Bavarijas Latviesu vestnesis, October 13, 1951

              prHv. E. Bergs. Zināmas pārmaiņas
garīgi aprOpē sagaldSmas sakara ar
to, ka dala latviešu, kas nostfādēļušl
twr 3 gadus, leguvuli tiesības ut
brfvu darba izveii. To izmanto gal­venā
kirta lauksaimniecība nodarbi*
nitie, kas meklē vieglākas darba Ie­spējas
rtipniecibas centros. Ir slkti-sies
ar! izceļošanas kustība ut Ka-ļ
nadu, kur daudzi cer rast labākus dzī­ves
apstfikļus. Te mūsu baznīcai i t -
veidojusies svētīga sadarbība ar l a t -
nacion8!o padomi (LNPL),ee-
I bērnu audziitašanaa un sociāila
Mflsu baznīcai trimda ir daudz pla. saistīti LWF (ULCAi ».n « • • »
" " nodēs dienēti S i »l ^'"'^ ^'l «P^^'^P^nati 3. jūnija konferen-
ZL ^ tielbritānUā darbos 9 latvielu
S e J t ^ pretišķībām (nav | e v l u i . draudzes bpaisri, vvUisii ^laJtv! iešu vamkāacriētdljiie naK aknoāpdia- PSrvaldi vada arc hiablrs ka1p0a mvāieeittn«jiieekrah ,
trapvienojuii^ un ardiiblskapa pār-fitāvja
prēv. A. Skrodela vadibi divi
reizes gadi sanik konferencēs/ lai
apspriestu paJu latviešu lietas.
f m notMbinēt^ 12 latviešu drSu-
Piecus Sala draudze
mamijus algo MUūri iihbde, pirē.
j6s^ULGA(LWF), Svētdienas skolas
ierlkofcas 15 vietās.
Pēc pēdējim zi08m, Torottto pirmā
latviešu eV. lut draudze ir iepirkusi
vieniirio lielākam baznīcām Toronlo.
KO pārņemt 18. oktobri. T i b i i s otrā
latviešu bazntci trimdā. Pirmo uz­cēla
Senatobiļai draudze ASV ener-p
k a mac. P. Ķirsona Vadībā. Toronto
baznicaa ļfdzlpalnieco bflfe ari igauņu
im. draudze. Paredz, ka baznīcas ēkā
varēs novietot arī citus latviešu pasa-
^uBUis. k l sestdierias akolu ar 130
bērniem, Toronto latviešu t#atji, Ve-tas
Keilas baleta skolu uc. '
AuatrāUjas tālo krastu aasnltguši
ja^ ap^^ 2^^ vidG 8
tticllā^, kas sadaltļušisavt^ aprūpe
rajonus pa visu kontinentu. Te lat­viešu
baznīcu vada prāv. A. Gros-bachs,
un t l JMēklfivusies UELCA,
kas ir LWF locekle. Nožēlojamu
stāvokU AtistrāliļI ir radījuši divi L.
U. teoloģijas fakultātes studenti E.
un T. Birkhāns, kas. nepakl^u-
:s darba laukfi, nekā tas bija dzim-nē.
Ja tur baznīcas galvenais uz-vums
^Ua vest cilvēku tuvāk Die-am,
tad Seit tas reizē jāvtd tuvāk
fi savai tautai, jS^altdz tam tsiglabāt
tvisko dvēseli. Nevienai organizē*
ne paSu vēlētām iestSdēm nav
l ^ a iespējas šodien nostāties nacio-
0 tradīciju un gara sardzē, k l baz-i^
aL Ne tik daudz kristīgais gars te
|fcaudēts, Jo vlēu zemju baznīcu
p s i f atvērtad u^^
| n i tur katru labie^^^ bēgli, M to
lirttu par beznācijaa luterāni,
tkāit valrlk;^ aptoiūdēts 1 atvia*
gars, latvieša dvēsdeSar^^^^m^^
i a vlaUelftkijā traģiamā» To vērb
i t i i i Latvijas ev. l u t b a z n ^^
lipji m mācHājt d^ zemēs un
Vistt lespžjamb^al tur nodibinā-iiivfelu
draudzes un tā latviešus
|ik«aglabātu no tikai IMev
^avii tautai. [
I p d ā k a i s cīnltfijs 'šinī virzienā
mCitu baznīcas archibīskaps,
i r : savi atttoritlti M neatlatdibu
ļ l LWF
caLWF vadības piekrišanu,
Jiā ņ^ļiks šķējfšļus latviešu un Igau-
(IratHi^u diblnišanai r ķ l arī apao-
Irpadtļjiia,^ no
ieklaiua
p o t no reversala parakstīs
ti^ift bija jteatājaa^^^^^^^^
IflItH. baznīcas sinodes/Icā^t
; T l mūau baznīcai ttinidā datidz vai-iķ
tin Itttensivaik
lltoiļāj nekā tas bijebr^
\ii Kavt arī ikemieSu mācītāji, i^^^^
ASV mKaniaidā/ grib latviešus
kt savSs draudzēs, nostājoties
tet^ieSu draudžu dibināšanu, to-i
^ e S u mācītāju enerģiskā rī-panāku$
i latviešu nacionālās be^
atzIšanUf un vairākas dŗiiudzes
|iti2^«ttta« vietējās sinodēs, tas ne
iiļii ļ»dro&ina ta^
| ^ j v « l o d i r bet pālī
izveidot par nacidriMām sko­lot
bez tidbas mācībto i māca
iatvIeSu valodu
pltūiu un dziļD^
rietumu joslās, ko kādreiz
par mazo Lalviju vairs pa-apm.
12.000 latvieSn. Vēl jQ-te
samazinājies mācītāju ^^^s^^
josli atrodas 10, franču
l^itn afttgļu 5 m
a dala Jau atrodas ^migrācl jas
m
|rd(2»I.MŪ8ii tautieši
Ižikiaisītiv pa dažiem desmitiem;
simtiem kopā» Tas apgrūtina
i i l l tO aprōpd» Lai to veiktu, mācī-lljiem
pastāvī^^
teļa ļzdevumus sedz LWF. Ga-
}^Qpē VScijā mā
ntev ialkā^
er ts. lasāmiem dievkalpo-m,
MācītSJf strādā bez al­p
i , bet tiena pabaUtusi^^^ lifett zemju baznīcas. Mazu af-evaņģēliskā
palīdzība saziņā ar
»:zemjti valdibāmr k ^ s ^ ^
eita ar pateicību, cik
jonu ir pašu vicu bēglij,
gaida atbalstu. VisgrStakā stā-tomēr
atrodas tbc slimie, kas
IRO» un vācu saņatorljSs.
palīdzēt no ārpuses — galveno-uztura
uzlabošanas ziņā — paš-k
t u vislielākais ml^ darbs,
^^ļfiaivenas emigrācijas zemes biju*
ASV. Anglija, Austrālija, Kana-p
: AšV ieceļojusi 87 mScTtājl, to
pēdējā laikā arī prof. K. Kun-
^ ņ š , prav. J . Ķullitis, prāv. A. Rum-ilisris
uc. Latviešu baznīcas pār-
Jralie ASV enerģisks priekšnieka zv,
|Wv. P. Eglīša vadībā pēc griitamcT-
*|im, atslaukdamas gati uz A SV kon-stitūcijii,!
kur paredzēta iislsrobežota
i||(^8 ijrīvība, un Mārti^a^^^L^^^
^ »ācību, ka dievvārdi sludināmi tnites
podā. ir izcīnījusi arī lalvieštt^^e^^
bazilīcad ASV nacionālo brīvību.
|au nodibinātas 25 latviešu draudzes,
p # k u r ^ daļa vel saņem pabalstus
' a o ārpuse Cerams, ka atsevišķas
_aldix kopas apvienosies uņlat-
^^C kas Iestājušies amerikāņu, atkal
pievienosies latviešu draudzēm »Un tā
varēs savā amatā nodarbināt ap 50
ffiācltāju. Pārējiem gan bus
as ev. lut. bazriīcas mā^
cibai'un jurisdikcijai, bez archlbtska-iļ|
prof. t)r. T. Grīnbsrga ziņ^ iestā­jušies
kādas d tas sinodēs (ELCAl
darbā un uzsākuši labināt paraUējl
latviešu draudzes. Sai sakarā Latvijas
archibīskaps deklarēja Austrālijas lat­viešiem,
ka Utvijas ev. lut. bazntca
sadarbojas ar UELCA un tāpēc lat­vieši,
kas pieVienosies ELCA, skaitī­sies
izstijušies no Latvijas ey. lut.
baznīcas, un pasvītroja, ka E. kociņš
un T. Bitkhāns netiek uzskatīti par
Latvijas eir; lut. bsin
Lielbritānijā Luteriešu padome pie­ņēmusi
lēmumu, ar kuru tā respekti
katras tautības īpato baznīcas iekārtu
un satversmi un sfiiedž tam garīgu un
materiālu atīja^tu^ bez kā Sļl latviešu
draudžu darbība nebūtu iespējama.
Arī pati Latvijas ev. lut baznīcas
plivaldd ll^^adājusi savi^ iekārras
un darbības noteikumus Lielbritānijai,
Arī Zviedrijā izveidota vienota lat-ev,
lut. baznīca, kuras pīrval-dcs
priekšgalā izvirzīts māc. J . Tē­riņš.
Pašreiz Zviedrijā darbojas 13
latvleštji draudžti, kuras aprOpē 8
mīcītāji. Bez sava liesā darba māc*
J . Svlķis sevišķi aktīvi strādā t r l m a -
lerlfilās aprttpes latikl, ar tvle^^^^
un Latvijas archiblskapu atbalstu vā­cot
ziedojumus zviedru draudzēs un
tos novirzot bēgļiem Vācijā. Latviešu
urnu kapsētā pie AdoUaFredrlka
baznīcas pēc proL P. Kundziņa metā
uzcelts pieinin^klls ar granītā lekfļ-tiem
miruio tautiešu vārdiem. Latvi­jas
eV. lut, baznīcas 1928. g. satver­smes
ietvaros pārvalde izstrādājusi
darbības noteikumus Zviedrijai, ko
apsttprlnljte archibisktps.
Latvijas ev. lut. baznīcu brīvajā
pasaulē vada mūsu sinodes sava la kā
vienbatel^ - Ievēlētais arcKibīskaps
prof. Dr. theol, Teodors Grīnbergs.
kas rezidē Vācijā, Eslingenā, ar virs­valdi,
kuras 3/4 locekļu atroda^ šai^
pus dzelts aizkara. Visi Latvijas ev.
lut. sinodes mācītāji mi taj8 i ^ l a u -
tās draudzes aplecinājušas pilnīgu
pāklatittbu un paļāvību uz savu archi­blskapu
un mOau Baznīcas virsvatdi.
Tas ir mūsu baznlcais stiprun^, kas
palīdzējis un vēl palīdzēs pārvarēt
daudz šķēršļu kā baznīcas, 18 tautas
nacionālajā trimdas dztvē, PJc mūsu
sinodali episkopaiās baznīcas Iekār­tas,
archibīskaps Ievēlēts savi aug­sta
jā amatā uz visu mūžu, un miēs ne­nogurdami
cersm, ka i i s lielais un
dedzlga!s Dieva un mūžības aplieci­nātājs
mus visus reiz sauks atpakaļ
jaunajā, brīvajā Latvijā.
Pēdēji laiki arvien biežāk Adelai­des
presē parādās raksti, kas pārmet
morāles trūkumu jaunausUrāliešiem.
Sīki aprakstīti zādzību, dzeršanas, lau­lības
pārkāpumu un pat bērnu pārdo
šanas gadījumi. Sādi raksti bojā la­bās
attieksmes. Sevišķi darba vietās
iezemieši kļūst neiecietīgi pat pret
vtsniecīgākām imigrantu klādām, kas
rodas valodas un darba nepārzina*
šanas dē|. Ne t^i aiziet tik tālu, ka
austrāliešu iecienīto lamu vārdu
,,bpody" pien!iēro arī jaunaustrālie-pie
kam gandrīz vienmēr vai*
nosauc par >,bāltieBi*» Kad
manā darba vietā kāds ungārs; nepā^
Zinādams lokomotīves gaisa bremzes
ierīces, plrlauza austrilietiro roku^
pēdējais t^ca: „Bloody balts'V Citreiz
divi poļi saklvās ar vietējo, vainīgie
atkal bija ,,baUi^ Uz manu np
jumu; kā minētās personas nav baltie
«uttrlHešl atbildēja, ka viņi gan
not, ka lielākā dala iebraucēju ir o tu
tautu piederīgie, bet pirmie trans­porti
esot bijuši tikai ar baltiešiem,
tamdēļ šis vārds iegājies tautā un tā
to lietojot vietā un nevietā.
Jāatzīmē,'ka presē parādās arī pre­tēja
satura raksti, kuros autors cen*
las Imigrantus attaisnot, norādot uz
nenormālo dzīvi Eiropai nomelnēs un
tās turpmajmstt AustrIUja. Adelaides
luterSņu ip8cUIJs aņbaueia pSf bēr*
nu pārdošanu rakstii,kii lī ziņa presē
ttlātbllst patiesībai; Mūsu tam^
A.i kurt atr&dl par poHciJas tulku,
garāki intervijā The Advertlser ko-respoiidentam
paskaidrojat .Jaun
trālitiu noziegumus nevajadzēta se­višķi
izceit,'jo to il«dts,^^p
^pnāll rēķinot, nav lielāks nekSpa-austrlUeiiem.*-
'
Bsfābltis
a cip
BBtVXS PRESES Al>\nEN!BASOARBl^^^
Sekojot vairikulaiUSju lūgumam, vel gadu KetotI, vai kuru vairusnaftlr
mm
m
I, Citā darba lauka. Latviešu draudzes
Ķ^ASVjaui parādījušas^d^^
ot periodiskus draudzes
rakstus, iekārtojot svētdienas
kristīgi-Rācionalā gara, vadot
i; aes ^pulciņus utt. Vislielākā vietilba
I Ņujorkas draudze, ķuŗas
^itaUs pārsniedz 2000 un kur latviešu
ōievkalpoiumi notiek trīs vielās.
r
esam IRO iestādēs noskaidrojuš' paš-leiz
pastāvošos bagāžas un muitās
noteikumus izceļotājiem uz Kanādu
uņ Austrāliju. Sekojošais izvilkums
no oficiālajiem noteikumiem attiecas
uz Austrāliju, [ bet, kā mtims norāda
IRO, atskaitot divus izņēmumus, tHdi
paši noteikumi pastaV Kanādai. Sie
divi izņēmumi ir: Kanādai nepastāv
nekādi Ievešanas aizliegumi dūnu se­gām
un spļlvenlein, otrkārt; katrs ie-ceļotāļs
var ņemt līdz fotokameru, ja
vien tā nav ražpta Kanādā, /
No muitas un; tiodokla aibr^^^
personīgi lietojamie priekšmeti —
lietoti apģērbi, ikdiena lietojami
priekšmeti, rotas, tualeres piederumi,
neattīštUas vai, attīstītas mājas kino
filmas ar ceļa uzņ§i»uiļitem, ch^
zobārstu miveierināiļarslu roka«
instrumenti, velosipēdi, fotoaparāti
(tirgū neejošas markas), personīgi
sporta piederumi, sporta ieroči, teltis
un 16 piederiani, pārvietojami
foni iin sķaou plates, m8Ctta ^amat­nieka
parastie darba riik!, rakstām-liiašinas,
— ja šie; priekšmeti ir neap­strīdams
pasažiera ipaiums un do­māti
personīgai, lietošanai, bet ne dā­vanām,
apmaiņai vai pārdošanai.
Pie personīgiem priekšmetiem nav
pieskaitāmi pusgatavi apģērba gabali.
iekārtas priekšmeti, kās kalpo mājas
vai gfiintsgabala rotāšanai, parfīmi,
alkoholiski dzērieni, tabaka; cigSri un
cigaretes, saldumi, radioaparāti; mā­jas
kinp, lidmašīnas, dzīvojamie rati
vai piekabināmie, kā ^1 vidi priekš­meti,
ko vīrs vai sieva ved līdzi sa-
Kanadi uzņēmusi ap 8000 latviešu
ttn 14 ev. lut. mācītāju, no
vam laulības partņeram vai ģimeiJes
locekļiem.
Mēbeles un mājturības priekšmeti
brīvi no muitas uh apgrozījuma no­dokļa;
ja tie vismaz gadu atradušies
pasaiiera īpašumi un lietošanā, bet
to vērtība nedrīkst pārsniegt 4(K) Aus.
trālijas mlrclņu Uz personu, pie k am
v'enas ģimenes divi bēn^i skaitāmi i loto un vienu
par vienu plekuguša Pie mājlurīb^Sj tiem un citiem
priekšmetiem pieskaitāma arī veļa. ļ p n e k k n e i sniedz nbrmu, jānMfksā muita, Sls
mantas atbrīvo ho muitas ari tad, ja
l l s plenlk Austrālijā 12 mēnešu pirms
vel pēc paša pasažiera leratanās. Ja
starplaiks lielāks, mantas var atbrīvot
no muitas Mkal, pieprasot atļauju.
Katram pasažierim vai ģimenei, ie­rodoties
Austrālijl, par savu bagāžu
Jānodod muitas deklarādjā; ar to ie­gūstot
tjlestbas muitai pakļautās man­tas
iev^t bez muHas, ja tb kbpvēf-tlba
nepārsf^edz 30 Austr.mārc. Bez
G6mmonwealtli Bank ofAustialla īpa­šas
atļaujas drīkst ievest angļu bank­notes
ne vairāk kā 5 mārc. sterliņu
vērtībā. Citu zemju vaititas ieveša­nai
īpašu lerobežoļimiu nav, bet tās
apmaiņa pret Austrāllļi«i valūtu pa­kļauta
likuma Ieroboiojumlem.
Pasažieriem Ir pienākums atklāfci
atbildēt uz katru muitas ierēdņu jau-tājumii,
un ierēdņi!^ ir tiesības par-baudīt
visu bagāiu. Muitniekam se­višķi
jānorāda, ja bagāžā atrodas
iedli vai dlas zirglietas, jo tās pat
kļautas karantēnas noteikumif^, tā­pat
indes, potes, dzīvnieki un to pro­dukti,
insekti, mikrobu kultOras, atadi,
augli, sēklas; Neatļauta Šo priekš­metu
ievešana var tikt bargi sodīta.
Sevišķi bargi sodi draud par neat|4U-to
priekšmetu šaujamo uc. ierobu
un reibekiu narkotisku vielu ieve­šanu.
Mui las noteikumu apiešana,
nepareizu ziņu došana vai muitas ie­rēdņu
piekukuļošanas mēģina jutni so­dāmi
ar pārmācības namu lidz 5 g.
Mui tas no tei kurni izceļo t ājiera ut
ASV visumā jau labi pazUī^mi. bet
īpaši jāuzsver, ka emigraniicm par
visām lidzņtoamām mantām laikus
jānodod muUas deklarācija, atskanot
apģērbu, pereooig^^s rotas, tualetes
piederumus un ļīdzigus priekšmetus,
kas visu laiku j3u bijuši pasaž-era
paša īpašuma un lietošana. Katrs ie­ceļotais
ASV var ņemt Udzi vienu
kino aparātu/bet pat
vērtīoiem vai luksa
:
em
trauki: gramafonl un radio U7tvēi^ji • ^^9^^^ rēķml v a i
Austrimni un Vlduseiropas, Bslil*
JasuTvBalkānu valstu brīv
apvienības gada sapulci Mtnchenē
ņeaen pulcējās 12 bēgļu tautību
laikrakstu pārstāvji, lai apspriestos
par apvienības darbības izveidošanu
nākotnē* t^rpnlzlcija apvieno pāri
par 30 bēgļu preses izdevumu Vāci­jas
amerikāņu Joslā.
Kā zļņojumā paskaidroja prezidija
priekšsēdis Dr. V. Dumllresku, ap-vienībim
pēdē!ā pusgada darbii Iezī­mē,
no vienas puses, pretkbmiinistls-kās
cl^asakliviiēšanās starptautiskā
mērogi, no otras puses, IRO darbības
.pakāpeniskā sašaurināšanās, tuvojo­ties
ļikv!d8clja1.PP laikraksti no IRO
līdz pēdējam laikam saņēma morā­lisku
uh materiālu atbalstu, kām^^^^^k^
gad b!J!š jāapstk. Darbii, Jko pž^^
5 gados Veikusi apvlenībt organizētā
DP prese, taģād klūv^s v i l jo iibztm^-
glks uti katrā ztņljltuirļpilna^ Bēgļu
preses cīņu pret kbmūhisto^^^^^
bblševlsiha okupēto v^stū brīvību
iezīmē citur reti sāštoņāļtia sblldāii-latē
un sadarbība 12 dažādu tautību,
ka arī atšķirīgu politisku grupēļumti
^arpā. Tāds stlvoklJs Jlsagiabl arī
turpmāk. Austrumeiropas pārvieto­tas
personas un bēgļus rietumi tagad
jau novērtē daudz citādāk nekl pirm^
gaŗH^; arv!en valrlk salstot garīgos
spēkus kopīgajā cīņā.
Aovienības vadības turpmākie gal-vetiie
ui»dēvtifnl Ir iesaisiīt apvienību
un taļa organizēto DP presi pēc Iespē­jas
plašāk dažādās pretkomūnlstlšk8s
akciļās; vienlaicīgi Cenlbtlesnod
nāl tai mor^otth materiālo atbalstu
pēc IRO darbības izbelgšaņSs. Jā-ttirpina
uņ tāllk Jāitvefdo jau uz­ņemtie
sakar! ar dažādām starptau­tiskām^
amerikāņu uņvICūļ^tldēm
un o r g ^ l z l d i l m , Brīvās Eiropas l a l -
dltāju, ķuratn apvienības biedri —
tufnai!$ll arī plegSdl ziņas utt.Ņo
valrlklm pusēm organizāciļai Iegūts
va^l šoilts rnorālisks, nIkoUtē eveņtulfl
arī māter*āl8 atbalsts. Apvienibaa
d^rbā savas pēdas atstāj arī izceļo­šana,
kādeī turpmāk vadībā jācenšas
irraudzfl pēc iespējas personas, kam
vismaz tuvākajā Is^a nav paredzēta
•emigfScija.
No apvienībās lietveža EReisen^
berga saimnieciskā ziņojuma bija re-dzaam,
ka b ^ l i r p r ^ s izdevumu un
žurnālistu interese par apvienību pē-dējā^
pusgadl ievērojami augusi, ko
apliecina daudzi eo jauna uzņemtie
biedri un uzņemšanas lOgunii, Pēc
revīzijas komisijas priekšsēža P r . J.
Herpa tuņojuma sapulce atbrīvoja no
pienākumiem pārvaldes orgāni^, kuru
pildvaru laiks izbeidzies, un izrau­dzīja
jaunus;
Jauni apvienības valde: baltrutēņi
V Portniks un Dr, St. Stanklevt^s,
bulgāri Ģ.Nojefs uh C Penjefs; čech^
B, Boraks un U. Blastovicka, igauņi
J. Vestriks un E Rebenbergs. jugo-slavi
R. Pareiaņins un B. Begovičs.
krievi Sv lon Leuchtenbergs uņ A .
Pirangs, latvieli V. Janums un M . Cu-litis.
ļieluv eii S. Miglinas un L. Ke;
šde, poļi J , Bļeļskis un A. Cervtn-skis,
rumāņi JGeorge un Dr. V. Purni-tiesku;
ukraiņi inilPopovļčs un Dr.
V. Štachiv», ungāri Dr. Z. Makra ua
Dr. J . Herps;
Prezidijā ievēlēja Dr. V . Dumlļres-ku
tpneķšiēdis), i n i l Popoviču. Dr.
Z, Makru, J. Bieļski ļviceprieksselif,
ai vem bulu la-ļ E Reisenbergu (sckrj^ S: ion Leuch-apliecības:.
pai-: 10:henH«?»gu' Ikas.) ^un R> Parczaņinu} ^re-f
l i t i s ) ; R/ l)ariileVl^ (Ukr H,
Zāgarsi iķīrējkomlslJl DL Sia*
cbivsv A. PIraņģs un 1^^
Sapttlce ar dažiem groiījuaidem
pleņērna ^ r i d l t o s Jaunos apvlenf•
bat statūtusļ ko Iesniegs ap«ļprln8»
Istiai vācti tlesI un kam jtpalīdt vēl
taiak stabilizēt apvieņības^^
tās inītni tiollma pārcelt no AtigibiiN^
gas uz MiticAeni. Saptilce nora
ierosinājumu organlzā<^Ju pirveidot
no tagadējas D P p r « i »W
resp/ Izdevēju apvienības^ kuri bet
tam IndlvldulH biedri var bOt a i l i o
laikrakatu redaktori un pastāvīgie
lldMlirādnieki. par tīri indivMullu
turnllisitt arbdorgaiiiziclju, Jo^ f^^^
venalskoptgls cīņas lldzeklijs It vis-pirmt
kārtā paši bēgļu preses fsde-vumL
ees
; * Zviedrijas latv lešu teltrs bied­rībās
valdē ievēlēti MZīyerts(prlek
sēdis); E . B a i o d e , K , P z ^ R. Clft^
ders un 0 ; Murjaņls, bet revīzijas ķo*
misijā A^Vsļidis,E.Virsbergi un
l ^ l l e j a ; Patlaban 0 ; Klurjloa vadī­bā
iestudē M. Zīverta Jauno lugu
Cenzūra un Cilvēks grib tfaīvbt
* Vīsbadenē par notāru iecelts
zvēr. adv. Valters Voits, kas I r vienī­gais
latvietis — itotirs brl|aj8 pa*
laulē; K l LNP ttc. l a t v i ^ l triādi*
nieku Of^anizāc^ju Jtiriskoasults un
Latvijas sarkani krusta pilavarotals
Hesehē V. Voils * u d i palīdzējis
trimdiniekiem. ^
^ Par ZēdorfasPV nodalās priekš*
nieku un dreudsesveclio ievēlltš J .
Zvirgzdiņš.;,;-
* Latviešu mākslinieka uii dili*
amatnieku kopa UelbritānljlizSludi*^
nājusi sacensību dr-ļaniatniecībasdar­bu
metiem metatlais, kokam, Idaii au­dumam
dažādās apdares technfl^
Godalgošanas komisijl diarbosies
viens Latvijas mikslsš s k a d ^ i ss
profesors uh pa vienam plrstlvimņb
mākslinieku un dajļamaini^ka kopasf^
un Kr. Barona fonda; Godalgotie meti
pāriet sacensības rīkotājas Ipaitnoē
Mets uh aploksne iesOtlmi līdz 1* de­cembrim
R. Priedēm, 4, Mesborbugh
Prive, Leeds. 7. E n g l ^ 4 Sacenilbai
domātie meti Jlapzlmē ar motto un
uzrakstu: Pdilamatnlecībfis metu sa-censībairbet
spl(H&snē suitora^^^^V^
adrese un cena. Tuvāks inlonaičijs
^ņemama no mākslinieku un dali-amatnieku
kopas priekls. R/ Priedes.
^ Latvija atbrfvošsni^ kmnitejas
Eiropaa centra prezidijs Jau saņēmis
vairāku zemju cehtrllopātt^^^^
sauksmes par statūtu projektu. Pre­zidijs
par fMivu pirmo utd^ uz­skata
statOto jautājama strisiollanu
un jauna |>rezīdijay*ilš«ttuh^
" n f z ē š a n u . - ' ' - - v - • ;
kuriem S; Par mēbelēm un prieksmeUem. kas nav; iegādi. i virjjas. komiSija: V.
* Ņujorkas lelviešu cv. lut drau-
<ki jau veirāk nekā 2000 ločeklu. un
tā ^ a d ir lielākā latvlriu Idraudze
ASV. Draudzes priekšnieks Ir K. St«n-kev|
cs, bet mācītāji R.ZaHņš un A.
Ozols. Kori vada dlrlģ. B. Skulje.
Pamu kQmile]asnodibinālaj|ā palīdzī­bas
fondi jau u^kfžti 410 dol.; kā ar 1
paljdzēla trūk«mcieiejiem ASV ua
P e k e | s k i s , ļ \ V a t ; j ā ; ' t [ .-\.^y \
J'-lK'-i-li m
I
w
l i
-"ii?
' - ' . i v "
i ? -
"i" •
- ī
' i !
mm
/•-
W
te-
41 3.
te