Bavarijas Latviesu vestnesis, December 7, 1949

              L A T V I J A Tre§(Uen, 1949. g/7. d^yahrt:
Nr. 115 (339) 1949. g. 7. decembrī.
Mjnmn parakito ttf biSeliliem pa-rikitftilot
nkttOf «iteiktit domai nav
^ kairi tiņi redakcUai ātma»
DIVAS
li
I
I '
r >
4
Kopš komunistiskā Krievija spēlē
Ifdz pasaules politiskajā azartā un
neatļautiem līdzekļiem paplašina sa­vu
ietekmes sfairu, neskaitāmas rei­zes
pierādījies, ka šl valsts neres­pektē
gandrīz nevienu starptautisku
nblīgumu, kas tai nedod iespēju iz­sēt
nāvētāju sēklu , komunistiskās
diktatūras izskatās Līgumiem un
konvencijām ar šo valsti visnotaļ bi­jusi
tikai papīra strēmeļu vērtība.
Helevērojot šo nehonoro un nicīgo
padomju valsts izturēšanos, ne viena
vien rietumu lielvalsts ļāvusies un
}au}as darījumiem ar sarkano kolosu
to pašu principu dēļ, kādus redz
tirdznieciskos iestā(Hjumōs vai mai­ņas
kantoros. Un kaut gan padomieši
peskaltāmas reizes aizkāruši un dis­kreditējuši
savus partnerus, arī tad
tomēr turpinās šīs attieksmes. Griba
tirgoties stāv p ^ visam. Tā dominē
tm nobīda malā idejas, kādas būtu
Jb^ltzē, lai pasaulē Iestātos miers,
tdsntba uh tiesības. Kaut gan komu­nistisko
valstu patvaļības pret rie­tumvalstu
amatpersonām dažkārt sa-
'^snjl^d^ aizvainojumu, kas radi sašu­tumu,
notiek jau salkani kļuvusī
diplomātisko notu apmaiņa, ar ko
tdd art lieta Izbeidzas.
Sājā lietu norisē saskatāma vēl
Idda zīmīga parādība. Kā agrākos
sulos, tā arī tagad komunistiskās
Ķrtevijas rīcību .novērtē divējādām
nfirauklām. Tikko ar krievu speciā­lām
izdarībām tiek skarts kāds rie­tumvalstu
pārstāvis, iam u z pēdām
B&o protestu vētra un iesniegumi.
Vēl nesen kādas rietumvalsts ārlietu
ministrija «acēla trauksmi par sava
sūtniecības darbinieka apcietināšanu,
lūdisbt šai gadījumā 30 nāciju palī­dzību.
Tai pašā laikā šīs valsts prese
nbrācUt, ka civilizētajai pasaulei va­jadzētu
pārbaudīt, vai maz ieteicams
uzturēt'diplomātiskas attieksmes ar
komunistiskajām valstīm. Protams,
t i ir tikai parastā runāšana satrau-tamut
brjdī, Jo m»z ticam?, ka vār-
' Bet tā ir medaļas viena puse*
mdair Otra?
Tuf mēs redzam citu mērauklu,
baiguma un cietsirdībās pilnu. K^d
komunisti uz pĢris dienām iesprosto
savu bijušo sabiedroto pārstāvjus,
tam seko protesta nota, un sabiedrī-
/ bu pārņem turpat vai trauksmes stā-
VpkUSt^ Bet kad čekas mocītavās nu
jau veselus piecus gadus sarkanās
lielvalsts pirāti noslepkavof tūksto-iiem
nevainīgu Baltijas un citu oku­pēto
valstu iedzīvotājus, pirms no­nāvēšanas
laižot tos cauri graduētas
inkvizīcijas mokām, tad rietumu do­ma
klusē, vai arī tikai garāmejot
pieskaras Sim drausmīgajam jautāju­mam.
Bet asinis, ar vaidiem sajauk­damās,
joprojām plūst Baltijas ze­m
ē s .
Un, lūk, pārdabiskā pacietībā un
zobus sakoduši piec)is gadus jau gai­dām
un paši, lietā liekot savas ma­zās
iespējas, cīnāmies, lai mūsu tra-
^ ģēdijas iztirzājums kā a t s e v i š ķs
darba k ā r t ī b a s punktsnāk-tu
kādā starptautiskā iestādījumā,
kur kaut ko reālu varētu panākt mū­su
labā. Bet mums piemēro c i t ā du
mērauklu. Lielvalstīm, kuru savstar-
.pējās attieksmes diktē principi bez
augstākām idejām, neērti pacelt die­nas
gaismā visdrausmīgāko jautāju­mu
— Baltijas valstu likteni.
Jau daudzas reizes sapulcētas Ap­vienotās
nācijas svarīgu jautājumu
izkārtošanai, bet vienmēr šis „svari-gums"
bijis pārāks par Baltijas tau­tu
iznīcināšanu, ko komunistu režīms
ar katru gadu vēl pastiprina. Tas lie­ku
reizi pieriļda, ka kaut kāda cīņa
par vienādām dzīvības un pastāvēša­nas
tiesībām ir nožēlojama illūzija,
un valstsvīri, kas par to runā, neru­nā
taisnību.
Sājos trimdas gados mums, vairāk
vai mazāk, ausīs spēlēja maiga mū­zika.
To darījušas rietumvalstu
amatpersonas, to rakstījusi viņu
pre$e. Bet tas ir bijis mierinājums
cietējam, kura moku dienas tuvojas
beigām. Sī o t r a mēraukla novedusi
Baltijas valstis tuvu izmisumam.
Par maz, ja mums saka — pacie-Šleties!
Bet tai pašā laikā asiņu vēt­ra
dzimtenē jau sakāpusi aukas stip­rumā
, . .
Par maz, ja mū$ tikai garāmejot
piemin. Ir j ā r ī k o j a s , iekām nav
par vēlu!
Par maz, ja tikai uz papīra noso­da
komūr^stu rīcību Baltijas valstīs
un neatzīst Baltijas valstu aneksiju!
Tai pašā laikā, kad rietumi nosoda
komunistu režīmu un tā vardarbīgo
izrīcību visā pasaulē, tās pašas tirdz­nieciskās
intereses un saistības ar
sātanisko valsti rietumus attur no
DP Vācijā paliks amerikāņu
pilnTfi^ā aizsardzībā
Studenti pirms aizbraukšanas varēs
paātrināt eksaminēšanos ^
DP centrālo komiteju sakarnieku
sanāksmē Minchenē, kurā no LCK
piedalījās A. Avotiņš, ukraiņu cent­rālās
komitejas pārstāvis prof. Pirk-maiers
sniedza informāciju par
„Wiedergutmachungsgesetz" īsteno­šanu
dažādās vācu zemēs. Pa lielākai
daļai attiecīgās vācu iestādes pret
ārzemnieku pieprasījumiem izturas
noraidoši. Pēc viņu uzskatiem ār­zemnieki
nevar runāt par politisku,
bet gan nacionālu vajāšanu. Ir no­raidīti
pat poļu pagrīdes kustības
bij, dalībnieku lūgumi, motivējot, ka
šai kustībai nav bijis politisks, bet
gan militārs raksturs, vērojot šos at­sevišķos
gadījumus, liekas, ka ār­zemnieki
lielāko tiesu vācu zemēs
nesaņems nekādu atlīdzību „Wieder-gutmachungs**
likuma ietvaros. Po­zitīvi
izņēmumi sagaidāmi no Bavā­rijas
valdības puses, kur katru ga­dījumu
izlems individuāli \m nacio­nālā
vajāšana no vācu okupācijas
puses tiks pielīdzināta politiskai va­jāšanai.
Komiteju sakarnieki iesnie­guši
memorandu Bavārijas valdībai
un Dr. Auerbachs apsolījis objek­tīvu
pieeju.
Uz vispārējo DP centrālo komi­teju
memorandu par dažādām DP
problēmām, sakarā ar IRO likvidā-diju,
ir saņemtas Apvienoto nāciju
un IRO amerikāņu joslas direktora
Raiena atbildes. Apvienoto nāciju
Strādātājiem DP ieteicams iestāties
vācu arodbiedribās
LŪGS SAMAZINĀT DP ALGU ATVILKUMUS — VAE ATPRASĪT
PĀRMAKSĀTOS NODOKĻUS
Sveinfurtē novembra beigās no­tika
amerikāņu joslas strādātāju DP
pārstāvju sanāksme, kurā ieradās
delegāti no visiem 7 IRO apgaba­liem,
bet no galvenās mītnes Bad
Kisingenā piedalījās arodu un darba
daļas vadītājs H. Rasrofs (Ruth-rauff).
Sanāksmē pārrunāja un no­skaidroja
daudzus sasāpējušus jau­tājumus
par IBO darbinieku atalgo-i
jumiem w attieksņiēm ^tarp darba
dĢv^ļiem», un, ņfmējiem,^ Militārās
valdības 1948' g. apkārtraksts Nr.
12 gan domāts minēto attieksmju
regulēšanai, bet tā iedzīvināšana
stipri nokavēta. Uz šī apkārtraksta
pamata radušās arī strādātāju DP
pārstāvības, kādām jābūt katrā IRO
apgabalā, atsevišķās nometnēs un
darba vietās. Izrādās, ka šo pār­stāvju
(Employees Council) tiesības
ir diezgan plašas. Viņu pienākumos
ietilpst: aizstāvēt nodarbināto DP in­tereses
kā IRO, tā vācu iestādēs un
tiesā, sniegt attiecīgo informāciju, sa­saukt
sapulces, ko steidzamos gadī­jumos
atļauts izdarīt pat darba laikā,
un pašam apmeklēt sttādātāju pār­stāvju
sanāksmes.
Uz konferences dalībnieku ierosi­nājumu,
vai strādātāji DP nevarētu
radīt atsevišķu arodbiedrību, Mr.
Rasrofs norādīja, ka tam būtu maza
praktiska nozīme, bet visiem strādā-
Lietuvas Sarkanais Icrusts
turpinās darboties Vācija
Lietuvas Sarkanā Krusta un Ame­rikas
lietuviešu palīdzības fonda pār­stāvju
kopējā apspriedē pārrunāta
organizācijas turpmākā darbība Vā­cijā.
Lietuvas SK palīdzības darbu
abu joslu 20 nodaļās, ko vada 27
pilnvarnieki un 12 algoti darbinieki,
turpinās pēc līdzšinējās struktūras
arī nākotnē. Ar ASV un citu zemju
palīdzību paredzēts pabalstīt Vācijā
palikušos slimos, bāreņus, bez darba
palikušos un pēc iespējas ari stu­dentus.
Uz savu iesniegumu Zenēvā
Lietuvas SK priekšnieks Dr. Jasaitis
saņēmis paziņojumu, ka viņa priekš­likumus
par palīdzības darbu pēc
IŖO darbības izbeigšanas diskutēs at­tiecīgā
apspriedē.
Līdz šim uz ASV izceļojuši jau
13,000, uz Angliju 7.000, Kanādu un
Austrāliju pa 4000 darba spējīgo lie­tuviešu,
tomēr apgādājamo skaits
Vācijā vēl arvien liels. Tādēļ arī Lie­tuvas
SK apņēmies savu darbību
turpināt tepat Vācijā, kur vajadzība
pēc tās vislielākā, (ek)
bruņniec.cji^as pretrīcības im cīņas
cilvēcības un taisnības vārdā.
Mēs jautājam — kur ir mēraukla
mūsu likteņa vērtējumam? Kad
modīsies demokrātisko milžu sirds­apziņa
Baltijas valstu jautājumā, sa­skaņota
ar drosmīgu rīcību, kurai
mēs paši ar vislielāko aizrautību pie­vienosim
savus vēl atlikušos spēkus,
lai nāves vietā savai tautai un valstij
atgūtu dzīvību un pastāvēšanu.
A. Y.
PIRMIE ZIEDOJUMI
Daugavas Vanagu
invalidu fondam
Līdztekus mūsu centrālajām orga­nizācijām
arī Daugavas Vanagi ap­ņēmušies
rūpēties pr Vācijā palicēju
atbalstu pēc IRO darbības izbeigša­nās.
10. septembrī Daugavas Vanagu
amerikāņu joslas valde nodibināja
fondu invalidu un pārējo karā cie­tušo
atbalstam. Līdzšinējā aprūpes
darbā tieši Daugavas Vanagi ir darī­juši
ārkārtīgi daudz un arī jaunajā
fondā 3 mēnešu laikā jau iemaksāts
turpat 8.000 DM. Tas liecina, ka D.
V. pasākums dos jūtamu atbalstu
tiem mūsu tautiešiem, kas būs spiesti
palikt Vācijā.
Tuvākā laikā D. V. nodaļas iesū­tīs
joslas valdei pārskatus par fondā
savāktajiem līdzekļiem un ziedojumu
vākšana rosīgi turpinās ne tikai Vā­cijā,
bet arī Anglijā un aizjūras ze­mēs.
Pēc līdzšinējā ziedojumu pār­skata
redzams, ka DM 4.000 devusi
Vircburgas ziemeļu D. V. nodaļa, DM
2.000 — 7132. latviešu darba vienība,
DM 1.176 — Hanavas D. V. nodaļa,
DM 450 -r- 8850. latviešu darba vie­nība,
DM 75 — Karlsrūes D. V. no­daļa,
DM 50 — Ansbachas IRO lat­viešu
darbinieki, DM 20 - R Vī-gants
angļu joslā un DM 3.— L. Ek^
šteins angļu joslā. Amerikāņu joslas
valde visiem ziedotājiem iz^^aka sirs­nīgu
pateicību. Ar savu priekšzīmi
viņi radījuši zināmu nodrošinājumu
invalidu un to piederīgo aprūpei.
Daugavas Vanagi šo.speciālo fondu
irtvaUdu un karā cietušo atbalstam
nodibināja, paredzot, ka tautiešu
lielākajai daļai izceļojot, apsīks re­gulārie
ziedojumi, un tādēļ ir jādara
viss iespējamais, lai jau tagad, kad
Vācijā vēl esam lielākā skaitā, ra­dītu
bloķētas summas, kuras sāks iz­lietot
tikai IRO aprūpei beidzoties.
Fondu pārvalda ASV joslas D. V.
valde un fonda priekšsēdis ir joslas
valdes priekšsēdis. Ikvienā D. V. no­daļā
ir arī fonda nodaļa ar noda­ļas
valdi kā fonda pārvaldītāju.
Fonda noteikumi ir saistoši arī tad,
ja amerikāņu joslas D. V. valdes ap­rūpes
funkcijas pārņem kāds cits D.
V. institūts.
Fonda ienākumi sastādās no ziedo­jumiem,
1 novēlējumiem un citām
summām, kas tiek ieskaitītas tieši
fondā. Nodaļas valdēm 50 proc. no
ienākušajiem līdzekļiem jāiemaksā
joslas valdei. Iemaksas izdarāmas ik
^mēnesi līdz 20. datumam^ par icr
priekšējo mēnesi. Otra puse no no­daļas
fondā uzkrātajiem līdzekļiem
paliek nodaļas neaizskaramā fondā.
Uzkrātos līdzekļus izlietos pabalsta
izmaksām tikai pēc 1950. g. 30. jū­nija.
Uzkrātos līdzekļus drīkst iz­lietot
tikai amerikāņu joslas atbal­stāmiem.
Fonda noteikumi attiecas
arī uz nodaļas rīcībā paliekošām
bērni līdz^ 16 g. v., kā vienreizēju summām. Kādai nodaļai likvidējo-kompensāciju
par neizmantotām ties, nodaļas fonda līdzekļi jāiemaksā
Cilvēku tiesību komisijas biroja di­rektors
E. Vokers ziņo, ka memo­rands
pievienots pierādījumu kopo­jumam,
ko cel^ priekšā šīs komisijas
nākošā sesijā. Sakarā ar IRO direk­tora
atbildi, sakarnieki nolēma ie­sniegt
Raienam papildus paskaidro-mmus
un priekšlikumus.
^Iesniedzot vispārējo memorandu
ASV augstā komisāra DP daļas va­dītājam,
pēdējais paskaidrojis, ka DP
tik ilgi atradīsies pilnīgā ASV aiz­sardzībā,
kamēr vien Vācijā turpi­nāsies
amerikāņu okupācija. Uz no­rādījumu,
ka vācu prese pauž domu,
ka DP iekļaus vācu jurisdikcijā, DP
daļas vadītājs atbildējis, ka laikrak­stos
paustās domas nav noteicējas,
bet pielaiž, ka DP var pieņemt arī
vācu pavalstniecību.
Attiecībā uz DP saimniecisko iz­kārtojumu
pēc IRO likvidācijas, aug­stā
komisāra nārstāvis norādījis, ka
šo jautājumu varbūt varētu izkārtot
uz Maršala plāna pamata vai arī iz­strādājot
atsevišķu plānu.
Prof. Pirkmaiers informēja sanāk­smes
dalībniekus, ka viņam esot iz­devies
vienoties ar Heidelbergas un
Karlsrūes universitāšu vadību par
atvieglinājumu piešķiršanu DP stu­dentiem
pārbaudījumu termiņu no­teikšanā,
lai tie varētu nobeigt stu­dijas
vēl pirms Vācijas atstāšanas.
(in)
tājiem DP ieteicams gan iestāties pa­stāvošās
vācu arodbiedrībās. To
biedra karte dos zināmas priekšro-^
čības un aizsardzību darbā arī Vā^
cijā palicējiem. Arodbiedrību 'bied­riem
ir zināmas izredzes panākt arī
dzimtenē nokalpotā laika ieskaitī­šanu
pensijas izdienā.
Sanāksmes dalībnieki vienojās iz­strādāt
sīku iesniegumu militārajai
valdībai, lūdzot samazināt lielos DP$
algu atvilkumus, pie kam joslas pār­stāvis
apsolījās iesniegumu atbalstīt
tm virzīt tālāk.
Atsevišķu pārstāvju ziņojumos no­skaidrojās,
ķa strādātāju labā daudz
darīts IRO 5. apgabalā. Tur vairāk
nekā 1000 izceļotāju strādātāju sa­ņēmuši
no vācu iestādēm pa DM
100.— katrs pieaugušais un DM 50.—
bezdarbnieku pabalsta tiesībām. Lai
šīs summas varētu saņemt v i s i DP
aizbraucēji — bij. strādātāji, ieva­dītas
sarunas ar Bonnas valdību, kas
principā ierosinājumam piekrīt, bet
izmaksājamās summas atzīst par lie­lām.
Sarunas pašlaik vēl turpinās.
Tāpat noskaidrojās, ka arī DP ir
tiesības, pirms nodokļu samaksas, no
apliekamās summas atskaitīt izde­vumus
par iegādātām pirmās nepie­ciešamības
precēm vācu* veikalos.
Par nepieciešamības precēm skaita
drēbes, veļu, apavus, šujammašīnas,
radio utt., ļlDet ne luksa mantas, piem.
foto aparātus. Ja pieprasījuma ie­sniedzējs
inevar uzrādīt firmu rēķi­nus,
tad tas jāapliecina diviem gal­viniekiem
pie nometnes juridiskā
padomnieka.
Pārmaksātos nodokļus DP ir tie­sīgi
saņemt no Vācijas valsts at­pakaļ,
i
joslas valdei.
Nometņu
dzīve
LATVIEŠU KATOĻU STUDENTU
APVIENĪBA, sekojot Starptautiskās
katoļu studentu kustības aicināju­mam,
septembrī iesniedza UN piln­sapulcei
Ņujorkā garāku protesta
memorandu. Tajā norādīts uz reli­ģiskajām
vajāšanām, demokrātisko
brīvību iznīcināšanu un terroru,kāds
valda dažās UN valstīs, un prasīta šī
terrora izbeigšana. Līdzīga satura
memorandus UN iesniedza arī dau­dzu
citu tautu katoļu studentu fe­derācijas.
Latviešu katoļu studentu
apvienības prezidijs tagad saņēmis
UN apstiprinājumu par memoranda
saņemšanu.
lelgijas gustekriu nometnes mirušie latviešu
karavīri
Cēdelghemas gūstekņu nometnes Nr.
2227 dokumentācijas biroja kartotēkas
vadītājs piesūtījis CēdelRhemā un
Ostendē, mirušo un Beļģijā apbedīto
latviešu karavīru sarakstu:
Kareivji: Rolands Anstirps, dzimis
1924. 27. 4.1 (miris 1946. 19. 3.), Kārlis Blu­ķis,
1910. 1. 5. (1945. 12. 12.), Jānis Bruz-gulis,
1910. 3. 10. (1946. 11. 4.), Rūdrtfs
Dlrba, 1926., 18. 3. (1946. 16. 2.), zvejnieks
Alfrēds Dbbelis, (1945. 15. 9.). Kurts
Fenskis, 1925. 30. 7. (1946. 10. 3.), Ernests
Fišers, 1909. 8. 4; (ia45. 7. 12.). Edvīns
Fridrichsons. 1926. 26. 5. (1946. 4. 4.),
Ēriks Gailis, 1925. 13. 7. (1946. 13 3.),
Broņislavs Graube, 1923. 11. 11. (1946. 2.
4. ), Valdis Grāvītis. 1921. 20. 5. (1946.
5. 1.), Fricis Grlnbergs. 1925. 21. 8.
(1946. 17. 1.), Valdis Grinvalds. (1946. 17.
3.), Ādolfs Ikšelis, 1909. 27. 2. (1946. 27.
2. ), Fricis Jansons, 1915. 7. 12. (1945. 10.
11. ), Arvids Kārkliņš. 1907. 7. 12. (1948.
^. 4.), Ēriks Kiršteins, 1925. 29. 9. (1946.
6. 3.), Edgars Kļaviņš, 1914. 2. 4. (1948. 9.
1.). Jānis Krūmiņš, 1925. 30. 5. (1945.
22. 10), Kārlis Kulpe, 1907. 4. 8. (1945. 13.
12. ), Jānis Ķirsis, 1908. 2. 11. (1946. 3. 1.),
ViUs Lagzdiņš, 1921. 2. 6. (1946. 17. 2.),
Elmārs Lanka, 1926. 2. 11. (1945. 30. 9.),
Jēkabs Lauciņš, 1906. 24. 5. (1946. 22. 1.),
Kārlis-Ludvigs Leitis, 1913. 10. 2. (1946.
17. 2,), Jānis Lūsis, 1926. 9. 9. (1946 17.
3. ), Arnolds Melgalvis, 1925. 13. 11. (1946.
18. 3.), Augusts Menģelsons. 1926. 4. 2.
(1946. 23. 3.), Valdis Miķelsons, 1925 19.
9. {\m, 25. 6.), Emīls MIters. 1923. 23. 8.
(1946. 10. 2.), Jānis Pnādzis 1911. 4. 3.
(1945. 8. 12.), Voldemārs Priede, 1925. 16.
2. (1946. 8. 3.), Alberts Hoze. 1926. 1. 4.
(1945v 28. 12.),, Mārtiņš Rozenbergs, 1908.
23. 4. (1946. 26. 1.), Eduards Rozenštoks,
1^10. 11. 2. (1946. 18. 2.), Jānis Saldūksnis,
(1946. 18. 2.), Arnolds Steingolds, 1920. 28.
7. (1946. 14. 4.). KārUs Šņore. 1914. 10. 10.
(1945. 24. 12.), Imanta Tauriņš, 1926. 13.
6. (1945. 28. 10.), Jānis VinJgradovs, 1913.
20. 3. (1946. 2. 2.). Andrejs Vlnovskis,
1909. 23. 1. (1946. 15. 1.), Paulis Vistiņš.
1908. (1946. 23. 1.), Jānis-Elmārs Zariņš,
1925. 1. 3. (1946. 7. 3.).
Dižkareivji: Edgars Bauga. 1921. 21. 10.
(1946. 22. 2.), mežsargs Jānis Bērziņš,
1915. 6. 7. (1946. 20. 1 ), Jānis Klints. 1901.
16. 3. (1946. 14. 3.), Fricis Krūklis, 1908.
9. 1. (1945. 17. 11), Ludvigs Krūmiņš,
1922. 24. 10. (1946. 21. 4.). Kārlis Neivalds,
1895. 2. 2. (1945. 13. 12.). Leopolds Orlov-skis,
1912. 27. 8. (1945. 13 12.). Mārtiņ?
Sārms, 19(»7.'28. 10. (1946. 4. 3.), Jānis
Šķēle, 1913. 4. 4. (1946. 9. 2.). Elmārs
Vanags. (1946. 28. 1), Vacslavs Vaspans.
1913. 22. 9. (1946. 21. 1.). Alberts Zarlnka,
1921. 16. 1. (1945. 28. 10.).
Kaprāli: Francis Belochvoščiks. 1912.
1. 4. (1946. 20. 1.), Ansis Bušmanis, 1907.
19. 7. (1946. 11. 1.), Jēkabs Erbs. 1893.
1. 1. (1945. 10. 12.). Vilhelms Grasis. 1916.
21. 1. (1946. 15. 2.), Jānis Vilnītis, 19n. 28.
9. (1945. 4. 12.).
Virsnieka vietnieki: Edgars Greste,
1911. 28. 5. (1946. 25. 1.), Vilis Sķerbergs,
1902. 27. 9. (1946. 28. 4.).
Izpalīgi: Jānis Balodis 1927. 26. U.
(1946. 13. 3.), Arvids Magone, 1927. 23. 12.
(1946, 22. 2.). Arvids Tauriņš, 1925. 7. 6.
(1946. 3. 5.).
REDAKCIJAI
K U B KOSTRUGJĀS T A U T AS
P A D O M E
Andrejs Ikseni Latvijas 16 no*
vembŗa numura rakstā „Mums* k
ko atskatīties" starp citu at^s \t
Tautas padome, kas Latvijas dibini*
šanas laikā reprezentēja parlamenti,
ro varu^i visu tautu, konstruējusies
Tiltiņa un Bomja Centrālviesm*(^
Rīgā, Suvorova (vēlāk Kr. BaronS
ielā 22. Pats būdams Tautas pad^
mes loceklis un šīs konstruēšanās sē*
des dalībnieks, uzskatu par vajadzto
norādīt, ka šis svarīgais Latvijas
tapšanas vēstures akts nenotika vil
minētajā viesnīcā, bet gan Hlgas lat.
viešu amatnieku biedrības krājaizde.
vu kases telpās, Suvorova resp. Kr
Barona ielas un Elizabetes ielai
stūri. Spricis Paegle, Eslingeni^
MES ^VERGOSIM*', KABdBB
LATVIJA BRĪVA
Latvijas 12. novembra numuri k .
siju par Rīgas radiofona raldlit
miem, kuros teikts, ka DP refti5i.>
šanu izdara, izpildot AiMttillia
vergturu vēlēšanos, un ka Lffi'
priekšsēdis Klarks varēs aizlūgt pir
Austrālijas purvos un mežos bojSgl.
jušajiem latviešiem.
Pavisam liekas ir Rīgas radio!<3wt
bažas par izceļojušo latviešu v^rgb»
šanu un bojā eju Austrālijā. Katrf
ziņa Rīgas radiofonam , Cīņas redak«
toram Ozoliņam, KirchenSteiaaōL
Lācim un Kalnbērziņam gluži ļabt"
zināms, ka Austrālijas „vergl", ktt
zināma apsvēruma dēļ gan saistīti «t
2 gadu līgumu, pat jau gadd laiki
paguvuši nopirkt apbūves gabduiv
citi auto, lieliski apģērbušies m
iekārtojuši savu dzīvi. Klarkam un'
Luterāņu federācijai nebūs Jiaii*'
lūdz par tiem latviešiem, kas ddvo:
Austrālijā, bet kopā ar visu mOia
tautu gan par tiem, kas $r pēdijkm
spēkiem velk savu dzīvību padon^u'
neskaitāmajās spaidu darbu nomet-,
nēs.
Tāpat Rīgas radiofons zina, ka i|»
ceļotāji, kas „vergo'.' ASV, līguma^
izpildīšanā saistīti ar morālisku pie-;
nākumu, bet darba devēja valnii>i
neciešamu dzīves vai darba apst&ļ\i,
dēļ katrā laikā, likuma aizsargitit'
var mainīt savu darba vietu, n o ^ l
samērā labi, un, pats galvenais, ti^t
kā Austrālijā, dienu un naktldpat
brīvu gaisu. Vai kāds padomju
— latvietis, ukrainis vai @iu^
kas dēpoi^tēts ^ ik ^ SibiAjiirv^^^li
.iegādāties sev vismaz jaunas vtoi
vai pats pSc savas 'ģHbas roiilt.
darba vietu, pār kāda brīva
izteikšanu nemaz nerunājot
Un ja arī kādam latvietim Austi**''
lijā, ASV, Kanādā vai Vācijā klijlt-vai
klāsies tik grūti, ka jāsakož 2obt;
un jāsaņem visi spēki, lai izturētu^
tad tomēr mēs to simtkārt labāk da-^-
rām brīvajā pasaulē, nekā dzīvodami'
necilvēcīgo padomju varaskalpu pat*'
vaļā, kaut arī mūsu ilgas pēc džlm*'
tās zemes būtu cik lielas būdamfis.
Rīgas radiofona. Cīņas un padomju'
aģentu pūles atturēt mūs no „vergtt
darbiem" brīvajā pasaulē ir pavisam'
veltīgas. Mē$ te gan strādājam «ttri,
bet baudām arī sava sūrā darba aug-'
ļus, organizējamies, balstam un bal-^
stlsim viens otru nebaltā dienā un,
pats svarīgākais, nevienā pasaules^
malā nebeigsim cīnīties par Latvijas
atgūšanu.
Arnolds Birzulis, Austrālijā
LAI RUNA VALODNIEKI
. Latviešiem nometnes atstājot un
nonākot tiešā kontaktā ar sveštautie­šiem,
bieži jautās, kas mēs bijām un^
kas tā par savādu valodu, ko m^^
runājam. Tad nu katrs pēc savas'
prašanas stāstīs par saviem namiem'
Rīgā, par muižām un.laukiem
par augstajiem amatiem un sveštau­tiešiem
būs ko brīnīties gana. Bet
par mūsu valodu tādā garā stfistot
varam arī iekrist Es jau iekritu. Ie­kritu
tādēļ, ka mans pretinieks M
jautājumā bija gudrāks.
Es ņemos apgalvot, ka mūsu valo-,
dai nav nekāda sakara ar slavu va-lodām,
ka mums radniecīgu runi
vairs tikai lietuvieši, ka mūsu trešie
brāļi — prūši, ir jau sen izmiruši. Un,
sveštautietis mani pamācīja. Latvie­šu
valoda piederot pie balt-slavu va­lodu
celma; lietuviešu valoda esot.
par latviešu ievērojamāki vecāka,,
kaut arī latviešu valoda esot savā
attīstībā vairāk uz priekšu pavird-jusies.
Prūši neesot vis izmiruši, bet
pārvācoti. Līdzīgu rakstu par prfl-šiem
lasīju pat kādā vācu laikraksti.
Es ceru, ka atsauksies sneclālisti,
kas par šīm lietām mācēs visiem sa­protamā
veidā pastāstīt.
V. Z., Ķflē
i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i l l *
DR. M. VALTERS VACUS
PIEDALĪSIES DISPUTOS
Pēc ceļojuma im priekšlasījumu
cikla Zviedrijā, Dr. "Ņl Valters de­cembra
sāki mi l«j^4''*«i«a V ācij§,JW
angļu un annlktņu joslas latviešu
nometnēs rīkotu priekšlasījumus ar
disputu par tematu «Tiesības un tie­sību
sistēmas". Eslingenā vien pare^
dzētas 3—4 lekcijas.
likteni
It
X5l
IBO darbības laig
" J ir neUels ska
galvojumus iz«»^
b & u laikS Itelijas
baumas, ka nf" 'ffiS ĪRO darbības «b
JS; kā arī dažus dtia
-drvletoto personu Ar
' ^ D r Kanāli noliedza
ISa.kaItaHjā diavojc^s
nodotitalu iestāžu] i ŗ ^ j u par jebkādu
Kepatriiciju. Uz jautāji
^»*aliji ļ)aredzama citur «
„padomdošanas akd:
p ^ u emigrādjas H<
T o n TiTtkec^A Šefs atbilac p ^ u emigrācijas
mO preses šefs atbildēj
j^iešana attiecībā tļ
m «emes \izrvvēmli nnoo IIRROO pj
H^edzēta, tomēr tūliņ piebl
If laskaņā ar IRO satvēra
BB atņemt aprūpi tiem, ^
iK^amu iemeslu dēļ atšs
|m Kdu norādīto zemi. i
jjfisljas preses šefs intervil
ļiridija: J>astāv cerība, 1^
iS^iō, izņemot atsevištol
radīsies iespēja emij
Somijā vēl
ārpus dzipitenes Šodit
visās pasaules malās H
0^ 20 zemēs. Redaķr
Ķ vēstuli no tautieša
toijas aemeļos. Viņš i
iliava apkārtnē nav varēl
ļ ļ ļ ^ vā par kādiem dtieļ
iffi, bet somi stāstījuši, ^
ttviešl tur agrāk dzīvoji
i Īli kopš pāris gadiem, lai]
INdIBetu ministrs bija koiņi
"^Mno, viņi nozuduši, — doma
'WJuši Zviedrijas robefc
* jMirliednāts, ka Somijā
. bitt vel dti«n latvi^l^
ļW to noskaidrotu, nodomāji
N5 vasarā apmeklēt vals'
" Utt vidus daļu.
« autors arī pastāsta ps
tovi Soriijas ziemeļu da
te nav viegla. Saimniecīl
m un zemniekiem jāizci
** ciņa ar akmeņainajit
pie kam dažkārt gadi
^vasaras vidū salna noposi
^ Somi tomēr cīņu nei
«arba daba arī viņus paiu
m skarbus un mazruni
ļjifteeii viņi tomēr ir sln
^^vies^īgi. Pret ārzemnie
'*f8akun^ izturas rezervēt
f S K . » e krievus, ne vā
Jr*^8? s^ms šajā zu-
• J"®"" somu t
gPo^m pacienājis, vij
j«katos, ka viss, kai
•*tt te^*"^ labs. ,
1?^ ffhlf!"^*' tuvināšanļ
C*iln5iM \^iJ^$^ janvāri
l«'hB«^«»ooatiempriek.«-i3
3. ^udājušas li
P ^ ^ P ā z i k i v i
S ' t ā s noil
osti
imil
sai
Conj