cietusī dzimtene
^Jtautiete Anglijā, kas pletel-
^ J i u ^ sJjrsnīgl saka:
Jau vairāk nekā d i -
m rmm tik bagāti,'
toOsu draugiem Vā*^
^ i ^ * " ^ ipatlkai, bet varam
pēc i^P^jas. Bet^mu^^
ka maiia rīcība Ir at-i^
frtētai , Usmu šajos gados
.iļi^s'^ daudz ļ^^
I|pltt mē^^ i^ mērīt ar5
tēvzemes un tautas nsflile-kāda
aizšauta Dauga-r,^
aga vārdds, kuri Uck niums,
lljiģibm ,uņ klusiem;-»iSirsn!gi
palīdzības darbrf, ar ko
gādāt labvljļus mūsu trfi-tautiešiem
Vācijai Kaut
l^mēnešus esmu slims ar plaušu
dori un ārstējos sanatorijā,
g r i b u un v a r u mazlieļt
jnāt kādu tautieti Vācijā. 29.
iļ)i* nosūUju naudu Zviedrl-l^
firtik sainītis kādam trū-tautietim
kā vienreizēja ^ t -
...^^ ^ivātta no m^nis. Esmu Dau-
:.J®lii'^vanag5/V ^, ,.
p i ^ i M s u šo tautiešu vārdi nelle-liiia,
kāds včseto' un cildens gars
lAIio latviešu trimdinieku vidū. Vai
Y ^ neliek pārdon^t, , kurp
tAuti^ noved nesaskaņas un zaimi,
m ka tikai sadarMba un sapr^Sa-
Sf i i s , le^tība un cieņa piet citu uz-
• : spēs tautu un dzimto zemi
i^t saules gaismā. •
I 1^ palīdzības darbā, vienoti
jdņā 'par dzimtenes ^atgūšanu!
Mm^es bez apgādnieka, veci jaudls,
ftS uc. tauUdfi kam nav iespējams piles nevienā no pašrelz}^^^^^^ lzwj
•^šš schēmām un kas vēlētos, lai
un BSP lat. delegācija tiem
akctjas" leti^arol sameklā citās
lemei „ktttttmātes"i t.,> ātsauCīgaa SSkes. W Vācijā paUcēJlem sniegtu
« S ^ & l f ^ morālisku atb^tu. alctoāu
sirsnīgas vistules vejja
^ V te^^ pastam, pēc lespā; SSrimlodā), M «rt uzņtoum^^^
Mtttlt iLa^Jas redakcijai vai BSP^ lat-nel-
Briaziņal, Tannenbergstr. Ess- uSrS3N.'l4a). Nepieciešami lūgum^^^ Dl^ienot nometnes .'komitejas, bāgļu
iestāžu valVadītāiu^^^^^t
darbinieku atsauksmes, kā ajī norājHt,
S kāda vārda pubUc6jama atbilde lalk-ākstā,
m to paāu Adresi aicināti rakstīt
. tie taihieSl un organizācijas, kas ap-
^ W gratalei^iem Vācijā sa^ meklēt Citās zemēs atsaucīgas „krust- inltes*^ vai .Acrusttēvus'V
i y^ \
^^^i-katram lūgumam atsevišķi un plaStel 'm'mSč&i. nav iesp W Zemāk
, ; r ā & ^
^^*mSm ^ Vlrcburgā (emigrācijas Uetā
S E s l m ) . H. >R. R . . ^ ^ ^ J ļ S? ^ I t o L SamplņS - Svfibu Gmlņdē,
lmll^vfSp^&e^nb^er^gāS. ^. Džordžijā, ASV: J. Labējs
l a ^ iplefe2^ciiaLPi?v«ļS^!j
S ^ ^ ī b u VMGIS prezidente Mlss
^ X b a Atlahtfilneklē lauksalmnļ^u 1Sm«ii"no DP vidus — nosūtu, turp Jūsu
A A; GI^^^^ U^ete Dzēr.
Krastiņa 7. Bodentelchfi
SupStos Jo «irsnīgl iestājas Cerčila
i i l ^ r t ^ M. Mūr-iSl^
•jvieiill.ia HourtMu TekMsa,
fShikik Ai Snors — Nelstate. ^,
^§5fjir iSiSSnibtf «'«'••««"i, ,5»"
Xrii3kī ^ Esllngenā. \ ^ ^
-l5^ Anglijas svētku balvas: JuchņevlCa,
Mv Krevica, Una tasmane. -
NO vaiingtoiias, ASV: Erna raozola -
Oldenburgā (vispir-is saņemsit ao turie­nei
vēstviU, Jo nezinu, vai Jūsu nometne
ļ i v izvietota).
IzvadSanā Erdinga piedalījis lat-vieiii,
Uetuviešu un vācu kaio}a ga­rīdznieki
— V. ibHikaps 1 . Ban-cins,
Sv. Krēsla nimcija fcardin&la
Mlnclui pmcmigs pārstāvis Min-
Ghf«es dlMēees kapiiola loceklis
mimsiņors prelSts'J. HUiimers, pā­vesta^
nacioD&teis delegāts lietutrie-iiem
kaiion^is F. Kapoeius» 34 lat-vieia
on. vācu prelātti d^(ini, inrfi-
Vesti un kapacč(^a mūki, LaMdlu
nacionālās padomes» Latvieia eenl-rilās
ikomitejas, nometņu komiteju
un kato}u orgimlzācija pirs^vjl,
daudz tautieSa no tuvienep on tā­lienes
un kupls pulks Brdiilgias pil­sētiņas
vācu ledilvotājo.
Mirušā' pāvesta kambarkunga un
nacionālā delegāta latviešiem un
igauņiem monsiņora P. liaurinoviča
izvadīšana balti piesnigušajā Bavā­rijas
Pilsētiņā SMiņgā, kur bija ne­laiķim
rezid^hce» pirmdien, 12. de­cembrī,
sākās ar sēru dievkalpojU|
mu Erdingas draudzes baznīcā. Sv«
mesu ar rekviēmu baznīcas kora, or­ķestra
un ērģeļu izpildījumā vadīja
b f s k ^ Rancāna klātienē paver
sta nacionālais delegāts lietuviešiem
prelāti F. Kapocius, bet aizlūgumu
par mirušā priestera dvēseli izdarīja
bīskaps J* Rancāns. Pēc tam pla­šais
dievlūdzēju pulks ar krāšņa­jiem
ziedu vainagiem nacionālās
krāsās, iesplddīgli gājienā, cauri v i ­sai
pilsētai devās uz kapliču. Tur
sākās mirušā monsiņora p^ējals
vķs^Bemes gājiens uz mūžīgo dust\.
Izvadīšanu vadīja bīskaps J. Ran-cfins,
kas dziļā aizkustinājumfi teik­tajā
atvadu runā aizgājušajam Die­va
kalpam veltīja vārdus np Sv. Pā­vila
2. vēstulei Timotejam: ,,E8 savu
labo- dihl^anos esmu beidzis un bei­gās
man paliek godības kronis, ko
man dos Dievs, tas taisnīgais ties­nesis."
:„Dārgais aizgājējs bija I<atgale$
dēlsi^'^teica bīskaps, «nācis no l A t -
Vijas robežas, Asūnes, kur aug garā
sīksti cīnītāji, kāds bija Sv. apustu­lis
Pāvils. A n P^ot LaurinoviČs bija
^īksļtd, krietns uņ nerimstošs cīnītājs
par latviešu dvēsellim un tautas un
valsts brivību. Es viņu pirmo reizi
lepaeiilu pirmā 2r gadiem archibīs-ķapa
£^rinģoi(iča pirmjā oficiālajā
kpdēmojumā, tCoiā tā laika prof.
Laurinovičs, kaš nāk no vecas'^ga-irId?
Meķtt.^iitņenes/ par
pēdejĀ dusā
mies no vienas sirdsdegsmes par
Dievu im mūsu daudz cietušajām
tautām Lai Dievs piešķir tev mūžīgo
gaismu un taviem pīšļiem atpakaļ
ceļu uz .mīļoto dzimteni." '
Tad rfo nelaiķa kā kopsapul­ces
prezidenta atvadījās LNP prezi­dija
priekšsēdis J . Celms: ,Xiatvju
tautas ciešanu \m krusta ceļš vēl
nav galā. Latviešu kapenes aug v i ­sās
pasaules malās jau desmit ga­dus!
Latvju sirmās uh iesirmās gal­vas
trimdā, dvļEs^les pārdzīvojumu
^un fiziska nespēka pārvarētas,
priekšlaicīgi vairo mūsu tautiešu
kkpenes trimdā. Mums sirds sāp par
katru zaudētu tautieti, bet jo vairāk
sāp, kad zemē gulda cīnītājus vīrus
mūža briedumā. Arī pie prof. Lauri-noviča
kapa mēs saucam — Kam tu
lūzi, ozoliņi, kad bij koki lūzējiņi;
Kam tu miri, bāleliņi, kad bij ļaužu
mirējiņu. Šodien stāvam pie latvju
zemnieka dēla kapa, kas sasniedzis
zinātnes augstumus, bijis izcils ga-vTīdznieks,
jaunatnes audzinātājs, sa­biedrisks
darbinieks, cīnītājs par
savas tautas un valsts brīvību. Viņš
bija nolikts cīņas komandiera poste­nī,
kur viņš ari krita. Latviešu na-donālā
padome pateicas par nelaiķa
nesavtīgo' darbu un novēl saldu mū­žīgo
dusu". Noliek vaiņagu nacio­nālās
krāsās. Vēl no mirušā profe­sora
atvadījās ^im vainagus nolika
V. Lambergs no LCK, J. Niedra no
LNP kopsapulces prezidija, Maikov-skis
no Itatoļu stjadentu apvienīfcjas,
BriSka no latv. katbļu apvieriības, V.
Lods no Latgolas redakcijas, prāv.
Rufis no angļu zonsis katoļu dekāna
tm Libekas katoļiem, A. BudŽe no
Bad;Aiblinigas tm bij. Neietingas
katoļu draudzēm, Kāposts no U l -
i i a s katoļu draudzes, J . Klīdzējs no
Mīldorfas latviešiem, pŗāv.. Vilnis, no
Zvi^rijas latviešu katoļu draudzēm,
prāv. Goldikovskis savā vārdā, Ang­lijas,
latviešu katoļu, Minchenes latv.
katoļu un Latvijai sark. krusta pār­stāvji
un daudzi pavadītāji.
Vieglas smiltis un mūžīgu piemiņu
latviešu tautā. V. L.
profes6rUi audzinājisV jaunus katoļu
garīdzniekus, izpelnījies pāvesta žē-la$
UbUi paaugstināts par monsiņpru,
lldž beidzot k6t^ ar savu karā daudz
cietušo tautu nonācis trimdā) kur
1945. g. 24. decembrī iecelts par pā-vest%
nacionālo delegātu latviešiem
un igauņiem. Trimdā nelaiķis ap­metas
uz dzīvi Vācijas Latgalē Ba­vārijā,
iemantojis ar savu nerim­stošo
darbu un uzupurēšanos dziļu
mīlestību uh cieņu latviešu trimdi­nieku,
vācu baznīcas vadības un ie­dzīvotāju
acis. īsi pirms savas nāves
miŗušd monsiņoru Latviešu nacio­nālā
padome ievēlēja |mr savu
priekšsēdi un, vadot svarīgo LNIP
sesiju, LaurinovičB ziedoja sevi
Latvijas karogam. Mēs viņu tikai
iiz laiku guldām svešās smiltīs, jo
Latvijas brīvības dienā mēs viņu
atkal pārvedīsim atpak|ļ^ un guldī­sim
pateicīgās Māras zemes sniil-tājā.
Pēc' labās canīšanās dodi,
Dievs, viņam mūžīgo dusēšanu un
mūi^gais gaišums lai viņam atspīd.*'
Bīskapa izjustā runa atstāja dziļu
iespaidu uz lielo pavadļtāju draudzi.
: Pie kapa funerālijas Izpildīja Er­dingas
vācu draudzes prāvests, kas
Erdingas iedzīvotāju ^ārdā cildinā­ja
aizgājēja , izcilo personību un
krietno darbu, apcerēdams latviešu
tautas dziļo traģismu nebrīvībā un
trimdā.
Kā pirmais no "aizgājušā monsi­ņora
sirsnīgos vārdos atvadījās nun-cija
kardināla Mincha personīgais
pārstāvis Minchenes diacēzes kapi­teļa
loceklis prelāts J . Tālhāmers,
kas bijis klāt pie mirēja gultas un
redzējis, ka profesors pat vislielā­kos
sāpju brīžos nesūdzējies, bet ar
lielu ticības spēku lūdzis Dievu par
sevi un savu tautu, vēl īsi pirms
šķiršanās no šīs zemes lūgšanā pa­cēlis
savas rokas uz debesīm. Šķī­ries
viens no patiesākajiem Dieva
kalpim.
Dekāns Mūrnieks atvadījās lavā
un delegātūras darbii^eku vārda no
drauga un priekšnieka un nolika
vainagu.
, Tad savam kollēgam, pēdējos at­vadu
sveicienus nodeva pāvesta
nac. delegāts lietuviešiem prelāts
P. Kopacius: „Latviešu tautu ķēris
smags sitiens, ir aizgājis nenogur-
' stošs tautas darbinieks, liels patri­ots,
Sv. krēsla delegāts un dvēseļu
gans. Latviešu sāpes vislabāk i z ­prot
lietuvieši, kuru patiess draugs
un brālis bija aizgājējs. Lietuvieši
sēro jums līdzi. Prof. Laurinovičs
veltīja savus spēkus abu mūsu tau­tu
ilgstošai daudzibai, un to viņš
pierādīja arī darbos. Viņa nāve arī
man ir smags sitiens, jo tā Kunga
vīna dārzā mēs bijām uzticīgi drau­gi
un 4 gadu kc^īgā darbā vadīja-
Dibinās Latviešu
Sūtnis K. Zariņš novembra bei­gās
sasauca Anglijas latviešu sa­biedrisko
darbinieku sanāksmi, lai
liktu pamatus kopīgai latviešu or­ganizācijai
Lielbritānijā. Sanāks­mes
dalībnieki vienprātīgi atzina,
ka jāveido organizācija, kas var
aptvert un pārstāvēt visus mūsu
tautiešus Lielbritānijā. Plašās pār­runās
par šīs organizācijas prak­tisko
izveidošanu izpaudās divi gal­venie
uzskati^ līd\zlgi tiem;, kādi
bija par diskusiju bazi nesenajā
Vācijas ĻNP sesijā: pirmais — ka
jaunradāmā pārstāvība ievēlama
vienlīdzīgās un aizklātās vēlēšanās
visiem Lielbritānijas latviešiem, un
otrs ka jārada organizāciju ap­vienība
no līdzšinējo organizāciju
pārstāvjiem. Vairums" runātāju
aizstāvēja pirmo — vēlēšanu —
principu, galvenokārt norādot, ka
t|idā kārtā iespējams iesaistīt vie­notā*
saimē arī ārpus organizācijām
esošos tautiešus.
Vairāki runātāji — 0. Rozitis, J .
Andrups-Andriņš uc. — tuvāk for­mulēja
vēlamo kopīgās organizāci­jas
uzbūvi un mērķus., Latviešu
nacionālā padome Lielbritānijā sa­skaņā
ar šiem projektiem sastāvētu
no vienlīdzīgās, aizklātās vēlēšanās
uz 1 gadu ievēlētiem apgabalu pār­stāvjiem^
Apgabalu skaitu un ro­bežas
noteiktu mandātu komisija,
ņemot par pamatu koeficientu 1
pārstāvis 500 latviešiem. LNPL lī­dzekļus
dotu strādājošo tautiešu
iemaksas. Jaunajai organizācijai
veicami 3 svarīgākie uzdevumi: pa­līdzība
trūkumcietējiem, darbs Lat­vijas
neatkarības atgūšanai un kul­tūras
darbs. So uzdevumu veikša­nā
jāsadarbojas ar sūtni K. Zariņu,
LNP Vācijā un LNF Zviedrijā. Lī­dzekļu
ra^līšanai politiskajai cīņai
pie LNPL jāizveido llatvijas neat­karības
fonds.
LNPL izveidošanai sanāksme
ievēlēja organizācijas komiteju, ko
uz pirmo sēdi sasauks sūtnis Zariņš.
Komitejas locekļi: A. Abakuks,
prof. Apinis, prāv. Bergs, Bukov-skis,
Jetckalējs, A. Jērums, māc.
Sarkanbārdis, prāv. Savickis, Sprū-džs,
plkv. Strazdiņš, Tomass, prof.
Tone, arch. K. Valdmanis. (LA)
ASV LIETUVIEŠI APMEKLĒS
ROMU
Amerikas lietuvieši sakarā ar svē­to
gadu nodomājuši apmeklēt Ik)-
mu, Franciju, Sveici un Angliju.
Pašlaik notiek piarakstišanās uz 6
nedēļu ilgo ceļojumu, kurš izmak­sās
ap 950 dolāru no personas. Lie-tuvis
jautā, vai nebūtu ieteicams, ka
turīgie amerikāņi pie šī gadījuma
apmeklē ari savus tautiešus Vācijas
DP nometnēs, (ek)
NO RIOAS RADIOFONA:
RAŽOS patofona adatas ŅO ATMIEM
BITEŅBRAUCCJU SACKSTES AR ROKAS GRANĀTAM - SVĒT­CEĻOJUMS
UZ BIŖLLEVUE VIESNĪCU — RĪDZINIEKI SKATAS
TEIKSMU PAR SIBĪRIJU
Šogad uz Latviju atsūtīti $0 jau­ni
autobu^ no Gorkijas. Saņemti
ari 53 vieglie auto, un daudzās
pilsētās tādēļ saaišl darboties tak-sametri.
(Vēl vairāk droši vien ihi-portēti
krleviņi, kas ar šiem auto­mobiļiem
brauks.)
Kirchenšteins pasniedzis sovhozU
darbiniekiem ordeņus un 13 meda­ļas.
Ludzas apriņķa kolhoznieki
aicina veikt lopkopības trīsgadl jau
,1950. gadā un pazii^o: Solāmies no
lOO govīm iegūt OOļ teļus un izslaukt
no govs vismaz 2400 litrus (buržu-jiskās^
Latvijas govis, gan deva vai­rāk.
«.)
Mnistrs Ļebeģevs stāsta par vie­tējās
rūpniecības augšupeju:
Hrmo i^eizl piecgades laikā realizēts
ķ i ^ ļ u un kaļķu ražošanas plāns.
Uzņēmumā Radiotechnika apgūtas
jaunas mašīhas konstruēts auto­māts
patafona adatu izgatavošanai
no atkritumiem (kādiem?). Molo-tova
rifjbiā k o n s t r u ē t a veļas
mazgājamā nAašIm» (atkal viens
No Lietuvas 4 gados
deportēti 400.000
iedzrvotaju
Vācu laikraksts par
lietuviešu pretestības
kustību
Lielais angļu kontrolētais Ijdk-raksts
Die Welt 11. decembra nu­murā
sniedz plašu un šķietami au­tentisku
informāciju par Lietuvas
pretestības kustību, gan neminot
avotus, no kādiem tā iegūta. Starp
Austrumeiropas pretestības grupām,
teU^ts laikrakstā, skaita un apbru­ņojuma
ziņā stiprākā ir ukraiņu
UPA, bet krietnākā organizācija sa­vukārt
ir Apvienotajai demokrā­tiskai
Lietuvas atbrīvošanas kustī­bai.
No citām tā sevišķi atšķiras
ar to, ka kustībai izdevies savas
rindas gandrīz pilnīgi iztīrīt no
^jproyokātoriem un spiegiem. Orga­nizāciju
vada Augstākā komiteja
Lietuvas atbrīvošanai, kas, sastādī­damās
no visu demokrātisko parti­ju
pārstāvjiem^ reizē pārstāv lietu­viešus
arf -emigrācijā. Sīš kustības
ietvartos brīvības pīnitāji lizveido
aktīvo spēku, kura stiprumu vēl ta­gad
vērtē uz 20.000—42.000 vīru.
Tālāk Die Welt atzīmē, ka otrrei­zējās
krievu okupācijas pirmajos
divi gados lietuviešu partizāni b i ­juši
ārkārtīgi aktīvi, un šajā peri­odā
cīņās ļon sadursmēs kritušo
krievu skaits pēc viņu pašu ziņām
sasniedzis 80.000, bet pēc lietuviešu
vērtējuma pat 140^180,000 vīru. Iz­nīcināta
okupācijas karaspēka gan­drīz
visa labākā ierinda. Boļševiki
sākumā mēģinājuši kļūt stāvokļa
noteicēji, ielaižoties atklātās cīņās
un pastiprinot savus garnizonus ar
kusāgām vienībāmi Lietuviešu zau­dējumi
cīņās ar šīm vienībām pēc
krievu ziņām bijuši 20.000 vīru, bet
raksturīgi, ka paši lietuvieši kritušo
skaitu vērtējuši pat augstāk nekā
ienaidnieks — 25.000. Par spīti zau­dējumiem,
krievi tomēr nespējuši
salauzt partizānu cīņas sparu.
Tādēļ boļševiki 1947. g. pārgājuši
uz iespaidīgākām metodēm: GPU
vienību priekšnieks Maskavā ģene­rālis
Abakumovs devis pavēli 4. ar­mijas
nodaļai „Baltija" okupācijas
vienību apdraudējuma gadījumā
deportēt civiliedzīvotājus im, ja ne­pieciešams,
tos iznīcināt. Sākušās
masu deportācijas, kas pirmkārt
skārušas galvenos pretestības ap­gabalus,
īpaši Sauļu, un Viļņas ra­jonu.
No Viļņas apkārtnes vienā
pašā 1948. g. vasarā uz Krievijas
iekšieni aizvesti 70.000 . lietuviešu,
un deportēto lietuviešu skaitu līdz
šim laikam varot vērtēt uz 300—
400.000 cilvēku vai 12—18 proc, no
Lietuvas 1945.'g. iedzīvotāju skaita.
Vienlaicīgi Lietuvā ieplūduši krie­vu
bari.
Sāda Kremļa rīcība spiedusi lie­tuviešus
mainīt savas cīņas mērķus
un arī taktiku, un aktīvās cīņas
vietā pret okupantiem stājusies tau­tas
dzīvā sastāva aizsargāšana: no
kaujas vienībām izveidojies infor­mācijas
centrs.
„Tā Lietuvas atbrīvošanas kustī­ba",
nobeidz Die Welt, „ ir piemērs
mazas nācijas gribai aizstāvēt savu
brīvību pret ienīstu svešnieku uz-kimdzē^
anos. Tajā pašā laikā kustī­bas
attīstība ir brīdinājums: nevie­na
pretestības kustība nevar uz i l ­gāku
laiku-uzņemties atbildību par
represijām pret civiliedzīvotājiem,
kādas rodas no cīņas pret režīmu,
kag gatavs uz visu. Kamēr šī va­ras
sistēma nebeidzas, vīri Lietuvas
mežos stāvēs zaudētā postenī. Taču
viņu stāja uzceļ tiem paliekamu
pieminekli."
krievu jaunizgudrpjums). Super­fosfāta
rūpnīca, skrūvju un uzgriež­ņu
rūjmlca uc. tomēr n e p i l da
pl ā n u. Mēs pilnā mērā neražo­jam
plaša patēriņa preces, pienL,
vilnas audumus, ādas apavus (lai
iztiek vien ar kocenēml). Imanta
ne vienmēr ražo augstvērtīgas pre-ces.
Nesistemātiski strādā Tērauds,
Jaunais komūnārs uc. uzņēmumi
(kur nū palika tā „augšupeja"?) ^
Raidljimis par darba normSm:
Visi darbi iedalāmi 9^ grupās. Par
pēdējās — grūtākās — darba gru­pas
vienas dienas normas veikšanu
ieskaitāmas 2,5 izstrādes di^as. Pie
priekšpēdējās grupas darbiem —
2,25 izstr. dienas — pie&aita, pie­mēram:
kūlīšu- siešanu, pļaujamma-šīnu
apkalpošanu, i ^ f i Icdšanu
komībinētās kuļammašīnāS. (Tad nu
skaidrs, kā var paveikt nwinu 10
gadus m priekšu!)
Vairākās • s v ē t d i e n a s talkās
(droši vien brivprātigās!) Līksnas
pagasta ierīkota 3 km gara radio-translādjas
līnija. Ierokot 40 sta­bus.
RIgfi beigusies zinātniskā sesija
lopkopības jautājumos, kurā starp
citu referējis Kirchenšteins — par
pilnvērtīga uztura nozīmi (nātru v i ­tamīniem!).
Kuldīgas finieru fabrika sākusi
ražot pārvietojamas strādnieku mā­jiņas,
kas ņo iekšpuses izsistas fi<'
nieŗiem. Pirmās d i v a s jau paga­tavotas,
— derīgas sezonas strādā
niekim. (Nav zināms, vai tās var
paņemt līdzi ari, dodoties uz „plaš6 •
dzimteni".) ^
Rīgas d|b:zkopības trests 10 mē­nešu
laikā ražojis 812.000 ziedu un
puķu, pag. gadā tikai 606.000. (Lai­kam
nodibināts puķu skaitīšanas
trests.)^
Molbtova rajonā atklāta pirmā
mazbērnu novietne pēc kara, Mas­kavas
rajonā būs otra un Staļina
rajonā — trešā. (Tiešām progress!)
Rīgas bij. Biržas nams tagad ir
«Republikas zinātnes un technikas
nams".
Agrāk starp latviešu un igauņu
Valku, „paklausot angļu imperi-āHstu
pavēlei", bijl^ novilkts dze­loņstiepļu
žogs, kiiŗa atliekas vēl
.tagad redzamas. Tagad robeža no­vākta.
(Kam gan vajadzīga robe^
ža,. ja cilvēki jau.paši savā zemē
nedrīkst brīvi kustēties!)
Rīgas rajonos rīko sacensības^ ve­losipēdistiem,
metot granātas
un piedaloties k a u j a s šauša­nā.
Pirmajā vietā — Omegas fab­rikas
aktīvisti. Saulaines lauk­saimniecības
technikumā starp'xitu
darbojas m i l i t ā r ā s propa-^
gandas, strēlnieku, ķīmiskās un
pretgaisa aizsardzības. ijulciņš. No­tikušas
3 šaušanas sacensības ar 162
dalībniekiem, nolasītas 6 lekcijas
par militāro propagandu. (Ak mier­mīlīgā
padomju zeme!) \
Bibliotēkās un universitātē atbēr­tas
skates par Kirovu, kas 1920.
gadā bijis ieradiies Rīgā un apme­ties
Pēterpils un Bellevue viesnīcā.
Tagad abas šīs vēsturiskās ēkas rā­da
ekskursantiem. (Temats nopel­niem
bagātiem padomju raktnie- .
kiem: Svētceļojums uz Bellevue
viesnīcu...)
4. skolas 5.^ kl. ^audzēknis Ivars
Pelēcis lasa pie mikrofona: Man 12
gadu, mācīšos par inženieri, tēvs
strādā mechaniskā darbnīcā. Kapi­tālistu
valstis bērni nevar apmeklēt
skolu, bet spiesti strādāt smagu
fizisku darbul (Protams, padomijā
bērni strādā tikai vieglus darbus,
piem., kolhozu lauku novākšanā,
" meža talkās utt.)
' Raidījumā latviešiem ārzemēs' Jā­nis
Seglenieks stāsta, ka dzīvojis
Flensburgā līdz 1947. g. novembrim,
tagad saņemot vecuma pensiju.
Meita ar bērniem esot vēl Vācijā.
(Vecie jau vienu otru reizi vieglprā­tīgāki
par jaunajiem!)
Elīna Zālīte sarakstījusi Jaunu
lugu Vārds sievietēm, Aleksandrs
Caks dzejoli Latvietis par Staļina
konstitūciju. (Nemaz gan nav jā­dzejo,
lai pateiktu, ko latvietis par
to domā...)
Par godu konstitūcijas dienai k i ­noteātros
Gaisma un Sarkanā aus­ma
notiek kino festivāls, izrādot
Aleksandru Ņevski, Suvorovu, Pē­teri
Lielo, Steņku Razinu un Teiks­mu
par Sibīrijas zemi. (Vajadzēja
parādīt arī — īstenību par Sibīrijas
zemi!) \
RAKSTOT UTVIJAI
kā redakcionālas, tā art abone­menta,
sludinājumu, grāmatu pa-sūtlnājumu
vai citās veikalnie­ciskās
lietās.
NEAIZBORSTIET
uzrakstīt skaidri «atefāml savu
pilno vārdu, uzvārdu un adrcn.
Ziņojot par adreses maiņu, mi­niet
art UdzālDžjo: >drwL /
J949- *
. r
Pflzūs dtml
pāra»»»»
no ^ ^ ^ X i 5 . ' ' dažreiz
ļwAS pastāstīšu šo to.
K s t a k s t o s . - . a ^ , dažādiem
palicis nevēstīts. _
S n ^ k a u t ņe sevišķi biež
TSSiScilraksti. Sāka vai
•parādīties laikrakstos, .un 191J
Silerts mani atklātne uzruj
jjja.fie vairs «8^^ ^^eS
(Cienītais kungs, bet. «Ciem-
L darba biedri!")-. Atcerbssa^
^ • paSapziņu, kad šo uzrufii
Oho, tad tiktāl nu
Ko tad es Zeifertam. suti]
1,8 Gr'ms man no Cēsīm atra
fl^ja, ka Zeiferts. kas an tai M
^ta Cēsis, gribot tur atjaunot sa
«gados tik populāro literāro j
ļjļjnachu Jaunā Raža. Es sadomā.
Bažai sastādīt bibUograliskuTadi*
k(kaut nepilnīgu) p a r ^ l a t v i u ^^
Ustniecību kara gados ( 1 9 1 4 . - 1^^M
Ma'beigās Cēsīs iebraucis, a p c l ^ ^ ^
obju Zeifertu personīgii un p i r
feiži rddaēju ifo-levāfojānfii^v*
par k\:$it tik daudz "bAU lU^S
ļomājis;'"Vēroju viņu,-' a«f,
buslu, balsī pasmalku, kustīb ptetos spriganu, dedzīgu, l a i ^
ļviņš dzīvoja Cēsu baziūcas tuvi
iPar manu literāro rādītāju. šad;
iTas ir tāds darbs, 'kādu es no j -
pn nebiju gaidījis." Viijš nev-
Iedomāties mani kā blblioL
Diezin, kā nu ar Jauno Eažu b.
Latvijai, nākot virsū lielMeki,
teeiz vēl dēvēja komiinistus. „',
ļau tagad nāk ar terroru, cilvi
liivibā vairs nav droša," Žeift
tea., Jā, Jaunā RaSa vairs tie
jaunojās, bet boļševiku varas ša'
to mēnešus Z. pavadīja tui^at <
»58. Vēlāk viņš kādu terrori,
sl^kavošaīias/aktu no šī laika spl
K notēloja ' dzejojumā Asiņai
ļaisma. , . " ,
19i9. gada baigās Zeiferts pāri
h uz tegu, uzņemdamies IzglītS
Ministrijas Slēnežraksta vadību. S
la tad satikāmies. Viņa 55. dzl
dienā (1920). apsveicu C
Zeifertu ar dzejoli, un
. tēl<^t, kā Zeiferts Ola
tolā saņem pavasari. Saticis,
teja-pildies, l^t —.liepgs gan
Olaines skolu neesot augušas; '
teļoH, fantāzijai vaļu laizi
Wojis Uepas... - īpaši satt
Ķlamies, kad, pēc dažiem l a i
tav^ gadiem, 1928. gāda • rud
™ dzīvot Rīgā, un atradu »
a feiferta dzīvoklī, kur viņš n
N a vienu diezgan plašu un ē
mj, sakumā dzīvoju viens, vē
«iietts ļāva pārnākt arī sievai
Jaļam dēlam. Vispār v i j 1
savu saimnieku darbā,1
gaaca sarunas par literātu
laiks bija iedalīts, tā
^75» X-?'** Mākslas akadēm^
r ? t o \ t ā d o s krsorte
' CiSl'?''**^ redakcl-jā, -
5 viņš
^ d?u ^ ^^^^ecības vēs
Gtibid^" J3"nam iespiedum
labotejS-'^^ P^Piiainlt
AacS V P«'a«dams
•^iiieiai hffe*"^ «^«bus ~ Ja,
^^in^lH? Izjuriešu''
S k S i ' ' P""^ Kaudzīļ
f 2wf-^^u.n€saud
«Atzīšos: