1950-06-21-08 |
Previous | 8 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
l i
• l i
i v - I-
••li s
P'- «I » iii
s i: te
:>H Iii
i II i
luīi l i
l i
n m
iim I i i
'••'•4
i:-4 i
• ; ./i \
••'ii '
!!1
L A T V I JA
Volgas tatārus pārvieto uz ļ Vai no Savienotajām
Austrumprusiju deportēs latviešu ģimeni?
Ļeņbiirādft (Hs). ^ Ļeņlngradas
n^tfijs ziņo, ka padomju valdība
BOlSmusi pārvietot uz Austrumprusiju
Volgas tatārus. Raidītāja ko-mentfitors
nosauc bijušo Vācijas provinci
par senu Padomju savienības
tautu dzīves telpu. Esot saprotams,
ka partija un valdība cenšoties pa-c^
t atgūtā īpašuma kultūras dzīvi
(air tatāriem!) un arī domājot to militāri
nodrošināt pret varbūtēju uzbrukumu.
Faktu, ka Austrumprūsija
jau izveidota par stiprāko militāro
apgabalu Eiropā, komentātors noklusa.
Eobežapsardzības izlases vienības,
bruņotas vismodemākiem kājnieku
leiočiem un apgādātas radio ierīcēm
un plēsīgiem suņiem, sarga Austrum-prOsijat
rietumu robežas katru pēdu.
No jūras puses „8eno īpašumu''
nodrdHna padomju ātrlaivu flotiles.
Neskatoties uz visu to, ari šis dzelzs
priekškars nav bez caurumiem.
Brīvībā izkļuvušie apzīmē Austrumprusiju
par vislielāko karaspēka
Čechoslovakija
otkal izraida
rietumu diplomātus
Mai (E). — BBC ziņo, ka itnis dienti
bēltu latnleclba Pragi saņēmusi jaunu
e«ebotlovaktlas notu, lnir> prasīts divu
ntdllu lalkS atsaukt vicekonsulu Adrianu
tMkloUIu. Pēdēja. prflvB divi Ueclnlek
ittdkuUm, ka vicekonsuls esot spiegs.
Tai pUi° laiki iechu valdība uzatdnljus
art Beltlju atsaukt savu mlUtaro ataieju
pillkvMl Murd]u. Represijas pret rietumu
diplomātiem padomju satelltvalstls tr Ik-dlMlīķa
paridiba. Bez Cedioslovakljas
tt* pielieto ari Bulgārija, RumSnlja, Un
gartja un PoUja, gan prasot samazlnS
ffltniecibu personālu, gan to Izraidot.
nometni pasaulS. Tur atrodas ne
mazāk kā 20 lieli garnizoniiar 3—4, ^ ^ , .,^.x,„„ „„
kājnieku divīzijām katifi un liels f ^ » " " » " " ^ f f ^ . ""
Skulte mazāku. Artilērijas vienību pl'oJ"jn? «teveja nav veiaes Kār-apmācības
Udzinās nepārtrauktiem 1™ Jf<>b^««m, viņa sievai Olgm
manevriem. Austrumprūsija k}uvusi dēlam Vilmm, kas, diw !?«>e5us
ari par Padomju savienības izpletņu nodzīvojuši^ AustrumpensUvamas
ēcēj^ apmācību centru. Insterburgas PJf. P^tmanes, «pl^uva ae^-
tuvumā ierikota jauno ieroču izmē- mā. Latvieši apsūdzēti
ģlnāšanas šautuve. Pie visiem agrā- «algotajā ««^a^.kas devņas (hen^^
rkīikeomti evmāc uiz bUūdvlēatui kbiuemmb uun d rkoršiie vapua kišc-U-ptcele^tm!āljui m* a^ 'la'tfv iešus Pret drošības
zemes angāri un darbnīcas. Neta^kst « a ^ " atbnvoja. Jf apsudzftu uz-
Austrum^sijai ari savas Mažino h » » * * - ^ares notikt «ŗa^ ka
Inijas. Vamlku rajonā Ierīkotas V ffPte"»»":i, pie kam iarmeris so^ines
•eroču pozīcijas. Dienu un nakti uz "«tot vinjs līdzekļus M panāktu
turieni ripo gari vilcienu sastāvi ar latviešu ģimenes deportāciju.
jaunām irfaiJaU ierīcēm un muni- NeP^'j^?"' " i f ^^^Lusta
ciju. avilistiem šis apgabals tikpat P*» apkārtējo ogju rajona pilsētu
S ptoli S . Uz ri^em no Jauktos, pie tam ^ ņ ^ d a u ^ «^
līnijas Karalauči-Kranca pat aug- P'^Hl^^^f K E I ^ S stiem sarkanarmijas virsniekiem un P«'«?n5m loti nelabvēlīgu ietetani
padomju ierēdņiem Iespējams tikt '«dija ^^f^^^^^ī^^^^^J^^^
Vienigi ar MVD Žencrā^ Maslovam^i» «^1?*^^^^^
parakstītu atļauju laikraksta. Tā pārstāvim farmens
Brīvu civmedilvotāju Austnmi-Neieies, ka JākobM^ " * . ' ^ l s f/
Prūsijā vairs nav. .Strādnieki darbā Savienotajām vaktim apmierināts
iesaistīti ar mflitāru pavēli un lerl- l a g » " ieradies Amerikā ar tetrām
kotes daudzas koncentrācijas nomet- K ^ z " ^ļ^^^ saturējušas darba
nes. 90 proc. Austrumpriisijā pali- vertUetM un citas nwntas ko
kuSo vāciešu deportēti uz Krieviju. ^ " " « « ^ amerikānis nevarot atlau-
Viņu vietā jau līdz 1948. gadam at-vests
vairāk nekā pus miljons C e n - L p . H * "Pf^altluf noskaidrot mūsu
trālkrievljas un Ukrainas iedzīvotā- "dzstradniekam H.Nordenam kavēja
ju. No tiem (pēc pašu krievu ziņo- f atpe^onSn» dotate nkojums ar
jumiem Kallņingradskajfi Pravdā) J"rņāUstlem nerunāt, taču atk«jfis,
gada laikā aizbēguši atpakaļ 80-100 h ' a . ' ^ a " ' ' ? ^ izcēlies pec tam, kad Jā-
«ikstošL Lai bēgšanu ierobežotai, jauļ''o»'sona kundze amerikānieti viņas
1948. gada rudeni Auštrumprūsijas
apgab^ komisārs Sčerbakovs Izsludinājis
izņēmuma stāvokli, nosaucot
to par „s6ciiuās drošības augstāko
pakāpi". Pēc tam uz Austrumprusiju
pārvietoja Turkmenlstanas, Kazaeh-
LNP prasa . . .
Treidiai. 1980. g. 21. jūniji
MtMinitiniiKi
Kaimlra (F). — Agrākais pnn
Sinkiangas provinces gubernatori,
jkas pēc komunistu uzvaras aizbēgt
virtuvē nofotografējusi Utviete iz- Uz Kašmiru Indijā, turienes Dailjr
elkusies, ka saimniece gatavojusies Telegraph pārstāvim pask^droja, ki
17 g. vecajam Vilnim sist, kad tas pa<iotnju savienība tagad sākusi ak«
nesis no augšstāva savas drēbes. Vi- ^vi rīkoties ari šai agrākajā Ķīnu
ņa ai zUegusi drēbes aiztikt pirms provincē. Krievi jau sākuši būvlt
nav pārnācis farmeris, bet latviete stratēģisku dzelzceļllniju, kas savie-fotogrāfiju
gribējusi sūtīt DP komi- nos Pekingu ar Maskavu, Būvdarbi
sijai. Vēlāk gan viņa izteikusies, ka atjaunoti ari uz svarīgākiem zemei»
fotoaparātā nemaz nebijis filmas, betļe^em. Sinkiangas provincē jau ta«
šajā gadījumā nesaskan pat pašu ģi- gad pabdgU desmit lidlauki, kuŗoi
menes locekļu apgalvojumi. Pēc far-1 var nolaisties vissmagākie bumb-meŗa
izteicieniem, tas pārnākdams ļvežl Padomju savienības aktivitāte
atradis savu sievu bezsamaņā un no- Uai Ķīnas ilomaļus provincē sapro*
žēlo, ka latviešus nav nošāvis. Mier- tama, jo tur atrasti bagātīgi urāna
tiesneša dzīvesbiedre mūsu lldistrfid- un zelta slāņi,
niekam tomēr Ueclnāja, ka nākamajā
Siimana plina
kpnference
sākusies
Parise (D). — Otrdien Parīzē sākll
„Āziiā mēs bīisim kungi
dienā nopratināšanas laikā smagi
ievainojumi sievietei nav bijuši re-|
dzami un ir aizdomas, ka amerikfi«
nlete tos vēlāk radījusi pati. hx\
slimnīcā tā ievietota pēc pašas pieprasījuma.
Luterāņu federācijas pārstāvis aizrādīja,
ka Jākobsoni bijuši ļoti nervozi,
un ari bij. Vircburgas nometnes
iedzīvotāji izteikušies par kundzes ļ Sūmana pilfina konference, kas ap*
agrākiem uzbudinājuma brižiem. So spriedis ogļu un tēraudrūpniecibai
faktoru otrās nedēļas beigās piemi- produkcijas kontroli Sajā konferen*
neja ari daži amerikāņu laikraksti, cē bez pašas Francijas piedalās vēl
taču publikas noskaņojumu tas vairs piecas valstis — Rietumvādja, ItaU-nevarēja
uzlabot, tā kā tagad ne vi- Ja, Holande, Beļģija un Luksembur-sur
ar simpātiju gaida apm. 30 Utt- k ā . Vācu delegācija, kurā ietUpst pie-vieSu
ģimenes, kam uz šo apgabalu kas personas, uz Parizi izbrauca
galvojumus sagādājis kāds luterāņu pirmdienas pēcpusdienā. Bonnas po-n^
Scitājs. I iitiskās aprindas ar gandarijumu at*
zīmē, ka SI ir pirmā starptautiskā sa*
nfiksme, kurā pēc otrā pasaules kara
U I piedalās vācieši. Vēsturiskā apsprie*
des priekšvakarā plāna autbb Fran*
cijas ārlietu ministrs Sūmans pa«
skaidroja, ka viņa ierosinātā instl-au';^
p?K°?SS,urtsTz:lPadomi savienība realizē Dostojevska teziffiu'SaSM^'^rS
skata un valodas atšķirībās dēl daudz I ««,7-*^ i i ^ i ^ ^ i rv. « , x x. ^ . , Pārdošanas kontrole. Bez tam velti-
•^-.«ixi. Jl*.™.Li S^^^^ I Pazīstamais krievu rakstnieks Dos- Komunistu rīkotās demonstrācijas gas esot ari britu lēboristu bažas, ka
(Turpinājums no 1. Ipp.)
V. Janums plaši ziņoja par savām
sarunām Anglijā, bet V. Lambergs
pār Arējās informācijas fonda veikumiem,
norādot, ka tagad, pēc Trūme-na
un Ečesona pieteiktās jpolltiskās
Stratēģijas maiņas, InArmācljas
darbs kļūst vēl svarigāks, un visā
drīzumā būs pienācis ari mūsu laiks.
Latvieši visā pasaulē precīzi novērtējuši
intfbrtnād^kf aiift čtņtti^i^^^
ēa n ( » U i i ^ f o l » r i^
ņ«mtie ziedojumi dos iespēju izdot
vH Jaunas brošūras, kā ari atbalstīt
citus pasākumus.
R. Liepiņš starptautiskā stāvokļa
atskatā apstājās pie ievērojamākiem
pēdējā laika notikumiem. Amata
darīšanās viņš apmeklējis Londonu,
kar ar sūtni K. Zariņu pārrunātas
latviešu lietas. Lai koordinētu darbību,
notikušas apspriedes ar kaimiņtautu
pārstāvjiem, kurās saskaņoti
viedokU un izlemts kopēji ejamais
ceļš.
A. Kllve referēja par LNP statūtiem
un turpmāko darbību. Pēc
Imbsbauzenas sesijas apstākļi tik
Udā mērā grozījušies, ka turēties pie
klda iepriekšēja reorganizācijas projekta
nav vairs nozīmes. Meklējot sa-dart)
Ibas kavēkļus trimdā, nav vainojams
ne parlamentārais, ne Ulmaņa
laikmets, bet gan abi okupācijas
posmi. Viņš iesniedza priekšlikumu
aicināt visu zemju latviešus pasteidzināt
zemju centrālo organizāciju
dibināšanu, kuras tad kopā ar LNP
izraudzītu augstāko cīņas orgānu.
V. Lambergs konstatēja, ka vienošanās
ar statūtu saskaņošanu nav
panākama un nedod vēlamos darba
rezultātus. Ja mūsu trimdas plašo
saimi nevar apvienot atsevišķas organizācijas,
tad jāiet jauns ceļš —
latvieši apvienojami ap Latvijas
valsts autoritāti, nosakot, ka katrs
trimdinieks pilda savu pienākumu
(piem,, trimdas nodevu) pret Latvijas
valsti, kas taču turpina pastāvēt.
A. Endziņš atzina, ka LNP līdz šim
darijusi vairāk sekundāro, bet mazāk
primāro, bet V. Janums deklarēja,
ka, ja Latvijas CP neatteiksies no
vēlēšanās vadīt politisko darbu, tad
DV nebūs ar to pa ceļam. DV vēlas
pozitīvu sadarbību, tāpēc neatzīst
Latvijas CP kailo opozīciju , kāda izpaužas
tās Zviedrijas grupas rīcībā.
Atzina, ka Klīves un Lamberga* ierosinājumi
būtu apvienojami.
V. Bastjānls uzsvēra, ka saprašanās
starp Latvijas CP un ārkārtējo pilnvarnieku
sūtni K. Zariņu ir LNP sākums
un gals. Tādēļ jādara viss, la
abu starpā panāktu visciešāko vienību
un sadarbību, tad ari LNP būs
vajadrigā autoritāte.
LNP prezidijs nolēma ar sevišķu
aicinājumu kopā ar LCK lūgt latviešu
» un viņu organizācijas visās zemēs
pasteidzināt centrālo nacionālo organizāciju
izveidošanu, lai tad dibinātu
augstāko dņas orgānu, kas kopā a
Latvijas valsts orgāniem cīnītos par
Latvijas atbrivošanu. Tāpat nolēma
jūlijā kādā latviešu nometnē sasaukt
S . ^ J r f i ^ f n ^ ^ T » ; , t . t t Ir Āzijā. Eiropa mūs vien- SrSS^M™ J««?I^. uzskatījusi par barbariem. Āzijā Stl^, Ki«„«^,m rt,™K^? P««- turpretim mēs būsim kungi." Šodien
^«!rYkP«ZtJS?i ««^a' «Pbrinot ŠI ģeniālā rakst-
X"l!5* , i ! J ! ? ^ ! j ! nieka domu. Gandrīz burtiski to pa-virsnieki
izteikušies, ka kara gadīšu
savā politiskajā testamentā atkār-jumā
Austrumprūsija (Karalauču
Pillavas apvidū) paredzēta sarkanar- tojls arī komunisma apustulis Ļemljas
virspavēlnieka galrenā mītne, rņili^nsir. hVii^iņikš aniro;r^ād^a^, ^k^a Padomju sa-
Tāpēc ari Kremlis izveidojot šo bi- ^nf^^u^^^
jušo Vācijas provinci par stipru KfJiLri^lT^^
dzelzs cimdā tē?ptu dūri, spējīgu U- S^^^
' ^ ' ^ ^ ^ ^ ' ' ' % iBaltijaE ttipid un Veci kontlnentil
austrumu daļai un pakāpeniski isa-indējot
ari visu Āziju. Liekas, ka
šobrid Eiropas tiešu iekarošanu
Kremlis atmetis un visu savu uzmanību
pievērsis Āzijai.
Savienotās
valstis gatavojas..
Tallngtona (D). Savienoto valstu! „]^^,,^°*f.*^f« "^^"!.
senāts sestdien vienbalsīgi pieņēmaK"'^*«8|^d savu e^^^
priekšlikumu, kas atļauj valdībai »^":P"P^«f^^^^^
subsidēt visas tās fabrikas, kuras r a - ^ ^ * " " ^ « l i S ' t , ^ ^ ' ^ T *'
žo sintētisko gumiju. Tā kā Dienvid- J^f'^f^»» . f t ^ J ^ i
austrumāzljā vēl joprojām klosās n e . ^ ^ * ? J , ^ t ^ " ™ ^ ^ ^ f" ."^
miēri, ASV nevar būt droSds, ka ^A^^^J^^^n^ i^""*"
ņems turienes kauCuka ralu. So stra- ^^^^-'?f?':
tēfciskl svarīgo izejvielu «mierikāņl ™ f ?^ « i ' ^ l t ļ ^ ^ ^ poUtiskā
tagad vēlas nodrošināt pašu mājās ar l " ? ^ , * * ^ * J^J «™
sintētisko gumiju. Tāpat vienbalsīgi ir Indoķīna un Siāma,
senāts atvēlēja 135 milj. dolāru ar-f^f" ' « V " - Salgona un Bangkoka
mijas rezervju un poUcljas apmāci- P^"»!?» pirmo vieta pasaulē nsa eks
bai. Atompētnleclbas komisija savu- ^ " . 1 ^ , " tif
kārt lūgusi kongresu steidzami pie. ^o^os nostiprināties, stāvoklis kjūtu
šķirt 200 milj. dolāru ūdeņraža S U - P ! ^ ' * ^ n^ārredzams. Kontrolējot
un nemieri Kalkutā Vēl ^ PW€mlnātu strildnieku
kdlenlšķa parādība. Vai krievi mē- dilves standartu. Esot padomā neuzzinās
nostiprināt savu ietekmi Pakis- turēt vienīgi tldas og^raktuves un
anā, soļojot caur Afganistānu jeb fabrikas, kas nerentējas. So pasāku-val
paliks uzticīgi Ļeņina tēzei, vis- mu strādniekus tādā gadījumā pār«
pirms pakļaujot sev Indiju, tas pā^ vietotu tiz citurieni,
gaidām skaidri nav zināms. Liekas No Londonas pienāk informācija,
omer, ka ari šoreķ uzywēs Ļeņins, Ug britu strādnieku deklarācija, kas
0 Maskavai ļoti izdevīgi izmantot Uadljusi lielu izbrinu ne vien Fran-strīdu
Indijas un Pakistānas starpā cijā, bet ari Savienotajās valstis, ne-
Kašmiras proivnces dēļ. atrod piekrišanu pašu angļu strād-
Komunistu partija Pakistānā dar- nieku partijas aprindās. Lēboristd
bojas jegāii. vifiita34aiMi^Mii^i|.ŗ i^^n^i, ^ i i^
diba. uzticas savMi/^ nai^id^umiii, ka
tel pret šo sērgirifiWtfW&^
lai gan komunisti darbojas ļoti ak- rācija neatbilstot viņa uzskatiem kā
tīvi. Ievērojot to apstākU, ka bo^e- satura, tā publicēšanas laika un
Vistisko ideju priekšnosacījums ir „strausa politikas" dēļ.
cilvēks un šķira, Maskavas nodomi I
rod diezgan auglīgu ietekmi ari Pakistānā.
Ja eiropietis tikai pēc otrā
peratombumbas izgatavošanai.
iMo vāJi iiiiiira
risa eksportu. Kremlis viegli varētu
Izbadlnāt miljoniem āziātu, kuru vienīgais
iztikas līdzeklis ir šis svari-gals
produkts. Ja Eiropā Kremlim izdevies
nostiprināties, operējot vienīgi
ar savu preču eksportu, un ja pat
Anglija viskrasākajā aukstā kara
AleksindrUa (F). - Arābu nga8|P^?I^^.,^?^P'^* ie\^6&% sarunās ar
konferencē Aleksandrijā, kas beidzās saimnieciskiem da-pagājušā
nedēļā, Ēģipte, SIrija, Li-Pļ^^™' komunismam Āzijas val-banona.
Saudlarabija un Jemene no- P?^^^» nepieredzētas iespē-ēma
parakstīt saimnieciskās sadar-P^5: valstīm vispirms varētu
bības un mllltārpaktu. Oficiālajā P^*^^*^* Pakistānu, Burmu un In-komunlkē
paskaidrots, ka visas pie-|^^-
cas arābu valstis Jau tuvākā nSkot-ņē
dibinās īpašu komisiju, kas koor-, . . .-^ ^
dmēs aizsardzības problēmas. Pak- ASV VeSinīCka dcls VClaS
tam pagaidām vēl nav pievienojusies • -i- n n i
Irāka, jo tai ir militāras savienības nepaZltieS arDa|kala CZCrU
līgums ar Transjordāniju, kas konfe- „ ^
renei boikotēja. Irākas ministru nr<».I M a i k a v a ( F ) . — savienoto valstu zidents riP^f\MW^r:^^^ vēstnieks Maskavfi admirālis Alans Klrks aaents „neonciāll preses pārstāv- ļ kopā ar savu dēlu Rodžeru un vēstnlecl- jiem tomēr paskaidroja, ka ari viņa I ^ sekretāru servisu Slnls dienās devās
valsts minētajam paktam laikam pie- «L^'H.^I^^^^ '11^.^. ^^J^^l
pasaules kara atšifrēja komūiāsto Is*
tos nolūkus, par aziātiem to diemžēl
nevar teikt. Par šd apstākli spilgti
liecina kaut vai tas, ka pakistānieši
katrreiz jūsmīgi aplaudē, kad kinoteātros
uz ekrāna redzams Staļins.
To varēja piedzīvot- ari padomju
gimnastikas lielfiknas Jaunatnes triumfs
Izrādēs. So filmu lilaskava ar
gudru ziņu bija piemērojusi ftaātu
mentāUtātei, priekšplānā rādpt gan
mongoļus, gan ķiniešus un citus M i jas
iedzīvotājus.
No otras puses daži apstākļi it kā
liecinātu, ka Padomju savienība tomēr
laikam ies caur Indiju. Pakistānā
tikai nesen tika atvērts padomju
konsulāts, kura darbinieki vēl neizrāda
nekādu Uelu akttvitfitt. Maskava
aprobežojas vienīgi ar grāmatu,
filmu un dtu propagandas materiālu
apgādi. Pa to laiku Indija šķiet jau
pilnīgi atrodas Padomju savienības
fokusā. Jo ir ļoti viegli attiecīgam
bridlm pieskaņot ari attiecīgus lozungus
— Burmu burmleSiem un Indiju
indiešiem. Tā šķiet praksē piepildās
Dostojevska teze: „Āzijā mēs
būsim kungi." V. Krasts
vienosies. Amerikāņu diplomāU ceļojumā pavadīs
10 dienas un velks to ar Transsibirljas
ekspresi. Kad UP pārstāvis admirālim
Kirkam Jautāja, ko vlņS darīs Sibīrijā,
vēstnieks atbildēja: „Nekfi, mans dēls vēlas
iepazīties ar Balkala ezeru." Amerikāņu
prese piebilst, ka Sis ir viens no
nedaudziem gadījumiem, kad padomju
Berlliie (D). ~ Pēc piecu sadu darba 1?^"?" ministrija atļāvusi kādam ārzem-
Rietumvādja ceturtdien no Berlīnes Dll.PJfwS?^°"?,*i"" ceļojumu zu Urāliem un
sētas domes atvadījās britu aumtiS ko-1^***!?^^- ^'^^^ V^TUM nevēlas tur ielaist
misārs ģenerālis sēn BraSi Robert^^^^ anwtmieku
23. JOnlJā augstā komisāra amatu sāks
pildīt sērs Ivons Klrkpatriks. Atvadu runā,
ko Robertsons teica vācu valodā Ber-
Rietumi no Vācijas
karaspēku nēatvilka
Mistiska migla Klusajā okeānā
laikā Rietumvādja ievērojami progresējusi,
vienīgais, kas vēl nav sasniegts, Ir
Vādjas apvienošana. Runas beigās sērs
Robertsons Izteica pārliecību, ka ari tas
LNP pilnsapulci ar galveno darba ar laiku notiks un tad Eiropā valdīs pabūtu
radlpaktlvitfitet pleatlnltt eksplozijas
produkts. PrezldenU Trūmena sekretārs
Carlt Boss iurnālistlem Izteicies
„Nav nekādu iaubu. ka mēs zinātu pa
Jebkādu atombumbu sprādzienu okeānā,
Ja tāds tleāim būtu noticis. Tāpat ir
skaidrs, ka dīvaino mākoni nav radījusi
ūdeņraža bumba."
DAŽOS VĀRDOS
KornāBlstn sacelianls mēilnājumi tp*
ipleitl pag. nedēļā PerO. MatHAvas aģen*
tu vadīta banda bija ieņēmusi otru Ue«
āko vtlsts pilsētu Arekvipu, noalvljot
80 an ievainojot 200 personas. Pēc datim
sttodim valdībai kaŗaipēks dumpi pil*
nlfi Ukvidēja.
reitosritU ioutM BUmn>u dSļ pHalfl
atteldei no politiskās darblbM. Viņi
turpmāk nevadi! ari dianvidilrikiņo
opozieijts partiju. Kopi angļu-bOtu ksŗt
1901 f. Smatss Uds člm nspiitrauktl eta-tās
panākt samittrlnājumu abu naidlfo
tautu starpā. .
Amerikiņv aa holaailaiB avUdJai BI*
nevrl paSlaik notiek kopīgi virs Btļfo-landes
saUiT. - paziņojusi A8V aiflbol-bas
ministrija.
Divi nāves iodl tm S llnadlfi datļBBf*
sodi piespriesti pēdējā spiegu prāvi J«*
^Z^Z*l.^ZrT rr^^ viņjcra I raoijusi mistiska milzu mākoņa parādi
Suin^ ^^"^^ Mākonis WāJ 1..
^^Lr^^v^^H^^kļuvusi miU. kvadrātjūdžu lielu okeāna apgaba-
S S l i < ^ e k l un liSotājl
noskaidrojusi, ka tas atgādina ļoU kompaktu
miglas masu un sUepJas no Havaju
salāti Udz VēkaUendal. Havaju salu apvidū
mākonis atrodas apm. 2700 m aug-kfirtības
punktu — cīņa par Latviju! ļ™**"^.^*?*' ^^^^ augstais komi-
«unn ltAauiiitaess oSzfivvāa sspneēKkaa ssaaggliaaobaāsšaannaa . iI savu <o»kfuVpaārcēijaja, s kkaa rasaspbēiekdur ontoie Rnieetautmvivlkās-
S» L. cijas, jo tt ir an vicii tautaa viliiaaia.
stumā. Baitā nama pārstāvji Vašingtonā
paskaidrojusi presei, ka Klusajā okeānā
pēdējā laikā nav notikusi nekāda atom-
Jl)umbas eksplozija, un tādēļ neatbilst pa-ttatf
M izpļautās baumaa. it kā mākoola
Uzbrukums mājiņai, kur pledilmii
Staļins
Timsa (Rs). - TifUsas raidītājs lalutup
ma pilnā ziņojumā vēsti, ka Oorl pUaiU*
ņā (GruziJā) nezināmi ļaundari mēģinājusi
nodedzināt mājiņu, kur piedzimis
Staļins. Ir zināms, ka SI komOnlstlem
„svēta celtne" ārēji nav pārveldoU, btt
apkārt tai uzcelts grezns marmora tempus.
Starp vienu pUāru un mājiņas sienu
uzbrucēji novietoJuSl maisu ar skaidām,
ko aizdedzinājusi. Tas noticis nakti, kad
„svētnlcas" sargs Jau gulējis. Uguni nodzēsusi
poUcisU.
Uzaicina Trūmenu pāriet
atturībniekos
Vašingtona (J). — Savienoto valstu krls-
Ugā atturīgo slevleSu ūnija uzaicinājusi
prezidentu Trūmenu pārtraukt lietot alkoholu,
„lal dotu atturības piemēru visai
tautai". AP aģentūra, sniedsot io ziņu,
piebilst, ka Trūmens Jau ir pilnīgi nesmēķētājs
un nevienā ianāksmē nedsef
ari vairāk par 2 glāzēm alkohola. Mini-tās
SlevleSu atturībnieku organl^jas
Uelbritānijas nodaļa līdzīgu uzaldnāju-mu
piesūtījusi ari AngUjas karaUm Dtor-diam.
fosUviji. ApMldzētos apvainoja sabotli
is aktos un spiegoSanā par labu AIbl«
liljai.
Vica korporidju apvienība atkal ao
jauna nodlbiniU BMrburgi. No 80 Mo*
tumVācijas studentu organizācijām jatt^
najā ,.burSenSaftē" iestājulis jau 88.
Zviedru karalli Oaitavi paf. plektdloa
atzīmēja savu 81. dzUnumdlentL OfldSlas
svinības nenotika.
Japānas ķilsars plrios krlsUgt tlcM.
ziņo DPA. Ķeizara ģimeni ar krUtlgte ti*
dbas mfidbām paifalk i«p«aittoot kādi
amerikāņu matodlitu profeson.
Paitmarlra kari ades sUrp Arfoatma
un Angliju. Briti nesen Izdeva maiku sēriju
ar uzrakstu Falkland Islands. Vēsta*
Ies, uz kuŗim atrodas markas ar Io us-rakitu,
argentīnlelu puts atzīst par no-apmaksātām,
jo Argentīna jau kopi Uia
laika dekUifjusl, ka VaUaandu salasir
tu Ipalums.
Četras ctatBtras smaga basnleas zvanu
nezināmas personu nesen nosafulll
Brauniveigu Pētera dievnami. ZādiSbs
pamaniu tUcal nesen, jo sagrauto bazalea
dievkalpojumiem neizmanto.
Pēe 188 dienu nepārtraukta miega iiali
dienu atmodusies ^MbUtta Viktorija
Kampota, Viņa vUu laUcu barotā mālč-sUgi.
Bei īpašām atlaujlm uz ārzemēm no t
jūUja varēs ceļot vādeli. Ceļojumam M8
pietiekama parastt pase.
Apspriedei par Japānu alssardUba os
Savienoto vaUtu atbaUU punktiem ivti*
dien Tokio lāds amerikāņu aizurdzlbii
mlnlatn DSonaons un ģenerālittba pria)*-
nlekt ģen. Bradlijs ar ASV okupādjil
karaspēka virspavēlnieku ģen. MekartO-ru.
Vēlāk lalf apspriedēs piedaUsies art
republikāņu partijas ārpoUttskaU padom-nltks
roften Dalleu, kas pašreiz no Ja-pinu
devies uz Koreju.
Amerikāņu sieviešu kājas kļūst Utli*
«aff pēc gada desmitiem Ilgiem novērojamiem
konstatējuši ASV zeķu (abrl-kantL
Tādēļ fabrikas sākušu rtlot llo-liku
zeķes, paturot tomēr lldzšlnljos oo*
murns.
lUSOkaŗavIni krituši grieķu armijā
••naji pUjoņu karā, 8U skalte ir aptuveni
Udzlgi grieķu zaudējumiem pēdljl
pasaules karā cIņU pret ItaUJu un Vā>
0m'^
S ^ a ^
iUi rfS*^!l
S n i ^
tuttii
litiMi
nditšj» '""^
koiifercu
Frankfurtes, kur
mlsilni Mekloju *
to ivarigul W
It ipiJi ' "* "
Jiom.
imerfkiņo ](
ASV aodiļsi
kuiepnMt
likumi
kājSņdeUl^
kurni ^ i t l
8& iztiidtijam, ^
ikiit& lŪi IĶi
nlitb I M '
prVettV»Ts \m cl!
dl(Uitu Ml ttm
sijai .penodiL
noto vilitu āri
ministri;
Jauni Ukumal
noteikumi, ka'
Wml, viņu ai
' uz ASV,
IZCl
• likuma
rakitiiams
emigrSclju
mirot vēl dalusl
KitTām ASV
ai «ņemlannā,
dood Falth
V un pie
^tialvojuml
ņn«tenno«matai
5f ^ministri jur
•ĶW". Nomataiti „
Raudi un mi
PJPirt rtpnijcibtt
™™as raklitsji-atcelt
» m
I^^inti vienīgi
l»"n'J8 nodibtaftal
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 21, 1950 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1950-06-21 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari500621 |
Description
| Title | 1950-06-21-08 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
l i
• l i
i v - I-
••li s
P'- «I » iii
s i: te
:>H Iii
i II i
luīi l i
l i
n m
iim I i i
'••'•4
i:-4 i
• ; ./i \
••'ii '
!!1
L A T V I JA
Volgas tatārus pārvieto uz ļ Vai no Savienotajām
Austrumprusiju deportēs latviešu ģimeni?
Ļeņbiirādft (Hs). ^ Ļeņlngradas
n^tfijs ziņo, ka padomju valdība
BOlSmusi pārvietot uz Austrumprusiju
Volgas tatārus. Raidītāja ko-mentfitors
nosauc bijušo Vācijas provinci
par senu Padomju savienības
tautu dzīves telpu. Esot saprotams,
ka partija un valdība cenšoties pa-c^
t atgūtā īpašuma kultūras dzīvi
(air tatāriem!) un arī domājot to militāri
nodrošināt pret varbūtēju uzbrukumu.
Faktu, ka Austrumprūsija
jau izveidota par stiprāko militāro
apgabalu Eiropā, komentātors noklusa.
Eobežapsardzības izlases vienības,
bruņotas vismodemākiem kājnieku
leiočiem un apgādātas radio ierīcēm
un plēsīgiem suņiem, sarga Austrum-prOsijat
rietumu robežas katru pēdu.
No jūras puses „8eno īpašumu''
nodrdHna padomju ātrlaivu flotiles.
Neskatoties uz visu to, ari šis dzelzs
priekškars nav bez caurumiem.
Brīvībā izkļuvušie apzīmē Austrumprusiju
par vislielāko karaspēka
Čechoslovakija
otkal izraida
rietumu diplomātus
Mai (E). — BBC ziņo, ka itnis dienti
bēltu latnleclba Pragi saņēmusi jaunu
e«ebotlovaktlas notu, lnir> prasīts divu
ntdllu lalkS atsaukt vicekonsulu Adrianu
tMkloUIu. Pēdēja. prflvB divi Ueclnlek
ittdkuUm, ka vicekonsuls esot spiegs.
Tai pUi° laiki iechu valdība uzatdnljus
art Beltlju atsaukt savu mlUtaro ataieju
pillkvMl Murd]u. Represijas pret rietumu
diplomātiem padomju satelltvalstls tr Ik-dlMlīķa
paridiba. Bez Cedioslovakljas
tt* pielieto ari Bulgārija, RumSnlja, Un
gartja un PoUja, gan prasot samazlnS
ffltniecibu personālu, gan to Izraidot.
nometni pasaulS. Tur atrodas ne
mazāk kā 20 lieli garnizoniiar 3—4, ^ ^ , .,^.x,„„ „„
kājnieku divīzijām katifi un liels f ^ » " " » " " ^ f f ^ . ""
Skulte mazāku. Artilērijas vienību pl'oJ"jn? «teveja nav veiaes Kār-apmācības
Udzinās nepārtrauktiem 1™ Jf<>b^««m, viņa sievai Olgm
manevriem. Austrumprūsija k}uvusi dēlam Vilmm, kas, diw !?«>e5us
ari par Padomju savienības izpletņu nodzīvojuši^ AustrumpensUvamas
ēcēj^ apmācību centru. Insterburgas PJf. P^tmanes, «pl^uva ae^-
tuvumā ierikota jauno ieroču izmē- mā. Latvieši apsūdzēti
ģlnāšanas šautuve. Pie visiem agrā- «algotajā ««^a^.kas devņas (hen^^
rkīikeomti evmāc uiz bUūdvlēatui kbiuemmb uun d rkoršiie vapua kišc-U-ptcele^tm!āljui m* a^ 'la'tfv iešus Pret drošības
zemes angāri un darbnīcas. Neta^kst « a ^ " atbnvoja. Jf apsudzftu uz-
Austrum^sijai ari savas Mažino h » » * * - ^ares notikt «ŗa^ ka
Inijas. Vamlku rajonā Ierīkotas V ffPte"»»":i, pie kam iarmeris so^ines
•eroču pozīcijas. Dienu un nakti uz "«tot vinjs līdzekļus M panāktu
turieni ripo gari vilcienu sastāvi ar latviešu ģimenes deportāciju.
jaunām irfaiJaU ierīcēm un muni- NeP^'j^?"' " i f ^^^Lusta
ciju. avilistiem šis apgabals tikpat P*» apkārtējo ogju rajona pilsētu
S ptoli S . Uz ri^em no Jauktos, pie tam ^ ņ ^ d a u ^ «^
līnijas Karalauči-Kranca pat aug- P'^Hl^^^f K E I ^ S stiem sarkanarmijas virsniekiem un P«'«?n5m loti nelabvēlīgu ietetani
padomju ierēdņiem Iespējams tikt '«dija ^^f^^^^^ī^^^^^J^^^
Vienigi ar MVD Žencrā^ Maslovam^i» «^1?*^^^^^
parakstītu atļauju laikraksta. Tā pārstāvim farmens
Brīvu civmedilvotāju Austnmi-Neieies, ka JākobM^ " * . ' ^ l s f/
Prūsijā vairs nav. .Strādnieki darbā Savienotajām vaktim apmierināts
iesaistīti ar mflitāru pavēli un lerl- l a g » " ieradies Amerikā ar tetrām
kotes daudzas koncentrācijas nomet- K ^ z " ^ļ^^^ saturējušas darba
nes. 90 proc. Austrumpriisijā pali- vertUetM un citas nwntas ko
kuSo vāciešu deportēti uz Krieviju. ^ " " « « ^ amerikānis nevarot atlau-
Viņu vietā jau līdz 1948. gadam at-vests
vairāk nekā pus miljons C e n - L p . H * "Pf^altluf noskaidrot mūsu
trālkrievljas un Ukrainas iedzīvotā- "dzstradniekam H.Nordenam kavēja
ju. No tiem (pēc pašu krievu ziņo- f atpe^onSn» dotate nkojums ar
jumiem Kallņingradskajfi Pravdā) J"rņāUstlem nerunāt, taču atk«jfis,
gada laikā aizbēguši atpakaļ 80-100 h ' a . ' ^ a " ' ' ? ^ izcēlies pec tam, kad Jā-
«ikstošL Lai bēgšanu ierobežotai, jauļ''o»'sona kundze amerikānieti viņas
1948. gada rudeni Auštrumprūsijas
apgab^ komisārs Sčerbakovs Izsludinājis
izņēmuma stāvokli, nosaucot
to par „s6ciiuās drošības augstāko
pakāpi". Pēc tam uz Austrumprusiju
pārvietoja Turkmenlstanas, Kazaeh-
LNP prasa . . .
Treidiai. 1980. g. 21. jūniji
MtMinitiniiKi
Kaimlra (F). — Agrākais pnn
Sinkiangas provinces gubernatori,
jkas pēc komunistu uzvaras aizbēgt
virtuvē nofotografējusi Utviete iz- Uz Kašmiru Indijā, turienes Dailjr
elkusies, ka saimniece gatavojusies Telegraph pārstāvim pask^droja, ki
17 g. vecajam Vilnim sist, kad tas pa |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-06-21-08
