Bavarijas Latviesu vestnesis, March 20, 1946

              Džovanni Papini
Mīlestība vai nave
r 4.
rčilu par «reakcijas runasviņi"
Cilvēkiem nav drosmes atgriezties.
Viiii baidās atzīties, ka bijuši maldos
pirms kara, maldījušies kara laikā un
maldās vēl šodien. Viiii negrib atzī­ties,
ka ir paši sevi maldinājuši, Si
maidīšanād nav sākusies tikai kafa
laikā. Kafš nebija sākums, bbt gan
poslēguins. Katš nebija slļmības sā­kums,
bet krize, kad atvērās sastru­tojis
trums un sāka izvadīt asinis un
netīrumus. Šis izveTdums varēja tapt
par sākumu ļaunuma mazināšanai un
arī par priekšpēdējo vecās Eiropas
mēfa parādību.
Šodien cilvēki redz, ka viAi ir slimi,
ka vi6u dvēseles ir iegandētas un tas
jau var būt ķīla nākotnei. ViAi jūt,
ka šādā veidā cilvēce nevar pastāvēt,
ka cilvēces sadzīves mašīnā ir ļkaut
kāds traucēklis un, nolietošajiāfi pa­zīme.
Un bezcerībā vini meklē
līdzekļus kā ārstēties, kā| glābties
un gaida b r ī n u m u B e t cilvēki ne­saprot
ka meklēt ViĀi neapjauž, ka
tur, kur vilii tagad meklē, tiehiūžam
glābiAu neatradīs. Gadu simteņiem
pieraduši atzīt un pieiliemt tagadni un
visu ārišķīgo, acīm saredzamo urt ma­teriāli
taustāino, cilvēki mēģina rast
glāblAu šajā redzamajā pasaulē^ kas
tiem šķiet vienīgā īstenības pasaule.
Paklausieties cilvēku runās un jūs
pamanīsiet, ka viAi savas cerības ir
likuši vienīgi uz saredzamānļi lietām:
uz šķiru nomait^u, uz aristokrātu no-stumŠanu
pie malas,^ uz polttislķās va­dības
maiiiu, uz grozījumiem saimnie-eiskl
iekārtā, uz likumiem, rīkoju*
miem un nokārtojumiem... Daži do­mā,
ka veco Leviatānu var noturēt uz
kājām,. nokrāsojot to sarkanu, icits at­kal
mēģina tam pielikt uguni kā~ no­lietotai
grabažai, citi domā rast glā­biņu
izglītībā, arodsavienībās, autori­tātēs,
tautas gribā, zepes reformā...
Vēl citiem vispiemērotākie līdzekli at­veseļoties
liekas pārkārtojumi no­dokļu
likmēs, tīrīšanas tautas pār­stāvībā,
brīvības atjaunošana, skolu
un grāmatu, pavairošana, lai 'tā at­veseļoto
cilvēku bālajos vaigos no
jauna parādītos sārtums. Ne par ko
citu netiek spriests; kā tikai par ve^b
partiju labošanu, kurām ir tendence
atjaunoties, par jaunu partiju dibinā­šanu,
kas ātri novecojas, par dzelte­niem,
melniem, baltiem un sarkaniem,
par sindikātiem, tarifiem un dalības
maksām, par krāpšanām nodokļu ap­rēķinos
un zemes rentes, par no jau^
na atsvaidzinātām pasaku valstīm un
citam līdzīgam lietām. .
Cilvēks ar jūtīgu sirdi, kas pārbau­dīts
ciešanās, ar bezcerīgu nomāktību
redz, ka arī tagad vēl, ipēc tik bries­mīgiem
pārbaudījumiem, cilvēce to­mēr
vēl kavējas tajos pašos' ieskatos,
kuru klūmīgums bija par cēloni nese--
nam postam. Cilvēce grib panākt mai-iias,
bet pati paliek tāda, kāda bijusi.
ViAa cenšas grozīt valsts iekārtas, l i ­kumus,
politiskās metodes un sociālos
stāvokļus, bet cilvēki paai arvien vēl
paliek savstarpēji saistīti uh iestiguši
mechaniskās un ārējās lietās. ViAi gan
vēlas grozīt Šķiru vai taŠu attiecības,
" bet negrib saprast vajadzību izdarīt
grozījumus garīgajās vērtībās. " ViAi
eenšas mainīt ārējos i apstākļus, bet
neiedomājas, ka tik ilgi, kamēr pilvēka
dvēseienietiks pārveidota līdz pa»iem
pamatiem, nekas pasaulē nelabosies.
Vērtības, ko šodien par tādām atzī­stam,
vienniēr. vēl ir kalpu un kungu
vērtības, kanibālu pēcnācēju un Mam-mona
piekritēju vērtības, vienmēr
vēl tās ir tās pašas vecās, kas radu­šās
pēdējos gadu sii^tos, tās ir rene­sanses
un reformācijas vērtības, rūp­niecības
uzplaukuma, revolūcijas un
materiālistiskās pasaules uzskata vēr­tības,
— jaunlaiku vērtības, kuras at­klāti
vai klusu ciešot esam pieņēmuši
visi. ijīs vērtības, ko augsti 'vērtēja
tiklab nabags kā miljonālrs, tiklab
priesteris kā bezdievis/ valdīja pirms
kafa. Tās ir vērtības, kas mūs noveda
līdz karam, kas radīs karus nākotnē,
kas mūs ved uz katastrofāni, postu*
un revolūcijām. Tās ir vērtības, ku-fas
mēs pēdējos gadu simteņos esam
likuši citu vecāku vērtību vietā. Mēs
esam likuši vairumu labuma vietā,
ārējo iekšējā vieta, egoismu mīlestī­bas
vietā, dzīšanos pēc rekordiem go­dīguma
vietā, bagātības spožumu pie­ticības
vietāv kultūras lepnību tikuma
pilnestības un svētuma vietā. lerau-
^ana, konkurence, skaudība, tiekšanās
Pčc kundzības, baudām un pārpilnī­bas
ir veikušas visu pārējo. Līdz šai
dienai mūsu dzīve ir ^ bijusi veltīta,
lai šo jaiļnlaihi vērtību uzvaru sek-
»"ētu, un tagad ar vinti un vi6as dčl
ejam bojā.
^ Lai mēs varētu pastāvēt, mums jā­būt
drosmei no visa tā atsacīties un
stzīt, ka esam maldījušies. Mēs esam
Maskavas radiofons, 12. martā no
Londonas zi^o MAP", otru reizi 24
stundās uzbruka angļu bijudfim mi­nistru
prezidentam Vinstonani Cerči-lam,
nodēvējot vinu par ^reakcijas
spēku runasvīru," kas ^vēlaa radīt in­trigas
un provokācijas pret pasaules
mieru un drošību." —- „ A P " 13. martā
ziAo no Herfordas, ka angļu okupā­cijas
iestādes apsvef vācu civiliedzī­votāju
pārtikas deVli samazināšanu
līdz 750 kalorijām dienā. Kad vācieši
okupēja Franciju, vini 1940. g. ziemā
atļāva iedzīvotājiem 1000 kaloriju de­vu
dienā un vēlāk to paaugstināja līdz
1500. Holandē šl deva bija 1000 vai
vēl mazāk kaloriju ilgu laiku, kas iz­sauca
badu. Amerikāņu okupācijas
joslā pārtikas deva vāciešiem ir 1500
kaloriju dienā. ^ Daudz tievāks Her­manis
Gērings nekā bijušais „reichs-maršals"
13. martā Nimbergā nostā­jās
liecinieku paaugstinājumā^ lai pir­mo
reizi aizstāvētu pats sevi starp­tautiskā
militāra tribunāla priekšā,
„Es darīju visu, kas bija manos spē­kos,
lai stiprinātu nacionālsociālistu
kustību," viņš atzinās. „Es centos to
saturēt un vest pie varas. Es darīju
visu, lai nodrošinātu ,{īreram' valsts
kanclera vietu. Treškārt, es nekad
nedarīju ko citu, bet tikai stiprināju
mūsu spēku pret politiskām nejaušī­b
ā m . "— Franču okupācijas joslā
Vācijā pārtikas deva vāciešiem —
normālpatērētājiem jau 1. februārī sa­mazina
ta par 25 proc. un tagad ir
1075 kalorijas dienā. — Angļu mili­tārā
gubernatora vietnieks Vācijā
ģenerālleitnants sērs Braijans Robert-sons
preses konferenoe Berlīnē norā­dīja,
ka 1945. g. beigās krievu iestādes
noraidījušas pārējo okupācijas varu
ierosinājumu par vienādotu pārtikas
devu noteikšanu vāciešiem visās oku­pācijas
joslās Vācijā. Krievi to pa­matojuši
ar atzinumu, ka pārtikas de­vu
noteikšanai nav nozīmes, jo tā kā
tā neesot vajadzīgo pārtikas krājumu.
— Anglijas karalis iecēlis Kanādas
ģenerālgubernatoru feldmaršalu sēru
Haroldu A l e k s a n d r u par grāfu
un piešķīris viņam Tunisas un Erri-galaa
vikonta titulu, - i Par Somijas
valsts prezidentu pēc maršala Man-nerheima
attļeikšanās ievēlēts Juho
P ā s i k i V i. — Franču protektorātam
A n n a m a i Ziemelindoķlnā piešķirts
par
BerlfnieŠi !r galīgi pārsteigti par
diplomātu notu aso izmainu un par
preses un radiofonu dueļiem aitarp
Padomju Savienību, Lielbritāniju un
Savienotām Valstīm, kufos vit^i sa­dzird
Dr. Josefa Gēbelsa veltīgā mē­ģinājuma
atbUlsi sašķelt „3 lidos"
kafa laikā, — 13. martā no Ber'lines
zMo „AP". Padomju sektora iedzīvo­tāji
varēja atšķirt jebkuru no 7 dienas
laikrakstiem, lai uzzinātu, ka Viiasto-nam
Cerčilam, kas vēl priekš dažiem
mēnešiem bija Sabiedroto kafa varo­nis,
garos kritiskos komentāros uz­brūk
kā kafa kūdītājam. Tikpat mul­sinoši
feerlīnes 3.000.000 iedzīvotājiem
bija vācu komunistu partijas llidehi
nesenējie uzbrukumi atklātajos mīti-lios
padomju sektorā pret Savienoto
Valitu, Anglijas un Francijas okupā-eijasi
varas rīcību. Vēl cits ^pretrunī-bas
iemesls, kas mulsina daudzus, ir
simfoniskā orķestra diriģenta Vilhel­ma
Furtvēnglera gadījums. Amerikā­ni
virfu, kā nacistu simpatizētāju, ie­skaitījuši
melnajā sarakstā. Padomju
cenzētais pilsētas padomes orgāns
„Berliner Zeitung" tomēr to aicina
atgriezties.
PiEc apspiešanas gadu duča šie de­mokrātijas
izpaudumi vāciešus reizē
pārsteidz un apmulsina. Viņiem ir at­ļauts
izteikt vinu paŠu domas, lai gan
amerikāņu militārās varas pārstāvji
tos brīdinājuši, ka noteicējas iestādes
būs spiestas iejaukties, ja sevišķa pār­drošība
kaitēs jebkufam no Sa{>iedro-tiem.
The Stars and Stripes
Madrīdes radiofons īpašā raidījumā
pielīdzināja Savienotās Valstis, Liel­britāniju
un Franciju nVācu nacistiem
un krievu boļševikiem" un deklarēja,
ka tās ,,sasirgušas" ar absolūtismu un
imperiālismu. Valdības kontrolētais
raidītājs runāja visasākā veidā, kāds
dzirdēts pēc tam, kad trīs lielvalstis
bija aicinājušas jpā^u tautu miermī­līgi
atbrīvoties no ģenerālisima Fran­cisko
Franko režīma;,. Ja mēs apsve­ram
pēdējās dienās piedzīvoto trīs
lielvalstu aplamo rīcību pret Spāniju,
tad kļūst skaidrs, ka tā saucamlis rie­tumu
demokrātijas vairs nemaz ne­pieder
pie rietumiem un vairs nemaz
nav demokrātiskas. Viņas sasirgušas
ar to absolūtisma un imperiālistisko
mentalitāti, kas meklējama starp Rei­nu
un Kluso okeānu/Francijas, Liel­britānijas
un Savienoto Valstu valdī-bastnere^
ktē Spānijas brīvību, nedz
ari tās neatkarību, raksturu un iekšē­jo
uzbūvi. Līdzīgi vācu nacistiem un
krievu boļševikiem tās grib radīt tādu
briesmīgu pasauli, kufā vairs nebūtu
cerības uz atšķirību un dažādību."
The Stars and Stripes
dominijas statūts. — Ar ASV Mili­tārās
valdības atļauju B a v ā r i j as
iedzīvotāji 28. aprīli vēlēs savus pār-stāvjusl
apriiiķu pašvaldiibām, 26. mai­jā
pilsētu pašvaldībām un 30, jūnijā
„landtagam." Šinīs pašās dienās vē­lēšanas
būs ari Vīrtembergā-Bādenā
un Lielhesenā. ASV armijas virspa­vēlniecība
domā par īpašiem soliem
amerikāņu okupācijas joslā, lai kaut
kā aizturētu krievu okupācijas marku
ieplūšanu, jo ASV valsts kase spiesta
tās apmainīt dolāros. Finanču speciā­listi
norādījuši, ka krievi iespiež mar­kas
nezināmā un, iespīdjams, nekon­trolējamā
daudzumā. Ar melnā tirgus
vidutājību tās sasniedz amerikāņu ka­reivjus,
kas pārvērš „spēlu naudu"
dolāros. Vairāki virsnieki apšaubījuši
amerikāiiiu valdības gudrību tanī zi­nā,
ka tā nodevusi naudas iespiešanas
plates krieviem, bez kā varētu kon­trolēt
iespiestās naudas daudzumus.
Vini norādīja, ka par amerikāņu,
angļu un franču iespiesto marku
daudzumu ir pikiigs pāirskata, bet par
krievu iespiestām markām ir tikai
^diezgan laba iedoma."
The Stars and Stripes
Jūlijs Vaivars - »»Libekas
Vēstneša'^ izdevējs
Ar angļu Militārās valdības rīko­jumu
angļu okupācijas joslā Vācijā
latviešu emigrantu laikraksta„L ! -
b e k a s V ē s t n e s i s " līdzšinējā iz­devēja
— Latviešu komiteja Libekā
pārveido savu darbību. Laikraksta iz­došanu
Militārā valdība uzticējusi tā
galvenajam redaktoram JļļS l i j a m
V a i v a r a m , kas izdevēja pienā­kumus
uziiēmies 7. martā. Izdevējs
un atbildīgais redaktors J. Vaivars
paziņoja, ka laikraksta turpmāko
eventuālo tīro pelnu izlietos latviešu
sabiedriskām vajadzībām. V. B.
Francijas un PSI^ sarunas
par baltu repatriāciju ?
Nīrnbergā iznākošais polu karavīru
laikraksts „P i s m o Z o l n i e r z a"
9. martā raksta: «Francijas un PSRS
valdības pašreiz ved sarunas par Bal­tijas
valstu pilsoņu repatriāciju. Sajā
sakarā novērota šo valstu pilsofiu ne­legāla
došanās pāri fran(^u okupācijas
joslas robežai. V i t ' i bēg uz amerikā­ņu
okupācijas joslu." L.
Lemanis atstāj UNRRA's
posteni
Herberts H. Lēmanis (Lehman) 13.
martā Vašingtonā paziņoja, ka neve­selības
dēl viAš atteicies no UNRRA's
ģenerāldirektora posteņa, āinī amatā
vi6S atradās kopš 1942. g. decembfa,
kad Lēmanis pēc prezidente Rūzvelta
aicinājuma atteicās no Ņuļe-rkas stāta
gubernatora postei^a.
The Stars and Stripes
Miim^ raksta
Vai tikai vārdos?
Laikrakstos un dažādas sanāksmSa
un komiteju apspriedēs lasām un dzir­dam
par mūsui'kafavīriem,! kas vēl
mīt aiz dzeloņstiepļu žogipm. Visur
runā par viAu ātrāku atbrīvošanu, paii
palīdzību. Bet darbos redzam arī citu
ainui Nesen satiku tautieti, kasi at­brīvots
no gūstekņu nometfies. Cerē­ju,
ka viiiš bus laimīgs, tomēr.. i šl
bija jau trešā nometne, kur viņam
pateikts: „Mums nav brīvas vietas."
Vai šī nometne tiešām tik pārpildīta?
Liekas nē, jo īsi pirms tam bija iera­dies
un uzņemts kādas šīs nometnes
komitejas darbinieces vīrs. Tāpat
Šajā nometnē laiku pa laikam ierodas
uz dzīvi dažs latvietis, kas pirms 6
mēnešiem ironizēja par tiem, kas pul­cējas
nometnēs. Šie „apzinīgie" no­metnē
ir ieradušies tad, kad radušās
vakances uz kādu atalgotu amatu. Vai
Šāda rīcība nav izsmiekls tiem, kas
ziedoja sevi dzimtene!?
Tautieši, kas esat izvirzījušiesj vai
izvirzīti vadītājos posteņos, padomā­jiet
par to! Ko dod varonību cildi-nātāji
vārdi, ja pašiem varoņiem sve­šumā
nav kur galvu nolikt tikai tā­dēļ,
ka viniēm nav ne titulu« nedz
arī iespaidīgu personu >,aizmugures,'V
- Roberts Apenitis, DP Center (Lat-vianX
Weylstr. 11, W. 2, Mannheiffl
(17a).
sekojuši dabai un esam paši sevi pie­krāpuši.
Esam sekojuši prātam un zi­nātnei
un arī esam sevi piekrāpuši.
Mūsu maldīšanās pierādījums ir asins
izliešana pagātnē, ciešanas un pašreizē­jā
bezcerība. Civilizācija, kas sekmē
tik' postīgu un baismīgu attīstību,
ir maldīga un uz maldiem dibināta.
Valdīšanas veidu un likumu grozī­šana
vien neko nedos. Pārmainām
jānotiek cilvēka dvēselē. Tas posts,
no kā mēs ciešam, nāk no iekšienes,
nevien no citiem, bet arī no mums
pašiem. Nevis no matērijas, bet no
mūsu gara, kas ir kļuvis kūtrāks par
matēriju. Jaunlaiku vērtību vietā, kas
slepkavoja cilvēkus un līdz šai dienai
cilvēces rokas aptašķīja ar asinīm,
kas nokāva sirdis un dzīvi piepildīja
ar sārņiem, mums jāliek mūžīgas vēr­tības,
kas ir pavisam pretējas tagad
valdošām. Pūles atjaunot dzīvi un
valstu satversmes mums nekā nedos,
nekā nenozīmēs un ne pie kā laba ne­vedīs,
kamēr atjaunošanās nenotiks
katrā dvēselē un kamēr atdzimis ne­būs
katrs cilvēks. Kas meklē gilābinu,
apiedams dvēseli, tas ir akls aklo va­dītājs.
Ir viens Valdītājs, kurā arī šodien
varam atrast „Gtras atdzimšanas" prin­cipus,
un _iiz turieni doties sevi jā­piespiež,
ja negribam iet bojā bez­cerībā
un mocībās. Ir kāds neliels sē­jums,
četrās grāmatās iedalīts, kas
sarakstīts pirms 19 gadu simtiem. Visi
to pazīst, daudzi to lasa, bet neviens
tam neklausa. Šo grāmatu sauc par
Jēzus Kristus evaņģēliju.
Tulkojis bīskaps J, Rancāns
Amerikaņii karavīri brīdināti nerunāt slikti par
krieviem saranās ar ,,freilenem** (vkieiem)
Kādas amerikāAu armijas vienības
komandieris, 12. martā no Vircburgas
ziiio „AP," brīdinājis amerikāAu ka­ravīrus
atturēties no Padomju Savie­nības
kritizēšanas sarunās ar vācie­šiem.
Vienības komandiera pavēlē
teikts: „Man nācis zinānas, ka Virc­burgas
civiliedzīvotāju noskaņojums
cēlies pēc tam, kad angļu politiķis
Savienotās Valstīs teicis runu, kas at­tiecas
uz mūsu sabiedrotiem — krievu
tautu." (Pagājušo otrdien angļu biju­šais
ministru prezidents Vinstons
Cerčils Fultonā, Misurijā, sacīja, ka
Padomju- Savienība esot „pieaugošs
izaicinājums un briesmas kristīgai ci-vīlizācijai,'"
un aicināja uz patiesu mi­litāro
aliansi starp Savienotām Val­stīm
un Lielbritāniju, lai aizkavētu
trešo pasaules karu.)
Norāda uz sarunām ar „freilenēra**
„Es esmu dzirdējis, ka zināmi ame­rikāņu
karavīri izsaka savu piekrišanu
Pādai nostājai sarunās ar vācu „frei-lenēm".
Tam nekavējoties jāizbei­dzas.
Padomju valdība ir Amerikas
Savienoto Valstu sabiedrotā, un jūs
individuāli UT^ kollektīvi esat mūsu
valdības pārstāvji. Es necietīšu nekā-dirts
nievājošas atsauksmes par mūsu
sabiedrotiem iepretim vāciešiem. Es
neienīstu vāciešus.Mana nostāja de^
jošanas un sabiedrisku sanāksmju zi­nā
to jums apliecina. Bet es nevaru
aizmirst, ka saule vienmēr norietēs
uz kāda amerikāliu kalravira kapa. No
Perl-Harboras un Batānas līdz Elbai
jūsu biedri gul miruši nacistu parti­jas
dēl un Hitlera un viAa bandas
ļauno machināciju dēl."
. ... • \
„Vecās labās dienas'*
„Nelaujiet jūsu freilenes domām
jās ietekmēt. Vii^a izaugusi visu pa­saules
nāciju nīšanas un neciešanas
atmosfairā, atskaitot „kungu rasi",
kuru mēs nupat sakāvām. Miljoni
krievu karavīru un civilistu miruši,
lai glābtu mūsu ādas. Atcerieties to
vien. Ja propaganda liek jums ienīst
krievus, apstājieties un padomājiet,
— vini miruši arī par jums.
Ja Jūs gribat atkal cīnīties, liekot
šīm „freilenēm" domiSt, ka mēs ienī­stam
Krieviju, tad dariet to vien
tālāk.
Tās bija vecās labās dienas, vai nē?
Stāvēt ierakumos visu dienu bargā
salā, būt netīriem, izsalkušiem un no­gurušiem,
šaut no uzbrukuma līnijas.
Šķērsot upes un paciest sprostuguni
Krievijā ir auksts. Atcerieties to.
neesmu ne apmēram sarkanais,
nedz arī sarkanais. Bet krievi ir mūsu
sabiedrotie. Viņiem iir dūša un. Dievs
ir mans liecinieks, es nekad vairs^ ne­vēlos
cīnīties. Pārdomājiet to. Jūs
bijāt brīdināti."
Tha Stata and Stripes
Nevainīgi vaiplgieļ
Bezdarbībā un grūtos laikos dažreiz
izdomā vismuļķīgākās doma^'iiņ t^d
ar tām nedocļ^ miera ari citiem. Tā
tas ir arī ar mūsu stāju okupāciju
laikā. Vieni mēģina attaisnot visus,
kas komunistu laikā bijuši kādos ama­tos,
citi nosoda tos, kas tādi bijuSi
vācu okupācijas laikā. Es negribu
nomelnot ne vienus, ne otirus, ja vien
tie bijuši īsti latvieši un neko nav
pāri nodarījuši s^vai taļutai. i Patie­sība
ta5u ir tā, ka īstu ,;Vācu draugu,
kas savai tautai ar to kaitējuši, ne­bija
gandrīz neviena, bet, par nožēlo­šanu,
tādu tautiešu, kas, kalppdaini
sarkanai varai, nodevā tautuj bija
diezgan daudz. Vadītāju darbinieku
darbība vācu okupācijas laikā izpau­d
ā s gandrīz vai pastāvīgos strīdos un
memorandu sacerēšanā vācu civilai
pārvaldei, aizstāvot latviešu intereses.
Turpretī komunistu laikā personas,
kas kaut kādā veidā noturējās
augstākos posteņos vai tajos iekļuva,
ne domās neiedrīkstējās (un tādu
drošsirdību mēs arī, apstākļus pazī­dami,
no viņiem nemaz neprasām)
protestēt kādai Maskavas pavēlei."^;
Manuprāt, kad atgriezīsimies brīvā
Latvijā, viss būs jāsāk celt no gala,
jo mēs visi esam nevainīgi un reizS
vainīgi: nevainīgi kā godīgi latvieši,
kas sirdī cieta no abām varām un
mīlēja savu tautu un brīvo Latviju;
vain?g1, ja par vainu j var pieskaitīt
tādas augstākās varonības izpausmes
trūkumu, kas būtu vajadzīga, lai ne­kādā
veidā neliektos to šausmīgo varu
priekšā, kādas mūsu zemei gājušas
pāri. Tad nedrīkstētu būt nļeviena
,iīiirēlētāja"v neviena gājiena dalībnieka
u. t. t. Lielākā tautas dala tagad cieā
atkal, bet vai tāpēc, ka vini mēgiiA
paglābt sevi no bojā ejas, Imēs vinua
varam nosodīt? - Mag. iur. Elena Bm-dera,
Pfarrbaus, Grosshausen, Post
Radersdorf ub. Sch^bentausen, Bay,
(13b).
(Turpinājums nb 1. lappuses)
anglosakšiem, paļaudamies to negro­zīgiem
principiem par to, kas ir tiesī­bas
un kas netaisnībai Ne Anglija,
nedz ari ASV nav dejure atzinušas
Baltijas valstu iekļaušanu Padomju
Savienībā. Triju Baltijks valstu sūt­niecības
turpina pastāvēt Londonā un
Vašingtonā, un igauAi, latvieši un
lietuvieši vēl nespēj ticēt, ka Atlanti­jas
chartas skaistie vārdi un Sabie­droto
valstsvīru daudzās runas par
mazo tautu tiesībām uz pastāvēšanu
un neatkarību būtu bijušas ^tikai kafa
viltība, kai^ pēc mērķa sasniegšanas
un uzvaras mierīgi atkal noliekama
mantu kambarī kā kara Ipropagandai
derīga lieta.
Vai Rietumu Sabiedrotie* vēlēsies-savus
solījumus nopietni aizjstāvēt ar!
tad, ja tie novilktu svītru starp sevi
un vinu lielo austrumu sabiedroto?
Baltijas jautājums ir pārbaudi juma
Eiropas jaunajai kārtībai un ari tai
pasaulei, kādu Sabiedrotie solījuši.
Taisnība, uz ko tai jādibinās, Ir tik
pat nedalāma kā micrsl
,»Neue6 Wintertbarer TagMatt^
Schweiz, 24. Januar, 1946