Bavarijas Latviesu vestnesis, December 7, 1949

              a ATVIJA Trešdien, 1949. g. 7. decembrī.
P
P
m
1
mi--.
I;'
p
', tmUUm (D). — Svētdien britu ra-
^0 BBC krievu valodā uzsāļ^a raidi-jOSļļltt
sMju, kurā uzstājās 'agrākie
iftrkimannieši, kas pārbēguSi uz rie­tamie
Pirmajā raidījumā runāja
Udi Jauns ukrains, kas līdz 1949. ģ.
.IMdāJa piespiedu darbos Vācijā un
amerikāņi pēc kapitulācijas izde-
1^ PUdomJu savienQ)al „Mani tūdaļ
iļmuca armijā. Visus Sos 4 gadus es
f^!ido0 dažādos garnizonos Aust-
IrlusvicIJā. iSBn un maniem biedriem
iMi^ dOrfia acis lielā starpība starp
]nuļk>mju savienības un tejienes dzī­vei,
apstākļiem. Mēs visi sapratām
melīgo padomju prodļgandu, kas
fludinfija/ka ļaudfm laSi klājas vie­g
l i Krievijā, bet citur valda bads
1^ beztiesības. To saprata ari Jaunie
' i i , kas dadmušl 1928. g. un kas
alsfi^ti apmācībām uz Aust-
^Iciju. Pēc ilgākām pārdomām
nedoma bēgt, lai atgrieztos Pa-itnsiju
savienībā tikai tad, kad tur
f^ķ nevaldīs komunistu terrors,"
lioķetdz. savu stāstu Jaunais ukrainis.
AMERIKAŅJ GATAVI ATSTĀT
KOMUNISTIEM FORMOZU
CANGKAtSEKS ATKAL VIRSPAVĒLNIEKSKRITUSI CUNGKIN-GA
UN CENGTU
I
Hongkonga (B). — Maršals Cang-kaišeks
atkal uzņēmies visu nacio­nālās
Ipnas bruņoto s p ^ vifspa-vēbiieclbu.
Kacl pagājušo piektdien
krita nacionālistu līdzšinējā galvas­pilsēta
Cungkinga, valdība par Jauno
galvaspilsētu izsludināja Cengtu, ko
pirmditti Jau aplenca komunistu uz­brukuma
kolonna. Ķīnas nacionāli­stu
valdības galva prezidents l i t -
sungjens tanī pašā dienā izlidoja uz
ASV, ,4ai glābtu savu galīgi sabru­kušo
veselību". Vašingtonā Cung-ķingas
un Cengtu krišanu apzīmē
par pēdējā cēliena sākšanos ^nfi un,
kā New York Herald Tribune ziņo,
amerikāņu stratēģi paredz ari For-mozas
salas krišanu tuvākajā laikā.
Tāpt kā pasakā par lapsu un skā­bajām
vīnogām, ari amerikāņi tagad
paziņojuši, ka viņi Formozas salu
«neuzskata par stratēģiski svarīgu*'.
Ar to ASV miHtārie vadītāji darī­juši
zināmu savu viedokli, ka ASV
CangkaiSeka pēdējo bastionu Ķīnas
ūdeņos neaizsargās. New York He­rald
Tribune korespondents Bigarts
fionna neveļas vācu armiju
(Turpinājums no t Ipp.).
Ifj. t
mm
Bŗličtu ministrijas vadītājs per-faoas,.
ntad mōsu pirmaJiemA uzdevu-
'tBma jabfitr^pārliednāt krievus, ka
ijr savām līdzšinējām aukstā _kaŗa
īlirtodēm viņi ]
fftq?ti(tfi tikai
fl^uus tikpat
oi^tiigs Eiropas nākotnei ir tikai
IrifltāĀis^^ 1 ^ pirmkārt, sausze-mjk
armiju stiprums. Francija Jo-
Ittojfim ir; vēja un neapbruņota.
Gandrīz visa tās regulārā armija at-ifOdas
Inddjdrnā. Bez tam franču ka-jiklauslba,
ir pārāk īsa, lai dotu
plefiacamiu skaitu sagatavotu kau-jļai
vienību. Udzigs stāvoklis ir ari
muma' pašiem. Angļu armija izkai-llta
no Suecas līdz Honkongai. Bie-f
oeiropai tādēļ atrisinājums slēp-tikfid
gudrā un saprātīgā vācu
iO^i spēka un bruņošanās *ūpnie-flbaļ
iesaistīšanās , Bietumeiropas
ilbiardzibai. Vāciešiem Jādod atkal
ieiļpēja sveicināt uniformas un so-
Jtit Ja mēs kontrolējam un nedo­dam
tieni tankus, smago artilēriju
m lidmašīnas, mums katrā laikā
-visas garantijas, kSdas nčple-
S i i i t e i n*8u^1^ Bie-
: Itonvidjti varētu atļaut tU^^ orga­nizāciju
līdzīgu tai, kādu tā sau-e#
od reichsvēra veidā nodibināja
iMiarlUsfon Sēkts pēc pirmā pa-laiiIiMi
kaŗiu'' /
VaHngtoriā pašreiz politiska plā-iMļtBJt
spriež, ka, pēc maršala Roko-iovska
Iecelšanas par Polijas bru­kto
sp^u vir^avēlniekū, krie-
II n&as vairs nestāv ceļā viņu
^ti realizēšanai par okupācijas
itļ{)ēka atvilkšanu no Austrum-
[Jas. Vi9as krievu divīzijas tad
: VAI VISINSKIS UZKAVĒSIES
ŅUJORKA
'Ņujorka (B). — UN kuluāros jau-nlkā
sensficija ir Višinska negaidītā
kavēšanās atstāt Ņujorku. Pēc tam,
atradīsies Polijā tūlīt aiz Oderas,
nepilnus 100 km austrumos no Ber­līnes.
Siem angļu un amerikāņu pres'^s
spriedumiem jāpievieno pašu vācie­šu
viedoklis. Neraugoties už Bon-nas
pašreizējās vadības paskaidro­jumiem,
augošais vācu nacionālisms
Istezubā bruņotos spēkus grib. Dr.
Adenauera paskaidrojumi tikai at­bilst
taktiskajiem apsvērumiem, ko
jau pirms gada deklarēja Dr. Sū-machers:
„Mēs esam par vājiem,
lai atļautos' uzstādīt tikai dažas di­vīzijas.
Ar to mēs nekā praktiski
nebūtu panākuši." Bet vācieši neat­stāj
nekādas šaubas par to, ka viņi
labprāt paši nodrošinātu savu dro­šību,
ja tp nespēj angļi un franči.
Bonnas parlaments tikai nevēlas
pielaist pārsteidzīgu rīcību, kas sa­maitātu
lēnām atgūto vācu prestižu
starptautiskajā forumā. Tā ari sa­protams
Dr. Adenauera paskaidro­jums,
kas galvenokārt domāts fran­ču
nomierināšanai.
ll^ļbiļņiM padomju kontrolētajā
Berlīnes raidītājā sākušās pirms da­lām
cienām. Lidz šim no ^ r b a at­laisti
vairSk nekā 100 ierēdņi, ka;
dzīvo rfetumu sektoros un nav SED
biedri. No 1500 nodarbinātajiem par­tijā
sastāv tikai 30 ptoc.
piemetina, ka arī ASV ārlietu mi­nistrija
līdz ar to sagatavota norak-sUt
Cangkalš^a valdību pilnīgi zau­dējumos
un orientēties uz komunistu
atzīšanu.
Sim apvienoto ģenerālštābu vie­doklim
jau pirmdienas preses ko­mentāros
radās stipra pretreakcija.
Japānas okupācijas spēku priekš­nieks
ģen. Mekartūrs senāta militā­rajai
komisijai paziņoja, ka viņš ne­pievienojas
ģeh. Bredlija uzskatam
un atzīst F'ormozu par stratēģiski
svangu punktu amerikāņu interesēm
Klusajā okeānā. Ja Formozas sala
nonāktu komunistu rokās, ar to būtu
apdraudētas amerikāņu bāzes Oki-navā
unFilipInās. Komunisti no For­mozas
tad varētu sākt uzbrukumus
ari pašai Japānai.
Vašingtonā valdošais noskaņojums
tomēr liek sagatavoties Ķīnā uz vis­ļaunāko.
Kā AP un UP korespon­denti
ziņo, ķīniešu armijas pēc Cung-kingas
ieņemšanas nekavējoties de­vušas
tālāk \iz Tibetai m Indoķīnai
pieguļošajām Jinānas un Kvangsi
provincēm. Sajās abās provincēs jau
darbojas komūilistu partizāni. Mili­tārie
novērotāji paredz, ka pēdējās
nacionālistu armijas divīzijas tuvā­kajās
dienās Jinānas provincē ie­lenks
un arī labi aizsargātā Kvangsi
province, ko līdz šim dēvēja paŗ
CangkaiSeka pēdējo fortu. kapitulēs.
Ķīnas centrālā ziņu aģentūra vēstī,
ka CangkaiSeka ģenerālis . Majings
s'asaucis visus savus komandierus im
tiem noprasījis, vai viņi vēlas tur­pināt
ksJpoSanu nacionālistu valdībai
un aizstāvēt Jlnānu, vai ari „par la­bu
kopības interesēm savus posteņus
uzdot".
Vašingtonā saņemtas ziņas, ka ap­cietinātais
amerikāņu konsuls Muk-denā
līdz ar saviem darbiniekiem
pagājušo trešdienu uzsācis ceļojumu
uz piekrasti. Tālākas amerikāņu
apcietināšanas pagaidām nav notiku­šas
un Vašingtonā to xizskata par
zīmi, ka komunisti vēlas atvieglināt
savu stāvokU, lai t>dnāktu oficiālo
komunistiskās Ķīnas atzīšanu Bal­tajā
namā. Prezidenta Trūmena pre­testība
ārlietu ministram Ečesonam
komunistu atzīšanas jautājumā, pēc
NBC korespondenta informācijas,
esot panākusi to, ka Ečesons arī no­lēmis
„neatzīt komunistisko Ķīnu,
clķ Ilgi vien iespējams". Amerikāņi
domājot, ka pilnīgi pietiktu, ja angļi
vieni p^ēi «tzītu Ķīnu. Ar angļu pa­līdzību
tad arī amerikāņu diplomāti
varētu uzlabot savu stāvokli im pa­mazām
atgūt prestīšu, kam komuni­stu
izturēšanās situsi smagu robu.
Ciliaknss pilnīgi
pagriezis muguru
komunistiem
Londona (E). — Britu strādnieku
kreisā novirziena deputāts Clllakuss,
kas līdz šim bija pazīstams kā liels
Padomju savienības draugs, paziņo­jis,
ka viņš izstājas no tā saucamās
Britu miera komitejas. Sī organizā­cija
atrodas pilnīgā komunisma ie­tekmē
un pēc Maskavas norādīju­miem
nodarbojas tikai ar padomju
propagandu. Britu presē publicētajā
paskaidrojumā Clllakuss norādījis,
ka viņš nevar Ilgāk sastāvēt tādā or­ganizācijā,
kas rīkojas divkosīgi.
„No vienas puses, miera komiteja
cīnās pret angļu un amerikāņu im­periālismu
un auksto karu. No ot­ras
puses, tā pati apkaro Jugosla-viju
un aicina turienes iedzīvotājus
sacelties pret maršalu Tito." Cllla-kusa
nelaime sākās ar to dienu, kad
viņš apmeklēja Belgradi un satikās
ar maršalu Tito. Atgriezies Londonā,
viņš atzinīgi «izteicās par valsts at­jaunošanas
darbu Jugoslavljā. Mas­kavas
acis tā bija liela ķeceriba. Lai
gan Clllakuss bija liels krievu draugs,
padomju prese sāka pret viņu kaŗia-gājienu,
nosaucot to par imperiāli­stu
un kapitālistu algotni.
*
40 stundu darba nedēļa īpašā Ie­sniegumā
UN sociālo lietu komisijai
pieprasa ievest visā pasaulē ameri­kāņu
arodbiedrību apvienība AFL,
Bez tam AFL ierosina apsvērt iespē­ju
arī par 30 stundu darba nedēļu,
jo pasaule atrodas jaunas ekonomis­kas
revolūcijas priekšvakarā, kad
cilvēku darba spēku aizstās elek­troni.
Orkāns Rietumvācija
Minohene (F).--Svētdlenas priekš­pusdienā
Ziemeļjūrā, Baltijas jūrā
un visā Zlemeļvācljā plosījās ārkār­tīgi
spēcīga vētra, kas vietām līdzi­nājās
orkānam. Gandrīz visur vēja
ātrums pārsniedza 100 km stundā.
Hamburgā, Ķīlē, Kukshāfenā; Min-chenē
un Berlīnē sagāztas ļoti dau­dzas
mājas, pleikām zem drupām
aprakti vairāki cilvēki. Relnas-Mai-nas
lidlaukā jau sestdienas pieva­karē
pilnīgi pārtrauca visus lidoju­mus.
Vissmagāk vētra piemeklējusi
Ziemeļvāciju. Hamburgā sagruvls
jaunais radlomasts un vairāk nekā
130 māju. Uzraudzības iestādes no
ļoti daudziem namiem evakuēja ie­dzīvotājus.
Kukshāfenā vētras dēļ
ostā ūdens pacēlās 2 metri virs nor­mālā
līmeņa, pārpludinot apkārtējās
ielas. Minchenes raidītājs brīdināja
autobraucējTiš nedoties ceļā, jo vētra
daudzus automobiļus burtiski nopūta
no šosejām*
solidāristi, neovlasoviesi...
Krievu emigrācijas galvenie novirzieni
ā krievu dēlē­na
tuvākie pa-
1
kad pagājušajā nedē
gftcijas vadītājs un vi
Sgt bija jau rezervējuši kabīnes uz
mn tvsļikoņa Mauretanla, Vlšlnskis
podiņi paziņoja, ka viņš savu aiz­braukšanu
pagaidām atliekot. Tam
p«r iemeslu viņš uzdeva krievu de­legāta
Maļika saslimšanu. Angļu pār-stSvis
Hektors Meknīls, kaspēcvai-rlku
nedēļu pdltlsko asprātību div­kaujas
ar Vlšlnskl ar lielām grūtī­bām
sagādāja krieviem kabīnes uz
angļu Mauretanlas, žurnālistiem at-dnles,
ka viņš Višinska palikšanu
pagaidām neizprotot.
Vācu ziņu aģentūra DPD, atsauk­damās
uz britu licencēto Telegraf
am Montag. topretim vēstī, ka VI-iltoskts
Ņujorku atstās lidmašīnā jau
Scmedēļ un atceļā uz Maskava uzka-vf
sies dažai dienas Berlīnē. Agrā­kajā
Vācijas galvaspilsētā viņu sa­gaida
trešdien.
DAŽOSTARDOS
S.OM i^deSa alzfl^uSi bojā kata­strofā,
kas pirms kāda laika notikusi
urfaa raktuvēs Auē. Pirmo Informā­ciju
par šo briesmīgo nelaimi snie­dza
Aues pilsētas vecākais Johan-n
w Heincs, kas izbēga uz Rietum-b^
ilnl. Ziņu par nelaimi apstiprina
kāds izbēgušais ogļracis. No viņa
lachtaš vien izvesti 250 līķi. Pa­domju
okupācijas iestādes katastrofu
ndliedZt Bpg&lvodamas, ka noticis ne­liels
sprādziens, kas prasījis dzīvību
tikai 19 ogļračiem.
^ 4 t ^ V i l ^ ^ ^ ' ^ kongresam
IzitUhil ptezidents Trūmens, kas pa­vada
atvaļinājumu Flotidā. Pir­mais
no tiem Ir gadskārtējais pār­skats
par ASV rsaimnlecību, bet abi
pārējie aptvers riņoļumu par Savie­noto
valstu Iekšpolitisko un ārpoli­tisko
stāvokli.
Pirms kāda laika atzīmējām mū­su
laikrakstā (5. 11.), ka A. Kerens-kls,
boļševiku gāztais Krievijas
premjers, atkal runā par «vienotu
Krieviju", bet 19. novembra numu­rā
ievietojām krievu emigrantu
laikraksta Posev rakstu, kura au­tors
A. P. Stoļīplns aicina Baltijas
tautu pārstāvjus atklāti izteikties
par attieksmēm un sadarbību ar
krievu valsti, kad tur būs gāsta ko­munisma
vara. Mums šobrīd nav
zināms, kāds un vai vispār kāds sa­kars
ir starp februāra revolūcijas
premjera Kerenska aktivitāti un
pirmsrevolūcijas premjera Stoļīplna
dēla aicinājumu, bet pagaidām
esam mēģinājuši sakopot mūsu rī­cībā
esošo Informāciju par krievu
emigrācijas sastāvu, tās nogrupēju­miem
un mērķiem.
Pats Kerenskis pag. gadā aprēķi­nājis
(American Magazine, August),
ka Vācijā un Austrijā toreiz dzīvo­juši
ap 250—300.000 „bijušo padom­ju
pilsoņu". Sis skaits šķiet pārāk
liels: K. būs pieskaitījis ari Balti­jas
valstu, Ukrainas un citus ne­krievu
bēgļus, tāpat kā savā rakstā
viņš Krievijas territorijā Ietilpina
Ukrainu, Latviju, Igauniju un Lie­tuvu.
Krievu emigrantu vairākums
Vācijā ir kara laikā darbos atvestie,
rietumos palikušie blj. kara gūstek­ņi
un pēdējo gadu dezertieri no
sarkanās armijas. Zūrcher Zeltung,
kas arī interesējusies par krievu
bēgļu dzīvi Rietumeiropā, spriež
(30. 10.), ka politiskā ziņā šī bēgļu
masa vēl pilnīgi neizglītota, kaut
tās vidū daudz padomju jaunās in­teliģences
pārstāvju. Liela daļa šo
jauno emigrantu nonākusi veco
krievu emigrantu reakcionāro orga­nizāciju
Ietekmē, bet visai masai kā
tādai vēl ļoti neskaidra politiska
orientācija. Vienīgais, kas šos cil­vēkus
satur kopā, esot naids pret
necilvēcīgo padomju iekārtu. Ve­cajai
emigrācijai jauno emigrantu
parādīšanās radīja daudz un dažā­das
problēmas, un pie tam laikā,
kad tās kādreiz izcilā organizato­riskā
uzbūve bija pilnīgi dezorga­nizēta.
Jau pirms otrā pasaules kara ve­co
emigrantu politiskajā darbībā
bija iestājies manāms sastingums.
Pateicoties saglabātiem līdzekļiem,
kaut cik pulsēja vairs vienīgi garī­gā
un kulturālā dzīve. Hitlera dik­tatūras
laikā apsīka arī visa kādreiz
rosīgā krievu sabiedriskā dzīve
Berlīnē, Prāgā un Parīzē. Laikraksti
apstājās, archīvus un bibliotēkas
apķīlāja un izputināja. Demokrā­tiskie
un. sociālistiskie elemen% at­stāja
Eiropu un meklēja patvērumu
Amerikā. Pēc kara vairāki tūkstoši
veco emigrantu izlīga ar padomju
varu un saņēma padomju pavalst­niecības
dokumentus. Da a aiz­brauca
uz veco dzimteni, bet tie,
kas ar savām jaunajām ārzemju pa­sēm
kabatā palika Riet^jmeiropā,
loģiski vairs nav ieskaitāmi to cīnī­tāju
skaitā, kas par savu mērķi uz­stādījuši
Krievijas atbrīvošanu no
boļševlsma. Tā nu iznācis, ka po­litiski
kādreiz visai dz5vās, vecās
emigrācijas vietā tagad faktiski ir
ģenerāļi bez armijas, kas cīnās par
jaunās emigrācijas dvēselēm.
Sajā cīņā par dvēselēm devušies
kā vecie krievu monarchisti, tā rie­tumu
paveida demokrāti. Pēdējo
stāvoklis samērā grūtāks, jo, kā jau
teikts, to darbības centrs kara laikā
no Eiropas pārsvēries uz ASV. Vā­cijas
un Austrijas DP nometnēs vi­ņu
balss skan vienīgi retos referā­tos,
jo līdzekļu trūkuma dēļ tie ne­var
savus cilvēkus bieži sūtīt pāri
okeānam. Daudz labāk §inī ziņā
nostādīti labā spārna ideologi, kas
palikuši Vācijā. Šveices prese, kas
plašāk iztirzājusi šīs konkurences
cīņas, nākusi pie pārliecības, ka
politiski neizglītotie jaunie emi­granti
tieši šī iemesla dēļ savā vai­rumā
nokļuvuši reakcionāro deolo-ģlju
pavadā. Vācijas amerikāņu
joslā dominējot monarchisti bet an­gļu
joslā tā sauktie solidāristi. Pē­dējie
savā laikā sirnoatizējuši vācu
nacionālsociālistiem, bet tagad savā
programmā izdarījuši dažas korrek-tūras.
Tie, piemēram, vairs nepra­sa
jaunu autoritāru režīmu komu­nistu
diktatūras vietā, bet nometņu
vēlēšanās tomēr bieži bloķējoties ar
monarchlstiem pret demokrātiem.
Monarchistu centrs atrodas Min-chenē,
bet solidāristu vadība Ham­burgā.
Minchenes monarchistu grupa
pērn gribēja tuvoties krievu sociāl­demokrātu
un sociālrevolūdonāru
centram Amerikā, ierosinot kopējas
emigrantu organizācijas dibināšanu
Krievijas atbrīvošanai. Sociālisti
no sadarbības ar monarchlstiem at­teicās,
kaut gan arī viņiem vēl nav
noteikta plāna par nākošo Krievijas
iekārtu, un dažiem viņu līderiem
varbūt nebūtu nekādu iebildumu
pret konstitucionālu monarchiju. So-pavas?
iŗ tad Kerenska vadībā Ņu­jorkā
nodibinājās emigrācijas de­mokrātiskā
spārna un sociālistu la­bā
novirziena Krievijas brīvības lī­ga.
Līgas mērķis: federālas un de­mokrātiskas
republikas nodibināša­na
tagadējās Padomju savienības
vietā. Sī organizācija gribējusi uz­ņemt
sakarus arī ar jauno emigrā­ciju
Vācijā, bet mēģinājums bei­dzies
neveiksmīgi. Monarchistu
ietekmē krievu DP Kerenska aici­nājumu
sadarbībai noraidījuši.
Vācijā palikušo DP vidū tomēr ir
arī kāda grupa, kas nepiekļaujas ne
monarchlstiem, ne solidāristiem —
tā sauktie neovlasoviesi. Tie vadās
no t. s. Prāgas programmas, ko ģen.
Vlasova izsludināja 1944. g. beigās
un kas jaunajā Krievijā paredz at­griešanos
pie 1917. g. februāra re­volūcijas
principiem. Tā ari ir
vienīgā grupa Vācijā, kas eventuāli
varētu sadarboties ar veco emi­grantu
demokrātiem Amerikā. Pē­dējie
tomēr šādai sadarbībai pieiet
ar zināmu atturību, jo pārmet neo-vlasoviešiem,
ka tie cīnījušies zem
Hitlera Vācijas karoga. Jautājums
izraisījis plašas diskusijas, kas vēl­reiz
pierāda, ka krievu emigrācija
nav saliedēta vienība, un tās atse­višķie
nogrupējumi joprojām tērē
spēkus savstarpējās ķildās. Fr. L
Jauna grāmata
par komunistu
briesmu darbiem
Ņujorkā nesen iznākusi poļu po*
ručņika A. K. Sokoļiča grāmata par
piedzīvojumiem un pārdiavojumiem
Padomju savienībā. Sokoļiču krievi
sagūstīja 1945. gadā. Viņš piederē­ja
tā saucamajai Dzimtenes armijai
(Armija Krajowa), kas cīnījās kā
pret vāciešiem tā pret krieviem. Vi­sus
gūstekņus nosūtīja uz Sibīriju
un ieslodzīja kādā konc^trādjas
nometnē. „Mūsu nometnē laiku pa
laikam parādījās baumas, ka visus
gūstekņus drīz atbrivos, ja viņi iz»
pildīs paredzētās darba normas,^*
raksta Sokoličs. „Sīs baumas kļuva
sevišķi intensīvas tad, kad mūi
pārvietoja uz kādu citu nometni*
Mēs strādājām, cik spēdami, lai ti­kai
ātrāk izpildītu normas un tikta
mājās. Drīzi vien tomēr atklfijāSi
ka šīs velnišķīgās baumas izplata
pati NKVD, lai no cilvēkiem izspie­stu
pēdējos spēkus."
Sokoličs apraksta kādu milzu no­metni
Sibīrijas vidienē, ko krievi
lepni dēvēja par „uzbaŗoSanās no­metni".
Bet tā vietā, lai uzlabotu
uzturu, NKVD jau nākamajā nedf^fi
lika samazināt maizes devu par 100
gr. un atkal visus Iedalīja dari)a ko­mandās.
Darbos vajadzēja iet art
Sokoļičam, lai gan viņš svēra tikai
40 kg un bada dē bija pusakls. Ais
dzeloņstieplēm poļu poruSņiks re­dzējis
kādu citu milzu nometni, ki»-
ŗā bijuši ieslodzīti ķīnieši un mon­goļi.
„Mēs nedrīkstējām atklāti runāt,^
raksta Sokoličs. „Sīs baumas kļuva
devības. Uh tomēr vaļsirdības bri«
žos dažkārt paspruka viens otrs at*
klāts vārds. Tā es satiku kādu Jau-»
nu ukraiņu sievieti, kas bija depoi^
tēta uz Vāciju. Viņa man paddc-stēja,
ka kaut cik paēdusi bijusi tikai
tur, kaut gan vācieši Izturējušies pret
viņu ļoti rupji. Es iepazinos ari ar
kādu krievu, vārdā Vaslļlju, Viņi
atzinās, ka tikai vienreiz mūžā ēdii
gaļu un ar! tā pati n^cusi konservu
veidā no ASV. Nometnes grāmat­vedis
reiz Sokoļičam atzinies, ka
ļaudis Padomju savl^ībā „dzīvoJot
kā suņi". „Val tad nav nevienai
kas gribētu mūs ņemt savā aizsar­dzībā!"
izmisīgi izsaucies viņš.
Kādā jaunā nometnē Sokoličs i»*
pazinies ar NKVD virsnieku, kal
bija kritis nežēlastibā un tagad pati
ieslodzīts. „Mēs toreiz bijām sa­stājušies
nometnes sētā pārbaudei
Debesis rotāja brinlšķīga "riMtM^^^
biāžttiā. Agrskto vrKvn omletei
man pačukstēja^ j/Tlk skaisti ttjll
tikai manā kabinetā Maska^^
„Vlenrelz," raksta tālāk Sokoļiči,
„mēs strādājām vienā grupfi; NKVD
virsnieks tad, klusu čukstot, atzinās»
kā viņš piegādājis kādai koncentrā­cijas
nometiiei 600 Ieslodzīto. Pirmie
200 salasīti pa cietumiem. 300 ap-:
cietināti kā aizdomīgi, bet pēdējo
100 viņš salasījis vienkārši pēc te­lefona
grāmatas."
Vienreiz nometnes komaniāanta
sieva kādam ieslodzītajam iedevud
komjauniešu avīzi machorkas ieti*
šanai. Laikraksts bijis domāts bēr­niem
vecumā no 8—12 gadiem. Ar
šausmām Sokoličs pamanījis, ka iz­devuma
tirīs lappuses aizņēmis stāsti
pār varonīgu 7 gadus vecu zēnu.
Viņš esot nodevis NKVD savu tēvu,
kas nepildījis valsts klaušas. Tēvi
notiesāts uz 10 gadiem spaidu dar­bos.
Par šo rīcību tēva brālis tā
pārskaities un tik smagi piekāvis
„varoni", ka tas miris. Laikrakstā
norādīts, ka tādiem jābūt visiem
komjauniešiem. Sis 7 gadus vecais
zēns, cik var spriest, ir bēdīgi sla­venais
Pavļiks Morozovs, ko boļše­viki
par lielu varoni slavināja ari
Latvijā un kam daudzās padomju
pilsētās uzcelti pieminekļi.
Kādā citā vietā poručņlks Soko­ličs
redzējis ejam milzīgu baru bēr­nu
NKVD apsardzībā. „Viņu sejai
bija drūmas, acis drudžaini spīdēja,
un šie nelaimīgie kāriem skatiem
noraudzījās uz mūsu skrandām un|
vīzēm. Kāds krievs man pačukstē-ja,
ka bērni ieslodzīti labošanas no- ļ
metnēs, kur viņiem jāstrādā tikpat
smagi kā pieaugušajiem." ?
Sokoličs savā grāmatā pastāsta
vēl kādu citu gadījumu, kas rakstu­ro
NKVD metodes. Kāds nežēlasti-/^
bā kritis čekists viņam pastāstījis
sekojošu epizodu: „Mēs pavadījām
uz Sibīriju kādu transportu. Vil­cienam
pieturot mežainā vietā, no tS\ |
izbēga 40 ieslodzīto. Bet vilciena
priekšnieks bija gudrs cilvēks," vel­nišķīgi
smīnēdams, stāstījis NKVD
vīrs. „Nākamajā pilsētā priekšnieks
izsūtija 10 viru patruļu un lika
mums apcietināt uz ielām 40 cilvēktt
Mēs to arī izdarījām, iepriekš pār­baudot
vienīgi to, vai kāds no ap­cietinātajiem
nesastāv NKVD die­nestā."
120.000 eiropietes pēc kara appre­cējušās
ar amerikāņu karavīriem,
ieguvušas ASV pavalstniecību ^ un
aizceļojušas uz Ameriku. Kā zināms»
tai pašā laikā uz ASV emigrējuši;,
100.000 DP. \
er *
KWner-sueii
Icesons pra
i i — / Rietui
liedalisies orf
nesofiipē
īģMbM ar V* ,
^^'^^gm^ fcderādj»»
,%^iwm teātnd» nnr
^ ^ ^ " ^ «akamcaiU sita
jjinistra Ečesona p a z i^
ngtonā nav nāds kā par-jaa
kopš Parīzes pēdējās
—es pa^JuSajā mēnea an-
Efcun a n ^ ā ņ u prese ne-iStetit
par attiecību nonna-ļjļ
ar Vāciju. Arī pati vāqu
ļ^ļpBdLārt nei»rprotami no-
I(i srtiedrotajiem, ka pašra-
Sicija, joprojām pastāvot
\iiļiJsM uzvarētāju un sa-ipsiiprina
urāna
is uz Krieviju
JORDAN A PASKAIDRO-TASINGTONA
UZSKATA
HHillISKIEM UZBRUKU-FREZID.
TRŪBIENAM
)SU0 paskaidrojunu, ka
P^enta Ru^velta pibiva-
1 ^ £ķ^>kinss nodevis. Pa-
"pilbib^ a ^ atomr^
i Mēpumu, cadiji^i plašas
H Savienotajās valstīs. Ka-
^ a s archīvos meklē
T U , majora: uzdotajiem
par slepeno dc^nmientu
ar superdetokšņiem, va^
politiskās aprindas agrākā
virsni^ apgalvojumus no-^
Itt izdomātiem. Vašingtonā no­ta
Jonians zināmas republi-
W>a8 uzdevumā vēloties kai-
^ prezidenta Riizvelta pie-m
ievākt uzbrukumu pret
t turpinātāju, tagadējo
Trumenu.
no Vašingtonas to-a,
ka vismaz daļa majora
«Pgalvojumu ir patiesa. De^
»8 ^ par to, ka krie-
««^otl slepeni dokumenti.
w^iums 10. Ipp.).
ievu ato]
ftaONĀU ATKLĀJUMI
^ h ^ J ' ^ " ^ pierādīju-!
''«nas direktivas
J^eklojai