Bavarijas Latviesu vestnesis, April 21, 1951

              2 L A T V I J A Sestdien. 195!. g. 21. aprlU
Uiviešu pārstāvību Vācijā včlčs 1 «a^^^^msmm 15noncfii
tiešās velēšanās
miem. Neskatoties nt straujo emig
rāciju un tauliešu materiālā
pasliktināšanos sakarā ar strādājošo
aizbraukšanu, maksājumi trimdas
plbai nav apstājušies. Kopības spēks»
KA SASAURINAJIES IRO INSTALĀCIJU TiKLS
Minchene (dm). — IRO darbībai ļ cu saimniecībā, jūtami tamitinljlis
pakāpeniski salaurinotles un DP no- vēl IRO pārziņā paliekošo noiMtņu
melnēm likvidējoties vat pārejot vā- un citu iekārtojumu skaits. Pic amt-
———' rikāņu joslas galvenā štāba jaunā»
s t ā v o k i a l / i - 4 ^ . , ^ ^ . ^ « U m \ « M^«* informācijas, visā joslā v il
rādājošo Giādā faunas daroa Vkmmi Ukušas tikai 35 IRO instalācijas, w>
ndas ko- r|p ciw^iAliftHem' kuram 19 atrodas 7. apgabalā un 10
. ^ ^. is spēksj SpcaaUOTCm K apgabalā. Sājos apgftbalot tigid
kas sevišķi'^spilgti izpaužas savstar- Kā ziņoja amerikāņu armijas kik- galvenokārt koncentrējušies DP
pējā palīdzībā un savu tiesību aiz- raksts Stars and Stripes (16. 4.). Rie- IRO iestādes. Amerikāņu jotlā tll
stāvēšanā, ari vēl šodien Vācijas tumvācijā un Eiropā vispār sākta hj. ukai 15 parasto nometņu, 4 inie-trimdinieku
saimē nav Izsīcis. Pie- jauna, vienota organizāciju akcija tošanas centri, 8 medicīniski, 4 plr.
ņem budžetu periodam no l. apr. profesionāli kvalificētu DP izvieto- skološanas centri uc.
līdz 30. jūn. ar DM 13.000 ieņēmumos šanai. Kā Frankfurtē izteicies Natio- j (Minchenes) apgabalā nometņu
un izdevumos. n«l Committee for the Resettlement ^^^^^^ VolfratshauzenI, ft^.
P. Balodis iepazīstina LCK ar a p - D i s p l a c e d Professionals P5r«tayisl ^.^^^ Sleisheimā, Minchenē (Var-gāda
darbību, kas bijusi sekmīga. P ž . Kristi, ^^J^ akcija apvienojus^^^^ kazarmās), Ingolštatē. Traun-
Ievērojot papīra cenu un iespiešanas U«Sdas amerikāņu bjjvprStigft* or-U^^j^j^ Berchtesgadenā (Orlika no-izdevumu
straujo celšanos pēdējā (Jonizācijas. Tās sagādāju^ darba ^ ^ ^ j ^ ^ , ^ veco laužu mītne Prinā un
laikā, laikraksta Latvijas abonē- vietas ārstiem, inženieriem, ķīmiķiem i j ^ ^ ^ zonas, .motorcentrs Bad Aiblln^
ments, kā to jau darījuši citi Vācijas »n citam speciālistu kategorijām, g Minchfenē darbojas «rl Irrltto-laikraksti,
^mazliet jāpaaugstina. iepriekš konsultējoties atsevišķo sta- .^^^ ^^^^^ mediclnhkiim
K Ozoliņš zino ka latviešu ^ i ^ . ^ « « i ^ c l n a s padomēs, privātos insu- h ^ . ^ ^āv vēl neliela blmn
stit-IbS V?cij^;tata^J'^^^^^^^^^^ Sāl '^;tt r1a\\a'S
. .[Jjusi, Ka arzemmesi Drivijana vācn tiesa ipilauni daiu fornS-r'*^* . ^'*'*t.P'^ tingā, Minchenes vispSri<|i llianln,
sadalei, IrstēšanM. sociālā» palīdzi- prātīgi var iestātie» ASV karaspēkāJ i.gl/^kLfiLa^^^ praktiskiem ērst.em, c h i r u r - k ^ ^ ^ ^ s\\mniAn atv«H|o.
baa iic. ziņa. ApspiiedSs pārrunātas p«r šim ieepSjām LCK vēl noskaidro fcfnoša„Mdēl^T^^^^ radiologiem, patologiem, labc L^^jj ^ n j j ļ Lulen7ē, BavSrijai Gmal-ari
BrIvS* Eiropas raldlllja «c. aktu-UpslSklus. J. Niedra ziņo, ka LCK ,.T! , ratoriju un medicīniskiem techni-Lg ^„ vartenbergS, k l «rl „binm
81as lietas. budžets Iepriekšējā celurkeni, ti. no " ^ f ' " ^ ' ^ f « r w o s 'r'"» ™ mIsSm. Inženieru j . . ^iblingS.
mP Zvledrlļi atkārtoti griezies 1. janv. m 31. inartam izpildījies a r P ^ " .P8"'5v »>a6 vēlēSanu sarīkoša-Uo^rg j , brīvas vietas rūpniecības,'
e LCK ar aimsto sarakata izdoša- 19.211,23 DM ieņēmumos un izdevu-"" • »P«"P''"*"""' Ulmijas un mechanikas inženieriem,, «nira naU" An».
nas molivactju, ladiot LCK atbalstu mos. No šis summas DM laoOO ie- f*"'^* "^'^^«"^ P"""P"' P*M *f™'J" hnr„rvģ^^^^^^^^
saraksta iedošanai. Vēl reizi apsvē- nākuša, no pašp^ndzibas nodevām,^?'}''^'«'''"^i"^ lielākā tautiešu dala.L pieredzi farmācijā, organiskā «n b ^ r g ā v d paliku . pastāvīga
rusl. k5 LNF argumentu*, tS ari ie- bet pārējais no dažādiem i e ņ ē m a - ^ ' « ^ ' ° " ļ , P " f ' P ' . ' ^!<^' epneksējā pSrtikas ķīmijā. Bez tam P'«P"*H Jaunulmā' (Ludendorfrun RSB-K^
»^ ««"^A f^ P»"""^'*' P'ek"- Uetallurgu. un zīmētājus i n e d i a m k a s h « faunul^^^^^^
Tas notiks tuffi pec statūtu apstiprināšanas
Liidvi^burgā 7. un 8. april! sanāca ļ iemītnieku. LCK uzdeva V. Skaist-
LCK sēde priek^ēža V. Januma va- laukam un A. Avotiņam pārbaudīt
dibll, piedaloties X Celmam. J. Nied- apstākļus un vajadzības gadījumā
ram, V. Skaustlaukam, P. Balodim un kopā ar nometnes komiteju griezties
K. O^olipam. V. Janums ziņoja, ka pie vietējās un zonālās IRO vadības
20. martā Bad Zalcuflenā notikusi ar Idgumu, ja vien iespējams, pārcel*
biiUleštt centrālo komiteju priekšsēiu šana uz citām nometnēm neizdarīt,
apspriede. Nolemt» iesniegt plašāku Sinis dienās pēc 5 gadu nokalpo-memorandu
IRO piir ārzemju bēgļu šanas kāds mūsu tautietis atgriezies
tlesžsko stāvokli Vācijā. Pēc tam no franču ārzemnieku leģiona. Viņš
notika latviešu, lietuviešu, igauņu, lielāko laika dalu pavadījis Indoķīnā
prw)lu m ukraiņu centrālo komiteju cīņā ar insurgentiem. Noskaidrots,
pārstāvju apspriede. Pēc plašākām ka šinī un daudzos citos gadījumos
pārrunām domai par memoranda ie* leģionāriem sākumā dotie solljun^
sniegumu IRO pievienojās ari polu nav turēti. Apstākli leģionā loti
un ukraiņu pārstāvji. Memorandu Mjruti. Pēdējā laikā konstatēta vervē-izstrlldlt
uzdeva LCK, ko tā veica. iUna Vācijas nometnēs. LCK ne
Memorandā aprādītas pielaistās ne- ieteic saistīties leģionā,
pareizības darba stgādes. dzīvokļu IRO paziņojusi, ka ārzemnieki brīv
spējamo un jau latviešu trimdas sai
mē cirkulējošos pretargumentus, LCK
atzina aizvesto saraksta izdošanu
pašlaik vēl par nevēlamu. Pēc LCK
ieskatiem pagaidām pilnīgi pietieka­mi,
ja aizvesto sarakstus uzglabā
Starptautiskajā Sarkanā Krustā. Tos
iespieiBtā veidā varēs izdot pēc tam,
kad IriSjie apstākli būs labvēlīgāki.
Jau
Jaunas DP
nomeines vācu
saunnieciba
Turpinot pakāpenisku IRO
Ingolstates amatu sko­la
vācu pārvalde
PĀRŅEMS ARI NElBURGAiS UN
LUTENZE PARSKOLOSAMAS
CENTOUS •
pus dzelzs priekškaram" esošo tau-ļkiem un Ludviga kazarma* DiHinge-l ^ ^ ^ - l ^ l ^ "uyrG7„T^''Fe1dmrnil ^-u'P"l* T!" '.T liešu vārdiem «n adresēm iespiestāh», kurās patlaban iemītnieku nav.I ^J^'f ,. J. J ' ^ r n a ^ ^ I n g o U t a t ē nodota pil-r
x « . . j - : jt-:.1.: j x 1. J hfl,» naVEnonuiri *A t^^«.a»«5 „^«?UT^ 1 P^'®s smi lieta, bet iztelca izorinu | nīgi vācu pārvaldē. Apķīlātas armi-ne­šanu
negīist.
LCK ar gandarījumu konstatēja R
Lielnora apmeklējuma panākumus
ASV senāta komisijā, pēc kam deba-|
tēs tieši minēts baltiešu leģions kā
formācija, kuras dalībnieku ielaišana
ASV nebūtu kavējama tikai tāpēc,
ka viņi pie tās piederējuši.
nozare.
tagad daudzu aimsto piederīgie ^etņu pārņemšanas akciju, Bavārijas pg-riinaint R r ī v s . F i r n n « knmitP
jautā ! " ^Ll^ .^d,!"ev.is itLies'lībTasi ^t^riLmdla.'sJ y.'': Jf ļ^Jf ļ'/ļ^t^o^'āv^^ "rv", j'^'f^/ ir:ja ^U's^vā.r SLuCiKi !srlU''ld ^apisnv^ei^ca^ ^se^k^ci^ja^s no.
nometne Dillingenā. Tālāk S, ip«
gabalā vēl pastāv slimnīcas Aun*
burgā un Bad Verishofenā, bērnu jbc
slimnīca Kemptenē. pārskololinu
centrs Neiburgā un arodapmādbu
skola turpaL
Bez pieminētām nometnēm nn etn*
triem amerikāņu joslā pastSv: 2. ap­gabalā
vienīgi Ludvigsburgaa Izvieto­šanas
centrs un Dornštates nometne,
ko nodos vācu saimniecībai kā veco
laužu mītni. Sveittfurtes ievieto­veidā.
Daudzi trimdinieki domā, ka bet pakāpeniski šo nometni uzpildīs.. . ,^ . . . vr^mn1o^f&^n^ \ " " \ r-- -r^ . , šanas- centrs un Amb^e rgas« vt^bicn ^sUirmiB*.
izdevums ar tikai llMO.Mt. g. aiz- Aprīļa beigās pārņems Makša Erna- ff^ ^V^^^^^^' komplektējot lat- jas kazarmas atbrīvotas un ar visu n ca kas pakļauti IRO Sveinfur^es
vesto vrirdlem ir v^^^^^ lie- nuela kazarma/Ingolštatē, ko pat-h^!^^ sekciju nav atradia par vaja-Ljarbnlcu Inventāru piešķirtas vācie- birojam, Brēmenes-Gronai azcelj.
ciba par māsu tautai nodarīto postu, h«ban apdzīvo 250 DP. Visas šis trīs M^'^^^ informiH trimdas vēlētās šiem. Tuvākā nākotnē vācu piSrvaldē tāju centrs, kura pārzināšanai Brē-
j]o pēc tam sekojošās deportāācciijja_s. h*'^®'»^^ būs vācu bēg_ļ u p. ārvaldes , P^'*^^""^^^^ «''"^Sf^ jautā- nodos ari invalidu pārskololanassko- menē pastāv IRO_ birojs, u n v t s -
ekāniiias daudz liislāku latviešu "C'»bā tikai līdz l . septembrim. LldzP^"^"*
skaitu. Aizvesto vārdiskai publikā-M*»» l«ik^m šo nometņu iemītniekiem
lu Neiburgā pie Donavas un tbc «li- beidzot — IRO Frankfurtei biroji»
mo apmācības centru Lutenzē. pakļautais repatriācijai centrs Grli*
I ..Nododot skolas, vienīgā IRO | helmā.
lietu referents
galvojimiu, ka saVaksTs''br!78^ir^| jānodod'amerikāņu armijai.ļ iu. kaV dz"lvo 'Gē6tach7a7'78jonā^ •^HJinJ^' »W tes būs ^f-T
neparādīsies nn tāpēc pretiniekam K^^^PJ Ja"^^ ^^^^^^^^^ pirskoloties varē u TEIC ADMSU MAIŅAS
nebūs pieejams, uzņem ar lielu skep-h^^'^^*^^' Līdz šim vācu pārraudzībā mājām. Kamēr valdības celtās div.r'^^^.ļ^^?.i*^> ^^^^ iespēju visi DP un bēgli, kti pieialktiilM HO:
ii. un tam, SķieUr pamats. | E?!!!J"!i J^'^ >° ^^^^^ ^P-U^^^^ņu mājiņas izmaksā pāri Par h"^^ J^^^^^^^^^ i,eiguil
cijai var būt arī daudzas citas loti Neizbūvē jauni dzīvokļi. Rozenhei- f i . ļ « ^ t u * i^^t^^ U^U^ktl "^^^^^^ 7^®^
kļūmīga» un grūti labojamas sekas hn«« ptonieŗu kazarmas, ko apdzīvo ^aioS DtZ iCnija KaData prasība ir," «aka bēgļu lieti
mūsu cīņā pret varmāku. LNF ap- ^J^z«»nteku, jāatbrīv olīdz mai- Grupa Slēzvigas-Holšteinas vācie- P|® Bavārijas valdība* J.
J. Niedra ziņo par piedalīšanos IRO ^^"^^^^ ____
tautību pārstāvju konferenci Ham-burgā,
kur paziņots, ka blj. karavīri p M^^^ 7Q^&mdnmk§.
tomēr tuvākā nākotnē varēs emigrēt gfiCiflieiCi
uz ASV» So ziņu papildina J. Celms Nesen ui 70 mūža gadiem atskati
10.000 markām, tikmēr, pašu spēkiem L^rr"'" ITlr «IL^^A^^ ««^'««t^ t^^M P««*Vo< ^••^
«trSHiiin», uzcēluši 36 mājas par 450oR^,Rf' kas ar izdotajām a p M a m ^^^^^ uiu tttAkttrt piMrgm
markām, ko a•iizld^e^v,uMsi! . rbkan. Xka. . Kl kV^^j«'9^^^^^^ jv ar^ē^j^u^s^i vai nu izxcie ļoktā, vIar-i j'•te''i•cIatm it darbi PvIte«t»M» 'ODIMP kipiMdMilUiiiMnm r,t at*
bēgli, tie saņSmuš! vēl klāt no ts. usni.i .v.it* viriiii HiiMiHimi '*•<••*• •'«le» On^tļ « iKM^:
„Soforthilfes" fonda katrs 1500 mar- "inta ar U^^^^^^ bō? tikai rVn"'n*.'* "r '1"*".! ff""*!!^
ar Vērojumiem transItnomeln5,P.ļ^^ no dedzīgākiem un ener-ļku. Sedzot bankas procentus, kapi- ^gSlietolanr kāda ir a^^^^
Balodi» kS LCK pārstāvis piedalījies ģiskākiem veciem latviešiem ASV. tāla deldējumu, lemes nomu, apdro- dona io inventāru kā daiidai ma-h*»" '*•'"'"•' ""^
IRO konferencē U\M. Abu koņ-1 Sava mūža lielāko dalu P. Kore no-1 zināšanu, ūdeni uc. par trisistabu | «na,,' darba tiku» Jn māclb». lldrek- JSrt m ua? «0'^tatlļļ?
U"iji. I} ^ ^ ' ' V . I ''^."J}!'^^''^.??^95):J^'Iiu« kā dāvanu sa,em Bajāri]:;|??k»"..!?5V[~-'« ^ ^ Dojies sabiedriskajā darbā. Ar pa- un kūtiņu, mēnesī jāmaksā tikai 17-- valsts Paoaidām skolas administrā-r*'»^*''»^ •P**"*»
Augsb«rgas.Hochle!d«s nometnes | domu un materiāli Kore palīdzējis kā | 20 markas. Maksājot šādu summu cSt p^^S^ S i^r^^! ! i L C K ziņojumu , vecajiem" tā .jaunajiem" Amerikas 32 gadus, bankas aizdevums atmak- vārijas iekšhetu^^^^^^^
par nelibvēlTgiem apstākļiem, kādos latviešiem. Jubilārs ir arī aktīvs lat- sāts, un mājas būvētais kļuvis tās min strila* un IRO Dirpl
uz mmnatm pSrcel daudz nometnes viešu kopības domas aizstāvis. īpaš'n ie'k s•. ' ^ ^ KļuPvai s_ 't acsu ļ bmēignliisst rinjoa s Suund eItRijOas.. Direl
un darba (••at oiftctj ir Naitmo vtrtktts, IM
r^irpktor* ir vā- do«4U tPS (ReiettlMiMt
uireKiors ir va-1 jI^K^O^ j^d^tja nttjti^ ^p^a^g aipaSitntt ikvua«iryi i Miput aņoi.
EGIIS ICAIMB
SARMA
IROMĀNA DEVĪTAIS VILNIS FRAGMENTS
— Sarma!
Priecīgi pārsteigts, pirmajā brīdi neapjēdzu, ko runāt, ko
nerunāt.. Pietuvojusies viņa pazīst mani un pasmaida un
šis gadifs-m gaidītais smaids apņem mani no galvas līdz kijām
kā apsūnojušu akmeni košs, putots vilnis. Ar aizlurētu elpu
vēroju Jio ilgi gatdito bridi kā brīnišķīgu, daudzkrāsainu tau­riņu,
kas tikko nolaidies starpt mums.
— Iesim nu, iesim — es tačvii nācu raudzīt, kā tu dzīvo.
— So jūras līci es katru dienu redzu caur savu logu, Pa-skatie
», v&l nav skaists?
Vētra zilzaļos viļņus savēla grīsti un tad ar milzīgu speru
gāza pret mohi. Baltas, llkraas vllņu šļakatas uzšāvās augstu
gaisā, i«tul§ mirdzēdamas saknplojās, sazarojās un uzziedēja
kā fibeleii, tad lēni smidzināja I B leju, pavizēdamas visās vara-vlkcnes
krāsās. Ari mana sirds līdzīgi šīm viļņu šļakatām
iemirdzējās laimē, eakuplojās un pavlzēja daudzkrāsaina.
— Agrāk, cik atceros, ļOra bija rāmāka. Vai tagad t© vien­mēr
tik vētrains? — Sarma vaicāja.
— Nē, dōžudien jūra !r rāma kā ezers, bit tās dienas nav
no ikaistikām. Man pat liekas, ka tās ir pārlieku vientulīgas
un garlaicīgas.
Ienākusi :istabā, viņa ifiJūkojUs gan vienā, gan otrā gleznā
un apstājās pie nepabeigti Izas portreta, bet neteica n© vārda.
Vēl mūsu sarunas pinās nedrošībā. Starp mums vēl bija jau-žams^
aiztecējušo gadu attālun;», bet pamazām viņas tērpa
smaržai iejuka Izas ceriņu pietvaikotā gaisā, un pamazām
manās atmiņās dzisa Iza kā rietu atspīdums jūrā.
K ^ gan bija šī skuķe pret šarmanto, eleganto Sarmu! Tikai
dala, tikai fragments. Taču kacīt kas gan nebija gluži tā kā
senāk. Kiiut kur vēl bija viegli jaužams pa šiem šķiršanās
gadiem uzradies svešums.
— Nu, vai esmu kļuvusi vecēlia? — viņa ievaicājas.
— Nē, -~ es teicu, Jo ma» šķita, ka viņa nebija tik daudz
vecāka, cilt savādāka.
Diezgan Jau viņa «ot pārdzīvojusi. Tūdaļ pie aanas aiz­braukšanas
atstāji»! jūrmalu un devusies uz dienvidiem pie
tēva, domādama tur mierīgi nodiEivot kara laiku, bet arī tur
bijuši uzlidojumi. Kādu nakti uzli^mojusi ari viņas māja.
Paspējusi iiglSbt tikai divus koferus. Tonakt degošās mājas
drupas tēvu ievainojušas, m viņši drīz pēc tam miris.
— Bet kai ar darbu? Vai tu vairs nedejo?
Vienlaik dejojusi operešu teātrī, esot arī tagad viens otrs
piedāvājuma», bet viņa noraidījusi — gribot atpfisties.
— Un vai tu mani atcerējies?
— Protams.
— Bieži?
— Biezi gani
Bet, to sakot, viņa bija piešķiebusi galvu un kārtoja matus.
Šķita, ka viņa par matiem vairāk domāja nekā par to, ko
runāja.
—• Bet vienmēr tu vis nebūsi domājusi par mani? — es
iejautājos.
— Tu taču neprasīsi, lai es šos piecus gadus katru dienu,
katru stundu būtu domājusi par tevi.
Man bija jāklusē.
— Un kā tu šos gadus pārlaidi?
Nekas priecīgs nebija piedzīvots. Negribēju gausties par
se^nām ^cerībām, kas, līdzīgi pilsētām, bija drupās vērstas.
Pārticsām pastāstīju, kā klīdu karavīriem līdz, kur ziemās
salu, kur vasarās nīku.
— Un vai tev nekad nevienas draudzenes nebija?
— Es taču gaidīju tevi.
— Nu nu, atceries vien. Es jau tev nekā nepārmetīšu.
Domās paslīdēja viena otra seja, bet visspilgtāk biklā Iza.
To pašu tad arī pateicu un parādīju iesākto portretu.
— Redz nu, pat zīmējis tu viņu esil Vai tu jau sen viņu
pazīsti?
Pastāstīju, kā iepazināmies, kā vēlāk satikāmies un pa­staigājāmies.
^
— Droši vari teikt visu. Es neesmu greizsirdīga.
Bet viss jau bija pateikts. Acis vērās uz atvilktni, kur
glabājās nenosūtītā vēstule, ko biju nolēmis parādīt Sarmai,
kad atbrauks, bet kaut kas man liedza to darīt, jo vēstules ir
tāpat kā vārdi: ja tos īstā brīdī nepasaka tad tie,paliek ne-pateikti,
un ja vēstuli nenosūta laikā, tad tā paliek nenosūtīta.
• - V a i tu atceries, ka senāk tev bija baltraiba blūzīte ar
melnam pogām? S;s pogas bija tik lielas un apaļas kā melnie
raibumi. Krēsla es tos nevarēju atšķirt. Ir jau man pa šo
laiku bijusi pazīstama daža laba meitene, bet ikvienu no vi-ņam
katra laikā es butu mainījis pret tavas blūzītes vienu
pogu.
2igli aizlaidās pirmās tikšanās stundas.
Pavadīju Sarmu līdz ciemam un atgriezos gar jūrmalu. Pre­tim
akmenim, uz kura mēs ar hu kādreiz bijām sēdējuši, pa­staigājās
kāda sieviete, bet, pamanījusi mani. steidzīgiem so­liem
aizgāja. Vioas augums bija līdzīgs Izai. Uz akmens bija
nolaidusies kaija un grūtsirdigivvērās jūrā. Manis izbijusies,
viņa pacēlās 6pārnos un aizlaidās.
Diez' jau kuro stundu raugos zilajā plašumā, no kurienes
nak v.lnis pēc vilna; tie nes kuplus baltu putu klēpjus, bet.
likuši p:e k'a5ta, :7m(^\h b?.itumu akmenāiā.
i i Va- neatnāks reir t;k varens v i l n i s kas parklūs pāri akme-dl
neatnāks devītais vilnis? Varbūt, ka tas jau li
garām. Bet vai tāds vien ir devītais vilnis? Tā domājot^
manas acis Ierauga viņu, kas stāv pie jūras tāda pati k i Si«
nāk: plaukstu virs acīm turēdama, viņa lūkojas viļņu āleitlbl#;
Vieglās vasaras drānas plīvo vējā. Tā vien liekas, ka viņa
pati ir zūdoša un gaistoša kā viļņi. Viņu gaišo dienu atmiņu
atkal iekvēlina manu vientuļnieka sirdi.
— Sarma! — es saucu.
— Jā! — viņa sinejas.
— Vai vēl diezgan ilgi neesmu tevi gaidījis?
— Eju jau, eju.
— Katru dienu tu redzi jūru, — ienākusi istabā, viņa Sftk!
— Tikai jūru.
— Ko tad tu vēl gribi redzēt?
— Tevi.
Smaidīdama viņa pieglauž galvu. Kāds sens pavasaris it*
plaukst skūpstā. Sl iedoma vēl kvēlāk saviļņo mani, kad v*-"
novelk virsjaku un parādās tādā pašā baltraiba blūzīti
senāk.
— Ari pogas tādas pašasl — es jūsmoju.
— Sīs ir mazliet iezilganas. Gluži melnas nevarēju dabō
— Vai tev nesals bez virsjakas?
— Nē! — viņa purina galvu, bet istaba ir vēja izptJstl
drēgna un vēsa. Šķiet, ka viņa pa laikam no aukstuma ri
drebinās.
— Vai neiekurt uguni?
— Iekurini gan. Būs tāpat kā senāk.
Tāpat kā senāk. — es domāju. Viss taču ir tāpat!
Pamazām vakars Izdzēš horizontu. No miglotā zilums v
arvien veļas milzu viļņi. Sarma jau labu brīdi sēž, galv
pieliekusi, un gurdi raugās šaudīgajās liesmās. Uguns a
blāzma klusi lēkā pa viņas tērpu. Liekas, ka kluiēšana Sarm
ir saskumdinājusl. Varbūt man kas jāsaka, Jārunā, bet šaj
brīdī mani pašu svaida domas un pārdomas. Kādu stāstu ma
stāsta liesmas.
Kaut kur aiz nod'zivotiem gadiem Pomerānijas frontē
7iemas nakts. Kāda stunda pilna ar klusumu un šausm
Izkāmējušās liesmas kāri tver ēkas, un dažās stundās sad
gadi un mūži. Sadeg viss — arī cilvēki. Es raugos šaji sp
iluminētajā naktī un nezinu, vai tad, kad pienāks rīts, es vai
dzīvošu. Vairs nav nekā vairāk kā nakts... un kādēļ g
lai sl nebūtu pēdējā nakts? Bet tad es atceros Sarmu ar p
vasara gaišumu sejā. Cauri tumsai atlido atmiņas spožas k
uzirkstis. iekrīt sniegā, un cita pat tur vēl kvēl kā zvaigz
un Ka cenba^ Pamanu, ka ēsmu aizslēpies un glābju sevi
niecīgai cerībai. r ^ i
Nu karš ir beidzies, un Sarma pie manis. Es gribu viņai telk .J7-7'^^ ^^v^s ^ ^ l esmu dzīvojis? Jel p l^^""!"'^ '^V}'^' ^^^^ ^^<^zi' ka manas acis tav vs r i^'^'^'^^^^^ mīli tava smaida, tava klusa, laipn
vārda gaida, - bet es klusēju.
ilurpinājums sekos)