Bavarijas Latviesu vestnesis, March 20, 1946

              LATVIAN N E W S B U L L E T IN
Redakclja-Edltorlal Office: Hotel CoBvikt, Dillingen/DoDau, BayerD (13b) Iznāk divi reizes nedēlā — Published twicd a weet :1
Nr.22(24) Authorlzed by vMilitary Govēnimeot and UNRRA DiUlngeni, treSdIen, 1946. g. 20. marti
Hanss Fleigs Bāzelē
Un balti?
Ir divi bēgļu grupas, par kūfām lab­prāt
nerunā: žīdi uff'baltl.
Ja pasaule grib par fildiem aizmirst,
tad vini paši par to runā un rūpējas,
lai par viņiem atminētos. Baltiem
Sfs iespējas nav. To baltu balsis, kas
palikuši savās zemēs, Eiropā neviens
nedzird. Krievu priekškars noslēdz
cieši Uelākā dala, izbēgušo tomēr
dzīvo Vācijā, kur vini tāpat nogriezti
no visas pasaules.
Par žīdiem, kas palikuši bez mā­jām,
visās sabiedroto un neitrālās
zemēs centīgi rūpējas viņu ticības
brāli, lai rastu labvēlīgu un definī-tivu
atrisinājumu. Vinu" posta mazi­nāšanai
darbojas neskaitāmas orga­nizācijas
visā pasaulē. Trīs Baltijas
valstu bēgļiem — apm. 18Ō.0OO cil-vē-
klem! nav pieejama arī šī palī­dzība.
Kas gan grib viņus pieņemt?
Igauni, latvieši un lietuvieši gan dzīvo
Izkaisīti visās pasaules ļtnalās, tomēr
pārāk mazā skaitā, lai tiem piešļcirtu
lielāku nozīmi, vidiem nav arī organi­zāciju,
kas varētu izrādīt kādu pre­testību
vai kādā veidā rīkoties.
Bet galvenais: žīdu bēgļiem ir mēr­ķis
-r- Palestīna, uz ko vini tiecas un
tur vitii cer atrast sev dzimteni. Vini
redz $avā priekšā nākotni, lai arī dau­dziem
uz to vēl ilgi būs jāgaida. Līdz
6im viAiem nav savas valsts, bet vini
ir ceļā sev tādu radīt Baltijas valstu
bēgļiem trūkst arī šīs cerības. Bija
gan viAiem vēl nesen sava I dzimtene,
bet to vini zaudējuši, ļ
Vēl iegaumējama lielā atfikiriba:
Baltijas bēgtu problērņa vēl ir par
Jaunu, lai tā spētu iekustināt pasaules
sabiedrisko domu, kā tas i r ar žīdu
jautājunnu Šī problēma ir „tikai'V
6 gadus veca. Tikai pirms sešiem ga­diem,
ar pēdējā kara izcelšanos sācies
Baltij'as tautu ciešanu ceļš. Tas sā­kās
ar nodevību pret Igauniju, Latviju
un Lietuvu vācu-pad(imju paktā 1939.
gadā. Šis sāpju ceļš turpinājās ar
Baltijas valstu okupēšanu, ko izdarīja
krievu kai^aspēks 1^39. un 1940. gadā,
un ar v^cu karapulku iesplošanu Bal­tijā
1941. gadā, ko pavadīja smagi
postījumi. Ru^to pārbaudījumu kaln­gals
bija sasniegts 1944. gadā ar krie­vu
atpakalienākšanu. Terrors, ieslo­dzīšanas,
aizvešanas, nošaušanas un
postījumi ^āzās pāri Baltijas valstīm
kā vilnis pēc vilna, un to | vadīja un
darīja abas karotājas puses pa visu
6o kara laiku. Nebūs nevienas igau6u,
latviešu un lietuviešu gimines, kam
nebūtu jāapraud kāds savs tuvinieks.
Daudzus tūksošus žāvu politisko pre­tinieku
un cilvēkus ar citādu pasaules
uzskatu, ko vien tik izdevās dabūt
rokās, krievi izsūtīja uz savas zemes
iekšieni. Daudzus tūkstošus darba­spējīgo
vīriešu un sieviešu vācieši no­sūtīja
spaidu darbos Vācijā. Nav zi­nāms,
cik daudzi atrodas Krievijā.
Vācijā naslaik uzturas ap 130.000.
Visi pēdējie, kaut arī Vācijā nokļuvu-
8i spaidu kārtā, kaut ari viru Vāciju
nīst, tomēr nevēlas atgriezties savā
zaudētajā dzimtenē, kaut arī I viAi tur
iesakņojušies stiprām saknēm. .Vini
vēlas atgriezāties brīvā Igaiļnijā, brīvā
Latvijā un brīvā Lietuvā, nevis Bal­tijas
padomju republikās.
Pašreizējos apstākļos un pie paš­reizējā
spēlcu samēra liekas tikpat kā
izslēgts, ka tas būtu iespējams. Tādēi
vini, šie simti tūkstoši mīt ļUNRRA's
nometnēs Vācijā, arī Zviedrijā un
Dānijā, un gaida. Uz ko vini p(aida?
ViAi paši to lāgā nezina. Amerikāņu,
angļu un franču okupācijas iestāžu sa­mulsums
arī nav mazais, jo arī tās
nezina, ko iesākt ar šiem nelaimīga­jiem,
šis mulsums ir jo īlielāks tā­pēc,
ka īpaši amerikāņiem nav skaidra
priekšstata Baltijas jautājumā, bet
Padomju Savienība, kam par šo tra-
|Sdiju jāpateicas, ir vinu sabiedrotā.
Skaidrs ir tikai viens: Baltijas bēgli
jekādā ziiiā nevēlas, lai viiius izdotu
taeviem. Scēnas, kādas notika Zvie-
<Jrij5, liecina to pašu par Zviedrijas
ļfupu. Vifiem Ir diezgan piedzīvo­jumu
krievu varas laikā 1940./41 ga-
« . Visas savas cerības vini liek uz
(Beigas 3. lappusē)
Saruna ar LCK locekli J. Gelmu ceļā no Ambergas t^z Detmoldu
Domājot par mūsu turpmākām gaitām, izpila vērība jāveltī arodnie­ciskai
izglītībai. Savdabīgie dzīves apstākli, nezina, kur būsim pēc īsāka
vai gafaka laika posma, tie ir faktori, kas liek pārorganizet Latvijas laikā
pieņemto vispārējās un arodnieciskās izglītības izkārtojumu^ Saruna ar
LCK izglītības un kultūras nozares vadītāju J. Celmu apstiprina, ka mūsu
centrālā pārstāvniecība emigrācijā šī jautājuma sekmīgai atrisināšanai vel­tīs
vislielākās pūles.
Latviešu Centrālas komitejas jauno
locekli J. Celmu satieku Firtā pie Nīrn-bergas.
„Kā redziet, pēc LCK sesijas
Hanavā, kur mani ievēlēja par izglītī­bas
lietu kārtotāju, Detmoldā vēl
neesmu paspējis nokļūt," viņš stāsta,
stāvot pie mantām piekrautā auto.
Grūti atrisināmās satiksmes iespējas
atkal prasījušas pāris nedēļas dārgā
laika. Un ja J. Celms šobrīd Det­moldā
jau var kārtot latviešu emi^
grantu skolu ziņojumus, tad pateicī­ba
par to arī tautietiem Ullim, kas
viĀam izlīdzējis ar savu smago auto.
„ P a r nodomiem un praktiskām ie-spējamlbām
izglītības un it sevišļti
arodnieciskās izglītības izkārtošanā
informēšu Latviešu Vēstneša lasītājus
plašākā rakstā turpmāk,'' motoram
dūcot, saka J. Celms. ,,Šoreiz gribu
vēlreiz lūgt skolu vadītājus visās no­metnēs,
nekavējoties, iesūtīt sīkas zi­nas
par skolptāju cenzu un pēdējo
darba vietu. Tāpat vajadzijfi ziņo­jumi
par Latvijas technikumu un ko­mercskolu
pēdējo klašu audzēkņiem.
Pastāv nodoms sarīkot viņiem īpašus
kursus un tad izsniegt gatavības ap­liecības
par techniskās vidējās izglī­tības
nobeigšanu. Pēc mācību pro­grammas
izkārtojuma Latvijā, pēdējo
klašu audzēkni praktiskos darbus jau
bija veikuši, atlika vienīgi projekti.
Atsevišķās nometnēs gūt izglītības
nobeigumu un līdz ar to diplomu
šiem 'audzēki^iem nav iespējams. Tā-dēl
centlsiniies, ja vien būs iespējams,
viņus sapulcināt dažos centros. Tā
varēsim atrisināt arī mācības spēku
jautājumu.-' LCK apsveMespējas ie­kārtot
2-ģadīgu technisku skolu, kufā
uzAemtu parasto vidusskolu beigušos,
lai mūsu jaunieši bez vispārējās iz­glītības
varētu specializēties vēl kādā
šaurākā nozarē.
„Lī(dztekus jaunatnes izglītības iz­kārtošanai,"
turpina J. Celms, „vēl lie­lāka
vērība nekā līdz šim jāveltī tam,
lai visi tautieši gūtu zināšanas kādā
praktiskā arodā. Sai zinā lielāka
ierosme jāvēlas no nometņu vadībām,
kas daudz labāk par centru pārzina
vietējos apstākļus un iespējas. Tautas
augstskolas lielākos centros, kursi un
priekšlasījumi mazākās nometnēs, tie
ir pasākumi, kas rāda, ka daudzi jau
izpratuši nepielūdzamo īstenību. Die­zin
vai direktoru portfeli dzimtenē
būs iegūstami visiem. Latvijas laika
tik kuplajai lerēdi^ti saimei turpmāk,
šķiet, vajadzēs ināizi pelnīt citā no­zarē.
Tādēļ ir pēdējais laiks atmest
neattaisnojamo izleplbu. Mūsu rīcībā
esošais laiks ir nenoteikts. Nedrīk­stam
zaudēt ne dienu, jo arodzinā-šanas
būs drošs atbalsts nākotnē. Vis-vairāk
ieteicama šaura speciālizēša-nās.
Latvijas laikā amata prasme bija
vispusīga. Citādi tas ir ārzemēs, kur
sagatavo lietpratējus mūsu izpratnē
pat pārāk šaurā nozarē. Pašreiz tas
tomēr ir vispiemērotākais veids.
Kursi notiek daudzās nometnēs, bet
pārāk lēnā tempā. Lai gūtu vajadzīgo
technisko darba prasmi, kaut arī Šau­rā
nozarē, nepietiek ar pāris stun­dām
dienā, pārējo laiku veltījot bez­darbīgajai
DP dzīvei. Labu piemēru
rāda inž. Jekstes vadāmie kursi Blom-bergā.
4 mēnei^os tur sagatavoti
dzelzgriezēji, atslēdznieki, radiotech-niķi
un kinomechanikl, bet tad ari
strādāts dienu dienā, praktiski uņ teo­rētiski,
bieži pat vairāk nekā 10
stundul"
sarunas nobeigumā LCK loceklis,
kam no Ambergas Bavārijā vēl
tāls ceļš uz Detmoldu Lipē, saka:
„Nenoliedzami, arodnieciskā izglītība
saistās ar grūti atrisināmo darba rīku
un materiālu sagiādi, tomēr piemēri
liecina, ka nometnēs, kur pasi tautieši
pratuši pārvarēt pirmās grūtības, at­balstu
snieguši arī mūsu gādnieki
UNRRA un amerikāAu un angļu ka­ravīri."
V Harijs Miindenbergs
su caur
ASV prasa Padomijai: ko tas nozīmē?
„AP" 13. martā ziAo no Vašingto­nas,
ka informācija par sarkanās ar­mijas
lielu papildinājumu ieiešanu
I r ā n ā šodien Savienotām Valstīm
likusi nosūtīt notu Maskavai, vaicā­jot,
uz ko krievi izgājuši un kāpēc.
Ārlietu ministrijas paziņojumā teikts,
ka, pēc ministrijas informācijas, „visu
pagājušo nedēlu jauni Padomijas bru­ņoti
spēki un smagais militārais kau­jas
bruņojums virzās uz dienvidiem"
no Krievijas, robežas uz Irānas gal­vaspilsētu
Teheranu un uz šfs valsts
rietumrobežu.
Neizprotami mērlķi
Šejienes valdības pārstāvji ir neiz­prašanā
par to, kādā nolūkā Padomi-ja
sūta vēl vairāk karaspēka uz valsti,
no kufas tai saskaņā ar starptautisku
vienošanos viss kafaspēks bija jaiz­vāc
līdz 2. martam.
Diplomāti ieskata, ka krievi, droši
vien, gribot panākt vienu no sekojo­šām
trim iespējamībām: vini mēģinā­šot;
varbūt, uzspiest Irānai ar varu
Padomijai labvēlīgu (pro-Soviet) val­dību:
viiii mēģina, varbūt, pielietot
pietiekamus varas draudus pret Tur­ciju,
lai iegūtu territoriālas koncesi­jas:
viAiem, varbūt, ir savi nodomi
attiecībā uz Mosulas naftas laukiem
Irākā.
Ja pareizā atbilde ir viena no šīm
iespējamībām vai arī to kombinācija,
tad nav izslēgts, ka krievu mērķi at­radīsies
asākā konfliktā ar angļu in­teresēm
un amerikāAu deklarācijām,
kāds jebkad bijis pēc kara.
.,AP" 13. martā ziho no Londonas,
ka, pēc Anglijas ārlietu ministrijas
pārstāvja novērtējuma, krievu kafa-spēka
kustības palielinājušas jau tā
sasprindzinātās Irānas situācijas no­pietnību.
Lielbritānijas „vislielākā
norūpēšanās", vinS paskaidroja, „&iz-vien
vēl ir sarkanās armijas vienību
atrašanās Irānā, kas nozīmē anglu-pa-domju-
irāniešu līguma laušanu." Vi6š
darīja zināmu, ka Anglija „neatlaidīgi
prasa pēc atbildes" uz savu protestu
pret padomju kafaspēka tālāku atra­šanos
Irānā.
Sarkanie spēki virzās tavu Turcijas
robežām
„ A P " 13. martā zino no Teheranas,
ka padomju kaujas vienības šodien
virzījās uz dienvidiem caur Ziemel-irānu
.un vispārējā virzienā uz Turci­jas
un Irākas robežām. Sarkanās ar­mijas
tanki un bruņu spēkrati iegāja
Džaradžā, 32 km no Irānas galvaspil­sētas
Teheranas. Ticami ziņojumi no
Azerbeidžanas provinces Ziemelirānā
liecināja, ka krievu kavālerijas kolon­nas
ienāk Irānā no robežpilsētas Asta-ras
pie Kaspijas jūras. Karaspēka vie­nības
ar pilnīgu kaujas apbruņojumu
iegājušas Mainechas, Maragenas un
Mijandaubas pilsētā pie Urmi jas
ezera dienvidu gala, Turcijas un Irā­kas
robežu tuvumā.
Nolūks -r- nemieru izsaukšana
Militārie novērotāji pasvītro, ka pa­domju
spēki pagājuša gadā raka iera­kumus,
būvēja ceļus un rīkoja pla­šus
manevrus visgafām Turcijas-Irā-nas
robežai. Politiskie novērotāji Te-heranā
izteica pārliecību, ka pašreizē­jā
Padomijas aktivitāte izejot uz „ne-mieru
un sacelšanās" izsaukSanu gal­vaspilsētā.
Vienošanās nav panākts^
Irānas ministru prezidents Kva-vams
Es Saltanehs šodien pēc atgrieša­nās
no Maskavas sacīja, ka ar krie­viem
vienošanās nav panākta un tā­lākas
sarunas nenorit. Es Padomijas
valdībai ar rakstu izteicu protestu par
krievu karaspēka atrašanos Irānā un
līdzīgus protestus mutes vārdiem iz-
:sacīju generālisimam Josifam Staļi­nam,"
sacīja Saltanehs.
The Stars and Stripes
Atbrīvots Alfrēds Bērziņš
Februāra otrā pūsē Hanavā, Liel-hesenā,
amerikāfiu >,CIG" (izlūkoša^
nas daļas) aizture;tais Latvijas bijliH
šais ministrs un latviešu sporta vadī­tājs
tagadējā emigrācijā A I f re ds
B ē r z i 6 š 7. martā atbrīvots. Vi6a
aizturēšanās iemels, k ā mūs informē
no amerikāņu aprindām, diemžēl bija
denunciācija no kādu latviešu puses,
kas pie tam izrādījās pilnīgi nepama­tota,
i
A. Bērziņš pēc atbrīvošanas devies
uz savu tagadējo dzīves vietu Ziemd-
Vācijā. ^ A.T.
Zviedrijā intemetie bij.
latviešu karavīri Padomju
Savienība
Pēc tam; kad Zviedrijas latviešu
laikraksts „LatvJu ZiAas" 26. janvāfa
numurā deva plašu \ aprakstu par to,
kā notikusi Padomj^ Savienībai iz­doto.
Zviedrijā internēto bijušo lat­viešu
karavīru pārvietošana no no­metnēm
uz padomju slimnīcas kuģa
„Beloostrov'' Treleborgas• ostā, .,L a t-
V l e š u Z i i i a s" Eslingenā, Vīrtem-bergā,
9. martā numurā atreferē fran­ču
laikrakstā' „Samedi Soir" 2. marta
zinu, ka latviešu karavīri jau atrodas
Krievijā. Franču laikrakstā par to,
starp citu, teikts:,. Visa pasaule do­māja,
ka balti iet pretim briesmīgam
liktenim. Tagad par vidiem saņemtas
jaunas ziAas. Tās Maskavas radio­fonā
sniedza vinu bada streika vadī­tājs
Dr. Eichfuss, un zviedri nav no
tām vēl atjēgusies. Dr. Eichfuss, kas
apdedzinājis sev rokas (pēc „Latvju
Ziņu" informācijas Dr. Eichfuss rokas
noplaucējis ar verdošu ūdeni, —
Red.), lai nebūtu jābrauc, paziņoja,
ka tikai zviedru iestāžu melīgā pro­paganda
pamudinājusi baltus preto­ties
vifiu izdošanai. Pēc viAa izteicie­niem,
baiti esot bijuši zviedru pret-,
padomju propagandas upuH. Viņš pa­ziņoja^
ka esot sajūsmināts par uz­ņemšanu
no krieviji pu^es. Balti ne­varot
žēloties arī par apiešanos, kas
esot loti laipna. Nometnēs^ kiir vifil
internēti, viAi baudot neierobežotu
pārvietošanās brīvību." "
Ja šī franču laikraksta zina būtu
patiesība, mūs tā nevar pārsteigt.
Tādā gadījumā būtu jāpieņem, ka in­ternēto
kafavīru bada streika ide­jiskais
vadītājs Dr. - Eichfuss, kas
Zviedrijā bija ar mie^u labāk doties
nāvē un tīši sev noplaucēja rokas, lai
aizkavētu pārvietošanbsuz^ Padomju
Savienību, Krievijā ir pārdzīvojis
kaut ko tādu, kas vinu tagad Maska­vas
radiofonā spiež izteikt diametrāli
pretējas domas. Kādi šie pārdzīvo­jumi
varētu būt, to, pazīdami pa- ^
domju valdīšanas metodēs, viegli va­ram
iedomāties.
Amerikāņu Militārā valdība pārceļas uz Berlīni
ASV bruņoto spēku virspavēlniecī­ba
Eiropā paziņo, ka no 1. aprīļa
stājas spēkā amerikāi'iu Militārās val-
GUS" un dos bruņoto spēku virspa-vclniekam
padomus Militārās valdī­bas
jautājumos, kas attiecas uz oku-dības
pārkārtojums amerikāņu oku- pācijas armiju un uz zināmiem citiem
pāeijas josla Vācijā. Turpmāk visas jautājumiem.
Militārās valdības lietas kārtos ASV
Militārās valdības birojs Vācijai (Of­fice
of Military Government iorGer-many,
U. S.), ko saīsinājumā apzīmē
par „OMGUS" un kura štābs atrodas
Berlīnē.
Frankfurtā pie Mainas paliek tikai
neliela „OMGUS" grupa, kas kārto
ar militāriem jautājumiem ciešjļ sai­stītās
lietas. ASV bruAoto spēku
virspavēlniecība pārveido savu i, G-5"
dalu, kas uzturēs kontaktu ar ,„0M-Šī
reorganizācija izbeidz Militārās
valdības biroja darbību amerikāņu
okupācijas joslā, ko līdz šim vadīja
ģenerālmajors S. L. Adkoks (Maj.
Gen. C. L. Adcock) un kura ģenerāl­štābs
atradās Frankfurtā pie Mainas.
„OMGUS" štābs un tā direktors
niēneŠos pakāpeniski Jau pārvietoju­šies
no Frankfurtā» uz Berlīni un to
lielākā dala jau darbojas Berlīnē.
ASV bruņoto spēku virspavēlniecī­bas
„G-5" daļas (USFET G-5 divi-sion)
pienākumos būs arī pārvietoto
personu pārraudzība un aprūpība
amerikāņu joslā, UNRRA's darbības
saskaņošana un virspavēlniecības civi­lo
lietu kārtošana Eiropas valstīs, at­skaitot
Vāciju.
Ar jauno kārtību ģen.KIejam ta-
Jaunas Baltijas valstu pilsoņu
aprūpes komitejas angļu joslā
Angļu Militārās valdības 820. daļas
komandieris Libekfi pltn. A. Munro
1. martā devis pavēU par Baltijas val­stu
pilsoņu aprūpes komitejām. Pa­vēlē
teikts, ka Militārā valdība paš­reiz
veido organizāciju,, kas saskaAos
visu Baltijas valstu pilsoAu nacionālo
un Sarkanā krusta komiteju darbību.
Atļaus darboties tikai tām komitejām
un organizācijām, kas izveidosies šīs
jaunās organizācijas sistēmā. Visām
Baltijas valstu pllsohu komitejām
jāiesniedz piekritīgai Militārās valdī­bas
daļai projekts, kā tās^ domā ie­kļauties
jaunajā struktūrā. Visas ko­mitejas,
kas nepakļaujas šiem notei­kumiem,
pasludinātas par nelikumī­gām
un tās nekavējotiesļ likvidēs.(•
„Lībekas Vēstncsis^^
Ženeralleitnants Lūcijs Klejs(Lt. Gen. , ,. ^. ,
Lucius Clay) paliek Berlīnē. „0M- P^^^^^^^ ^'^'^^''^^ ^^^ības
GUS" pārņems operatīvās funkcijas, ^^^^J" direktori Bavārijā, Lielhesenā
kādas līdz šim veica Militārā valdība ^ Virtmbergā-Bādenā.
Frankfurtā. Štābu lecekti pēdējos Tlie StMs aod Strlpee
ASV 3. armijas ģeneiŗaisfals
. pārceļas uz Heidelliergu
ASV bruņoto spēku virspavēlniecī­ba
Frankfurtā pie' Mainas zino, ka
ASV 3. armijas ģenerālštābu apria
sākumā pārcels no Bad-Tēlcas (Bad
Tolz) uz Heidelbergu. ^Trešā ameri^
kānu armija pārņems okupācijas »
devumus visā amerikāņu >io8lā.;3' t«»*