Bavarijas Latviesu vestnesis, September 6, 1950

              t0n, im. g. 2. septembri
:os VĀRDOS
fI HUS^d o"i^ S*a**v?ie n^o't^ā^s vbaūlvstsum 8ai
Trūmeni Dal
)/tsmtk,Y amerlkSnu
uz t a n S ^
liaiiribilittt 1^ lUgti me.
ļi.<» Sabiedroto augstā komSu
hteileitea puMicet ari Norddeut!
^ tUtal divi komunistu l a l k r S
itMtividlil^ka paireii itretk;
ratdibat aprindās valda bažai k.
ifitttiicplettlai tālāk, kas t i^r
iirts»iBVU tlrdi^eclbas iig^,^
un pleciem mine,
pMDtaiten 1,80 no rīta
jbriiroja Italtt marSalu lu^jJ^
.if^Jjtam blla p i ^ i T^
^ l i v t o ^ o t v ^ r t ^
nī|r ijBi^va brīvību necerēti
ipiffidbi linis dienās kādi w
ffillljļrdot savu 8 gadus^
Vti^Bendheimas pagastā pie Ha.
1 laikraksti raksta, ka bSS
Itts ^ tumilem matiem im
^ Kad notikuma vietā lem
jriHBāki ar bērnu Jau bija pa.
'^^^ ' «oieflne Be*
ļ ļ ) l { ^ ^ ^ viesizrādē»
l ^ ^ t u r p n j ^ Izsniegs ail
^paita ierēdņiem, kam Jā-j
l g l i l l d a i summas. Attle^
^ ^ s a b l e d r o t o augstā
" i ī i t ē ^ ijMdoJa ameri.
Jibiiiml tuiss Dagiess.
iļ^ii^SM tlņojumu par
Holandes rldere*
"jMii Savienoto vai*
^^r amerikāņu la.
jsm pirms nedā.
Jlkg^VPiekrastē. 81
ļniglfi mbrau-r
tvaikonis.
_ ciettimā bds jā<
m4s^ aģentiem, kas
Sienām plakātus
seti protesti pret
ii^ izdoto «direktīvu
i ' t a kuru pirms soda
^ ē k i notleatle Ja«
kam sodu pie«
klEaŗa tribunāls To«
* " ^ ^ ' ^ * ^ 1 l i i s sociālā laukā
.Trūmena pārak,
apdrollnālanas
SVf Sal sistēmā
^^iiMrikiļiiU strādātāju,
i l lS M l , Pēc 1. Jan,
^b(^^ apdrofil*
^Jgtiii algu
' ^ ^ " r t palielināšanu.
settif lodei apjo*
ibi^Anglf}as pasta ml<
lili^ilstabā eaoSa*
nijiniitram, atzT*
k i M a 100 eadu
j l ^ garajā kablo-pditfudlnSJa
JubN
^āāmij, IHrmo lemjūras
11. tugtistā pāri La«
frandju.
^" « Betna» fldens
ildes hidrologl
,i)8y nobaff-i;
1^ līmeņa
iiaitijoni bei p a WM
aaaifl .materiāli zaudējumi
i^iiedētlm Asamā notlk\^
"nni». Zemestrīces ladlto
I ISptitlnSSana draud Asa-
Mu salmnlecTbas nozarei -
ttiaibet tlltulin celu ātjau-gdzēS
vairākus gadus. ^
avienlbas rtcibo Korejā noso-ļtu
arodbiedrību apvienības
memorandā, ko publicēja
kdfts. ka angio. ftrādnlekl pie-
K « "liHeJ^^ produkcllu.
Valde deteHrē. ka ii pilnam
|ehoti> nlciju lēmumus attle-īgstl
kemlsē» vietnieka le-
?Vlnl ir vect «P;
ļ ārdies ministrijas
Imrikti «ādu desmituf.
W i ? | i ^ ^
' ^ ^ p a m a t s k o l ā s un vl-
«tt^mSias komi8ljs,.jai
*SiSbas Ideja Ieviestos
aos* •
iuiibisiiemai neesot, prāgS
' • i S ^ t i tērtjot laiku, ml- Sd.l li«sitni itWnegs M« l*rSe5lrLt^J/āA stt^^^
^tāda bumba nemaz newot
Ar SO t urāna* ko. patere
fft&r i4atew«anal. varttu
ī ' ^ ^ o s l o v a k l j a s vle-
J^jSS&« pret f
lēmSnu Korejas weta. oe-
.SsttJis^;.ysBaja^^^^^^^^
iķdfisetingot sb aTprtūismtue nsP, *kJa^jŗ «a\n,
ĶS^Sukts^paŗ »P«jWo.
' 1ļiwrorCa iesmird sifairptjcrlinņaMt.u dziviou
līSGArJAASV
)AMA DARBA
~ KRĪZE
(rod). - Lai «an pa«a;
*ajā8 valstis i r daudi
gpSka, valdības lietpra-
•Ttas; ka, Ievērojot sSķ-
^^Su līdz desmit ^6;
K&V var iestāties aMtt
;! triJkums. > Ta» varttu
Ierobežot strādnleto
R svarīgām rūpnlccftas
loeattautu darba spēM
rūpniecībai. Tāpat va
^ Mii pret strādnieto
bruņošanās rūpniecībā,
ļ l ^ ā strādniekiem m -
pnlcās vietas malmšana^
' valdības atļauja. P «
• im, vai kara. bei"
Ku mateBanās sasnle-aSrus.
Iesaukšanas bru
liecību nav skārušas, Jo
)flliētl tikai paši Jauna
lunrf Iesaukšanai taŗpi
šrais rūpniecībai, lai w
«ealistaiamus atrfidnie
adflga ipaSa izlases sis-
I
LATVUA
Latvian Newspaper
Published under EUCOM ClvU
Attalrs Dlvlslon Authorlsatlon
Numbei UMDP 196. Publisher
and Editor: Valdemārs Lam-bergs,
Schwablsch GmOnd, DP
Camp Artlllerle-Kaserae, Pbone
Sdiw. GmUnd 2159. Prlnter;
Remsdruckerel Slgg, Hārtel &
Co, Schwābl»A GmUnd. Pa-radlesstr.
12. pubUshed twtce
weekly. Clrculatlon U.000.
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 68 (412)
TlraiteĻ vm. Ķ. 1 aepi
ismik treldlenās un tetimenAa
Isdtvija: LatvleSu Centrālā
mlteija. Galvenais redaktors: V
Lambtffs; galv. red. vletn. VL
CuUtla. Redaktori: A. Bolittlns,
J. Jēki^)Sont. P. Klans, B.
KliaUa, i . Ralsters, L. Svarct.
AustriUJas redakcijas vad. A*
Smlta (Lawle3r Rouse, Canbar-n
, A C . T n AostraUaK Redak­cijas
adrete: a4a) Schwābiscb
Gmūnd, DP Camp Artillert*>
Kaiemt, tāir.8diw.6m(lndSUS
Padomju s a M » gatavojas
paraksGt separātu miera fiģumu
ar Austrumvādju
BENSSCIONALA HAMBURGAS LAIKRAKSTA DIE WELT PTOU-K
K C U A — LONDONAI PAR SLEPENO DOKUMENTU NAV NEKĀDAS
INFORMACOAS—BONNAS VALDiBA TO UZSKATA PAR PROPA­GANDAS
PAŅĒMIENU, BET AMERIKĀŅU AUGSTAIS KOMISĀRS
DOMĀ. K A DOKUMENTS VILTOTS
H a m b o r g a (D). - Augusta pēdējft dienS Hamburns Uikraksts
Die Welt, kas savā lalkfi skaitUSs britu okupācijai l e s M U t a o f ^^
Mcējis sensacionālu riņu, ka Padomju savienība gatavojas pariet ae-parātu
miera Ugumu ar AustrumvācIJu. Laikraksts apgalvo, ka savu In-formāciju
ieguvis no kāda slepena dokumenta, kas Maskavas uzdevumā
u t S J * . ? ^ ' " ^ ^ ^ minis^ valsts sekretāram. Pēc i ls
publMcIJas Die Welt informācUu nekav«^^^ komentēja amerildiu
«ugstaii komisārs, Londonas oficiālās aprindas un BBC diplomātUkais
redaktors. Viņu visu vienprātīga atzinums Ir, ka Die WeU pubUcētala do-ķumente
nevarētu btīt autentisks. Kaut ar! patiesība pagaidām grS» no-
?L*f^iS!"i' ^^}^^ informāciju tomēr sniedzam saviem
lasītājiem, Jo tā pierāda, aŗ kādiem paņēmieniem Maakava vēlas legOt
vāciešu simpātijas.
Sāk aptrūkt aiī galvojumu
imiS IEMESLI, KĀDĒĻ NESOKAS IZCEĻOŠANA UZ SAVtENOTĀMl
VALSTĪM
Eiropas
Savas publikācijas ievadā Die'
Welt norāda, ka gar dokumenta tek­stu
strādāts Jau apmēram pirms ga­da
un to £*ceptējusi ar! Padomju
savienības valdība. Padomju savie­nības
vēstnieks Berlīnē Georgijs
Puškins minēto dokumentu 14. au­gustā
nodevis austrumu Joslas ārlie­tu
ministra Georga Dertingera valsts
sekretāram Antonam Akermanam.
No dokumenta teksta Izriet, raksta
tālāk Die Welt, ka Padomju savienī­ba
vairs neuzskata sevi sais­tītu
pie Potsdamas nolīguma, un
Austrumvādjas valdību Maskava at­zīst
par vienīgo legālo valdību visai
Vācijai. Sešus mēnešus pēc miera
līguma parakstīšanas Padomju sa­vienība
solās atvilkt no austrumjos-laa
savu okupācijas karaspēku un
atļaut vāciešiem āO.O^O viru lielu
robežsargu vienibti Un 100.000 Vtrti
stipru policiju. Bez tam Maskavai
nebūtu iebildumu, Ja Vācijā atkal
atjaunotu obligāto kara klausību,
kas katram fesākumam^ ilgtu divus
gadus. Vēlāk Padomju savienība at­ļautu
arī ierobežotu aviācijas un ku­ģu
būvēšanu, atsacītos no reparāci-
Jām un iestātos par Austrumvācijas
uzņemšanu Apvienotajās nācijās.
Pēc kāda laika austrumu joslas
valiiība tad varētu pieprasīt, lai no
Berlīnes savu okupācijas karaspēku
atvelk arī sabiedrotie. Ja Austrum-vficiju
kāds apdraudētu, Padomju
CTurplnāJums S. Ipp.)
Zenēva (md). — Bēgļu problēma
vēl ne tuvu nav atrisināta, bet liekas
pat vēl pieaugam, — tāds ir Savie­noto
valstu DP komisijas padomde­vējas
komitejas sešu locekļu atzi­nums
pēc tam, kad viņi divi nedēļu
informācijas braucienā Eiropā iepazi­nās
ar bēgļu stāvokli. Meklējot pēc
kavēkļiem, kas gausina DP ieceļoša­nu
ASV, komitejas locekļi konstatē­juši
trīs galvenos.
Kamēr pag. gadā ik mēnesi iece-galvoiokārt
aiz bažām par iespēja-1
mu karu Eiropā, atsakās no amata,!
lai dotos mājās. Viņu vleU no ASVļ
,j āizsauc J^a uni, Jo noteikumi neatļau^j Kad pat• 1.1. mal» UadoBā
DP komfij^i ElnirpTeņmr wsviei| P*kt«i. ār kufu Ute vtMŗ
nu darbinieku, kaut ari viņi b ū t u N j » »^
Savienoto valstu pilsonis. Tikai P«c » ? * ^ ^ * ^ « ^ ^
minētās padomdevējas komisijas le- ^iJiSS^
teikuma DP komisijas priekšsēdis ®*»f*>wr|ā, J^
Ugo Kārusi lo neērto un ari dāi«o JJf»»
kārtību grozUls. m ^ ^^.f^ 1"*
Otrs iemesls, blakus personāU W« ^^^^ k o B ^ ^
ļoja caurmērā 16.000 DP. šogad iece- trūkumam DP komisijā, i r gan lott M f ' * ^ ^ TJI*
ļo vairs tikai 7500, lai gan starplaikā: nepieciešamā, bet kompUcētā droll- ! 5 ? * , " * * j f ^ J S L '^
ieceļošanas likums Ielaižamo DP bas skriningu sistēma. Turklāt pMē- r ™ * * ' Notelooiaii
kvoti palielinājis no agrākajiem
205.000 līdz 341.000. Sī paradoksālā
stāvokļa cēloņus meklējot, amerikā­ņu
delegācija par pašu svarīgāko at­zina
personāla grūtības pašā DP ko­misijā.
Pēdējo divu mēnešu laikā (šis
ziņojums rakstīts augusta beigās)
komisijas vadībā bijušas 30 demisi­jas.
No ASV atsūtītie darbinieki.
Turpmākā agresija lai būtu signāls
ASV bumbvežiem uzbrukumam
Maskavai
A M E R I K Ā Ņ U LEĢIONA KOMANDIERIS IEROSINA RADIKĀLU
A K C U U P R E T M A S K A V U , J A L T A S N O U G U M A A T S A U K Š A N U U N
DIPLOMĀTISKO A T T I E K S M J U P Ā R T R A U K Š A N U A R EKmU
Vailngtona (md). — „Jebkāda
turpmāka komunistu satelītu agre­sijai
Savienotajām valstīm būtu jā­uzskata
par signālu ameriklb^u
bumbvežiem dqtie8 uz Maskavu,"
dekiarēja iUnerikā^ leģiona kb«
tnāhdi^ris Krēgt kādā radb
runā. Runādams visa amerikāņu
leģiona vārdā, Krēgs pieprasīja vis­plašākā
mēroga radikālu akciju pret
Kremli un tā taktiku.
Leģiona pārstāvis izteicās, ka no
Maršala plāna valstīm vajadzētu
pieprasīt visu tirdzniecisko sakaru
pārtraukšanu ar nācijām aiz dzelzs
priekškara. Bez tam esot nepiecie­šami
visas pasaules mērogā no­skaidrot
katras nācijas gaidāmo no­stāju
eventuāla trešā pasaules kara
gadījumā. Krēgs tālāk pieprasīja
attiecināt Monro doktrīnu uz visiem
vēl brivajiem pasaules apgabaliem,
kas šādu aizsardzību vēlētos, bez
tam nesaudzīgas saimnieciskas
sankcijas pret Padomju savienību.
„Ja Padomju savienība gatavojas
izraisīt trešo pasaules karu, tad pļs-hlksim
vmm, ^s notiek pēc
m&su noteikumiem,'* izteicās K i ^
un prast ja, lai ASV atsauktu savu
Padomju savienības atzīšanu. „Mēs
vairs nevaram atļauties tikt iejauk«*
ti Jaunos satelītu karos. Ja Maska­vas
marionetes sāktu radīt jaunus
nemierus kaut kur šai Monro dokt-rinas
drošības joslā, tam Jābūt par
„Dosiaiiiiieši" un „kara kolhoi-ideki''
— padomjn režīma balsts
DIVAS STAĻINA ^SLEPENAS A R M I J A S ' ' — K A
D A R B O J A S TRIS „DOSr' — J A U N A PRIVELIĢETO
ŠĶIRA TĀLAJĀ ĀZIJĀ
BUUSĀ NKVD VIRA ATKLĀJUMI PAR „KA9A KOLHOZIEM»'
AUSTRUMOS
Kā padomju pUsoņus au­dzina
karam, kāpēc likvi­dēja
Osoavlacfalmn, kas ir
„d08jaunie9i", - par to lini
rakstā pastāsta bij. NKVD
Ierēdnis A. V. Senjuiins, at­klājot
sevISķl interesantus
faktus par Staļina otro sle­peno
armiju Asljā un par
kolhosnleklem, kas bruņoti
Uelgabaliem un tankiem un
dzīvo privUlģētas iķiras
diIvL
un
Jos mēnešos amerikāņu armijas I z l ū - P * * ^ ^ Mlnbtru tomltejt, M kū­košanas
dienests pastiprinājis emig- P f J J ^ » ? ^ a«mblejaa lēmumu lā-rācijas
kandidātu pārbaudi īpaši tai
ziņā, ka cenšas dziļāk ielūkoties skri- Uelbrttinlja Hkal pēe Ogai vllel-nējamo
pagātnē, vispirmā kārtā in- aiiaals bija ar miera lelel BIropaa
teresējoties par viņu politisko no- padomē, bet ar noteikumu, ka
slieci un darbību. Ari šie skriningi v M u vlaāa lletāa patur valdibaa pa?
izrādījušies par nopietnu kavēkli Iz- iaa. Radies savā ziņā paradoksāls
ceļotāju plūsmā. advoUls. Cerēlla bija Iaa» kaa ēel«
Trešais kavēklis meklējams pašās rua gadus a^kat leatljāa par Ap-
Savienotajās valstis. ProtĻ brivprā- Uieiiolia Eiropas neplecMamlbu ua
tīgās organizācijas, kurto pamti Jopraffn atrodaa āls knitlbas p r M i -
bija ieceļošanas galvojumu pārpali- gali» bel «leil aoi|l Ir He, kaa brem-kums,
tagad konstatējušas, ka iz- i8 BIropM padomes darbību. Strād-trūkst
ap 4a000 galvojumu un tādēļ nieku ?aldlļiaa pārMvJI, lai gan Ua
atjaunojušas savas pūles Jaunu gal- P«HUaa karafi nkititi kumiga par
vojumu sagādāšanai i visu lemJu' proletirieitt apvienola-
Sie ir tris iemesli, kas pēc komite- IMNĻ Ir pret deiikn sasalsIBaiioa ar
Jas atzinuma izceļotāju plūsmu uz Bferopaa kontinenta valstīm, ua
ASV samasinājuši uz pusi. Gandrīz sMdnleku filtfba no LtolbHtinIJaa
visi komiteju lataujātie bēgļi iztei- nmrtnUitea neko negrib upurēt l i ­kuši
ciešu vēlēšanos iespējami drīz rapaa kusUbaa labi. Anilu opoilol-aktīvi
clnlUes Savienoto valstu pusē, Jii d«[ padmeo darba kirtibi ne?»-
paskaidrojis padomdevējas komito- vēla tikt uzņemta pal Simaņa ^ftim.
jas eksekutīvais direktora Grinlejs.1 jau liekot pamatni Hropaa p a ^
Daudzos gadījumos saņemti bēgļu] m l , Uelbrttinlja pvilea. ka no lia
ICUEumi, ļaut viņiem piedaUtlea d - kanpi^aaeea Izņēma palu avarUiko
ņās Korejā. Viens no pamudināju- - Bropaa droilbaa Uetai, Kad Cer-
ASV pavalstiiledbtt. |M IMIT pMH, ?lavaMk tai f n «
HMa aagtu iMdnlaki piHIlas pār-
^7 • w • «.^ , liilvJL Art neaillekainaa Eiropa
VMgalīgaislemuln» « f 5 « - ļ j ^ ^
b l l \ karavīru lietā Stnaburga lobrtd Udilnia vesu-
* ^ 'mam pasaki, ko velk līdaka, gnlbla
up vMa. VtenI gribētu Jo itrik re-uz
Maskavu." Tālāk Krēgs vēlējās,
ai ASV prasa no Anglijas un Fran­cijas
atsaukt vai vismaz noskaidrot
lo valstu neuzbrukšanas līgumus ar
Padomju savienību, lai likvidētu
jebkādu legālu bazi, uz kuru pama­tojoties,
amerikāņu plaši financētās
armijas uzbūvi
apmācībām daudz z i ­na
stāstīt agrākais
funkcionārs A. V.
Senjugins, kas pats
kopš bērna dienām
So dresūru taistjis lī­dzi.
Padomju „privāt-armljas"
tikpat lab
sagatavo karavīrus
kājnieku divīzijām,
kā tanku, flotes vai
gaisa spēkiem. —
Par padomju militāro masu orga­nizāciju
Osoaviadiimu ari rietumos
jau bija šis tas zināms. Pirms pē­dējā
kara tai bija 10 milj. biedru, un
tās aeroklubos sagatavoja desmit-tūkstošiem
pilotu un izpletņu lēcēju.
No Osoaviadiima rindām nāca lido­tāji
Ckalovs, Gromovs un JumaSevs,
kas kļuva populāri ar lidojumu pāri
ziemeļpolam uz Ameriku un Papaņl-na
ekspedīciju uz pašu ziemeļpolu,
kā ari tāllidojuma rekordistes Osl-penkova
un Grizodubova. Osoavia-cbima
flotes vienībās apmācību gu­vuši
daudz krievu partizānu vadoņi,
zemūdenes komandants Luņins, kas
^"ifil^^JlS" ĪSTAS SKAIDRĪBAS ARVIEN VEL M " * «repu apvienotu, lai tad ar
*' " koncentrētu spēku stitoa draudoiim
brteamim pretim. CItl turpretim vē-
Kā mums no Vašingtonas ziņo. DPļļSJ!^* ^Sf^Z*"^
komisija 21. augustā beidzot ^ t o u s i M ^ r ^ ^ kaa Ietu
mūsu biJ. karavīru ieceļošanu J««- R^ T ^ ^ ' * " ™^
tājumu ASV. No šl lēmuma.liriet. « ^ " " ^ ^ ^ vladalādāklem, ble-
, ^ ^ , - ,ka bij. latviešu teģiona karavīriem, » J ^ , / ^ P * » > ^ un mazvērtīgiem
valstis varētu attaisnot savu neitrt- j^a, ^tutārā dienestā lesalstltt līdz M^^^Jumlem.
1943. g. oktobrim, ieceļošana Savie- .'••«2^*?!*.^^ notajās valstis likuma Nr. 774 ietva- • » ^^āate ieipalto bija, ka Bropa
ros liegta bez Jebkādiem noteiku- P f » ^ ^ S ? * * f^}^
miem, kamēr vēlāk iesauktajiem tā P»««Wf PMiJaii Ulks spert Izšķirt-iespējama
ar zināmiem noteiku- ~SJ^
miem. Kādi šie noteikumi būs un kā 9irMā dOemu
tos piemēros praksē, vēl nav zināms. RļSS^^^Ī?^ ^
Tāpat mūs no Vašingtonu Inlor^
mē, ka sūtnis J. Peldmanis Jau a4.r*"'i!^ ^ļ^'
augustā nodevis ASV ārlietu minis- "ļJILr^ * ^ Mgļlem. SesUu
trijai Jaunu iesniegumu, kurā lūdz p ^ « r ^ « " ^ noalēguma pār-
DP komisijas lēmumā nepareizi no- " " ļ » " g . beigām nav neku
vienotajām valstīm pastāv ar Pa- teikto robežtermiņu revidēt un ple-p^ļj • * starplsM vēl
dbmju savienību, pamatojoties uz' skaņot to faktiskajam atklātas md)i- ETsZTlJrS^™^ "S.** i^libt,
lizācijM sākumam - 1948. g. f e b r . » « * W J I , J B M ^ vienību.
Pret netaisno lēmumu izteikušu VidstUm aiz dielza priekškara, a -
protestu ari dažas ASV sabiedriskas ted art Baltiju vaUtIm un to pir-un
reliģisku organizācijas, un nav stivjiem, logad Struburgi veltīja
izslēgts, ka lēmumu vēl revidē. Vā- vaMk usmanibas. Ja pagājuši gadi
djā savukārt latviešu bijušo kaŗavi- Pftt Jautājumi par simbolisko vktu
ru Jautājumā no Jauna pie DP komi- rezervēšanu tām negribēja Ieņemt
sijas Frankfurtē intervenējusi Lat- stāvoka tad Soreb patdcotles britu
viešu centrālā komiteja. | apakšnama tocek)a Makmillana vadi
litāti jauna izšķīrēja konflikta gadī­jumā.
Bez tam amerikāņu leģiona ko­mandieris
pieprasīja tūlīt noteikt
vispārējo kara dienestu, steidzamu
likumdošanu komunisma izskauša­nai
Amerikā, īpašā valdības iestā­dē
koordinētu un pastiprinātu poli­tisku,
saimniecisku un psīcholoģis-ku
ofensīvu pret komunismu, kā ari
tūlītēju Jaltas nolīguma un visu
pārējo līgumu anulēšanu, kādi Sa-to,
ka Maskava pēdējos gados lau­zusi
68 dažādus paktus un nolīgu­mus.
sarenolas laisiis ooiem
jlas dhiliii^i sivis
hronotos SDitis
PREZIDENTS TRŪMENS DEKLA-Tai
pašā laikā dažās DP nometnēs
VādjM amerikāņu Joslā IRO izvie­tošanas
ierēdņi saņēmuši rīkojumu
uzaidnāt pie sevis uz interviju k>ez
RĀTIVĀ RUNĀ BRĪDINA AGRESO- izšķirības v i s u s bij. latviešu k a -
RUS LIELBRITĀNIJA SARGĀS ŗavīrus un paskaidrot viņiem, ka iz-
ARI PĀRĒJO EIROPAS VALSTU ceļošana uz ASV tiem nebūs iespē-
BRIVTBU, SOLA ETLUS
V a š i n g t o n a (D) — Divus mē­nešus
pēc tam, kad komunisti sāka
Jama un ka tādēļ viņiem jāizšķiras
par kādām citām iespējām, piemē­ram,
mēģināt izceļot uz Austrāliju,
Kad Staļinam reiz
ziņoja, ka pāvests iz­teicis
protestu pret
komunistu agresijām,
Kremļa diktators t i ­kai
ciniski atvaicājis:
„Jā, cik tad divīziju
pāvestam īsti i r ?"
Maskavas princips al­laž
bijis, ka vienīgi
militārais spēks no-
Kaka kādas valsts stā­vokli
pārējo vidū un
fca tikai tanku divīzijas un gaisa es­kadriļas
piešķir svaru diplomātu sa­runām
un deklarācijām. Kamēr risi­nājies
„aukstais kaŗS", komunistu
delegātu nav trūcis nevienā „miera
kongresā" vai „pēckara akdjā", bet
tai pašā laikā Kremlis jau kopš pa­saules
kara pēdējās dienas mērķtie­cīgi
gatavojies jaunam „karstam ka­ram".
Sī gatavošanās neskar aktīvo 3
milj. vīru kadru armiju vien, bet ar
iedzīvotāju masveida iesaistīšanu da­žādās
militārās organizācijās dienes­tam
tiek sagatavoti vēl 15 miljoni,
radot sava veida neregulāro vai sle­peno
armiju. Tā Maskavai ik bridi . 4ArS noerem-milUārā
apmācībā ir ap 18 milj. v i - pedeia^kajā^ !!īL'l?J!r:m^^^^ jHgas skaidribu par viņu izceļošanu
InvāzUu Dienvidkorejā, prezidenta Venecuēlu vai dtu kādu valsti, vai
Trumens teica runu amerikāņu tau- ^ vācu saimniecībā. Uirinot
taL 8o runu pārraidīja v i s u Savie-' intervijas mērķi, tādēļ ļoti vīlušies
noto valstu radio un televīziju sU- i iutās tie bij. karavīri, kas pēc uz-cijas.
Vienkāršos un neslēptos vār-- aicinājuma saņemšanu domāja, ka
dos prezidents deklarēja, kāpēc ASV «a^S realizējušies daudzie pozi-sūta
savus dēlus uz Tālajiem auitru- «vie solījumi un viņu l i e tu beidzot
miem liet asinb un kāpēc VaSIngto- sSkuSas «kustēties",
ua Iestāju par tiem IdeāUem, ku^„Acīm redzamā nesaskaņa starp
rakstīti katras demokrātiju pamat-. Vašmgtonu DP kom^ijas^ J^^^^
Ukumos. Pirmo reizi Trtimens noril. ^mumu un IRO Izridbu šdt, Ueku,
dUa, ka visas pasaules nelaime, v l - ^kaidrojama ar to, ka 21. augusta
SU agresiju un v l d uzbrukumi b r i - ' ]^^^^ vēl nav noiācis Udz zcmā-vajal
pasauld slēpjas vienā centril ķajāra tastancēm. Tādā kārtā latvie-
- t u ir Maskavā, - Pasaules komū- Wj. karavīriem Joprojām nav ga­ni:
tāl^d t u ^ p i e 10 prec. no visu ļ dēja 16 vācu. prednidais un
iedzīvotāju skaita. Par šīs rezerves <
(Turplnljumā I. Ipp.) I izredzēm uz ASV,
tis Vidos- un Austrumeiropu studi­ju
komiteju pilēm, kuri Ieiet ari
pintivU no llellnlektt dominidji
nooikuiim zemēm, tika Izstridita
UBtenlegt prIekšUkums nodibinit
spedilu komkUu, k u nodarbotos ar
to nidju Uetim, k u Eiropu padomē
nav pirtavētas. KomUIJi ki ek-spertus
plealdnitu art lumīpetentis
personu no šim zemēm.
Tipat, pateicoties apvienotim p i -
Ite, darba kirtibi nāca bēf|n Jau-tijums.
Art tanī paredzēU spediU
kontniativia aarunbleju komisija ar
bēg|u pintf vju piedalīšanos.
Nav noliedzams, ka katrai no Ei­ropu
valstīm Ir savi īpatnēji ap-itikļl
un Intereses, bet tis nedrik-stēiu
IzvMt pirmi vlett un tikt am
dominēt Eiropu toutu Ukteņl tik
deil saMtI lavi starpi, un tādēļ Jā-eer,
1» tie, ko tautu Izvirzījušu
priekšgali un kam tās uzticējušu
savu vadību, beidzot apzlnides sti-vokja
a^letnlbn, vilks konsekven­cei
un pacelsies pāri partikulirim,
kaut art dibinātām interesēm.