Bavarijas Latviesu vestnesis, October 4, 1950

              L A T V I J A
TreSdlen, 1980. g. i oktobjj
1880. «.••
LatvieSu preses
balsis
— LatvieSu jaunajā paaudzē valda
antipātija pret politiku, un par to
nav Jābrīnās. Ne partiju laikos, ne
15. maija laikmetā, nedz okupāciju
gados tai nav bijis iespēju iepazīties
ar labu politiku rietumu i^ratin^.
Vēl mazāk šādu iespēju dod trimdas
„va4oņu" izdarības. Taču aplami
būtu novērsties no izdevībām, kaut
pagaidām tikai teorētiski iepazīties
ar brīvo valstu politiskās iekārtas
īpatnībām, vēlēSanu sistēmu, poli­tisko
vēsturi utt. To derētu pastu-dēt
nevien jauniešiem, bet arī tiem,
kas jau tagad seglo baltus zirgus
iejāšanai HIgā.
— Kā Jauka l^dellga atskrēja zi­ņa,
ka Vašingtonā beidzot atrisināts
mūsu karavīru jautājums. Bija jau
ari pats pēdējais laiks. Kaut tik nu
kāds veikls paragrāfu žonglieris ne-iešautu
kāju starpā. Mainījusies ari
Iestāžu nostāja pret izceļotājiem.
Pārbaudes gan nav kļuvušas vieglā­kas,
bet ja agrāk bija gari jāskaid­ro,
kā esi nokļuvis Vācijā, tad tagad
Jāstāsta, kāpēc boļševiki tevi baigajā
gadā nebija nošāvuši, jo tā taču no
boļševiku puses pret tevi bijusi skai-dra
labvēlība. Vai ta^ nav vesels
psicholoģisks apvērsums?
CCIVACALSS
— Gan ārkārtīgi nopietnas Ir
briesmas, kas deldē baltiešu nacio­nālo
dzīvību dzimtenē, bet tanī pat
laikā kā laime nelaimē jāuzskata
tas, ka pirms šo briesmu iestāšanās
tik daudzi briesmu vēstneši ir varē­juši
doties pasaulē. Tiem tikai jā­klauvē
un Jāsauc, jācīnās pacietīgi
un izmisīgi, un noteikti būs daudz
atvieglots mājās palicēju liktenis nā­kotnē.
Bet visļaunākais būtu noticis
tad, Ja šie liktens sūtņi, brīvībā tl-kuiU,
pamestu savus brāļus un māsas
nāvīgā izmisumā un paši nomuktu
pasaules plašumos. Tas būtu visļau­nākais
mūsu traģēdijā un nekādi
maizes pelnīšanas iegai^sti nevarētu
aizsegt dezertieru vaigu.
-I-Kenets
Senfts atstāj
LWF darbu Vācija
Sinis dienās Vāciju atstāja Luterā»
ņu pasaules federācijas direktors
amerikāņu joslā Kenets Senfts, kas
ŠIS organizācijas darbā Vācijā strā­dāja
trīsarpus gadus. Viņa pārziņā
bija luterticīgo DP izceļošanas lietu
kārtošana un garīgā aprūpe, un šos
pienākumus tikai 26 g. vecais Sehfts
veica ar lielu sirdsdedzi un īstu bēg­ļu
stāvokļa izpratni, mazāk būdams
amatpersona, vairāk draugs un pa­domdevējs.
LWF darbā strādāja arī
Senfta kundze.
Atvadīšanās vakarā Minchenē paš­aizliedzīgā
darbinieka nopelnus cil­dināja
LWF dir. Vācijā māc. Dr. P.
Lindbergs, latviešu ev. lut. baznīcas
vārdā archibīskapa vietnieks ameri­kāņu
joslā prāv. J. Ķijllītis un visu
ev. lut. DP vārdā igauņu māc. Vēms.
Senfta vietā par LWF direktoru
amerikāņu jļļlā turpmāk darbosies
amerikānis Ivans Fagre. —oi"—
Igauņu partizins
sasniedzis Rietum-
Vāciju
Vācijas igauņu laikraksts
Eesti Post ziņo, ka šajās dienās
pēc dēkaina un bīstama ceļo­juma
cauri Baltijas valstīm,
Polijai un Vācijas austrumu
joslai Rietumvācijā ieradies
25 g. V. igauņu jauneklis G. no
Bakveres, kas kopš 1944. g. līdz
pat pēdējam brīdim cīnījies
igauņu partizānu rindās. Igau­ņu
laikraksts nākamajos nu­muros
sāks iespiest G. partizā­na
piedzīvojumus un novēroju­mus
dzimtenē. Interesantākos
epizodus sniegsim ari Latvijas
lasītājiem.
IRO darba dironika
starptautiskā bēgļu organizficija panfi-kusi
vienošanos ar amerikāņu protestan-tisko
baznīcas organizficiju Church World
Service par 330 invaUdu un viņu ģimeņu
izvietošanu ASV. Tfi ir ceturtā vienoša­nās
mēneša ^aikfi ar amerikāņu baznīcu
organizācijām, un ar to palielinās līdz
1500 to neredzīgo un invalidu skaits, ku­riem
ASV dos izdevību rast ceļu atpakaļ
uz normālu dzīvi. Pārējie trīs līgumi pa­rakstīti
ar katoļu, līdu un luter&ņu orga>
nizficijfim: NaUonal Catholic Welfare Con-ference,
United Service lor New Amerl-cans
un National Lutheran Council. Visu
četru organizāciju rīcībā, kā paskaidrojis
ģenerāldirektors Kingslejs, IRO nodos ap
750.000 dolāru minēto bēgļu atbalstam.
Bēgļus, kas izceļos ar CWS palīdzību, Ei­ropas
DP nometnēs izraudzīs Pasaules
baznīcu padome (World Council of Chur-dies).
Kanādā ieradušies pirmie desmit bēgļu
studenti, kas ar International Student
Service palīdzību ieguvuši stipendijas Ka­nādas
universitātēs. No 25 DP studentiem,
ko Kanāda uzņēmusi pagājušā gadā, 9 jau
beiguši studijas ar sekmēm, 15 tās turpi­na,
bet 1 studijas pārtraucis, stājoties pa­stāvīgā
darbā.
Gustavs Celmiņā
Pnlestibas knsribas iidz
am nn nākotnē TEV'
KA RADAS PRETESTĪBAS
KUSTĪBA
Pretestības kustības pagājušā karā
izveidojās par pretiniekam bīstamu
jaunu kara vešanas veidu. Ari nāka­mā
karā, kas vairs nav aiz kalniem,
to loma vēl pieaugs.
Tāpēc ari trimdas latviešiem, kas
vienīgi no nākamā kara labvēlīga iz­nākuma
var cerēt trimdas izbeigša­nos
un mūsu verdzībā smokošas tau­tas
atpestīšanu, jābūt jau tagad
skaidrībā par to, ko pretestības jeb
partizānu kustība tagadnes urtvere
īsti nozīmē, kādas ir tās iedarbības
spējas, darbības metodes, līdzekļi un
robežas, lai tad, kad laiks būs pienā­cis,
mēs zinātu, kur un kā mums pa­šiem
tajās jāieslēdzas.
Pretestības kustības rašanās cēlo­nis
ir tedinikas attīstība: iespēja sa­zināties
un pārvietot cīnītājus un
kara materiālus pa gaisa telpu ar
aviācijas un radio palīdzību. A^ šo
IRO ģenerāldirektors J. D. Kingslejs
2eņēvā kārtēji saņem lielu skaitu past­karšu
gandrīz no visiem ASV Statiem, tā- j _ _^
pat no tik tālām vietām, kā Buenosaire-, J : ^ , fpchnisko oalīglīdzeklu ievešanu
sas, Montreālasr nžibutilaa vai Johanes-! r^^" - — j n . ^ i:
ne uz latviešu tautu pašu, ne viny
karavīriem, jo īstai pretestības kua,
tībai vienmēr ir un būs jēga viei^
ar trijiem' nosacījumiem: 1) tai ji»
balstās uz cīnīties spējīgu, un gata,
vu dzīvo spēku attiecīgā pretlnieb
ieņemtā territorijā; 2) šaiterritoiijS
un uz tās esošiem cīnītājiem ]%ļ
tilpst pretējās nometnes militāri J
politiskos un stratēģiskos aplēsumoi
kā kara gaitu sekmējošam faktors^
un, 3) tai jātiek apgādātai un vadīQ
no šīs nometnes. Baltijas valstīm otJ
rā pasaules kara laikā tādā uztvert
bija tikai viens priekšnosacījums ^
cīnītāji un to gatavība, bet ne otrali
un trešais nosacījums, kāpēc arī at­sevišķu
cilvēku vai pat politisku no.
grupējumu mēģinājumiem post fao,
tum, pēckara laikā mākslīgi izkopj
struēt kādu pretestības kustību mūsu
zemē, var būt vienīgi politiski jeb
personīgi motīvi, kam ar lietas butl-ļ
bu sakaru nav.
No pagājušā kara pretestības kua.
tībām mums jāmācās, kā ir un kj
nav jārikojas, lai nākamā karā,
/\r kovboja
mūsu
i S t V5<:«^; kādēļ notika un vel
rr^kl runāt, K^aei " T^+^ietis ari
fts, Džibutijas vai Johanes- ^ J „^sn„3 tiek radikāli grozīta mūsu tauta un zeme noteikti būs ie, . kīs kartītes nes bijušo DP burgas Āfrikā kara vešanā, tiek^ raaiKaii gru^ .n^^^stļ «ttierT^ns k ā r n i A 5=or. . 3 i^
sveicienus im pateicību no viņu tagadē­jām
dzīves vietām aizjOrā, kur tie raduši
jaunas eksistences iespējas. Sis kartītes
bija pievienotas ģenerāldirektora Kings-leja
atvadu sveiciena rakstam, kādu kopš
maija mēneša saņem katrs DP, kas kuģi
vai lidmašīnā atstāj Vāciju vai Itāliju ar
IRO palīdzību.
IRO nodevusi atpakaļ agrākiem īpašnie­kiem
ItaUjas Holivudu filmu pilsētiņu
„Cinecittu" pie Romas, kur pēdējos trīs
gadus ar telpu dalījās itāļu filmu zvaigz­nes
un Eiropas bēgļi. Tur bija iekārtota
pirmā bēgļu nometne Itālijā pēc Romas
atbrīvošanas 1944. g. jūnijā. Sākumā no­metni
pārvaldīja sabiedroto kpmisija, pēc
tam UNRRA, bet kopš 1947. g. IRO. Pakā­peniski
arvien vairāk telpu nodeva atpa­kaļ
Itālijas filmu rūpniecībai. Patlaban
tur uzņem Metro-Goldwyn-Mayer lielfil-mu
Quo vadīs ar Robertu Tellcru. Kad
IRO pārņēma Slnesitu, tur bija ap 8000
DP, bet, nometni slēdzot, vēl atlikušos
650 bēgļus izvietoja citās IRO nometnēs
Neapoles apkaimē.
NO RĪGAS RADIOFONA:
nati karošanas nonse.
^ Otrā p*a saules k. arā. aviāci.jXa Vbi ja IIz - ^m ihptiaenla-ipsotalsit iksļkūodsa sa. plesumos, netik.
veidojusies P« J^^.^u'sS'^^^ Krievu partizāni guva panākumu,
ku jaudu un izskrēju ie^ekm uz ^^.^ ^ mm
kara gaitu, bet radio pielietošana varbōtlbu savā tonHtnW4« CS"
kkal utaUg adti kv avr ispliukstiiegsa n"eXticamSi, ''tKāa |fP„a.^,^ ^^^^^^^^ •JT .««i^jt^uj J*
jama.
Pēdējie gadi jau atkal Ielīmējuši «tek^^^^ au_ blj,
revolucionāras Pārkārtošanas gais^^ m
speķu pielietošanā karam, " se^Jšķ L j^g^ ^^^''^ļ ^
reakcias un radio vadīto UdmaSinu ,. . ^ g*^^^^^ ko i.^.!^"
lāukā kas neizbēgami P^rve^^^^^
nākamā kara cīņas veidus un meto- ^^^^ viņu dzlU jāS
»un uzdevuma.
liekas, rņums arvie».-vēl ņetŗi&at
dlvēku^ikai cītīgi fcāŗo Izgatavot r^-
zolūcijās. Piecus Vācijā pavadītos
gadus neskaitāmas sēdes, sesijas un
konferences beidzās ar rezolūciju
pieņemšanu. Par viņu saturu daž­kārt
notika pamatīga ķīvēšanās, bet
kad tās reiz bija pieņemtas» tad mie­rīgi
nogūlās plauktos un pārklājās
ar putekļu kārtu, līdz pēc kādas nā­kamās
sēdes jauns papīrs ar jaunām
rezolūcijām tām uzgūlās virsū. Mums
kas ASV sākam tikai veidot savus
sabiedriskos pasākumus, no tā vaja­dzētu
mācīties un uzņemties veikt
tikai to, ko tiešām ari spējam veikt,
lai organizācijas atgūtu to uzticību,
kas Vācijas trimdas posmā Uelā mē­rā
laudēta.
INFORMATION
OM CO>IWT»OW ttMM>
mi «OŅ aratM
(Iznāk angļu valodā)
Jaunāko polu jūras virsnieku
^ p a devusies uz Odesu, lai piedalī­tos
plaāos padomju jūras manevros.
Ir zināms, ka padomju flote Melnajā
jūrā patlaban trenējas invāzijai Tur­cijā.
Ziņo, ka šajā sakarā Maskava
konfiscējusi divus poļu pasažieru
tvaikoņus Sobieski un Jagello, kas
ari nosūtīti uz Melno jūru.
SAKS VIENSĒTU PSRVIEtOBANt UZ KOLHOZU CENTRIEM - SIE­VIETES
JĀPIESAISTA POLITISKAJAI AUDZJŅASANAI - VISI
'1SfA3Ļim - tLJA ERENBURGS BRIBINA BALTO
Visos Padomju Latvijas laikrak­stos
plaši raksti par analfabētisma
likvidēšanu. Sevišķi plaši Sai kam­paņā
jāiesaista skolotāji. Vissmagāk
būs jācīnās Rēzeknes, Ludzas uc. ra­jonos,
lai šoziem pilnīgi likvidētu
analfabētismu, ..kS to savā plānā no­teikusi
partija. (Nez* vai tas izdosies,
Jo pāri robežai lielā skaitā ieplūst
jauni analfabēti).
Ministru padome bija sasaukusi
speciālu rajonu izpildkomiteju
priekšsēžu apspriedi, kas pārrunāja
kolhozu centru izbūvi un viensētnie-ku
pārvietošanu uz tiem. Nekavējo­ties
Visās vietās jāsāk centru būv­darbi
un jāorganizē īpašas brigādes
viensētu pārvietošanai uz Siem cent­riem.
Ja Maskavā pārvieto 6 stāvu
namus no vienas vietas uz otru, tad
latviešu koka ēkas vajag spēt pār­vietot
trieciena tempā. Jauno centru
būvprojekti Jau apstiprināti pusei no
1200 kolhozu. Divu nedēļu laikā Jfi-izvēlas
vietas, kur šos centrus būvēt,
un tad jāsāk vilkt kopā ēkas. Par
katru cenu jālikvidē viensētu savrū-plba.
Nav attaisnojami, ka kolhozu
lopi atrodas 20—50 vietās un tas pats
jāsaka par cilvēkiem. Līdzekļi ti^k
Kas slēpjas aiz amerikāņu „dabas draugu" un
„foto" ligām
Kl zināms, ASV valdība pubUcēJusl sa­rakstu
ar 177 organizācijām, kas atzītas
per komunistiskām, fašistiskām, totalitā­rām
vai citādā veidā subversivām resp.
tidām, kas runā pretim Savienoto valstu
demokrātiskai iekārtai un principiem. Ari
m ū s iesaucamos skrinē saskaņā ar Šo sa­r
i t u . Tos, kas ir minēto organizāciju
aktīvi biedri, dienesta laikā uzraudzīs,
bet dažos gadījumos liegs tiem nevien ie­spēju
kalpot amerikāņu bruņotos spēkos,
bet ari ieņemt amatus valsts iestādēs. Vi­siem
iesaucamiem, tāpat brīvprātīgajiem
jāparaksta attiecīgi afidēvlti.
Visgarākais Ir komunistisko organizāci­ju
saraksts, pie kam tās ārēji maskējušās
aiz visdažādfiklem nosaukumiem. Blakus
ASV komunistu partijai ir vēl tikai divas
organizācijas, kuru nosaukumā sastopams
komunisma apzīmējums. Vairumam pārē­jo
organizāciju Ir visai nevainīgi nosau­kumi.
Tur redzam gan Amerikas dabas
dmugUB, Foto Ugu, Amerikāņu rakstnie­ku
Ugu, Amerikāņu sieviešu kongresu,
Amerikāņu revolucionāro rakstnieku kon­gresu,
Holivudas rakstnieku aizsardzības
organizāciju, Ploridas preses un Izglītības
Ugu, Abrāma Llnkolna brigādi, dažādas
miera, palīdzības, nacionālas un citas
biedrības, kur atkārtojas vārdi brīvība
un demokrātija. Vesela rinda organizāci­ju
un komiteju saistītas ar Spānijas vār­du,
tad Ir dažādas padomes demokrātisko
u, Jugoslavu, polu, žīdu uc. atbalsti-
«dažādas skolas un institūti un rin-dtu
organizāciju, no kuru oficiālā no­saukuma
nt oļazākfi mērā nevar spriest
par to raksturu vai mērķiem. Tikai dala
atklāti afišē sevi par Padomju savienības
draugiem, slavu kongresiem, krievu in­stitūtiem
vai līdzīgi.
Fašistisko organizāciju sarakstā redzam
visdažādākās Amerikas vāciešu, vācu
draugu un tamlīdzīgas organizācijas, to
vidū ari pazīstamo Kyffhāuser apvienību
ar blāķus organizācijām, NSDAP ārzemju
organizāciju,, bez tam Dantes Alighlerl,
Marlo Morgantinl un Llktoru resp. italu
melnkreklu biedrību, Amerikas patriotu
biedrību. Nacionālās Amerikas zilās
zvaigznes mātes, kā ari organizācijas, kur
atkārtojas vārds nacionāls vai sociālis­tisks.
Tikpat garš ir totalitāro organizāci­ju
saraksts, kur blakus Melnā pūķa bied­rībai
figurē candrīz vienīgi organizācijas
ar tīri japānisklem nosaukumiem. Seviš­ķā
grupā uzskaitītas astoņas organizāci­jas,
kas savā darbībā atzīst vai veicina
varas aktus,, ar kuriem daļai pārējo ASV
pilsoņu grib liegt konstitūcijā paredzētās
tiesības. Te uzskaitītas galvenokārt or
ganizācijas, kas seko kādai īpašai rasu
politikai, un to nosaukumi ir paši glez­nainākie.
Viņu vidū ir Džordžijas klanu
apvienība. Baltās kamēlijas bnu^lniek*
Kiukluksklans, KolumbieSl, Amerikas
kristīgo nacionālistu partija, kā ari Ame­rikas
Sudrabkreklu leģions.
Savienoto valstu ģenerālprokurora iz­sludināto
sarakstu ar komunistiskajām
organizācijām izsniedz art ieceļotājiem
DP, kas devuši parakstus, ka nav piede­rējuši
un nepieder pie komunistiskām or-gaOtZāClJI^.
Bflu D.
Jaunie Jēdzieni par totālo un globālo Maskavai nartiTSnii ^c.u..n
karu vairs nav nekāda utopija, Jo jau bīsies bez tam
tagad^vairs nav ^ St
kur nākamās karojošā» puses nespē- ' „sca Au«tnimn^i ^
tu gaisa ceļā novietot savus cīnītā- to tie
Jus un IznlcU k^a Objektus. QS?;srcSt.''?ai2t K
Tas izvirza Jaunu faktoru, kas līdz savu stulbo «austrumu politiku" buN
šim bija vairāk vai mazāk latents: tiskl sadzina krievu partizinu rindfil
tas ir tautu dzīvai uh cīnīties spēji- simtus tūkstošu fanātisku dnltfiju,
gals un gatavais spēks pretinieka kas citādi būtu palikuSi neitrfili no­vāra
esošās zemēs: Imaļus Jeb pieslējušies ģen. Vksovi
vienībām.
aigu un ^^^/f ^-jkalā pirkt uzturu.,
U ir n e p a r p « ^ ^ ^ j^g, esam
vietotlesuz " ^ ^ ^ t ā u tauta, dros-
^mnleku " « ^ ^ ^ ^ bet patreizējā
mes mums ir diez|an- ^ tupties
Scija mēs n^elmie^^^
valgu v&igfi ar to varu, K ^^^j^i
^ « S a r s . B e t n e t . -
'^Pārlasīsim savu drat^u un
vsstules no SrrfSlo-
«tisim la^ral'stus^ Tajās^'^clja»
^ im prfia tīros taukos (l) cep»
.., - T-. •*
PfipTESTĪBAŖ^ KUŠt^
atvēlēti bagātīgi, tāpēc nav ko ka­vēties.
Cīņas ievadā teikts, ka pienācis
aiks sākt politiski audzināt sievie-es,
kas darbā blakus vlrieSiem pie­rādījušas
savas spējas. Kādas 200
sievietes jau ir kolhozu priekšsēdes,
500 — brigadieros un 3000 pārzina
opu farmas. Vispirms sieviešu poli­tiskās
audzināšanas un organizēšanas
darbu sāks motoru un traktoru staci-as,
pilsētu rajoni un tad lauku kol­hozi.
īpašā izstādē tagad rāda no citām
republikām saņemtās dāvanas Pa­domju
Latvijas 10 gadu svētkos.
Turkmēnija atsūtījusi paklāju ar
Staļina portretu, Lietuva — kokā
izgrieztu Staļinu, Ļeņingrada — met­ru
augstu vāzi ar Staļina attēlu, Ta-džikija
— milzīgu panno ar Ļeņina
un Staļina tēliem, Uzbekija — zīdā
izSūtu Staļina portretu utt.
Raidījumā latviešiem ārzemēs no­lasītā
lija Erenburga rakstā Miera
pievīlēji starp citu teikts, ka Nim-bergas
karātavas jau met savu ēnu
z Balto namu. Apvienoto nāciju
zīmes uz amerikāņu lidmašīnu spār­niem
ir izsmiekls, jo Korejā slepka­vo
cilvēkus. Tāpēc visiem jābūt Lon­donā
novembri paredzētajā miera
piekritēju kongresā, kur jādod pēdē­jais
sitiens kara kurinātājiem. Ģen.
Vokers Korejā teicis, ka amerikāņu
lidotājiem Koreja jāpārvērš par tuk­sneša
joslu. Bet Maskava cīnās par
mieru un uzbūvi. Publicēts dekrēts
psr 1100 km gara kanāla būvi Turk­mēnija
(tātad čeka deportācijās jau
savākusi vajadzīgo vergu skaitu).
Valsts bibliotēka HIgā tagad kalpo
komunisma audzināšanai. Bibliotē­kas
zālēs pie griestiem mirdzošas lus­tras
un pat galdi apgādāti spuldzēm
Lasītāji grāmatas var pieprasīt un
saņemt pa cauruļu pastu. 500 cilvēku
dienā ierodas un la^a. Bibliotēku
vada Arnolds Rīdzenieks, bet noda­ļas
— Zelma Krieva un Elza Sten-gele.
Bibliotēka ir kā no jauna pie­dzimusi
un vairs nav jāmeklē drošī­bas
nauda un galvotāji, kādus agrāk
prasīja vērtīgākajām grāmatām.
Reportāžā jaunatnei prof. Ādolfs
Skulte stāstīja: Savas spējas atrai­sīju
tikai padomju laikā. Komunis­ma
celtniecībai vajag partejiskas un
boļševistiskas mākslas. Par maz rā­dīt
cīņu ar vācu bruņiniekiem, jārā
da arī tagadnes cīņa pret kapitālis
tisko pasauli. Tāpēc komponēšu mū­ziku
filmai, kurā redzami kolhoznie­ki,
ostas strādnieki, rūpnīcu staclīa
noviešL
PASAtJifiS KA?;A
dēļ.
Visu šo iemeslu dS{ paofiķumi aif
priekšnieks ģetierālpulfcveffis'Mdeti
Otrā pasaules karā pretestības kus- atzinis, ka % frontei domita ple^dft
tības, radās it kā pašas no sevis un ļ tur nenonāca partizānu pretdarbību
spēlēja ievērojamu lomu, bet tā tālu
vēl neizmaņtiļja dotās iespējas. At­tiecīgās
valstis un tautas nekādi ne­bija
rēķinājušās aŗ to, ka tās tiks
ekaŗotas im, otrkārt, ģenerālštābu
domāšana un izrīcība visā pasaulē
au no laika gala ir tradicionāli kon-
0
Cechoslovakijas spiegi
Rietumvācijā iin AfrM
Gediu politisko bēgļu laikraksts Zpravy
servātīva, kas pret jebkuru jauniņā-ļCeske narodni 8pukiny v «padnlm Ne»
umu kara mākslā mēdz būt atturīga. ^^ļ^J^^- „ , . « . . v
* • I Slovākijā, Bolnicar (Boinlco) pllsitl
Pētot pēdējā kara pretestības kus- krievu majora ivana Marcuka vadAl ittt \
tības materiālus bez aizsprieduma, ļ}f^ iJ^J^ darbojas sp^^^^^
asnnsāikr pie esilSē/dļ^zii^ern^ao, Lk.a« »vuiisLiAerd.r>aUrb7ritgs a- ^d^i^o^ slouvzaņkcijmas kaormmūijnaiss tvleirmsn iuezktuicsa maru st aClee»t .
cā un panākumiem bagātākā pretes- nām angļu valodas zināšanfim, ko vSl pi»
tības kustība otrā pasaules kara lai- S^f'i» sijoiai piekomandētals angļu valoj
kā ari bijusi krievu. Ar tās palidzī- Lt^'S^Mu^^^^^^^
bu Maskavai īsteni izdevās lauzt un Se sadarbojas ar vietējiem komdnif
vācu pretestību, paralizējot piegādi ^/S?;;»,^! i ^ . . ^ ^ «
un saistot Ievērojamus vācu spēkus Ui?S?1S^Tiau'''ŽS?5 SS^St»
aizmugurē. pastāv Cechu tirdzniecības sabiedrība Ott»
Otrā pēc nozīmes un apmēriem ;iP°J.ļf««>ctoe, kas īstenībā
bija pretestības kustība Francijā. V i - ?|?;?īSieXl T ā ^ ^
ņai par hdzvērtīgām jāuzskata Dien- darbība stipri ierobežota, lai spiegu c»
Vidslavijas abas pretestības kusti- trajel sevlSķi uela nozīme Kremļa mWpi
bas - ģen. Midiailoviča un^Tito. Tā-r^r?Tf,^^^ , ^
Dānijas, Holandes, Grieķijas un, bei- ari darbojas čechu spiegi. Turienes gal»
dzot Itālijas un Cechoslovakijas pre- IfSf^}!^^!^ atrodas Batjas apavu fiibrlto
testībaft ktifttThfl^ ?°^^®» ^"^^^ tik Uels darbinieku stolU
lesiioas kustības. ka tie varētu apkalpot veselu mUjontt
Bet kur tad paliek Latvijas un pā- ^^^^^,2; ^^^^ spi«gu centrāle atirodaslj»;
ŗējo Baltijas valstu pretestības kus- L^āT kim'^^^^^^^^
tlbas? Baltijas valstis un to tautas Uelvalstu konsulātiem. Ļoti daudzi
pagājušā karā neietilpa sabiedroto l^ļ^J^^^ ieiutrētie spiegi jau zinānriii*
mmimliitaārni npoollīUtii<SiKknoQs nanp1iPe«s;unmmno<5s kicSa oorr-- pas.tā1v^ *pi^ln^īg^a^ ^p oileitsitsākdāē mb,r ivbeībt a,k apmaft*tj
ganizetai pretestībai noderigas, gal- visnoteiktāko aizdomu un ziņu pantfj
venā kārtā tādēļ, lai nekaitinātu y/«5 *?s nevar apcietināt, Jo vajaW
krievu*. Tādai atziņai viens otrs var-1 P^^Mjumi.
būt negribēs piekrist, bet tā atbilst
vienīgi lietu patiesam stāvoklim. Kaut
kas šai virzienā tika mēģināts, bet ar
nenozīmīgu ietekmi. Vienīgi Lietuvā,
kur no sākuma bija saglabājušās da­žas
lietuviešu vienības no krievu, staUns nomiris un kāpis pa kādaj»-
territoriala korpusa, kurpretim Lat- chanovleSa būvētām kāpnēm uz debesia
vijā un Igaunijā jau bija plaša, or- P^^^^s viņu jau gaidījis pie vārtiem:
ganizēta _un nobriedusi ideoloģiska 'S^v^^^^^^^^^^ Džugašviii, PSte^
pretošanās nostāja, bet ne vel darbi- kungs."
ba. Atsevišķo, savā starpā nesaska- "75* ^^vl nesauc ari par Staļinu?"
ņoto pretestības gņipu spontāno ri- l.'PasttsttmaS'pt^s^tJl^"labajiem
cibu vel nevar devet par pretestības biem.**
kustību, lai cik lielu pašaizliedzību staUns bridi kasījis pakausi, tad tdcļ»j
un varonību tās atsevišķie locekļi un pftlris^'Tki^^^^^^^^^^
locekles arī nebūtu izrādījuši. Tp ie- visi cilvēku labie darbi un konstatēji*,
tekme sniedzas tikai tik tālu, ka tās Staļins teicis taisnību.
spēja sagādāt nepatikianas vienīgi li^ren^t'feMe'^u'trīs rubļu.."
vācu SD, drošības policijai un civilai | taisnība. Tālāk."
pārvaldei, bet ne militārai vadībai.
Nekādu izņēmumu nevar taisīt arī ar
kurelieSu grupu, kurai būtu varbūt
pie iieiiesu
Austrumvācijā Ir populārs šāds aneM
dots:
Vienam otrā pasaules kara invalida
iedevu sešus rubļus."
oArl taisnība. Kb vēl?" ^«
- _ ,c;*w^^'"^ V^^rāk tieSām neatceros,
bijušas plašākas iespējas, ja vadība ļ P5jil4r^ķj^?^8* atzinies^
būtu pratusi tās izmantot. "
K^frq ziņā, nekāc^? ēna par to, ka
Latvijā nrb=^?i nreteslih-^^ ' n i c ^ ^ ī hp
jēdziepa patiesā nozīmē, nevar krist
Pēteris ātri galvā sarēķinājis, izviljj
maku. izņēmis no tā naudas zTml, nosv^
dis to „tautu tēvam" pie kalām un niK»»
uiVrēcis!' <^
- oTnj červoncu atpakaļ un ej
veinaj" (Rs)
badiigl žērbtus cavekus, I g i ļ g
bija Jūsmošana pa? Pffa^al™ «au
taļain pilsētām, brlnlšķigi tērbtajlem
dlvēklem un viņu dievišķīgo lalp-
"val"tiēžām mēs LabŗijS bijām t&
nabadzīgi tālumftleki?>al mOfU P«-;
jltas bija riebīgas, vai mēs staigājām
skrandās, safgi^Si un noskaitusies?
Bet • Šfefefttlžljsfih pārlk bargj'p
mos iespaidus. Vēlāk Izrādās, ka pā­rāk
taukaina cepeša ēšanai ir sUktas
sekas, pasakaini skaisto pilsētu Ielas
un parki dažreiz Izrādās ari piemē­tāti
papīriem un konservu kārbām,
brīnišķīgie apģērbi nereti IzrKttB
bezgaumības paraugs, un dlvēkl ar
dievišķīgo laipnību nabaga emigran­tam
prot dažviet izspiest a.i krietni
daudz sviedru.
Pašā pēdējā laikā vēstules un rak-i
itl laikrakstos patiesi Iepriecina un
pierāda, ka mums Uļetrūkst cilvSkiļi
kuru sirdis pukst par Latviju, par
tautas nškotni, par latvleiu kopībai
un stājas uzturēšimj. trimdā. Sie cil­vēki
strādā savu darbu sevis, mūsii
tautas un Latvijas labā un ir klusi
ki visi darba darītāji. Viņu darbs
būs redzams vairāk rit, nekā šodien,
bet Jau šodien viņu darbu Jauc un
cenšas noārdīt dtl, kuru intereses
dažreiz ir neizprotamas, bet da&elz
pārāk skaidri saprotamas.
No milzīgas piemēru kaudzes lai
minam kaut vai tikai divus. Kāds
tēvs no' Amerikas raksta, ka viņa'
zēns staigā raibās kovboja drēbēs an
roazkaUbra pistoli aiz jostas un dzied'
»j6pī-Jepī-hol," bet ,JĒj saulīte,
dnz pie Dieva" jau sen alzmlrals.'
"n"^i '^.^.«M^a^r-e^jl'B'',, *k'a* "š'a^ļ ā '^m°Pā'"j=ā* 8 rmunājāus
lp^irmč'i^e i^es^pa'i'd il, t^ie j'a^u ir" em^ier'ā-ci lasT ie vairs nav
«aknes mūsu tautas Sīvajam kokS i
paliekat UvkmSuf^
latviešu sSrths ^'^
SadiSt latviešu dzi.
AHiS "^cās Visu Ci.
neizaugs par k o l f t a d
un topam tie, L 'a^"" ««am
IVJi^ tie. ParkS^ū'^^.ļ.f *am
^«rtne. Es bieži «i"** "^'^"^ ap-kas
no Utvijas Ir S^J' ^^tvieU,
• Padsmit gadus i.n l-^^ astoņi
«^-^^ todien r u 4 ~ ; ; Sis