Bavarijas Latviesu vestnesis, October 11, 1950

              7. oktobri
Brno.
avienotās vai
.- savu tērftiSi
.*f•» kas dar-paziņoja
laSg
iujas ,,h:opigi«
«Ivizācija tur,
hoslai, kas va,
TPmūnlatu par,
^TA S^*^ ^^ro*
Ijas komūnlfc
* KO apvaino
iŖletumvāctjai
Ittgarter Načh.
oraldija infor.
aredzētt raidU
p14a^ VDe^v?ls s". PKa­8^
im vlņS no pa.'
•popularizētu
atbrlvojuiai
caplrmīparti
piespieda ie,
, Vz brttu
tomju iestādes
PSpeJtt I. ok-
IrčUfi, ko britu
msi m gadā.
W a vlņamV
nketu Londo. ^
ļevteSu valrftk
lais dzimumi
,ļr,ioo.ooo. le.
ļļkars, kur alai-
^ides valdība
im Todoram
lezties. Rumā-vienlbn.
Ka-iz
Eiropu. 81
nta UN, ķaŗa-ia*
,/a« franču Iz.
karaspēks le-fku
galvaspU.
s apmēram 90
Jas. Sai telpā
,6f 40.000 viru
PO partizānu.
sākuši griezt
ļii c^aUbnleki,
"BOt darba pil-
. lektas zemē«,
lijas priekSsē-am
itelclēnam
',;ener4iski"
(]i«sl|Ui3lja no
f^t»u*atu.
uigas iedzīvo*
ļstu komisija,
llbu atomkara
ļlem vācu SS,
atzīmēs zem
ra isŅBvejoJuSi
Tie bija ka­is
locekļi, kas
ļijft. Uzraudzl-
IroJuŠi, ka vi-
Ivi Jūrā nekā
lataljonos uz-i
Vairākas Jau
Ptāgfi.
ļēJuSi uz Dien-ļgāru
pagrīdei
zemniekiem,
\rik paredzētos
nolēmusi 6e-
Oficlozs Ru-
Iekārtot Pots-
Sto namu, mū«
ietus novietot
īdzības sistēma
i tomēr attie-gāda'
lenSku-
Irējlem Jāple-
Ikumiem.
Uas, piesprle-
Jar „mē^nāju-
|un no Cecho*
jnu palīdzību ^
, atjaunot Ce-iekprtu".
8-18
kādam Mora-
, trim dēliem
iņi esot nodo-ķiUtis.
^,
ļlstrija «or^gtl
poļu virsnie-
Itinā. ^ ,
ļlordmajors ir
un ap 192 cm
galva Deniss
sons.
„ tagad dzīvo
[kurai izgriesta
kr veselu, kas
fuSas sievietes,
lu pSrdēstlša-paiinlstu
parti-feķu
miljonāra
[lika Francijā,
lorakstljis Ko-llu
no sava *
cientri drīz būs
paātrināt Jau-iaCādās
vietās.
Ipnicas pluto-būdžeta
pare-
WņoJa flnanCu
t parlamentam
parlamenta at-liana
bija brf-jaunām
saim-
,ežojumiem n^-
ļrdzTbal. .
hiem būs J5cJ-Ētru
prezidents
[aicināja tautu
ļbas laukā,
[a laikā piedzi-televlzlju.
Lano brld not
feles apdraudg-
Igadijumu.
^vīzijas repor^
Fērsis nospēlē
ļlem kādu pšrt
^lles.
J
LATVIJA
Latviao Newspaper
Nr. 78 (422) Oct. 11,1950
Publisher and Edltor: Valde­mār
» Lambergs, Sdiwāblsdi
GmUnd, DP Camp Artillerie-
Kaseme, Phone Schw. GmUnd
2159. Printer: Remsdruckerei
Sigg. Hārtel & Co, SdiwSbisdi
Gmiind, Paradiesstr. 12. Publls-hed
twice weekly Circulatlon
U.OOO.Sponsor-Intemational Re-fugee
Organization. lAīvmi NEWSPAPER:
Nr. T8 (422)
Trešdien, 1950. f. 11. MoW
Izdevēji: Latvleiu Centrāli Ko­miteja.
Oalvenaii redaktora: V.
Lambergi; galv. rcd. vieto. M.
CuUtli. Redaktori: BolSteln»,
p. Klfins. B. Ķlielli, V, Le-
5^. ITlUirters. L. 8vw».
Austrālijas redakdjaa jad. A.
Smits (Lawley House. Cjnber-ra.
A.CTH AuftrtUa). Redak-cijaa
adrete: a«a) 8<*wāblsch
GmOnd. DP Camp ArtUlerlj-
Kaieme, tālr. Schw. Gmtlnd n »
BALTIJAS VAL­STU
PROTESTA
NOTA UN
Ņujorka (D). - Amerikas Balss
poļu valodas raidījumā 7. 10. pl.
17.15 ziņoja, ka trīs Baltijas val­stu
diplomātiskie pārstāvji ASV
Iesnieguši protesta notu Apvieno­tajām
nācijām. Notā norādīts, ka
Padomju savienība nelikumīgi un
ar varu okupēja Baltijas valstis
pēc tam, kad 1939. g. Molotovs ar
Rlbentropu parakstīja draudzības
un savstarpējās palīdzības līgu­mu.
Kopš tā laika Latvijā, Igau­nijā
un Lietuvā laupītas visas de­mokrātiskās
brīvības un cilvēka
tiesības un tur plosās nežēlīgs
terrors un masu deportācijas.
Pēc notas nodošanas mūsu sūt­nis
J , Feldmanis Izteicās: «Pasau­le
nedrīkst samierināties ar Pa­domju
savienības rīcību un meto­dēm,
kas Ir viens no lielākajiem
kauna traipiem 20. g. s." Lietu­vas
sūtnis Zadelkls piebilda, ka
Apvienotajām nācijām kaut kas
jāpasāk, lai piespiestu krievus
izbeigt cilvēku slepkavošanu Lie­tuvā.
Igaunijas ģenerālkonsuls
Kalvs norādīja, ka jau pirmajā
okupācijas gadā no Igaunijas de­portēti
vairāk nekā 60.000 cilvēku.
Jauni ierobežojumi mūsu Icaravīru izcelošanā
Vācija palicējiem 1951. gada izbūvēs 7000 dzīvokļus -
I R O pieskirusi līdzekļus nacionālo skolu uzturēšanai
NACIONĀLO KOMITEJU SAKARNIEKU APSPRIEDE MINCHENĒ
Jeroču SS divīziju piederīgie, kas sākuši militāro dienestu pirms pir­mās
piespiedu mobilizācijas 1943. g. aprfli. uzskatāmi par brīvprātīgiem,
kam nepienākas IRO mandāts, Ja viņi nav varējuši pierādīt pretējo —
piespiedu mobilizāciju; ari tie ieroču SS piederigie, kas varēja izvēlēties
starp valsts darba dienestu vai vācu armiju un kas tomēr izšķīrušies par
iestāšanos SS, nav pak|aujami IRO mandātam. Tādē} DP komisija ne­var
atzīt par piemērotām emigrācijai DP likuma ietvaros personas, par
kurām zināms, vai pamats ticēt, ka tām nav pārvietoto personu tiesi- ļ kredītiem un tirgus iespējām. No
bas,'' — teikts DP komisijas priekSsēža Ugo Kārusi 15. septembra in- Maršala plāna līdzekļiem piešķirs zi-strukcijā
DP komisijām izceļošanas centros, kas atņem daļai mūsu ka- nāmas summas vācu salnmlecibā le-šķlrt
DP darba Iespējas , ko armija
ari apsolījusi. Tādēļ visiem, kas dar­ba
spējīgi un iesaistīti vācu saimnie­cībā,
jāpiesakās amerikāņu garnizo­nu
darba birojos (Labour Office
of Mllltary Post). DP sai^leclskos
pasākumus principā atbalstīs, bet
IRO Ieteic tos dibināt kopā ar vā­ciešiem,
kas dos labākas Izredzes uz
Neatkrist
ŗaviru izceļošanas tiesības, pretēji DP likuma skaidrajiem noteikumiem. saistīto atbalstam. Bonnas valdība
Arī pirmās amerikāņu vienības par
gājušas 38. platuma grādu
47 VALSTIS BALSO PAR LIELBRITĀNIJAS REZOLŪCIJU — DIEN-VIDKOREJIESU
KARASPĒKS SASNIEDZIS VONZONAS PRIEKŠPIL­SĒTU
— JAU 50.000 KOMUNISTU GŪSTEKŅU — KO DARlS ĶiNA
Tokio (D). — Gandrīz pirms 2000 gadiem Romas prokonsuls Gallijā
Jūlijs C^zarļs, pāriedams ar saviem leģionāriem Rubikona upi, izsaueSs:
„Kai|lftBi mitmV' Jo Riibik<xfi8 Sķira Roma» valsti no kolonijām uii kai
pārgija ib, tas pteleloa karu Komas republikai. Korejā tāda mtiatUb^
robeža Ir 3Š. platuma gracis. Vienā pusē Sai Rnzveita kļūmīgās politikas
līnijai atrodas Dienvidkorejas republika, bet otrā Zlemeļkorejas tautas
republika, ko balsta padomju un ķiniešu komunistu durkļi Tālo austru­mu
Rubikonu amerikāņu vienības pārgāja svētdienas rītā. Kādas sekas šī
rīcība izraisīs, to pagaidām grūti pateikt. Bet daudzās galvaspilsētās Jau
atskan brīdinātājas balsis, ka 38. platuma grāda šķērsošana varētu izrai­sīt
treSo pasaules karu.
pilnīgi atšķelt pussalas ziemeļaustru­mu
daļu no pārējās Zlemeļkorejas
territorijas. Pēdējās dienās vien
amerikāņi saņēmuši vairāk nekā
10.000 gūstekņu. Kopīgais gūstekņu
skaits tagad jau pārsniedz 50.000.
Balsošana par Lielbritānijas ie­sniegto
Korejas miera plānu Apvle-
(Turplnājums 8. Ipp.)
jau pieņēmusi plānus par plašu.dzl-
Tas ari bija viens no galvenajiem tematiem 10 nacionālo komiteju ļ vokļu būvniecību, pie kam DPnovle^
pārstāvju kārtējā konferencē IRO amerikāņu joslas galvenajā mītnē tošanal jau 1951. g. izbūvēs 7000 dzl-
Mlnchenē, kur Izceļojušā H. Klarka vietā no LCK piedalījās jaunieceltais voklu pēc Iespējas tādās vietās, kur
pārstāvis pie IRO V. Lambergs, bez tam pārrunāja Vācijā palicēju ir lielākas darba Izredzes. Bēgļu na-saimnieciskās
palīdzības skolu, emigrācijas un nometņu pārvietošanas clonālām komitejām lidz šā gada bel-
'gām jāiesniedz Bonnā attiecīgi
priekšlikumi. Bēgļu sainmlecisko
metnēs. Principā atļauta ari algu iz- ļ jautājumu kārtošanai nacionālās ko-maksa
vācu saimniecībā Iekļauto DP mitējas nodibinājušas sevišķu salm-skolu
uzturēšanai. Nacionālo skolu nleclsko padomi, kurai jau bijušas
vadībai vai nometņu komitejām sko- vairākas darba sēdes. Ari pēc šīs sa-lotāju
algu lietās jāgriežas pie IRO kamleku apspriedes padome sanāca
labklājības daļu Ierēdņiem. Kad tika uz sēdi un kopā ar nacionālo komi-norādīts,
ka Vlrtembergā — Bādenē teju pārstāvjiem apsprieda Vācijā
vācu iestādes pat aizliedz nacionālās paliekošo^ saimnieciskās problēmas,
skolas, IRO vadība apņēmās šajā Augstie komisāri bija uzdevuši
jautājumā griezties pie augstā koml- amerikāņu flnanču Uetpratējiem iz-sāra,
lai novērstu šādu vācu Iestāžu gtrādāt projektu par DP bankas dlbl-nelabvēligu
ricību. IRO lūdza par nāšanu. IRO iepazīstināja komiteju
katru tādu gadījumu tai ziņot. pārstāvjus ar šo projektu, kas pa-
Sakarā ar ASV, Anglijas un Fran- redz nevis atsevišķas DP bankas, bet
cljas ārlietu ministru lēmumu par gan ar vācu bēgļiem kopējas bankas
jautājumus.
3. oktobrī IRO amerikāņu joslas
galvenā mītne paziņojusi visu IRO
apgabalu aprūpes daļām, ka atkal
piešķirami līdzekļi algu maksāšanai
DP nacionālo skolu skolotājiem no-
Lal gan ģen. Mekartūra galvenā
mītne amerikāņu ieiešanu Zlemeļko-rejā
vēl oficiāli neapstiprina. Infor­māciju
par to tomēr sniedz visas pa­saules
raidītāji un telegrāfa aģentū­ras.
BBC svarīgo ziņu nolasīja svēt­dien
pl. 9 no rita. Vēlāk to apstipri­nāja
ari vācu radiofoni. Pirmās ame­rikāņu
izlūku vienības demarkācijas
līniju šķērsoja ziemeļrietumos no
Kalsonas, kas atrodas Seulas telpā.
Nesastopot nekādu pretestību, tās
virzoties pa auto ceļu uz Pjongjongu.
38. platuma grāda dienvidos sakon­centrētas
vairākas citās amerikāņu
divīzijas un britu vienības, kuru
pārgrupēšana tagad beigusies. Kāds
Mekartūra galvenaās mītnes štāba
virsnieks svētdien paskaidroja, ka
Iesoļošana Zlemeļkorejā līdz šim nav
notikusi vienīgi militāru apsvērumu
dēļ. Tikko būs veikti attiecīgie
priekšdarbi, Apvienoto nāciju kara­spēks
pāries 38. platuma grādu.
Pussalas - austrumu piekrastē 3.
dienvidkorejlešu divīzija jau sasnie­gusi
svarīgās ostas Vonzonas priekš­pilsētas.
Militārās aprindas domā, ka
komunisti šai telpā izrādīs nopietnā­ko
pretestību . UN aviācijas IzlūkUd-mašīnas
novērojušas vairākus vilcie­nus
un auto kolonnas, ka^ virzās no
Pjongjongas uz Vonzonu. Vairākas
no šīm kolonnām Iznīcinājuši' UN
bumbveži. Tā kā pēdējās dienās laika
apstākļi Korejā ievērojami uzlaboju­šies,
aviācijas uzlidojumi notiek gan-driz
nepārtraukti dzelzceļu stacijām
un svarīgākajiem satiksmes ceļiem.
Tokio pārliecināta, ka UN bumbve-žlem
jau tuvākajās dienās Izdosies
(Turpinājums 4. Ipp.)
Turcija š
Bulgārijas robežu
vācu policijas armijas radīšanu uh
vairāku sabiedroto divīziju staclonē-šanu
Vācijā, IRO vadība paziņoja, ka
akūts kļūst dzīvokļu Jautājums. Būs
jfiatbrivo vairākas kazarmas, kui^ ta­gad
mft bP, pirmā kārtā Hanavaš
nometne, kur vairākumā dzīvo lietu­vieši.
Deflnitīvs rikojums jau dots
par Bucbachas emigrācijas centra
likvidēšanu. Apsver arī iespēju pari Stambula (D). — BBC ziņo, ka
Nellngenas kazarmju un Ludvlgsbur- Turcijas valdība svētdienas rītā no-gas
emigrācijas centra nodošanu ar- Uegusl jebkādu satiksmi ar Bulgāri-mljas
vajadzībām. So lietu kārtoša- ju un slēgusi robežu. So informāciju
nā noteicējas ir militārās — nevis apstiprina ari Ankara. Oficiālajā
DP Intereses. paskaidrojumā teikts, ka robeža
Darba kārtības punkts par Vācijā slēgta tāpēc, lai aizkavētu nelegālu
palicēju saimniecisko atbalstīšanu ieceļotāju Ieplūšanu Turcijā. Tur-blja
sadalīts 5 daļās: 1) darba lespē- ku uzraudzības iestādes konstatēju-jas,
2) sainmieciskie pasākumi, 3) šas, ka bulgāri pierobežā sapulcinā-
Maršala plāna summas, 4) DP banka juši lielu skaitu muhamedāņu, ku-un
5) DP kooperatīvi. ŗiem Ir turciska Izcelsme. Sorit Bul-
IRO lūgusi militārās Iestādes ple-|gārija mēģināja iedabūt turdjā
transportvllcienu ar čigāniem, ku­riem
nebija ne derīgu vīzu, ne
kaut kādu mantu. Turku robežsar­giem
un kareivjiem pavēlēts bez
brīdinājuma šaut uz nelegālajiem
robežu pārgājējiem. Kā zināms, Bul­gārija
10. augusta notā oficiāli uz-
VĀCIEŠIEM NAV TELPU PĀRVIETOTO PERSONU IZVIETOŠANAI I ^^atf^^
PRIVĀTDZĪVOKĻOS *
Cīņas Uukl Silji pārkārtojas, Ud
inliesmota no Jauna, it kā slāpdami
atriebībai baltf dilmmiia asinīm, un
Eiropa —' tā, sev neustioēdamis, dro­šāk
atbalstās in amerlUņu Uelga-bala,
kā ni sava nidju karavīra iek«
lēJS un ireji stipruma. Udi ko aa-grieias
kara vērpetes Xsijas pamalē»
Jebia Maskavas šakāļu ēnas pindid
Eiropas lcni8tce|lem, iriirbaadiaamai
vecā kontinenta Jutību, — daļa no
mūsu ļaudīm lilec priekSplIni. Kur
Jaunās satversmes, ostu isbtlvei oa
muitas plāni, pagastu atjaunoiaiiaa
kārtība, kultūras poHtikas plānojumi
un ta bei gala. Šķietami defoii Jau­tājumi
no^Ubui mūsu priekii, it ki
mums Jau būtu eeļa karte us RIfu.
Sie visi tik nosīmīfie Jēdsieni, kaa
paāi par sevi prasa to sagatavolanu
konkrētās formās, un pieci iidiītlbaa
gadi pietiekams laiks, lai par to i i -
domitos, nav tomēr iodien primirie
120.000 latviešu gājienam pāri rietu­mu
izplatījumam. Mēs Jau sEJam ka­ņepes,
kaut mums šodien nav nedi
sieolņa vietas no Latvijas semes?
Vispirms lūdīsimies par reillm cī­ņas
programmām, lai ar tām kaut
niedgā mērā pievērsta rietamo oi-manību
Baltijas liktenim. Domāsim
kaut vienrefai gadā par Jauniem an
revolucionārākiem cīņas veidiem —
miljoni vergu mūs gaida.
Pāri visam pirmai un neapklusinā­mai
Jāisaug protesta balsij pret ii-ranniju
an Baltijas oietumu. Kā to
pasacīt rietumu zelta teļam? Iekliegt
ausī, kad nelīds apspiesto vašu iva-dzoņa?
Par to, lūdiami, domāsim un
uztraukdamies kaut izlēksim no sava
paSpletioības miera, nelaikā vāoot
Udžeklus JubUeJām, lelta pulkste­ņiem,
kad Baltijas tautu 808 atbalis
meklēdama atsitas mūsa Jau spīdoši
iMtlrķelitās kriUdOs on neiadiir-ismislli
Jtnoteii rokaa
Modernais rieloma Vioam an Jd-lija
-nav tekaattnimi ar mdni €ldy<«
nu stāstiem, puskorli ari Izliekas por
lītiķi, ar Jūtām šodien pasaale ne-ranl.
LīdscieUbas pēc gan mums pa-sniedi
mali), bet neiet elņft par Bal-
UJas tautām.
Līdz 1s decembrim jāatbrīvo
8 kazarmes, kur dzīvo DP
PaitM Izceļošanu sagaida
lihal naKaingail
Septembri ASV ieceļojuši tikai
4000 DP, un kopīgais Ieceļotāju
Skaits uz 1. oktobri sasniedzis 185.700.
Ja arī pēkšņi izceļotāju straume pa­lielinātos
līdz 15.C00 mēnesī, visus
likumā paredzētos 300.000 DP ievest
līdz 1951. g. 30. jūnijam vairs neiz­dotos.
Tāpēc IRO vadītāji paredz, ka
ieceļošanas programma vēl būs jā­turpina
apm līdz 1951. g. oktobrim.
Radikālu DP plūduma palielināša­nos
uz ASV sagaida tikai nākošā ga­da
pavasarī un vasarā*
dība bija ar mieru ievadīt sarunas
ar kādas starptautiskas iestādes
devumu kopsumma ir 30 milj. marku, starpniecību, bet bulgāri atteicās. In-
Laikraksts Stuttgarter Nachrich- formētas aprindas Ankārā izsakās,
ten, kas šo sanāksmi atreferējis ar ka Bulgārija, droši vien, izraidāmo
vietā, jau norādīts uz jaunām DP virsrakstu Jaunas bēdas ar DP, uz- vidū vēlas iefiltrēt Turcijā komŪni-pārvletošanām,
kazarmu atbrīvoša- minēdams visu sanāksmes dalībnie- stu aģentus un sabotleŗus.
ku domas, norāda, ka gluži nelzpro-
Stutgarte (11). — Rakstā par DP
sakarnieku preses konferenci Min­chenē,
kas lasāms šī laikraksta citā
nu un jaunu dzīvokļu būvi. Sos jau­tājumus
pagājušā nedēļā Stutgartē
apsprieda arī Vlrtembergas un Bade-nes
apgabala landrātl un pilsētu ve­cākie,
piedaloties arī vācu valdības
bēgļu pilnvarotajiem un amerikāņu
apgabala komisāra pārstāvjiem.
Provizoriskais pārvietoto personu
sadales plāns, ko Izstrādāja sa­nāksmē,
paredz, ka uz katriem 1000
vācu iedzīvotājiem jāuzņem 3,2 pār­vietotās
personas. Plašas pārrunas
izraisīja jautājums par astoņu ka­zarmu
atbrīvošanu, kur kopsummā
dzīvo ap 10.000 DP, galvenokārt tā­di,
kas pēc šī gada 1. jūlija pārgāja
vācu aprūpē. Kazarmas, kā zināms,
nepieciešamas vācu Jaundibināto
policijas vienību un okupācijas ka­raspēka
pastiprinājumu novietošanai.
Gandrīz vai nepārvaramas grūtības
sagādājot Beblingenas kazarmu 2000
iemītnieku Izvietošana, kas jāizdara
jau līdz 15. oktobrim. Landrātl un
pilsētu vecākie vienbalsīgi atzina, ka
ārzemnieku Izvietošanai privātdzī­vokļos
tiem telpu nav. Tādas jāsa­gādā
Bonnal saziņā ar amerikāņiem.
Apgabala komisāra pārstāvji norā­dīja,
ka 3000 jaunu dzīvokļu būvei
pārvietoto personu vajadzībām ame­rikāņi
gatavi piešķirt 15 mllj. mar­ku,
bet ar nosacījumu, ka tikpat lie­la
summa jāsedz Rletumvācljas val­dībai,
jo jaunbūvēm nepieciešamo iz-taml
esot, ka DP vajadzībām ceļot
jaunbūves kamēr lielākā daļa vācu
bēgļu joprojām mitinoties nožēloja­mos
dzīvokļos.
Arī Virtembergas-Bādenes apga­bala
komisārs ģenerālis Gross savā
kārtējā mēneša konferencē ceturt­dien
pieskārās kazarmu atbrīvoša­nas
jautājumam, norādīdams, ka tās
pirms nodošanas armijas vai polici­jas
vienību ricibā pilnīgi jāpārbūvē.
Tādēļ jau līdz 1. novembrim jāatbrī­vo
Reinlanda kazarmas Etlingenā,
bet līdz 1. decembrim Luitpolda un
Jēgerhofa kazarmas Ludvigsburgā,
Bleidoma un Sedana kazarmas Ul-mā,
Veinsberga un Badener Hof
kazarmas Heilbronā un Bismarka
kazarmas Svābu Gmindē. Par Bad
Kanštates Funka un Ulmas Belkes
kazarmu atbrīvošanu vēl trūkst ga­līga
lēmuma. Tālāk ģenerālis Gross
apstiprināja, ka, ievērojot lielās grū­tības,
kādas sagādā DP izvietošana
privātdzīvokļos, turpmāko kazarmu
atbrīvošanu pieļaus tikai sevišķas
nepieciešamības gadījumos.
Vairāki vācu raidītāji pagājušajā
nedēļā ziņoja par sabiedroto augstās
komisijas lēmumu, ka līdz 1. janvā­rim
Rietumvācijā militārām un po­licijas
vajadzībām būs jāatbrīvo pa­visam
36 kazarmas, no kurām daļu
patlaban apdzīvo DP,
Latvieši brī­vajā
pasaulē!
Mēs nedrīkstam aizdziedēt
savu dvēseļu rētas, kamēr ko­munisma
briesmoņu plosītā
Latvija asiņo. Mums jādeg lī­dzi
savas tautas ciešanām un
jākrāj Uecības tai dienai, kad
Maskavas despotiem un viņu
bendēm būs jāatbild par sa­viem
asinsdarbiem.
Šādas Iznīcinošas liecības la­sīsim
latviešu pretestības kus­tības
cīnītāja atmiņās —
VĪRI, KAS NOKAPĀ ELLE,
kuras sāksim iespiest mūsu
laikraksta nākošajā numurā.
Kā Dantes ellē tās ved mūs
caur Rīgas NKVD cietumiem,
spīdzināšanas kabinetiem un
moku kambariem, kur bojā
aizgājuši daudz latviešu Jau­nekļu,
vīru un sirmgalvju. So
mo(^u testaments ir:
«NERIMSTIET ClNlTIES PAR
LATVIJU!"
Vienu ee|a tomēr vēl neesam gi-
Jttši savās informššanas un protesti-šanas
akoUis, kas, reāli liplānota,
atkal pievērsīs Utvijas liktenim rie­tuma
valstsvīrus an miljonas brivo
oUvika. Tikai fanātiska griba!
VlsSļm latviešu organidkUim rie­tumu
pasaulē ar labi sagatavota
Baltijas likteņa informēšanas prog­ramma.
Jāpanāk, lai lielās ASV, Ang-lUas,
Kanādas, Aastrilijas, Dienvid­amerikas,
Eiropas sabiedriski humi-nitārfis,
arodorganiifidjas an citaa
pace} BaltUaf tauta Jautājumu gan
no cilvēka tledba iznīcināšanas vie­dokļa,
gan ka 20. g. s. baigāko eks­perimenta
Maskavas reiijā, prasot t i
pārbaudīšanu, izmeklēšana, disputus
presē. Ja miljonu strādnieku orga­nizācijas
ieklausīsies mūsu priekšli­kumos,
kaut daļa no tām, mēs atkal
būsim pavilkuši savas tautas likteni
nuuEliet uz augšu, Jo neviens solis rie­tumos
nepaliek bez atbalss auitra-mos.
Tuvojas 18. novembris, laiks prasa
sagatavot Jaunas dņas programmās
iesniegamiem, un, ki to rāda kopīgi
protesta vēstuļu akcija, — mēs nepa­liekam
bez ievērības.
Un varbūt celsies viri no rietama
priesteribas un organiiicijiffl, kas
pieteiksies pāri deiegicljās pārbaudīt
Baltijas postažu, runās presē, pievēr­šoties
mfisa tautas dzīvības nervam,
baigi sazāļotam an samocītam čekas
eksperimentos.
Neatallbsim, neļausim balsīm ap
mums norimt, meklēsim rietumu or­ganizācijas
un personības, kas mūs
uzklausa an runi mūsu vārdā, bal­stoties
sniegto fakta materiālā.
Sis ir mūsu ceļš an vispirmokārt
eMms, viss pārējais Ui atkāpjas. Tu­vāki
Jebšu tāliki laiki sagatavosim
Jaunu protesta akciju, kur mūsu or-bidjas
visi pasaulē grieztos pie
āim^m rietumu demokrātiju orga-nisicija,
lai tās celtu trauksmi par
BalUJas taota iznicināšanu Maska­vas
eksperinmti. Ja šobrid nespē-fem
vēl atgūt savas valsts neatkarī­bu,
mēģinisim novērst savas tautas
iznldnišana.
AndrēlB EallUi