1950-06-21-02 |
Previous | 2 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
• i : : l i 5 - ^»*;..* TreSdiētt, 1950. g. 21. Jūiiijt 2LJilD^fi •tof iztelkUlf donuui nav katri liņi aif Pasu vaina imrr NORŪCO DARBĀ MOBNI^S UN GAIJ)NIEKUS ifotesta un svinīgi If^jtūiija atcerei sēru akti 14. un %m.m U^^iMmm Latvijai thrim šp^triām dzīvā ^āka M-mdVfdļ^ konitatidafai^ ka dzim^ i i l b t vims . f r i m ^ gadui tiav pie* ttlaiii tautai dzīti ipēka toglabā-ianaf t » ka iĶ^lama lendeoce <tsimiffi}ai itraulam lamaziiiālo-mm. Vn ibmēr, cik var aprlert no I4>bveniem datiem, tautieši Vācijā tiutai d z M ā^tiutgmm de> vali vairāk IMIEI dtur iOsmm Ttfim trimdinieki. Tai notidi par āpia nelabvēligajiem ap(iiāk)lem ^ J i , mr Hm a a s i ^ t U bijii Jā- Mv^ kuatmli tm kur pirms va- Iftti^ mUmam ooptetnai ndzet i a - gldtjis uztura jautājums. Tieši ne-pieti^ ttmaii uzturs Uds vecākian atdomiUi^ vai nsv nea^bfldlba r i d i i MrcHii^ Sddii bažas vēl pirms n^iad» iadlem Izteica aH latviešu āfiU lift ttilrinātnieki> Falpalldd-ba un ārzemju tautkšu atbalsts siēj^ l i e l i pm taglftU stfvDļdL Pieredze rādījusi, kia laikā no 1946. -^im. g. dzimušie bāmi nav ar sHktāļdi V i i ^ u vai līddiem citiem trūkumiem kā l a b v i U i ^ apstākl i s (izliiitišii bēmL ^ Zviedrijas, Anglijas, Savienoto vllšķu,^ Kanādas, Austrālijas uc lielāko latvleiu trimdas zemjii tau- Uldi dzīvā «peka vain^šatift bijuši Siusāki. Izņemot Zviedrijas lat- ^ u % pār«o zemju tautieši kom« plēklijiilii» i|o Vādju ititfijuša-iieok mOsu tautas locekļiem. Ja vē-tti^ ārpus Vācijas vēl straujāku dpnjit^u samā«inSJuniu,.tad to pagaidi^ varam Izskaidrot ar pastip-rteātu, ekiistences ciņii, iedzīvojoties jiunot apstākļos/ Sava nozīme te bijuli i^.ģimepei l o ^ atiķirša-nļU.( AuibiUiā)» aavas ts^tSbiM dzi-v k l^ted^ izvēķi trOkumi (Anģll-ji), -niHKidtā. Iļģam laika izkalpcla-na u. MA ^b^^OBil faķtorL vku ttaīttnlbu iaimnledsklem' Jau tājuļ(hlm Bet vai Zviedra un tipat Ani^jas tautieši nav Jau šo iOeksni pārkāpuši? Ar! aizjūras ze* mēs Iklai da^i dx^ pienāks tas laiki, kad nepieciešamais pamats zem kājām būs rasts. Vai tas nav sākuma laiks, lai raitu visai mūiu dzīvei Udzivarojumu? Par to, kai ir saimnieciskais pamats ģimenes dzīvei, var dalīties uiškati. N«būi mazums laužu, kai teiks, ka tiem nepieciešams nogul-dtlumi bankāt labi mēbelēts dd-voklis vai savs nekustams īpašums. Ja mis'no Visa daritu atkarīgu ģii^eiSMI (BaOv^š liodibināšanu, tad bieži vajadzētu paiet gadiem vai paf būtu jānosirmo. Šķiet, ka ģimenes d^ves uzsākšanai, pietiktu a^ nelielu rocību. Saimnieciska no* stiil^ināšanās tad varētu palēriām tītfiiiināties. Latviešu sabiedrība, diemžēl, ir kādu citu uzskatu :varfi. Novēro-juiņi rāda, ka liela mūsu sabiedrības da}a kā agrāk, tā tagad tiecas nesamērīgi pēc materifflo vērtību krjišanas un vairošanas, atstājot n o ^ ^ fārējo. Tādē} pe vien mūsu gara dzīve neuzrāda pietiekamu pUsukumu^ bet šis pats apstāklis sliltindzinājis un nomads savukārt tātitas bioloģisko dzīves pulsu. Uzskaiti, kas {tenā vietā izvirza man-tīf J4n otrajā pārlaidgas vērtības, l i ^ a par sa^^obltu dzīves riņu. SI uzskata līdzgaitniekus redzam ail šodien nasM ceļot mājas un vietumis pat peldbaseinus, jp tas v i ^ SUet svarl^k par pietldgas, bet dabiskas dzīves gājumu. ar dīvainu sajūtu Jāvēro tautieši, kas nepieder vairākumam. Lūk, vai kādas negh>zāma8 patiesībās dzīvības sēklu nav izsējuši tie divi jaunie cilvēki, kas, pirms gada .ierazdamies Savienotās valstis no kādas Bavārijas DP nometnes, visu lilku^sūri strādājuši, lai tagad cirstu Jaunas stigas savai dzivd? Tie nolēmuši, ka algotu darbu ārpus mājās tiurpmāk strādās virs, lai sie- * vai dpttt iespēju auklēt viņu pirmo atvasi. An ar viena ģimenes locekļa izpeļņu tie .spēs eksistēt ^ Vāl siltas mātes Jūtas nav atgrū-dtišas dvēsdes slēģus tai tautietd, . kaš Izi^ājust valdības atļauju kāda latviešu blqra bērna ieceļošanai Zviedrijā, lai to ņemtu savas gādības skīRVfis un pasargātu šo bērnu ildt dtādi nenovērSjOnās pārtau-tdšanas7 Vai šim pašam piemēram nevarēs sekot. Amerikai latvieti inep^Idami sev l a t v i s bāriņus ko liktenis nesen noveda Savi^otās valstis? VUtBKM BkN^ki9 kazariiiju nometne. ar 5 ^ (422 latvieši) iedzīvotājiem kā ļtisBOlk aBMsikāi^u Jodiā'picdBiivo-'Pās^ iešanu vācu saimniecībā. Pārskaitīšana s M f 12. }ttR!)i, katram Izpiktot i s. reģistrādjas l ^ u ar parastām Ēsonālijinļ, kā ari atiimi par iera- 08 Vāc|l& idcni karti atņem un ITdz kenkartes saņemšanai izsniedz pagaidu apliecību. Procedūrā bija vērojama vācu ie-rMņu tieksme ģermfinizēt kristītos vārdus. Tā Kārlli pārvērtās par Kari, VOii par Wl]li, Jānii par Jo-hamL Kav skaidrības ari par pa-valstaiedbai ierakstu. Uz atkārtotu nometnes adminlitrātora protestu, Nometņu dzīve l O a V. īSmftALB tagad apkalpo vairiku nometņu draudiei fiezvigi-Hol-ftteini un vil daudzaa vicu tllmnlcaB. pa kuŗim iikdilti mOsa titnUeši! Kādam tbc fUmaJ^m tauUettm U noiemii paSdzet ar aayim aalnim, kaa sUiņajam naplacte-lamas veteinM» atgOlanaL nMmmoA Utvidhi'komlteji, dleigan atsauei'gl p&tdaloti^ nometnof ie<MvotS'- Jlam, Ievdili Ptinsnēnt (priekiiUia). A. KrOmiņu, X. Oriviv Gobiņu im Cm. Sktijerileku. Komlt^ai va(in>i katni ne^ dilu noUek raferiU. kaa pulcina diezgan pialu HOautftilu'akaito. Bg. al«>]ai masēji dir. IL Šiliņš itSstSja par izminto-li «ii liitivljii dabas pieminekļiem, kai isrUtfla dsvae debates. LWf turpniāk^dzlfm virtfi eaur'vi* eu bamlcas organlsif^im. āinb dienfis saņemtais un nometnēs IzdalIUls LWP mantu «auļiļmi, IpaU itt§]r<»i(^ slimos un tos, ^na liegta iespi}alsci4Q^ Ir pe<ie-jili im'turpmik Vidji ]>aUek* aprūpe, ki norfida Lwy dir. Kn. tlhmdarsons, Uks SS^iS^ vicu baznīcas palld^bu «Ev. reģfstrādjas lapās pagaidām nerakstīja «pavalstniecība nenoskaidrota", bel «tami J [ i ^ ^ ^Fole" utmL, paskaidrojot, ka kenkartē ieraksts at-bildliot tam, kāds būšot norādīts jauna}! Vācu DP Ukomā. Vēl Atzīmes uz reģistrācijai lapai taisīja vācu sociālā un darba pārvalde. Pēdējā tos, kas sevi atust par veseliem un pēc kuru aroda ir pieprasījums (mūrnieki, būvgaldnieki), tūlīt norīko darbā. Policijas ierēdņu iztauja stii»rā mērā atgādina skrlnin-gus. Dažs labi i o ferādņu istabā pa** vadīja pāris stundas. Jāatbild pat uz. tādiem jautājumiem, piem,, kādēļ šķiries no sievas. ^ Pēc pārejas ^ c u saimniedbā resp. IHO aprūpes izbeigšanās bija paredzēts nometnē Izteldot zināmu pārvaldi no pašu nometnes iedzīvotāju vidu», šim nolūkam Jau izraugot at-tiedgas personas^ Wcu lerēd^ tomēr paskaidroja, ka pārvalde gan būs, bet tā sastāvēs tilcai no vadošiem. Kā šis Jautājums beigās atrisināsies, nav zināms, tomēr jau tagad skaidrs, k a latvieSu nadonālās pārstāvības nebūs, vismaz Hdzrunāt pārvaldē tai neļaus. Pirmajā «iekļaušanas dienā** nometnē ieradās Bonnas valdības iekšlietu un finanēu, kā ari amerikāņu armijas, dvllās pārvaldes un IRO 1 apgab. augstāki ierēdņi. Bez tam bija . atbrauds . ari LWF pārstāvis Lazarets, kas izrādīja nopietnu interesi par nometnes iedzīvotāju turpmāko likteni. Sarunā ar administratoru, kas viņam iesniedza projektējamo darbnīcu plānu, L. soUja materiālu un morālu atbalstu pēc pāriešanas vācu saimniedbā. Nometnds pārņemšana turpināsies līdz ihēneša, beigām. Vipoai' UtvieŠB tautai iēru dieni — 14. |Qid}i vIdA btvidla nimieinfi rietumu Jostās notika svinīgi iēra akti, kilševiima upuŗui pieminot, un iēru dlavkalp«M 19. « B IS. J i i i l^ Jauktajai nometnei, kur dilvo baltiešu DP, pienw Pinebergā, Olden-b u i f i won lB»pliui aklai riķola vW baltleiL m^t viii <au«^ «ttiMeitl lOedallJii vJiih4a rakstīšanā rietunra ae»okratiiAu> Uelvalita v»d!ttjiem I E C E L T S A D M I N I S T R A T O R S P A R B i Z t I C i GO B A 2 1 ^ M T O I M D Ā Rūpei par Latvijas pardztidgās bazniciil nākotni, slimības gultā būdams, baznīcas virsgans, HIgas un visas Latvijas metropolīts Augus-tbii, saziņā ar iūtni un ārkārtējo MP^"" n)Sm&imor}x virsprie-iteri A* Grāmatiņu. Jaunajam «d-miniiMtoram uzdoti vadīt Latvijas pareizticīgai baznīcai) dzīvi pa emigrācijas laiku saziņā ar sūtni K. Zariņu un pēc atgriešanās brīvajā Latvijā kopdarbībā ar likumīgu Latvijas valdSbu līdz kanonlski ēvelēta virsgana-nietropollta iesvētīšanai. Iecelšanas rakstā metropolīts Augustīns novēl virspriesterim A. Grāmatiņām, atgriežoties brīvajā Latr-vijā, izravēt no Latvijas pareizticīgās baznīcas Mastevas gara nezāli, kuru tur bagātīgi būs>sējis sarkanais metropolīti Benjandņš (Māsr kavas patriardiāta' ieceltais basmi-cai vadītājs Latvijā. Red.) un atjaunot autonon\ū baznīcu Konstan-tlnopoles Vispasaules pisitri^rchāta jurisdikdjā. A. GrfimatiņS, dzimis 1891. g Stāmerienas draudzē, absolvējis Rīgas garigā semināra 8 klases t91Q. g., kad iestājies Varifavas universitātē, nobeidzot juridisko fakultāti ar pirmās iķiras diplomu 1914. g. Pirmā pasaules kara laikā stājies veco latvieSu strēlnieku rindās, beidzis karaskolu un. uzsācis virsnieka gaitas. 1919. g. brīvprātīgi iestājies nac. armijā un bljts pulkv. Kajpaka tāba priekšnieks. Vēlāk strādājis par kara vlrsprokuroru un kera virstlesas priekšsēdētāju. Trjmdā atkal aktīvi piedalās baznfcas drfvē Ziemeļvādjā, ndz kamēr virsgans Augustīns viņu kā vecu semlnā-ristu komandē par pareizticīgās baznīcas pārstāvi uz Lldbritāniju, kur viņš dtigi organizē baznīcas dzīvi, 'rāvesta A. Grāmatiņa adrese: 44, Cliftm Gardens, Londbn, N. W. 11, Great Britain. Kujfis cel enkuru..* Visāda nosaukuma jūrām pāri braucot, sirds satraukuma pilna vaicā, kad bddzot kļūsim pāri lielajai Sāpju jūrai? Līdz ar Īstiem kuģiem .^on^i ķuģi,^^ai aizv^(ļ imu^jja^^to z i ^ kuf.esaiTi dzimuši jua aastapties ar mums tuviem un ml-ļ im cilvēkiem. Bet vai šie kuģojumi dod vairāk miera mūsu Md>ang6tajām sirdīm? Nē. Un bango jūra un bango sirds, kurā apvienojušās sāpes cēja savās slejās. Koncentrē» sttlā ieturētajā uzsaukumā atspoguļota padomju .invāzija Baltijas zemēs, galvenie vaininieki šl varas lakta realizācijā - Višinskii, Zdanovi un Pozdņakovs, no kuriem divi tagad tēlo nevainīgus miera eņģeļus, Baltijai zemju izlaupīšana un iedzīvotāju terrorizēšana'deportācijai tm iistē-matiski piekoptā cilvēku iznicināšana, luki turpinās vēl šodien. Uzsau-laukumi, to noskaajis, piedaloties sini «n proteite4idctā,tt Iii «Mitrai , «a daudU viea sabl«imias un preses plrsa^^ k u r l i tika atiļUttnātft mums nodarM netalflinNi, attēloti apitik}i padomju otaipētijāi Baltijas viOitli un Ugte iestāšanai, lai mH pēe l e i p i f r i I M k atkal atgūtu ifiva brīvību. Britu joslā 14. jūnijā viens no platākajiem upuļru atceres brižiem notika! Osnabrikā, kur kazarmju dievnamā, pārpildot to Udz pēdējai vietai, pulcējās latviešu sardžu un transporta v i r i Aktu sļāka dievkalpojums, ko vadīja sardžu viru mād-tfijs J . Meisters, un pēc tā pēc vecas sardžu viru tradidjas nodziedāja korāli ar dzejn. L. Brelkša tekstu — Daudz vētm mums jau pāri gājis un Latvijas himnu. Latviešu sardžu viru saimē ir visvairāk to, kam baigā 13.^14. jūnija nakts izpostījusi viņu idzivi. Aizvesti vecāki^, devas, hēini W citi tuvinieki..-<j^0iņ &ļfi .īm fijgf^ ViW igļm 4āpim Viņi pifmiiļ, JAVIU ^ ā i l M U B O ^ u i ^ ii ta& tomēr ^ varmākām nāks atniakiai stunda, kurā ari vJīgil Mfit. 4 iUnerikāņu joslā ! l i 1 Ū n q i ' t ^ t^ atcere vi^lašāk bija izvērsta Nei*- burgai invāHcto centŗSt ko ||vjulfja kumi beidzai i r lei no baltiešu likteņa^ No dtiem limiT. JfiiiJt^ a ^ un denumitrādjl^iki ^ i t t ^ vēl jāmin britu JodAUditiMi nometnes baltiešu protesta d«i)il(rāclja pilsētai centrā, kuŗal ilģttiaiii pievienojās ari ukraiņi im k i i a ^ ^ ap un ar dzimtenei atnīiņu ikaistumu'... Redzot to mantību, pattesibš naba-1 dte^īlļiojuiŅi i p tajaŪdu , dzigo bagātību, ko mCKu aizbraucējikaroga^lautarafi. bet n o s l ^ paņem Udz. gribēto» jautāt, vai tas ir fe»^ viss? Vai kaut k u nav piemirst*, ko P S r f * ^ . , ^ - ^f^^ . " ^ S * * * ^' steiga nejūtām, bet vēlāk toties saJu-P» jnvalK" W f vietā M^. ««v TW-«..MM« ttsim jo sāpīgāk? Vai tas nav laik- U«d»6^^I^^ deņjonstrantu. ^Demonjtoādjā raksts, no kura risinās domu un a t - ^ ^ L ^ ^ ^ ^ ^ Ir siņemtis nn isstitttas Itfiffik* su Litviji pirstāvSeai Vidji LKFB II sant. propiiiiMii «ii^ kas. Vttipat dabajaaiMr JopieJ^ ari l lata propaiandu.auurmki» ru tsplatinuus temiiņl isaeml tikai I. f. 1. augusti. ^r<^iiiir«bii wffk^ iiaikas pifilo JUNFi pMkiaii vilC aai <proparaiidas Uteritavii lido- .šaaat* Utrieln delegātu itl^ilstffa- ^nai staH^uttilEls iiaiksml^ utth rvepagtaiM ag^rtou aeatneto pastmarkas*. Atbalstiet elņu pret ttranaljo, ie< Stipilrttti «n ntrikif si Mmt markas. IiGK IKfOBlUCUAi KOZARI. Esmu no viena otra aizbraucēja, Svincovš un^ keibuigas ^iliētius vecā-1 t i ^ u baigā likteņa attēlojumu^ De-kad tam pēdējā bridi ievaicājos, vai kais Konrtds uii. sērU 4ie^kalpojun?a monstrāciju noslēdza Uetuvldhi pāŗ-nav aizmirsis pasūtināt laikrakstu, vadītājs, vācu ?v. l u i draudzes mScļstāvja E. Ziliusa uzruna un dedzīgs dzirdējis izsaucienu: Cik žēl! Tiešām Cvangers, kas pats iŗ bpUĪeviku ag-[ aicinājums vācu tautai kopā ar brivo to piemirsu! Tā tas nedrikst būt Lai resljas upuris. ļ Eiropu iet cīņā par pasiules a1ļ)rivo-ari dk nabagi esam mantiskā ziņā, Sakait ar p)rotesti akdju Nelbur- šanu no komunistiskā azlātisma. nedrikstam izlaist no rokām pēdējo gas baltiešu komiteja izdeva IpaSu Amerikāņu joslā iespaidīgu de-saiti, kas mūs var girā saistīt ar uzsaukuniu vācu valodā, ko ļzplatija monstrādju izdarija kādas baltiešu dzimteni, kas var mļs garigā ziņā vietējos iecizTvotāJosim ari vācu pre- sardžu vienības 300 vIrU Bambergā, bagātākus darit sei, kas to līdz ir attēliem publi- sarīkojot vienas dienas bada streiku Ja mēs ari prastu lasīt svdlās ze- • H^^g W*^L^Sf.^ii!S? mēs laikrakstus svešā valodā-tad ne- 1.,^^:-^^^^ ?«dojot Rletumberllnes iedzīvotā-kad tie tomēr iesniegs to veldd sir- N-llaV^^^ " , ^, « SAr.Sfe»1SS: apmi<a1)as Centrs dar-lS»-'^.»arvr kļūt Vēl smag^ā stāvokli nekā ir tie, lamja iieigi. Ludviasburgis arodapmi. a S t e ^ ^ n K S d S% kas Jau tagad žēlojaa par lielo un ne- ««ntri bOs u. Aoinieku lauudums. «uuetis v. uaie, starp ciu«n vie panesamo vientulības iziūtu ia nav r i ? ! ? " ^^^^ pastiv«anas ap siem bija Ieradies ari lietuviešu prot ksS^mlsfl^^^^ ^ UTU U P U guTuli vajadsigis aroda Jdnā- Končlus no ASV, kas apllednāja, ka sasniedzami savi ļaudis. ^i^^l'^J^T^J^ m^W^ ^^^^^ noteicējas aprindas izprot ^ Avoti, no kuriem izplūst ilgas pēc S žSIkSdJfkiu sTO^tdSl? to uK baltiešu likteni un iestājas par Bal-dzimtenes, nedrīkst izsīkt Ja par to kā» kad neskaitimas mo iestādes lUcvi- ti] sēru dlev-allaž riipēslmies, tad panāksim drds gfft^Jf S?%f?^JSuS^''M ^īSSh^^^^^ bija ari Svābu Gmlndē. darbottesaii drosmi un mieru, neatkarīgi no tā. fpciiep gii.S jlduULja ki ^««^i**» ,I .p iedaloties 3 garīdzniekiem. ProtesU vai atrodamies uz kuģa, kas tūlīt pa- juija sīkumi sāksies jauns kurss, pie aktā uzrunas teica LNP prez. loc V. cels enkuru, vai nē. J. Goldmanfs I kam arodapmIen>a notiks lādSs nozares: I LambergS un latv. kom. pr-dls TllikS. - . SIL"52SS&L*S«S!^^ dievkalpojumu vadīja .T^ā^sJ L„m^ialz.ā.^s, ..L atvija.s »; .rv'i''ert*ā , ko mmēerrkĶtilieecciijgfli ssaagriiaanbSa nnaacdioonnfailioo S«uUbD-- « ^ '^^^«1,^^5^3 ^^ u^gj, kurpnieki, eiektri- aktā runāja kolonijas pGandonmbeersg sp,r -bdelst štanci. Latvifešu asiņu balsij navļķi, radlomidiinlķl, mailnrakstltājas vai K. Kalniņš. jāapklust līdzīgi latviešu gara kul-JpaviMm is dažādos arodos. Kursu Ugums p^^^ padomju tlranniju šajās die-turas radītājiem spēkiem. Tie mūs r nfis dievkfllDntumns tan5irc»iX un q a t u r « TiP 1M»T»I Apmācības centri pistāv skotaleku In- "?f, "^^*^ļPOJ^ SanaKsmēS im L Mzigi pavasai^^ Pa- u^i^'^ar g^aS,teip^^ atpūta, telpām gajlenos demonstrēja ari tautieši llern ieraus mus dzīvības plūsmā, ļ ntt. Bfaitites skolniekiem issniedi» reizes resp. baltieši dtās zemēs Starp d - ^totTip piemērotiem sarīkojumiem un aktiem Dānijas tautieši nolika vainagu pie pieminekļa Kopenhāgenas Ves-tre kapsētā un dzīvi piedalījās vēstuļu akcijā, nosūtot tās ASV prezidentam Trūmenam. Starp daudzajiem sarīkojumiem un protesta aktiem ASV jāmin Oregonas štata latviešu dievkalpojums Milvokijā, k u ^ piedalījās ari augsti amerikāņu ga-ridznleki un ko atzīmēja ari vietējā prese, nosaucot 14. jūniju par „Bal-tieSu Perlharboras dienu". — Plašas baltiešu demonstrācijas notika Bruk-linā, kas beidzās ar rezolūdju — at- Ibrivdt Baltija aizceļojošie tautieši atstāj aiz sevis Vācijā, it visur, kur mēs alzklistam, radāma jauna „mazā Latvija" latv i s ģimenes veidā. i ^ mums līdzi, kur būsim mēs pašL Tā spirdzinās ar savu dpu mūs vistālākajā svešumā. Tā uzturēs drivu latvi^u valodu un dziesmu. Un reizē ar to n(»tiprināsies nesalaužamas ticības sakaru ceļš ar tēvzemi Ja līdz šim ārējie apstākli kavējuši latviešu ģimenes brīvu attīstību un suverēnu pašnoteikšanc», tad jo dienas rodas labāki priekšnoteikumi tam. Ja latviešu ģhnene tagad neradīs spēcīgu plaukumu, tad tā būs mūsu pašu vaina. Bez politiskās orientādjas, mums mūsu sad^vē un nostājā jārada kāda iekšēja nadonāla orientācija, kas Tādēļ nerakstīsim tikai nekrologus, I āieaā, pie kam veiu kur godinām aizmūžā aizejošos, at- s"^*** «Hrcim 0,.T ^,7..Tu) r^i . Ii I pilnu IBO aprūpi apmešanas SĶirsim an dzīvības lappusi tiem, Spmācibas pilnīgi par brīvu kai nāk pasaulē. Mūsu trimdas kam ir ttkai sutuss, par uzturu jāmaksā presē būtu atdzīvināms paradums L^^^Jj!?*; ItES!?^^!? ^ « ^2 ievietot ziņas par J a u n p i S u š a - k ^ ā ^ ' ^ v a J ^ T r t ā CT 3iem. Tagad tas nav vienas ģime- un masturigo pabalstu izmaksām, visi nes notikums, bet notikums, kas ^ «eslgl saņemt beidarba vai mas-iipetals visas tiimdas kopības inte- ba»c.W„r.«rtn^^ rest Pnecāsimies par katru iairn- ptc kam tiem «tkilHi afl dlvretetjl «• iespiestu grāmatu. Ja 15 Ir latviešu ntāt\n. centra vadt grāmata, priecāsimies tāpat, par hfl-B^iJj^'^. katru b6mu, Ja tas ir latviešu' Penonim, 'ttu vmun leitltlet Hlot bērns. Tie kalpo tai rītdienai, uz knnoi, >koiai kueieja iniedi vira vajč-dķuzīrvuo tv ērsts masu skats Xdun. SUgdrieb a JOC.^*TR^AI^NI^NGQ CCENSTSKSB2, ."s1tn2t2t;i.u2m2 .1 S; 5^ im «samos, a«jitni »o Bl«ww S p ē t a s . lodiea mīt ip 10(K) tai jitt Tfldo dsžfidus kuli nut. Niv nemaz tik MO, Pērtā, lai vaAtu tol Pirti, lai vadītā r ir valrfik akāvitltas ev. Ittt - M l k o K n i ^ w w dn^)AzM iko\u mūsu i dziiAlmi krtitltflL uņ rfi. So paatomu str&U«ll m u t i apeeļo »;DTaud?«i grfimita^ SajSl draudzes loceklis du skolai eelitt tUkti: „JaTue8l neMi fommu — kidu mirdņu sa^- 1^ būsi paHdzIjis i; lu skolai - bērnu giiimai pUij." Jau vairikus ; pMtIvIgu tm I īvētdlmu sbdai, jS īvētdieoas ikoli ir Besbibehi nš plimimi. ^ Partevērojamu * n t Pertii ]Ķ\ blidriba. LT^ * Mnitu un ^J^^ Biedrībai W vijsdzihgi HdzeS S2; nesen r
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 21, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-06-21 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500621 |
Description
Title | 1950-06-21-02 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
• i : :
l i
5
- ^»*;..*
TreSdiētt, 1950. g. 21. Jūiiijt
2LJilD^fi
•tof iztelkUlf donuui nav katri liņi aif
Pasu vaina
imrr NORŪCO DARBĀ MOBNI^S UN
GAIJ)NIEKUS
ifotesta un svinīgi
If^jtūiija atcerei
sēru akti 14. un
%m.m U^^iMmm Latvijai
thrim šp^triām dzīvā ^āka M-mdVfdļ^
konitatidafai^ ka dzim^
i i l b t vims . f r i m ^ gadui tiav pie*
ttlaiii tautai dzīti ipēka toglabā-ianaf
t » ka iĶ^lama lendeoce
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-06-21-02