Bavarijas Latviesu vestnesis, October 13, 1951

              mm. mm
i ii
KJ851.
mm
ISV
i !
' i
,,^r-'M 60.(101) ,1,1 | i
J»»» valdM toMŅi, •
|w fiinkclonflfiMi.; -I
W «t^tcelnlekir m S
^ UTVIA
jpitvia» Nevspape?
k»ļSI2ļrOctoberl3,1951
e^btiikcrj VilWJan«Bw, (2la) Au- -Sddrf b- D«tmold, Uger, Germa-
S; «pkOM Augustdorf 02.
"fiļitorfal attd Business Olfice:
S CJdfenaschau. Obb,. Regie-a,
(13b) WeUheim, Obb..
^SSrf ooce weeWy. Clrcnla-.
ļļffl 7500 Sponsor — International
Pļgee Organlzation, — Mem-j
^ i p j Associatlon of the Prec
rAaei^S?^ 1>P komisija Frankfurtē
Lg; nedēlā paskaidroja, ka paplāsi-
Ititsa P^s. un gaisa transporta iespē-jiii
atlikušajam gada ceturksnim, lai
II spētu vēl nogādāt uz Ameriku
iiIrSķ nekā 35.000 DP un „tau!tvācie-jļ",'
Salīdzinot ar iepriekšējiem mē-c^
lmt tas nozīmētu pieaugumu par
jŗproc. Tlk^ tā biis iespējams aiz-
Hifflsportēt visus izceļotājus, kas
^ PP ieceļošanas programmas
;^^pn 31. decembri saņems vīzas.
komisijas Eiropas direktors . Kor-toriji
issteicās, ka jaunās transporta
iesējas ļaus apkalpot pēdējos mēn©-
šos gaidāmo izceļotāju pleplddumu;
kā ari palielināt uz katra kuģa pār­vedamo
vācu izceļotāju skaitu. .Ja
pēc DP likuma beigām Vācijā vai
Austrijā vēl būs palikuši ASV citādi
pieņemami DP, tad atbildība paliks
tikai viņiem paiiejm," .paskaidroja
Korkerijs. DP^im «taijtvādešu" iz-ceļošanas
programmas sekmīgai no­beigšanai
nepieciešama ari pašu Iz­ceļotāju
interese un laba sadarbība ar
iestādēm.
^nfim no amu
fiāra 4 vicu ttn j ^MJiļļ
ic^tnai pamatos; ļ^ifU^
taplodljuSaitOtbrl^ipflfl^^
retiesjOOO-briainittfotii,!^;
}ii ^Inkm, w tņoBbt ^
m^:fi«vi^nIba8 labli laņiiai»
Idrsons/. Zvtčdril» .vatfi^
Ijotiu ,fttiatti^ m itļtii
iečabas ;^drbini«lnt Oileš
:AtIaQUk« pd^iBM l i
Stalft ^7. sesija )xf0
.ar25. okt6bit ruMfi^
.tSpat tu 26. novM A
paredzēti. Elroptiipdtiiiļil
liets ..ianSkiinia sMsTļi
ttlaSJottl viena D^BIII II!'
|Rvm8)iiiiai 8i»ard]fI6{i^^#'
maketa MQncbner Mtiitt
policijai pieifli^ m j
Bodnarasa nodļiliaiiifis
kabļtieta koliege l eM
t Boilvtišl tdi Aoiinl
kas peldejoSiet <
Varas* virs AiiM
Ijii,. ka ninitie ekoli^
IrSjuSi Oderas-Nfiiai
ļmlbu", kāpfic. poļti
ļusl pareiaa.
ivāļljaa alevleio
t par miniliMitti^:
if krituši pudomj)^
Ift sievu v« pltBi tt;
liņas, ka viņa
t.atrodas gūilekņ»*^
tbāVai'Ppliji
kaŗ«^dUnest| Oot»^
/Isu kohMoi aelejiljtt»»
ii^u dēlus, < ,.iev«ķl«'^
iqailj6t iesaukiansi W
i 16 g. V. sfinui,
ikavlbas l«nekl«tol«i^«V:
is iecēlis 7.v!rttkottlji|
vai 4000 polu' viittļf
Sittolenskas
vildens" ceturto jŗ
.lelslngborgfi. Zviedr^M
lun 40 ģimenes loceP»
Bo 250 tbc •liMi«»f
kurus ar IRO ^imļ
Isanatorijfi» W ' ^
pjicienUem Jetmi» F
no ASV annijt
leku. kontingept^
apmficlbi». A8f« \
Jmt mtcls valodu. »
S SOamili
tecija «000 I).
r Āil ASV v «
i» līme, - , ,pif
etinati. bet W«»
Sls us RieW52r"y},«,
oidhaiaa' d«9^
d^vojošo » ^ \
di.
Ne vienu reizi vien dzirdēti bri- tai tā jācieš šajā laikmets, kur tā
v8 pa$8uilē vadītāju valstsvīru citām taoltām nekādu pirestibu
virdi, ka komunisma diktatūra, ap- nav nodarījusi? Sie jautājums tā-ķaŗojama
ne ar ieročiem, bet ide- dējādi nav pareizi formulēts. Jē-jiski.
No komunisma cietušo un dziens par tautas vainu resp. kol-bēgļos
šis norādijunis arvien iz- lektivu vainu Ir nepareizs pamatā,
saucis izbrīna smīnu par vientiesi- jo vainas jautājums iespējams ti-bu,
jo nevar jau vilkam iepotēt kal tur, kur ir runa par atsevišķa
jēra dabu ar spre­diķiem,
un ikviens
fto mums tad ir
palicis pārliecībā,
ka šo visbrutālāko
TBNIS PIEBAIGS
cilvēka nelikumīgu
darbību vai beadaf^
bibui un kopīgas
vainas piedēvē jums
un nežē- tikai kanālos ko-
IlgS^o varu pasaulē var saval^^^^^
un likvidēt vienīgi ar varu^ Bet noteikumu robež^^^^
vai šaļ domai * par ^idejisko ciņu darīsim pāreizfikr^^^^^^^^^^^^j^
nav ari savs pamats? Cīņas izņā^ nevis par tautas vainu, bet par
kurnu noteic ne tikai pretinieka mūsu pašu .ka^^
spēks un spējas, bet art zhiisu pa^
gatavība cīņai un ntusu satiurs. ciW Un tur m ^ bfiJcIdiiEmi
Cilvēka arvien pētītāju pr^^^^^
$os laikos nodarbinājusi problēina labu gribu arvien atradīsim ļilan»
pat labo un ļauno šajā paisaulē, un kunius, f ] ^ ^ ^ ^
šai problēmai veltīti daud^ un f atiesaš rtio-
!Jumi. Filozofa Kanta skatljuinā rāles prasībām; iPiemēra dēl ņāk
pasaulē nav nekā tāda, ko bez prātā nostāsts par kā^^
ierobežojuma varētu saukt par la- ļauksaimnieku^v kas s
bu, izņemot cilvēka labo gribu, mājās li^^^^
Modernie prātnieki šo Kanta at- jel kādu ābolu no^^M^^
zinumu papildinājuši tādējādi, ka dārza. Vai šis latvietis A ar tādu
^nav pasaulē nekā. tāda; ko- bez iie- rīcību neprovocēja savā kalpu
lobežojuma varētu saukt par ļau- saimē ļaunas fribas pamatos gu­ņu,
izņemot cilvēka ļauno gribu;: lošu protestu pret necilvēcigumu.
Un ja ieskatāmies šis ļaunās gri-' ņn vai mēs viņu varam uzskatīt
bas pamatos un cēloņos, tad tur par nevainīgu nuleizteik^^
arvien atradīsim kaut kāda prote- tājumā? Bet nemetlsim šim tautie-sta
pēdas. Pro-tests pret nodarīto tim ar akmeni, labāk apskatīsim
pārestību uh netaisnību, protests ari paši savas sētas,
pret izmantošanu un līdzjūtības Un ja nu pasaulē izkiiņojiesu^^
Irukuihu, protests pret savu maz- tagad visas zemes apdraud bez­vērtību
un tās cēloņiem, protests dievigais un viltīgais koniilnisms
pret nabadzību utt.. So protestu ar savu nevaldāmo terroru un ļ
uzkurina un baro ar neapmierinā-j asinsizliešanu, tad ---vai Ustomēr^^^^^^^^^ļ
tlbu allaž saistītas naida, skaudi^ nav Dieva taisnais brīdinātāja
bas un atriebības jūtas. ^ : prāts, kas uzliek mums visiem par
Marksa un Engelša ārdītājas pienākumu ne tikai apkar^^
maldu mācības līdz ar pēdējo simt- < nismu kā ļaunās gribas paudēju,
gadu revolucionāro sociālismu ir bet t r i mums pašiem kļilt labā-ļaunās
^gribas parādības, bet šis kiem, cilvēcīgākiem pret savujte
gribas pamatos gul protests pret cilvēku? Pat franču modernais
nevienlīdzību zemes labumu sa- prātnieks Sartrs, l a s noliedz visas
dalījumā un vēlēšanās sagraut to, vērtības un pielū^
kas plašām tautas masām nav de- bas dēl („Nous voulons la liber-vis
cilvēka cienīgu eksistenci, tē pour la libertē"), tomēr
Komunismu ir izaudzējusi pati spiests * atzīt, ka gribēt bri-kulturālā
pasaule,, i pārprotot un vibu var tikai tad, ja grib bri-ļaunprātīgi
izmantojot to, ko mēs vibu ari citam; tātad: dzīvot un
apzīmējam par brīvību. Vidus laik- ļaut ari citiem dzīvot. Komunisms
meta zemes feodālā iekārta, ko pasaulē nepastāvēs} nepastāvēs ^rl
Cangkaišeks Ķīnā bija pratis uz- tad, ja to neiznīdētu ar varu un
turēt spēkā pat mūsu dienās, dzimt- tas varbūt pat uz laiku pārņemtu
niecība, dižciltīgo un muižnieku ^
diferencēšanās no tautas ar privi- pats neglābjamu pašiznIcMs dīgli
lēģijām pie zemes un citiem valsts — ļaunumu, ļauno gribu, kuras
labumiem, strādnieku nabadzīgais vienīgais uzdevums ir un var būt
Un beztiesīgais stāvoklis rūpnie- noārdīt un iznicināt, bet nevis ra-cibas
centros vēl šā gadu simteņa dit ko konstruktīvu un paliekamu,
pirmajā kvartālā, — ir faktori, Un jb vērtīgāku sabiedrisku iekar-kas
nav savienojami ar cilvēka tu brīvā pasaule stādīs šim lāunu-labo
garu, ko saucam par taisni- mam pretim, jo labāki kļūs brīvie
gurnu, un kas liecina par tā laika cilvēki savās sirdis, jo ātrāk un
valsts iekārtas nabadzību. Tā ko- graujošāk tiks noārdlU komūnis-loniāla
politika, kas izgāja uz ma pamati,
iedzimto zemes bagāTibu. pievāk- Pēc šiem atzinumiem mums
sanu un pašu iezemiešu verdzisku mūsu ciešanas trimdā nav bez sa-izmantošanu;
ir un arvien paliks vas pozitīvas nozīmes, jo mūsu
brīvās pasaules kauna traips, kas grūtie brlŽ dariš mūs labākus, lai
šobrīd koloniju valdniekiem sa- tad, atgriezdami^ mājās ar jau-gādā
pelnītas galvassāpes. Tās ir nām gara vērtībām, radītu atbrl-pasaules
lielās lietas. voUjā dzimtenē tādu sadzīves kar-
Mēs, latvieši, gaužamies un pra- tibu, kur nebūtu dzīves pabērnu f,
6ām, kādēļ gan mazajai latvju tau- un sērdieņ^^^
Pēc brttu joslā notikušās .J>rettrie-ciena
operācijas", par ko jau ziņots,
sabiedroto manevri Rietumvācljē tur­pinājās
ar franču vadīto operāciju
.Jupiters*', līdztekus apvienoto gaisa
spēku manovrira. Pēdējos vadīja sa­biedroto
gaisa spēku koinandieris VI-duseiropā
ģenerālleitnants Norstads.
kas ar rezultātiem ioti apmierināto.
Kamēr „Lietussarga operācijā** piedļi-lljās
tikai 3 nāciju gaisa spēki, šoreiz
bija pārstāvētas visas Atlai^ika pak­ta
valstās, pie kam sadarbība bijusi
nevainojama. Tāpat praksē pierādī­jies,
ka rietumvalstu rīcībā tagad ir
23 modemi lidlauki ātro strūkllidma-šinu
vajadzībām.
Sim divi akcijām beidzoties, sabied­roto
spēki virzījās tālāk uz dienvi­diem,
iekļaujoties amer&āņu joslā rī­kotajā
lielakcijfi ,.Combine". Sais pē­dējos
manevros no amerikāņu puses
vien piedalījās 160,000 vlru^ bez tam
lieli franču un britu s p ^ i P l d ā go
jotJes patiesa uzbri^^uma gadījumam,
tika insbiniBts,.agre8orz^es'' iebru­kums
dziU amerikāņu joslā. (^^
bacluh Darmētate un Hanava jau drīz
V4eņ„krltā'V jo uzbrucējiem bija iz­devies
plašs iebrukums sabiedroto II-MJās.
'Toties par Ftankfurti^r
smagas cīņas, lai iebrucējiem ai^^ro-stotu
tālāko ceļu uz Reinu.
Manevri risinājās ar ļoti Melu reā-
U t l t ^ pieskaņu. lUetum^ minl-pŗezid^
am^^^^^^^J^
^ t ® ļ ā telegrano^
sl^ianbsbljaL aplieca
ļikundOba, bet tai pašt laikā detia-rētš,
ka sakarā afjaunradūšbš stā*
voklS, visu varu pārņem miUtārā pār-v
a t ^ Mtm rtkojtmid jļ^lausa.
,,Asgresora apdraudētajos apvidos iz­darīja
daļēju civilpersonu evakuāciju,
izsludināja stingrus aptumšošanas no-telkianus
utt. Amerikāņu spēku virs­pavēlnieks
Eiropā ģen. Hendijs per­sonīgi
novēroja,* kā pirmo reizi Icopš
pasaules kara beigām Teodora Heusa
tiita tuvumā nosēdās lielāks izpletņu
lēcēju desants. Tā bija „agresora'*
speciālvieniba, kutas uzjdevums bija
atgriezt sabiedroto spēkiem atkāpša­nos
pāri Reinai.
Realitātei tuvie manevri sacēla
trai^smi Bonnas valdības aprindas.
Tās pieņēma, ka manevru plāns ir
identisks ar aizstāvēšanās plānu kara
gadījumā, un bija visai uztrauktas
par pilnīgu suverenitātes zaudējumu
Šādā gadījumā. No sabiedroto puses
paskaidrots, ka lieta grozījušies tikai
ap ,,rbaheyni joku'V Taču ļauts np*
prast, ka plāni iedarbīgai mililarpār-valdei
kas nekavējoties ievestu kar­tiņu
sistēmu un spertu citus drastis:
kus solu, tiešām patāv.
feSovejsi Utvteln CeatraiS Ko*
aitojt.
•»
AMtda oa r^akdjmi' edmst
(iSbl Graioauechftņ. Obb^ a^s*
nu^9lftg9i« Gereaay. ^
AosUāUJofl i^dakdlfts v«Otā|at
4. Saiti. 18, linden kvm% Wt3i*
iftnm, BaUerAi, Vie^ AosiraUa.
STAĻINS APSTIPRINA OTRO ATOMKSPiOZUU PAD. SAVIEM!
• 1
Pirms dažām dienām ASV prezi­dents
Trumem pai^ņoja pasaulei» ka
pēc amerikāņu speciāJistu neapšaubā­mas
infonnācijas, Pad. sai^esTbl n r
pat notikusi otra atom^uplozija» ar
to norādot, ka, pretēji apgalvojunsi^,
Kremlis visu laiku drudžaini strādājis
atomenerģijas izvērtēšanai bruņi^a-nli
» ne miermīlīgiem mērķiem. 48
stundas vēlāk Staļins intervijā Prav-dai
apstiprināja, ka prezidenta Tru-m^
a deklarācija par jaunu atom-eksploziju
visnota} saietas ar faktiem.
Pad. savienība kopš kāda lat%a esot
sākusi izmēģinājumus ar atombum­bām,
kurus nākotnē turpināšot ar da­žādiem
kalibrim.
Prezidenta Trumena līdzīga dekU-rācija
pirms diviem gadiem radfjs
visā pasaulē uz bridi īstu panikas
noskaņojumu, jo tā Izbeidza rietum­valstu
atombumbas monopolu un ce­rības,
ka ASV šai laukā praktiski ne«
kad nebūs iespējams iedzīt. Vēlā­kajos
mēnešos daudzi rietumvalstu
zinātnieki gan mēģināja apgalvot^ ka
padomju atombianba ir blefs imekr
plozija radīta ar tnllzIgukvairtiUBU
koncentrētu sprāgstvielu.
Jaunā atim^^lozija,— kaut ai! t l
e|»tiprlttā}a Hlgto patiesību, ka Krem­lis
ir Baltajam namam uz pidim —
visā pasauli usņnta mierīgi Pēc
merikāņu q>ecifil^tQ paplldui pa*
skaldrojianiem* ar Jaunākajiem epa*
r i t i r a faktiski konstatēti divi mēģi*
nājun^, no kuriem tikai vi^ns b*]l8
Lai radītu jaunu drošības apziņu
iedzīvotājos, ASV atomkmisl]a&
priekšsēdis Godens Dfns pldij6 dienu
laikā vairākās atsevilķls deklarācijās
un Intervijās apliecinājis, ka ASV
atompētniecibas lai^ā lajos mēnešos
uzrādījusi Jaunu spēcīgu progrs^u, kas
tām dos iedēju atomenerģiju isUototf
ari kara vajadzībām vl^alidttaios
veidos, ne tikai kā masu iznlckulia*
nas līdzekli, kā tas bija lldz šim. DIns
(ieminēja pašreizējos lielos eksper^*
mentus Nevadās izmēģUiijtmiu lau­k
i ^ Uz kāda žurnālista jautājumu,
vai atombumbu miniMūrā bdtu iospt*
jams izlietot ari kā kājnieku ierod,
nenodarot nekādus zaudlļusm pašu
spēkiem, atimikon^sijās vadītājs at­bildēja
ar pārlieclnoŠu„j|•^
Nacionālo komiteju pārstāvju sai
nāksmē Haanburgā pag. nedēlā IRO
ļKņoja*ķa britu Jort^^^
ietvaros tuvbjas^^^^^^
izceļojušas 1562 p^rso^
1359 uz ASV, bet pfaējfiš uz Zvled-riju,
Argentīnu, Bmtiliju. Angliju uc.
Britu joslā uzkrājies ap 150Q lādu iz­ceļošanas
kandidātu uz ASV, kam ra­dušies
iķēršli tuberkulozes dēt. Sim
personām amerikāņu ārsts-speciālists
iwlarls" vēl īpašu veselības pārbaudi;
Pārbaudes sāks 12. novembri, kad šis
personas bez piederīgiem aicinās uz
Ventorfu. Apspriedē tomēr vēl ne­bija
skaidribas, vai šinī grupā ietilps
tikai aUlktie, vai ari visi līdz šlm^^^t
dēl noraidītie. Ari DP komisijā Ven-torfā,
kur īpaši šai nolūkā ieradās
i i
ii
1
j 1'
vil
i!i
Iii
Iii
f ii
ļļ
'.'.i
4V
•'ii
Kā ziņo no UN galvenās mītnes,
Starptautiskās sieviešu padomes pre­zidente
br. Idere oficiāli iesniegusi
sūdzību par Pad. savieni^bas rīcību
Baltijas valstis, liekot piespiedu kār*
tā par jaunu apprecēties sievām, kuru
dzīves bied ri deportēti uz ci tiem pa­domju
apgabaliem. Dr. Idere norādi-ja,
ka šis deportaciJas nolikušas nevis
aiz drošības apsvēriHniem, bet gan lai
fzmcinātu padocnju režjmem nepati
kamas mazākumtautības. Plašās starp­tautiskās
organizācijas prezidente
prasīja iedzīvināt UN pieņemto kon­venciju,
kas aizliedz nacionālu un
reliģisku minoritāšu iznicināšanas —
genosidu, un darīt gah Kremļa
patvarīgajai un noziedzīgajai rīcībai
Baltijas valstis. Ķā sūdzības iesnie­dzēja
norādi ja ^ ..rezerves viri" b-eži
pārņemot ne tikai deportēto iedzīvi,
betarl viņu uzvārdus.
UMJM J« wplt«br« a»«tt»ā «t9«|A« ftf
po)o og|a koģa WI«iQa pavSra Stāņitlavt
Kolkai ģaUiei Slokbotml. Iiraastf^aaš oi-tlcnra.
ko viņl bfttidlja kl •gffikate pota
prelesatmiekt, Ķoika StokboUal mņēmt kon*
Ukto tf Mta Ifgava Vm īķmmaķu, k«s
kSdi Zviedrilat staaforllā lrstl)a Aolricņ
koRCfnlfiet}ai see«tal legSīo lab«fkatoit; ļ
IcprickS oovids BO ko^a tavat easias. Kolka i
nolēma bēgt ari pati plo ITgans. Kad viņi |
tomēr DeleradSa» De©asik4 iiQo|a potklfid,
ka ot koia Wi^QB atiodaiB koatrab^das pre>
m. pēc kam potidta« pSraiftklffol kt^ al*
rada Kalka patkailo. tAdaadta ««Itfftis
kftdd taBS baskurl; Saptaintt g® aSbssS
Uedtti Kalka UdoC jo l « s « ^ eoUtt p9
ttepaklaottba^ bet tīrfedri bl}a littvffalt r«*
dlotei«graBieaa« kori ai Stokbotaa tfkd tt-
MokU otri pola kaģlt. — .»tel asņtsita kSda
lUmnlaJiatni t|dē} aosfitlja ot ko|t 14 po­licista,
kat Kalka rteokSrit altvSca. AtlēU
radtama Kulkts @ovelana no kaģa.
LCKV priekšsēdis V. Jemums uņ ju-r
h ^ ^ noizaie^^^^^^ «bzbīiņli
i l i ļ i l b u ī i ^ l a p i Ķ*
pP ioōjisija teicā^^^
iliāķa Iļdķā^^^^^n
Be:^ iaE^^^W
jauttjumu pār dalltāin ģ l m e n^
pianēran. bērni jau ieceļojuši ASV,
vai pat iesauW a M
tet JirecākiiS k i^
nelelalžr LCKV pārstāvji norādīja uz
ārkārtīgi smago^^^^^^M^^ kādā no­nākušas
atsevišķas ifidas ģimenes.
DP komisijas pārstāvji solījās šos ga­dījumus
pārbaudīt un censties izkār^
tot, t^ai komisijai Jānorāda konkrēti
gadījumi. Sai sakarībā L C l ^
ieinteresētos pašiem d<H komisijai va-jaAcIgās
ziņas. ļ •
Tuvojoties darbības beigām, IRO
noteikusi iKeJošanas procesa robež-tertriiņus.
Piemērām^ neapstrād^^^
tos Kanādas .rnominēto" gadijunius,
kas nonāks IRO birojos pēc 18. no­vembra.
Darba schēmā Izlasi natur*
pinās pēc 23. novembra. Tas pats
sakāms par Austrālijas masu schliiBU.
bet izceļotājiem ar Landing Permit
un .^nominētiem'' gadījumiem l»firv
brauciena f^eprasljura;em jābūt 2o-nēvā
līdz 30. novembrim. Uz Jaun­zēlandi
pēdējais masu transports pa-i
redzēts 7. novembri, bet individuā­los
gadījumos pārbrauciena pieprasī­jumam
jābūt Ženēvā lldž 30.: ņovemī^
brim. Brazīlijai individuālajiem gadī­jumiem
noteik 1% termiņš 15; novem­bris.
Venecuēlas masu schēa^ iz­beigs
31 okļobļri. Argentīnai, Brizi-lijai.
Ur ugva ja i un Paragva jai attie­cīgie
pieprasijunil 2enēvā jfiiesO'a
līdz 15. novembrim, bet citām Dien
vldamerikaf zeme^ 9. ooveiņ-bdm.
Angiijas^^^,^
maļ beigu termiņi noteikts ^ . ņ * '
vembris, Norvēģijas slimnieku sch^-
mai 19. oktobrisi Zviedrijas nctz-šķirt(^
gadi jumus izšķirs lldz 15. ok­tobrim
utt.
8 UTVUAS BV. ICT. SAZNICA
tatMOĀ — e gadu daib garīgajā .
lauki : , .. . , \ . . I. Ip^
B KA HltUaS PgC AM£SrKA!yU
PAVtLIS SdMfABOltlA A.VCĻt;
mStTAS — Padomju propag«nd(*to
akrobfttikai , . . . , . . . 4. Ipp.
CIIPA — H: Pofiņa Jaana »
B * A C i A lO lAIKV DZEJMZC^^ -
P. Ermau* attafott par pfrmaļlm'
latriēlo fakstaiecSffl . . . S. Ipp.
OVP SASkETBOilSn paANCIiĀ
r- tō»4oa*i latrfeSi doņonftrē f r ^
jtžftō b«»k«ib^U afika . . . ^ W
t
.... ..-;iļ,L.f3j!t^E.vi:^^:
i i i
l i i i • i i
• Mm-