Bavarijas Latviesu vestnesis, October 13, 1951

              Mi»
mm
8 L A T V I J A Sestdien, 1951. g. 13. oktobri
mmm
iinii
rsf-V
«11
mļīm
Ml
Nodibinot Latviešu nacionālo, pa;
domi (ĻNP), daudzās un dažādās mūsu
organizācijas trimdā Nenojās par ko­pēju
cen*ru cīņai par visas latvieša
tautas vitālajan interesēm. Gan,
tlŗi fonniB ņemot, LNP nav varējusi
telikt, i ia tā |tie«īga runāt v i s a s lat-vJeStt
tautas vārdā, tomēr I ^ P nebija
arf t i k a i , latviešu bēgļu pārstāvība
vien. ,Bez tieši vēlētiem trimdinieku
{Vmiiūis) LCP pāratāvjiem LNP pie-ddtjSs,;
piesd-r Miciālo Latvijas (ne
iiksUņs] 'bamfču ga}vu' delegāti, tā-l'iļ;
rinda denfjamu mūeu tatrtas dar*
bliaiefo; V .pitoUesIgi' pirstSvēja
viaue JalpaklfSt». .Lāčplēša kara or^
dļ^l iavaliefU8,irecx^ uc.
4£j!ŗt6:tc^
fias vi^pcftikb posmi^ — pārstāvji xlo
4i%aidzld}ām, kas/ v i ^ morāliski,
varēja nmāt visu o t r i paeatīles kara
CifoltSJu-vārdā, pāratāvji,tto 1945rg/
tēl'..KiiiitoS;nodibinātās pašpirval*
(Ies m TSpat.LNP kā demokrātiskās
iMvijaa; pblftfeko partiju pārstāvji
pifedaKjāft personas,, Jtiiias- latviešu
taiila aavl 4aftt bij^ immīm par
ģVtitāvjiem Latvijas Saeimā. Tnmdā
»ji"^aekas:ģaa n a v , t o n^Us ari),
feilŗ^n®^
Wl&l8i^ mlisu' tautiešiem
kā'dreis ir dots.un k a viņu rutīnai tm
eikarl^m tagad daSkārOar'bfit liela
mu, ka dfltudd ^^(bet katrā ziņi ne
visi!): ļ4J.vnflisu./ parlamentu, locekli
fsy airiduši^s savu .tardevumu aug-itu^
os^ bieži stādīdami eavas perso-aiglaif?
a{4$iutas.S^^^ grupas intarfi-s^;
piri;?fi#pārības;i^^^ interes^,
ats^ēkoliieViens laikam;nevarēs, t6-
mējr ar l o pārmetunm īstenībā izsa­kās
«Jtai^ pusi'pati^ības. Otra p i ^
i r ' i l , Sisart u^ šeit triipdā izvirzītiem
tftfisu'pfUŠtāvjite dairdz var āttie^-
Sābiednskā imbi-^
i
;ļESilns'pat pārmetumius. Un pil­na'patiiesība
bntu tā, ka nelietīgi,
vsi^fclviMtii^lebkUTā sabledris,
k | i^Mt visideālāk iecerētā S4*
'ttkriski'^te^^ ja pati aa-i
e k I r U i ; vēl. neatbilst.
" iasiādS prtā ^tika.dikti
'plļž^itos; tātad' izgāji uz, to, lai',
IeEl'ēitt Wtību tiii^ otrkārt; W El^P
| i f p t i i l ^ ' f a k t 6 r i i m ^ i4^ēja-
#lfetlKs;svaļ^ ņn' Āo^īmJLlģll me­t
i t# ar! izdevās, un-ni^ ApMfendtb
lilcljn Institiiti, ^ne auigstt^ kMfsiri
% ^Viiidfā,'-^ne m polītisMs v a r ^ ne-eSjļ
praktiski' nav apstrīdējuši ^ LNP
tiesībdi *pieņemit svarīgas politiskas
dekl'arādjas (kā, 'piem;, vēl pēdējā
LŅP' piUnsapukē 23. sept) un, lēmu-m4f
v i s a s latviešu taiutas interesēs.
, Tiemi:'kas, saka, ka daiidzas ar
LNP saistītas cerības nav attaisnoju
'š$Sr ir taisnība,. Bet jāievēro, ka
' štarptauU&ie rnbtikumi no mums ne
mm-u
"mmm
mmm
; AtTJļDZĪBA koNCENlTl^CIJAS
' ! ' ; NOteTŅU Q0S11KŅ16M
; K r . jāu; aigrik tiku aizrādījis, bij.
koncfentrlcija^ nometņu (KZ) gilstek»-
|i^'lr*tiesrb^'uiz'īpaša likuma-pa*
ikk-&aņ%mt atlī^^^ no vācu' iestā*
dēm' DM -150 mēnesī pa visu KŽ pa-vaŽŖo
laiku.i'Pēdējā laikā arī>lRO
izdevusi noteikums,^ kujos nosaka to
personu grupu, kas var saņemt vien­reizēju
pabalstu no min. organizāci­jas;
līdzdcliem. Man pašreiz ir Tināmd
n ^ d j u s n i briitu joslā, bet domājams,
ka ; ^ e M s līdzīgi visā Rietumvācijā.
lilinētie Mgumi līdz 1951. g. 20. ok­tobrim
jāiesniedz pēc * lūdzēja ļdzīves
, vietas attiecīgai. IRO pātvaldel, vad
arĪ4 agrāk kādai baznīcas vai dtai 6r-
' ģanizādjai, nadonālajai komitejai vai
bij. ĶZ gūstekņu orgtanizādjd^ kura
vi^isļūgumius ne vēlāk par 20. ok­tobri
i e s i l i ^ attiecīgai IRO iestādei.
Lūgumā jāmin: vaids, uzvārds un dzī­ves
vieta Vācijā ar paste aidresi; IRO
reģistrādjas ņumursj ticami pierādī-
. justti, ka lūdzējs bijiis KZ gūsteknis;
apKedn^jums, ka.lūdzējs nav s a ^ i ^ s
!Q; atlīdzību no vācu iestādēm.
.; Izmaiksiājamē summa nav noteikta,
^ be('tā «atkarāsies no iesniegto lūgu-
:ļņu danid^suma, lūdzēja veselības stā-vokļSr.
ģimenes lieluma, materiālā
.^tāVOk{a utt. Pabalstu maiksās tikai
iiem,^ ķas.^ir. trūcīgi. Koncentrācijas
CtcH^ējtnf'nārušā ģimenes piederīgiem
arf-^tiigsība^us; šo vienreizējo pabalstu.
..tQt^nliu\ti^W i ^ . ^ ^i^» ^
; laikā d?5Īyo Vādjā. ' Lūgumus izlemj
IROj^bmisija; un tās.lēmuma ir ga-līgi;^
Ma[g. iur. J . Kluds,
atkarīgu iemeslu dēl vispār nav a i
tīstījušies tā, kā visus šos gadus gai­dījām.
LNP patiesā nozīme varēja
īsti parādīties; iestājoties zināmai
situācijai, kas, diemžēl, nav notids.
Tomēr LNP šo jtrīs ar pus' gadu laikā
ir pūlējusies uii daudzreiz sekmīgi
— reaģēt gan tieši, gan caur mūsu
sūtņieļn, gan citādā ceļā uz visām
tām parādībām starptautiskajā poli­tikā,
kas skar v d varētu skart visas
m^su tautas nadohālpolītiskās inte­reses.
Viss, kas šai ziņā iecerēts,
darīts vk' panākts, ņav atspoguļojies
presē, pat LNP protokolos nē, tāpat kā
plašākai sabiedrībd nav^ saskatāmi tie
pavedieni; kas so trīs ar pus gadu
talkā pamazām ir koncentrējušies da­žu
I^Ppirezidi ja locekļu rokās. Un,
kaut dala mūsu,bij,. politisko partiju
darbinieku (īpaši, ārpus ^ Vācijas esot)
LNP centienus, diemžēl, nav sekmēju­ši/
tomēr mūsu-iekšējās ķildas tm^ ar
tām sdstītSs tiejēd^ības ^ar LNP nodilt
biiļāšanos ir stipri.mitējū3ā$. tiekas,
ka pldsā, kūru latviešu sabiedrībā ra­dījuši
abi'mūsu neatkarības laika
posmi, tagad lielā m^rā'aizvērusies,
ar to, atbrīvojot spēkus^ aktīvitātd
(litos; vipjienos. Varbūt? saskatīsim
kādreiz visā pilnībā šīs atkalsaHedē-
'šani& nozīmi.
Bet tieši t N P nodibināšanas laikā
sākās arī. intensīva ' tautiešu aizplū­šana
no Vācijas. Pažas LNP organi­zācijas
sakarā ar to faktiski bdgušas
eksīisjtēt, bet ārpus Vādjas radušies
jauni sajbiedriski vddojumi,,kas LNP
nav pārstāvēti un lādu vai citādu \^
iņeslu dēl. LNP iekļauties nevēlas.
Gan'tīri materiālā (līdzekli darbībai),
gan t^ehniskā, (izkliedētība), gan. ci-tādli
ziņā situādja bija izveidojusies
tāda, ka t N P darbība pēdējā laikā
bija^ķluv,usi v i s d problemātiska, un
LNP,pati jau pirms apm. gada ie^^tājās
par jauma kopēja politiskās cīņas or­gāna
izvejidošanu.. Tādē) arī 5. (pe­ldēja).
LNP pilnsapulcē š. g. 23, sep­tembrī
neviens īstenībā vairs neie­stājās
par.to,> ka LNP joprojām vēl
uzskatāma par visā pasaulē izkaisīto
latviešu ' politisko ceiitru: resp. ka
LNP jāturpina kā tādai darboties
vēl joprojām (un kāda gan būtu jēga
4aaŗbotie^ tālāk kā otram Vācijas tau^
tiešu centram — blakus LCPV?). Iz­skanēja
gān šaubas par to, v d kāds
cils centrs — konkrēti šai gadījumā
La^tvijai atbrīvošanas komitejas 'Eiro­pas,
centrs (LAK EC, skat. atreferē­jumu
Latvijas 66, n-rā) — jau tiktāl
izveidojies, ka lēmums par t ū l ī t ē ­j
u LNP likvidēšanos būtu Vietā; Tā­pat
atskanēja, šaubas par to, vai prin-dpi,
kas savā laikā^ likti LNP pama­tos,
patiešām atmetami.
Formāli LNP joprojām gan vēl pa­stāv,
jo priekšlikums par tūlītēju lik­vidēšanos
ndeģuva vajadzīgo balsu
vairākumfU, bet praktiski^LNP, tāpat
tās prezidijs pēc 3 organizāciju (ar
20 delegātiem) aiziešanas, darbību
turpināt vairs "nevar. Vciram teikt, ka
ar to viens mūsu trimdas laika posoiš
ir radis savā ziņā simbolisku nobei­gumu,
tas bija izklišanas uņ daudzu
vērtību atkalpārvērtēšanas posms.
Vai tam sekos pulcēšanā| 'un kon­struktīvi
m^-ķtieclgas jauiiradīšanas
posms?
Katrā ziņā vietā tagad būtu jautā­jums,
vai patiešām LNP vietā jo drīz
izvddos'ies labāks un pilnīgāks poli­tiskās
cīņas ofgans; veicot to, kas
LNP' neizdevās.. Vismaz vēlēsimies
visi, I d tā būtu, un cerēsim ka LAK
EC tiešām izdosies • izveidoties par
spēcīgu politisku cīņas faktoru! Ce
rēsim ari, ka tādi pat centri izvddo
sies ASV, Kanādā un Austrālijā un
ka šie centri beidzot vienosies par
kopēju globālu vadību! Bet neaiz­mirsīsim,
ka tas var notikt vienīgi,
sadarbības domu pamatā liekot — kā
savā laikā par LNP dibināšanu vie­nojoties
un kā LCPV savā pirmajā
sesijā, Vādjas delegātus LAK EC iz-riugot,
nupat atkal apsveicamā kārtā
ir darījusi. Mums ^ tik raksturīgā
tieksme būt allaž Cēzaram paša
Romā (resp, būt kaut Cēzariņam savā
Romiņā) tiem, kas sakās esam vieno­tības
domas domātāji, sevī jāpārvar.
Ja kopēju vadītāju centru trimdā
vispār ir iespējams radīt, tad vienīgi^
sadarbības ceļu meklējot un pa to
ejot, bet ne atsevišķas personas, gru­pas
vai viedokļa domināciju par
katru cenu izcīnot. Jo absolūti ne­maldīga
mūsu, mirstīgo vidū, nav ne­viena,
un absolūti nemainīgu patie­sību
te skarto: parādību (normu)
pasaulē, cik zināms, ari nav.
A. Endziņš
jas V ^ I s f t l . savas
čal^is 1 ^^
dīgāvlpiū^
cfljā Lat'\wjas^^:^^^^a^^^
dzimsaņd iHi 4 ^
jaiia^eitiiB^aavas
m^is, uz 6$^^
ga^OT i3i^^^(^^
f a * ^ a t ā s 3 $^
i M i |
su darbinieks Lutjs
Korps, Jubilārs džinus 1886. g.-Vec­piebalgā
kā skolotāja dēls. Studējis
Pēterpilī tieslietas, pēc tam darbojies
advokatūrā. Pēc Latvijas valsts no­dibināšanās
pārnācis uz Rīgu ūn 1923.
gadā iecelts^ par Rīgas apgabaltiesas
dvīlnod^las tiesnesi, Dr. K. Ulmaņa
valdības laikā aicināts par Tiesu pa­lātas
loceklii un izpildījis ar! ties­lietu,
ministrijas juriskonsulta vpie^
nākumus,
Jaii studenta gados 1. Korps aktīvi
līd^iarbojās publicistikā un latviski
gara kopšanā un , turpinājis to ari
trimdā.. Bēgļu nometnēs jubilārs iz­pildījis
ev. lut. baznīcas draudzes
prilekšnieka atnatu, un bi)is ģimnāzi­jās
latīņu valodas skolotājs. - X .
Nakts k Īsa un teckuka ātra. —
redz*, Libeka klāt, un cauri Holšteinas
vecajiem, 2emē iegrimušajiem vār­tiem
ceļinieks drīzi sasniedz d.tus
vārtus — tos; kas. M a t i ! ielas galā
ieved latviešu mītnē. Te ir divas
svarīgas, viena no otras visai atšķi­rīgas
vietas — birojs, kurā LCKV ap­gabala
pārstāvis A. Vanags gāž savu
daudzo ^enālkumu kalnus, un Tanz-kasino,
ko vada kapt., N . Sēnbruns.
Un tā kā kadno izkārtne ir daudz
lidāka par LCKV smalkjūtīgo plāk­snīti,
usn tā kā ceļš ir bijis nogurdi­nošs,
tad dienvidu gala demiņš steidz
atspirdzināties ziemeļu gala krodziņā,
kur laipnais namatēvs nekavējas celt
galdā tikko vārītus vēžus un glāzi
īsta, laba latviešu degvīna, ,kio fabri­cē
teļjal, vecajā Hanzas pilsētā. Bet
dz Jetes smaida pazīsļamais auto
sportists Pauls Strepmaiiis, >ij. ģen.
Bangereka šoferis kara dienās —^ yiņš
tagad i j bāra šefs un konferansjē, kad
sestdienu vakaros apklrtnes vācu Jau­nieši
sapulcējas uz deju. Viesu sanāk
daudz, ņn Viņu vidu pa rdzel redzams
arī bij. vācu okupācijas laikā Rīgas
policijas šefs ģen. Srēders. Libeķas
i i
mm
mi
mm
Nadoņālā komiteja Brīvai Eiropai,
kuras deļegādjas s^eklis atrodas Pa*
rīzē, 22. jūKjā paziņoja savu lēmumu
par !pašW Brīvās Eiropas trimdas
šaiiās studijām vēl Sal rudenī esot par
vēlu, jo galīgaiis ankeŠu iesūtīšanas
tenndņš bijis 15. septembria., Intere­sentiem
i^tdica stāties tieSi sakaros ar
universitātes dibināšanu pie jau pa* \ Nadonālās komitejas brīvd Eiropai
stāvošās Strasburgas universitātes, kā
arī stipendiju izsniegšanu ' pitās uni­versitātēs
tādiem Austrumeiropas
trķddas studentiem, kas liktos , pie­mēroti
uzdevumiem sav'u zepju jauni»
Uzbūvē pēc to aitbrlvošanas,; bet ģi­menes
apstākļu vai nobeigumad tuvo
studiju d'el. nevarētu yaiis(pārnākt uz
Strasburgu. Kā jau ziņbts mūsu laik­raksta
27. jūl. un^29.^ept. n-rā, jau­nais
institūts darlJbsies* kopībā r ar
Strasburgas universitāti, un studen-tiein
bez pa'rastajāin lekcijāfn- pare-d'žēķs
arī speciālas viņu'nacionālajās
valodās.' ' ^.
Ikvienam kandidātam, kas vēlētos
studēt Strasburgā? jāprot franču va­loda,
kā arī jābūt jau studējušai whi
ieguvui^am bakalaura grādu vai — kā
noteibanos norādīta līdzvērtīgu
dokumentu. Vēlamais vecums 18—32
gadi. Kandidātiem jābūt ar nevaino­jamu
morālo stāju;, brīviem' no Hpī-gām
un smagām slimībām. Ikvienain
kandidāttam franču valodā jāi^ilda
diezgan sarežģītas anketas un piepra­sījumi
ai dzīves aprakstu, kā arī
veselības lapa.
Tā kā ar pilnu jaudu jaunās starp­tautiskās
trimdas universitātes darbs
praktiski sākdes tikd pavasarī, kad
paredzēts-sagādāt studiju iespējas ap
,1500 ^rakstā minēto 10 Austrumeiro­pas
zemju — to skaitā Latvijas
jauniešiem, plašākas iespējas mūsu
tautiešiem, arī franču valodas pratē
jiem pagaidām nepastāv. No 100 stu­dentiem,
ar kuriem paredzēts novem-'
brī sākt darbu, latviešiem, cik zi
riāttis, iekalkulētas 5 vietasj bet nav
arī' vēl noorganizētas latviešu papild-lekcijas,"
un' galīgais - stāvoklis Vēl
nav skaidrs.
Mušu laikraksta lldzistrādniekam
septembra otrajā pusē apmeklējot Ei
ropas delegācijas pārstāvi Minchenē
M r , G r i l i tu un lūdzot tuvāku informā
dju, pēdējais paskaidroja, k a pieteik-delegāciju
Parīzē, rakstot un'pdepra
sot anketas, kā ar! tuviku inioirmi
d ju Mr, C. A. Foster^^ Boite Postale
No 39, Paris R. P. (Riie de Lo'uvrē),
France. ^
sīkas
Lielbriianifaš ziņas
D i e v k a l p o j u m i ,
' f t. Atbans, piāv. B, ;tars«,- Chŗišt^ Omcķ
Venilftm Rd., 14. okt., pl. 17, < ^
Aiiglnimjaii(|il)88 drsnSs^ mfie. K Dt^Itis;
Ķorliļja, Skotu batti.,: l l : ; o k t ; ; pl. 19.30j '?,Slb.
9oņā, |4,.'0ktM pL la.' '
Zlem^ļaBglt|as«BraS(orSdti dira«di9, mic. R.
Āboliņš, Dlrlingtditl, Conisdiffe Metodistu
basu., 21. oktM pl. 16 pļaujas ayētku'diev­kalpojumi.
^ Draudzes vakars baznīcas zālē.
RietomangUlas draudze, mSc. R. Muiiks,
BSrlejas nometnē pie Stratford on'Avon,
U. okt., pU 15.30 pļaujas svētku dievkalpo­jums'.
ManCesteras dļfaudie, nfic. i P. Namgauds,
Alsagerā, Bialibur ģimeņu inoņtetnē, 21. okt.,
pl. 15, bērnu ^dievkalpojums pl. IS) Manče-sterfi,
svi Anias bazn., 28. okt., p l . 15 Re
formlcijas svētki.
Satb|a draudze, sv.. Misa Alsageras ģimeņu
nometne, ' 14. okt., pl. ib. KonventrijS St.
Oburg R-katoļu baznīcā. HiU Street, 21. okt.,
pl. 12.
C i t i s a r ī k o j u mi
VldusangUJas Dziesmu dienu atskaņas Ce
sterfildfi, 20. okt., p l . 18.30. Rīko DVF Ce-sterflldas
nodaļa. Piedalās Ce8terfIlda8,Le
steres un Notlnghemas DVF nod. kori, Ko
ventrijas dubultkvartets uc; Soliste -r* Gaida
TrSziņa; Diriģenti - Viktors BaStiks un Ar­vīds
Purvs.
RoCdalei viru' kora un kult.-sabiedr. kopas
saviesīgs vakars St. Johns Ambulance tel
pās, 13. okt., pl. 19. Tējas galds, deja
Bradfordas pūtēju orķestris,
IBL D^rby nod. referātu vakars Arboretum
viesnīcā,, Osmaston Rd., 13. okt., pl. 17.30
Rakstnieks V. Dambergs lasis par mūsu ga­rīgiem
balstiem trimdā. Pēc tam deja.
DVF Stoke^m-Tiest nod. dramatiskās sek­cijas
teātra Izrāde — R. Blaumaņa drāma
Pazudušais dēls. Alsager hostell, 13. okt.,
pl. 17.30. Pēc Um deja.
ielās klaudz, jauno vācu robeipbM
jas vienību spalgie soļi, ko pa Idkfe
pavada dziesma: „.,. Drei! VļefKKi
mat, deine Sterņe.. " Kāda
puišu vienība novietota
zemūdeņu/skolā, ķur aiļī ml
un šauteņu.un patšauteņu šļabie
daudziem no tiem Uekas.^ ķā zini
drošība „gadījumā, ja kas nōtiktUļ|
Vēl nometnē mīt gleznotāji 0'
Kuncītē un Juris Sodkans, sidrabka
Roga, pianiste.L Hesse, aktrise
Kalniņa, vijolnieks Grietēns, kas
vācu orķestrī; bet kam bijum st
ar'aprūpes darbu, tas nevarēs p|!|
garām Sarkanā krusta darbimec^
vīras Brices šoazajd istabiņai,
tagad strādā Blankenzē, ietorleUj^ļ
gados daudz darījusi giistdcņu'u
un vēl joprojām dedodaudi^aprļi
darbam un emigrācijas lietii kārt'
nai. Likteņa smagi piemeklēta/
kļuvusi jo stipra savā hacip;
pārliecībā, un nav gadījies sil^
otra trimdinieka, kas ar tMu s;
ticētu Latvijas aitbrīvošanat.
Marli ielas latviešu nominēs d;
sele ir Augusts Vanags, Īsas tsll
vietas nav nekad ---Vaft nii
kārto eiprilpes un emigrācijas IJI
vācu iestāda, v d aizbrauc s uz.Vļ
torfu palīgā izceļotājiem \y ^kalr
.starpbrīžiem redzams ņirbinām M
stāmmašīnas taustiņus^ birdjā. ilfi
torfā viņai automobdU tautieši
pa gabalu, un taisni emigrādjasi|
tās viņam darba pāri gdv|i. 0^
rbjā ]eiudis nāk uin, iet, atneiic
rūpes uniiažreiz lielas b^as'^ un-'^ļti
iecfami ik reizes paņem līdzi v
cerību un labu padomu, bet ņe;
^arī jūtadiu un taustāmu atpalstti.;
„No 370 Marlī i^ilas noia^tne^;!
viešiem t & d ^ prpc. • laim^|
sameklēt darbu," stāsta i i Vd^
„pārējiem jāiztiek no vācu ; )abalsii
Ndaime tā, ka lielākām'ģlmi^'
šī ndielā pabalsta pavisan n e iM
īpaši, ja jāsedz īres, gāzļes; strāvisl
apkurināšanas izdevujb^; Tašn
ka iiem dlvekiem bieži ^vjen im
ēst.' Par drēbju iecjādi' mi^ kiil
vajadzību apmierināšanu iiaV' kj^
nāt. Stāvoklis patiek ļoti nOpie,
Tālāk. dzirdam «stSstu < i>ar 4 M u ,^1
nu māti,.kurat līdzekļu ti^^
dzīvoklī pat noslēpa elektrība uiļ^i
ni skolas dafbus, 'ģaUv^^^ i^I
vai skda gaismā»
A. Vanags ir viens^no tidft Ķ
dzīves likstu piemeklētiem ir ;:il[o]
dienu dienā; tādēļ ievērībijļ pelna
ierosinājums stāvokļa uzlaļboSand
„Ir jāvāc līdzekļi.dtās iemē8,;|
vienīgā izeja. Visvienkāršākais v
— pļersonlgā iniciatīva, negddotļ
nājumus, uzsaukumus un 10g
NavI jāaizmdr^, ka latviešu' vf'
daudz lepnu ozolu, kas labāk :1
neka lūgŗs, īkvdenam lizceļojtfj
pinis došanās ceļā, trūku rncletēji"
balstīšanai jāpieprasa so sa
gab|ila pārstāvja viena .vai va
grūkieņu adresesļ^^ vai pašam ;j
las kāda ģimene no paziņu vidi
kļū^lfot viņā krastā un kaut d k ^«
tojcļties, aizbraucējs^ varētu' IĶ
nesi vienkārši ielikt aploksnē
dolārus, uzrakstīt adresi un ņb;
kas neprasītu nekādu laUca kaV^,
Vāciijas bankās dolāri vi«iglicte*i^^
md; Ar to būtu līdzēts ārkārtīgi |
arī jšl darba darītāju nav maziipii|
paturam prātā, ka lO.OOi!) paSiļdB
Vācijā palikušo latviešu skaita^ I
pretim 100.000 tādu tautiešu, l^ai'
nostājušies uz savām -kājām "
•^ze^lēs;•^•;
Ar īpašu lepnumu Vanags pļ
dziedātāju Anniju Vītola jkun^zll
projf. Vītola 82. dzimumdienas ģa,
mā" nosūtīja U2 Vāci ju 2 dāvanuļjsļi ^^^^
kaut pati pelna Iztiku, sijri grūti 8|
dādanna nepiemērotu fid^kudatliu|
tautidis J . Popelis Kanādā jaul|Y
IRO INFORMĀCIJA PAR LATVIEŠU IZCEĻOŠANU
/UZ ATSEVIŠĶAM ZEMĒM
IRO galvenās mītnes izdotā stati­stika
rāda, ka laikā no 1947, g, 1. jū­lija
līdz 1951, g. 30. jūnijMūi IRO iz­vietojusi
pavisam 76.909 Latvijas pil­soņus,
kas pa atsevišķām zemēm sa­dalās
šādi: A S V 35.410 (2732 izvietoti
pārskata perioda pēdējos trīs mēne­šos),
Austrālijā 19.365 m), Anglijā
8353 (80), Kanādā 8093 (313), Francijā
991, Beļģijā 881, Brazīlijā 784, Vene­cuēlā
728, Argentīnā 622, Zviedrijā
573, Jaunzēlandē 462, Cilē 134,' Ho­landē
115, Norvēģijā 91, Švdcē 69,
Izraēlā 57, Franču Marofcā 53, Parag-vajā
33, Vācijā 22, Dienvidafrikā 16,
Spānijā 10, Etiopijā 9, BoHvijā 7,
Īrijā un Peru pa 6, Itālijā un Tunisā
pa 3, Kubā, Domin, republ, Luksem-burgā,
Filipinās un Urugvajā pa 2,
Kolumbijā, Ēģiptē. Panamā, Dienv. Ro-dezijā
un Turcijā pa 1, bet dtās ze­mēs
kopā 49. Tanī pašā laikā ar IRO
starpniecību repatriējušies 1909 lat­vieši:
no Vādjas britu joslas 1334, no"
amerikāņu 536, no franču 27, no Aus^
trijās 11 un Beļģijas 1. Sinī statistikā
minēti tikai ar IRO palīdzību izvieto-tie
resp. repatriētie latvieši. Tāpēc,
piem., Austrija un Dānija nemaz ne­figurē
uzņemšanas zemju sarakstā,
kaut arī tanīs Tēl atrodas zināms
skdts latviešu.
ef
nekā 2 gadus sūta saiņus 4 tbp
niekiem, no kuriem divi jadi izvesiiļ
jušies. Lūk, skaisti darji, lapa^
masi Kas turpinās tās? Cik viņu
Ir tikai jāsāk tiem nedau^biaļ
krusttēviem un krustmātēm, W .
palīdz grūtdieņiem Vācijā, ji^leļl
nojās vēl daudziem, dauiiziemļl
Bet neba sainīši un nauda vien
jadziga daudz-iem līdzētu m'oŗāl
atbalsts — draudzīgs vārds, lab|a
mata, laikraksts. Nobeidzot i eja:
• • • ' . 'Iii'
A. Vanags kā interesantu gadīj
darbā piemin kāda krituša kaļŗsi|
atraitni, kas nav zinājuļsi, ka Pie
kas rente. Aizbraucot no
vēl pēdējā brīdī, lietu izdevies ņo
tot, un tā saņēmusi 1290 DMliī!
Tādas visumā i r problēmas, kas
atrisināmas tikai Vādjāļvien.
Severlds Dl
V-
^^^^
fijrdiiblikapi^
5, ^ K a i f i
mmmm
«Mmm
mmĒm
i i i i i i