1945-12-29-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LAtVIAN NEWS BULLETIN Redakcija-Editorial Office: Hotel Gonvikt, Dillingen/DoDau. Bayern (13b) Iznāk pagaidām reizi nedētā — Published weekly Mr. 2 Authorized by Military Government and UNRRA Dillingenā, 1^45. g. 29. decembri . . • . . •. . I,. .. . . .. Gadam ^izejot Mūžībā ari mums aizgājis garš, cienu, šaubu un cerību pilns gads. Cik daudz ciešanu tas bija atnesis dreiz laimīgai latviešu tautai, kādu ubu un neziņas miglu tas klājis pār mūsu galvām un cik daudz mūsu la- Dākajām cerībām tas, licis izgaist un lio jauna piedzimt! i Cik bieži mums Jvebija jājautā: vai patiesām lielais l&tena Lēmējs aizmi'rsis» ka latviešu tauta no senseniem laikiem dzīvojusi Uzintarjūras piekrastē un, aizvadīdama gan baltas, gan i r i nebaltas dienas, vienmēr varējusi palikt savā iiemē, kas viņai ir visskaistākā pa-gaulē? Vai tagad mums jāpaliek bez &s, mūsu sentēvu un mūsu pašu zemes? i Nē! Aizvadītais gads gan nav devis fkaidru atbildi, bet nav spējis arī ttuzt mūsu ciešo apņēmību un pār-eclbu: latviešu tauta ar savu ziemel- Eiecisko nosvērtību izturēs arī šo pār-audījuma laiku — un kaut tas ilgtu ļ^du vai ilgāk! — un atkal atgriezīsies lani daiļajā un brīnišķajā zemē, ko vi6a jau desmitiem gadsimtu zina un sauc par savu. Ko mums, Vācijā esošajiem latviešiem, notecējušais gads devis mūsu i l - fļM piepildīšanai? gribam būt taisnīgi, tadj jāsaka, loti daudz. Jau gada pirmajā pusē mēs, trimdā nokļuvušā latviešu tautās dala, sagai- ^ j ā m vācu varas satriekšanu un lielo fietumu demokrātiju — Sabiedroto karaspēka ierašanos Vācijas territori-' jas lielajā daļā. Ri^etumu Sabiedrotie ātrāk vai vēlāk mūs visus ņēma savā aizsardzībā un aprūpībā. Jau pirma- \ jās dienās pēc Sabiedroto karavīru atnākšanas no latvieša ilz latvieti pār visu vācu zemi uguns ātrumā izplatījās nozīmīga zina, ko vēl 1945. g. 6. martā savā Nansijas izdevumā bija Eublicējis amerikāņu karavīru lai-raksts „ T h e ^ t a r s a n d S t r i - p e s". Tanī bija pastāstīts, ka Ame- Hkas Savienoto Valstu ārlietu vicemi- . nisti-s Džozefs Oru (Grew) intervijā deklarējis, ka A S V vēl joprojām oficiāli atzīst Baltijas valstis — Igauniju, Latviju un Lietuvu , par neatkarīgām vaistlm, k aut arī tās 'absorbējusi PSRS. Gru paziņoja arī to, ka visu Baltijas valstu sūtni Vašingtonā joprojām akreditēti un atzīti. Dažs labs to bija dzircļējis arī agrāk. Vēl vācu okupācijas gados Latvijā pār >ādu ASV nostāju bijām runājuši un, likteņa irārvcrtības gaidīdami, 'daudz ko uz ^-adas nostājas bāzējusi. Noteiktas skaidrības tomēr itrūka. Tagad, 1945, g. pavasarī, atpestīšanu no vācu apspiešanas sagaidījuši pašu vāciešu zemē, savas jaunās cerības-lielā mērā balstījāin uz šīs — nu pilnīgi drošās zinas. Reizēm bijām pat sarūgtināti un izbrīnījušies, ka Gru deklarāciju un līdz ar to arī ivisu ASV nostāju nezina kāds amerikāņu virsnieks vai kareivis, ar ko mums iznāca sastapties. Centāmies tad viņus pārliecināt, rādot mūsu rokās nokļuvušos Šīs zinas norakstus. Un'ja pie dokumentu pārbaudes uz ielas vai ceļiem kāds amerikāņu „ M P " — militārpolicists negribēja par pictiekaniu atzīt latviešu va- -lodā- rakstīto mūsu' pelēko Latvijas iekšzemes pasi, tad asprātīgākie no mūsu vidus jau rādīja sīs zinas angļu teksta norakstu,; kam tūlii\ sekoja mums visiem tagad tik loti pazīstamais „Okay!" | ' .Vēlāk atsevišķiem no mums gadījās lasīt Savienotās Valstīs 1945. g. izdoto Pasaules almanachu — gadai^rāmatu ( T h e W o r l d A l m a n a c h , 1945, New York, N. Y.» USA), šajā visā pasaulē zināmajā grāmatā — faktu sa- : kopojumāi nodalā„Ārzemes" 336. lappusē ar sirds bijāšanu atradām arī savas valsts nosaukumu: „L a t v i a". Tam blakus, iekavās, latviski rakstīts: ^Latvijas republika". PJC Latvijas koncentrētā ģeogrāfiskā, (saimnieciskā un politiskā apskata grāmatā teikts: „Latvia was occupied b y the Union of Soviet Socialistic Repubiics (1940) and incorporated into the Soviet Union, This action has not been recog-nized by tke United States. After the \var between Germany - and Rus-m starled, Latviawas occupied by Kazi forces wbLO have since been ex-miera 1 Ir bīstami ļaut pasaulei dzīvot tikai ar pašreizējiem pamiera noteikumiem, sakarā ar Maskaivā notiekošo 3 lielvalstu ārlietu ministru konferenci raksta „ N e w Y o r k T i m es". Pasaule gaida miera konferenci. Galīgo lēmumu trūkums aizkavē palīdzību tām ?^alstīm^ kam tas visvairāk vajadzīgs. Daudzas valstis tas aizkavē palīdzēt arī sev pašam. Tāpēc apsveicams katrs solis, ko Maskavā, varbūt, panāks miera līgumu priekšdarbu veikšanai vismaz ar atsevišķām valstīm. Laikraksts tomēr ieteic no Maskavas konferences daudz negaidīt. ASV ārlietu ministrs Ber-ness jau iepriekš izteicies, ka šīs sarunas ir vairāk informatīva un sagatavojoša rakstmra. Vairāk pašreie ari nevarot prasīt. Angļu saimnieciskaijj laikraksts „E c 0 n o m i s t" sīkāk pastāsta par nopietnajām domstarpībām, kuru dēl izjuka ārlietu ministru konference jau Londonā. Pirmaļis sti-īda jautājums bijusi miera līgumu noslēgšana ar Eiropas valstīm.ļ PSRS liegusi šinīs sarunās piedalīties arī citām valstīm ārpus 3 lielajām uzvarētājām — ASV, Lielbritānijas un PSRS. Rumānijas un Bulgārijas gadījumā ASV un Lielbritānija negribēja atzīt par pilntiesīgām valdībām šo zemju noteikti komunistiskās valdības, kamēr krievu ār lietu komisārs Molotovs tās raksturoja par tīri demokratis^kām : valdl-bārh. Domstarpības bijušas arī par itāliešu kolonijām, reparācijām un par centrālpārvaldes izveidošanu Vācijā. „Ja tagad Maskavā vēlreiz pārrunā šos strīda jautājumus un meklē kompromisa iespējas", norāda angļu laikraksts, „tad tas nekādā ziriānenozī-mēkapitulāeiju krievu priekšā. Ir jāpārvar sastinguma punkts, lai lielvalstis atkal atrastu ceilu uz sadarbību. Katra jauna iniciatīva ir labāka par 3 lielvalstu alianses pastāvīgu un neapturamu pasliktināšanos. Ssida iniciatīva nu ir radusies, un Maskavas sanāksmes darba kārtībā vispirmais ir hm^ damentālākais no visiem strīda jautājumiem — atomu enerģijas starptautiskās kontrole*] problēma. ASV prezidents Trumens V a Š In g-t o n ā paziņojis, ka pēc Maskavas jauna ASV, Lielbritānijas un PSRS ārlietu ministru sastapšanās notiks Vašingtonā martā. Kā pašreizējā Maskavas, tā arī Vašingtonas konference paredzētas Jāltas vienošaiiās vispārējos noteikumos. Lielbritānijas ārlietu ministrs Bevins norādījis, ka neviens no Maskavas konferences 18- mumiem par Franciju nebūs galīgs un saistošs, jo franču valdība šinī kon- "erencē nepiedalās. Pasaules prese savos pirmajos ziņojumos par Maska-pylMls Miis aedodas KPieyy rokas 23. novembrī Zēdelghamā, Beļģijā, gūstekņu nometnes komandants paziņojis pulkvedim Kripēnam un kapteinim Laukeram, ka viņus izdos nopratināšanai krievu militārai misijai Briselē. Tūlīt piebraukusi ari krievu mašīna ar. šīs misijas virsniekiem. Kapt. Laukers paklausījis pavēlei un aizbraucis, bet pulkvedis Kripēns mēģinājis izdarīt pašnāvību, ietriecot sev krūtīs, sirds apvidū, kabatas nazi. Iepriekš pulkvedis paskaidrojis, ka divi reizes savā mūžā cīnījies pret lieliniecismu un ka ktist lielinieku rokās viņam hozīmē drošu nāvi. Tad labāk Aemt sev dzīvību ar paša roku. Pulkvedis Kripēns pašlaik atrodas Brigē angļu kara slimnīcā, latviešu ārstu kopšanā un vina dzīvībai briesmas vairs nedraud. Sakarā ar šo traģisko nelaimi visi latviešu karavīri, un sevišķi virsnieki, Beļģijā loti satraukti un lūdJĶ darīt visu iespējamo viAu glābšanai. pr. A. Valdmanis jau sazinājies ar feldmaršala Montgomerija štābu, un Šinīs dienās dosies turp vm. varbūt, arī ui Beļģiju. Deportācijas un emigrantu garajās dienās tik bieži, un šur un tur ari vas konferenci visvairāk apraksta vēl tagad/ latviešiem jādzird sevišķas krāšņo Spiridonovkas pili, kas agrāk pamācības un pat brīdinātāji ai^- piederējusi kādam bagātam krievu rādījumi: jūs, lūk, paši vēlējieties, tirgonim un kur PSRS valdība lab- noklāt Vācijā.! Kādas gan jums īpa-prāt rīkojot rautuii diplomātiem un šaa tiesības uz ISabiedroto aizgādību starptautiskas saniiksmes. U i pils un ap rūpību? Mēs zinām, ka latvie-zāles sienas tagad redzama glezna, šiem bijušas brīvprātīgo „SS" vienības kurā attēlota angļu — krievu pakta u . t . t . r U . t . t;'-^^ Šādu valodu vis-parakstlšana. vairāk atļaujas vācu pašvaldību un Vienoto Nāciju organizācijas pir- h ^ * ^ ^ " ^^^^^^3^' k^^ kaut ko pa ausu mo pilnsapulci sasauc 10. janvāri U^l^,"^ ^'^^^^J)»^^-^^^^^ L o n d o n ā . Par organizācijas sēdekliN^ ^'^^^ ''^^'\ ^^^^^^^ ^"^'ļ īpaša komisija nolēmusi izraudzīt g^a^^t^» P«« i^^P^J^« ^^^^^^ ASV, vēl neizškiroties par noteiktu amwikānu angļu ļvai franču okupā-pilsētu. Šis lēmums jāapstiprina h^i*^» ^^^^^^ ^^^^^^\P"^^^^ ^ ' pašai Vienoto Nāciju pilnsapulcei. , ^ ^ ^ ^ taisnība? Tam atbil- 1 r ū n a s provinces AzerbaidžanasM^^^"^ P^^" okupācijas likteni, šķiet, atrisinās Maskavas ar- «P^^^ rīkojumiem un pavēlēm mums lietu ministru sanāksmē, jo tur iera-h^^»^ atAemtajā Latvijā, kur vācu dusies arī Irānas ministru prezidents h^^P^'^*^ ^«^^^^ ^^^^"P^^* un ārlietu ministrs līdz ar ASV un ^oSo lemi, bet postā un nelaime le- Lielbritānijas vēstniekiem Irānā. Pa- N ' i » * simttūkstošus mūsu tautas domju zinu aģentūra TASS šajā sa-M^^^"- ^^^f*^"^ lasītājus, kam karāpazii^ojusi:„reakcionāro aprinduM'd^^ ^&cu okijpantu rīkojumi, pa-saceltais troksnis par Sabiedroto ka- h^^^ ^ f.^^^^^^^^ ^!'^- faspēka izvākšanu no Irānas ir bijis Sin&los - vācu okupācijas laikā iz-tikai tāpēc, lai novērstu uzmanību '^^^"^^ laikrakstu publicējumu un ci- EiatTies^ i^treliiieku I piilkii 3# gadu Tautieti Paiet 30 gadu kopš slaveno Latviešu strēlnieku' pulku nodibināšanas. Šie pulki jau pirmajā pasaules karā apliecināja savas tautas gribu cīnīties un mirt kopā ar Rietumu demokrātijām par brīvību un tautu pašnoteikšanas tiesībām. Latviešu strēlnieku varonīgās un slavenās kaujas pauda pasaulei latviešu tautas neapklusināmās ilgas pēc brīvas dzīves savā zemē un deva latviešu tautai ticību sev, saviem spēkiem un savai nākotnei: Daudzi šo kauju dallbniebi - vecie latviešu strēlnieki tdgad atrodas emigrācijā. Vēl vairāk vinu jau solo zvaigMotos debe»u pulkos. 1946. gada 6. janvāri godināsim vinu piemigu! Dr. A. Valdmanis, Latviešu Centrālās padomes priekšsēdis. Gen. J. Lavenieks, LCP pri«kš- • sēža vietnieks no demokrātiskās kustības apspie- tādā veida — vai arī ticamos norak-šanas Azerbaidžanas irāniešu daļā." P'«»"*" redakcijai. Vācu okupantu pārestības aktus pret lat- Cīnas arvien te uzliesmo, te at-L^ļ^gu t^^ju jjg ^^^tM dokumen-slābst Javas salā. Indonēzieši pie- tjgj^ ^r šo materiālli publicēšanu, draudējuši ar masu sacelšanos, ja tur- piemērs. Pirms gada - 1944. pināsies an^lu karaspēka jaunu vie- g 28. 'decembri Ziemelkurzemes „no-nību pārvietošana ue Indonēziju. ^^j^ komisārs" kurzemē iznākušajā konflikta īstie iemeali ir jau loti veci. laikrakstā „K u r,z e m n i e k s" (nr. Indonēzijas līdzšinējā īpašniece - 22) licis publicēt šo rīkojumu: Holande, kfls pirms kara bija viena n-i • ' 1 1. • n L-^» no Eiropas bagātākajām valstīm, ta- «RJojums par latviešu beglu gad ir viena no visnabadzīgākajām. I • v a k u « š a n ul Vāciju. Kara pēdējā ziema pērn tai nesusi īstu bada krizi, no kuras Holande vēl aizvien nav atspirgusi. Šajā grūtajā stāvoklī visu holandiešu. cerības vairāk kā jebkad saistiiis pie aizjūras kolonijām un vispirmži kārtā pie Indonēzijas. Indonēziešu sacelšanās un mē|inājums atraisīties no Holandes virskundzības ir tādas tautas gribas izpaudums, kas pilnā mērā apzinās savas zemes saimniecisko varenību un negrib vairs paciest, ka ,.indonēziešu tīģeri valda holandiešu aste". Citos vārdos tas nozīmē, ka Indonēzija ar 1,9 milj. kv km un 66 milj. iedzīvotāju vēlas kļūt brīva no Holandes ar 34.225 kv. km territoriju un 8,5 milj. iedzīvotāju. Indonēziešiem ir ne tikai neticami auglīga zeme, bet arī pārsteidzoši augsts kultūras līmenis, kas vilkiem atļauj piesliešanos rietumu zemju progresīvākām domām. Šodien Jāva ir viena no vislabāk pārvaldītām pasaules kolonijām, bet — tikai kolonija. 66 milj. cilvēku to vairs negrib paciest atvijas Hvaigzne un tēvzemes vārds lai vada mūsu gaitas, domas un sirdi ^ Jaunajā - 1946. gada! Redakcija pelled irom the country by Russlan arms." Tulkojumā ta5 skan: Latviju okupēja PSRS-X1940) un ietilpināja Padomju SavienībS. Savienotās Valstis šo rīcību nav atzinušas. Sākoties karam starp Vāciju un Krieviju, Latviju okupēja nacistu spēki, kurus pa šo laiku no zemes izdzinuši krievu spēki." Liels gandarījums un morāls stiprinājums mums visiem bija ASV prezidenta Trumena deklarētās ārpolitikas. 12 tez^. Tiās izteica tieši to, ko mēs savās domās un sirdīs bijām cerējusi sagaidīt no dižās am&rifcānu tauta* un viiias valdības. Tad nāca mēn<&ši, kas liaudz ba«a pārklāja ne^iiiafl im neskaidrība* pllr vuru. Gada pēdējli ceturksci sakara air Nlrnbergas prāvu atkal oficiāli bija pasvītrots, ka ASV aizvien vēl nav mainījusi savu nostāju Latvijas un tās kaimiņu —^ Igaunijas un Lietuvas neatkarība* atzīšanā, lai ari Lielbritānija šajā zinā jau parāda kādu citu, iepretim PSRS piekāpigāk diplomātisku nostāju. Un tomēr mūsu stāvoklis tiesiskajā zii^ā kļuvis drošāks. Gada pēdējās nedēļās nācis zināms, ka Amerikas Savienoto Valstu bruņoto spēku ģenerālštābs Eiropā uzsļcata mūsu Latviju par p o l ī t i s k u^v i e n l b u (Political Entity). Ģenerālštābs savās instancēs no jauna darījis zināmu, ka Savienoto Valstu valdība neatzīst Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ietil-piņāšanu Padomju Savienībā par „pā-dofli) u p^?«blftW. Amerikāņu oficiālā nostājā šajā zi6ā ir tikai viens īpašs nosacījums: j a p ā r vie to to personu — latviešu vidū būtu tādi, kas vēlētos pieņemt padomju pavalstniecību, tad tos repatriēs uz PSRS. Ar latviešiem, kurus nevar vai kas nevēlas repatriēties, apiesies kā ar Sabiedroto nāciju pārvietotām personām. Šim atzinumam vecā gada beigās ir loti liela nozīme. Tā mums atkal ir paļāvības un drošības kīla, ar ko savās trimdas gaitās varam panest dažu vecā un jaunā gada nastu. Pārkāpsim Jaunā gada slieksni ar dziļākām pateicības jūtām pret varenāko valsti pasaulē Amerikas Savienotām Valstīm un ar vislielāko paļāvību tās t a i s n i em spriedumiem &ri nākotnei A. Dukāts Apgādes stāvoklis Kursemes cietoksni prasa latviešu bēgtu iz-oefošanu uz Vāciju. Šim uzaicinājumam līdz šim sekojuši tikai nedaudzi, tā kā bēgļu evakuēšanai Ventspilī un Liepājā pasūtītos kūļus pilnīgi nevarēja izmantot. Lai nepieciešamai rīcībai — lielas daļas iedzīvotāju evakuācijai no atlikušās Kurzemes daļas — piešķirtu vajadzīgo uzsvaru un [)asargātu armiju un Kurzemē pa-ikušos iedzīvotājus no apgādes grfitībām, esmu spiests spert stingrus solus. Tādē! nosaku bekojošo: a) visiem bēgļiem, kas saiiēmuSi uzaicinājumu braucienam uz Vāciju, tieik noiiemtl visi lopi un zirgi, maksājot par tiem nosacītās cenas. Ari tiem bēgļiem, kufiem nav jāevakuējas, tiek i^oiiemtas govis, atstājot uz katriem 10 bēg- Mem vienā saimniecībā vienu govi (1 go^^i uz 1—10, 2 govis uz 11-20 personām u. ttjf b) bēgli, ^kas uzaicināti izbraukt uz Vāciju, cikļtāl tie nav pašražotā ji, nesaliem uz priekšu pārtikas kartītes; c) bēgļiem netiks izsniegtas dzelzceļu braukšanas atļaujas, kamēr nebūs izbeigta evakuācija; d) evakuējanbiem bēgļiem pie uzaicinājuma tiek noņemtas pases, kuras tie Ventspilī sāļie ms atpakaļ; e) visiem sairanļekiem, kas pieturēs bēgļus arī pēc uzaicinājuma doties uz Vāciju un nebūs tos 24 stundu laikā rakstiski pieteikuši pagasta vai-* dei, tiks bez atlīlzības atņemti visi lopi, Ja arī šim rīkojumam nebūs cerēto panākumu, biīšu spiests spert v^ stingrākus solus, kā bagāžas ierobežošanu u. i. t. Ziemelkurzemp novada komisārs';*. Būtu lieki komentēt kaut šo vācu okupantu rīkojumu vien. Medakeija patelea» visiem tautiešiem Dillingenā un Lau-ingenā, kas^ aibalstījuši „Latviešu Vēstneša'* pirmos solus, bet jo īpaši latviešiem — UNRRA's 308. komandas darbiniekiem un gleznotājam Hugo Grotusom, 'kas la kraksta va^ jad^vbām ziedojis 200 ļmarktt.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 29, 1945 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1945-12-29 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari451229 |
Description
Title | 1945-12-29-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | LAtVIAN NEWS BULLETIN Redakcija-Editorial Office: Hotel Gonvikt, Dillingen/DoDau. Bayern (13b) Iznāk pagaidām reizi nedētā — Published weekly Mr. 2 Authorized by Military Government and UNRRA Dillingenā, 1^45. g. 29. decembri . . • . . •. . I,. .. . . .. Gadam ^izejot Mūžībā ari mums aizgājis garš, cienu, šaubu un cerību pilns gads. Cik daudz ciešanu tas bija atnesis dreiz laimīgai latviešu tautai, kādu ubu un neziņas miglu tas klājis pār mūsu galvām un cik daudz mūsu la- Dākajām cerībām tas, licis izgaist un lio jauna piedzimt! i Cik bieži mums Jvebija jājautā: vai patiesām lielais l&tena Lēmējs aizmi'rsis» ka latviešu tauta no senseniem laikiem dzīvojusi Uzintarjūras piekrastē un, aizvadīdama gan baltas, gan i r i nebaltas dienas, vienmēr varējusi palikt savā iiemē, kas viņai ir visskaistākā pa-gaulē? Vai tagad mums jāpaliek bez &s, mūsu sentēvu un mūsu pašu zemes? i Nē! Aizvadītais gads gan nav devis fkaidru atbildi, bet nav spējis arī ttuzt mūsu ciešo apņēmību un pār-eclbu: latviešu tauta ar savu ziemel- Eiecisko nosvērtību izturēs arī šo pār-audījuma laiku — un kaut tas ilgtu ļ^du vai ilgāk! — un atkal atgriezīsies lani daiļajā un brīnišķajā zemē, ko vi6a jau desmitiem gadsimtu zina un sauc par savu. Ko mums, Vācijā esošajiem latviešiem, notecējušais gads devis mūsu i l - fļM piepildīšanai? gribam būt taisnīgi, tadj jāsaka, loti daudz. Jau gada pirmajā pusē mēs, trimdā nokļuvušā latviešu tautās dala, sagai- ^ j ā m vācu varas satriekšanu un lielo fietumu demokrātiju — Sabiedroto karaspēka ierašanos Vācijas territori-' jas lielajā daļā. Ri^etumu Sabiedrotie ātrāk vai vēlāk mūs visus ņēma savā aizsardzībā un aprūpībā. Jau pirma- \ jās dienās pēc Sabiedroto karavīru atnākšanas no latvieša ilz latvieti pār visu vācu zemi uguns ātrumā izplatījās nozīmīga zina, ko vēl 1945. g. 6. martā savā Nansijas izdevumā bija Eublicējis amerikāņu karavīru lai-raksts „ T h e ^ t a r s a n d S t r i - p e s". Tanī bija pastāstīts, ka Ame- Hkas Savienoto Valstu ārlietu vicemi- . nisti-s Džozefs Oru (Grew) intervijā deklarējis, ka A S V vēl joprojām oficiāli atzīst Baltijas valstis — Igauniju, Latviju un Lietuvu , par neatkarīgām vaistlm, k aut arī tās 'absorbējusi PSRS. Gru paziņoja arī to, ka visu Baltijas valstu sūtni Vašingtonā joprojām akreditēti un atzīti. Dažs labs to bija dzircļējis arī agrāk. Vēl vācu okupācijas gados Latvijā pār >ādu ASV nostāju bijām runājuši un, likteņa irārvcrtības gaidīdami, 'daudz ko uz ^-adas nostājas bāzējusi. Noteiktas skaidrības tomēr itrūka. Tagad, 1945, g. pavasarī, atpestīšanu no vācu apspiešanas sagaidījuši pašu vāciešu zemē, savas jaunās cerības-lielā mērā balstījāin uz šīs — nu pilnīgi drošās zinas. Reizēm bijām pat sarūgtināti un izbrīnījušies, ka Gru deklarāciju un līdz ar to arī ivisu ASV nostāju nezina kāds amerikāņu virsnieks vai kareivis, ar ko mums iznāca sastapties. Centāmies tad viņus pārliecināt, rādot mūsu rokās nokļuvušos Šīs zinas norakstus. Un'ja pie dokumentu pārbaudes uz ielas vai ceļiem kāds amerikāņu „ M P " — militārpolicists negribēja par pictiekaniu atzīt latviešu va- -lodā- rakstīto mūsu' pelēko Latvijas iekšzemes pasi, tad asprātīgākie no mūsu vidus jau rādīja sīs zinas angļu teksta norakstu,; kam tūlii\ sekoja mums visiem tagad tik loti pazīstamais „Okay!" | ' .Vēlāk atsevišķiem no mums gadījās lasīt Savienotās Valstīs 1945. g. izdoto Pasaules almanachu — gadai^rāmatu ( T h e W o r l d A l m a n a c h , 1945, New York, N. Y.» USA), šajā visā pasaulē zināmajā grāmatā — faktu sa- : kopojumāi nodalā„Ārzemes" 336. lappusē ar sirds bijāšanu atradām arī savas valsts nosaukumu: „L a t v i a". Tam blakus, iekavās, latviski rakstīts: ^Latvijas republika". PJC Latvijas koncentrētā ģeogrāfiskā, (saimnieciskā un politiskā apskata grāmatā teikts: „Latvia was occupied b y the Union of Soviet Socialistic Repubiics (1940) and incorporated into the Soviet Union, This action has not been recog-nized by tke United States. After the \var between Germany - and Rus-m starled, Latviawas occupied by Kazi forces wbLO have since been ex-miera 1 Ir bīstami ļaut pasaulei dzīvot tikai ar pašreizējiem pamiera noteikumiem, sakarā ar Maskaivā notiekošo 3 lielvalstu ārlietu ministru konferenci raksta „ N e w Y o r k T i m es". Pasaule gaida miera konferenci. Galīgo lēmumu trūkums aizkavē palīdzību tām ?^alstīm^ kam tas visvairāk vajadzīgs. Daudzas valstis tas aizkavē palīdzēt arī sev pašam. Tāpēc apsveicams katrs solis, ko Maskavā, varbūt, panāks miera līgumu priekšdarbu veikšanai vismaz ar atsevišķām valstīm. Laikraksts tomēr ieteic no Maskavas konferences daudz negaidīt. ASV ārlietu ministrs Ber-ness jau iepriekš izteicies, ka šīs sarunas ir vairāk informatīva un sagatavojoša rakstmra. Vairāk pašreie ari nevarot prasīt. Angļu saimnieciskaijj laikraksts „E c 0 n o m i s t" sīkāk pastāsta par nopietnajām domstarpībām, kuru dēl izjuka ārlietu ministru konference jau Londonā. Pirmaļis sti-īda jautājums bijusi miera līgumu noslēgšana ar Eiropas valstīm.ļ PSRS liegusi šinīs sarunās piedalīties arī citām valstīm ārpus 3 lielajām uzvarētājām — ASV, Lielbritānijas un PSRS. Rumānijas un Bulgārijas gadījumā ASV un Lielbritānija negribēja atzīt par pilntiesīgām valdībām šo zemju noteikti komunistiskās valdības, kamēr krievu ār lietu komisārs Molotovs tās raksturoja par tīri demokratis^kām : valdl-bārh. Domstarpības bijušas arī par itāliešu kolonijām, reparācijām un par centrālpārvaldes izveidošanu Vācijā. „Ja tagad Maskavā vēlreiz pārrunā šos strīda jautājumus un meklē kompromisa iespējas", norāda angļu laikraksts, „tad tas nekādā ziriānenozī-mēkapitulāeiju krievu priekšā. Ir jāpārvar sastinguma punkts, lai lielvalstis atkal atrastu ceilu uz sadarbību. Katra jauna iniciatīva ir labāka par 3 lielvalstu alianses pastāvīgu un neapturamu pasliktināšanos. Ssida iniciatīva nu ir radusies, un Maskavas sanāksmes darba kārtībā vispirmais ir hm^ damentālākais no visiem strīda jautājumiem — atomu enerģijas starptautiskās kontrole*] problēma. ASV prezidents Trumens V a Š In g-t o n ā paziņojis, ka pēc Maskavas jauna ASV, Lielbritānijas un PSRS ārlietu ministru sastapšanās notiks Vašingtonā martā. Kā pašreizējā Maskavas, tā arī Vašingtonas konference paredzētas Jāltas vienošaiiās vispārējos noteikumos. Lielbritānijas ārlietu ministrs Bevins norādījis, ka neviens no Maskavas konferences 18- mumiem par Franciju nebūs galīgs un saistošs, jo franču valdība šinī kon- "erencē nepiedalās. Pasaules prese savos pirmajos ziņojumos par Maska-pylMls Miis aedodas KPieyy rokas 23. novembrī Zēdelghamā, Beļģijā, gūstekņu nometnes komandants paziņojis pulkvedim Kripēnam un kapteinim Laukeram, ka viņus izdos nopratināšanai krievu militārai misijai Briselē. Tūlīt piebraukusi ari krievu mašīna ar. šīs misijas virsniekiem. Kapt. Laukers paklausījis pavēlei un aizbraucis, bet pulkvedis Kripēns mēģinājis izdarīt pašnāvību, ietriecot sev krūtīs, sirds apvidū, kabatas nazi. Iepriekš pulkvedis paskaidrojis, ka divi reizes savā mūžā cīnījies pret lieliniecismu un ka ktist lielinieku rokās viņam hozīmē drošu nāvi. Tad labāk Aemt sev dzīvību ar paša roku. Pulkvedis Kripēns pašlaik atrodas Brigē angļu kara slimnīcā, latviešu ārstu kopšanā un vina dzīvībai briesmas vairs nedraud. Sakarā ar šo traģisko nelaimi visi latviešu karavīri, un sevišķi virsnieki, Beļģijā loti satraukti un lūdJĶ darīt visu iespējamo viAu glābšanai. pr. A. Valdmanis jau sazinājies ar feldmaršala Montgomerija štābu, un Šinīs dienās dosies turp vm. varbūt, arī ui Beļģiju. Deportācijas un emigrantu garajās dienās tik bieži, un šur un tur ari vas konferenci visvairāk apraksta vēl tagad/ latviešiem jādzird sevišķas krāšņo Spiridonovkas pili, kas agrāk pamācības un pat brīdinātāji ai^- piederējusi kādam bagātam krievu rādījumi: jūs, lūk, paši vēlējieties, tirgonim un kur PSRS valdība lab- noklāt Vācijā.! Kādas gan jums īpa-prāt rīkojot rautuii diplomātiem un šaa tiesības uz ISabiedroto aizgādību starptautiskas saniiksmes. U i pils un ap rūpību? Mēs zinām, ka latvie-zāles sienas tagad redzama glezna, šiem bijušas brīvprātīgo „SS" vienības kurā attēlota angļu — krievu pakta u . t . t . r U . t . t;'-^^ Šādu valodu vis-parakstlšana. vairāk atļaujas vācu pašvaldību un Vienoto Nāciju organizācijas pir- h ^ * ^ ^ " ^^^^^^3^' k^^ kaut ko pa ausu mo pilnsapulci sasauc 10. janvāri U^l^,"^ ^'^^^^J)»^^-^^^^^ L o n d o n ā . Par organizācijas sēdekliN^ ^'^^^ ''^^'\ ^^^^^^^ ^"^'ļ īpaša komisija nolēmusi izraudzīt g^a^^t^» P«« i^^P^J^« ^^^^^^ ASV, vēl neizškiroties par noteiktu amwikānu angļu ļvai franču okupā-pilsētu. Šis lēmums jāapstiprina h^i*^» ^^^^^^ ^^^^^^\P"^^^^ ^ ' pašai Vienoto Nāciju pilnsapulcei. , ^ ^ ^ ^ taisnība? Tam atbil- 1 r ū n a s provinces AzerbaidžanasM^^^"^ P^^" okupācijas likteni, šķiet, atrisinās Maskavas ar- «P^^^ rīkojumiem un pavēlēm mums lietu ministru sanāksmē, jo tur iera-h^^»^ atAemtajā Latvijā, kur vācu dusies arī Irānas ministru prezidents h^^P^'^*^ ^«^^^^ ^^^^"P^^* un ārlietu ministrs līdz ar ASV un ^oSo lemi, bet postā un nelaime le- Lielbritānijas vēstniekiem Irānā. Pa- N ' i » * simttūkstošus mūsu tautas domju zinu aģentūra TASS šajā sa-M^^^"- ^^^f*^"^ lasītājus, kam karāpazii^ojusi:„reakcionāro aprinduM'd^^ ^&cu okijpantu rīkojumi, pa-saceltais troksnis par Sabiedroto ka- h^^^ ^ f.^^^^^^^^ ^!'^- faspēka izvākšanu no Irānas ir bijis Sin&los - vācu okupācijas laikā iz-tikai tāpēc, lai novērstu uzmanību '^^^"^^ laikrakstu publicējumu un ci- EiatTies^ i^treliiieku I piilkii 3# gadu Tautieti Paiet 30 gadu kopš slaveno Latviešu strēlnieku' pulku nodibināšanas. Šie pulki jau pirmajā pasaules karā apliecināja savas tautas gribu cīnīties un mirt kopā ar Rietumu demokrātijām par brīvību un tautu pašnoteikšanas tiesībām. Latviešu strēlnieku varonīgās un slavenās kaujas pauda pasaulei latviešu tautas neapklusināmās ilgas pēc brīvas dzīves savā zemē un deva latviešu tautai ticību sev, saviem spēkiem un savai nākotnei: Daudzi šo kauju dallbniebi - vecie latviešu strēlnieki tdgad atrodas emigrācijā. Vēl vairāk vinu jau solo zvaigMotos debe»u pulkos. 1946. gada 6. janvāri godināsim vinu piemigu! Dr. A. Valdmanis, Latviešu Centrālās padomes priekšsēdis. Gen. J. Lavenieks, LCP pri«kš- • sēža vietnieks no demokrātiskās kustības apspie- tādā veida — vai arī ticamos norak-šanas Azerbaidžanas irāniešu daļā." P'«»"*" redakcijai. Vācu okupantu pārestības aktus pret lat- Cīnas arvien te uzliesmo, te at-L^ļ^gu t^^ju jjg ^^^tM dokumen-slābst Javas salā. Indonēzieši pie- tjgj^ ^r šo materiālli publicēšanu, draudējuši ar masu sacelšanos, ja tur- piemērs. Pirms gada - 1944. pināsies an^lu karaspēka jaunu vie- g 28. 'decembri Ziemelkurzemes „no-nību pārvietošana ue Indonēziju. ^^j^ komisārs" kurzemē iznākušajā konflikta īstie iemeali ir jau loti veci. laikrakstā „K u r,z e m n i e k s" (nr. Indonēzijas līdzšinējā īpašniece - 22) licis publicēt šo rīkojumu: Holande, kfls pirms kara bija viena n-i • ' 1 1. • n L-^» no Eiropas bagātākajām valstīm, ta- «RJojums par latviešu beglu gad ir viena no visnabadzīgākajām. I • v a k u « š a n ul Vāciju. Kara pēdējā ziema pērn tai nesusi īstu bada krizi, no kuras Holande vēl aizvien nav atspirgusi. Šajā grūtajā stāvoklī visu holandiešu. cerības vairāk kā jebkad saistiiis pie aizjūras kolonijām un vispirmži kārtā pie Indonēzijas. Indonēziešu sacelšanās un mē|inājums atraisīties no Holandes virskundzības ir tādas tautas gribas izpaudums, kas pilnā mērā apzinās savas zemes saimniecisko varenību un negrib vairs paciest, ka ,.indonēziešu tīģeri valda holandiešu aste". Citos vārdos tas nozīmē, ka Indonēzija ar 1,9 milj. kv km un 66 milj. iedzīvotāju vēlas kļūt brīva no Holandes ar 34.225 kv. km territoriju un 8,5 milj. iedzīvotāju. Indonēziešiem ir ne tikai neticami auglīga zeme, bet arī pārsteidzoši augsts kultūras līmenis, kas vilkiem atļauj piesliešanos rietumu zemju progresīvākām domām. Šodien Jāva ir viena no vislabāk pārvaldītām pasaules kolonijām, bet — tikai kolonija. 66 milj. cilvēku to vairs negrib paciest atvijas Hvaigzne un tēvzemes vārds lai vada mūsu gaitas, domas un sirdi ^ Jaunajā - 1946. gada! Redakcija pelled irom the country by Russlan arms." Tulkojumā ta5 skan: Latviju okupēja PSRS-X1940) un ietilpināja Padomju SavienībS. Savienotās Valstis šo rīcību nav atzinušas. Sākoties karam starp Vāciju un Krieviju, Latviju okupēja nacistu spēki, kurus pa šo laiku no zemes izdzinuši krievu spēki." Liels gandarījums un morāls stiprinājums mums visiem bija ASV prezidenta Trumena deklarētās ārpolitikas. 12 tez^. Tiās izteica tieši to, ko mēs savās domās un sirdīs bijām cerējusi sagaidīt no dižās am&rifcānu tauta* un viiias valdības. Tad nāca mēn<&ši, kas liaudz ba«a pārklāja ne^iiiafl im neskaidrība* pllr vuru. Gada pēdējli ceturksci sakara air Nlrnbergas prāvu atkal oficiāli bija pasvītrots, ka ASV aizvien vēl nav mainījusi savu nostāju Latvijas un tās kaimiņu —^ Igaunijas un Lietuvas neatkarība* atzīšanā, lai ari Lielbritānija šajā zinā jau parāda kādu citu, iepretim PSRS piekāpigāk diplomātisku nostāju. Un tomēr mūsu stāvoklis tiesiskajā zii^ā kļuvis drošāks. Gada pēdējās nedēļās nācis zināms, ka Amerikas Savienoto Valstu bruņoto spēku ģenerālštābs Eiropā uzsļcata mūsu Latviju par p o l ī t i s k u^v i e n l b u (Political Entity). Ģenerālštābs savās instancēs no jauna darījis zināmu, ka Savienoto Valstu valdība neatzīst Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ietil-piņāšanu Padomju Savienībā par „pā-dofli) u p^?«blftW. Amerikāņu oficiālā nostājā šajā zi6ā ir tikai viens īpašs nosacījums: j a p ā r vie to to personu — latviešu vidū būtu tādi, kas vēlētos pieņemt padomju pavalstniecību, tad tos repatriēs uz PSRS. Ar latviešiem, kurus nevar vai kas nevēlas repatriēties, apiesies kā ar Sabiedroto nāciju pārvietotām personām. Šim atzinumam vecā gada beigās ir loti liela nozīme. Tā mums atkal ir paļāvības un drošības kīla, ar ko savās trimdas gaitās varam panest dažu vecā un jaunā gada nastu. Pārkāpsim Jaunā gada slieksni ar dziļākām pateicības jūtām pret varenāko valsti pasaulē Amerikas Savienotām Valstīm un ar vislielāko paļāvību tās t a i s n i em spriedumiem &ri nākotnei A. Dukāts Apgādes stāvoklis Kursemes cietoksni prasa latviešu bēgtu iz-oefošanu uz Vāciju. Šim uzaicinājumam līdz šim sekojuši tikai nedaudzi, tā kā bēgļu evakuēšanai Ventspilī un Liepājā pasūtītos kūļus pilnīgi nevarēja izmantot. Lai nepieciešamai rīcībai — lielas daļas iedzīvotāju evakuācijai no atlikušās Kurzemes daļas — piešķirtu vajadzīgo uzsvaru un [)asargātu armiju un Kurzemē pa-ikušos iedzīvotājus no apgādes grfitībām, esmu spiests spert stingrus solus. Tādē! nosaku bekojošo: a) visiem bēgļiem, kas saiiēmuSi uzaicinājumu braucienam uz Vāciju, tieik noiiemtl visi lopi un zirgi, maksājot par tiem nosacītās cenas. Ari tiem bēgļiem, kufiem nav jāevakuējas, tiek i^oiiemtas govis, atstājot uz katriem 10 bēg- Mem vienā saimniecībā vienu govi (1 go^^i uz 1—10, 2 govis uz 11-20 personām u. ttjf b) bēgli, ^kas uzaicināti izbraukt uz Vāciju, cikļtāl tie nav pašražotā ji, nesaliem uz priekšu pārtikas kartītes; c) bēgļiem netiks izsniegtas dzelzceļu braukšanas atļaujas, kamēr nebūs izbeigta evakuācija; d) evakuējanbiem bēgļiem pie uzaicinājuma tiek noņemtas pases, kuras tie Ventspilī sāļie ms atpakaļ; e) visiem sairanļekiem, kas pieturēs bēgļus arī pēc uzaicinājuma doties uz Vāciju un nebūs tos 24 stundu laikā rakstiski pieteikuši pagasta vai-* dei, tiks bez atlīlzības atņemti visi lopi, Ja arī šim rīkojumam nebūs cerēto panākumu, biīšu spiests spert v^ stingrākus solus, kā bagāžas ierobežošanu u. i. t. Ziemelkurzemp novada komisārs';*. Būtu lieki komentēt kaut šo vācu okupantu rīkojumu vien. Medakeija patelea» visiem tautiešiem Dillingenā un Lau-ingenā, kas^ aibalstījuši „Latviešu Vēstneša'* pirmos solus, bet jo īpaši latviešiem — UNRRA's 308. komandas darbiniekiem un gleznotājam Hugo Grotusom, 'kas la kraksta va^ jad^vbām ziedojis 200 ļmarktt. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1945-12-29-01