Bavarijas Latviesu vestnesis, August 17, 1949

              • ••••••
I ^ - A8P I
wm
tteit
tis
.?acu tautai
i€dļ Ķvas hite^^
[Meklojg pemōliMS
f^iausma atdzlmšaiiallS
viens arī n^vmi uM
5U pārvaldes šparltil
tagad nodaAiniiifc
ddrblhieldem. S
ķādrelz.biJuSi
v^lctoātājt Viņiem Brt£
tftAi panfiķumu^ ķ
0^ Jkaut ko darīt S
^ma atdzIvinSSitaal l i
)au /esot IzveldoM
^{Ļ ķas sev uzsUiĀjuilfv
^kratiskfis m nļ^l
; teveido&ami.
ra iedzīvotāju vidll ķļ
19 cieni brīvību un fio^
. to^tas^ demcteattz^
teica MeMojft.^ Jt« li
'Jebkāda militUsinitf
^ atdzimšanai, m '^^^^
ar nacisjtiem nav
ļ pārvarētu."
lenc Lai ganataaucnJH»!
MF nedk vairojusieii toli
lllkā sadursmes M
"^pnlcās, kS ari.
atcelSana devusi koml
^ju paplašināt savu m
' " ' f
'i laralsIjuSas ari stiam
lešlem un mmfm
j j ^ treSdten, M 1*1
ideutscheZeitungKdfJf
b protestētu, pret kMj"
'Iespiesta
rteentrilkomlteja W» W
«.Tcorespondentari*»
S a s mScitiSJs arpg
liodot denadfl»»
Istvlsoi Newspap<sr
pabUSbed onder EUCOlil avlU
^f^jis Divifiioo Auato«lfl^ti^n
{fumbe» UNDP 1961 Pui^lltiher
cīDtf Editori vaideaillrs! t a »
fļuļ^ DP Camp BrMg<iuw
OberstDrausDldc^Sķ* t, Vģi^t&n
tniM A( Utigebeuer. ttaid'velgfi-l^
org, ic0met8tr. 16. PuljMiei!
119^ weekl7« CirculalloiļiliJOO
T
Ņr. 83 (307)
TreSd,, 1949. g. 17. augastā.
lajfik treSdlenfis im sestmente,
Iz<lev6j8: LatvleSu Centrālā Kp.
mltela. Galvenais redaktors: V.
. LainiHafls; galv. red. vletmeKi:
VL CuHtis un A. Klfivsons, Re*
daktorl! A. BolfltelM, Fry Igaļs.
j , jēkatosona. B. ^ e ļ l s , BL
Mlndenbergs. _ A . Ozols E
Raistere, L. SVarcs. Redakcijas
adrese: EssUngen/N., Uhland-
8tr, 8, teļL 17839. ,
78,57o viletolu d(Hios4)fe um&m. Ar veii$Qnu^
iznākumu opmierinotas tiklab ārzemes, ko orīpasi
vociesi. Uzvarējušas pilsoniskos portijas;
/
gvBtdIen VāetJi iioltlm plrniie Mvfia v^ koļ^ 19S8. g. BUa
gieva 400 depntili JapUaJam Metnmvfioijai parlamaitun Bonnā. ¥ē-
Ubioaa notika pio a^piļŗalbalic»!» Udbslgi kā tas notiek AnglUā. PiedaUša--^
nb bila negaidM ātl^va. Pavisam nodoiaa 24.4911.752 balsis» vai7S;5proc
no i^em balsstii!«fg|en^ Btollteinā un Bainbnrgā
l^edalBanāa 80 pioo. VēlHanās mvarējnte pilsoniskās
jpartUas. Abas UellEklI» kilstigo partijas CPU, CSU un socindēniokiatD
gra nedands mdēlļilm8»ibet ieguvuši liberālie PPD un labā spārna
^ijas. Bavārijā n^licei^lli lielus p ahākumus guva JaunuzbSves par­tija
WAV, kuras pri#igaUI atrodas daudz apšaubītais Lorics uu sepa-rātisģskā
BavāHešu pārija, kas atņēma kato|ieiQ un sociāide^nokra-liem
vismaz 15 vtetam ļGkknnas parlamentā, pavisam par kristīgajiem de­mokrātiem
CDU notļotaili 7.357.579 b^ par sociāldemokrātiem*6.032.272,
liberāliem FDP * 2.7198,6111, vācu partiju DP 940.038, Bavāriešn par-tUu
986.606, komOnlsiiom KPD 1.360.443, Xorica partiju WAV 1181.981,
centra partiju 7)^343 un pārējām 1.949.154. ^
sastādīta jaunā
CDU un FDP koalīcijas valdība
Pavisam fivētden i<5Vēlē.1a 402 de­putātus,
Jo Izrāļaijās, ka Bāde-nd
un Btlmenel! pienācās pa vie-
•nam deputātam valrlik,.kā tas ie-bija
apr^āts. Vtetia sadalī­jums
Bonnas pariami^mi būn Šāds:
CDU-CSU 139 ^utātl, gfPD - 131,
IfDP — 52i BavSrlešu partija 17,
VĪo» partija 17, KftD — 15^ Lorlca
itotlja WAV — 12, centra pjtrtlja —
10, galēji labā vācu partija 5, ne-
^attarl^e — 2, Silēzijas bU\^i par-
4ija — 1 im Flensburgafi partljA»^
1 Kfi novērotāji Jaunajā patlamd^-
i | pletbdisles 8 delegāti nb Berlīnes,
ko pilams maģistrāts izraudzīja
p^ma no 8 lielākajām partijām.
Deputātu sadalljmnt promutos' iz-mm
->CDU 31 prec. SPp 29,2
jļtic., VffTn fi prbc., BavteMu part
iuņ Vācu partijai*— pa 8,7 proc, ko-
'mOnistiem 5,7 proc, Loŗica part.
4j proc, centram 4 proc., gi^l^jl labo
paitijal 1,8 proc
VēKSanas visumā rlMnājlļs ;nler!-
giunijida ekaidru pilsoņii»ko partiju
uzvaru. Pēc ļoti Jcarstajām u» bieži
n^|b^ p^eacjv^iiiate^
JittDi lovlnisnia tm , nacionSUsma
vUnli Vīlēšanas pierĶlljtbSiii» pret&.
% Augstāko balsu skaitu ie^qvu8l
apvienotā kristīgo partija CDļJ/CSU,
tat s^o sociāldemokrāti un liberāļu
partija FDP. Komunisti, salldidņot
ar ieifflekSēJām vēlēšanām Bietum-vIciJB,
i^edaudz zaudējuši un Bavā-iAJS
negaidīti lielus panākuUif gu-vuSan
radikālās WAVrun ia^tiešu
partija, tādā kārtā iznicinot Bavāri­jai
Izredtea iegūt savam
^idejām, ļoti iev&ojami pacēluSi vis­pārējās
labklājības līmeni. Vācu po-lUiskajās
aprlridas prot Adena/ueru,
Dr. Erhardu un Dr. Slangl-Seninge-nu
min paŗ jaunās valdības triis gal-,
venajlem pIlārlenL
Komūļļidsti Sajās vēlSanās procen-tuāU
zaudējuši 4 prpc. vēlētāju. Lai
gan par viņiem kopā nodots apm.
1 miljons baliļu, pat ROras ajurabālā
visumā ieiešanu iecirkņos uzvafētājs
bijis vai nu CDU vai SPD kandidāts.
Riettunvādjas komunistu vadonis.
Maksis ReimanSĻ Iniŗa popularitāte
pēc Viņa vairākkārtīgas a^K^ietlnāša-nas
luī i^ŗotesta demonstrācijfuiL pret
dethohtāSu bija stipri augusi, pats
savā iecirkni RimSefdā nedabūja bal-
(tiir^ājuina 7. Ipp.).
Frankfurte (B).—Tiklīdz noskaid­rojās
vietu sadalījums Jaunajā Bon-nas
pariamentā, kristīgo partija CDU
kopā ar Ubei^liem.FDP paziņoja, ka
abas sastādīs Jauno Bietumvācijas
valdību. Tā kā otra lielākā partijan-soGlāldeiiiokrati
SPDbfJa oftciāli pa­ziņojuši,
ka nepiedalīsies nevienā
koalīcijas valdībā 8^ CDU un FDP,
Ja šis partijas nepievienojas SPD
projektam par visu gs^veao rOpnie-dbtt
s^cillizēSanu, CDU priekšsēdis
Dr. Adenauerš Jau pinndienas va­karā
kopā ar FDP prezidentu prot.
fieusu neoficiāli vienojās par valdī­bas
s^tādlSanu. P& Sl plāna par
Rie^umvā^ijas Jaunlis valdības mi­nistru
prezidentu izvēlams CDU
«priekšsēdis Dr. Konrāds Adenauers,%
|bet W Bietumvācijas fedei^IJas
preiEidentu FDP priekSsēdb prof.
Th. Heuss,
IS MASKAVAS
UN TĪTO STARPA
Griekilas uA MosMlO^ sapfopos iņjcinii komunistu
Atēnas (B). — Pēc 8 dienu cīņām
grieķu valdība paasiņojusi, ķa pUnigl
Imlolnttiii, viens no galvenajiem fco-mflnistn
niemieralekn centriem Vitsl
fetdnllā. Atliknias v ^ tikai divas
nemiernieka dlvIicUas Gramosa kal-nSJil,
kas atrodas, turpat bjlakus. Val<
dIbSB karaspēks nosprostojis pieeju
_ AlbSnUas rob^l mi torplna ofen-il^
Ūmain k BIVU Gramod. ASV milltiirals pa-iirpina
Ves traleris Sar»^ ^\
f lM to
atbilstc^u vienotu pārstāvju skaitu
Bormān •
' Kā redzams, abas lielās partijas
CDU-CSU un SPD kopā pai*lamentā
Pirstfivētas ar 270 deputātiem un
tām varētu būt absolūts vairākums,
ja abu starpā pastāvētu saprašanās.
^8 tas tomēr nav. Gluži otrildi, jau
vairāk nekā gadu kristīgie ar sociā-llttlem
pilnl^ saprasties mrvar ner
vienā, jautājumā un šis vēlKanas
lalvenokātt bija ciņa par to, vai liz-varās
sociālisti, vai brjvas ;salmnle-clbaa
piekritēji kristīgie. , Mķirēļs
vfiiifa tādēļ Bonnā piekritis liberā­ļiem
FDP, kuru 52 deputlitl kopā
ar CDU-CSU dod 19i balsi, Odz vai-rtkumam
tātad pietrūkst 11 balsu,
ym& varētu nākt vai nu no centra
TO vicu galēji labās partijas, vid ari
BavārieSu partijas 17 deputittem,
Bonnā pirmdien jau ļoti noteikti
^ā]a, ka pirmā Rietumvlicljais vaļ­ība
sastādīsies no CPU/CS;U, lil3e-raļu
un BavārieSu pairtlju koalīci­jas.
Min pat noteiktus kandidātus
«alnistru prezidentam, salninilecibas
«Mistram, zemkopības ministiam
un arī satiksmes ministram.
Ar lielu noteiktību var pieņemt,
pSc šīm vēlēšanām vl<iu:aift poli­tikas
kurss Rietumvācijā Bemainl-
^«s. Tas joprojām atradīsies to pašu
^Iru rokās, kas pēc valūtais reformas
^enā gadā, atsakoties no sodālLsma
ASV atbalstīs lie^
feritāaiju Hongkoiigā
Vašingtona (C). — A!3V ārlietu m\-
Jistrs Ečesons oficiāli pēdlējā preses
konferencē paskaidroja, ka Savieno­jās
valstik izlēmušas ar ieroču yaru
atbalstjt Llelbritānifes iiļļ^ereses un
«zstavēt savus īpašumus iiongfcon-
8ā pret komunistu uzbruliiumu. Eče*
Sons teica: „ASV rīcība «tkaiiga no
"jrpmākiem notikumiem Hongkon-
8a. Mes esam principi hlēhiaši at-oalstit
Lielbritāniju tās apņēmībā
aiJ^tāvēt savas intereses šaļi svari-
Kajā atbalsta punktā Aziļiā, Es ceru
Pw šo jaīļtājumu tuvāk apspriesties
^ Lielbritānijas ārlietiit ministru
J^viņu, kad viņš septemlbi*a mēnesī
^disies Vašingtonā."
donknieks Grieķi^ ģen. VanfUts no<
sūtījis ministru prezidentam tsal-dari
«»n apsveikumu, kufā izsaka
cerību, ka visa Gridķija diiz varēs
at2dimēt gl^go uzvaru pār komuni­stiem.
Militārās operācijas Grieķljas-Al-b&
iijas pierobežā ir tikai daļa no
svarīgajiem notikumiem, kas pag.
nedēļā riisinājuSles Balkānos. To
tmrpinājums sagaidāms šonedēļ.. Ue-
Spradzi^ns padomju
Potsdamas stabā
Birline (DM). — Amerikāņu licen­cētais
laikraksts Der Abend ievieto­jis
sensacionālo ziņu, ka padomju
aviācijas svētku svinību laikā 25.
jūlijā noticis liels bumbas sprādriens
Potsdamai Marmora pili. Tur Pots­damas
komandants majors Verlns rī­kojis
plaāu pieņemšanu padomju
vienību komandieriem un okupāci­jas
pārvaldes augstākiem darbinie­kiem.
Kad svinības sasniegušas savu
augstāko pakāpi, sprāgusi elles ma­liņa,
nogalinot komandantu un 20
virsniekus. Laikraksts, kas šo ziņu
sniedz, sakās zinām, ka sprādzienu
rīkojis kāds augstāks virsnieks, kam
bijis ar majoru Verlnu strīds un kas
šādā kārtā domājis atriebties. Pa­domju
izmeklēšanas iestādes apcie­tinājušas
45 pils kalpotājus.
ASV armijas laikraksts Stars and
Stripes (15. ^8) pie šīs informācijas
piezīmē: kaut^gan par atentātu Pots-damā
nmā jau vairāk dienas, ame-
'rikāņu oficiālajās iestādēs par to nav
nekādu materiālu. Vācu laikraksti,
kas šo ziņu snieguši, atsaucas uz
Brandenburgas provinces valdības
atbildīgu darbinieku izteicieniem.
Angļu licencētais Berlīnes Ižiik-raksts
Telegraf atzīmē vairākus sī­kākus
tetTora aktus arī Leipcigā.
Tur apcietinātas trīs personas, kas
krāsojušas «mulsinošus uzrakstus"
uz padomju brīvās tirdzniecības vei­kalu
logiem. Sos veikalus atvērusi
iestāde, kas vācu valodā saucās
Handels-Organisation. Izmantojot ši
nosaukuma pirmos burtus,. apcieti­nātie
„saboUeri" to pārfrāzējuši par
Hungemde Ostzone,
kas, kaļTito saprašanās ar Grieļdr
las valdību bijusi visai tālejoša un
ās rezultātā nopietni apdraiudētano
Icominfonna atkarīgā režīma pastā­vēšana
Albānijā. No vienas piises
Albānijas valdība^ neniitigie protesti
UN, no otras puse$.ziņas par sacel­šanos
Albānijas grieķu minoritāšu
apgabalos, kā ari maķedoņu nemier­nieku
terrors Mebkalnē liek seci­nāt,
ka notikusi tālejoša saprašanās
Tsaldari^a un Tito starpā. Iemesli
tam gluSi ļreāli. Komunistisko ne­miernieku
skaitu, kas līdz šim ar­vien
no Albānijas iebruka Gramosa
kalnājā, vērtēja uz 14.000 vīriem.
Tie bija labi apbruņoti un apmācīti
un, kā AP ziņo, liela dak instrukto­ru
bijuši vācu virsnleKP no krievu
okupācijas joslas. Sī armija bija ap­draudējums
nevien Grieķijai, bet ari
Jugoslavijai.!
Pfiļg. nedēļas kaujas beigušās ar to,
ka apm. 3.000 nemiernieku pilnīgi
aplenkti Vitsi kalnājā, tiem nogriez­ta
atkāpšanās uz Albāniju, un at­stāts
tikai viens izlaušanās ceļš uz
Jugoslavljas robežu. Kad pa šo ko-rldom
piektdien 400 viru nonāca
lidz Jugoslavljas robežai, Tito ro­bežsargi
tos nekavējoties atbruņoja
un apcietināja.
Dienu pirms ši notikuma Maskava
nosūtījja oficiālu notu Belgradel, ku­rā
paziņoja, ka Padomju savienība
Jugosiavlji^ vairs neuzskata par sa­va
sabiedroto. Sis gialīgais lūzums
Londonā un Vašingtonā izraisījis
lielu ievērību un to izskaidro ar pē­dējām
Tito runām un galvenokārt
viņa politiku pret grieķu nemiernie­kiem.
Lai paātrinātu Tito režīma
krišanu,! Kremlī esot izlemts kādā
no sateirtvalstīm dibināt jugoslavu
eksīlvaldību, ziņo UP.
Ar Maskavas rīkojumu Budapeštā
sas?iuktajā komunistiskās jaunatnes
konferencē aizliedza piedalīties ju­goslavu
I delegācijai. Pie Ungārijas
robežas to aizturēja un paskaidroja,
ka „Tito imperiālistiskās noslieces
dēļ delegāciju Budapeštā negaida."
Pēc Denas, UP, AP un citu Bon-nas
korespondentu ziņojumiem, sa­dalītas
ari vietas jaunajā pr. Ade-nau^
ra kabinetā. Par saimniecības
ministru nāk līdzšinējais bizonālās
satoniecibas vadītājs Dr. 'Erhards
(CDU), par finanču ministru F. B l i -
chers.(FDP), par lauksaimniecības
un pārtikas ministru Dr. Slange-Se-ningens
(ČDU)> bet par iekšlietu nsi-nistru
CDU deputāts H. Velcs.
Bonnas parlama:itā šādai valdībai
vairākums nodrošināts, jo CDU un
FDP kopā vien jau dod <lroSas 191
balsis, kam pievienojas vpl 34 labā
spārna katoliskās BavārieSu parti­jas
im Vācu partijas deputāti
ASV augstais komisārs Vācijā
Meklojs ar vēlSenu ienākumu ap­mierināts.
Sevišķi apmierināts viņā
bijis ar augsto vēlētāju skaitu, kas
pierādot, ļca visas baumas un bažas
par vācieSu mazo interesi «avas val­dības
izraudzīšanā esot aplamas. Lī­dzīgi
ižteides ari angļu augstais ko­misārs
ģen. Robertsons. '
Ārzemēs reakcija par Rietumvād-jas
vēlēšanām vēl nav skaidri saska*
vtāma. Sevišķi atturīga L(mdonas
prese, kas i^kaļdrojams ar strādnie­ku
valdības vilcinSšanoa apsveikt
Dr. Adenauera uzvaru, jo CDU po­litika
asi vēršas pret demontšžu un
Lielbritānijas val^^s saimnijDdfičko
politiku. Toties VaSlngtotiā neallpj
gandarījumu, ka RietumvSicijā' uz­varējuši
brlvSi |»iyi^
piekritēji AFN fa>nientātWA%^n^
slēptu gsmdarijumu konstatēja, "kā
amerikāņu demokrātijās sēkla un
dažkārt ar varu uzspiestie privfit-sainmieclbas
prindpi un vecu tra-didju
noārdīšana saimniecībā im
amatniecībā atraduši auglteu zemi
un atsaucību plašās niasfis. So \pašu
toni lieto ari visa ASV prese un ra-dlokomentātori.
Sevišķi izceļ kojnū-nlstu
zaudējumu, tulkojot to tā,, ka
95 proc. vādešu brīvās, neiespaido­tās
un aizklātās vēlēšanās 'nobalso­juši
pret komunistiem (tie kopā da­būjuši
mazāk nekā 6 proc. balsu.
Red.).
Ari Parīzē vēlēšanu iznākumuap-
^veic. Acīm redzot, angļu strādnieku
vadības nepopularitāte ari Francijā
ir tik'Uela, ka franči priecājas, ja
Dr. Sumachera sociāldemokrāti zau­dējuši
lia-edzes uz nezināmu laiku
sastādīt Jaunās Rietumvādjas valdī­bu.
Ārlietu ministrs Sumans pasvīt­roja,
ka pēc federāUstisko politiķu
uzvaras Bonnā Francijai nav neltā^
du iebildumu Rietumvādjas ap­sveikšanai
pārējo Rleturtieiropas val­stu
saimē. Tomēr '^ēl ļekām uzņem
Rietumvāciju, tas esot Jādarpt ar
Zāras apgabalu, kas kā autonoma
vienība jāiekļaujot Rietumeiropas
ūnijā. • ,
Vairāk jāeksportē UZ ASV
Parize (B).—Maršala plāha saim-niedskais
vadītājs Hofmans'' pirm­dien
atgriezās no ASV. Pirmajā piei
ņemšanā viņš informēja presi, ka
salmnledskā palīdzība Eiropai esot
vēl-jāapstiprina, un ASV šim no­lūkam
atvēlējušas līdzekļus un tā­dus
paredzējušas ^rl nākotnd. Eiro­pai
jau šinī ziemā būšot jāpārvar
lielas saimnieciskas grūtības. „Tie
uzdeviimi, ko esam līdz šim veikuši,"
teica Hofmans, „Uksies mazi salīdzi­nājumā
ar nākotnē veicamajiem."
Par visām lietām, uzsvēra Maršala
plāna administrators, būtu aplam
samazināt eksportu un ierobežot ra­žošanu.
Eiropa varot glābties tikai
tad, ja tā palielinot savus Izvedu­mus
un preču pārdevumus ASV.
Vai Ķinas komunistu vadonis nrisr
Kantona (C). — Nadonālistu val­dības
ai^rindās atkārtoti ziņots, ka
Ķīnas komunistu galvenais vadonis
Maotsetungs esot miris ar tuberku­lozi
jau 17. jūlijā Pekingā. Līdz šim
laikam vēsts tomēr rūpīgi slēpta, jo
komunisti bajdoties, ka tas varētu
nevēlami ietekmēt komunistisko ģe-nerāļiļ
disciplīnu. Ziņu pnr šīm bau­mām
sniedz visas oficiālās aģen­tūras,
un raksturīgi, ka lidz otrdie­nai
komunistu valdība to nebija nedz
apstiprinājusi, nedz atsaukusi.
UP korespondents ziņo, ka komu­nistu
valdībai rūpes sagādājot grim­stošā
.armijas morāle un disdplīna..
Pēc vairāku mēnešu nemitīgām uz­varām
un bagātīgā laupījuma ko­munistu
karaspēks esot kļuvis ne­disciplinēts
un nevaldāms. No Pe-kingas
doti rīkojumi neskopoties ar
vissmagākiem sodiem pat līdz divī­zijas
komandierlDūL
Eiro īpas padomes plīmaia preridenta
Pols Anri Spāks.
" , (Sk. rakstu 8. Ipp.),
Maira Kalniņa—
50-()(K). DP Austrā^^^^^
Pertt (C). - 13. augustā Pertaa /
ostā uz Austrālija zfemes izkāpa
50.000. DP. Tā bija mazā latviete —.
7 g. v. Maira Kakliņa, kuŗtt sagal-^
dlja tm ar puķēhi un skūpstu sveica
Austrālijas imiģtādjas ministrs Kel<^
vels. Austrāliešu imlgrādjas vadI-<
tājs pēc svinīgas apsveikuma"Cbre-'
monijas paskaidroja, ka viņa skūpste
msizajai jneitenitei bijis „simbols
austrāliešu viesmīlībai pret visiem
imigrantiem."
LNP PBEZmĻrA LOCEKLIS UN
LCK VICEPBIĒĶSSBDIS IZBBAUii
CI8 UZ LONDONU
LNP prezidija locddis un LCK
vicepriekSsēdis un mOlI^. l a i ķ ņ ^a
ļgalw^als redaktors V.^ L^nbergs 11.
augustā izbrauca uz Londonu, .Inir
LNP prezidija un LCK izdevumi
viņš ķārtoisi vairākus avatfgu$ Jftutā^
jumus. Iespējams, ka V. Lamber^9
no Anglijas dosies tālāk arī uz Nor^
vēģiju, lai tiešās sarunās ar Norvē^
ģijas valdības pārstāvjiem; un ofga-^
nlzādJSm panāktu labvēlīgākus
emigrācijas noteikumus latviešu
trimdiniekiem, it sevišķi vedem cil-(
vākiem.. ^
sargātāji
turpmākiem 5 gadiem
Vašingtona (B). - Pagājušā ne­dēļā
ASV senātā notika plašākaiļ
pārrunas par gaisa spēku turpmāka
technisko uzbūvi. Pirms divi mē94»-
Šiem senators Zands bija iesniedzia
priekšlikumu pārbaudīt, vai jauhā-kaia
un Helākais ierindas bumbvedi«
B-36 patiesi* ir labākais lidaparāts
un vai ar tā pasūtinājumiem, atsau­cot
gandrīz visus pārējos, nav izda­rīta
kļūda.
Vesela rinda ievērojamāko ASV
speciālistu ziņoja senāta izmeklēša­nas
komisijā par pārbaudījumiem,
ko eksperti uzlikuši^ B-38. Tie pierfi-dljušij
ka šis bumbvedis pašreiz ir
pārākais lidaparāts pasaulē un nav
neviena Iznīcinātāja, kas to spētu
notriekt. TiklaJ) jaunākās amerikā­ņu
XS-1, kā arī ASV flotes jaunākie
turboiznīdnātājl B-36 viņa normālā
darbības augstumā — 17.000 m —
nav spējīgi apkarot. Sajā augstumā
milzīgais bumbvedis ir tikpat ātrs kā
iznīcinātāji un ar daudz pārākām
uguns spējām.
ASV gaisa spēku ģenerālštāba
priekšnieks ģen. Vandenbergs pazi­ņoja:
„Pašreiz pasaulē ir tikai viens
faktors, kas nopietni apdraud ASV
drošību. Nav nozīmes slēpties div­kosības.
Tagad politiskie notikumi
tiktai nobrieduši, ka arī miUtāri-tiem
vairs nav jārunā līdzībās Vie-nīgais
pasaules miera apdraudētājs
ir Padomju savienība. Mūsu atom­bumba
uņ B-36 bumbvedis ir vis­spēcīgākie
mūsu ieroči, kas mūs pa­sargājuši
no kara un pasargās vis­maz
turpmāko 5 gadu laikā."
^ Kādas citas komisijas priekšā ASV
taktiskās bumbošanas vadītāji lieci­nāja,
ka 6-36 izraudzīts par atom­bumbas
nesēju un spēj to nogādāt
bez degvielas papildināšanas katrā
vieta Padomju savienībā, lai tad pā­ri
Bēringa jūras šaurumam vai Klu­sajam
okeaoam atgrieztos ASV. B-36
uzbrukums naktī esot pilnīgi neat­vairāms
un droši vien, ja tam tā va­jadzētu
notikt, Maskavā pirmo
atombumbvežu uzlidojumu manīšot
tikai tad, kad bumba sprāgšot, ziņo­ja
ASV taktiskās bumbvežu koman­das
speciālisti
%
%
! l.