Bavarijas Latviesu vestnesis, December 7, 1949

              \ 1949. g. 3. decembīt
tonam Cer
m75 gadi
30. novembri
vmU gadus vecs
kara laika prem<ēr«
1 iŗ viena no ievēroja^"
turam pēdējo gadu nf. •
gadiem, dienestu liS
fianos vairākos kara Ž
kietāja romānam. Savus
gadus viņš ar Ueliskr^n
•ākstījis savā Jaunta' aU
mata, kas katram jauniel
Pētu par labāko pamācību.
jScīnās, lai kaut ko sa-un
spēka pilns, Cerčilg
palicis optimists ari vis-ļls
stundās, un pat tad, kad
:aŗa pirmajos gados Angll-
)kUs bija vairāk nekā krl-lōdams
lielisks lunātājs,
ļ[ēr nekad nav Hetojis tuk-js,
bet saucis lietas IstS
!ā 1940. g. pavasari viņS
lei nevarēja pareģot neko
«asinis, darbu, asaras i.n
; pn nesolīja neko nereā-
Sfikajos kara gados,
lis paradokss Cerčila dzIvS
Viņam vajadzēja alkSp-listru
prezidenta posteņa
sava lielākā darba pa-bet
pagājušajos gadu
jau noskaidrojies, ka Cer«
Jisks kara laika politiķis,
pēckara gados Cerčils nav
b€t ar jaunekļa sparu pi^
afc^ulMam problēmSm, it
)iŗ{dinādiims pasauli noboļ-un
ar visu savu krūti le-ļs
par, Eiropas savienotajām
Viņš bija pirmais, kas iz-
'priekškara" vārdu.
:OSTARDOS
imi Ssrajevas tiesa pili si-ra
pret 12 krieviem, kurus
J^egoSanā, sabotāžā un kū-
[Lielākā daļa apsūdzēto ir
savienības pavalstnieki, ka-
'-am piemīt politisks rak-
„Igi, ka prāvu iztiesā tajfi
iS, kura priekšā 1914. gadā
ātāts pret Austrijas troņ-
I, kas izraisīja pirmo pa-
Adenauerg un
.«^«^«^p.Sumachers ceturt-p
garākas abu aizskarto par-
[CSU un SPD pārstāvju ap-
* izlīguši. Kā zināms, Suma-lasļ
Bonnas parlamenta sede
h Adenaueru, izslēdza uz dl-
Im no parlamenta.
jBtreiks Itālija sākās ceturt-
6 no rīta. Komunistu kon-arodbtedrlbu
apvienība la-ipSrtraukt"
darbus tāpēc, «a
' "āni dienām policija sadurs-
1 nošāva divus strādnieKus
^agaidSm neredz vajadzitoas
i kādu jaunu reģionālu paK-
2ās ārlietu viceministrs vm-ķ
piedalījās amerikāņu Tuvo
lo austrumu diplomātu kon-ļAnkarāv
Pēc viceminisra
ļuma, komunisma ekspansija
)ā apturēta.
ra uiirarēja Itāliju futbola
bOO skatītāju un angju tni
bciālistl Londonā bija par
[ar itāliešu negaidīti 1 eU^^
angļi abus vārtus ieguva
fā puslaika pēdējas 15 mi
gadiem Jaunzēlandes s^aj-prtija,
kas visu laiku a|a^
pbas priekšgala, tagad vdj^
(udējusi. Nacionālisti Jg^
llamentā 46 vietas, bet strad
34.
57 vmielmsbai»a
LATVIA
lAtvIan New8paper
«gl^ed ttodfei 6UC0M Clvll
]|M^DivisiOD AutborlsatlOD
ļ ļ ^ ^ UNDP 196. PubUflber
0^ fditor: Valdemārs Lam-
^ggp E0Uogen/N.. Brelte Str.
S ' jprinter: ūngeheuer &
«nīser. Ludvlgsburģ. Kōrner-
I. 10, publisbed twice weekly.
carculation U.000.
lATVIAN NEVVSPAPER
Nr. 115.
Trešdien, 1919. f. 7. dec
Izntt treidienis an tettoienla.
Udevi}s: Utvtolu Centrili Ko.
mtteji. Otlventlt r«daktOTf; V
Lamb^gs: galveni redaktora
vletnl^: M. CuUtlt. Bedik*
tori: BoUtelna. Fr. igali.
J. Jikabsona, B. ĶtseU^ a
Mindenbergs, & RaUtert, L.
Svarcs. Redakdjat adren:
EssUngen/N., Brelte Str.
telefona 1733S.
Boirna nevēlas
armiju
Varingtona spriež par problemātisko Rietumeiropas
aizsardzību-Vāciešiem vel laika diezgan nogaidīt
izdevigSkus noteikumus
Vašingiona (A).^ Pēc prezidenta Trūmena, ģenerāļa Bred-
Bji, ārUetu mintetra Ečesona un FrancUas ārlietu ministra SiLina at-fcSrIotaJiem
paskaidrojumiem, ka rietumnieki nav paredzējuši radit
VidjM armUu, «ivu viedokli šajā jautājumā paziņojis ari Rietumvāci.
jy mtototru prezidents Dr, Adenauers. „Mēs esam noteikti pret jau­nu
vactt annUas radīšanu. Pat ja rietumnieki to vēlētos. Bonnas
parlaments bateotu pret rem litarizācUu. Es personīgi piekristu kara
l^oiibafl ievešanai tikai toja gadījumā, Ja vācieši būtu sastāvdaļa
ietimie^opas kopēja armUV* paskaidroja Dr. Adenauers. Sie Rie-valstsvīra
vardi izraisījuši Londonā, Parizē un Vašingtonā
daudz kometataru. Pirmdienas Izdevumos atrodami norādījumi, ka
Ade&snera paskaidrojums nekādā gadījumā nenozīmē galīgu vācu at-ieftbnos
atkal radīt zināmus bruņotos spēkus.
Valodas par Vācijas apbruņošanu
J(^roj§m negrib rimties. Lai gan
vislabprātāk tiklab angļi, kā arī
amerikāņi im franči par šo jautāju­mu
pilnīgi klusētu, pašreizējais po-
HUstois stāvoklis to nepielaiž. Dr.
Adinauera paziņotais viedoklis ta-diduo
jauna pasaules presei devis'
fepju plaši iztirzāt daudz disku-tSto
problēmu — dot vai nedot Rie-tumvScljai
pašai savu armiju.
Pfl^juSajās divi nedēļās īpaši ASV
rislDŠjtišās konferences un apsprie­des,
kufās ^ c i ā l i s t i sīki un vispu-iģi
analizējuši jautājumu par Rie-tiuneiropas
aizsardzību. Pentagonā—
ASV kara ministrijā ieradās feld-
Jaunas deportācijas
Latvija
lOnchene (A)» — Die Neue Zei-tog
atsaukdamās uz franču licen-oito
Berlīnes laikrakstu Kurier, ziņo,
UpSdējā laikā no Rīgas un tuvākās
i|il|ŗtne& uz Padomju savienību de-fortiti
18.00D latviešu. Kurier šo
iBtonnāciju ieguvis no bēgļiem, ku- fļ telitiējies izbēgt uz rietumiem.
'tMn viņi pastāstījuši, ka pēc kā­das
Neizcēla katastrofas, kurā galu
dAūjuši 28 sarkanarmieši, no tris
tuvfcaji^m ciemiem izsūtīti visi
teildvotāji. Deportāciju dēļ daudzi
latvieši sabēguši 'mežos, kur pievie­nojušies
partizāniem.
nmrials Montgomerijs, kamēr ASV
augstākie militārie vadītāji izlidoja
U2 Ģiropu, lai vienotos par ameri-
Mņu ieroču sadalīšanu Rietumeiro­pai.
Sīm konferencēm sekojušas ap-ipriedes
Vašingtonā, kurās iztirzāta
nerimstošā krievu gatavošanās at-itSt
Austrumvāciju, atvelkot okupā­cijas
karaspēku un nododot līdzši-ōfijos
iarkanarmijas veiktos uzdevu­mus
Austrumvācijas policijai.
Newsweek saviem Eiropas biroju
vadītājiem pēdējā izdevumā uzdevis
«Diegt vispusīgu Vācijas remilitāri-ificijas
apgaismojumu. Vašingtonas
Wn>Ja vadītājs Veintāls raksta:
•Aukstajā karā pēdējo mēnešu bi-lalce
rāda nepārprotamu pārsvaru
Padomju savienības pusē. Rietum­nieku
politiķi un stratēģi jūt, ka vi-
^ novērtējuši Padomju savienības
saimniecisko un militāro spēku pā-
'§k zemu. To pierāda kaut vai tas
tos, ka krievi konstruējuši un ra-atombumbas
veselus 3 gadus ag-y5k
nekā to bija aplēsuši angļi un
amerikāņi. Bet šis ir tikai viens pie-in
§rs. Saimnieciskie lietpratēji at-
«Jst, ka krievi rietumus pārsteiguši
v§l lielākā mērā nekā ar savu atom­bumbu
straujo ražošanas un dzīves
atjaunošanas procesu Padomju sa-
Miris pavesta nacionālais
delegāts prof. Laurinovlcs
Pirmdien 5. decembrī pl. 9 no rīta
Jtos pāvesta nacionālais delegāts
htviešu un igauņu trimdas drau-tom
Vācijā un Latviešu Nacionālās
Padomes kopsapulces priekšsēdis
^nsiņors prof. Dr. Pēteris Laurino-
Vičs.
«Jau pēc atgriešanās no pēdējās
JNP sesijas Imbshauzenā prof. Lau-
'rnovičs jutās nevesels. Pagājušas
'^eļas beigās viņa stāvoklis paslik-f^
ajās, un slimnieku no dzīves vie-
^ Erdingā nogādāja uz prof. Lebses
«feiku Minchenē. Ārsti konstatēja
*magu aklās zarnas un vēdera plē-
^s iekaisumu. Sestdien prof. Lau-
J«iovičam izdarīja grūtu operāciju,
°^ ta, par spīti ārstu pūlēm, viņa
^vibu vairs nespēja glābt. 6. de-
*^bri aizgājēju no Minchenes pār-
^«Ja uz Errdingu.
, " o l P. Laurinovičs dzimis 1902. g.
W. Atobrī Asūnē.
vienībā, Polijā un Bulgārijā. Tajā
pašā laikā Staļina maršali trieciena
tempā izkārtojuši militāros uzdevu­mus
līdz pašai dzelzs priekškara
rietumu mali.. Krievu spēks, īpaši
aviācija un tanku vienības, nepār­protami
uztrauc Rietumeiropas štā­bu
speciālistus.
Kopš abām pusēm ir atombum­bas,
izšķirīgā nozīme piekrīt saus­zemes
karaspēkam un konvencionā-l^
iem ieročiem, kādus lietoja vn
pazina otra pasaules kara laikā.
Lai gan Rietumeiropa pēdējos divi
gados ar Atlantika aizsardzības si­stēmas
izveidošanu, kopēja apbru-;
ņojuma ievešanu, Montgomerija
štābu un atkārtotiem Rietumeiropas
bruņoto spēku manevriem demon­strējuši
pasaulei lielāku aktivitāti
nekā Kremlis jebkad bija paredzē­jis,
Rietumeiropas aizsardzības reā­lā
vērtība pašreiz ir stipri proble­mātiskas
dabas. Sī rudens manevri
Vācijā pierādīja, ka angļu, franču
un amerikāņu štābi neprot savā
starpā sadarboties. Sajā ziņā zīmīga
Ir franču ģenerāļa Delatra de Tasiņi
liecība, ka angļi joprojām nav mb-demizējuši
savu novecojušo 1945. g.
taktiku, negrib vai nevar sadarbo­ties
ar amerikāņiem un nav kaujas
spējīgi. Līdzīga negatīva atsauksme
nāca arī no ASV flotes novērotāT
jiem par Rietumeiropas jūpas spē­ku
manevriem Lamanšas kanāli,
Riskajās līci im Ziemeļjūrā. Rie­tumeiropas
bruņoto spēku flote nav
pašreiz nekas cits kā jauks plāns,
kas nav ticis tālāk par papīru."
Kā aizvien, tā arī šoreiz diplomā­tiskās
aktīvitātes un politiskās plā­nošanas
ziņā savos spriedumos par
vai pret Rietumvācijas armiju pir­majā
vietā iir angji: „Ja mēs gri­bam
izbēgt katastrofai," spriež an-
(Turpinājums 8. Ipp.).
Igauņu Strādnieku
pārstāvis apsūdz
Padomju savienību'
Londona (D). — Jau vairāk nekā
nedēļu Londonā turpinājās 27 valstu
arodbiedrību pārstāvju konference,
lai dibinātu tādu strādnieku profe­sionālo
organizāciju, kas neatrastos
vairs komunistu ietekmē. Pagājušo
sestdien konferences sēdē garāku
runu teica Igaunijas 'arodbiedrību
pārstāvis Johaness Michelsons. Ru­nas
sākumā viņš aicināja brīvās
tautas palīdzēt Baltijas valstīm un
Austrumeiropai. Michelsons norādī­ja,
ka starptautiskās arodbiedrību
apvienības statūtos katrai tautai ga­rantētas
tiesības uz brīvību un paS-noteikšanos.
Baltijas,valstīs un Aust­rumeiropā
valda nepieredzēts pa­domju
terrors. Staļina slepenā poli­cija
vispirms likvidēja turienes
strādnieku profesionālās organizāci­jas
un viņu vietā nodibināja savas
arodbiedrības, kas ir valsts iestādī­jums
un rūpējas vienīgi par strādā­tāju
izmantošanu. Runas beigās Mi­chelsons
norādīja, ka no Austrum­eiropas
katru mēnesi bēg uz rietu­miem
vismaz 15.000 cilvēku.
Prezidenta Ruzvelta
pUnvamieks nodevis ato
bumbu laievie
ierikanu lidotājs apvaino Hariļu Hopkinsu
. valsts noslēpumu izpaušana
V a š i n g t o n a (D). - Afrikait
ASV lidotlMs m^ors Jordans kādam
amerikāņu raidit&jam snleftaji in-tervijft
sestdien pa&kaldroja, ka ne­laiķa
preddenta Ri\iveltā ttiticn>ās
persona un pilnvarnielis Harijs Hop-kins
nodevis Maskavai atombumbas
noslēpumu. Slepeni dokumenti un
materiāli nogādāti us IPadomJu sa­vienību
amerikāņu lidmailnls, ko
krievi saņēmuši us nomas un aisdo-šanas
Uguma pamata. ASV atom-eneni^
as komisijas priekisēdis senā­tos
Mekmahons uzdevis pārbaudīt
Jardana sensacionālos apgalvojumus
un ievadīt izmeklēāanu*
Intervijas sākumā majors Jordans
paskaidroja, ka 1943. gadā Harijs
Hppkins viņam uzdevis nogādāt uz
Padomju savienību „cik vien iespē­jams
steidzami divus urāna sūtīju-
Vairojas liecības par koncentrā­cijas
nometnēm Pad. savienībā
FRANČU PUBLICISTI IEROSINA DIBINĀT KOMITEJU, KAS NO­SKAIDROTU
IESLODZĪTO LIKTENI
Parīze (E). — Pazīstamais franču
kreisā virziena rakstnieks un publi­cists
un France-Tireur atbildīgais
redaktors Dāvids Rusē Figaro Lit-teraire
pirmajā lappusē publicējis
plašu rakstu, kupā aicina dibināt
īpašu komiteju, lai izmeklētu ap­stākļus
Padomju savienības pie­spiedu
darba nometnēs. Rusē pats
labi iepazinies ar koncentrācijas no­metnēm.
1943. g. viņu apcietināja
Gestapo un nosūtīja uz Vāciju. Rusē
tika brīvībā vienīgi pēc Vācijas ka­pitulācijas.
Franču publicists ir ne­samierināms
fašisma un totalitāris­ma
ienaidnieks.
„Es griežos pie visiem politiska­jiem
ieslodzītajiem, bet īpaši pie
divām franču ieslodzīto organizāci­jām
un visiem tiem, kas vēlas kaut
ko darīt taisnības labad," raksta
Rusē. „Liecības par piespiedu dar­bu
nometnēm Padomju savienībā ar
katru dienu vairojas. Tie ir doku­menti,
ko publicējuši visu partiju
un novirzienu poļi, vācu un citu
tautu komunisti, žīdi, kā ari agrākie
NKVD aģenti, kuriem* laimējies iz-
Pirmā pret Maskavu
KRIEVU DIPLOMĀTI - SPIEGU ORGANIZĀCIJAS KODOLS
Sarajeva (C). — 1. decembrī Bos-nijas
galvaspilsētā Sarajevā tautas
tiesā sākās prāva pret 12 Padomju
savienības pilsoņiem, kas Maskavas
uzdevumā Jugcslavijā izveidojuši
spiegu un sabotieŗu organizāciju.
Tiesai sākoties, divu apsūdēto trūka.
Galvenais spiegu organizācijas va­donis
Ņekļudovs bija dažas stundas
pirms tiesas sākšanās cietumā pa­kāries.
Pretstatā Maskavas rīkota­jām
prāvām, Tito lielais process pret
Padomju savienības pilsoņiem rada
gluži citu ainu. Apsūdzētie neatzī­stas,
liedzas un ļoti veikli aizstāvas.
Prāva turpināsies visu šo nedēļuun
spriedums sagaidāms pēc U dienām.
Ar Sarajevas prāvu pirmo reizi
kopš lielās Kanādas spiegu afēras
atklātībā tiek diskutētas Maskavas
metodes pastāvošo iekārtu graušanai
un informācijas iegūšanai pa ceļiem,
kas nekādi nav savienojami ar starp­tautiskiem
legalitātes principiem. Vi­si
10 apsūdzētie bijušie baltkrievi,
kas 1945. gadā pieņēmuši Maskavas
piedāvāto padomju pavalstniecību un
palikuši Jugcslavijā. Kā no pirma­jām
trim prāvas sēdēm redzams, gal­venā
spiegu tīkla organizētajā bi­jusi
padomju sūtniecība Belgrade.
Otrs lielākais centrs nelegalistiem
bijusi oficiālās krievu ziņu aģentū­ras
TASSa pārstāvniecība. TAbba
korespondents Latiševs 2 mēnešus
pirms Sarajevas prāvas sākšanas at­stāja
Jugoslaviju. ļ_
Interesants apstāklis, kaš labi ra­da
padomju izlūkošanas dienēs u
mentalitāti, ir tas fakts, ka no 10
apsūdzētajiem 8 ir bij. cara Ochra-nas
un vācu Gestapo aģenti. Viens
no Uem, kāds cara armijas kapt^ei-m^
s, savā laikā Deņikina pretizluko-šanas
dienesta uzdevumā 6 mēnešus
medījis pašu Ļeņinu, lai izdarītu
pret viņu atentātu. Tas tomēr nav
traucējis Latiševu viņu pieņemt un
uzticēt organizēt sazvērestību pret
Tito.
New York Herald Tribune Belgra-des
konrespondents Gastons Kob-lencs
ziņo no Sarajevas par vidi,
kādā prāva risinās. Pārpildītajā tie­sas
pilī virs galvenā prokurora Jo-hanoviča
galvas karājas gan liela
komunistu sarkanā zvaigzne, bet tās
vidū sirpja un āmura vietā ievietota
Tito seja. Paši apsūdzētie, lai gan
cietumos pavadīti S mēneši, atstāj
spirgtu un svaigu iespaidu. Pirma­jā
dienā tiesā nolasīta apsūdzētā Ņe-kļudova
zīmīte, ko tas pirms pakār­šanās
rakstījis Ņekļudovs, kas bija
krļevu pareizticīgo galva Belgrade,
visos noziegumos atzīstas, slavē labo
izturēšanos pret viņu cietumā un uz­aicina
pārējos apsūdzētos „atmaskot"
Staļina spiegus Jugoshvijā.
Procesā atklājās ari Tito slepenās
policijas metodes. Bijušās OZNAs
vietā tagad tā saīsināti saucas UDBA
un darbojas „pēc labākajām meto­dēm,
ko mēs esam varējuši pielaikot
no Čekas, Gestapo un Intelligent
Service atzinumiem." Prokurora rī­cībā
atrodas nevien sīks pārskats par
pašu apsīidzēto darbību, bet arī iz-smēlēji
ziņojumi ar visiem vārdiem,
datiem un notikumiem Pariomiu sa­vienības
diplomātiskajās pārstāvnie­cībās.
Apsūdzības rakstā konsta­tēts,
ka galvenie vainīgie Sarajevas
prāvā nesēž vis uz apsūdēto sola,
bet atrodas drošībā vai nu Maskavā,
vai ekstcrritori^lajā padomju sūt­niecībā
Belgrade.
bēgt. Neviens cilvēks nevar paiet
garām šfm liecībām, tās neizlasījis.
Ļaudis pārņem tādas šausmas, ka
pat grūti ticēt, ka tādi apstākļi va­rētu
valdīt Padomju savienības pie­spiedu
darba nometnēs."
Raksta turpinājumā Rusē pastā­sta
sīkāk par Gulagu (padomju kon­centrācijas
nometņu pārvalde. Red.),
kas paraksta ar valdību līgumus par
darba spēka vervēšanu, pie kam
ļaudīm paredzēta parastā atlīdzība.
Praktiski ieslodzītie saņem tikai
grašus. Tādā kārtā Gulags nopelnī
ndlzīgus līdzekļus. Ieslodzīto dzīve
koncentrācijas nometnēs norit pēc
zināmas likumības — pārvalde un
uzraudzība atrodas kriminālistu ro­kās.
Ieslodzītie grupējas no dažādām
šķirām: tur ir zemnieki, kas preto­jušies
kollektīvizācijai, fabriku strād­nieki,
žīdi, kas novirzījušies no par­tijas
ģenerāllīnijas un okupēto zem­ju
iedzīvotāji. Rusē saka, ka pasau­lei
ir tūkstošiem liecību, kādos ap­stākļos
ieslodzītajiem jādzīvo un
jāstrādā. Koncentrācijas nometnes
tagad neatrodas tikai aiz polārā loka
vai Sibīrijas taigās. Tās pievirzīju­šās
pavisam tuvu Maskavai, Ļeņin-gradal,
Kuibiševal un Baku.
„Es ierosinu dibināt īpašu komite­ju,
kurā Ieietu tikai agrākie koncen­trācijas
nometņu ieslodzītie,** raksta
Rusē. „Mums ir prakse un mūs ne­varēs
apmānīt. Nepietiek, ja mēs pa­saulei
pasakām, ka Padomju savie­nībā
koncentrācijas nometnes pastāv.
Tas jāpierāda. Pēc šādas komitejas
nodibināšanas vajadzētu gādāt, lai
Padomju savienība atļauj pārbaudīt
apstākļus uz vietas. Tā Maskava pa­saules
priekšā varētu reabilitēties.*
mus'*. Majoram radušās aizdomas, ka
Hopkins nodod krieviem valsts no­slēpumus.
Jordans toreiz bijis stado*
nēts Grit Fellas lidlaukā MontanlĻ
no kurienes uz Padomju savi«:Ā^u
pāri Perbenksal un Aļaskai ildojuil
amerikāņu supercietokšņi. Lai Im»
kotu Hopkinsa rīcībai, Jordans rak«
stljls dienas grāmatu, kur sīki atsl*«
mējls visus sūtījumus. Majors novē^
rojls, ka padomju virsnieki lidmaiN
nās ņem līdzi lielus saiņus. Vienreii
viņš devis rīkojumu atvērt kfida pa­domju
pulkveža koferi. Par lielu plār-steigumu
Jordans atradis tur veselu
gubu te^hnisku zīmējumu, plfinu un
dažādu kopiju no ASV ārlietu mi­nistrijas
dokumentiem Visiem tiem
papīriem bijusi nogriezta virspuse,
kur parasti atrodas atzīmes „slepe-nl**.
Pēc šī gadījuma padomju pulk«
vedis Ilgāku laiku sarunājies pa te­lefonu
ar Hopklnsu. Majors Jordan»
tad saņēmis rīkojumu no Vašingto­nas
neaizkavēt nevienu sūtījumu ui
Padomju savienību.
Kādā citā gadījumā Jordans kon­statējis,
ka viens padomju vin-nleks
transportējamo mantu sarak­stā
bija atzīmējis urānu. Citreiz, ixp
kontrolējot krievu bagāžu, uz viena
dokumenta atradusies atzīme: „Ple-cas
pēdas biezs svina mūris un ūdeni
neitronu pārbaudei." Par saviem i^e-redzējumlem
Jordans nekavējoties
ziņojis uzraudzības iestādēm un ie­sniedzis
policijai dienas grāmatu^
Majora Jordana liecību netleSl w>-
stlprlna ari amerikāņu ķīmisko fao*
riku direktors Poters; 1943. gadfi k§^
das Ņujorkas firmas uzdevumā viņi
nosūtījis padomju militārajai ndsijal
Grīt Failā 800 kg urāna oksīda un
250 kg urāna nitrāta.,
United Press pārstāvis ziņo, ka
majors Jordans ļāvis viņam ieskatī­ties
savā dienasgrāmatā, kur sīki at­zīmēti
datumi, kādi uz Padomju
savienību nosūtīti slepenie doku?»
menti, un ari lidmašīnu numuri, ar
kurām tie vesti. Padomju virsnieki
savus saiņus parasti apzīmējuSi par
«diplomātisko bagāžu" un nav ļāvuši
atvērt Jordana dienasgrāmatā mi­nēti
ari divu augstu ārlietu ministri­jas
ierēdņu vārdi, kas kopā ar Hop­klnsu
nodevuši krieviem dokumen­tus
par amerikāņu atombumbu. Pēc
zināmas vilcināšanās majors UP pār­stāvim
ļāvis ieskatīties ari tai lap­pusē,
lūdzot vienīgi pagaidām nepub­licēt
šos vārdus.
Majora Jordana ziņojums radijll
lielu satraukumu Vašingtonas oficiā­lajās
aprindās. Vairāki laikrakstu
pārstāvji norāda, ka par atombum­bas
noslēpumu Izdošanu Padomju
savienībai pirms gada runāja ari
tautas pārstāvju nama loceklis Džoni
Mekdovels. Amerikāņu atklātība ta­gad
ar lielu interesi gaida senatora
Mekmahona ievadīto izmeklēšanu.
V ^ -
DP augsta komisāra mītne biis Zeneva
Ņujorka (F). — Apvienoto nāciju
pilnsapulce sestdien ar 37 balsīm
pret 7, 13 atturoties, nolēma nodibi­nāt
īpašu augstā komisāra posteni,
kas pārzinās pārvietoto personu lie­tas
pēc tam, kad darbību būs bei­gusi
IRC. Augstā komisāra mit<&klis
atradīsies Zenēvār. Viņa uzdcvilimos
ietilps DP tiesiskā aizsardzība, ap­rūpe,
emigrācija un to personu re­patriācija,
kas vēlēsies atgriezties
mājas. Augsto komisāru pēc UN ģe­nerālsekretāra
Trigves Li priekšli­kuma
ievēlēs nākamajā gadā pilnsa­pulce.
Priekš bal.<J0šanas Baltkrievijas
pārstāvis no jauna apvainoja rietu­mu
demokrātijas, ka tās kavē pār­vietoto
personu repatriāciju un iz­manto
viņas par lētu darba spēku.
Viņam atbildēja britu delegāts, no­raidīdams
visus apvainojumus un
uzaicinādams Padomju savienības
pārstāvjus apmeklēt Lielbritāniju, lai
uz vietas pārliecinātos par DP stā­vokli.
„lespējams, ka pēc Šī apmek­lējuma
arī mums atvērsies Padomju
savienības durvis, lai mēs varētu
pārliecināties, kā klājas turienes
strādniekiem/* Runas turpinājumā
britu delegāts norādīja, ka DP ne­vēlas
atgriezties mājās, lai viņus ne­piemeklētu
tāds pats liktenis, kā io
cilvēku tuviniekus, draugus un pa­ziņas.
Pēc 3 mēnešu uzturēšanās Rietum-vācijā,
Austrijā un Itālijā Vašing­tonā
atgriezies prezidenta Trūmena
pilnvarotais DP lietās Ugo Kārusi.
Preses pārstāvjiem viņš paskaidroja»
ka pārvietoto personu emigrācija no­rit
labvēlīgi. Savienotajās valstīs
līdz šim jau ieceļojuši 110.000 DP.
Katru mēnoM uz Kanādu un Austrā­liju
dodas vairāki tūkstoši pārvie­toto
personu.
CECHU BĪSKAPI ATKĀRTOTI
PROTESTĒ
Vatikāns (E). — Vatikāna raidītājā
.sestdien nolasīja čechu katoļu bīs­kapu
jauno protestu, ka<? iesniegts
komunistiskajai valdībai 17. novem­bri.
Augstie garīdznieki atkārtoti de­klarē,
ka jaunais baznīcu likums ru­nā
protī cilvēka tiesībām un brīvī­bai.
,Ja valdība turpina.*; baznīcu ap­spiest."
Saka b'skapi, „Ccchoslova-kijā
netrūks cilvēku, kas būs ar mie­ru
visu upurēt Dieva likumiem un
reliģiskai brivfbai."
n
h
h i
I-m
o
n
u
a
5
t
r
I
1
2
f
I
I