1950-10-04-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
m Mtru dienu dnedaiZ liUaļlja imdtni taldin. ^^5.29.000 marčteām. :W|fnāt to^aizmlm. tfyhpiiļiib l««nied2i» ļu^vardu, uzvārdu un •Blgaram. ^ Joņgrea notika Sor- Irtottei vairāk nela 1800 W, pauules, atikaltot ajiļkara. PirmaU lads tikai m g. Kongr^I 14. un im. g., bet abai ^'paiaulet kara i ^ «PiMti staigāt Vlnl Joprojām nav at-f gada Sveica slēpo- I4i^jiili HoMft auto. ""^garnadzim. Profe- -^rtlWK^ iznācis no J netaiu no de-i% wtOf«>et nevarējis palūdzis divus tu-l viņu iestumt Ķljg»* laufenu VarSa. ļ^^vaidlbas lēmumu par- ' t o ; ^ Pomu. itoieils >il imperiālistu hlstē- TC^Mordānlja pie-nai, 'kas nodarbosies Iļindu. Attiecīgais 11- personas no sa-nolēmusi at» »a. Informētas ap- *^vaka nākotnē Jttķiimu, kas vērsīsies vecu motorizētas truvprea^nts limļV^V^t^ ar von ralkenhauienu len* Kara laikā lls Ziem^lr^ncijas un ibehiators. viņu ap-nogalināšana un m «Austrumberltnē liacionailzēti. Aus^ I \^ēmējiem atņēmu- I turpināšanai, vēl nav beidzies", ja pasl^idroja K i jas miiilštru prezi« !i ,,Mums vēl Jalznl- ^aatbrtvo Forloza un ASV vēstnieks Lon-posteni sabija tils ļdemisijas iemeUlem lllbu un personīgas bo)l un neskaitam! dos liranCu Maroka, [eeas*' kalastrofa pag, otr-iS piekrastē. Kēds Udaparats Isl pēo pasažieri izgiabtl. igttidam nav nekā- — aizgājušas boja. [steriiņn britu impē- Idonē nolēmusi aaig-bM^ as valstīm dņai I^Hkfilikumu ierosi-ministrs, larl^ Pakbas tortu ^ • a l ; b a l B t a punkts at- ^ B i e s ietekas. PagBju- ^ H a splM evakuēt ^Kpierobeža. ^Hedrlbu kongresa ^ • t n i e k u arodbiedrība, ^ • T Arodbiedrības va- ^ ^ i l s t u idejas un, ka Staļina priekša uz Jifltrgst Londonas zle- 1. pirmdienas gāzes - aulU. Iemesls tam fstradnieku streiks, ļoti daudzas *a-u^^^ M minlstri-rezerves dienesta, iesaukums savle-irdzibas program- \ . - uis saņemt^ Koreja, bblja nokļuvis krie-tojrmactja ar Sarķa- 0Piesūtīta ari vS- ^ ku Jau paguvusi Ju.amerikāņi sa* Buia U<Uauka Augs-komunistu okupēta- Hlkamģad. i atlaušanu ple-i republikas San to balsojusi vie-ittlenu" nosviinējis * mudzās Krlevi- * atklāti pieml-aaStas ar zemi ari Milja. Koka krusti frs un granīts par-ļenibam PoMja J « las, tanki un artl- -41 komunistu pai> ļlr pilnīgi tīra no • padomju iekSP- ^ s . .gdstekņu iedalīti ļtelltvalstls stacio-lenlbas, siņo Die M m m L A T V UA Latvian Newspaper Sr. 76 (420)» O c i i, 1950 Publisher and Edltor: Valde-mfirft Lambergs, Sdiwabisdi GmUnd, DP Camp Artlllerle- Kaseme^ Phone Schw. Gmiind 2159. Printer: Remsdnīckerel Sig^. Hārtel & Co, Sdiwablsdi GmUnd, Paradlesstr. 12. Publis-hed twlce weekly Circulation U.OOO.Sponsor^Intemational Be-fugee Organlzation. IAXY1AN NEVVSPAPER nt. 76 (ttO) «MļidleB, 1956. f . 4. MoM lanSk trešdienās un sesjaientt. Izdevējs: Latviešu Centraia Ko* mitēja. GalvenaU redaktors: V. Lambergi; galv. red. viebj* H . CuUtis. Redaktori; A. Bolltrtiis,| P. KlSns, a ĶlseUs. V, Le-ima, t. Raisters. L. Svart». Austraujas redakcijas vad. A. Smits (Lawley House, Canber-ra, A.C,T., Australia)^ Ŗ e d ^ djas adrese: m) Sciwablŗb GmUnd. DP C a m P ^ ^ " ^S Kaseme, tSlr. SGhw. GmUnd USS Kauliņi mesti—divas dienvid-korejiešu armijas pārgājušas 38. platuma grādu ^DIERSUS HEKASTtlRS AICINA ZIEMEĻKOBBJV KAPITULBT - ĢBVERSĻA MAK8ALA APSVEIKUMS TOKIO SVINlOA CEREMO-MUA SEVLA UN DINAMĪTA SPRSGSTBVMBA - EA IZSKATĀS ATBRĪVOTĀJS PILSĒTU T o k i o (E), Trīs mēneai Ugaji Korejas karS trīs datumi radUail pasaulē vislielāko ievērību 25. Jūnijs, kad pasauli aplid^a vēsts par keminista iebrukumo Dienvidkoreja, is. septembris, kad Inēonfi sākis desanta operieljas un 1. oktobris, kad divas dienvidkoreilidla armijas pSr-soļoja 38. platuma grādu un ģenerālis Mekartōrs usaieināja simelnie-kns kapitulēt. Lai gan Savienotās valstis un Lielbritānija atktttl i^lie* dnāja, k a tās iestiUaa par kara gājienu ari Zieme|koreff, līdi avētdienas pēcpusdienai vēl nevarēja zināt, ko darīs UN karaspēks. PoUttokaJās aprindās gan Jau agrāk norādīja, ka ģenerālim MekartOram ir pilnīga ricibas brīvība, Jo Droilbas padomes rezolficija viņam usdeva nodibināt mieru un kār^^u visā Korejā. Tas apstāklis, ka 38. grādu pārgājuli tt-kai dienvidkorejieiii noidmē taktisku un psicholoģisku motīvu ievērota- Kanāda pieprasa zeliračus un meža strādniekus 3auna steidiama izceļošanas akdia 1100 DP Pēkiņl sasauktajā IRO preses konferencē Mindienē 28. septembri publiskās informācijas vadītājs Cārl» T. Bainen starp citu paiiņoja, ka K a nāda piedāvā darbu 600 DP lelta un sudraba raktuvēs un 500 kokmateriālu izstrādāšanā meios, pie kam io strādnieku Izceļoiana i r |oti steidzama, Jo viņiem Mu 10. novembri Jābflt Kanādā. Sīkāk par Jauno akciju pastāstīja Kanādas valdības pārstāvis plkv. Sleisheimas D P ncmtnē un Luitpol-da kazarmās, Roienheimā HICpO namā Šdbmettererstr. % Bad B d - chenhallē, Fērenvaldē un Mitenvaldl turienes IRO birojos, IngolStatē DP nometnēs; ' Franicfurtes apg. — Frankfurtē IRO birojā Holbeinstr. 48; Brēmenē'— Gnmas nometnes i z - cejoSanas birojā. Iro galvenās mītnes izvietoSanas da|as pārstāvis Mokslejs uzsvēra, Ita DP par minēto akciju seviSķi jāiein- Mekfilsens (McPhelson). Abos darbos ļJ^J^»^; 1^ noteiktajā lattcfi varētu sa-pieņem kS vieniniekus, tā ģimenes f omplektēt PjfP»jjto akaitu. A m ^ - nu. Acīm redzot, U N karaspēka viispavēūiieks vēlas, l a i pail aiiātt tieih^^^^«» ^^"^ ^^^^^ H^SJfi^^JS^^^^L^n?^^^^ galā ar $%vl » IHHII 45 j^irtuvēs no 20 Udz 35 J^J^^J^ lekām Tokio raidītājs publicējis ^^JJ^rejl^^^^^^^^ IttSSrt^r-^m^^^ Pt™» preses konferences Z e - h ^ l t » ^ ^ ^ ) ; V^ft^"^ ^^""^^ f ^ i ^ r ^ ^ i ^ ^ sijemta telegramma, kurā no- «^«^^^ ^ J ^ ^ ^ ' ^ l ^ . S f l J ? * ^^ s/u1l^Pi?« J & ^Sdlts jSt piedāvājums Ir sevišķi lab- tS5?*" ' ? i ? ^ l i « m ^ f t 1^^^^^ Žlmenēm, kas - kā ptebllda v ē ^ s ^ ū t no Vācijas (Turpinājums 8. Ipp.) iMelrfllsens - lldzSlnējā Iz^ļoSanā ^ « konferences pārējās daļas informāciju par iesoļošanu Ziemeļko* rejā, spīkers nolasīja ģenerāļa Mek-artōra oficiālu aicinājumu ziemeļko-rejieSu vispavēlniekam dot rīkojumu savām armijām kapitulēt „Tagad vairs nekas nevar novērst Zlemelko-rejas karaspēka sabrukumu," teikts Mekartūra aicinājumā. „Tāpēc es uzaicinu zlemelkorejlešus nolikt ieročus visur tur, kur viņi atrastos un pārtraukt kara darbību." Ģenerālis tālāk pieprasa, lai ziemeļkorejleSl at-biļlvo visus U N karaspēka gūstekņus un clvlllntemētos. A r komunistu gūstekņiem Mekartūrs apsolījis apieties tā, kā tas parasts clvlUzētajfis valstis. ProklŖmācljas beigās teikts: Ailatviekfidta Kida ievfraiu» btvMndnlBi»* ML ku ASV iMdl nafa llii«k« lāk mdtt ttdim m Ttattprtid - v^.rr^*^"^ Ujail mmm «utu ittpfUe b r i^ «a iet ar tidbM u «tribM vtmā UvB p» prMdhL līņi • » »• 'J* vdiknil vtentall nn iMMpnatl. M g»a tomir tauta ir atdnosi mum gHft ^ i B i e kM PW^»av|l«» ion vadoņiem. Uttrieiii poUttķ^ līņeBMt Z. JJMerOTleii. K. IJtawl im J. Calntl. nelnd nav lefamil tāda tantaa atdiiIlHi nn mlleattbn. Ja tagad Latvijai virtvidikali nakO. kam nemaldlii aduM litIvIlNia rita. aik pacuH viiatlprikle, Ttonatl-elilkte OB taatai viaa^ei tad: ir īkn »naā par gato riOrama Latvtjri. Latviakaia gara m latirlela t i ^ I» bricamla. To pani riņaa no viakn koBUnentlema aaadejiiU anverenlilti. Latviji likvidēta sazveresfiba, ziņo Ļeņinģradas raidītājs uz Kanādu Ir retums. ĢiiAenSm « * « ' f ' « J « » « nākamajā nu-praktlsku palīdzību, sniegs KanādasP*""* raktuvju strādnieku apvienība, Ipaii dztvokfu sameklSSanfi. Meža cirtējiem, kam jāsagatavo 15—80 cm resni koki, jādzīvo labi Iekārtotās nometnēs, darba vietu tuvumā. Algu Ue- ,lums precīzi nav pasakāms, bet Mek-Ļeņingrada (Rs) — l^ņingradas fiisens uzsvēra, ka ab^s darbu katē-raldltājs ziņo, ka pirms neUga laika gorījās pieder pie vislabāk samaksā- Padomju savienības droSIbas poHfclJa tajām Kanādā. ļlen. Anderū IssanM uz Tailnftonu Parlie (Is). — Labi inforn^Us aprindās Parizfi riņo, ka poļu armijas JssaSrkrm^uS kurām mojSi^^^^ vēros un vi^ltlgi nelzuJs asinis." Ģe- n«S«i^^^^^^^^ ^ «^^«^^ "^^^ ^^""^^^^ ^«^s ļ^^^^ ^Jt^^^^^"^ ^ nerāla Mekartūra kapitulācijas no- J^^ļ" nrS«nSlli^^ ? i « ^ a ^ i / h i ^ ; ««^o 4^^^^» «^Iva tām būs Prīzes pre-operācijām Km». 3 « & r a m s v S t - t e i ^ S f t ^Sub^^^iS^S ģlmēnTd^siet cejā J^Si-Si. StiftS # . i dien piesūtīja ASV aizsardzības ml- l'^!^^?*?..^!^^^^ Jau P6c tris mēneSlem. ^^SL'JSi.^^^^^^ •^īSS Mēi nistrs ģenerālis MarSals. sekretāri, vairāki augsti salmnlecis- Dažas nortetiekuZm msut ^unnZodilaaSss ī^šapLnē acs kTaopkiitou lārcaiijddatis! I to^tasP ^^n'^f,»!c^l?j/a^s vlrsāeki. ^^*vieSu tājs publicēja ziņu, ka divas dlen-vldkorejieSu armijas svētdien no rīta pārgājufias 38. platuma grādu. P a vēli šai operācijai deva amerikāņu 8. armijas komandieris ģenerālis Vo- Aicina Turciju, Grieķiju, Jugoslaviju un kers. Dlenvldkorejlešl pagaidām nav ļ 1 • o l i ; , , a-^,»: 0«%AV««#!I sastapuši nekādu pretestību. Lai ko- A l a l l J U apVienOI SpeKUS mūnlstl nevarētu nocietināties vai pārbēgt pāri Ķtnas robežām, Apvle- T I X 4K I i i « . 1 karaspēka vienības, ko 1848. g. J'^uu^ uf*.^1* ^^'^}^ var JKelot beigās AngUjfi demobilizēja. Bet art ^ ! i n k a r a v ī r i , Mekfilsens pgc demobilizācijas ģ^eiflis rtav atbildēja, ka tasJespēJams, ja viņiem pārtraucis siJtarus ar saviem karavf. ir IRO statuss. Pieņemšanas komlsl- rf^m, kādēļ Jaunu polu rietumu ar-jas, protams, katru gadījumu pSr- miju vaJadiJbas gadījumā var noor-baudls individuāli. Nevar Izceļot vā- ļ ganizēt dažos mēnešos, cu saimniecībā pārgājušie, kuriem izceļošanas tiesību trūkst. Kandidātiem, kas jauno Kanādas piedāvājumu grib Izmantot, Ievērojot īso laiku līdz aizbraukšanai, nekavējoties jāpiesakās šādos Izceļošanas Padomju „slikli" Doncigosuz Albōniju no Skddiolma (tm). — Newsletter d-izei R8VCRIII durvit Kara panika Zviedrijā pret kominforaiu K a f t S T l & S ierosinājušas Turdju Grieķiju, la Ludvlgsburgā Krabbenlocha ka- MMalas Slito^^ •P^*"'* BP6- zarmās, Ulmā Htadenburga kazar- Izd'SR^snflkcllM^^^^^^ S^bu Gmlndē ArtUerfJas ka- S a s pastiprinātu aizsardzību pret Maska- rarmās. Elvangenā, Pforchetaā un i « o par plaSlem munidias transnofu Atbrīvoto Dienvidkorejas galvas- komlnforinu, ziņo AP. Bebllngenā turienes DP nometnēs, Uem no Danclgas uz Duraco ostu pilsētu ģenerālis Mekartūrs, kas bija ^^^^^^^^^ iMS'^f "l^*" 8-stāvS;, Aibsnljā. Ieroči un mmildja. esot speclāU ieradies no Tokio, nodeva J^,V«m tnfS?, ^ ^ Z ^ ^ ^ ^ ^ ^ : ^^i^'l'^ī^!^!?*'' ^ ^^^^^^ ^ ««aks^u ^Uzma- ^ Stikli!" Transportus ^ d ā i T n ^ t f l ^ ^ ^ ^ ^ Hindenburga kazarmās Am- kuģi T^bruk, Baltyk, Blalystok un va pretestība pret visāda veida ^ l e - bergā Leopolda kazarmās, Pasavā Narvlk. Izkraujot Duraco ostā. da-dienu no komlnfoima puses. Visas Langenburgerstr. 3; Augsburgas apg. žas kastes sašķidušas, un atklājies to ŠIS valstis k aukstt kara Augsburgā Hochfeldas DP nomet- īstais saturs 1 padomju tipa ieroči teņu slā^iokll. IHircija robežo as ar nē, Landsbergā mo birojā, Jaunul- un munidja, ari v l ^ ? ^ ^ ^ l " J i ? ' ? f Reinharda kazarmās, DlUngenā granātu metējiem. Dažos transpor- ? kazarmās; Mlndienes apg. tos bijuši ari Cechoslovakijas Tatra «nv t« I T , ^ , « , t f i r i . G r i e ķ i la Ir bijusi komunistu o r - L - Mindienē Vamera kazarmās, automobiļi Lēksaksēsa (F). - Visai zīmīgu Jē- ganlzēta pilsoņu kara lauks un vēl' ' ^ mumu pagājušās nedēļas beigās pie- ajvieņ saņem amerikāņu palīdzību, ņēma Drošības padome. Darba kār- Jugoslavija savu agrāko draugu blo-tībā bija jaiļitājums par komūnlstls- ^gdeg rezultātā nonākusi saimnieciskās Ķīnas bārstāvja pieaicināšanu ^rizg. Itālijai, kuras bruņotos spē- UN pilnsapiflcē, kad apspriedis jau- k^g ierobežo mlerllguma noteikumi, tā jumu par amerikāņu aviācijas ieli- ir komunistu lielākā partija Eiropā dojumlem Mandžūrijā. Vairākās no- §rpus Padomju savienības, tās vēl līdz Apvienoto nāciju sesijas* sākumam Peklnga bija sūdzējusies, ka amerik&?u lidotāji tris reizes aizkāruši Ķīnas territoriju un bombardējuši clvniedzlvotājus. Pēc ilgākām debatēm Drošības padome ar septiņām par, trim atturoties un vienu balsi pret nolēma Maotsetunga delegātu pilnsapulcē pielaist. Kuomin-tanga pārstāvis savu pretbalsi lūdza uzskatīt J g r veto. Drošības padomes pr-dis sers Džēbs tomēr paskaidroja, ka šis Ir procesuāls jautājums, kāpēc veto nav piemērojams. BBC politiskais redaktors domā, ka Drošības padomes lēmumam var būt liela nozīme. Ja komunistiskās Ķīnas delegācija ieradusies Ņujorkā, tad tas var nozīmēt, ka Cangkaišeka dienas Apvienotajās nācijās i r skaitītas. brīvību nn laimīgu dilvi, bel mlt viii esam ivirējuil eiest un l i dM visgarāko nn vlsgriltāko trlmdn. Tik Ilgi, kanir tautu gars br dilvi, ne-mlifttga paUek patt tauta. Tāpat ki mēi nedrikitam parādīt vUnmn nn pagurt poUtlikl dņā par valiti brīvību» nSi nekad nn nekad ne-drlkitatt pagurt aavt gara dilvl nn paitāvēianai dņi. Garīgā Latvija nav vil oki^lKa, nav apipieeta» nav mvaiili. Tā anveiinl pieder pa* Hfm latvleitem. Oailgl mēi eeam brīvībā» iavi lemB nn aavā valifL Katn laMeUi - patriota nn bteas savai tautai karelvii — dzimtenē nn trimdā var paglābtlea ni garīgai Latv i ^ pilikalniem nn iaglabāt i«vl ddvn tantai nn vato^ vien viņam naidnieki n^ŗfadbM i9Pni; onv^ nn l l im finjnwpi» lUi «lēfamit liHifftM nn «iMomIn iavtennm alsvestie. Vai mēi nuMl-kāi ddanāi nn griffliāi Mbdm ilkl un netidiāki? Dandīt trlmdlnidd dsivo ganirlk tikai no lalmlgii pagātaea, tiem nav tagadnei» un tie neaareds lOftotnei» Ti Ir nettdba paiam aev» iavam tan« tietim» iavai lautai» aavid LatvUaL Pagātni Ir mfim iaknee» un mii H* kal tur gribam palikt» bet tagadne nn nttotoe Ir mūiu galii un ianle^ bei kā kaira dzīvība mint» ari tan* RADIO RAIDUUfilA D E Ļ ZVIEDRI LEC X R X NO V A N N i lM UNMEKLE PATVĒRUMU PAGRABOS, BET MALJMES DIREKTORS PAStDTINA 100 K G CUKURA Kubas un Norvēģijas vietā par nepastāvīgiem locekļiem Drošības padomē U N pilnsapulce ievēlēja Holandi un Brazillju. Trešā vakantā vieta vql nav aizpildīta. Uz to kandidēja Tlircna un Libanona, bet pēc 12 blsošanas gājieniem neviena valsts neieguva vajadzīgo balsu skaitu. Iii esam i r i M petiksli aiiirsl Latvijas mocekli ģen. K. Go-pers, policijas Insp. J . Ķīselis un daudz citu NKVD nomaitāto latviešu pfitrlotu runā uz mums viņu līdzgaitnieka atmiņās, kuras sāksim Iespiest vienā no mūsu laikraksta tuvākajiem numuriem. Kā garā dižens punduris pret zemisku im * varmācīgu milzi še latviešu drosme un spite Iet nevienādā cīņā ar boļševiku spīdzinātājiem un masu slepkavām. Lasiet SIs graujošās Īle» elbas nn nododiet tfii tālāk saviem dttautn draugiem, lai v i ļ l dnātn KO NOZĪME NKVD MOKU KAMBARI! S t o k h o l m a (E), — Vēl nepim-diētu paniku pag. trešdien pārdd-voja zviedri, kas klausījās parasto vakara raidUumn. Pēe programmas pieteikšanai ikaļruņoi atskanēja spīkera balss: ^Zviedrijai usbrukuslkāda rietumu lielvalsti. Mflsu karaspēki pfarmo uzbrukumu atsitis, eleSot tomēr lielus zaudējumus. Ļoti Iespējams, ka Zviedrija atteiksies no savas neitralitāte un pievienorie KrievUai.** Raidījuma pirmā daļa 0 ga tikai 30 sekundes. Klausītāju lielākā daļa vairs neveltīja nekādu uzmanību spīkera tālākajiem paskaidrojumiem, bet metās pie telefoniem, lai Ievāktu t u vāku Informāciju. Radiofona un laikrakstu redakciju vadi jau dažos mirkļos bija tā pārslogoti, ka nebija iespējams dabūt savienojumu. Tas radīja vēl lielāku paniku. Ļaudis, kas raidījuma bridi atradās vannās, histēriski kliedzot, tās atgāja un metās uz patvertnēm. Daudzi kuģi. kas ari bija uztvēruši raidījumu, mainīja kursu un devās uz tuvSka-jām ostām. Kāda aizsargu vienība Zviedrijas rietumu piekrastē' pilnā apbruņojumā ieradās mobilizācijas vietā. Uzraudribas Iestādes nekavējoties Izdeva rīkojumu veltīt vislielāko uzmanību robežapgisbalu aizsardzībai. Trauksmes stāvoklis tika Izsludināts ari daudzās ostās. Malmē neskaitāmas personas meklēja patvērumu bunkuros un pārmeta iestādēm, ka tās nav iedarblnājutes trauksmes sirēnas. THenlgi k%das N i - bledrlbas direktors nezaudēja galvu, bet nekavējoties pa tālruni pasūtinā-ja no tuvākās noliktavas 100 kg c u kura. Kāds Gēteborgas pilsonis pieprasīja no radiofona atlīdzību par savas sievas ārstēSanu, kurai «baigās ziņas dēļ** piemetusies sirdskaite. Tie ļaudis, kuriem bija pacietība noklausīties spīkeru līdz galam, driz vien nomierinājās. Jo izrādījās, ka Stokholmas raidītājs sniedza vēsturisku pārskatu ar nosaukumu Tas notika 1912. gadā. Kā zināms, toreiz Napoleons uzbruka Pomerfinijai, kas skaitījās Zviedrijas IpaSums. Z v i ^ bija spiesti atteikties no neitrālitiltei (TuipinfiJumi a IPPL) Mnmi Ir tagadne. Mnma Ir JMd* vo nikoind. Laivieiu tagadne Ir el* m ddvlbn un nāvi. Mii airoda» mlei kari Jau deemit gidn» nn Iii mnmi bdgilei Hkal ar Latvijai al« brivoiann no Jiga, 8l patiealba pali noiaka mtUn lagadncto dilvei lllin* mui. Mumi labprātīgi un ar ivitt-ttja roku gara nn niieaai IeroSlem ffdalvn» ffitrUK nn ffdnāi Ulvljaa nākotnei Muma Jābflt vlilem apņēmīgiem nn dētiem iet Hkal pa io tagadnei odu. Tikai taa mtto laiļibi no boji eiii nn alivedli atpakaļ li<- vn lemi. Saji cīņā nebaUDilnilei ari upuru. Mii varam 1 ^ Uednil, kn lal-vlein rakitniedba» dnitnOb mikda nn Uveidņa IrnemlntlgL Lalvla-in » ievliķi Jaunatnei» gara ilipei Ir neremdināmai. Latvijai Univcril-aiee gada ivitku dl«iā atkal varējām pieitātiei lalviein gar» dlienn-mam. IigUtlbi mia bijām plnnla itarp dtām tauttm. Ari trimdā lalviein Jaunatne Iet papriddu. Tam tā JāpaUd( vienmir. Gritanala nn laikrakiln klāiti trimdā pāripij okn- Pētajā dzimtenē imākoio. Tā Latvi » nav vaira nekāda rakitniedba» lureie» mākila. Vfa» radOaaa gnlilai ns māsa trimdas gara darbiniekiem. Blii ticam Ulvidlu lautas ģenUam. Ari tad» kad taa aaalēgti valia «B padriti trimdā. Garigāi Ulvljaa vditt kril vtai važai, vid atgrieiai no trimdai» viii paceļaa brivibi nn dzīvībā! Ar lādu Utvieša ticību veidosim Jauno trimdas ddvl visoi konliaen-toi. 8o tfdbu likdm pamatil mfian gara un aabiedridlAjā dtelvi un poliskajā dņā. 81 latvieša tldba ap-vlenoi vliu lalvieiu tautu tagadni un nākotni. 8l Helba lai paiargā detn-moi un koneentriUdJaa nomelnii «nokoloi. Tllal paaargā trimdinie. kui no asimilācijai un i«iri«bfflaft. _^8al UHvIeitt paaudzd Ir uzlikti JMnagikab krudi - katram o k a - jam l a l d e ^ dedojot ddvibu, It- ^ ^ t i i Uvibu. Muma «Us- V. L a m b e t ft
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 4, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-10-04 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari501004 |
Description
Title | 1950-10-04-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
m Mtru dienu dnedaiZ
liUaļlja imdtni taldin.
^^5.29.000 marčteām.
:W|fnāt to^aizmlm.
tfyhpiiļiib
l««nied2i»
ļu^vardu, uzvārdu un
•Blgaram.
^ Joņgrea notika Sor-
Irtottei vairāk nela 1800
W, pauules, atikaltot
ajiļkara. PirmaU lads
tikai m g. Kongr^I
14. un im. g., bet abai
^'paiaulet kara i ^
«PiMti staigāt
Vlnl Joprojām nav at-f
gada Sveica slēpo-
I4i^jiili HoMft auto.
""^garnadzim. Profe-
-^rtlWK^ iznācis no
J netaiu no de-i%
wtOf«>et nevarējis
palūdzis divus tu-l
viņu iestumt
Ķljg»* laufenu VarSa.
ļ^^vaidlbas lēmumu par-
' t o ; ^ Pomu. itoieils
>il imperiālistu hlstē-
TC^Mordānlja pie-nai,
'kas nodarbosies
Iļindu. Attiecīgais 11-
personas no sa-nolēmusi
at»
»a. Informētas ap-
*^vaka nākotnē
Jttķiimu, kas vērsīsies
vecu motorizētas
truvprea^nts limļV^V^t^ ar
von ralkenhauienu
len* Kara laikā lls
Ziem^lr^ncijas un
ibehiators. viņu ap-nogalināšana
un
m «Austrumberltnē
liacionailzēti. Aus^
I \^ēmējiem atņēmu-
I turpināšanai,
vēl nav beidzies",
ja pasl^idroja K i jas
miiilštru prezi«
!i ,,Mums vēl Jalznl-
^aatbrtvo Forloza un
ASV vēstnieks Lon-posteni
sabija tils
ļdemisijas iemeUlem
lllbu un personīgas
bo)l un neskaitam!
dos liranCu Maroka,
[eeas*'
kalastrofa pag, otr-iS
piekrastē. Kēds
Udaparats Isl pēo
pasažieri izgiabtl.
igttidam nav nekā-
— aizgājušas boja.
[steriiņn britu impē-
Idonē nolēmusi aaig-bM^
as valstīm dņai
I^Hkfilikumu ierosi-ministrs,
larl^ Pakbas tortu
^ • a l ; b a l B t a punkts at-
^ B i e s ietekas. PagBju-
^ H a splM evakuēt
^Kpierobeža.
^Hedrlbu kongresa
^ • t n i e k u arodbiedrība,
^ • T Arodbiedrības va-
^ ^ i l s t u idejas un, ka
Staļina priekša uz
Jifltrgst Londonas zle-
1. pirmdienas gāzes
- aulU. Iemesls tam
fstradnieku streiks,
ļoti daudzas *a-u^^^
M minlstri-rezerves
dienesta,
iesaukums savle-irdzibas
program-
\ . -
uis saņemt^ Koreja,
bblja nokļuvis krie-tojrmactja
ar Sarķa- 0Piesūtīta ari vS-
^ ku Jau paguvusi
Ju.amerikāņi sa*
Buia U |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-10-04-01