Bavarijas Latviesu vestnesis, December 8, 1945

              6 Bavārijas Latviešu \ ēsliiesis lUk'). 8.
Vēsliireji alzinas v\\\ tēlojumi, Miķikas
vēslurt% Uigas vēsture, Latvijas zeme,
daba un lauta, Latviešu glezniecības
mapes, Senatne un māksla, Liberta,
Vidberga u. c. mākslinieku monogra-fijosļ
A, Grina Dvēselu putenis, grez­nie
Zelta Ābeles izdevumi u. d. e. Pie
sienas Latvijas karte. Fai pievienoti
paskiiidrojumi un salīdzinājumi. Zeni
tās bagātīgs d/imtenes uznēnunnu
klāsts gan albumos, gan ari atsevišķi.
Savs novietojums lai viesu mākslas iz­devumiem,
trimdas periodikai, latviešu
mūzikai, naudai, pastmarkām u. e.
Mu/ikas nodalījumā no^^u krājumi,
monogrāfijas, veltijunn un albumi ar
!atyiesu dziesnm svētku uzņēmumiem.
G^r sienām rakstnieku ģīmetnes, (jlez-nieeibu
reprezentē (). Al)olinii ar (i un
K. Melnbārdis ar 2 gh^znām. Kā re­tumi
izstādili 1854. g „ L a l v i e s u Avi-
2e** komplekts; Mrtā 1927. g. (i. Le-vcnsona
izdotais A. Urigaden\s ļ):isav
kas ^Milzis* tulkojums v-iru >alodā ar
N. Struiikes krāsainām ihislrāeijāni.
Atzīmējama ari no ļiieni latu gaba­liem
veidoto sakfu kollekcija ar 20 da­žādiem
paraugiem.
Skatē mēģināts parādīt no dzimte-nes
līdznemtos, bet jo sevišķi sveJiu-mā
raduSos darbus, tādā veidā jiiplie^
cinol latviešu gara d/ivi^s rosību. Skati^
lielu piekrisjinu guvusi lalvies(»s. be! jo
sevišķi l;NHHA\s darbiniekos. Viiai
visu sirsnīgākā vēlēšanās kaut ko
iēgut piemiņai: - l/shldes noorgani/ē-
Sanu un eksnonfdu s;ilc;nMu?;iļ)u veicis
Lduitujeiui pie Donanns
jau ()t7 lalvifšii. \'airiim,'> <l/īv(» no­metnē,
hv,\ (lažas giiiu-iu'.'. aļ)m('lušās
ari pilsēla, kur f^aii d/ivokln safjade
loti grūla. Nomelno ļ)ar d/ives ai)-
stSkliein: nevar /ōlorh-s, kaļ)ē<- ļ)ielit'k
laika domāt par kuUfiraliiMn i>asaku-mii'iu,
,un sasnicjjuuu šaja i/inā nav iz-palikušiļ
l*ašii spēkiem tikko i/būvēta
jauna skatuve, kuras atklāšanā Klcin-kēius
nomelu^'s drāmaliskā sekcija
viesojās ar K. Illhunnana ,.No saldenās
pudeles". Lauiin},'enas un Kleinkc'cas
taulie.Vi dzivo ini u kaimiņu draudzī­bā,
jo abas uonu'lnes šķir Irkai apni.
20 km attālums. Lauinļijenā jau ir ļ)a-radums,
ka 2 reizes nedēlā noli(;k re­ferātu
vaļiari. unļ.šajā zinā vēl pievie­nojas
nriļ literārā un zinātnes ļ)uleinu
rosiha. .^kaisli sarīkojumi bija Mār­tiņu
vakarā. IS. novembri. Mirušu pie­minas
dienā, m par tādiem domāts
arī nākotnē. nel<ad neai/.mirslot no­metnes
niazos iemītniekus - bērnus
Daudz pūlu vellils bērnudārza un sko­lu
izveidošanai. Nomelm's aļ»:.;ā<ie
līdz .šim loti laba, jo ir visteieam:ikās
atlieeība's ar amerikāņu mililānini
iestādēm un l'NHUA's vadilajiem dar-hiniekienj.
Novembra vidu n.ilika
sirsnīi^a , alvadi.sanās no l i d/šitH- j a di-rekt
«u'a r.ē/a (Clftsij. kas ni/brauoa
uz dzimteni J A.SV. .ļaunais direktors
ir Kl. Molsijs 'C: C Mnlsir). Vina ne^
savlī«jais darbs pārvicioio personu ap­rūpē
jau |ia/is!:ims. nu I ..liļiir^cna-s
latvie.si ^lirektcu'u Molsiju jaunajā dar­ba
apsveiea kā savu islu draH;,'u, d ā -
vāinl viņam lai v i l k t i med/enu.
Sliknvtildē
mazajā kalnii ciemā ļue pa.šas Austri­jas
robežas, dzīvo privāti neliels pul­ciņš
latviešu. To viyīi uri dekāns .1.
Velknie. .Saņem tikai vācu kartītes,
liez šiem, tuvun»ā amerikāņu dienestā
atrodas apm. 0(t latviešu. To vidi!
|)Ik.-ltn. Hapa. Visi tur strādājošie
dzīvo Iransītnonjetnē un saņem labu
uzturu tm pārējo apgādi. Privāti dzī­vojošā
latviešu gruļļina pēdējā laikā
meklē iespējas pārcelties uz kādu no­melni.
\ . miers
P Ā R Ē J A V Ā C I JA
/ ' r u / . Jāzeps Vilols Dcliholiia
1/ Detinoldu pārcēlies nulsu dzii^^'
nui krivs profesors Jāzeļ)s \ilols ar
d/Jves biedri dziedātāju Anniju Vītoli.
Sava Irinulas laika garāko posuiu -
ļ>avasari un v a s i ru - profesors pavadī­jis
Flenshurgā. ,JJ:K Jir
AtUdtnicLu hinlnhn
llslingenas lalvie.su koiooija.s ;iiinal-nieki
nolēinuši dibināt kolonijas amat­nieku
biedrību. l>iedril)a liehi vērību
veltīs jauiui ainaln inā(u*klu apmāci-i
K i m . ' J, li.
/:^7//(/(' A/r/;rn/i('//yjf7
\ ' : i l s l s prokhimēsaiiiis alciMC.N <ilienā
Mannlu'iniMs laUiesi sarikt^ja lidviskās
nuikslas un daiiannttniiH*ilnis skati. IVi
iekarlola Irejas istai)as. Nelielajās l e l -
prrs f^aumif^i un labi ļ)ar,skalan]i izvie­toti
vairāk ka 700 prieksineli: IM) glez­nu,
;;0 gravīru, 72 sudraba, M) d/iata-ra,
koka, 20 ādas izslradājumi un
(12 grāmatas greznos .sejnmos, visas
Latvija.s monētas un papira naudas
paiangi nn ordeņu atveidi. \ isbagātāv
kai.s klāsts dažailicm audumiem un
rimdicm. .\o gleznam mi gravn'ām
minami IJaumana, PladiMa, Puļ)ola, .1.
r.itjava. .\ļ)ina, l u l . Kalniņa, Melnbār­ža.
Logina, Sprenka, (ic^islautes, Siet-nieka,
.\udrina, Milla, Norisa, Šauma-na.
Krūkas, .lanelsinas, \ īkas, Padega
n^ r. darbi. No dailamatnircihas dar­biem
si'vi^ki i/cria.s zeltkali .1. Piidiisa
sniegumi, (iaitenos, kur iiovji^lots Kal-vijas
ģerbonis un Latvijas karte, daudz
Latvijas skatu fotoattēlos.
Ska/trs sarīkošanā daudz pfilejies
gle/n. .1. Andrin.s un \ . Sietni(»ks, zelt­kalis
.1. PiMhjss, a r d i . T. liucbolcs, k o -
milejas toci^kle i:i/a ( o a N a un biroja
darbinircr Z. Jurgite I/.slādi pirmās
l i i j a s di(M.,;^s ai)m(*kr''ia apm. 1500
jH'rsonu. I a lielu intrri^si radusi ari
r i l l a n l i r M . s . ({ \printis
.>V It
v^ajās dienās Inuingc^ut^ši ar \ e r ! i -
giem sainīšiem a t c e r e j a s r | p s u Ji^vai-notos
karavīrus Gnnni.^nrfirttniir
r/ierm. saņemot par to sirsniuu patiMi-liīnlriuļ
^ līndriui
!»o;ki.li u i r n r u r f 4 ; , n i / c . | i n i , | ^l) l a i -
vifšu (I/IVO privātos dzivokfos
:u va( u li/tiira dt'vam tm |)ie(levām
vēl smaĻi.a darba slradniiku k a r t i l ē nK
l NI{H\\ (M':4aniza< iļa l!aden - Hadenā
n<darb<»jas nn a r i .SK sainisi nav sa-
IUMUTL Uēnii it't vācu skidfis. Ari
k')l' it>n knkrak>!i n(»ļ)irnļfik.
A R L H T A S
AS\* pre/idi^?its Trumeus 20. uov.
preses ktuifr-encē VtLkinnlnun Irira. ka
vins nesaskatot nekādas vajadzības,,
pēc lurpmākām „3 ^ i c l o " sanāksmēm,
ja Vienoto Nāciju (ļUganizācija darbo­tos
tā, kā viņai vajadzētu darboties.
Prezidents piemetināja, ka jau tuvāko
00 dienu laikā, viņš cerot. Vienotās
Nācijas pārņems visas problēmas, kii^
ras agrāk bija jāatrisina 3 lielo sa­nāksmēs.
Pieskaroties ārpolitikai, Tru-inens
sacīja, ka viņam neesid tādu"
bažu, kādas esot da^ām ļ)ersonām AS
Valslis, ļiroti, ka PSHvS nei)alrdzēs pa­saules
miera nostabilizēšanā vai ko
PSUS riciba novedis pie kara. • Seiiā-lors
Ilvilers \ stundu ilgajā runā ASV
svnatu sevišķi vērsiļs ļ)ret PSUS, ļ)ār-melot
AS Valstīm, ka tās atbalstot kā
Lielbritāniju, tā ari PSRS ārprātīgajā
steigā ieļiretim jaunam pasaules ka­ram.
Nostājoties ļ)rel noleikumiej\ji
kas nosaka ASV liļL^zdjjlibu Vienoto
Nāciju organizācijā, viņš uzsvara:
Pienācis laiks izbelg ^ ļuelabināšānos
PSUS un likt tai par visām reizēm sa-ļ)
rast, ka m ē s piedabjāmies , karā, \ne
tikai tāpēc, lai tā varēju l']iroi)as tau­tas
ļ)akuuit verdzībai \ ()ļ)onējot llvī-lera
argumentiem, senators N'anden-
/bi*rgs piekrita! Ilviler;i ukskaitijuļuam
ļ)ar ļKueslibām, ko PSUS nodarījusi
mazākām nācijām. Ilvilers atbildē i z -
It^ica: ,,Ja N'ienoto Nāciju organizāci­jai
.šodien bulu agresijas ^ietinējums
un ja šādu agresiju gribētu apturēt,
tad bīitu jāsāk karš ļ)rel PSHS. Mums^
biilu pielicis pateikt PSILS .jiis lo lu;-
d r i k s l u l durir, ua -1?S11S nekad neļjiil'^i
bijis drosmes lo lurpinal. lai vii^Ui
mēs tikai ļ)ielabināmies.** • I.SV kūta
riotes aviācijas programma paredz
lOcStS lidmašīnu iegādāšanos lidz 1947.
g. jiilijam, bet armijas aviācijai - 3120
aunu lidmašīnu lidz 1018. g. j i i l i j a m.
Kamēr kara lan;ā ASV aviācijas riij)-
niecībā bija nodarbināts ļiāri ļ)ar i
i n i l j . strādnieku, tikmf'r Idecembri p a - _
redzēts nodarbinirt vairs tikai ^ 122.000.
l a j ā pašā laikā angUi' aviācijas ruļ)-
ni(*ciba pašreiz nodarlņna OOO.OOO-strādnieku,
\m lai vairāk par 10.()00
kaīa lidmašīnu ļ)asurmājumu. - Vf.sV^
h>(](lvu(t 20. nov. paziņots, ka uz l^iro-pu
nogādās a ..lidojoš'o cietokšņu''
n\W Snptrfortrcsscs) eskadras, kas
ieklausies okupācijas gaisa sļ)ēkos. Tā
bus tikai dala no aviācijas sļ)ēkiein,
kuri<Mn noteikts pārstāvēt Amerikas
atbildību gaisā miera uzturēšanai Nā­cijā
. .V meri k ā u u ok u pa ci ja s ga isa
spēkos bus ari U) iznicinātāju bumb-vezu
i»skadru, izlūku (»ska<lra, divi v i -
<lējo bumbvežu eskadras, Iris nakts iz­nicinātāju
eskadriļas un cilas^ vitMiibas.^
.,AP** 2t». nov. zino \\n SIOLIK^IIUUSI^
ka L')7 b a l l i , visvairāk lietuvieši, kas
kalpojuši vācu armijā un tad aizbēgu­ši
uz Zviedriju, internēšaiias nometnē
Dienvidzviedrijā uzsākuši bada strei­ku.
Ar to viņi protestē ļuet Zviedri­jas
valdības lēmumu par vinu izdoša-nu
krieviem. - ,,1 P*' 2(). nov. zino no
Varsfii)(is, ka Polijā ļ)lašos \ apmēros
oiL^'anizējoties polu ļiagrides kustība -
Kraioiorr\ kas izmantojot ļ)o-lu
d/imti-nes armijas uzbūvi. \ Sī k u ­stība
aļ>lverot ap O.a milj. tnunolu v i i
ru, kas darbo;(dli»s Dienvidjudijas r i e -
mos un mežos. Pēc neai?.^li|)riniilām
/irītfun. šo/iem Polijā Narct bul loti
ļd;ii.šas sacelšanās, ja realizētos kustī-bas
ievafiītie f)lāni. Varšavas \alflība
bija aļKsolījusi amnestiju visiem pagrl^
fles locekļiem, kas no slēptuvēm iznā-