Bavarijas Latviesu vestnesis, June 8, 1946

              LATVIAN NEWS BULLETIN
The roHcy of this Newspaper is to provide our Latvian people in exUe with aU available news of importance coneerning the world»8 happehings, of political, ecoņomlc, cultural/^
social significance. And our special aiin is to present the humanitarlan ideāls and achievements of the great Democracica ^ the United States of America 'and the Brttish
Empire. this aim, we know, wUl help malntain the spiritual and cultural unity of the Latvian people and - of all thlngs - wiU yield hopes for a safer and happier future.
Kedalccija-Editorial Offiice: Hotel Convlkt, Dillingen/Donau, Bayem (13b) Iznāk di\ri reizes nedēļā — Published twiaj a week
Nr.44(46) Authorixed by Military Government and IJNRHA DiUhigenā, sestdien, 1946. g. 8. jūniji
Jānis Vilciņš
•G. s. „TiirIba'* valdes loceklis
Pretim darbam
Pagājis jau gads» kopš beidzies
Icaŗš Eiropā. Latvijas un pārējo Bal­tijas
valstu stāvokļa nokārtošanā,
vismaz cik publiski zināms, tomēr
.1
mumi musu
Latviešu sava
trešā sesijā Vircburga slēgtā sēdē ap-
Sprie(ļa ari e m i g r ā c i j a s jautāja­mus.
Pēc sēdes LGP prezidijs pa­ziņoja
ķa padome līdzšinējo LCK
viedōlkli emigrācijas jautājumā atzīst
maz kas pavirzījies uz priekšu. Mēs | par pareizu un ka LCK jāturpina
joprojām dzīvojam no ceribām un
:ticibas, kuru pamats ii* mūsu pagātne
ar neatkarīgu valsti un savu kultūru
un pasaules vadītāju valstsvīru vai-rākkārt^
deklarētie | principi. Bet kad
un kā šajos princii)os izteiktie, ari
Baltijas tautām un viņu valstīm ne­pārprotami
labvēlīgie nodomi un so­lījumi
īstenosies, nezinām. Tas vai'
notikt drīz, bet var arī ieilgt. Attu­roties
no pareģojumiem par mūsu
tautas nākotni, tomēr būtu jārēķinās
ar, visādām varbūtībām, paredzot
svarīgākās. problēmas, kādas even­tuāli
būtu mūsu "priekšā arī ļaunākā
gadījumā, un praktiski būtu jāgata­vojas
to atrisināšanai,
, Tādas ir arī nodarbošanās — d a r->
b a problēmas.
. Gadījumā, ja latviešiem būs vēl jā­pavada
ilgāks laiksi emigrācijā, āt­rāk
vai vēlāk, bet neatvairāmi pie­nāks
reize, kad izbel,^ies pašreizē­jais
sociāli apgādājamo stāvoklis
Tad mūsu -^priekšā atlcal nostāsies
bargā prasība strādāt, pašiem no dar­ba
ienākumiem nodrošināt eksisten­ci.
Un ne tikai savu un picderīgd
eksistenci vien, bet vajadzēs palīdzēt
arī darba nespējīgiem tautiešiem.
Būs jāatrod viiifmaz daļa līdzekļu
Jaunatnes audzināšanai un izglītības
nolūkiem, lai t'ā varētu notikt lat­viešu
garā un skolas. Tāpat citiem
nacionāliem, kultūras un sociāliem
uzdevumiem, lai uzturētu savu lat-viski-
nacionālo dzīvi un kopību, sa­vas
tautas eksistenci. Vai nu dzīvo­sim
un strādāsim Vācijas vai kādas
citas valsts terr i torijā, tas stāvokli
principā ' negroza. Reāli spriežot,
;Sķiet, ka mazākais zināms laiks būs
jāpavada tepat Vācijā, Tādēļ, jārē­ķinās
ar šo kā ar pirmo varbūtību un
tai atbilstoši jāsagatavojas vispirms.
Paveiktais lielumliļelā dajā noderēs,
arī apstākļiem citādi grozoties.
Par darba nozīmi lin vajadzību ru- ļļ joslā ē n o t i e s par šīs naudas tiesisko
noskaildrot, ns kurieni latviešiem bū­tu
ieispējams ieceļot, ja emigrācijas
jautājums kļūtu aktuāls.
LCF priekšsēdis senators P. S18 r-s
t e pie šī jautājuma mūsu laik­raksta
pārstāvim izteicās: „Tautieši
Vācijā var būt drošie ka Latviešu
Centrālā padome un Centrālā komi­teja
darīs visu iespējamo, lai pie-pildiicos
visu mūsu ilgas un nelokā­mā
vēlēšanās atgriezties brīvā demo­krātiskā
Latvijā. Sos jautājumus isv
šķirt tomēr nav mūsu spēkos, par to
lems UNO. Ja LCF trešajā sesijā
pirmo reizi darba kāniībā ii^ emigrā­cijas
jautājums, tad to esam darijuSi
tādēļ, lai vajadzības brīdi saviem
gādniekiem varētu sniegt konkrētus
priekšlikumus un nākt ar aptveŗoSu
statistiku un ar faktiem pierādītām
prasībām. Mūsu vienprātīga doma
gan ir brīva demokrātiska Lat­vija,
bet j ā r ē ķ i n ā s ari ar
ī s t e n ī b u u n j ā b ū t t s a g a t a v o ­t
i em uz v i s u . Tādēļ LCP uzdeva
Centrālai komitejai līdzšinējās no-stāja!!(
garā noskaidrot visu, kai
saistās ar varbūtēju emigrāciju."
Darba sēžu gaitā pēc LCK priekS-sēžā
prof. K. K u n d z i ņ a ziņojuma
sanāksmes dalībnieki izteica Centrā­lai
komitejai vienprātīgu pateicību
par veikto darbu.
LCK pārorganizēšanas Jautājumu
padome atlika līdz nākamai sesijai.
LCK vicepriekšsēdim A. Kacēnam
padome izteica pateicību par veikto
darbu amerikāņu okupācijas joslā un
lūdza viņu šo darbu turpināt.
Plašākas pārrunas radās jautāju­mā
par Amerikā debloķēto un uz
Sveici pārvesto 85.000 dolāru saņem­šanu.
Jau pag. sanāksmē Hanavfi
LCP uzdeva Centrālai komitejai kār­tot
na udas saņemšanu un pārvešanu
uz Vāciju. Centrālā padome atkār­toti
uzdeva LCK un LSK amerikāņu
-nāts un rakstīts diezgan daudz. To­mēr
maz aplūkoti Jautājumi i>ar to,
.kādu nozaru un kāda veida (darītā­ju
sociālā stāvokļa nozīmē) darbos
latviešiem, no savām interesēm iz-
'Bjot, būtu vēlams ieVirzit ievērojamā-
'kās viņu daļas nodarbošahos. Tāpat,
kas vēlamo atrisinājumu labā jau
iepriekš būtu darāms iin no kā šai
rīcībā mūsu pašu pusē jāvadās.
Viena daļa latviešu Vācijā jau ta-
;gad ir nodarbināti. Vairums strādā
U N R R A ' S noliktavās un birojos, no­metņu
saimniecībā vai, sabiedriski
kulturālos' pasākumos.. Zināms skaits
:saistījušies arī Militārās valdības ie­stāžu
dienestā, transporta, būvnie-
•cības,- restorānu, biroju, ārstniecības
u. c. darbos. Privātos darbos saistī­to
skaits, turpretim, Ipavisam mazs.
Visi minētie darbi un pienākumi, ar
•niecīgiem izņēmumiem, ir pārejoša,
īslaicīga rakstura, jb, izbeidzoties vai
pārkārtojoties tagadējai dzīves un
apgādes kārtībai, daļa. tagad darāmo
darbu izbeigsies, bet citus darbus un
uzdevumus, piem., ai:)gadē un dzī­vokļu
nodrošināšanā, nāksies veikt
un atrisināt pavisa'm citādi. No tā
izriet, ka arī tagad strādājošo tau­tiešu
turpmākās nodarbošanās iespē­jas
pašreizējos darbos nebūt nav
nodrošinātas. Citiem vārdiem, rūpes
par eksistences un vēlamāko darbu
•nodrošināšanu skar visu latviešu
«emigrantu kopību.
Nodarbošanās problēmas, kā tas
redzams no atldātlbā nokļuvušām
ziņām, nodarbina arī aitticcīgās rie­tumu
Sabiedroto valdību iestādes un
UNRRA^s vadību. Ir dzirdēti pat pro­jekti
par darba bataljoniiiem, kas vai-
(Beigas 3, lappuse)
disporientu un gādāt par naudas sa­ņemšanu.
Pretišji vairākkārtējiem atgādināju­miem,
vēl ir tautieši, kas nav node­vuši
uis Vāciju līdzatvestos sabiedri­skos
līdzekļus un mantu. Vairākas
personas jau nodotas sabiedriskai
tiesai un tas notiks arī turpmāk. Bez
tam padome uzdeva Centrālai komi­tejai
pieprasīt norēķinus arī no bij.
Tautas Palīdzības par uz Vāciju at­vestām
materiālām vērtībām.
Emigrācijas dzīvei ieilgstotv mūsu
saimē vairojas nevēlamās parādības.
LCK rīkojumus ne katrā nometnē
uzņem ar vajadzīgo nopietnību. Ir
pat veseU apgabali, kuros latviešu
vadītāji, citādāk izprotot tautiešu
vaiirākuma intereses, atsakās sadar­boties
ar LCP un LCK. Tādēļ Cen­trālā
padome uzdod LCK stingri
raudzīties uz vienotības un disciplī­nas
saglabāšanu latviešu saimē, va­jadzības
gadījumā iedarbinot vairā­kuma
radītos sabiedriskos institūtus.
Dzīvas pārrunas izsaisīja U z t i ­c
i b a8 ko 116ģij as jautājums.
Līdz šim Uzticības kollēģija vēl nav
varējusi sanākt uz konstruēšanās
sēdi un sākt darbību. Kā zināms,
LCP savā sesijā Hanavā nolēma, ka
Uzticības kollēģijai atzinumi par
LCP locekļiem Jādod līdz 10. maijam.
Tas nav noticis. Otras sesijas lēmu­mu
LCP tagad VIrcburgā'grozīja un
svītroja attiecīgo paragrāfu no no­teikumiem
par Uzticības kollēģiju.
Slēgtā sēdē papildināts Uzticības kol-lēģijas
sastāvs, par kollēģljas locek­ļiem
ievēlot vēl J. Kalniņu, P. Līci,
J. Druvu un^ K. Dziļleju. Kā zināms,
LCP otrā sesilā Hanavā Uzticības
kollēģijā i e v ē l a senatoru J. Kalacu,
R. Alksni, V. Zāmueli un.E. Pārupu.
LCK budžetu apstiprināja 144.000
marku apmērā. Ienākumos 100.000
marku paredzēts no pašpalīdzības
nodevas un 15.000 no algu nodokļa.
Izdevumos galvenie posteņi ir: izglī­tības
veicināšanai 29:000, kara inva­lidu
fondam 20.000, piemaksa Balti­jas
tautu komitejai 7.000, pabalsti
mazturīgiem 10.000 un Kultūras fon­dam
5.000 marku.
Centrālā kartotēkā reģistrēti 96.811
latvieša
\ Latviešu Centrālās padomes priekš­sēža
vietnieks V. Korsts ziņoja par
centrālās kartotēkas izveidošanu Ha­navā.
Līdz šim saņemtas un sakār­totas
ziņas par 90.811 latviešiem.
Centrālā kartotēka dienā dod apm.
150 vārdisku un 250 rakstisku izziņu.
-Daudzas nometnes līdz šim tomēr
losanai
nav paziņcijušas tur dzīvojošo tau­tiešu
vārdus. Izsakot pateicību ha-naviešiem
par darbu centrālās karto-tēlcas
noorganh;ēšanā, padome uzde­va
kartotēkas vadībai turpmāk se­višķu
vērību veltīt sīkākai kartotē­kas
materiālu apstrādāšanai, klasi­ficējot
tautiešus pēc vecuma grupām
un profesijām» Kartotēkai jāstājas
kontaktā ar UNRRA's galveno štābu
Arolsenā, lai tujr korriģētu nepareizos
skaitļus par patieso latviešu DP
skaitu. Visāfti latviešu nometnēm,
kas to vēl nav darījušas, steidzami
jāiesūta iedzīvotāju saraksti un katru
mēnesi jāsniedz ziņas par notikuša­jām
pārmaiņām.
Pēdējais laiks iekļauties DP saimē
Par ārpus nometnēm dzīvojošieni
tautiešiem referēja V. Korsts, norā­dot^
ka tieši pēdējā laikā gandrīz v i ­sās
nometnēs tautieši iesniediz uz­ņemšanas
lūgumus. Lielākā daļa
nometņu pienācējiem slēgtas. Kārto­jot
šos jautājumus UNRRA's galvenā
Štābā, noskaidrots, ka varētu panākt
jaunu nometņu izveidošanu, kurās
tad uzņemtu Uda šin\ privāti dzlvo-jošoSj
bet nepiecleSanil skaitļi, cik un
kur latvieši vēl dzīvo. Tādēļ uz
visstingrāko uzdodams apgabalu un
novadu komitejām un nometņu va­dītājiem,
kur vēl dzīvo tautieši, kas
neizmanto DP tiesības, šos sarakstus
iesūtīt Centrālai komitejai. Saraksti
jāiesūta vēlākai» līdz nākamai LCP
sesijai, kas, cik paredzams, notiks jū­lija
vidū. Sarakstos jāuzrada vārds,
uzvārds, pavalstniecība, agrākā dzī­ves
vieta^ iecafianās laiks Vācijā un
pašreizējā adrese. Tautiešiem, kas
grib palikt latviešu kopībā, ir pēdē-j
ais laiks iegūt DP tiesības, jo ļoti
iespējams, ka varbūtējas emigrācijas
gadījumā nereģistrētie paliks bez
aizsardzības.
Sesijas nobeigumā P. Stērste patei­cās
VIrcburgas tautiešiem par vies­mīlību
un sacīja: ^ļMūsu tēviem^ kas
gadu simtiem ilgi prata saglabāt lat­visko
kopību un izcīnīt brīvu valsti,
nebija tik daudz draugu, kā tagad
nfums. Tāpēc ticība lai pavada katru
mūsu' soli. Dievs, svētī Latviju!"
Pieminot tautiešus, kas palikuši
dzimtenē, sanāksmes dalībnieki dziļā
aizkustinājumā nodziedāja valsts
bimnu vēli*eiz.
Harijs Mindenbergc
Jāsaprotas
Latviešu Centrālās padomes treša­jā
sesijā Vīrcburgā Jt8. maijā pirmo
reizi piedalījās arī no Beļģijas pār­vesto
tautļešu izraudzītie pārstāvji
V. Janums, J. t)diņS un J. Utināns.
Pēc pārciestām grūtībām ļ tiirpat
13.000 latviešu tautas dēlu ir atkal
mūsu vidū. Ko viņi^ jūt pēc l ā g a ­jiem
p£irdzīvojumiem? Sarunā ar
„Latviešu Vēstneša" līdzstrādnieku
V. J a n 11 ms neslēpa, ka atbrīvo»
tautiešu vidū dažkārt^rodas rūgtums,
redzot, ica sīkās ikdienas raizes, paš­labuma
meklēšana, neiecietība un
citas nevēļlamas parādības sāk laist
aizvien dziļākas saknes tautiešu sa-cķīvē
Vācijā.
„Mums yisieni", saka V, Janums,
„ir viena vēlēšanās — rast ceļu ui
mājām. Teikšu atklāti, maniem zē­niem
sāpīgi ^redzēt nesaticību. Ja
auzu
UZ jaiunu dzivi
Londonā, 2. jūnijā (AP). — Vieno­to
Nāciju īpašā komiteja bēgļu jau­tājumos
šodien oficiāli ieteica dibi­nāt
starptautisku iestādi' palīdzības
sniegšanai un nometināšanai uz jau­nu
dzīvi gandrīz 3.000.000 bezmāju
cilvēkiem Eiropā un Āzijā.
Komitejas ziņojums tomēr ir tik
pilns nevienprātībām, ka, pēc pār­stāvju
norādījuma, tas droši vien,
būs jāiztirzā pilnīgi no jauna Eko­nomiskā
un Sociālā padomē.
Ziņojums sākas ar konstatējumu,
ka „problēmas pamatā atrodamie po­litiskie
faktori padara vienprātīgus
lēmumus par neiespējamiicm." Gal­venais
konflikts ' bijis par to, vai
starptautiskā palīdzība .būtu dodama
bēgļiem, kas atteikušies atgriezties
mājās politisku iemeslu dēļ. Komite­jas
14 locekļu iestājās par to, ka šā-dilem
ļaudīm vajadzētu palīdzēt.
KrievijaiiJ vadītās 6 austrumu valstis
nebalsoja ne ,.par", nedz arī „pret".
ASV/un Krievija vienojas
Savienotās Valstis un Krievija ko­pējiem
spokiem centās izbalsot angļu
nostāju jaunās organizācijas^ finanču
jautājumā, balsojot par to, ka tai
saistīta (affiliated) ar Vienotām Nā­cijām,
bet nevis, kā to prasīja angļi,
atrodas tieši Vienoto Nāciju pār-,
raudzībā.
Angļi zaudēja pret amerikāņu-krievu
kopsoli ari citā jautājumā,
Angļu parlamenta loceklis
latviešu nometnē
Maija priekšpēdējā svētdienā DP
nometni Lādē apmeklēja Anglijas
parlamenta loceklis sērs Alfrēds Sol-ters
no Oksfordas. Augsto viesi pa­vadīja
UNRRAŽs direktors angļu
okupācijas joslām sērs Rafaels So^
ŗento ar virsniekiem un citiem dar­biniekiem;
Pēc iepazīšanās ar slim­nīcu
un ambulancēm viesi ieradās
arī latviešu un lietuviešu fiometnē,
kur tos sagaidīja skolu jaunatnes,
skautu un tautu meitu goda ierinda
un gandrīz visi nometnes iemītnieki.
Nometnes zālē viesi noklausījās kora
dziesmas un noskatījās tautas dejas.
Kāda meitene, kurai visi piederīgie
aizvesti- uz Sibīriju, deklamēja P.
Blaua dzejoli ,:Ceļš uz mājām", ko
kurā izlemts, ka Vācijas žīdiem Vā­cijas
terri torijā būtu tiesības dabūt
palīdzību. Anglija ieskatīja, ka ne­viens
nedrīkstātu saņemt starptau^
tisku palīdzību viņa paša valstī un
ka žīdiem VBcijfi nevarētu radīt
īpašu kategoriju.
Palīdzība bezmāju DP jāsteidzina
1. jūnijā „AP'' zilgoja no Londonas,
ka Vienoto Nāciju īpašā komiteja
bēgļu jautā jumos,ieteikusi starptau­tiskas
iestādes dibināšanu, lai varē­tu
no met i nā t uz j aunu dzīvi kara ra­dītos
bēgļus, kas nevar doties uz sa­vām
mājām. Komitejas priekšsēdis
Hektors Maknīls (McNeil), kas ir arī
Anglijas ārlietu viceministrs, tomēr
izteicās, ka šī komiteja nav varējusi
vienoties vairākos jautājumos. To
vidū, viņš teica, ir jautājumi; par to,
kas būtu uzskatāms par bēgli, kādi
ir pietiekami Iemesli neatgriezties
mājās un kāda veida starptautiska
iestāde būtu jādibina. Sos jautāju­mus
komiteja Londonā Iztirzājusi
pēdējās 7 nedēļās.
Nevar vienoties par financēm
Maknīls sacīja, ka viņš pieprasīs
tautiešu pārstāvji rīkosies kā Ķīnas
ģenerāli; kas^ katrā provincē ap sevi
grib pulcēt savus piekritējus Ain sav­starpēji
apkaroties, tad nekur tālu
netiksim. Nav tādu jautājumu, ku­ros
nevarētu saprasties. Ja radusies
atsevišķi nogrupējumi un domstarpī­bas,
tad tas jāizlīdzina. Nemeklēsim,
kas i r pirmais vainīgais, bet nosodī­sim
tos, kas strīdas. Tā domājam
mēs, no Beļģijas atbraukušie. Ja
man būtu rīcības brīvība, es dažādo
uzskatu paudējus savestu kopā un
nelaistu ārā no aizslēgtas istabas^
kamēr viss izrunāts; noskaidrots,
pārspriests un panākta vienošanās.
par turpmāko^gaitu saticīgu staigā­šanu.
Jums, kas visu laili:u esat bijuSi
brīvībā, jāsaprot mūsu vēlē.^anās bei­dzot
d2:īvot cilvēcīgu dzīvi. /T«^
daudzreiz nav bijis vajadzīgās pre-tinmākSeinas.
Ir nometnes, kas !tie-šSm,
cik vieni spējušas, uzņēmii^šas
atbrīvotos, bet ir arī tādas, kuru ^ar_
dība, nevēlēdamies ar enerģiskākām.
prasībām, apdraudēt savas iekarotās
pozīcijas^ aizbildinās ~ . nometne
slēgta. Pateicoties^ atbrīvoto tautiešu
pašdarbīl)al, nomļetnes^ kurās tie rio-vietotl
vienkopus, salīdzinot ar ap­stākļiem,
kādi tur bija pirms mēne­ša,
tagad vairs gandrīz nevar pazīt
No Beļģijas pārvestos tautiešos ir lie­la
griba mācīties, lai jau tā zaudēto
laiku vēl tālāk neizšķiestu nelietderī­gi.
Ja Jūs gribat mums palīdzēt, tad,
pēc manām domām, atbalsts morā­liskā
plāksnē dažkārt būs svētīgāks—
nekā viss pārējais. Tautieši, kas ilgi
dzīvojuši šķirti, priecājas par Icatru
apmeklētāju. Rīkojiet ekskursijļas us
mūsu nometnēm, ieprieciniet mļās ar
saviem pašdarbības sniegumiem. īsta
sirsnība bieži ir vairāk vērta pai* v i ­su
ko citu.
Angļu okupācijas Joslā bijušo ka­ravīru
jautājumu var uzskatīt par
atrisinātu. Enerģiski vēl jāstrādā,
amerikāņu okupācijas joslā. Mūsu
pārstāvji turpinās darīt iespējamo,
bet talkā Jānāk it visām apgabalu
komitejām, nometnēm i^i arī pašiem
l)iederīgiem. Kā jau ziņots, ameri­kāņu
Militārā valdība apsolījusi at­brīvošanu
beigt līdz augustam, un
cerēsim, ka tas piepildīsies.**
II. M.
jābūt specializētai iestādei, kas sa-tulkoja arī angļu valodā. K. Sidars 'komitejai, lai tā ieteic Vienoto Nā­ciju
Ekonomiskai un Sociālai pado­mei
dažus starplaika soļus, pieme-^
tlnādams: „Mēs nevaram atstāt pār­vietotās
personas vēl veiselu ziemu
vienīgi ar posķ novēršanas līdzek­ļiem."
Malcnīls izteicās, ka „starp
Lielbritāniju no vienas puses un Sa­vienotām
Valstīm un Krieviju no
otras ir liela ne vienprātība par to, k ā-dā
veidā būtu r6dainilī<lzckļi jaunai
iestādei." Anglija ieskata, ka .šādas
iestādes budžets' būtu jāapstiprina
Vienotām Nācijām, , bet Savienojās
Valstis un Krievija \vēlas, lai aHie-čīgās
valdības separāti vienotos par
plašā mēroga jaunnometināšanas iz­devumiem.
I
The Stars and Stripea