Bavarijas Latviesu vestnesis, September 6, 1950

              L A T V I J A
TreSdlen, 1950. g. 6. septembri
Bedburgā 270 latviešu
Bedburgas vficu garfi vājo slimiil*
cas pldfiajā territorijfi» kur agrfik at­rada
baltiešu invalidu apmācītas
centrs, pirms kāda laika iekārtcHa
nometne darba un sardžu viru ģime-ņem
» kuŗ^ patlaban ap 270 latvieiu.
Nometni Sinls dienās apmeklēja
LCK pārstāvis Ziemelreinas-Vestfā-les
apgabalā J. Niedra, lai noskaid­rotu
apstākļus, kas bija radušies sa­kari
ar dažu nometnes iemītnieku
sūdiubām par pārtikas sadales kār­tību
un maksājumos par aprūpi. No-mO
MINCHENE
mO galvenā mītne ASV joslā no
Bad Kisingenas pakāpeniski pārvie­tojas
uz MinAeninlidz šim jau pār­vietotas
Šādas galvenās mītnes noza­res:
transporta, apgādes, rēķinvedī­bas,
tediniskā, juridiskā un infor­mācijas,
bet augusta beigās vai sep­tembra
sākumā uz jauno vietu vēl
pārvietojas emigrācijas, repatriāci­jas,
DP kustības un statistikas no­zare.
Nomelnu dzīve
ULMU un apkārtni 26. augusta vakarā
plfmaklēja barga pērkona negaiss, kas
Uga valrfik neki stundu un bija saistīts
ar neparastu dabas parādību. Proti, bez
pirtraukuma debesīs plaiksnījās zlbftņi,
radīdami telpā it kā baigu; pastardienu
vēstofiu ugunsgrēku, ko pavadīja nemiUgi
dfirdieni ^ U t i p r u vētru un lletu; Ļsudis
•tutija, ka UdJflga parādība vēl nekad
nav pledilvota un ka nervozākos tā dziļi
Ietekmējusi. CUvēkl nav vaiŗējult visu
nakti gulēt un aif dzīvnieki izrādījuši ner-parasttt
uzbudinājumu,
NBI8TATBS uc, Zlemelvācijas nomet­nēs
kāda ungāru Sumāllsts, kas labi pa­zīst
Dienvidameriku,' stāstīja par dzivl
Venecuēlā. Visumfi viņa stāsts apstipri*
aāja to palu, kas par So zemi sniegts mū­su
laikrakstā. Labi V^ecuēlā varot dzī­vot
amatnieki uc. spcciāllstt, bet nekvali*
tiestais fiziskais darbs zemu atalgots. -
Oto britu Joslā patlaban aicina reģistrē-tifs
izceļošanai uz Venecuēl^ dažādiis DP
spedfillstus.
HEIftTATES nometnes latvieiu komlte*
Jā, piedaloties SO proc balsstiesīgo iedzī­votāju,
ievēlētij V. Skuja (prlālsēdis),
agr. J.Dagis, X. Miesnieks, A. Trūcis un
A. Tomiņl;'^ Nometnes starptautiska ko­miteja
panākusi, ka dzīvokļu ziņā vis-,
pirms apmierinās ārzemju bēgļu vajadzī­bas,
Aif pilsētas valdes sēdēs, kaut bez
balss tiesībām, vatēs piedalīties ārzemju
Mglu pārstāvji, lai vajadzības gadījumā
Iestātos par savām interesēm. — Pēdējā
laikā nometnē iepltlst daudz vācu bēgļu.
- ftVARCKNBKKAS kapsētā kopi nomet­nes
Ukvidādjas atdusas 17 latvieiu. BiJ.
nometnes komiteja aicina visus agrākos
nometnes iemītniekus 10. septembrī pl. 16
pulcēties Āvarcenbekas kapsētā uz svēt­brīdi,
ņemot līdzi mazā formāta dziesmu
grāmiitas..,;;....o, j
MINSTlBIlS'kādfi uo^-tUTĪtfties'trlm'ā^
lemju bigļu ndiņetnēm .i!^V6 afC.'
OrStākā'¥di^bā^p^^ .
ba spējīgiem tikai IS proc^ patlaban strī­dā
pastāvīgi darbā. Saņemamo kaloriju
Skaits noteikts uz SSSO dienā, par ko ap-rētķlna
DM 1,20. Ārzemniekiem^ kas studē
Minsteres augstskolās, pabalstu tagad iz­maksā
no nometnes labklājības fonda.
Pavisam Zlemeļreinas-Vestffiles apgabalā
DP skaits sasniedz 25.000, starp kuriem ap
8000 latvieiu.
ZIBMEĻREINAS-VSSTFALE8 apgabala
nometnēs LCK Ierosinājusi koncentrēt
sardžu un darba vīru piederīgos, kas vēl
līdz llm dzīvo citos vācu novados britu
Joslā. Idrosinfijumu patlaban pārbauda un
soUts, ka tam bOs labvēlīgs atrislnfijums.
metne pastāv kc^galds, kfidii tur b i ­j
a arī UNRRAS tm IRO aprūpes lai­kos,
bet tagad dažas ģimenes bija
vēlējušās no šī kopkatla atdalīties un
uztura saņemt sausā veidā.
Parunas ar nometnes administrā­ciju
noskaidrots, ka atsevišķa azaida
gatavošana tomēr nav iespējama, J o
šādai vajadzībai blokos trūkst nepie­ciešamo
ierīču, bet slimnīcas elek­triska
s p ^ t a d j a pārslogota, tā ka
nav iespējams lietot elektriskos vā­rītājus.
Ja nometnes iemītnieku vai­rākums
kopkatlu' nevēlētos, vienīgā
iespēja grozīt tagadējo kārtību būtu
nometnes |)ārvietošana,' bet vairā­kums
to nevēlas.
Visi jautājumi vispusīgi apgais­moti
un pārrunāti īpašā latviešu
grupas kopsapulcē, pēc kam J . Nied-ra
pie nometnes vadības noskaidro­jis,
ka pagaidām'biitu iespējami šādi
uzlabojumi: kopkatla kontrolē varēs
piedalīties nometnes iemītnieku pār­stāvji,
darba pārvaldes ierēdņi pa­balstu
saņēmēju kontroli izdarīs tieši
nometn?, maizes un dažu citu pro­duktu
vietā pēc izvēles varēs saņemt
citus utt. Saskaņā ar kopsapulcē i z ­virzītajiem
vēlējumiem L C K Ziemeļ-reinaš
- Vestfāles valdībai iesniegusi
lUlāi
RmmmjAi
VĀCU AMtmi^ī^J^lBJĪ^
viegllna uzņemSanu Jaunās umes aroA.
biedrībā, kā arī darba atralanu u i citu
priekšrocības.
lettālanās kādā vācu arodbiedrībā u».
Ivi Isdevumus neprasa. Biedru maloNM
HegU var samakat arf samērā mteiia
pabalstu saņēmēji - pialā AUu stlmeTt»
stilanās maksa noteikta 50 feniņu. Be»
darbniekiem mēneši Jāmaka si
Pie Pāriešanas vācu' iilvnitīielbi t»ij. biedru nauda, bet itrādājollem apmTvle»
D P ^ i e n vairāk iālekliiMas vSe« dtivē. aarba stunda nedēlā, kas caunairi
fiodl^, kad lioUI besdarbti svarīga btttn ap 80-90 feniņu. Lielāku algņ u^i
nosīme piekrīt af04biedrlbām un to dar- mējlem biedru nauda aprēķina atbUstoi
, 1 * 1 r,^,A^r.^^. nn bībai To sapratuši Lībekas tautieši, kas algai. Kas samaksājis biedru naudu Jaa
Vispasaules katoļu studentu un ^"ļļi^ļ^^ļ^^^
akadēmiku organizācija Pax Roma- ^ ļ ^ ē j a interesantu sanāksmi, kurā lū- dēšanas gadījumā no savas arodbleditbai
na kas dibināta 1921. g. Šveicē un dza lēlraistlCš vietējo vācu arodbiednbu saņemt pabalstu, bet viņa nāves gadlji»
na, KSb muni<xux xu^x. 5 , . . , pārstāvi informācijas un paskaidrojumu mā piederīgie saņem 50 DM.
sniegšanai. Lielākās Lībekas arodbiedri-ļ sevišķi svarīgi arodbiedrībā lestittii
b u s^etāri Kalks raksturoja arodbied- tautiešiem, kas n o l ^ u l i palikt VUng
rību darbu un uzdevumus, aicinot vācu vai tiem, kuriem Jāpaliek, Jo tā viscaiJJ
arodbiedrībās iestāties arī latviešus. Viņš aizstāv darba ņēmēja intereses. Labs ^
asi nosodīja austrumu tiranniju, uzsverot, mērs: Jau gadus Lībekas- kokapstrMi,
ka arod#avlciilba», nešķiro Vāciešus im Janas uzņanumosstrāMv
ārzenmlem - kas i r arodbiedrības biedri. U l gin
Lībekf palreli Ir II arodbiedrība, bet finsemnieki, nevienam nav lidevies vt£
pagaidām katram ieteica iestāties Kalka atlaist, Jo arodbiedrība tos ņēmusi nt|
Dārstāvētalā sabiedrisko un transporta aizsardzībā,
darbinieku a-bS, bet, saņemot darbu, var ļ ' Arodbiedrība arī paUdi nodibināt »
Dariet us attiēdgā aroda apvienību, pie karus ar darba devējiem, dod vērtīgai
tam tlosibas 4 ^ līdzšinējās. Vācu domus, norādījumus darba meklēšanai n
arodbledrbu apvienība pitvienojusies arī ne reti var sagādāt arī darbu. KaUtt m
starptautiskajām arodsafiealbām, |ā; kā I Ieteica latviešiem turēties vienkopus aa
izceļošanas gadījumā d«Hl ii^n^cēilem I kopīgi olnlUes par savām interesēm, n .
Udz ieteikuma rakstus, kas Ievērojami at-|dē| bQtu labi, Ja katrā nometnē labi v l .
cu valodas pratēji, «pieaicinot Juristus,
studētu vācu sociāljpolltikas Ukumus, Pfe
viņa Ieteikuma sanāksmes dallbalikl |fi
par galveno mērķi spraudusi katoļu
studentu un akadēmiku ciešu sadar­bību
kristīgās mācības garā, nesen
rīkoja visu federāciju (78) delegātu
sanāksmi Bredā, Holandē. Sanāksmē
piedalījās 140 delegāti, kas pārstāvē­ja
52 nācijas. Latviešus pārstāvēja
mag. iur. B. Maikovskis un stud.
arc£. J . Trizna.
Pārrunās sevišķa uzmanība bija
veltīta DP un bēgļu studentu fede­rāciju
jautājumam, iztirzājot mate­riālo
un garigo palīdzību DP studen­tiem,
sevišķi slimiem, piemērota dar­ba
sagādāšanu un intellektuālo spē­ku
saglabāšanu. Visi šie jautājumi
sanāksmes dalībniekos radīja dzīvu
interesi un atsaucību.
Pēc šīs sanāksmes Amsterdamā
sākās Pax Romāna 21. pasaules
Trīs gadu bilnnce a'^'^*'*'?'^'^''*'^^'^ starp arodbiedrība un nomtlMp
iemītniekiem,
Ltbekā, Uekas, latvieši pamāsim piefiib
sisles arodbiedrību kustībai, Jo jm3n|| n
M leteleiBi
kongress, uz kuru pieteikušies ap
, . ., . , v v , - . 1000 dalībnieku no visas pasaules,
rakstveida pnekšlikumus un saņe-, kongresu noslēdz svētceļojums uz
musi solījumu, ka tos cer izkārtot
latvēļīgi. Tomēr bēgļu lietu minis­trijā
norādīts, ka nebūtņ vietā iestā­des
apgrūtināt ar tīri lokālas dabās
prasībām un sūdzībām, kuras var iz­kārtot
uz vietas vai ari caur tautību
pārstāvjiem. īpaši negatīvi atbalso­jas
tīri personīgu prasību vai nomet­nes
iekšējo lietu cilāšana augstākās
iestadSs, kas var tikai kaitēt kopīgai
lietai. Apgabala valdība un iestādes
Diseldorfā arvien izrādījušas savu
atsaucību mūsu pamatotām prasi-*
bām un nebūtu tālredzīgi labās at­tieksmes
sabojāt ar pašu nediscipli­nētību;
Romu un audience pie Sv. Tēva.
LCK KANCLEJA TAGAD
AUGUSTDORFA
LCK apvienota koncleja tagad at­rodas
Augustdorfas nometnē. Adre­se:
(21a) Augustdorf^Detmold, La-ger,
Block 9. Kanclejas tālrunis —
Detmold 02. Uz jauno adresi sūtā­ma
visa LCK virzāmā korrespon-dence,
materiāli bēg|u dzīves ar-chlvam
utt.
NBBIBKLBSIllf STRĪDU N I V O TA
Ar m o darbības da|ējn libelgteaoi aa
DP iekļaušanos vācu salmnleobl nda»
Sās problēmas, kurn sekmīga atridialmi
prasa dauds pdļu. Tagad mums Ik ^
nas veikalos, aprilpes Iestādēs, darbi l i h
Aizlaiž tūkstošus Travemindē
D A Z A S P I E Z Ī M E S P A R D I V U M E N E S U D Z Ī V I \ACV S A I M N I E C Ī BĀ
IRO galvenā mītne ženēvS z4>o. ^«^^5?^^^^
ka IRO darbības 3 gados dota ap- meklēt c^eļus kontaktam ar vietējim arod*
rūpe 1,5 milj. DP un bēgļiem. No bledrn>ām.
tiem šajā laikā pa tālākās emigrā-l Alf r ē d s v i n ē e i s . u b eU
cijas zemēm izvietoti 790.000 un
70.000 repatriēti. ASV uzņēmusi pāri
par 2QQ.000, Austrālija — 145.000,
Izraēla — 118.000, Kanāda 87.000,
Lielbritānija — 83.500, Francija — ,
37.000, Argentīna — 29.000, Brazili-1 valdē" uc. TāsastopM' aif vicu lerfiļC
ja 24.000, Beļģija — 22.000, utt Paš- Neblltu netdeilgi. Ja mēs tur n g t ^ J f
'reiz IRO tiešā aprūpē palikuSi ijgji^^^^^^
248.000 DP, bet tiesisko un politisko Uijung panāksim mailk, nekā klrMM
aizsardzību saņem vēl ap 300.000. Hetas lojalitātes un savstarpējas saprtbo
I Snl" " N 0 & , ka tleU tie latvieši, kas tiH.
els 94.000, britu Joslā — 76.000, Aus- ka nākotnē izceios, vācu Iestādīs uivedM
trijā — 17.000 un Itālijā — 16.000. kā «karaļi" - nāk ar nelipildāmtm
po}i — 52.000, seko baltieši ar 34.500, .«kas - mums nelabvIUgas.
ukraiņi — 27,000, žīdi — 23.000, spā- izceļotāji aizbrauks, bet vācgs paUks
nieSl '^^^M^^^
nansenisti — 10.000, knevi un balt- legtādēs. Nesalldsināml vairāk legflsim.
krievi — 7.OPO, ungāri — 7.O0O, če- ja tur nodiblnfiiim par latvieliem labai
„Kfidu mēnesi vairākas reizes die­nā
mani nometnē sveicināja kungs,
ko citādi nepazinu/* stāsta latviešu
piederīgos izsauktu vēlāk. Sādu un
līdzīgu gadījumu dēļ tautiešu skaits,
kam liegta IRO palīdzība izceļošanā,
mfinmļa. ,,Nu viņš mani vairs ne-1 vismaz Vācijas ziemeļos, nemitīgi
redz, Jo to nesen ievēlējām paŗ sa- aug.
kamieku pie vāciešiem."
Tātad dzīve un apstākļi mainās,
bet cilvēku daba paliek nemainīga.
;Kāda8'^(^etne& iemītnieki, kaš^Si-a^
š "ISieĀās saņēma paziņojumus par
Starp tūkstošiem trūcīgo pabalstu
saņēmēju gadās arī daži īsti DP ba­gātnieki.
Tā stāsta par dažiem tau­tiešiem}
>toSleradu^QS^,T^
kazino un turienes spēļu ellītē vienā
'eJ^triskāff^f!JāWpalSriņu, bija ār- JS*^'£^,^5^^^?^
kārtīgi pārsteigti, uzzinot, ka ģime-"^*'
nēm CŖunnērā būs jāmaksā 8—12
DM mēnesi. Tā kā saņemamo pa­balstu
summas ļoti ierobežotas, nāk­sies
vai nu stlņjgri ierobežot strāvas
DM, „Wir haben genug!" tie lielīgi
noteikuši, kad klātesošie vācieši
spēlmaņus brīdinājuši pārāk nesakā-pināt
iemaksu ciparus.
Gribas vaicāt, vai šodien latviešu
patēriņu, vai ari elektrības sniegtās jaudai nebūtu jārod kāds derīgāks
ērtības likt uz vēdera rēķina.
Kādam DP IRO statuss atņemts
tāpēc, ka ģimenes galva atteicies
braukt uz Kanādu viens pats, lai
ieguldījums? Uz tautiešu līdzekļiem
joprojām gaida mūsu fondi, vecie,
slimie un invalidi, tāpēc tos izšķiest
spēļu elles nav nekas vairāk, kā
vieglprātība un nolaidība pret mūsu
kopējām interesēm, G. E.
dii — 6.000 litt.
ARĪ DĀNIJA
VECO ĻAUŽU
MĪTNES
uzskatus. Takts bies pallds vairāk aekl
bravurīga „sadolana** vai UeU strfdl. Pa­visam
nevieti ir viou tautas Ieralu, d tN
ba sekmju vai dzīves veida atklāta no»
pelSana.
B r i k i M i e s n i e k s , NelltatI
PAR BAGA2A8 UZGLABĀŠANU VAIII
NAV JĀMAKSĀ
Sakarā ar direktora maiņu emIirleiiM
centrfi Mlndieneso Funkkazarmis atom
Sakarā ar paredzamo IRO misijas maksa par smagli bagUu uiglabllaai,
darbības izbeigšanos bēgļus Dānijā P " ko Jau ļ«7* Ww ^
turpmāk savā apriipē pārņems so- J^^^^bVg^^^^^^^^^
ciālā ministrija, sniedzot iespējamo nieki, ņemot caurmcrā i DM par k u t i
palīdzību darba un dzfvokļa sag^- 5ļ?/iViidz»^^^^^ ^
dē;- cDarba iiesp^ost^^^coas^sarļ ntmpmpom dodasīi d r o d i i ^
red2^rnovi^tot:i{jtatv^nil,.^VienkpT|^«n^
ierīkos Tīstedes vai Dragsļjeķas no- Uj^ni parasti ceiā dbd līdzi I55M, btl
metnē. Privāti dzīvojošie vecie ļau- ļ pieauguSiem kafiju vai tuglu itUn.
dis saņems vecuma pensiju, tikai 1 u i d i i ū d e n «J s, Mincbeol
nedaudz mazāku kā dāņu nespēj-,
nieki \ FATBICIBA
TTi-xi«a^«4- i^«..f^x.. ••i^ DV Augustdorfas nodaļas valde i m ki
Līdzšinējais latviešu pārstāvis pie girsnlglko pateicību baletmelitarsl g.Jlr-
IRO misijas Dr. O. Evaldsons 31. fensei, dziedoņiem L. Rameikal, a Ģlr»
augustā^ izceļojis uz A S V T ŗ a ņ s . b » S ļ . ? J i » ^ ^^
ports izceļotajiem uz Austrāliju, Inganos DV deiegitn nsnemlanas vakar»
kas bija paredzēts 1. septembri, ta­gad
nolikts laikā starp 2Q. un 30.
sept.
mākslinieciskajā da}ā, k l ari visiem, k u
sekmēja vakara labu ladoSanoi.
Dr.K. Z v e j n i e k s,
valdei prieklildii
E
KURS VAIN
AGATES KRISTI ROMĀNS
(8. turpinājums)
Kad lidmašīna beidzot apstājās, atskanēja aicinājums:
„Manas dāmas un kungi, man, diemžēl, jālūdz jūs palikt
savās vietās un nogaidīt, kamēr ierēdņi konstatē šo gadī­jumu.
Es ceru, ka tas nevilksies pārāk ilgi."
, L4elākā tiesa pasažieru tūliņ saprata norādījuma svari-gurnu;
taiu kāda baiss cēla skaļu protestu.
„Niekil" nikni iesaucās lēdija Horberija, „Vai tad Jūs
nezināt, kas es esmu? Jūs ļausit man iet — un tūliņ."
,A*otl žēl, milēdij. Es nevaru taisīt n^ādus izņēmumus."
. „Bet tā i r nejēdzība, tā i r vislielākā nejēdzība," Cecīlija
nikni spēra kāju pret zemi. „Es sūdzēšos g^isa satiksmes
sabiedrībai par to, k a mūs spiež uzkavēties vienā telpā
kopā ar mironi."
«Protams, miļā, tas nekādā gadījumā nav patīkami," sa-cija
Venēcija Kerre savā parastajā deguna balsī. „Taču
man liekas, k a mums būs jāpaklausa." Viņa no jauna at-
; sēdās savā sēdekli, sakrustoja kājas un izvilka cigarešu et­viju,
„Vai es vismaz tagad drīkstu smēķēt, stjuart?" —
Miēels pazemīgi atbildēja: „Nedomāju vis, ka tas varētu
kaitēt, miss." Tad viņš pār plecu atskatījās. Dēviss bija
Izlaidis priekšējā nodalījuma pasažierus pa papildu izeju
un pats aizsteidzies meklēt kādu policijas ierēdni. Ceļinie­kiem
nebļja ilgi jāgaida; taču viņiem likās, ka pagājusi vis­maz
pusstunda, līdz beidzot parādījās stalts militārs au­gums
civilā un uniformēts policists, kas steidzās pār lau­kumu
un beidzot ierāpās lidmašīnā pa durvīm, ko Mičels
turēja atvērtas.
. ,JCas tad īsti noticis?" jautāja pirmais no abiem. Viņš
uzklausīja Mičela un pēc tam Dr. Braienta ziņojumu un uz­meta
mirušās nekustīgajam ķermenim ātru skatu.
„Manas dāmas un kungi, lūdzu sekojiet man," viņš uzai­cināja
mazo sabiedrību, un neveda to vis uz muitu, bet
ielaida kādā īpašā birojā. „Es jūs neapgrūtināšu ilgāk,
neka tas patiesi vajadāgs," viņš drusku laipnāk piebilda,
Jnspektora kungs, man i r steidzīga dienesta noruna Lon­donā,"
sacīja misters Džems Raiders.
JWĪan ļoti žēl, sēr."
„Es esmu lēdija Horberija un uzskatu to par skandālu,
ka mani šādā kārtā aizkavē!"
„Man ļoti žēl, lēdija Horberija. Jūs sapratīsit, ka runa
nav par sīkumiem — gluži otrādi, šķiet, ka mums i r darī­šana
ar slepkavību." „Dienvidamerikas indiāņu bultu i n ­de,"
murmināja misters Klensijs, laimīgi pasmaidīdams pār
visu seju* Inspektors neuzticēdamies palūkojās viņā.
Franču archaiologs ļoti steidzīgi runāja savā mātes v a ­lodā,
un ierēdnis atbildēja viņam lēni un apdomīgi ari
franciski. Venēcija Kerre toties deguna balsī iemeta starpā:
„yiss. tas i r riebīgi garlaicīgi, inspektor; bet, protams, Jutos
jāveic savi pienākumi." — Tā bija piezīme, kas viņai at­maksājās
ar visai pieklājīgu ,,68 jums pateicos, madam/*
„Laipni lūdzu dāmas un kungus uzkavēties šeit^ kamēr
es aprunājos ar Dr. Braientu. Lūdzu pa labi, doktor."
„Val es drīkstu piedalīties sarunā?" jautāja mazais vīriņš
ar ūsām. Inspektors atgriezās, ieplētis muti kodīgai atbil­dei.
Bet pēkšņi viņa drūmais vaigs pārvērtās.
„A, Puaro kungs," viņš sacīja iepriecināts. „Jūs esat tā
ievIstījuSles, ka tikko var pazīt Protams, jūs nāksit mums
Ildzi."
Viņš palaida Braientu un Puaro sev pa priekšu un aiz­vēra
durvis, pie kuru brūnā koka nu kavējās ārpusē pali­kušo
neuzticības pilnie skati.
„Kādēl gan šim pundurim tādas priekšrocības?" Cecīlija
Horberija nikni iesaucās. Venēcija Kerre vienaldzīgi pa­raustīja
plecus: „Iespējams, ka viņš i r no franču policijas,
vai arī kāds muitas spiegs."
„Man šķiet, ka esmu viņu jau agrāk redzējis," Normands
Gāls nomāktā balsi uzrunāja Džēnu. „Vai tas gan būtu
bijis Le Pinē?"
„Le Pinē biju ari es."
„Skaists zemes stūrītis. Man patīk turienes priedes."
„Jā, tās smaržo tik skaisti." — Tad viņi abi klusēja, ne­ziņā
ko nu tālāk runāt. Beidzot jaunais puisis atzinās:
„Lidmašīnā es jūs uz reiz pazinu."
«Patiesi?" Džēna Greija neliekuļoja vislielāko pārstei-
' gumu.
„Vai jums šķiet, ka tā vecā dāma patiesi i r noslepka­vota?"
Normans Gāls izvairijās.
«Iespējams," atteica Džēna. „Tas ir ļoti uztraucoši un
taja pašā laikā nepatīkami." — Viņa drusku nodrebinājis,
un Normans Gāls it kā sargādams nedaudz pietuvojās viņai.
Misters Raiders turpināja rakstīt aprēķinus savā mazajā
piezīmju grāmatiņā un laiku pa laikam nopūzdamies iz­vilka
pulksteni, kamēr Cecīlija Horberija nepacietīgi sita
papēdi pret grīdu un īgni uzlūkoja policistu, kas, itin kā
paceldamies pari nepacietībai un dusmām, balstf jās ar
muguru pret durvīm. Aiz tām blakusistabā inspektors
Dzapss smaidīdams nolūkojās uz mazo ārzemnieku: „Jum8
tas izdodas lieliski — vienmēr parādīties visnegaidītākajās
reizēs, mesjē Puaro."
„Vai tad Kroidonas lidlauks neatrodas ārpus jūsu tiešā
iecirkņa?" uzrunātais apjautājās.
„Jā. Bet es pašreiz dzenu pēdas kādam lielam starptau­tiskam
blēdim. Tikai gadījuma dēļ esmu šeit. Taču — pie
lietas. Starp citu — tā man liekas visdīvainākā, kādu vien
kopš gadiem esmu piedzīvojis. Bet vispirms, doktor, lū­dzu
jūsu pilnu vārdu un adresi," viņš pagriezās pret ārstu.
„Rodžers Džēmss Braients. Speciālists kakla un ausu sli­mībās.
Mana adrese Harleja ielā 329."
Kāds pamatīgi noaudzis konstēbls ierakstīja šos dttui
protokolā.
^,Protams, mūsu pašu ārsts izdarfs līķa Izmeklēlanu," tur»
pināja Džapss. „Taču jūs mums drīzumā būsit vajadigļi
līķa tt««wnediclni8kā apskatē. Vai Jūs, doktor, varat tm
patefirt, apmēram kurā stupdā iestājās nāve?"
„Kad es dažas minūtes pirms nolaišanās nelaiķi izmeklē­ju,
viņa bija jau vismaz kopš pusstundas mirusi. Precīzā­ku
laiku grūti uzdot; taču stjuarts man stāstīja, ka viņi vH
pirms stundas runājis ar viņu."
„Tas^ jāu pietiekami norobežo laika sprīdi. Neko aizdo­mīgu
jūs gan ceļojuma laikā nepamanījāt?" — Ārsts pašū­poja
galvu.
„ U n es biju aizmidzis," sacīja Puaro dziļas nožēlas pilni
balsi. „Gaisā man jāi^rcieš gandrfz tās pašas mokas k l uz
jūras. Tādēļ es vienmēr silti satinos un mēģinu gulēt."
„Vai Jums i r kādas nojausmas attiecībā uz nāves iemeslu,
doktor?"
„Tas i r pret maniem principiem jau tagad dot g a lM
spriedumu. Sai gadījumā nepieciešama pēcnāves izmekM»
šana un analīze."
Džapss piekrizdams pamāja: ,J.abi doktor. Pagaidām ar
to pietiek. Protams, es bīstos... h m . . . ka Jums vaJadzU
pakļauties dažām formalitātēm kā visiem pasažieriem. Iz»
ņēmumi nav pielaižami."
„Man būtu taisni patīkami pierādīt jums, ka neesmu no­slēpis
pie sevis ne pūšamo stobriņu, ne citu kādu nāvīgu
ierocī," Dr. Braients nopietni atbildēja.
,„Rodžers to lietu nokārtos," inspektors Džapss pamāja Ul
savu padoto. „Vēl kas; doktor — ar ko, pēc jūsu āotoSi^
saindēts šis daikts?" viņš norādīja uz krāsaino dzelksni»
kas mazā kastītē gulēja uz galda viņa priekšā. Ārsts no
jauna pašūpoja galvu.
„Bez analīzes grūti izšķirt. Kurara — tā i r inde, k l l
iedarbojas ļoti ātri un ko iezemieši parasti lieto."
„Taču šo indi nav viegli iegūt, ko?"
^Nezinātājam, protams, nē." ^
„Tad mums tā jāizmeklē ar divkāršu rūpību," sacIJ*
Džapss, kam labprāt patika jokot. „Rodžer, aiziet!"
Doktors un konstēbls reizē pameta istabu.
,J)ivaina afēra," ņurdēja Džapss^ savā krēslā šūpodamies»
un uzlūkoja Puaro. «Drusku sensacionāli, lai būtu patieiL
Pūšamie stobriņi un saindēti dzelkšņi modemā lidmašīnā -
nē, tas jau i r gandrīz apvainojums skaidram saprātam.**
,,Tā ir ļoti dziļdomīga piezīme, mon ami."
„Mani ļaudis pašreiz pārmeklē lidmašīrlu. Ir izsaukti
Dēdu nospiedumu speciālists un fotogrāfs. Man liekas, vis*
labāk bus, ja mēs tagad nopratināsim stjuartus."
(Turpinājums sekos)
kas
kļ(
no
kai
ari
Tie
da