Bavarijas Latviesu vestnesis, August 17, 1949

              ātiga vienošanās
savienību
var varas princips
^ A r n o i ^ ^ Nākamā Krievija
AĒV Iznāk krievu valodā ķlkraksts-
Imet^uit ku]«a redaktors ir blj. Krie^
mm i»tolatru prezidents A. P. Ke«
venskis. Biļetens ir nesen ASV nodi-ļtfliltis
krievu emigrantu orģismizā-^
^.^^^M par tautas atbrf-vīrfami^
organsi - Ugas mērķis Ir ap-ļ
emigrantu de^
l^mil^^ speķus cīņai par Krie"»
/^at tautu atbrivbiato no kom(M^
y ļ W kad un kā i i atbŗlvoSana la^
I krievu emigjranti sa-^
mļjfii^ yal nu no notikumiem, ko
;^; pasaules kaŗ8, par
^ pārliecināti,
liri no i e s p i ^ ^ revolO^JasBa-
^oiimi^ tautas pēc
karum sagatavotas. Tāpēc
i m v P ^ ^ varētu
l i l i t o ^ ar'kataatrofu* Zi«
i p i n o par
ide8iii|oio nen^eru; pret pastāvošo
tOtai^ iļoasas gan pilnīgi
Dmpfctgai ko iesākt, bet, kad. ne«
iniiri tr pSrņtimla arn^Jas augstākās
vlnotnei, i^artiju un MVD, inteU*
|itic^,f^^ aprindas
t a d ^ i l l ^ te nobriedusi radikālām
" • - w ^ % rakstA >,I^few U
ft)^ J ^ d i i ^ dar^'
diii^ kiui Berlbē nodzīvojis 2 ga-iņ^^^^^
krievu valo-j
p ^ ^ sakaroiar
krievu saU^ VlņS Īle-iiiCiV^
M I^^^> krievu
uzupurēšanās
l i p i f patriotisms.
tautas, kas nonfikuBas aiz
prldcSkara^ ieteresē ļautā-kāda
tad nu t l )aunā Kr^a-*
Hīa liskatlsiMŗ Cik Uelas ari ne-
4dmstaxp»a8 samrsmes )au-ll^
iundi^^^ ^^^^^ ro-k
r i f v u V t ^ valda
lltlg vliiiprātlba: Krieviju
itirgot^ viņā jāleiilpitoi
tāiia tautām, k^s jau tagad tur
i s c i iSet k& to panākt, jā Pad. sa-vieMbai
tautas cenSas atbrīvoties
nb Icrlevu jOģa? — Nedaudz lielāku
brīvdomību i l jautājuma atrisina-i
i i ^ jaundlbinātā JUIga
g ^ : i ^ tautas atbi1yoSant^ ^:Tā
ļlllv ^edoklH ka ta^ labppl-ļiļ^&
čiļaš un turpmlSk paliks saviē-
^ un to n^ļilež ar dek^
viedoklis izsaucis nesaud^gu
emilgrantu pārējā presē^^^^^^
fakstof ilgai tleksmcift Krieviju iztlr^ g; Tas viarot a?f;lW^ novest
tt) tautu salm^: līdzīgā stāvokli^
kur karalis kā vienības sļmbols va-lOt^
vapŗ^^ impērijas
IMdBen, im. t if. augusti.
•
Inna Liepsala
peportāciju pamata militārās drasibas
; apsvērumi
ka
liiai
AMdot 8iem kritiķiem, prol. B.
Koiištantinov^'is Uģad biļetenā no­rāda
pārīti kādas norisinā­jušās
pēdējo 30 gadu laikā Pad. sa­vienībā;^
Padomju tautām pieaugusi
vlļgni nadonāto tiesību apziņa. Da­lāt
Padomju savienības nomaļu tau-
^1 ieguvUSas neatkarību im patstā^
vibtt. Latvija» lii^ttiva un Igaunija
| i u no 1019. gada ir suverēnas val-itls.
fVlņu okupēdju zio Pad. lavle-tfbas
p\ises 1040. gadā l^s pat Sal
dleļEUd^av atzlhuSas .Amerikas sa­vienotās
valstis. Sākbī. ar 1945. gadu
Starptautiskā dzīvē raduSies' jauni
Staiptaut^ tiesību subjekti: Ukraina
uh Baltkrievija. Pafhēģinlet vien iz­mest
no. lēses 8o apstēkli, apsprie­žot
Iramās Krievijas iekārtu, rak-
•ta.prof. B. Konstanttnovs. Gadīju­mā,
ja notiktu kpmōnistiskā ,re2{ma
likvidācija Maskavā, ne tikai piemi-
«nētās zemēs, bet vēl daudzās citās,
Aizkaukfizfi^ vidus Āzijā uti
nodibināsies pagaidu valdības..
r Vecmāmiņa yēirtUre ir ^ >ylsu Jau
sagatavojusi: territoriju, iedzīvotā­jus,
varu. Atliek tikai nomainīt va­ras
ne^jus. Un/tad nākamās Krie­vijas
centr|lal valdībai bOs jāizšķi­ras
paŗ labprātīgu vienošanos vai
vardjftbibu, pielietojot ieročus.. Pē­dējo
lesjpēju savā laikā pielietoja
.balto ģenerāļi, t. s. balto kustībā,
kas beidzās ar lielinieku uzvaru. Si
mē^nājuma, atkārtojums nākotnē
dotu vēl ļaunākus rezultātus. Tāpēc
,,Uga cijai pārjautu atbrīvošanu"
aizstāv viedokli par labprātīgas vie-noSanās
jtiepiecidamibu. Tā aizstā­vot
Krievijas apvienošanu, bet ne iz­tirgošanu,
(In).
Ari Dimitrovu
konservēs
;K«menUigena (SS). — Dāņu laik-
' raksra NationsA Tidende ziņo, ka
Kopofihāgenas firma Sabroe un
biedrs dabūjusi steidzamu Bulgārijas
valdības B^sūtinājumu IpaSas saldē-
^Sanas u#vē$ināSanas ierīces būvei
' mlruSa premjera Dimitrova mauzo­lejam:
Sabroe firma ir speciālizēju-
^ sies ledusskapifu un saldētavu bū­vē
im apņēmusies \ konstruēt ierīci,
kas saglabātu Dimitrova iebalzamē­to
līķi tādā pat stāvoklī kā Ļeņma
mūmiju Maskavā.
tiTork Tinies spedājkorespon-deritjr
Prāgā C. L. Šulcbergers'jūlija
bei^iS^ PO. 1.) ziņoja savam laikrak­stam,^
l^a Cechostovpkijā / saņemtas
tica^iļiuļ ziņas ne t i l ^ paļ* tril^ Bal­t
i ja vilstusociāliz^anuļ bet arī
u rusificēšanu. Visa no
Igaunijas un Lietuvas nā-ormācija
liecinot, -«jrispirms,
|matiskā teļtnpā turpinoties
ļnŗdedbas kollektIvizēSana,
bet] bla|us M laikam atlzsardzlbas-nomo4,
ievžuta plaSa ml^roga rusi-i
akcija* Nav vairs nekas
vietējos zemnliekus, kas
savu salmnleclbui lekļauSa-ozos,
deportē uz Padomju
iibas iekšieni vai austrumu ap-gablkļie|
n. Tagad Sai izraidāmo katē-gofj^
i esot pievienoti visi ņe^ kas
m ^Idu Iemeslu dēļ vispāif liekas
alz<ļlo»ttigi.
Sili |uslfikfidjas akdjas pamatā
eso| tļ^ņi^Sradas apgabala aizsardzl-baiļ
apsvērumi Aisivesto vietējo le-dzIVK^
āļu vietā okupanti nometina
Ba|tUa| valstis slavu un mongoļu
latltibij^ederigos. Tāpat tie jau iz-,
rlktiii^i^ agrākajā somu Karēlljā
unļl^bNfict apgab Par koUektl-
|s stddz&aSanu liecina pub-l^
atistika: Latvijā jau maijā
bljpaslapvienotas kolhozos 80 proc.
iiņdļvldulUo saimniecību^ IgaunijfL 65'
un lltiluvfi drusku vaķāk par 80
proiJ papats doiņāmļ ka padomju
"""ļas iMādēm uzdots nobeigt
zemju individuālo lauksaim-iznlcināSanu'
pirms 8t gada
beigā^i:- • - V \ • • V • * • •
Koll^ktīvižādjas lēnākā gņita Ue-tuv
ļu isļj^aidroJama ar aktīvāku tu-rijenei^
f&emnieku pretoSanos. Vēl
bfidālle orgāni aicināja sa-
Eritējus cīņai ar „buržuazi«-
M-ialei^nāliem pagridnieklem*', ^bet
jiupļai ttdcaSfka lietuv^Su kfidrelii
llabl 4dif){r^^ m bruņcM prete-iitlba
p
l^Ed Iestāties
li»)l]ļbļ|s^tfļ Izatrildāt^^^ ^ lebaldl-lijiļ^
iudvtlēģU sistēma, Kas
tiem ^ sola ienākuma
samazināšanu par 50 proc,
Spļi !ailļ;deyumu^ celšanai un
Mpu|ŗakto^ Ja individuāls
Bislml<lkbtā]s Iestājas kolho&sā^ v i -
parāduSi kas tam siEikrā-
, ar nenodotiem ražojunueiļo.
Ilolntl^ idallbnieķiem IBaltljais ze-
^ jaļļnaķsā daud^ augstāku atll-
^ekā tas pieņenits dtos Pa-
Iļavlehlba^ apgabalos. Tā,
am, kādā Igaut4j# kolhozā
jffķt darba diemļ^^ļisniegtl 8,1
^ Jības, bet Altaja l^g^ibalā Sibi-rfj|
ikju^ atalgojuma catmnērs v i -
aunļM | r augstāks nekā citos Padom­ju
Sijkyienlbas apgabalos, tāl. pašā
liMl^iā ^ Ipar ' darba dienu ^maksāti
liatlfeSi. pie tam nav vieni, kūŗus
So l i p ķ l padomju apsvēirunm , dēļ
Ij^m Ino viņu dzimtās zemes. Tā-i
M i p l t deportādjas notielc Padomju
aai^^ļbas Tur^ No
£m|^^ Solmšar izsūtftt už Āzijas
vid|e^|ii0.000 grieķu, kupi «senči jau
iet
ASV ariietu miirist^
iestājas par
pārbēdzējiem
Vašingtona (cf. AJSV ārlietu
ministrija atkārtoti 'pēdējās nedēļās
aicinājusi armijas okupācijas iestā­des
Vādjā un Austrijā mainīt savu
nostāju pret padomjui armijas vai
sarkanā režīma dezertieriem. So
ziņu sniedz Newsweek Vašingtonas
korespondents, atsaucoties 'iz labi
informētiem avotiem.,Lidz šim dau­dzi
pārbēdzēji no austrumu joslas
esot piedzīvojusi nepatīkamu vilSa-no8,
un daudziem aarķanahnijaS de­zertieriem
pieteikšanās ASV armijas
Iestādēs maksājusi dzīvību. Lldižl-nējier
/norādījumi armijai paredz, ka
I katrs pārbēdzējs uzskatāms par ie­spējamu
padpmju 9piegu, un tādēļ
„saņei|iams stingri": Sarkaharmijas
kareivji un zemāki virsnieki^ ja tie
neapšaubāmi nevar pierādīt, ka pa-
(tomJu^ce^mB viņus r e ^ apdraudē­jis,
izdodami atpakaļ padoi^iu ie­stādēm.
VateSkos gadijiunos Berlī­nes
austrumu joslā Sādl idezertieŗl
pēc IzdoSanaa dtlem par bridii^u-mu
pakārti imbliakās vietās. ASV
ārlietu mlnifitrija augusta sākumā
vēlreiz atgādinājusi armijai, ka tā
sagaida turpmāk gan ļoti stingras
kontroles, bet ari dlvēclbu un augst-slriļību
pārbēdzējien|, jo ASV Jestā-des
tos. varot lietdeflģl Izmanlft zi­ņu-
dienestam un i ^tieiņ - uzdevu­miem.
/
V ^lau tieš^
sZcIanova" draugus
Vbe (M).—Laikraksts Der Abend,
kas iznāk ar amerikāņu Ucend» at­saucoties
uz bulgāru oppzidjas.^avo­tiem,
ziņo, ka „Padpmju savienības
komunistu partijai augstākais tri­bunāls
.patlaban iztiesā divi prāvas
pret mirušā ^danova drau^etk**
Vienu prāvu iztiesā Ļeņliigradā, kur
pie atbildības saukti 7^,\ bet Otru
Maskavā, ar 94 apsūdzētiem. Visi^e-
Ir augstākit, pārvaldes un partijas*
darbinieki, kādrdz bijuSltleSl padoti
Zdanovam, un u^ējūši ar viņu
draudzīgas attieksmes. Atzīmējams,
ka no Zdanova nāves 31. augustā
būs pagājis tikai gads, un ka apsū­dzības
ierosinātājs ir mirušā kpmū-,
nīstu varasvīra atvietotājs Maļen-kovs.
I "
no
vldpIclĶOS bija apmetusies Kau-kbtiiljeUVidu
pakājē. Sabiedroto
apibiSi Beri&iē dļpmā, ka Šādas
d^opādjas drīzumā sagaidāmas ari
no |y;^lrSkām padomju Batelītvals|īm.
Iiī(|ļi.i Slih Maskavas komunisti ap-mieļite^^^
ip'i ka novietojuši
ise^^jšifl svarīgos stratēģiskos punktos
sib^ uzmcamu dlyēku grupas, atve­dot!
tās no Padomju savienības fittā-em
apgabaliem. Viena^ tāda kolo-ņodibināta
gar Donavu, Ungā-pie
AusUtrijas robežai
.^..^^
li^fVlESl VSC ŽIEDdJIJMUS
CISnUSlEM VĀOV
BGOĻIEM
HļīemJiigenasi' vācu bēgļu' nometnē
lielāks ugunsgrāti^. Pilnīgi
5 barakas un to iemītnieki
visu savu mantu. Šajā no-
, kur dzīves apstākļi ļoti slikti,
ar vādēSiem dzīvo dala izskri-nēlo
latviešu^ starp, tiem ari kara in-vaļtidii
Pret viņiem vācu nometnes
arvien izturējušies loti
īdzīgi un grutoe brīžos sniegu.^!
dzigu roku. Latvieši ^an uguns-ņav
deti^i, bet Memingenas
lioļbietne, gribēdama ari no savas
pulsēs palīdzēt 4ikteņbiedriem ne­stundā,
izdarīja ziedojumu vākšanu.
B16]!Ju^ apstaigāja skauti \ un' gaidas, *
aidiipt ziedot detuiajiem vienas die-m\
i prtikas devu, naudU un man-taļ,-
r^'\
^ jkī LCJK pārstāvis Bat^as ap-gabiilā
atbalsta šo žestu, ar kuru
latvie^iu DP parāda vācu sabiedrībai,
ka ir nevien sirsnīgi un līdzjūtīgi
pret iltviena nelaimē nokļuvušu d l -
vēķu, bet arī atsauci^ un izpalīdzī­gi,
un aidna visas Bavārijas apga-baila
Iļitviešu kohittejas ^idedot nau*
du cietušo vācu bēgļu atbalstam. Zie­dojumi
LCK pfir^āvim Valkas no­metne
piesūtāmi līdz 20. augustam.
JP$C l^m tos nodos sadalei cietušiem
Ajuiļ^ to informēs Bavārijas val-d
l N pi bēgļu kōbisānt
Fronciļa jkpo (lesmit minū­tēm
ierodos ka^^^^
Vācija nav vienīgā zeme, kas ar­vien
vairāk piebllvējas bēgļiem. Pēc
Dortmundaa laikraksta Westfalische
Rundschau Parīzes ķorespondeUta zi­ņām
Frandjas robežsargu pārvalde
aprēķinājusi, kā tagad daurmērā ik
pa desmit minūtēm Francijā ierodas
viens bēglis no dtām zemēm.
Vislielākais bēgļu I skaits nākot no
Spānijas. Kamēr 1946. g. aplēsa, ka
pa visu gadu no Spānijas Fr^djā
ieradušies ap 2500 nelegālu bēgļu,
tagad rēķinājās arto^ka ierodas ma­zākais
2000 mēnesī.
Tos latviešus, kas, d6mādami,par*
palikšanu Eiropā, reizēm met acis
arī uz Spānijas pusi, varētu intere­sēt
konstatējums, ka tikai neliela
daļa no spāniešiem, kas bēg uz Fran­ciju,
patiesībā* esot politiski bēgli,
bet vairums no viņiem bēgot saim­niecisku
grūtumu-dēl. Franko val-
, dītā zemē paSlaik piedzīvojot? loti
smagu darba krizi. Daudzas fabri­kas
strādājot tikai zināmas dienas
nedēlā, dtas slēgtas Uz nenoteiktu
laiku.
Izņemot spāniešus, visi citi bēgļi,
^ s ierodas Frandjā, nāk zemēm
aiz dzelzs aizkara. Pēc franču ap-lēsumiem
mēnesī ierodoties ap 800
polu, vairāk nekā 400 ungāru> ap 400
rumāņu,*vairāk ndkā 200 Sechu, ap
100 ukraiņu im tikpat daudz Jugo-slavu.
Kopš 1947, g. 1. Jūlija Fran­djā
esot .4efiltrējušles"' ap ' 70.(K)0
bēgļu. 1
No šiem bēgļiem ap 25.000 vēloties
palikt Frandjā uz dzīvi, ko tiem to­mēr
atļauj tikai tad, ja tie var uz­rādīt
kārtīgus dokumentus. Lielākā
dala no tiem, kas vēloties palikt
Frandjā, esot imgāri un rumāņi No
ēechiem, poliem,' ukraiņiem un ju-goslaviem
vismaz ^ procenti vēlo­ties
tikt tālāk uz Angliju, kur ir
viņu trimdas valdības im •palīdzības
organizādjas. No spāņu bēgļiem 90
proc. cenšoties izcelotļ tālāk uz Dien­vidamerikas,
zemēm. Visumā — par
spīti tam, ka palieli bēgļu transporti
jau devušies ceļā uz I^ienvidameri-ku,
ASV, Austrāliju, Maroku un
Kanādu — tālāk tikšana esot visai
grūta lieta.
Rīgā es vienmēr atgriežos tad, kad
liepas zi^d. Un tad man tā liekas
visskaistākā.
Mana lUga. Sdt esmu ^piedzimusi
un uzaugusi. Sdt mani^oli minuši
skolas un darba gaitas, šeit esmu
mīlējusi un, varbūt, varbūt, Dievs
vēlēs itian te kādrdz ari nomirt, un
klusēt kapu Uepu ēnā, turpat, kur
dus mana tēvs un mīļā māte.»
^Jaunības vjļ^suļl uņ laikam no tē­va
mantotās Zeinģales zemnieku
asinis Latvijas vasatās ^stājās
dienās mani vienmēr aiztrenkušaa
laukos, kad bez kādiem sirdsapziņas
pārmetumieorpametu jļdlsētioeiēdsko
JūnUalu visā tās krāsu m saules
ņirbumā un xnazb māju l^pu prie*
dēš, un apmainīju to i»rbt mo Vid-zmes
kalnāju vielituHbu vai Kur­z
e m e s ^ dzelteno druvu līdzenu*
mu. Bet kad aāka ziedēt «Uepas, es
vlounēr Atgriezos tOļĶ Kaut uz da«
žām dlfflifim.
' Un kā šodien nian liekas, -r ®*
stāvu z ^ liepu tuniSzaļās; ēnainās
lapotnes Brīvības bj#ārī, kur tāVis-bie^
ā ^ etarjp Rkiņa un Kalpaka
bulvāriem un gaisa pludina pār
mani medus smaržu. Rīgā ļļapas
zied, un Vlal dārzi pilni biSu ai^dās
skaņas. Kā milzigļ stropa liekas i41-
sēta patli auklēdaiaaa sevi
kOpo^ ziedu laukus, U gat­ves,
sāļu klajunnlMĻ un starp tiam
lepnus un priedģuSiUudis,^^ visi
kaut kur steidzas, kustas, darbojas.
i Kad no savas sveSuma trimdas do­mās
apdemoju Rīgu, es vienmēr stā­vu
zem bulvāra liepām kā valrļda-tmās
spilgto sauU, kas, dienvidus pu­sē
mirdzēdama, StarO pāri Daugavai
pret Brivibas piemtneķļa obeUsku.
Pirms aizstaigāju tālāk, apmetu
ads gaiSajam laukumam. Tms-kolor
nādes kiosks, skaistais ^^un8 ar
Svam kafejjdlcu, pireti Lunas glu­dā,
bcOīrinit&lasfida. un itarp filem
kafijar un kOiku p a r e k ^ ddva
upe dārglietu, mežj^u un Wda
krastu vidū Kaļķu Iela, kas ne-rimUi
tecējumā plūst 8un> un turp^
līdz paSal Dauga^s malai un atpa­kaļ,
cilvēks aiz dlvēka.
Pa kreisi, pāri kanālim, skats pa-lidc
kā' piekalts, kur rak^ainszier
du paklājf ved uz Balto namu —
Naidonālo bp^ru. Kā Atēnu akropo­le
tā stāv, kā paSu dievu templis, ar
junita dzegu, no kuras stūŗu/vSzēm
kūp debesīs neredzams, salds upuru
vīraks. Sapnī vai nobodā, 8im na­mam'
vienmēr šalc pāri kādas spār­nu
vēdas. Vēl dienU pirms aizbrauk­šanas
no Rīgas es vēlā pēcpusdienā
sarunājos ar strūklakas nimfas ba­ložiem.
Kāpēc toreiz viņiem nepa­jautāju,
kad atkal atgriezīšos tanī
pašā vietā? ļ.
Kad pagriežu ikatu uz .pilsētas zie­meļaustrumiem,
pa labi rindā aiz-soļo
kuplas liepas līdz pašai stad-jai,
tikai ceļā madlet apstādamās
pretī dUversiti^es pelēkajam sting­rajam
poriālam!. .
Pa kreisi iRaiņa bulvāra perspek­tīvo
nav tik tāla. Un kopš viņiem
.laiMein, kad latvleSu valoda ir va­rējusi
Rīgā brivl un droši skanēt, So
PUSl kā daunu zaļu krūzi ar me­dainu
burbuļojošu dziru pielējušas
aunatnes čalas uz skolu ejot un nā-cot.
To ir 1. pilsētas ģimnāzijas.ēka
kā mazliet zemē iegrimusi, lieliem
logiem, bet tālāk, pa kreisi, pa šķēr­su
taku cauri rožu puduriem var iz­iet
uz 3. meiteņu ģinmažiju. Bet tie­ši
pretim tai, Valdemāra, ielas otrā^
pusē, pilsētas'2. ģimnāzija, kur mā­cījās
zēni un mdtenes kopā, un kur
,,randiņus'* varēja norunāt turpatj
skolas gaitenī. /
' KriSjāņa Valdemāra iela*.. Tās
stilu un īpatnību liekas notdc gau­žām
nopietnais un ^svinīgais ārlie­tu
ministrijas nams ar slaido pape^
ļu ķerubiem katrā pusē un fasādes
rakstu: Res parves concordja cres-cunt
Labajā pusē pilsētas mākslas
muzeja kupols un skaistās, nepara­kstās
kāpnes. Cita nekā ievēļrojama
šajā idā nav. Tā ir liela un ērta,
bet tajā, salīdzinot ar pārējām ma­ģistrālēm,
ir vismazāk gājēju un
braucēju. Tramvaju tur ri^v, un pa
gludo ielas vidu bieži aizvirzās gan
mazāk ievērojamu, gan prominentu
personu bēru gājieni. Taisni tāpēc
es šo ielu nemīlu. Izdevīga tā vie­nīgi
ir pastaigām'divatā, kad ap­rīļa
novakaros vakara blāzma pāri
Milgrāvja un hipodroma klajumiem^
pa mazajām sāņu ieliņām pārsviež^
savu zaļo padebesi, kas loti ātri pār­mainās
vijolīšu zilganā krāsā un
drīz satumst, atstādams ielu sprau­gās
bāla oranža driskas.
pieder bagātniekiem, ļaudīm ar aug.
stiem darījumiem. un plašu iestu.
dzīves alcējiem un baudītājiem, nS
jauSIbu mddētājiem, kas viņus
aizve<| tālāk vļ Mderovica un As»
pazijas bulvāru pusi, vai ieslidina
Kaļķu Ielā, kas savukārt tos izdala
iekšpilsētas noslēpumainajām un 0»
kumainām leUņām. ,
Rudzitls, Sirons, Balže... §ie no*
saukumi, vesela rinda Iebraucamo
vietu, Vidzemes tirgus — un jūs tll»
liņ jūtat, ka atrodaties T^baias
Ielā. Sal ielai ir veca, mazliet sabuN
^tbs vadnialas svārkos tērpta, bet
pilsētniedskl noskūta zemnldca le.
ja. Agros rītos, kad kaltos akmoļui
rībina lauku ^ e ļ u jaunie pakan
un reizi pa rdzd aizdūc Zvaigžņu^
Daugavpils ielas autobuss, galM wk
smaržot pēc svaigas baltmaizes, ti«
ļaa raušiem m pastahi ādas. Desmit;
jdtvdesmlt gadu skrejā gandrīz vlsit
Rīgas Idas mainījušas savu Izska^
tu un garu, tik brīnums, dk sīksti;
turas SiS'vecais Tērbatas ielas raugi
laķēries lido bagāto namu d » ^ ^
un pažobelēs, vecU Iebraucamo viie»
tu vārtu stabos un mazās dziju,
ku preču \m^ dzelzs bod^^s. Vmtt
tas patveries vecās saiimileces vil*
laines stūri, ko tā, plesargādamli
no pilsētas nevesdīgā galM, riti!
stundā uzmetusi pledem. i
Kriijfiņa Banma iala pteder lla»
ŗēdņiem, studentiem un VIMI pciiii
cigai jaunatnei. Tā ir n^[)ārtraukti i
8o ļaužu skate, kas/ no pusastoņiniļ
rītā līdz ceturksni plnns:d0dQlji«
plūst Vērmanes dārza virzienlĻ^ttdt
daļ^t dodoties taisni, bat pltiļll
stddz Šķērsot parku un IzSķlŗai^
Merķeļa un Brivibas bulvāra itOfi^
lid atkal pēcpuadlei^ ilaāmfi
dā, kā s M atraidi saidUMu ļjMi
straume un virzītos atpakaļ, tkm^
goties Us 4. numura tran»nB|uĻ^k||
izlien no Matīsa iela4 s^a, Mft
gaitu uzņemdams Marijas i i l u i k
ņfi gaUĻ M M a Ittkai tfx%ļM wi
niiar^a; Te ir Gulbja, Rozes» Biiilf
un lihlvelrgltātes^U^ grtmato^l
kali unļ izdevniecības, Baumaņa kh>^
sā un In^mfi kafejnīca ar izslavKti
tiem mājās cepumiem, bet pati
venals; kas Sai Idai piedod t^ <dk
denumu ^ Latvij A ^ n š ^^
dzeltenais iianis, kaa-ar sa^ l a i^
des krāšu man vienmēr atgSdiai
svaigu ceptu biskvītu.
īsts ņudzeklis ir Marijas Ida, m
vienas vietas izraib&iāta bodēm .ujot
boddēm, viisdažādāko Šķiru un tauf^
tibu ļaudīm, kas ieplūst • ļm
„smaļkās pilsētas puses", gan ntt;
Latgales pri^I^lsētas. Sdt liekai
visvairāk var ari sastapt nerIdzĶ
niekus; kas nāk ni> stacijas vai st(^
dzas uz to. Sī ir vislētākā iela W
drēbēm, tā mīlestībai, ko te piiH
4od, nešķirojot ne sezonas nie diea<
nakts laikus. Te tiek slēgti dai
tumši darījumi un pārdots d
aizliegtu augļu^ un gandrīz ik
var dabūt mēbdētu istabu uz stuļ^
du, dienu, ja jums patīk, nakti, i i i
ari ilgāk.
Tā nu esniu nostaigājusi pieeai
garas Rīgas ielas, un pa Marijas iifļ
lu tālāk uz Zemitānu pusi es VIP
rētu iegriezties kādā šķērsielā OniH
ziņkalna-pusē, kur kādreiz atradfiļ
mana tēva nams un uz kurieni, jiv#^
niedbā būdama, ik'sapnī legrieļoli
So pašu ceļu 4s varētu iet aizmi^
tām acīm, n0ifi)dā būdama. No
mens uz akiņehi, zinu, manas
Jas nepiedauzītos ne^ aiz sīkākļ
tik labi es^ pazīstu savu Rīgu.
Bet Šodien e^ esmu nogurusi. Uft
šajā nogurumā Dievs man liek md^
lēt jaunas / takas' jaunām mājāni
Mājām? Bet^arbūt vienīgi ceļma­las
akmeni, uz kā bridi, nolikt gat»
vu un atpūsties, lai.kādfā liepu zlo*
dēšanas laikā es atkal varētu at*
griezties Rīgā?
Nākošā lielā taka — Brīvības ie--
la, šķiet, ir Rīgas dzīvākais un vib-.
rejošākais nervs. Tā jau ir Uelpil-^
sēta, kas šeit kūsā un dārd. Auto,
tramvaji, autobusi, bagāti vdkali,
grezni ļaudis. Vakaros žilbinoši ap­gaismoti
skatu logi un jaunākās mo­des
parādes svētdienās. Ja Valde­māra
ielu var saukf par aristokrātu
un diplomātu ielu, Brīvības iela
I
LCK apgāda „LatviJa'^.
grāmatu galds piedāvā:
K. m B. Rozes - Angliski-latviska
vārdnīca . . . .
B. un K. Rozes — Latviski-angUska
vārdnīca . . . .
E. Turkina — Latviskl-ang-
Uska vārdnīca . . . . . .
A. Pogina-Eiche ^ A,Coiir«e
^ of EngUsh^ . . . . . . .
Inž. Fr. Saime — Angllski-vāciski
-latviska techniskā
vārdnīca^
Prof.E, fBlese — lUnstrēta
latv. . franciski . spāniska,
vārdnīca . . . . . .K
R. Svarcbachs — FranCu-lat-vieStt
vārdnīca . . . . . •
A. Baumanls — Modēm
EngUsh for School Cour-ses
and SelMnstmctfon . .
K. Skalbe Pussy*8 Water
MIU . . . . . . . • •
0.-
230
2.*-
5.-
0^40
Minētās grāmatas Izsūtām ^
pilnu pēcmaksu, pieskaitot parta
izdevumus. Pasūtinājumi adrece-jaml
LGK apgšdam ,4LATVIJA^
EsiUngeii/N., umahdstr. »
IT. «Ogo»*
M n t l l vdOdflin ir UttKt aHV*HtUt
^ f t pasuvusl velkf
vēl šodien atbll-
B Q j ^ un poUtiķu jauts-
%aiu semei 'SiOsu pa-
_ ^suims dalādās vgloiiās,
Itoia' ar!, dk UbvēUgl, ix
iši d^ās, iLSS. nav vairs de-j^
Mkaŗds sīkāk kādai lat*
i« tffobļjemai Nesen kādā
' T lāJjJti rakjstu par jplrma
l)dgšm. kurā autors a^
t^* «inīau konstatē Sādu
' ievu miera Uguma der
mt etiUa^jautājumu Iz-r.
rolnežu nospraušainā Īle-rmm^
BHenSteina pētījumu
robežām.
ļ|li p. ko pasmīnēt: ; latvleStt
iiltam revoiap^^ pārstāvji
immXim nb vācu mā(^tSja
turpmākā
•Ipa limferenc? - (varam būt
;^interlgt: tādas bM) - kāds
Ijglnteias^ tautības e&perts/uz-ļ|
ī|, plffliSram, savu laiku libe-
«BOtenberga .[.Baltijas provinCu
«Vjat Aibuzova * ..Igaunijas. U-
|5jSw«^6Bturir Kas tā
-2SJ*^^^ aabiedrfbfi! Bet
MMttt javaļcā: kas tad Irti
JSfi^J'' T^..** ta per-ļ
»!l*WB «W(Ilt lo Ultttnlgo
ilt&LSS?^..lm visai
; r j ^ rajadjlbām. lai to
inTcS!^^' ^' Ja^ nebatu
u^katu* valo-i
? * fi^vSnl!?* l|itvle§u tau-
Tasi
fitacij
ca
bija
ziņa,
rijas
cinājō;
un U
riiskl,
Pār
nājls
ment
3-4
rot d
nu eB
tāpēc
tencei
nu ta
iesādl
piecā
līdz
pegas
mas d
Dl
kungs
mttolk
ilgā 1
strume
das,
veda
me
palīgsi
Te u
sanāca
mdžā
DP. V;
Cd
klfijlbu
nu u«Vi
nfit;
Jāīd
ļu 1
m
01
}am uiiT
vkĶ
noi
galila,
tlgl ga
tārj^am.
«CM
āanas
raibus
Paih?!?^^ vēstures
8LV8P*ke n l i r^^^ tekstu?'*
*!ltiitetn ."franču'»
le-
Un
*aMnime2'' '«"M. ari
sameHi^?y«^ Sīku,
pareiza
piepil^dtj
riis pār
nedon^l
tieauii
cinata,
tas dar
ViegU
kopš vi
slas ak
bēgļu g
m i - t
bu un
Grūtumi
meklēt
pirms b
Augfibur
dama Jn
Nereti
liktenīgs
grūta, J
stāstīja
bija pa
jas ārsta
ar ārsta
kas taga
iisceļogan
vējoties
burzma
ģac
uz Alab
režģījun..
grlbējīisl
gaidīt uz
«Kādfi;
Ogule
)ēt, un V
Mēģiņggu
palikt N
dot Ildzi
vadītāja
paziņām,
kādu dar
īriem
si«s: Ame
slas ir tu
" " l l l i i H i i
iiCeia
Vairāki i
un e«
nadam sto
krist, savi
"^urs. jfin
Iznak tech
Diezs (5 lo
^rošli^žta
posies salž
ll^t an ra
"ļ|Btrādnle
f^^a dzivol
lerte uci
^lenĪRals
romāna i
nieka v
"^z 13. g