Bavarijas Latviesu vestnesis, June 21, 1950

              : i m g. 21/ jūnijā
TreMien, 1950. g. 21. Jūnijā
laksn
IAE>IT, BET
KOMPONISTI
PADOMJU
^IGI ELEMENTI
[SMA OTRA
:gSc jaņemt pienu
f^ekā p^iem turēt Ipji^t ēdnicS,
rā tttt. Nākošā fāze
titoi uz produktu
tftfc V^^ Jā-
ItKlu/lai pārspētu
uti zemi pie-priekšmetiem
itrfkV bez kādas
un „kāSu"
vO ptf iek loti
p^eoŪs, ir liels
ii|)ifpi!ia rožot tan-val
kol^
iegt uz seSu
govis,
f ļ i ^ Jāpārdod
Tiem. Kol-flites,
kuras
privātajām
am» sociālis-ut
personīga*
i | » t s m ^ ka lai
^ ^$pērk uz seSu
Ju propaganda
daudz tagad kol-n
- D a r b a kā-lipiost
» leradu-
00 citām re-levs,
Pet-
, s Ievads
M buržuju
l^tāsJlIgā no
un pēcpus-ganiņiem
devu-vasaras
atpūta
tis tie tikuSi
ttski^ja Latvija
W, ari skolēni,
skolēniem
pie(tolbtie8
būvē uz
svēt-ta
stāsts
Igaunijā
H., kas nesen
adomju Igauni*
ķļiem laiknik«*
citu Pār
parīōptt Irstu
laimiiied»
igattātman
de-i
t v i -
igauņi vairā-
;pŗete8tlbu,
iz-fia^
»'deportēto
j^aitisniecl'*
icijas bridi
atņemtas
Ieēsti pār­zinu,
tldc stŗau-i^
t jau par
tp^to vie-
|»ian&kt Jauni
i uii dtiem
ĪAtgan^^^^
P*WitIgI pūta
loIaboSanu,
itoi gadus re-mmki
toād-
IdOL Direk-
, nebija
sajimnie-
^ parasti
iqpaidu dar-paVchozos
pa
no mai-
W taukus
Ja nopirkt
t^a mazākais
mediķa-
,iemt tikai
ļ ^ u m i no
V. P.
la
L A T V I JA
TĒVZEMĒ! UN BRĪVISAI •
Frof. P. Jure^ēa
Kas jāsaka cilvēkiem ?
Prof. B. Bleae
I.
pinnā bridi atbilde uz fiādu Jautā-ļumu
«ķiet vienkārša: cilvēkiem jā­saka
tas, ko tiem vajaga uri ko tie
arlb zināt Piem., mūsu apstākļos:
tar pdikt toīrp^^"^» kā uzturēt
tevi un W^ Cilvēkiem, kas
Jjjoaas it^fis^os apst^^^ aUaž nav
laulm paif vajadzīgs,
fiJ kritiskā stā- ļUli^ J^av galā.
KriSa «^^^ laikam nav mū-fld;
DzNi^rtsi^ vai otrādi no­kārtojas,
up tai izrādās, ka nepie­tiek
zin» ^^^^^ tuvāka-ileia
aktuālajiem Jautājumiem, bet
toJāaptver art kādi tālā^^ iespē­jams
-^0^ mērķi, lai tad mēģi­nātu
ietuiēt itovē kādu pastāvīgu
fautftos no vienas tuvākās vajadzl-
Sai s^diii ludH VM Jau »ei^ ir
mSdjū^ Sķfrt starp cilvēka acumirk-
B g o g * f l ^ ū ^ «dziļāko gri­bu",
iJaS ir pjimatā visiem viņa at-
I0^iiķim jrjĶ)ēJu^ un palaikam
srl Mp2iliS^ vada to, -r-bet par cik
tftaeapa^^ tomēr ari kļū-
48i,un neŗfHi^^I^ attālina no tā, ko
tajpili par visu vairāk. Formulējot
pSi^IftpēJiM visvienkāršāk, varētu
teĶka c f l ^ grib, lai
t(il^£^ savā dzīvē būtu apmierl-
Bfiīi, M'tas varētu d^ot pilnīgu
d2i)tt; Jēgas pilnu cilvēcīgu dzīvi, ci­tiem
vārdiem, lai būtu, kā saka „lai-
?if^.T^ kfi^a Jēga,
Ja viss turpina iet tāpat tālāk kā
tes pašreiz ievirzījies. ^Kāda n^^^^^
If^Ztr'l^T^^^^'*, ^1^^ ^^^^''^'^^ ^^v''^^le^ b^ūs^ ^^ ^nicināta un zudusi? ViņS nupat
^ņēmls jaunu skaistu lidmašīnu. Ja
m5? J^^^^^ četrdesmit bet divdes-mit
gadu, ViņS būtu sajūsmā. Bet ta-gad
tā viņam nedara nekādu prieku.
MaSma atrauj cilvēku no dzives, sa- PI^L?^^*^^ ar to un tā padara dzivi
tukšāku. Cik liels viņam bijis baudi-jums,
kad radusies iespēja braukt
gar laukiem nevis Joņojošā automa­šīna,
bet zirdziņā vilktos ratos! Tad
viņš atkal ieraudzījis, ka uz zemes
velir koki, kas zaļo un zied, kas
vēja Šalc, saulē dod ēnu, bet naktīs
tinas miglā un snauž. Un atkal ierau­dzījis
aitas, redzējis, ka tās ir dzīvas
butes, kas plūc zāli un gremo un
vēro pasauli un Jūt, — bet nav tikai
kavēkļi un briesmu avots ātram au­tobraucienam.
Tuvāk pieejot dabai, atklājas, ka
tā visa ir pilna iekšēju attiecību un
'sakarību un viss tanī ir nozīmīgs
un Jēgas pilns, — bet mūsu laikmets
rauj cilvēku ārā no SIm attiecībām
un sakarībām, un tāpēc Sent-Eksi-perl
nīst to. Viņam apnicis dzirdēt
runas vienīgi tikai par elektriskiem
ledusskapjiem, par politiku, par
krustvārdu miklām — Jo viss tas Ir
bezdvēsellsks. ViņS Jūt ka viņS ne­var
iztikt bez dzīves apgarotības, bez
dzejas, bez krāsām, bez mīlestības.
Bet viņam nav atbalss.
Ļaudis, kas tam apkārt, tuvojas
robotu, dzīvu mašīnu stāvoklim. Tā
iznāk, ka, kaut gan viņam nav ne
brīža miera, viņS tomēr dzīvo It kā
cilvēku tuksnesī: ir gan cilvēciski
ķermeņi, bet nav dvēseļu un īsti cil­vēcisku
attieksmju. Ļaudis ap ylņu
nepazīst ne Ugu, ne spēcīgu Jūtu, ne
kaislību, Jo tie nejūtas ne ar ko
1^ kā abstraktiem domātājiem ble- saistīti Tie neilgojas pēc tēvzemes
fi pprmet stāvSanu tālu no dzīves un dzimtenes. Jo tiem tādas nav. Kā
uolās nepazīšanu, tad varbūt ir Uet-tzlmlgu Sent-Ekslperl atstāsta kādu
derīgi uzklausīt kā par So jautā- žīdu anekdotu: „Tas.gan Ir tāļu,
Jumu roriež cilvēki, kaa stāv vai ir ķui|> ttt dddiei,"vSaka viens. «Tālu?
itSvēJuli modernās dzīves virpuli un No kurienes?" atvdicā otrs. Ne'ar
redzējusi un izbaudījuši visu, ko tā ko nesaistītais cilvēks sēž, tā sakot
spēj dot. Sevišķa nozīme tad ir vēl tikai savā ādā, un tā viņam bū
tam ja attiecīgais cilvēks ir bagā- vienmēr pietiekami tuva, bet viss
tjgi'apbalvots ar Jušanas spēju, ja pājējais ir vienaldzīgs. Bet kas maz
tas ir Izgļlltots un tā prāts Ir ass, arlco saistīts, tas ari maz Jūt un
plem., mākslinieku, rakstnieku Ue- pārdzīvo.
cibas. riņā visai interesani» Ir Tā modernais dlvēks ir notrullnfi-
Irantu takstideto Sent-Ekslperl jieg un zaudējis savu cUvēcIgo cle-
(Sai»t^Exup«y). 7^*}^^®^® ^^^^^ ņu. Modemā pasaule tiecas uztvert
UdoJmni pārtulkota art jatvisKl, un viņu galvenā kārtā kā saimniecisku
tanī ViņS dzejiskā formā it kā ^pa- faktoru, tas ir tikai skaitlis kalkulā-leds
savu likteni: ari vfajS retoj)ēdē- djās, tas degradēts par ražotāju un
Josicaŗa mēnešos, izMdoJis Izlūkos no ^^^^^^ dzīvnieku. Sāda degra-
Ziemeļafrikas, vairs neatgriežas, — dādja Izpaužas sevišķi marksisma
tāpat kā noveles varonis. So d^vē praksē, kādēļ Sent-Eksiperī to nīst
daudz pieredzējušo rakstnieku viņa ļ kā mācību, kas apzinīgi grib pazemot
ddves pēdējā posmā moca Šaubas ļciivSku, atņemot viņam dvēseli un
par visas modernās kultūras ievirzes padarīt tā dzīvi cilvēcīgi bezjēdzīgu,
pardzibu. Atrazdamies kopējā Udo-ļ Īsti mūsu laikmetam ir tikai viena
tāju barakā, viņā reli vēlu nakti [problēma: atjaunot dzīves garīgo sa-ralota
vēstuli kādam savam paziņam turu, padarīt dzīvi atkal dziļu, nozī-ģenerfiUm.
So vēstuli ar virsrakstu migu, saturīgu. Ja šāda dzīves Jē-
Kas Jāsaka cilvēkiem, tagad publicē- gas restaurācija nav Iespējama, tad
JuSi viņa draugi. nav vērts pārdzīvot karu, — Jo kas
Seņt-Ekslperl moca laubas, vai vi- tad būs palicis pāri no kultūras, no
sam karam, mllJ^āJleiji upuriem un [tā, kas dara dzīvi dzīvošanas vērtu?
Tiešām, kultūra Jau nav lieta, bet
Par lo Jautājumu, kā lai cilvēks
ļtļštu ^laimīgs, ir Jau spriests gadu
tOKltoSle^ bet būtu pārdroši teikt,
ka us to būtu atrasta kāda vl^em
p i i f p ^ ^ daudz
gal ir panākts, ka Jau sea Ir atrasti
vismaz tie celt kas ved uz nelaimi,
un noi^aldrots, kāda dzīves ievirze
gaiiatē cilvēka dziļākās gribas neap-niierināSanu.
MUZIGAS UGUNS KUREļl
Profesoram Kārlim Straubergam sešdesmitā mūža gadā
Ir pasaulē — tepat Vācijā klda
iznīkstoša mūsu tautas pārstāvju
grupa, par kuras likteni un darbību
neviens neinteresējas un kurus ari
neviens nepiemin. Tiešām, viņu
skaits ir niecīgs: vienas rokas pirk­stu
to saskaitei Jau par daudz. Ne­sen
viņu bija te daudz vairāk, bet
emigrācija situsi ari šo cilvēku skai­tā
lielas robus. Tie ir mūsu latviešu
augstskolas mācības spēki, profesori,
cam, atrautiem no savas dzimtās
Latvijas universitātes, tomēr bija iz­devies
dabūt kaut kā darbu vairāk
vai mazāk savā specialitātē še Vāci­jas
augstskolās, kur daži no viņiem
ari vēl darbojas. Kaut kā gadījies, ka
laikam visi Sie ļaudis ir gara zinātņu
pārstāvji.
Neteiksim, ka So ļaužu dzīves ap­stākļi
Ir vai bijuši visai viegU, īpaši
vēl priekš dažiem gadiem. Augstsko­las
parasti atrodas attālāk no So per-sonu
dzīves vietām. Bieži Jābrauc
lleU attālumi uz darba vietu. Mūžīgi
nepadaritl darbi, Heki Izdevumi, ne-gulētas
naklis. Ari mājās dzīves un
darba apstākļi nebija un nereti ari
vēl tagad nav nekādi labie: gatavo­šanās
lekcijām apgrūtināU, bieži
traucējumi, trūkst literatūras. Bieži
bija Jāveic ari vēl dti darbi: Jābūt
par skolotājiem nometnes skolās, Jā-vadsi
nometņu Izglītības pasākumi,
Jānolasa pa lekcijai dtās nometnēs.
Grūtības sagādāja ari lekdju lasīša­na
svili valodi. tK«i& viņi pū-l migla iskU viņu gara
lējās. Braucot us darbu, viņiemfacu pMOSi baigi tagadne. Tla ali»
Sķlta, ka viņi It ki no laukiem ii* ntoa, ka viņi ir DP, tia sajutis at«
brauca BIgi savam darbam Latvijas kal brivLiinitrai patMbu paudUI
univarsttitē. ^ sajuta sevi Jopro-ļun pat Jaunu atilņu vddoliJL Ttan
Jām kvfiojam seno dimu intaUektu-1 uz bridi likia, ka viņi staigi pa nOsu
universititaa gaitaņtan, ka nupat
viņi ieies auditoriji un siks aadt
savu sakimo latviešu valodi latvMa
univarsitites Jaunatnei Baltemais,
saprotams, nebija Je^^ama, bet
spēja ko sadt un patdkt UJa un tr
un t u vien Jau bija un Ir Jopiojim
daudz vērti. Un, runijot uz tveio
jaunatni, negribot nāca un nāk prāti
mūsu dzimtenes Jaunatne. Ne reti ari
atziņas, kas kādreiz bija celtas priek­šā
tai. plūda uz svešās Jaunatnes
garu un sirdīm. Un svešā Jaunatne
klausījās, klausījās, godbijīgi, Ja var­būt
ari pasmīnēdama par dažiem
svešinieka izteiksmes negludumlem,
tad tomēr nopietni denidama pašas
paustās atziņas, ko svešais latviešu
profesors cēla tai priekšā.
Vai šie ļaudis kalpoja un vēl tagad
kalpo tikai paši sev vai ari Latvijai?
Liekas, ka spēcīgi vien ari Latvijai
H. 8trunkes8imUumi.|Vlņl ir Itkā dzīva ilustrācija svešas
, „ InteUlģences priekša tam laktam, ka
ālās darbības liesmu, un tā nebija tur, pie Baltijas Jūras, kādreiz mitusi
apslāpējama: tā lauzās uz āru, tā um^It vēl tagad tauta, kas spējusi
alka zināma plašuma, kur atrast sev izveidot no sava vidus cilvēkus ar
pieUetojumu. nenoUedzamām gara spējām, asu
Un kad šie ļaudis iegāja svešu prātu, kas vaiējuši pacelties moder-zemju
augstskolu koridoros, tad It kā I nās zinātnes atziņu augstumos un
celt šis atziņas svešā valodā ari sve-
Par mēkslu un māksliniekiem ASV šas tautas jaunatnei priekšā. Liekas,
ka tā Ir visai Iespaidīga mūsu tautu
kultūras un kultūras spēju propa*
VESTDLE EBDAKCIJAI NO SIETLAS „ vl«. «vu nod«w
Ja pat Ņujorkā žslojas, ka slesnotsjl no itatfim Inptlis jan dilTotv Mm tilta, ja binātibu svešajās augstskolās, ar vtsu
vini novtr iftiktraopeinīt ar fioinieUtoii, gavu nevaļu tomēr atrod lalku šo to
toajptmiUit ifoam k u valim bot i f uzrakstīt i r i savai tautai. Viņi būtu
* ^ I uzrakstījuši un uzrakstītu vG vairāk,
MSksUi iumiu le Deuauiiis ne frinētt Ja būtu, kas uzrakstīto iespiestu, un
mākslai nevar Inlslvot, tad Jājautā, dk
gan mākiUnleku bija Utvljā, kas pārti­ka
ttkai no tīrās mākilast Ari šeit, Uo-lākā
mfiksUnlekn dala strādā fkolāf, nnl*
vertltātes, reklāmu blrojoi, podnidis par
porcelānu apgletnotāilem, vdkaloi
mākslas piederumu pārdevējiem, iekitel
pu isdekorētājlem vai ari pavisam vien
dast l i e l ^ kuri no i)i)sn^ lielām pār­tiek
un pif>m Y « r 5^
|leiām un plf>m y«ri5^
dandzd Vidā nozfmS prast sevi reklamēt
Jo Seit tauta vairāk kā Jebkur citur mak­sā
par vārdu; ne par glenin.
Lai ieffitu vārdu, nosime piedaUties
lielajās glesnn IntādSs, Iegūt vairākas
godalgas, pubUcāt savu glesnu reproduk­cijas
žurnālos, roiest miliejus pirkt savas
gleznas, — vārdu sakot — Ukt par sevi
LATVIEŠU TEĀTRIS
ATDZIMS/ saka
Jānis Sabērts
neredzama saite staip lietām. Un
ja tS Ir lietfis, tad tikai par tik, par
cik tuāt redzamas un jūtamas cil-jvēka
gara dzīves pēdas, kas atļauj
ešiToi+T hiīiišāiš Mērbekas mums atjaunot.So gara dzīvi un just
t4e ā« tra alrtlerl^ ne^n iieprr«adJelMs AS^ ^^.^t^āpjē^c, ^ta, br^ik as„ raž^o tās U^^et^a^s
m apmeties uz d^v^ Ņujorid. j bagātāku, bet nabadzi-v'?!'-,'"
IŽ?i^o>^viS^tskat^8^^^^ Kultūra pastāv paražās, in-košgad
māksUnieks v^^^ «infima veida garīgā gals-
Mei uz 40 gadiem, kas riedotitatv^e J tā Ir visur un tikai tur, kur
iu skatuves mākslai, bet tegadjiņs »» .
ttvu Jubileju cer savienot _ar 86tnle.ļi«P»«2« ^
runāt.
Caurmēra apgabalu listādSs eļļas glez­nu
cenas svārstās no 2S-^ dol. Tas,
protams, neattiecas uz slavenajiem māk­sliniekiem.
Tā SleUas zvaigsnes, Bfarka
Tobija gleznas maksā no m dol. līdz
apm. 40M dol. Portretu gleznotājs bez
vārda par krtliu ģīmetni neat}auju plSst
vairāk kā 1S»-S0S dol., kurpretim Brok-hersts
par tādu pat ģfmetnl prasa MM
dol. Salvadora DāU slrreāllstitkls kompo­zīcijas
maksā M»-5Mt dol. Laiku pa lai­kam
uzkuļas pa abstrakciju gleznotājamt
Sietlā Izstādījās kāda San Francisko māk­slinieku
grupa, kuru gleznas (apm. 8X4
m) bija visizalclnoSākars krāsotāju darbs,
kādu Jebkad biju redzējis; kāda glezna
bija nokrāsota plbilgi koil balta, vietām
bez kādas kompozīcijas, nolazeta ar kar­mīnu
un augSejā stflri „lzbalanseta<« ar
melnu punktu. Cena — 20M dol. 8o glez­nu
tie8lm kāds nopirka.
Mākslas Izstātu Oregonā maz, Salemā
ir viens māksfas salons, kufi putfv kā
kāda Uela mebe|u veikala apakinoda|a
Pie universiates Ir kāda mākslas nodaļa,
kurā divi gleznotāji mononolUesnu kārtā
māca zīmēšanu un gleznošanu. Portlande
-s^uus, vau« —3 ^ ^ ^ cuveKS savos progresa
vl^Ķ mūs trimdas o^gM^SdJto bū^ kā nomaldījies un kul-m^
ķtledga kultūras PO^ti^a, «asJz- nelaimīgā kārtā nove-m$,
cik Uda no^me skatuves ^ « P j ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
a&slal nacionālās pašapziņas «op-Lgts: cīņā par līdzekļiem pilnīgākai
"^J?" . ^^^r. dzivel aizmirsta pati SI dzīve, un II-Mākslinieks
Ieradies ASV kopa L^ekU kļuvuši par mērķiem, Noti-
8avp dzīvesbiedri Mildu m septiņus līdzekļi — materiālā
gadus veco dēlu Jfinl. Trimdā velk- '^^j^^ iekārta — pielāgojušies cil-tais
darbs viņam dod gandarījumu, Igj^g^j^^ cilvēks tiek pielāgots
ka pied gadi nav veltīgi Pavadīti. L^^^^ŗj^jgg organizācijas prasībām.
Viņš sniedzis latviešu skatītājiem U^^^^ j^j^gļ^^^aļ
fctras Izcilas lomas: Blaumaņa un pakļaut cilvēku mašīnai, vai
Roplainl un Mantrausi, Sillera — Url Jāatrod lidzel^l, kā pjakļaut ma-
Viliielmu Tellu un Pristllja — ^abrl- gj^^^ dlvēkam. Ja grib panākt pē-
«antu Birlingu, turklāt uzstājies arlLj^j^ rezultātu, tad tas, kas Jāsaka
daudzos deklamāciju vakaros. «^^^ cilvēkiem, skan: neaizraujaties ar
SSberts domā, ka šim priekšnesuma hļ^^ pielū^anu, Jo tās ir bez dvē-veidam
tieši Amerikā būtu piegrieza- geies. Augstākais tomēr ir dvēsele,
ma tik pat liela vērība, kā Blauma- bet tā i^aužas attieksmēs, salstibās.
un Dubura dzīves laikā, tā ap- sakarībās; tā Izpauzdamās, tā dod Ue-topojot
mazākās latvlKu apmetnes, tām stilu, dod balsij intonāciju, dod
toir teātra trupām nebūs iespējami dzīvei skanēšanu. Uh tas ir tas, ko
aizbraukt. Lai mākslinieka nodomi sauc par garīgo dzīvi: tā ir dzīve
īstenojas aizjūras trimdā tāpat kā pārdzīvotās, Izjustās un domStās
V&cljā. p, A. i saistībās un attiecībās.
ir mākslas mflzejs un vairākas mātas
gleznu galerijas, visas kādu veikalu
apaklnoda|a«. Tajās un mOseJā cauru ga­du
notiek gan atoeviiķu māksUnleku, gan
ari grupu vai apgabalu Izstādes. DaU
mākslinieki Izstāda savas gleznas blbUo-tekās
un universitātes telpās. Par lutāiu
telpām parasU nav Jāmaksā, bet rīkotājs
un telpu IpaSnleks letura apm. IS proc
no pārdoto darbu kopsummas, la nelai­mējas
pārdot, Ud dtu ieņēmumu nav, Jo
ieejas maksas lelt neņem.
Vlduaķlru plUoņi, k u legādāiaBet
U gleznas, sauc sevi par kolekcionāriem.
Bet lo ļautu maks neatļauj Iegādāties
gleznai, kufu cena pārsniedz IM doL
Bletlas mākslas skolu var raksturot ar
vienu vārdu — diaoss. Skolnieki ielt sāk
mācību no otra gala. Iesācējs studenta
ģlpsa ornamentu vietā tfme sakropļotu
abstrtkciju, un glezniecību ābeci aiz­stāj
pārgudri metatlziski prātojumi par
kubistu un futūrlstu pieeju krāol un
kompozīcijai. Rezuīaa viņi ItnleU U
bus audeklus ar trijstaŗiem, desām un tī­teņiem,
bet neprot uzzīmēt apaļu ābolu
kur nu vei to uzgleznot Vermers tiem Ir
vienkāris techniķls, Rembranta ārājn
efektu meklētājs. Franču Impresionisti
— sākot ar Manā — kaut k u odglalna
nenozīmīgs. Totlu Uelā cieņā tr Matīsa,
Vijārs, Sesāns, un tu pats vecais Pl-kuo,
galvenokārt gan tādēļ, ka visu io
māksUnleku dubl ^atgādinot** vīnu ra­žojumus.
Skolotāju Uelals vairums ir Jau­ni
cUvekl. daudfi no tiem nezina vairāk
par skolmeklem. Sastapu kādu beļģu gtes-notāju-
profesoru, k u sarunā atzinās, —
Ja t u tā vei turplnāiottes, tad desmit
gadu laUdl ASV vairi nebdlot cUveku,
ku mācēiot gleznot Liekas, ka ielt Ie­stājies
vispārējs glezniecību dekadences
l^kmets. Varbūt t u izvertlilea par na­cionālās
amerikāņu mākslu uzplaukumu.
Pagaidām redzami tikai rupji Bropu
modernās mākslu vUtoJumi un nelsprutt
atdarinājumi.
Skolotāji SieUā, blakus darbam skoU,
vei piepelnās uznmedami kādu reklāmu
vietējai firmai vai uzmetot afilu Izrīko­jumiem.
To nedara Ue, kuru algu svār-stās
ap SM dol. menesL Bohemltihu mā
su izpratne ie neesmu sastapis. Amerl
fcānls ir pārāk praktisks, lai mākslu dāļ
greznajiem ladevumltm, ne vādelu no-Ija plašākās tautiešu aprindās būtu
m l S M r n ā l ^ S r A ^ ^ ^^^^ ^ «^«^^ ^
S l M U i f t i ^ ^ Viņi
fS^^*Sl!2Svil^^rf lam iat Jaiii^ atzteiu
ties and Art Crtia«sm, m* Art »anetltt,Lt*taiŗu. j n^ri un cer I» r^lx tte
Tbe Metropolitan MUsenm i>f Art BuUe- ' J}^, Jrlr.i ii
tin, Design, Bveryday Art Quarterly ir savas z.nātniskā8 atziņas saglabājuši
žurnāu, kuros Ir nodaļu par mākslu un I un tās ar savu darbību svešas tau*
skulptflru, plem., tadles Home Journal, L^g ļj^^fi vēl uzasinājuši, tomēr va«
Time, Newsweek, American Pabrles ue. I ^ Wr WWK» V« SkaUogn dekorēšana nav Iecienīto. Dals rēs atgriezties atkal reiz dzimtenē un
labs skaUogs atgādina krāmu tirgu Gal- tai kallK)!
ziņa Ielā. Lielākās firmu gan savus lo- fļ/r». muma nalirii h% lanlfii Tlau.
gus ceniu dekorēt, bet ne Izdot dauds L J^ paucis SO ļauOT. DJU-līdzekļu.
Māksliniekam veUmlnleks no- dzi, alzkllzdami svešās zemēs, netiek
liek prieku pusvezuma preču un sūca: I vairs pie sava īstā un tiešā darba.
^Fd uke to see tbem all dlsplayed'*. Kāds I viena daln tAttifir hiraa «• tiirai
māksUnteks, IzdekorUto logu, ātgrlelotlu S^jJjJ? S^JT
otrā ritā, sastindzis iannau ^viņ^i no- Zviedrijā. Un kad šodien viens no
skaņotais jkauogs atkal piekrauts uba- viņu saimes, kādreliējals dekāns, tā-klem
un i lU kurpēm. Pāri stiklam iķe^ jaļa Zvledrili r^kfini aavn mfiftn
sām reklāma, rakstīta nemākulīgiem bur- " ļ * »?r^~, parKapj l a ^ mu»
Uemt 9iToday*s spedal « work boots, s^^nii^^ Kada slieksni, tad ari m€l
only US dol. druuc rednced prices, sbop citi it kā UZ bridi gribētu apstātias
noml** Kad dekorators pārskaities acis | tAvAt «aitla. dniilni nāMmmfif ti« im
kliegt, veikalnieks noteielsi „Tou better r*^?*-»^
shut op. You ain*t going to teli me how apzināties savas darbības nesarauja-to
run my businessl** Lielos preču namos I mo kopību, TačU galu galā viia ŠI lW~«MV«,trn.^^^^^^^^ l'tvleiu ^ t n «
Visumā skatlogus tagad sāk aizstāt stikla vārdā, tās labā un tai par godu. fis
siena, k u atiķif veikalu no ielas, pir- zinu, ar kādām dvēseles trīsām mūsu
cejs tagad var redzēt visu veikalā esolās valodnieki Vficlii tin TvimAriiB M k«
preces... PasUvIgu Uelu grāmatu spfi- l^ITrSiiL^^^
du rietumu krastā nav. Ir ukai to noda- plam.; Noslēdzot baltu valodu apcerl,
ļlairsn. joOrrkāām. aTjuās l ieiela ips avrauirUu mnse lUlueskt rIāes, pUiedsetsļ jāsaka Vēl kāds Vārds par beldsamo
grafiķiem laJā nozare nav daudz izredžu.
Māksllnleld ie udalljuUu divās no­metnes,
kuru apkaroju uvā starpā. Vlo-
Bl Ir a sauc. tirte mākslUUekl (flnt ar-
Usts), otri ir tie, k u zīme reklāmu (eom-merdal
artists). Ir pagrfltl iespiesties lie­lo
firmu reklāmu birojos. ktqrus gribētos
aottukt par fabrikām. Tā reiz man gadī­jās
sutapt viru, k u pedijos divdesmit
gadus nebija zfmejis nekā cita, kā pude­les.
Viņi bqa a sauc. pudeļu meistars.
dzlU pesimistisks cUvāks, kam pudele bi­ja
kļHVuri pu viņa otro dabu.
Vislielākā problēma aktīvam ilfinotā-
Jam ir rāmju sagādāiana. Ja dod Ierāmēt
veikalā vai dubnicā, tad cenu patleiān
ir fantastiskas. Mazu (MXll cm) gleznas
Ierāmēšana māka no M-M dol. H pērk
profilus nesagrieztā veidā, tad to cena
svārstu no • Jf--I doL p u pādu. Tā tad
māksUnleks navar tt|aatiei rāmjus pirkt.
Tu ari redzams visās Issadās, Irurās
glenu Izstādītu visiausmigākālos ne«
māknitt Ierāmejumoe.
AudekU Ir slksU un smalkgraudaini.
Viens kv. m. fabrikā sagatavota audekla
maka no 4-4S doL Uelākā mākslinieku
daļa tadsi savus audeklai gatavo mājās,
firtibu Ubad dandri tagad glezno uz sa-eļlotas
ptutiku plāksnim - melsonaita
(masonlta) — vāciešu ,,Pres8tofr<.
Krbu cenu loti datādu. Utākās fir­mu
pārdod kadmija dzeltenos un sarka
noe p u t,fS dot tObā (m gr). Labāku
kvalitātes ta pati krāsa maka no l.se-4
dol. Kobam svārstu no IJi-dJi dol.} ze­mes
krāsu uz pusi ieakas. Cinka bal­tums
svārstu no i -g doL pu mārciņu
(4M gr). Odenskrāsu maksā no MI-1 dot
pu maso tābtou. visu tU Ir galvenā
kārtā angļu raiojumt Otu — vienkārlu
sarenes t -M mm platumā maka i J l -a
dot Mīkstu caunu spalvenes (uble
brusb) Ir dārgfikut l^a-U dot un Ir pat
vel otu pu II dot gabalā. ūdenskrUu
otu cenu M l - l l dot
Visumā iUtalst, ka Interese par māk
slu Afflfriki bija maa, bet taiad pat
vienkāršāku tautu masu ak atzīt māk-"
slu nozīmi un nepieciešamību. Visi šejie­nes
mākslu kritfti m taoreUķl Ir vie­noti
uzskatā, ka Amerika atrodu māk
slu nzptaukuma priekāvakartĻ ka publi
ku interese par mākslu nekad nav bl
Jusl tik liela, un ka Izstadu nekad nav
bijušu ttk Ubl apmeklētas, kā tagad.
Ealmonds ataprāns»
baltu valodu — par l a t v i e š u va«
lodu. — Un mūsu mākslas vēstur*
nieks droši vien nesen vēl ia Virc»
burgā na vienu reizi vien teicis: Ru­nājot
par moderno gleznledbu, nevar
neatzīmēt un neuzsvērt, ka }otl levi-rojami
tās pārstāvji bijuši ari Balti­jas
valstīs, plent, levērojamākaii
l a t v i e š u gleznotājs prot V. Pur*
intis. — Un mūsu filozofijas profe-sors
Fielburgā savā fUozofljas vēstu­res
kursā droši vien ne reti varējis
piezīmēt: Ldela vēm)a filozofisko at­ziņu
kultivēšanai arvien piegriezta
ari Baltijas valstis — sevišķi Lat­v
i j a s universitātē..,
Šādas atziņas arvien spārnojušu
un Joprojām spārnos mūsu augstsko­las
mācības spēkus svešās zemēs.
,Svešs lai kā ozoliem mūžīgiem vī­tums
visiem, kas mūSgo uguni kur,**
šie UtviJas universitātes himnas
vārdi šais {audis tiešām atraduši sa­vu
viskuplāko piepiidijumu. Cerē­sim,
ka šīs vītums un pagurums ne­skars
viņus līdz trimdas dzīves bel-gām
un dos viņiem spēkus uzveikt
visas svešuma grūtības, kamēr būi
iespējams atkal atgriezties dzimtenē.
Doc. A. Sturms koncertē
ASV
Latviju konservatoriju mādbu ipeks
P ļ i ? ^ ?S^.^okl« Sturmsi velēdamies
iegdt amerikāņu mOriķu akadēmisko grā­du,
ku dod UesnMs strādU par mfldku
paldagogu, apmeklē mflzlku skolotāju
ķoiifdžu Kaivme, TennesUu štatā. Mai­jā
viņš deva uvu pirmo patsUvIgo kon­certu,
izvēlēdamies programmai trīs da-iādas
stUus -« Badia, Mocarta un franču
Impresionista Mukč darbus. Koncerta
augsta kvaUttta .pavērusi ceļu doe. 8tur«
manr uz putavigu dubu NalvUles slmfo*
alskajā orķestiL J. V.