Bavarijas Latviesu vestnesis, August 17, 1949

              L
valkājairiiis; 2 gadus, un
stikls, ka^^^
, ķmiļks nozare •
daudz zinātni^ kas pa«
i l l f i d s ^ I r i ^ plašas» prak-liikl
lui^gai^^ ķušiljas n^sares at^
ļiģ jo; ļ^ttltjā viss pozM
|mi i^tlts'un paKaiSts. Tdmēr
iif vēl v i r z i ^,
•^'"^iir^ Staigāt 1^ oe-
Jaunas vielas ar glutl
īpašību koinbin$#JānL
i l i t 0 t o , UelmolekUlfi-i
^ ^ i f l u ķīmijai' kas veido- i 7 > llliitiN^^ techniski un bido*
i i i ' "
un mate-
I^lois» buņa^ Sumija,
tin r nesikaltīmi plastiku
Iļira^^^^^ ar^4až8diem Itecl^
' tcim m firmu nosaukumiein. Ir
ti^kļtdal|du$ mfi^ tta^
^ njpudifto zlduHoc^ p ^ iau.,
vi^i^ ;bet iie i i ^ ^ mifiko
ldj«^lemaft kvaUtttes, tie bija
i l siko^ » ^ }abu laimi<^^u^
iel^as īstas skaidrības par
struktdru un Ipfišibu
iib Ifis, Jfipasvttro SfrviŠķi
Itt # u d ^ t8|ļM^ ražotiis Jmu^
iiļtt ļri 4 ^ «litetiskl
1 ^ /kfui veidoti^ dibinoties nz
" ' zJnttra&tem pr&did^
u letļaa^^ no Indekuldrās
r m k i e t ; i e i | ^ ^ ial
nttt^ikuhl J ^ miM .mcftcAnilu
11^^^ jfiatzlmē^ ka lie­nam
dabes. dotajfim organis*
lim ir jtf Jlelfim iDļiol^fim,
iļplļg^ heveii^pi^
ig^ipiil» vilna, zīda
| | f i i i « | l # ^ Kaufiuka
l i i i ņ l i r t ^ tievi ¥Mmm^ veido o g l ^ r atomi,
l i l i p i l i ^ Odčf^a ato-elastība
pamats ir^ tasp ka Sie
ii^)^|ve<tt^ ir savBtušles un sa^
" lldaāgl stiepļu mu^
^ | Q t ^ ^ vulk&nizēianas
Wlk^B)mi īasaiita vidmes
ll^ttttĻ vfl
un gr0k iķfstōSu mate-jSdi
pārspēj vilnu un pat dabīgo
^Idu^, Ari nailona ņiolcikulas ir tie­vai
ļim garas, ""bel; tomēr daudz Isā-liļad
par kaučuka molekn&ām^ Nailo- Sa molekulas ari tā savēlušās,
i tas ir kaučukā^ bet ļguļ cita dtai
jiIdiEā$ gandrīz parallēli, pie ķam
I ļslaiļ» molek^ vidda Intensīvi i^e^
viiiPilf sp^, kas garās mol^cu^-
l^iSļ mvat kopā stingra izturīgā kū-
; l|t!; Iķiedriņā. Galvenās j%ela8
yļAl|^ikvielas naikma ražošai» ir
; , fenols un, amonjaks. Pir-
^iviļs iegūst» pārd^stillējot ak-ipi^
c^ļu darvu, bet amonjaku var
i ^ ^ ^ un ari ražo lielofii daudzumos'
# gaisa ūdens. C€i|š no fenola
amonjaka līdz nailtoam ir to-diezgan
ga]^ un grūts, tādēļ ari
ptodukts vēl samelo dlez^m
Ķlmitoi ļ)roce8iti ceļā vis-
Jāieģūst t. B. diakarb(mitk^bes
adipinskābe) un iļļiandni; šīm
iad Uc^ ķlnA' iedarboties
4ietmolieyiBrd vielu
ii^Btiuiml Ir jauni, d^udz Jau-
11^ mlkitu^^l^ Bet
iMltt desmUios Šis citas atzlf*
li4Q)ēJu radīt sin^
gļuunij^ kas^^ ! ^ ziņai
iituribu pret.dilšimu^^
jau n ^ ^ daudzu-sevišķi
iutorii^u zo«
l l i r l i p M^i^^ n* sintētiskā kauBuka
^ i i i l p ^ lai-
- * tijij j^^^ b i e s ļ ^ paras-
I t fiuoijai iolit t!»a tikai
sintetiskļi kč^uCuka
... jirf^iijp^^ meza-
^ i p S ^ ddoropr&a mo-
V B A i ^ ^ šķidrumi,
m;
^i^^ apvienojas,
, , ^ ^ a ( i t f t k dtai galā, izveidojot
M^^^f^^ no Uelikiem sintētikās
^iBiiiikj^^ vidu ķtoiljas sasnle-
Imir nallons, kas daudzē-
••'••'I
i l ^ ^ ka V5*»tl8 nevar jrten^
vifffltt un to pašu slevtetir ir
tUMf nmātfos U apgalvojuma» ka la- flSn^ vUic&ekam vienam mūzUcaa gaba­l
i » valadilgas vairfikw ^
' V > i Onort dct^alzaka
viii ar sešiem bērniem ir apmierihā-tiki'iidtl
vln ar sešiem milioiil^m do-
ImL iO pMtlaSs' grib vēl ar>iien valrfik.
Ukrainas
palīdz
Alt ir sava dieniU^ maita ^
Emersons
, pie kem norisinās mazo
kondienlādjas process —
tiķ apvienojas, virknējas! garās virk--
33116. w galā dt^bū de|riĻ plastisku
pijpduktu, ko karstumā spiež caur
ļptļlSriem un reizē sti^Jt tā iegūs-resniuna
pavedienus.
mazo molekulu apvieno-,
l U Jeb polimerļzādju Izdani ar!
Sl^rd^^ TO „audzē** fdlztt mole-kt;
iQ[4^ piem.,i]iO i s. akrilatiem m
lo šķidrumu emutei*
jal'ūdenl, se^^Sķu ierosinātāju vielu
kipļietiēb pārvērš p8x detUi^ Uelmo-kMjm
pienair
pdrumtem, kas, Ja tie izžūst,
atj^lt^j elastīgas^ caurspīdīgas plēves.
Dlļn;i^sijā var iekombin^t ar? visai
da| ^Istvieias, krlisvieU^ un plastl-up
it dabūt plēves ar vis-m
īpašībām. Tādas di^er-
I tad lieto šķiedru, iiudumiu, kar-
^ , koka TO met^lla priekš^
klāSanai, aizsargāšanai un
kr|lft|S|nai» No^ mi^akriUita poUme-riiidjM
i s.
p l ^ M kas nepUst bo sitiena,
"Vieglāks pieur parasto sl-
^ tādēļ io Ueio «evišķi lid^
U; būvniecībā. Metakriļatu pa-
Sņ lavtļikfirt^^^a^ no ac^tona..'
^ifi^s pieminētās ^^^^^U^^
vleļaai ir oi^ganiskas» t i. sastāv g. k.
no lOgl^tkļā un ūdeņr^a r atomiem.
m laiķfi t(>|ņē^^ fiin-jauktas
joiiganiskļis ^ ne-lielmolekulāras
vielas,
pļoldnilās bez 0Bld|}a, ūd^r
un; skābekļa Ir siUci^^ atoini.
Sie^ tv I* silikoni, sevi^ ASV tiek
tagad raioti visfiflos: veidos; un tā kā
to lip^msts seviSķi izcilas^ Jaunas
fabrUcas aug kā sēnes pēc
Šilikonus Meto, pi^m., elas-lundjai
liddgu masu pagata-i
, t par izolatoriem^ šķiedra
alaļsargfišanai utt. Tie var būt
nevilk llļastiliku^ masii veidā, bet aH
kā pii^itas un biezi šķldrumt ar spe-dfiškfim:
Ipašībātn, kas nodrošina
tiini plašu izUetoSanu technikl
Bdģisfgribētos vēl atzīmē*; ka mo­demā
lielmolekulāro produktu rūp­niecībai
pastāvīgi gūst Jaunias ierosl-nāJumAiiļi
no tīri zinātniskās lielmo-lefculSip
vielu ķteljas. Ieteic arvien
Jaunus un atkaf jaunus sintētiskus
mateŗlilli^ kas cits dtu pārspēj,
un tt dod impulsus gluži IJaunām
fabril^ādlas metodēm, kas atdzīvina
salmnitsdskās dadfves ritmu.
' Maniļlesterā,'augusti,
. Dr. S.
"-ASV sagatavo jaunu filmu par MSrtiņu
Luteni VairSkas^ tSs dalaa uzņems
KHttgm un ļļ^atnlijn eifdktn snledi
amerikāņa tediniķn izgudrotie
^elektriskie dečli*^ — spuldzes, ku-kvēldiedz^
iu vietai ievietotas
puķu formā veidotas metaUa lapi­ņas.
Ieslēdzot strivļo, šie dziedi''
atairds dablskSa kriteāa. Sastādot
tos da^āiļ koiiibinā<^ās; un dim­dos
lielumos, iespējains* radīt gluži
fsiitastisk&s dārzu ainavas.
IIH|llllllllll»IBillllilililllibllllillBlllii
vecu s
PASTIHABKA VAotS NAT
OALVEN^S KOLLEKCIONSRU
0B1E&T8
\
|gi^ csurmēra cUvēks. B^tU -^iedrljiĻ OfinijS un Vfiisijfi.
iMT lo catraM eilv<lkū At. strSdfiJu
tmSlik ntiU oaurmSra dlvēks.- —
HodSpttmS'tomaUcavkļūt vecam atroj
^14^^ t^ikumS: l laUcs apietas»maigi
Mttkat* kas apietas mi^ .ar
Anatols Franss *
mm
Vil- •• £Vlou konstruktors Beinricbs Stein-e
pba^iP^ UelSko aiitobusu visā
koaUli^ Tajā heg m sēdvietām ierl-ļ^
v kotasmazgSJamfis ierīces» tualetes tel»
B pa un Virtuvē. Sakarus starp pmoHfilu
i ? pM^ablašmaJā un īsalvenajā vāM uitur
#S pasažieru liklald«anal ir
p 4mi^ lija dsiftdas galdiou spēies.
ļ | # Kad Uebraskas Stita larmera El-mlļfikā
kaza. bēgot no nikna
T auip^ pSrlausa kSJu. saimniekam bija mlopiņu nokaut. Viņš Uka kāju am-
^ im izgatavot proteEl,rar kuŗuta-
I i fia k ^ pa pasauu.
fMrt^Mit daudzi ļaudis. īpaši studentes
' ! ā m pi^eina kaibatas naudu kā
ļbirnu uziaudzltāji. Blakus šim arbdam
[ftagīid ft^^ Jaimš — .^»8una pastaigu ^ iGwl**' (dog walker8). kas pat apvieno­ja^
savā organizIKdJfi. Tās reklāmas feiirtt ix «iĻatidlet savam labākajam
mi-:
m
dratUttm piUMfaties tikai ar labu drau-*
gut*^alL «Mēs nevedīsim JOsu suni uz
draiftiIkBiem a|ū^ AUIdzIba
Si^SrA ir SO ceAtu stundā, vbet tā biSu aUcartga no suna IpaSlbām un
^vi*^ittt«u' • -..v
Si Pirms apmfcam^J^ gadiem Baireltal
tuvā Blindlachfe pagasta pttiom,^ ie-
«iiletei lūgumu atļaut celt kapllftu. Pa-dofhe
tanad, būvi atļāvusi. "
- # Lielā ped*lo nedSlu karstuma dēl
I. reisi Anglijas parlamenta vSsture žur-nālisU
lioviUca svārkusr un strādāja at-rotltām
krekli piedurknēm.
dējoii pieneSos uz ekrāna atgriezu­šās
vairiikliS^ pirms kara populflīrfis vācu
nVecājd itvardes" kinoaktrises. 2enlja
Jugo leio galveno lomu filmā Karaļa
bērni, bH Brigite Homeja ^MSL (viņas
^pirma pdckaŗa filma, uzvemta Vīne. bija
Sievlet<) celtt); Luize Ulx;lcha. kas pec
1SS9. k. pār|9 gadus ddvoja Dienvidame­rika,
bet! tagad ar ^ r u ^āfu Kastēm
un divām meitiņām mīt vrarmiSā, pir-ibajā
vicu reliSiskaJā iiliaā Nakts sardze
'tēlo firstu I
Tdmdibsj Manns, kaspaSreiz viesojas
Vācijā, pa]^ lOD.OOO dolāriem pārdevis
kādai amerikāņu iUdu filmsabiedribai
sava rpmāim cikla Jozefs' fUmeSanas
tiesības^ PHc autora domām Joscels esot
vi^Igfļls viņa darbs, kas piemērots fH-meSanai
Ojītvenai lomai tĀŗedziIHs Lau-rtess
OUvjl \'
Hildegarde/ Knefa, kas pirms pusotra
gada apprecējās ar amerikāņu r filmu
mened^eiii lllrSu un dejSs uz >SV, ie-radusiest
BMnā. kur B)ksa fUmS par
gaisa tiltu Pilsēta četrās daļās t<51os gal­veno
laņiiu. iTagad aktrise saucās Hllde-
*gajide Wefa,
Trūkumā nokluvuSo akliefu alibal^a-nai
Holi^aidft notika Izsole» kurā izutru-
, peja piissulislavenu kino zvalglņu zie­dotās
personīgās mantas^ Greta Garbo
bUa zKtdoJtisi mfijturibas budž<!!ta grā­matu
rio tiem laikiem, kad viņai finan-ciāllls
lietās bija * Jārīkojas vāl ļoti tau­pīgi;
MerIJia Plkforde — savas vecmā­miņas
ellas lampu; Loreta JangA Šķirās
no savīts! iemīļotās leņes, mazā Marga-reta
Obrlena upurēja Uelu ussptfiamu
gumijasi w d i , bet. Rozallnda Rasele
ziedoja, balta zldaf galdautu, kas klājis
viņeistou galdu. Pārdeva ari vērtīgus
priekSmet;tJffl: Klarka oebla IpaSums bija
dārgai ar roku Izstrādāta kumode no
amcripņu brīvības karu laikiem, Blngs
KroBDijir attcilcēs no mO^cikas «kapja ar
iebūvētu rllčUo un telev;[2ljas aparāt^4
^un* Bžoir»8i Ki-avforde izsolei nodeva Mel-senes
tio^celāna t&las servīzi. Ienākums
paviisami bija 60.00? dolāru.
Statistiķi, kas ŗ ^ t r ē katru svārs­tību
ASV dzīvē, ziņo, ka strauji vai­rojas
sērkodņu kārbiņu kollekdo-nāru
skaits un tai pašā laikā .sarūk
pastmarku krājēju pulks. Krīt ^ r i
pastmarku cenas; viebis otrs filate-ļistii,
ķcis ieguldījis savā kollekdjā ie-vērojanms
līdzd^us, ar bai^m^aida
bai^tU. Sērkociņu kārbiņu kolldc-cionāriem,
kaļu, skaits Jau pārsnier
dzot n^ljonu, Jau ir biedribšs, koo^
perātivi, klubi un sava ,4iterātūra",
pat trīs laikraksti; kas veltīti vie­nīgi
>Sim j a u t ā j u m a m . i
Vislielāko v ^ i i
velti nevis kārbiņām, bet sērkodņu
„grāmatiņāin'S k i ; ^ vākus Savieno­tajās
valstis izrnanto visāda vdda
reklāmaL Objekta vēirtibu, tāpat kā
pastmarkām, nosaka attiecīgā vdda
vāciņa retums; Vāki, kas ididsti mil­jonos
dcsemplāru, nav sevišķi „inte-resanti'',
bet Ja kāds fioktirgotājs aicis
izgatavot spedālļiis sērkociņu vākus
tikai saviem pircējiem, tad šāds iz­devums
var iegūt milzu vērtību.
Tāpat kā pastmarku kollekdonāri,
ari sērkodņu kārbiņu krājēji dažos»
gadījumos spedāliz^as. Ir Jau ra­dušās
kolldcdjas, ķuŗās savākti ti­kai
tādi vāki, kas kalpo viesnfcu
reklāmai, tikai pārtikas reklamēša­nai
uc. Citi nfeklē tikai vienas un
tās pašas firmas dažātļos izdevumus.
Piemēram, slavenā skujamo asmeņu
firma „Glllete" izlaiž pati savus
sērkociņus arvien Ji^uniem vāka zī­mējumiem.
'
' ASV esot sa^abājies tikai viens
Ves^s kādas papes kārbiņas eksemp­lārs,
uz kuras attēlota „Mendelsohn
Opera Ck)mpany'* izrāde. Retuma
vērtība ir ari nedaudzajiem vēl ve-.
selajiem sērkociņu vākiem, kas savā
laikā izgatavoti speciāli okeāna pār­lidotajā
Lindberga godināšanas mie­lasta
dalībniekiem. Par šiem un
vēl dtiem sērkodņu kāifbu Vākiem
ASV jau maksā 500 dolāru un vēl
vairāk;
Jaunā kalslUja tiEit' radījusi arī
veselu jaunu rūpniecības un tirdz­niecības
nozari, kas cer -uz arvien
lielākiem pārgrozījumit^m. Reizē sā­kusies
sērkociņu kārbu vāku «Vilto­šana*'.
Kollekdonāru karalis pa­gaidām
ir Mr. Čarlzs Edelmans no
Klīvlendas, kura krājuma jau ir
2,5 milj. sērkociņu kārbu'vāku« Ot­rā
vietā ar 250.000 eksemplāriem
esot Dr. Čarlzs Bigs/(1)
Tālākais c ^ abiem vādeSiem bija
grūtāks, jo, vēlēdamies izisargāties
no sīkākas dokiun^tu pārbaudes un
iztaujāšanām^ viņiem vajaidzēja tur­pināt
ceļu kā dzelzceļa nzaķiem***
Vientuļais Ukrainas zemnieks Viņ-ņicas
apkaimē, kas divas naktis vē­lāk
atvēra tdurvis uz klauvējienu,
bija ļoti pārsteigts, ieraudzīdams di­vus
svešus vīrus. Pēc-pirmajām sa­runām
v t ^ no svešniddem gan l i ­kās
it kā pazīstams, bet dīvainā kār­tā
tas valkāja krievu karavīru for­mas
tērpu, lm tādēļ bārdainais
ukraiņu isemnieka bija piesardzīgs.
J3^o līS^ vēlaties?'' jautāja viņš.
„Esi sveicināts, Bogoišev," sacīja
Dr. P. pārsteigtajam vlranii »}auj
taču mums idet i ^ ā . Izstāstīsim
visu." V
^ Bārdainais i z n ^ ārā, uzmanīgi
vēroja dema ceļu abos virzienos, un
ieveda tad abus vīrus tumšā priekš­telpā.
Viņš uzman^i aizbultēja dur­vis
un aizveda svešos uz dibemh
istabu. Trīs vM tur sprieda visa
nakti un izstrādāja turpmāko bēg­šanas
plānu. Bogolševs bija jopro»
Jām vē^ palids tas pats vecais. Dr.
P.'pazina Bogolšēvu uņ tā draugus
jau sen kopš otrā pasaules fc^a.
Viņš bija Viņņicā un vēlāk Kijevā
strād^is kā vācu inženieris un pa­guvis
ieskatīties šo ļaužu dvēselē.
Kad Dr. P. ieminējis par krievu tm-tas
apspiestību, vecais virs Idcaisā,
viņa ada.iegailējās un sizdams dūri
uz galda tas iesaucās: ^Mēs nepādo-aimies."
Bddzot nomierinājies^ viņš
klusu pateica vādetinraud^ „..Iie-.
lā stunda varbūt k daudz tuvUt, ne»
kā mēs to iedcmiājamies."
' ' » -
. Dr. P. Šajā ]>ezmiega nņķtl uzziņā»
Ja, ka Ukndnfi gar Besarābijas ro­bežu
līdz Ķljevaii pāri Ccokasiem
im Poltavai dzīvo m darbojas pre­testības
kustn^as c&iltāji^ kas nav at­teikusies
no cīņas pret komūņisUsko
nezvēru* Sie jaundcļi un viri bija
tlk"^ labi organizēti im saUedēt^ ka
savas orgaoļizādjas piederīgos vli^.
visai bieži varēja atbrīvot arī no'
NKVD nagiem. Kad kāds inretestl-bas
kustības dallbni^ kļūst pārāk
pazīstams, un to vairs nevar pa­glābt
no NKVD, tad to viedcfiiši no­gādā
pāri Prutai tiz Rtunānijju, kur
viņš varēja nodro^āt sev ddves
iztiku strādādams uz upJU kuģiem.
Pa šiem pašiem eeļiem pretestības
kustības cīnītāji: uztur ari k<mts^
ar saviem draugiem^ un atbalstltāi-jiem
ār^mēs.
Caji
bez spārniem i
Kalifomija (Q., — Kādam Kali-lomijās
putnu audzētajam i izde­vies
izaudzināt cāļus bek spārniem,
ziņo vairākas amerikāņii preses
aģentūras no Losahdželosal Vist-kopis
Pēteris Baumans 15" gadus i l ­gi
centies Izaudzināt jaunu vistu
sugu ar neattīstītiem spārniem, lai
svētdienas cepetim būtu mazāk
kaulu un vairāk gaļas. Bez tam
vistkopis apgalvo, ka spārni cālim
ir pilnīgi-lieks iekārtojums, kas ti­kai
veltīgi patērē enerģiju un šķiež
barību. Jaimā vistu .suga ir ar
gandrīz bezspalvainiem, ļoti īsiem,
resniem un gaļīgiem spamiņiem,
kam nav locītavu. Baumaņa, sapnis
ir izaudzināt cāļus ar 4 stilbiņiem.
„Ar! jūs mēs nogādāsim pāri ro­bežai
pa šo peiu c^ul" droŠUnftJa vi­ņus
vecais zen^eks. Vēl tanī paš|
naktī abi vīri apvilka dtus a p ^
bus. Viņi >ļuva par diviem krievu
laiviniekiem, kas strādā jiz Dņest»
raš. Nākamā dienā ieradās kāds jau­neklis
un ziņoja, ka patlaban sa­stāda
kādu lielāku labības "trani^cffb
tu uz Vīni Ar labu un uzticamu
draugu starpniecību vecais zem­nieks
uzņēma sakarus ar laivinie­kiem,
kas bija paredzēti ŠI labības'
transprota pavadīšanai. Abus vācie­šus
iedalīja laivu ai^lpē, un visas
ar to saistītās formalitātes nokārto*
ja pilnīgi ofidālā ceļā. Vienīgās ba­žas
sagādājii vinietisļ kas neprata
runāt krieviski Viņa kāpņu ioitie»
na sekas bija Ji^rojām vēl diezgan
Jūtami manāmas, kādēļ vecais zemp
nieks j)e/bdca vīnietim w&ipietnl|>f
saslimt, lai ar! laivā viņu» varētu ie­skaitīt
slimo sarakstā. -
Vēl tanī p^ā nakti abiu vīrus
zemnieka ratos aizveda Mogiļevas
Pod^lsķijas nrtrzienā. <5 ^
„jrums katrā ziņā jāizvairās no jpU-sētām,"
pamādja zemnieks un itak
nlgi atvadījās no sava drauga, ^eu
z&rātnidi:a^ Braucot cauri demanL
Dr. P. pēkšņi ieraudzīja ķādā«kH(l
zLņkārli^ glūnošas sievietes iuSķ
Pēo īsa brīža viņš dzirdēja doejošui
soļus. Vai M^am viņus nodos vUkM
U, kad tie atradās Jau tik tuvu
vībai? Un toinēr pretestības kittUii
bas vI4 ir stingri, uzmanīgi un VIMI
rigi. Zirdzinieks nolēca no ratlamm
aizskrēja pa ielu. Vaifija dzlrdBt^ k|
vmš metās pakaļ sieviņai, saķēra io§
m kārttgi pārmācīja. Bija dziidsM
šņuksti, raudāšana m lūgS«ifi,s.fieiM!
dzot viņS atgriezās, nikni lamBdiM
mies, un braudens turpinājās. Hoe
runātā vietā viņus saadīja tutfeii
caml^cilvēki, kas jaU par visu Ūtjst
informēti. Braudens laivās Ujagtff
" Iņidgs un satraukuma pUUsi Dr«^
pulss sita straujāk nekā parastl/l!!-
kal tad, kad viņi Uj^ sasideciill
Dpnavu un laimīgi imurēJuSl vlnl
kontroles, Dr. P. atvieglmātl us^
poja un ticēja, ka tiļBļfim beidzot laN
mlift sasniegs dzimteni, DoktaMMt
vaMkkfizteja pārbaude uz latvin
bija diezgan pavirša, jo eirf robei»
sargu vidū atradās pteitestibas ku­stības
atbalstītāji 1^ drau^
iNfepakavejotles Adk pie tfiU^
ceļa, kiff nebija ndcfidu sevišķu
starpgadījumi), Jfiidemetina, ka abi
vīri laimīgi sasniedza Vīni V£qietit
sirsnīgi atvadījās nO sava ceļa bled^ āar kura atbalstu ail viņam bija
evies nokļūt M ^ ā . I)r.sP, tB^
lākais oe]š veda uz Zalcburgn^ un
no turienes uz fiUndieni, kur viņš
pietdcSg amer&āņu iestādēm,
(NScamfi numurā beigas --• Ķiteni
, izredzēt irtom^ ka|A).
•4
Amerikāņu žurnālists B. Rozs, kas
šopavasar apmeklējis Japānu, savil
ceļojuma aprakstā atzīst, ka Jaun-iebrauipējam
grūti vai dažkārt pat
neiespējami orientēties, turienes dl-vaipajās
paražās un tikumos. Pie^
mēram Rozs piemin sekojošas sav­dabības.
Ceļot namu, japāņu zemnieks vis­pirms
gatavo Jumtu, un tikai tad
sāk celt sienas. Jumtu vēlāk pielai­ko
un pierīko virs denām sādžas
ugunsdzēsēji, kas „sarkanā gaiļa"
atbaidīšanai uz tā baltā^ krāsā uzzī­mē
arī vēl ūdens\ dmbolu.
, Dažos apgabalos ir paraža, ka vī­rieši,
kas saslimuši ar ādas slimību,
ar platmali galvā brien tik dziļi
ūdenī, kamēr platmale ais^eld prom.
Kopā ar galvassegu „aizpeldot" arī
slimība. . .
Kāzu un dtu priecīgu svinību ga­dījumos
japāņi tērpjas melnās, bet
bēru un Vispār sēru gadījumos bal­tās
drēbēs. Pieminot svešu klāti^iē
savus nomirušos radus, japānis obli­gāti
smaida, lai nomirušā gars būtu
labvēlīgs arī ptet svešo.
Septiņi ir nelaimīgs skaitlis, dār­zos
nav dēstītu puķu, im no dvīņiem
skaitās par vecāko tas, kas piedzi­mis
pēdējais. Ofidālos HĶaidos pir­mo
pasniedz^ saldo ēdiaiu, un mājas
tēvs izrāda savu cienību viesim ar
dziļu elpas ievilkšanu. Peldbaseinos
un vannās ziepes nelieto, bet ķer­meni
notīra pirms iekāpšanas tajos.
Nosusinās ar mitru palagu.
Aicinot kādu ar rokas mājienu,
japānis lieto žestu, kas Amerikā im
Eiropā nozīmē atvadīšanos. Ziemeļ­austrumi
skaitās nelabvēlīga debess
puse, un grūti atrast kādu ēku, ku­ras
fasāde būtu vērsta šajā virzie­nā.
Ja no kāda nama šajā pusē pa­vērtos
jauks skats, tad logu sienā
tomēr neizbūvē, bet iekšpusē attie­cīgajā
vietā uzglezno zināmo dabas
skatu.
Dažos zvejnieku ciemos parasts
sarīkot īpašus aizlūgumus par no­ķerto
tm apēsto ztvju dvēselēm, bet
kādā dtā apgabalā pār" sievietes
skaistumu spriež pēc ^ Idsu biezu^
ma un gapuma. Ja Mdai dcaistalei
ūsas negrib augt, t b uztetovē. 6z%
mātas sakas pēdējā lappuse un pie^
zīmes i^piež nevis ^lapu apakšā, bet
... M
augšmalā.
Ja sv^dcs atstāj viesnlcijĻ' viņŠ
saņem dāvanu no viesnīcas īpašnie­ka,
bet dievlūdzēji tempļos zyana
zvanus, lai parādītu dieviem, ka vi­ņi
ieradušies. .
' 39 gadus gulēļis V
Alpu ledū
Šinīs dienās divi italu alptoisU;
mēģinādami sasniegt Monblana vir­sotni,
kādā apledojušā kraujā pēk­šņi
pamanīja zem ledus cilvēka ķ^r-riienim'
līdzīgu ēnu. Ar kapļiem at­rokot
apm. pusmetru biezo ledus
kārtu, viņi atrada jauna, slaida Irī-rieša
līķi, kas baigajā «saldētavā**
bija uzglabājies gluži kā dzīvs. Vi­ņa
vecmodīgo svārku kabatā atra­dās
avīze ar 1910. g. 10. jūlija da­tumu.
Nelaimīgais izrādījies par kā­du
itāļu skolotāju, kas bija pazudis
bez i^dām kopš minētā datuma, kad
viņš devies ceļā uz augstākā Alpu
kalna virsotni, (j)
Henncke ir beigts
Austnimjoslas ..Stachanovs" AdolU
Henneke vēl arvien kliist populārs,
gan tikai anekdotos. Jaunākie no tiem:
Henneke. .kā zināms, Ir ogļracis, un
kad viņS kādu dienu sāka savu darbu-kādā
Saksijas raktuvē, viņā strādāja tik
dOšIgl. ka vakarā bija aizracles Pdz
Rūras apgabalam, kur pie Esenes iznāca
virszemē . . .
Henneke aizgājis pie zobārsta un Ucls
izraut vienu zobu. ViņŠ ar narkozi iemi­dzināta
un kad atmodies, konstatējis,
ka zobārsts viņam izrāvis nevis vienu, ^
bet sešus zobus. „Darba varonis'* klii-vls
nikns, bet zobārsts mierīgi pakaid-rojls:
„Ari es esmu Hennekes kustība
aktīvists un pārsniedzu savu darba nor­mu
tikai par 500 proc." — :
Patt pēdējā ziņa: Henndce Ir beigts ^
viņā noslīcis pats savos sviedros, (bl
'?irfi*>«^ naktu Iz-to
Atlantijas
Sari vienos
liii:
ķam tad Pf-
•opas valsts-
- ' uz
»,^er to apsvdc^un
«gavējot lalktt «Des-
^ jeroslnajOms atrisina
^aizdevuma pohtis^
* d sm divi Wdiem
Jm bija tikai skaista
lETbet todienjnu^
S a n u palidzM Ei-lietā,
ka nemaz
tis pārtrauk-
I, ka idejai par
^ēl' nav r$du-atbalss,
kaut dau-iiSidai
ūnijai 'jau
Maršala iplānu un
Atlantijas paktu."
k perikāņu^
W^ sakū­li)
kaft pazīstama arc
uņ nu-lās
Iz-
I^BropaS; padomē uņ
'Ievērojuši iarī^fr^
^;iļlta par Vlsapdrau-
:!Sropi tSdēļpre-savu
galve-
Anglijas''saim'
Slamā
gi medz
litiķu do
ga Tāla
respond'^
attēlo d
tā) ar t
dzīgl cen
nervu ce
tiek kat
ga nez
valsts P
ta raksts
sēt tādēļ,
priesteris
kas nav
Baltijas
nais budli
jusl par n
Jau ca
valsts
bieži red
jas lielākā!
manību ar
Pat vjsa '
viņš stajg
zandōļlēm ^
dīvainībām
tautu sav
Biļdams
prasījis pl
lēkt no V
stā uguns
dams, ka
tams, viņa
savu spēju
tējo — uzl
Reutera
starp citu
^ Divi
bieži redza
krāsas ap
kas Ielās
gan Būdas
lielāku iev
pā, šie divi'
cieņā.
. Tas noti
Carlps
strādnieks
latvieši, k
steri Siāmā
ku asilties^
Tālo aust*
Bangkoļcā
klem, riemit!
ku un ai^a
varētu 4nt
•kam sakars
pavada V-,„
liecībā n'fek
^^rākas
|i||lltlsk6 situāciju^ lai
Iteilecerētajā Meoilijas
pbŗļtānija' varbūt ,pa-pat
ar lielāku
^dS daņdz šaurākā
Saimnieciskā plāksnē
V vairs neko
kādreiz bija
apinaiņavaŗ daudzām
ļļpni, tad pašreizējas grū-paHļte
t^mSrne-,
' lolaru RTķes. par^
^|.:'4kii8l Eiropas atSevi&-
g savs starpā saprasties
M^^paSfim; Diemžēl, ^tas
E?,.|atom ar! neizdosies,
laloDrojām sāpīgi iz^
ilgo dblaŗu trQ-
5l,:M šādos^ ap-um^
^^^^ labprātāk ^
^ļķ^^ff^mm jau-feo
val8t^ korS.
w bas tikai pagaidu
^ Bļ^^ps^
kal^uvuāl
tāmļem at
daudziem tu
visdažādākā
S ? darbošanās jau •mm Mz
_ 50 ies Atlantijas
\h jau arī
Kas ko'zināti
dz. mi. g. II
Rostokā. Mekli
Zellim, Windl(
purham, Eni
Krists un Mai
ILpEMi
Ja kāda par
50t uz adresi:
Sverige.
TautieStei
UTVļ
Piedāvā' vlsj
piesūtot pa
Pieņem ,
t
Latv
Wart|
Waveni
;di2»^.^»*snl otrādi ai
it'^fiS'^ attīsti.
'^ST-^'' tod
L^««<) nl .^>8"85»ta, I Jāni/
•5*«ifflnutf»5a Sāku: NorL
g Viedokli L,
runāt-
DZINTARA
Ar JUTOS ^a,
vientulība. V61al
teledzot atraFn
bakstiet: KtlS»,
^^rgio; s
lanl