Bavarijas Latviesu vestnesis, May 12, 1949

              Bs
fflfe ne
i r VJšs; 1 ^
' Uft it kg 81
L A T VU
Latvlfto Nevrapaper
Poblisbffd ifflddr EUCpM GivU
Affairt Divisioo Aathoriuitioo
Nufflber UNDP 196. Pablishtr
aud Editor: Kfirtts Rubfies.
DP Ounp Kltiokdte oetr
GibiztntrK/D. Prioter: ,,Schwib.
VoHcsbi/' Gtozbtirg/D., Btau
Uiidin.-Pl. 7. Circnļstloii: 12000
Published thm dints wctUy.
Cetortdieii, 1949. g. 12. nu^ā
I n ik lilt oMW Udf
viļi: Utvicfitt prtMs damie*
N •advUtes k o i » ; kopM ft-eiiDiii
M. CoHtis. Galvenais
rtdairtor» K. fbtbies (darbā
Mi^iMdas); galv. redaktora
vkla. M. CsIItia. Redak>
B. Ķbdis, A. Lie^a, R. ^. •
, dtabtrgs. Redakdfas adrtse:
GOaAurf/Do., Posflacii 79,
(tianmla 8^.
Rietomi prasīs Padomjii
Savieoibai izvak^^^^
ar? no sateirivalsfroi
• • • . . 1
„Newsweek" diipdomatiskais ko­respondents
ziņo, ka A S V dele­gācija,
kas 20. maijā ieradīsies
P^izē, lai koipējās sarunās ar
Francijas im Aiiglijas pārstāv­jiem
izsitrādātu vienveidīgus
priekšlikumus, sarunās ar Pa­domju
Savienības ātūietu minist­ru
ViSinski starp citu prasīs arī,
lai Padomju' Savienība centrālās
Vācijas valdības nodibināšanās
gadījumā atvilktu savu okupā-d(
jas karaspēku ne vien no Vāci­jas
austrumu joslas, bet arī no
visām Maskavas patelītvastīm.
Ja Padomju Savienība So pra­sību
norakiltu, ^,Newsweek** pār-liedilāts,
ka rietumnieki arī sa­vus
kaŗasp^us no Vācijas neat­vilks
uņ nekavējoties nodibinās
lUētuitļKvācijas vsdsti, paredzot
pilnīgu tās iesaistīšanu Rietum-
0iroļpa8 saimniecības un aiz­sardzības
pHānōs.
>ieciem^'^/;" 1^^^
nacio­nalizēta
dzelzs un
rūpniecība
Pinmdieh britu apakšnams ar 333
pret 203 balsīm pieņēma trešā lasī­jumā
Itemu, kas paredz lieilbrita-
4)aBļ dzelzs un tērauda rūpniecības
nadonāli'zācijUi Nulle pieņemtais l i *
kums noslēdz britu strādnieku val­dības
saimniecības 'programmu, ko
BtlŅS saviem vēlētājiem apsolīja
priekš četriem gadiem. Opozīcijas
prieikšllliumu apakšnams noriaidīja.
DebatSs konservatīvo pārstāvis no^
tSdīja, ka nacionalizācijas likumam
Ir^^ vairāk pdltiSka nekā s a i n ^ ^ i d -
ka»>^a. Strādnieku valdība t6
steiMinSja paeņeittt vi^nī^ . tāp&;
ka nikaitīajās vēlēšanās tai nav iz­redžu
dabOt vairākumu. Likums
Ŗaredz; ka līdz 1950. gada 1. maijam
valstij savas akcijas pārdod visi tie
riipnleicibas uizņēniumi, kas ražo
gādā n^ 'mazāc ka 20.000 ļ; tērauda
vai pāi^itrādā 50.000 t dzelzs rūdas.
a ieies
forumā
ftrmdieņ Apvienoto Nācļju. polī-ti^
ā komisija ar 33 balsīm, 11 dele-gfttiem
balsojat pret un 13 atturoties,
nolēma uzņemt Izraēlu UN. *Sis lē­mums
jāapstiprina vēl pilnsapulce!.
BĢC pārstāvis ziņo no Ņujorkas, ka
nav iemesla šaubīties par piilnsapul-ces
pievienošanos šim lēmumam.
Pret bals6ja arābu bioka valstis, ka­mēr
skandināvi atturējās.
Princese Margareta
pie pāvesta
Briitu princesi Margaretu, kas paš­reiz
uzituras, Itālijā, 15 minūšu ilgā
privātā audiencē otrdien pēcpusdiena
pieņēma pāvests Pijs XII. Vatikānā
princese ieradās Lidbriitanijas vēst­nieka
pavadībā, kas akreditēts pie
Svētā Krēsla. Pēc 25 gadiem tas ir
pirmais gadījums, kad pāvestu ap­meklē
kāds britu karaļnama loceklis.
Anglikāņu baznīca iesniedza Beking-hemas
pilī īpašu pieprasījumu, kurā
lūgts paskaidrot britu princeses v i ­zītes
nolūku Vatikānā. Otrdien
princese Margarete kopā ar Itālijas
valsts prezidentu Enaudi pusdienoja
Kvirināla pili. Sais pusdienās pie­dalījās
arī ministru prezidents de
Oasperi un āiūietu ministe grāfs
Sf(»ca;
U N O S R I E M V Ē L Ē Š A N U ZlMlTES
A T Ļ A U T S T I K A I I E M E ST
Nākamajā svētdienā Ungārijā no­tiks
parlamenta vēlēšanas. Valdība
t^ad publicējusi sīkāku informāciju,
kā ungāru tauta „varēs izmantot sa
vas tiesības". Kandidātus * apstipri
nās vienīgi komunistu partija, un
tikai tās apstiprinātām personām būs
tiesības kandidēt. Katrs balsotājs
Saņems gatavu vēlēšanu zīmīti un
aploksni. Vēlēšanu komisijas Idāt-ienē
zīmīte būs jāieliek aploksnē, tā
jāaizlīmē un tās pašas komisijas acu
Prid;ŽB jāiemet urnā. Nekādus l a ­bojumus
vēlēšanu zīmītē nav tiesības
izdarīt.
Iii
„Gein jau Staļins
izdomās kaut ko
saka berlinieši blokādes atqelsanas dieiaā
MASKAVA VIENOŠANOS IZTĒLO K A UEĻU SAVAS POLITIKAS
1
U Z V A R U
Kā isiu svētku dienu 2JS * milj.
berliniešu sagaid^a Berlīnes blokā­des
atcelšanu 12. maija pirmajās
minfltēs. Bez daudzām maaSkām
pārejām un robežceļiem krieva pat­ruļām
bija Jāpaceļ robežbarjeras ar!
Hanoveras . Magdeburgas ^ Borlines
dzelzceļa līnijai un lielajam autoce­ļam
pie Helmstedtes. Noskaļid-
Jums Berlīnē tomēr ļoti rezervēts.
Neviens lāga nevar ticēt krievu
ndera un sadzīvošanas gribai un
sagaida drīz kādus nepatīkamus
pārsteigumus. So sajuta v s ^ ari
Maskavas iespaddotās vāca preses
un radiofonu propaganda, kas vi­siem
zināmo patiesību pilnīgi ap­griež
kājām gaisā.
„Kamēr tas nebūs notids, es ne­ticu,
ka krievi labprātīgi atcels Ber­līnes
blokādi," teica strādnieks R i -
asa pārraidītajā reportāžā par ber­liniešu
noskaņojumu 24 stundas
pirms blokādes atcelšanas. Kāda
vecāka sieviņa, ko reportieris satika,
izkāpjot no apakšzemes dzelzceļa,
bija pārliecināta, ka padomju pie­kāpība
nav nekas vairāk kā pagai­dām
neizprotams krievu manevrs.
,iJūs redzēsiet,'* viņa teica. „ka no­tiks
kaut kas negaidīts un labs tas
nekas nebūs. Es nevaidu pateikt,
kas tas bū§, bet gan jau Staļins
kaut ko sliktu izdomas. Ak, kauit
tos krievus varētu dabūt laukā nj
Berlīnes..nobeidza lielpilsētas
puķu pārdevēja no Pankovas krievu
sektorā. •
Kāds Berlīnes pilsētas valdes ie-ridņis
bija ļpti nobažījies, kas. no-*
tiks, Ja patiesi mēģinās ar krieviem
saprasties, kā to jau izreklamējusi
krievu, licencētā prese, un abām
pašreizējām Berlīnes pārvaldēm būs
atkal jāstrādā kopā: ,JCā lai eg at­griežos
savā vecajā darba vietā pil­sētas
valdes namā Kēnigstrasē, ja
tur pie durvīm stāvēs Markgrafa
policisti, kas pagājušā gadā sasita
mani asiņainu im gandrīz nošāva,
kad es bēgu uz rietumu joslu. Kas
notiks ar tūkstošiem man līdzīgu,
kas sen jau sareģistrēti „tautas
naidnieku" sarakstos, ja tiem būs
atkal jāiet darbā krievu pārvaldītajā
pilsētas centrā?"
Līdzīgas domas un uzskati dzir­dami
Berlīnē ik uz sola. Tā, piem.,
neviens netic, ka būs iespējams ap­vienot
pilsētas pārvaldes iestādes,
atcelt divu — rietumu un austrumu
maricu sistēmu vai pat izlīdzināt
lielo cenu starpību, kāda valda
starp rietumnieku pārvaldītajiem
un krievu iegrožotajiem Berlīnes
sektoriem.
Ar šo berliniešu labi saprotamo
noskaņojumu rietumnieki rēķinās.
Tā kā amerikāņu un angļu pārval­des
iestādes uzskati par sadarbības
iespējām ar padoinju okupācijas
varu praktiski daudz neatšķiras no
vāciešu pesimisma tad jau laikus
paziņots, ka līdz turpmākajam viss
paliks pa vecam. Tas i r : Berlīnei
joprojām būs divas pilsētas pārval­des,
katra savā pusē paceltajām
joslu barjerām, abas markas, divē­jas
pārtikas kartītes, un neviens,
kas būs pārbēdzis no savas agrākās
darba vietas, uz austrumu joslu ne­tiks
sūtrts strādāt.
Ārēji tiklab amerikāņi kā ari
angU 12. maiju atzīmēja svinīgi.
Grīnvaldes pilsētas valdes svinī­gajā
sēdē, kur .sanāca viss Rietum-beiūlnes
maģistrāts, bija aicināts arī
ģen. Klejs. Ielās pulcējās svētdie-nīgl
tērpušies berllnieši, un bērni
negāja skolās. Ja arī politiskā nā­kotne
nevienam nerādās rožaina,
tad praktiski blokādes atcelšana i z ­mērdētajiem
lielpilsētniekiem nozī­mē
loti daudz. Jau pirmajā rītā ap
pl. 8 Spandavas, Grīnvaldes, L i d i -
terfeldes un Westkreuca preču sta­cijās
ieripoja ogļu un kartupeļu v i l ­cieni
no Rietumvācijas. Tdtovas
kanālī iepeldēja pirmās liellaivas no
Hamburgas, kur sagatavotas 60.000 t
ūdensceļu kravas Berlīnei. Tāpat
daudzām spediciju firmām pa vai­rāk
kā 10 mēnešos slēgtajiem ze­mesceļiem
ieradās smago auto ko­lonnas
ar sūtījumiem, ko krievu
posteņi tikpat kā bez kontroles bija
izlaiduši cauri"^ tikko novāktajiem
dzeloņstiepļu aizsprostiem,
Bedīniešu pārtikas devas ar 15.
maiju iefvērojami palielinātas. Vis­vairāk
t<:)mēr ielenktās pilsētas ie­dzīvotāji
priecājas par ogļu pieve­dumiem,
jio nu izbeigsies gā«js un
elektrības taupīšana. Arī 120.00i)
Rletumberlīnes bezdarbnidoi cer, kķ
tagad drīz vien atjaunosies darbi
slēgtajās fabrikās Veikalnieki pa*
redz labu apgrozījumu, jo berlīnieSl
pagājušos mēnešos pelnījuši caur­mērā
va^'āk, nekā ^ spēja oficiāli
pirkt' un. parādoties trūkstoiSajām
precēm l^lz što tukšajos skatlogosi,
tās izķer uz vietas.
Berlīnie§us nepatīkami satrauc
padomjui iespaidotās preses un rai­dītāju
propaganda, kas Berlīnes
blokādes atcelšanu iztēlo kā nepār­protamu
austrumu „nelauiEamā8
miera un sastrādāšanās gribas ap-llecinajumLu
uh spīdošu ur/aru"
Maskavas balss ar vel lielāku ne­kaunību
kā jebkad lamā amerikā­ņus
un angļus. Vienīgi rietumnieki
uri n e v ^ s pits esot izgudrojuši Ber­līnes
blokādi, lai varētu dzīt labā­kus
veikialus. Tagad rietumnieki
tomēr nļespējot apgādāt lielpilsētu pa
smieklīgo gaisa tiltu tā, lai „tos ne­ķertu
tautas I taisnīgās dusmas". Tā­pēc
«barikrotieŗi** uzdevuši veltās
pūles traucēt Maskavas veiksmīgo
politiku Vācijā un Man būšot Parī­zē
jāvienojas par sadarbību ax Pa­domju
Savienību. Lai Masfcavas
propagan<iff būtu cik absurda būda­ma,
daudjd kļūst šaubīgi, nepārspē­jami
nekaimīgā toņa un argumen­tācijas
dēļ, ko pierāda, pdem., rietu^
mu markas kursa krišana. Berlīnē
Bonna bus
valdības sēdeklis
Naktī uz tr^dienu vācu pagaidu
parlaments Bonnā pieņēma divus
svarīgus lēmiunus: .ar 33 pret 29
balsim, diviem komunistu pārstāv­jiem
atturoties, nodemts, ka Bonna
būs Rietumvācijas valdības im zem­ju
pārstāvju saeimas pagaidu sēdek­lis.
Kad kļuva zināmi balsošanas
rezultāti, bonnieši skali uzgavilēja
gan publikas tribīnēs, gan ve^ibllā,
jo ne visiem gribētājiem bija laimē­jies
dabūt ieejas kartes zālē. Jau
naktī ziņa izplat^ās arī visā pilsē­tā.
Frankfurte neieguva vajadzīgo
balsu skaitu. Tāpat nelaimējās
ātutgartei un Kaselei. Pēc tam ar
36 pret 29 balsīm pieņēma arī jauno
vēlBanu likumu. Jaunajā Rietum­vācijas
saeimā būs 800 deputātu.
Vēlēšanu tiesības paredzētas katram,
kas sasniedzis p ^ u 21 gadu.
Bavārijas valdība nolēmusi norai­dīt
Bonnas satversmi. B(mnā pie­ņemto
satversme likumprojektu,
tiklīdz to būs apstiprinājušas tris
rietumu lielvalstis, nosūtīs visu
zemju landtāgiem. Bavārijas land­tāgam
tad vajadzēs izšķirties, vai
zemju parlamentu divu t r ^ a l u bal­su
vairākums attiecināms a i i m Ba­vāriju
jeb vai par satversmes liku­mu
bavāriešlem būs jāizšķiras tau­tas
nobalst^anā. Pašreiz notiek k i -
temas sarunas par jauno Rietumvā­cijas
valsts prezidentu, Min Bonnas
parlamenta prezidentu Dr. Adenaii-eru,
SPD frakcijas pārstāvi Dr.
Smitu, apvienotās jodas arodbiedrī­bu
vadītāju Dr. Bekleru tm Bavā­rijas
nUnistru prezkientu Dr. Er­hardu.
Demoskopijas institūta iz-»
darītajā aptaujā 65Vo vādeSu vispār
nevarēja mtaēt nevienu sņmi polī-tlļd,
ko viņi vēlētos par veāsts pre
zldentu.
0
reizējam Hitlera reichsmaršalam
Gēringam tik līdzīgo partizāņu mar­šalu
par „galveno cirkus telts
mastu", kam lūztot, sabruktu visa
celtne. Dienvidslāvijas tagadējās
valdības politiku Tito iemieso tik
lielā mērā, ka viņam aizstājēju
grūti iedomāties. Ja Tito kaut vai
tikai uz ilgāku laiku paliktu nopiet­ni
slims, Dienvidslāvijā var sagai­dīt
vislieMos pārsteigumus, jo sen
jau vairs nav noslēpums, ka visās
apkārtējās kaimiņzemēs Maskavas
aģenti sagatavojuši Dienvidslāvijas
iekārtas gāšanu ar idcšēju sacelša­nos,
revolūcijām un pilsoņu karu
(Beigas 3. Ipp.)
BELGRAIDES DIKTATORS KOPS NEDĒĻAS MOCAS AR BlAGAS
KRi^JMŪPJIEM
No tioamiem avotiem Vīnē saņemtas ziņas, ka nmrSals Tito Jau koi^
vienas mtedēļas guļ slims sai^ā stigri apsargātajā Belgrades pitt Lai
gan nekādus tuvākus norādtjismiis nav iespējams Sbbrid iegūt» šķiet
ka T i ^ mokās ar neizskaidrojamām vēdergraižu un māgas krampjiem.
Austrijas „Alpenzenders*< otrdienas r M ziņoja» ķa baumas par U t o
slimību apstiprinājušās un valdilias locekļi Izraodzijufii trisviru pado­mi,
kas uzņ^sies Dienvidslāvijas valsts vadība pa līto slimības laiku.
Tie bils iekšlietu ministrs Rankoiidēs, propagandas ministrs Može Pi-
Jade un ārlietu ihinistrs Ksurdeļa.
Ziņa pa^p Tito noslēpumaino laliml-bu
Izraisījusi visdažādākās baumas;.
Kamēr no pašas Belgrades nenāks
kāds oficiāls paziņojums, var tikai
uzskaitīt Ibaumas, kādas jau kopš
pagājušās nedēļas cirkulē Bailkanu
lielajos ientros. Budapeštā, pēc
AFP korespondenta ziņojuma at­klāti
runā par noindēšanas mēģinā­jumu.
Bulcarestā bulvāru prese ne­skopojas
ar stāstiem par Tito sa­maitāto
māgu, ko tas esot ieman­tojis,
rīkodams nepārtrauktus rau­tus
ar viiiizsmaldnātākajiem kāru­miem,
ko būtu apskaudis katrs se­nās
Romas cēzars. Vislabāk i n ­formēta
šķiet Vīnes prese. kaiS uz­manīgi
norāda, cik ārkārtīga nozī­me
būtu Tito neveselībai pašreizējā
brīdī, kad Dieņvid^avija nonākusi
liktenīgos krus^elos, No jaima tiek
atgādinātais visas teorijas par aten­tātiem
priBt Dienvid^avijas dikta­toru,
kādus kominforms esot iz­strādājis
šai vasarai. Tito personī­bai
Maskava ļ pati veltījusi tik lielu
uzmanību, kaut arī negatīvā nozī­mē,
ka nekādas spekulācijas par
Irominforma pūlēm ^izsist viņu no
ierindas" nevar būt pārspīlētas. Pat
nopietn.'iis „Newsweek" politiskais
korespondents, i rakstot par Malika-
Džesupa sarunām im Berlīnes blo­kādes
attel^anas jautājiunu, atgā-din?^.
ka ^riens no trim noteicējiem
momentiem Maskavas pašreizējā
politikā ir velēšanās ^izraut nepa­tīkamo
un J bīstamo skabargu 'IMto*",
kas iedūnīisies komunistu pasaules
organizācijai pašā papēdī un ievē­rojami
trsiucē tās gaitu. Staļinam,
pēc piedzlvojušāko angļu ārlietu
ministrijas ierēdņu domām, šimbrī­žam
esot vēlēšanās: apturēt tā­lāku
rietumu apvienošanos, izman­tot
komunistu uzvaras vilni Ķīna,
lai uzvandītu visu Āziju, xm par
katru cfenu likvidēt Tito.
Tāpat kil tas jau daudzkārt noti­cis
valstīs kr spēcīgu diktātorisiai
režīmu, a i i Dienvidslāvijā ap Tito
personītm s^oncentrēta visa valsts
vara. Lai gan ārzemju novērotāju
domas dal.§s, vairums uzskata kād-
IELU CĪŅĀM
NEGAmtTA NACIONĀLISTU
PRETEStiBA KAUJAS AP
lOiENKTO PILSĒTU
Pretēji daadateni inemja novē­rotāja
siHrledamiem, Sanghaja Jo-imjim
nav kritusi komānistu ro­kās,
kas Ja» piekto diena ar ievēro-
Jaiņian spIUem laužas az bagātā­ko
an Ueliko Ķīnas pilsēta. Cīņas
ni^ifliifia gilvenok&rt ziemeļos an
dem^rtetiĀios no Sanghajas pie
KaSIngag an TalSongas pilsētlūii.
Tar ar lida'spara cīnās 3 komū-nbia
armUas pret ai^. 15.0M
CangkalSdu sagatavotie un for^
možas sali i^MnScItlem nadoni-listlein
« kam labs amerikāņa ap»
braņojams. AJizstilvJas tomēr plū*-
spēks 8ple2 arvien l a ^ Ielenkta-
Jal pilsētai.
Kdd pagliušā piektdienā
nistu artUerija un pionieru \I-bas
uzsāka pārcelšanās mēģināju­mus
pie Vangpū upes ietekas tikai
25 km no pilsētas, l&ās, ka arī šeit
atkārtosies Nankingas kapitulācija,-
un nacionālisti vlenkārSi padosies.
Ar 100 liellaivām im pontoniem vai­rākas
stundas komunisti artilērijas
aizsegā cēlās pāri upei vietā, kur
atradās vismeou^le nacionālistu
aizstāvēšanās ^pētel. Pēc ,JDaily
Mali" Sanghajas korespondenta z i ­ņām,
neviens komunistu Uzbruku­mu
i a i vietā nebija gaidījis. To­mēr
jau drīz nacionālistu llelgabal-lalvas
iejaucās cīņā un nogrenndēja
lielāku skaitu komunistu plostu ar
kājniekiem un vi^lo artilēriju.
Sanghajas tālšāvēju baterijas atklā­ja
uguni jto Vangu krastā sapulcē­tajiem
komunistu spēkiem, kas ātri
atkāpās.
Nikamadās dienās ar labiem pa-nākimiiem
nadonMisIftem izdevās
savas pozīcijas pieiturēt ari pie sva-rīgiijlem
dzelzceļa mezgliem Ka-
Singas — 90 km rietea^ps no '
hajas un TaiSbhģas ap 50 km zie­meļrietumos
no pilsētas. Abās vie­tās
stāvoklis nemainījās līdz pat
trešdienai, kad svaigiiem komunistu
spēkiem aizstāvjus izdevās Ŗtsplest.
Pēc pēdējām ziņām, ļcrti sīvas cī­ņas
sākušās 25 km rietumos no Āzi­jas
Hellcās ostas un tirdzniecības
centra.
Nacionālistu kaŗasp3cs iekārtojies
visā pilsētā, ziņo A P aģentūra no
ielenktās 6 milji^u Bābeles. Kara­spēka
vienības apmetušās arī trīs
lielākajās un greznākc^ās viesnīcās,
pārvēršot tās par cīņas lizdām. Lo­gus
aizbarikādē s m i l ^ maisiem tm
u^tāda ložmetējus. Sanghajas mi­litārais
komandants visā nopietnībā
gatavojas ielu cīņām im ieved pil­sētā
nežēlīgu disciplīnu. Ik dienas
tiek nošauti džfemltlem komunistu
aģentu im šaubīgas personas izrai­dītas
uz kādu Jangtsē grīvas salā
ierīkotu koncentrācijas nometni.
No Sanghajas joprojām uztur
normālu gaisa s a t i k ^ . Lielais vai-ruiņs
ārzemnieku — to vidū lielā­kais
s&alts angļu, neraiigoties uz
aizbraiikšanas iespējām^ ļpaUdc pa­sētā
un nolēmuši sagaidīt komu­nistus.
Angļu īpašumu kopvērtību
Sanghaja rēķina uz 100 milj. mār-
(Beigas 3. lapp.)
Toms Konnclijs ieteic ratificēt Atlantika
paktu Hdz Parīzes konferencei
Parīzē jau sākušies prielcšdarbi
četru ārlietu ministru konferencei,
kas notiks 23. maijā. Francijas gal­vaspilsētā
šai nolūkā jau ieradušies
amerikāņu un britu lietpratēji Be-vins
ar Ečesonu Parīzē i^raulcs 20,;
maijā — trīs dienas priekš konfe­rences
sākuma un sāks apspriesties
ar Sumānu par rietumu valstu kopī­gu
politiku. Cik zināms, Ečesonu
pavadīs Dr. Džesups un J>osters
Drdless. Džesups.no Vašii^onas iz­lidoja
jau cetintmen.
Pēc informācijas no Lielbriitanijas
un ASV, rietumu lielvalstis Parīzes
konferencei gatavojas rūpīgi. Britu
ārlietu ministrs Bevlns, kas no Vā­cijas
Londonā atgriezās tikai otr­dien,
tūdaļ sāka apspriesties ar sa­viem
tuvākajiem līdzstrādniekiem.
Savienoio Valstu ārlietu ministrijā
otrdien ilgāku laiku konferēja Eče-sons
ar senāta āriietu komisijas
priekšsēdi TV>mu Konneliju, agrais
priekšsēdi Artūru Vandenbergu uh
Dr. Dž^upu. Pēc konferences Eče-sons
piepei pa^aidroja, ka pārru­nāts
jautājums, vM uz Parīzes kon­ferenci
nebrai^ ari Konnelijam un
Vandenbea^am, kā to vēlas prezi-:
dents Trumens. Tā kā kongresā šai
lafkā dari)a kārtībā uzņ^itl svaiīgl
jautājumi, abi senatori tomēr paliks
Vašingtonā. Bet ja radīsies neat; le-kama
vajadzība, viņi apsolījās ie­rasties
Parīzē. Toms Konnelijs pie­bilda
ka ASV pozīcijas būtu iidā
mērā nostiprinātas, ja kongress jau
būtu nobeidzis debates par Atlanti-ka
paktu un, ja iespēijams, to arī ra­tificējis.
. . . un ieteic atjaunot
diplomātiskās attiek-smes
ar Spāniju
Es neredzu iemeta, kāpēc mēs ne-varētu
nosūtīt uz Madridi savu
vēstnieku, — otrdien ASV kongresā
deklarēja senāta ārlietu komisijas
priekšsēdis Toms Konnelijs. Pēc
viņa domām, i r neloģiski, ja diplo­mātiskās
ŗ^ttieksmes pastāv ar Mas­kavu,
bet ne ar Madridi, jo abu
valsts iekārtu starpā i r zināma lī­dzība.
Runas beigās Konnelijs pa­ziņoja,
ka viņš noraida kā Spānijas,
tā Padomju Savienības diktatūru.
f- it
• i
l ai
I
'5 ''I