Bavarijas Latviesu vestnesis, August 12, 1950

              L A T V I J A ļļtertdien, i m g. 13. augusti
Lasitāju balsis
I r » » H e p i a la
VĒSTULE IRMAI
GREBZDEI PĀR;30RA
Anšiavs EgUtis
Amerikas ies
Tik Ufi neesmu 4ums rakstījusi. Noti­kumi,
kas l a i laikft iķiU tik besjēdzigl
un chaotlskl, beidzot liekas dabOJuil savu
jegu, un tafad atskatoties, i r skaidri sa­redzama
to loģiskā secība. JOs patfstat
mfistt HVāczemnieku nervus**. VarbOt tās
visu laUcu Ir bijulas tikai priekinciantas.
ko rada kāda nejauii uztverta nopūta»
kāds negaisa libs^it debess maU, kāds
mājiens, ko no austrumu puses atnes vēJS.
Jūs esat pabeifusi savu romānu. A r lie­lu
ziņkāri ik reli^s izlasu Jauno turpinā­jumu,
loti uzmanīgi un |oti linam, un tā­pat
aug t r i mans prieks par to. Es Jūs
apbrīnoju. Ir vajadzīgs Uels miers, liela
ticība un Uels spēks i a i varilanal. Vn Ir
vajadzīgs ari avots, no kā lo spēku smel
Ues. UU cik savādi tas bfltu, ito spēka
devējs reizē mOs uztura un IzsAc Tas i r
lasītājs, latvieiu lasītājs. Reiz saņēmu
kāda tautiete vēstuU no Uela aiuma. Un
tas, ko viņi pateica, par kādu manu tē
lojumu, lika nodrebēt sirdij: „ . . . Ja Jfls
neizturēsit un pārstāsit rakstīt, ticiet, ka
ari manas dienai iegrims tumsā.**
Velti i r kurnēt pret Ukteni. Tā laikam
Ir eietākā patiesība — Jo tu vairāk vari
panest. Jo smagāku nastu tev uzUek. Un
Ja a batu tikai viena vienīga dvēsele i a i
ļaužu Jōrā, kas salkstot pret tevi izstiept
rokas, kā tu drīksti to nepabaŗot? Ik rei­zes
dodams, rakstnieks ari ņem. Tā i r vis
tieiākā mijiedarbība. Tās It vismaigākās
un reisē vintiprākās saites, kas vieno
rakstnieku ar tautu, lai c ik neredzams
adm i i s sakars.
jrai esat tur, es te. Nevaru iedomāties,
ka ans bfltu varējusi uzrakstīt savu ro­mānu,
ddvodama pilnīgi atSķirta no sa­viem
ļaudīm, no savas tautas. Ir tiesa —
daudz lialn darbu radulles, rakstniekam
esot gluii vianam trimdā, bet aiz viņa a l -
l a i stāvējusi viņa tauta un ideja par sa­vu
tautu un zemi. Mums bleil pārmet, ka
mēs neesam pietiekami aktuāli, ka ne­esam
savas taitttu ^taurētāji**. Tas nav
pareiit Mēt Mam tie. Jo ne tauta atbalso
rakstnieku, bet rakstnieks atbalso tautu.
Viņa darba idejas un noskaņas katrā zinā
Ir tautai idejas un noskaņas, mazākais,
sInāmM tautu da|as. Citādi tas varbflt i r
ar mākslinieku, kas savas tautu atrauts^
dzīvo piUiIgi sveiā ideoloģiskā gaisotnē,
bet ari tad, Ja viņā dzīva un tira i r sen-ēu
asins balss, viņi ari uoeiēdams un
pārradīdams, virsis to uz s a v u U u tu
mērķi.
Vēlēdama Jums visu labu Jflsu Jaunajā
mājviea, gribu izteikt cerību, lai Jums
un pārējiem latvieiu rakstniekiem viņā
krastā, k u tagad uz laiku/ esat atraduil
mierīgu aizviju stipru un Jaunu nāciju
pajumti, drīzāk paiķirtos ceļi nostāties
nevērtīgi blakus tiem k u l t i i r u cēlējiem,
kas eināi par cUvikn brfvibu, patiesību
un taisnību. Tas nemiers un balles, kas
tagad pārņimuiu JBlropu, Jums v i l tālu.
To d i | neiilojlet mds, mums pietiek, ka
l i l o j am pali sevi.
Ņujorka Ir varena pOsita, ragaina, ne­ticama,
skaista, un katrā siņi |oti gles-nieciska.
Kad tuvojamies Ņujorkai no
okeāna puses, debesskrāpju smaUes iz­nirst
no baltās dflmaku kā kalnu galot­nes
un pakaru gaisā pāri tvaikoņu virk­nēm;
apsēstoties pie centrālparka dīķiem,
debesskrāpji paceļu ainavu fonā kā mU-z
i g u , pelēkzUu masas, kurn kristalla sie­n
u saules staros illblnon uguņo. Un
nakti, kad apgaismoto logu dzlrksteļojo-tels
audums aizklāj visu izplatijumu, ai­na
i r neticama un nomācēja — nekā tai
Udzlga nav visā pasaulē. Nav izprotams,
kāpēc amerikāņu mākslinieki Ņujorku
neglezno. Vienīgā Ņujorku aUiava, ko
esmu redzējis, atradās — B I g u pilsētu
mōzejā, un to bija durlnājis krievu glezr
notājs Latviju pavalstnieks Vlnogra-d
o v s . . .
Parīzei Ir sava nepuakāma burvība,
Romai pieder Ueliska izbalējusi godība,
BerUne prata aizraut ar nopietno, lletiS-ķo
ņiprumu, bet v i s u tās bija „normā
l u * * , aptveramu pilsētu, kurpretim Ņu
Oskars^ Kal<Ms i
Ko dara musu gara
darbinieki Zviedrija
Rakstnieks A. Dziļums, ap kura romā
nu Tomas grāvraēl Vācijā Izcēluiās pla
tes pārrunas, tagad Zviedrijā sfrādā pa­pīrfabrikā,
bet rakitnleka darbam nodo
d u agrSs rīta stundās, turpinādams pa
sākto romānu. Veronika Strēlerte kārto
Jaunu dzeju krājumu un tulko Flobēra
BovarI kundzi. Dzintars Sodums paSrelz
tulko Stelnbeka darbu par Pelēm un c i l ­vēkiem.
Viņi i r a r i Latvju vārda, Latvju
Enciklopēdiju un grāmatu apgāda Par-nus
burtlicis. A r i Jānis Grīns, kas kopi
kāda laika aizgājis no darba Latvju Ziņu
redakcijā, Ugad kārto savu stāstu krāju­mu.
Artūrs Bērziņi raksta otru dafu ese^
Ju un monogrāfiju krājumam Pazīstamās
sejas, un nobeidzis monogrāfiju par Jāni
Jaunsudrabiņu. Mārtiņi ZIverts raksta
Jaunu lugu, bet dienā aizņemts darbā
Stokholmu stacijā.
Itosigais Vāciju grāmatlzdevējs J . Abuēs
Zviedrijā ieguvis savā Ipaiumā neUelu
m|Jlņu ar daZlem hektāriem zemes un,
pUdot Ugumu, spiests vispirms l«0 dienu
nostrādāt mežā, pēc kam cer atjaunot ap­gāda
darbu, izdodot Jauno A. Dziļuma
romānu. Izdevējs P. Mantnleks nesen cie­mojies
Zviedrijā, kur nodibinājis sakarus
ar dažiem zviedru grāmatu apgādiem un
armijas Utograflsko institiltu. Viņi Beļģi­jā
atjaunojis savu kartogrāfiju Institiltu
un Izdevis franēu un flāmu valodās Ma-
Bo puaules atiantu ie.dOS eksemplāros.
Darbu turpinot. Mantinieks Uddls tirgū
S k o l u atiantu beļģu skolām un tie ie­spiesti
ari portugāļu valodā. Iespējams,
ka tildi parādīsies ari zviedriski. Pēc
Jaunsudrablņa Zaļās grāmatu Mantinieks
kā nākoio izdos A. Bērziņa monografUn
par Jāni Jaunsudrabiņu.
Jorka-lr monstrs. Ti if ārkārtigaw vie­nīga.
E u tās par b a i i ^ varām» k u U«
k n i u cUviklem kāpt sev paliem uz gal­vu
un triekties, ceļot savu virs s t ā ^
vai palos mākoņos? Neviens neiestāstīs
a d u blēņas, ka vainīgs bijis gruntsga­balu
dārgums. Tāpēc Jau Ir automobiļi,
lai pabrauktos gabaliņu tālāk» Varbūt t u
i r bijis sacensību gars, bet drisāk pat
kāda Ipate apsēstība, izaicinājums, tiek­sme
pārbaudīt cUvēka spēju. Jaunbagāt­nieka
a l k u īstenot un pierādīt savu va­ru.
Amerikāņi nemu nav tik praktiski
un salti aplēsējl, kā Eiropā parasti domā,
vēl biežāk viņi i r traki fantasti un ha-zardisti.
Bet - praktiskie apsvērumi cU-vēku
dzīvē aUaž nozimējuii nožēlojami
maz. Materiālisma lalkmeu, k u patUban
raustās agonijā, mēģUiāJa tos IzsludUifit
par noteicējiem, bet velti — uz katra so­ļa
un katru stundu mēs redzam, ka sa­prāts
noder tikai lai „post factum** at­taisnotu
un kautclk izskaidrotu aigāml-bks,
ko IzraisIJuiu cUvēku kaislības.
Braucot pa nebeidzamajām, numuriem
apdmētajām Ņujorku Ielām, uzmācu ne­sapratne,
kas Uels ļaudīm suplesties tik
milzīgā, neatrisināmā ēemurā — darot dzī­vi
tik apgrūtUiātu, neveseUgu un nervo­zu?
Priekšpilsēta BrukUna viena pati ir
lielāka par Parizl, prieklpilsēta Bronksa
nebūs daudz mazāka, bet Kvinsa spēj
mēroties ar palu Londonu. Ņujorkā ir
vairāk itāļu nekā Romā, vairāk vādelu
nekā Mlncfaenē un vairāk nēģeru nekā
Jebkurā Āfriku pilsētā. Dažs nabaga eml
grautiņi domā — d k Jauki, es tagad ap
metlios Ņujorkā, kur Jau mīt daudzi ma­ni
draugi. Veltes cerības: lai apciemotu
draugus, stundām Ugi Jākratās apakize-mes
dzelzceļā, vai autobusos; ridzlnleks
daudz ātrāk varēja sunlegt draugu S i
gulda, Uekā ņujorkietls ņujorkieti.
Vasarā Ņujorka Ir bezdievīgi karste —
a atrodas vienā paralēlē ar Romu, bez
tam —^ tā atrodas pie Atiantika un Eiro­p
u centrālapkures — Golfa straumes, kas
nemltigl veļ pār debesskrāpjiem nebel
dzamas sutiga gaisa strāvu. Milzīgās, ne
izmērojamās krāimatu nokalst kā pirts
akmeni, dziļām aizām līdzīgās ielu iķlr-b
u piepildās kodīgiem benzīna tvaikiem
Ja kautkur aug kāds kociņi, tad t u noU
els pelēku putekļu miltu nobērts; Ja uz-pūS
vējiņi, ted tes U e k u nāk Itkā no
krāsns speltes; gaiss svelmē tric un vibrē,
augiup paveroties, liekas nami grīļoju
un ļogās. — Kungs, apžēlojies par tiem
kam vasaru Jāpaliek Ņujorkā!
Ko lai Iesāk nabaga cilvēks, kas kreklu
no biksēm izrāvis, lekalsuiās acis piemie­dzis,
klimst pa papīros un citās drazās
ēaukstoiajām ielām? ~ Vienīgi — viņi vai
Ieskriet kādā preču namā, kinoteātri va
bārā, kuros gaisu māksUgl atvēsina. Be
vidēja ņujorkleia maks pa Utlkam pa
plāns.
Dažs domā — neku, pacietisles, kamē
Visu pēcpusdienu Marģera Ulvfins
nogulēja, lielos kaulus ērH gultā ie­grozījis.
ViņS ncoēllia ne 4aunagfi,^
ne izejamā laJkS itaigfit Domas
metinājās viena aiz otras un virzi-ās
prom uz Piebalgu, dzimto malu.
Pirms četriem gadiem viņa priek­šā
atvērās šis dziecStavas durvis. No
sākta gala viņš brauca uz Piebalgu
catru pavasari un rudeni atgriezās;
šl vasara pagāja spēkojoties ar dru­dzi
Palika neredzēts Inesis, Tau-ņēma
no trauka termometri un
spieda Ulvāna saujā. „Tā. No 8
paša brīža ne soli nespersit no gui«
tas ārā bez manas ziņas. Ja ne«
klausīsit ar labu, ņemšu pailgā di.
rektora bardzību."
Māsas draudi pieplacināja invin^
plecus ciešāk palagam. Bet karsta
vēlēšanās pabēra zem muguras og.
Ies.
„MāsiņM" viņš neapvaldīti iesan*
cās," atļaujiet celties tikai šo vāka.
ru. Sākot ar rītdienu gulēšu kā be;
dzīvības nogāzies koks."
Māsa aizgāja līdz durvīm. Bo^,
turi satvērusi, viņa pagriezās
pakal: „So dziesmu nedzirdu pirn»
Liels vīrs, bet mētājas ar tuk.
šiem puikas solījumiem. Ar laba
Ulvāns strauji pagriezās pret sie<
nu. Ar dažiem vārdiem mSsa sa­trieca
viņa nodomus. Jau va'.:ar«
dien viņš pieaudzināja stundām
spārnus šo vakaru gaidīdams. Masa
tos atrāva kā ļauns bērns nevatlgam
vaguliņam un pašu iemeta gultk
Kas viņai, ka Izolācijas kambarUt
galdtja Jaunās pacientes un šveicara
būdā Svekrs. Māsa vēl viņu nosau*
ca par puiku. Blēņas! Tikai pui«
kas sēja pie gultas ar varu. Ulvāna
asinīs Ielija jauna uguns. 2lgU viņi
pārmeta kājas pār gultas malu. Soļi
atdūrās pie skapja. Vadžos karājās
strīpotais < virskrekls, kakla saitei,
adītā vest», pelēkie svārki ar krOša
kabatā ielocītu lakatiņu, bet bikšu
trūka. Pi^etim rēgojās tikai tukšais
koks. Rokas izvandīja visu skapi,
un tukšas noš}uka gar sāniem. Acu
sapelnīs naudu un varēs nopirkt auto
ted būsi pats savs kungs, un kad patīk
sies, varēs izbraukt zaļumos. Daudzās Uel-rlju
pelēkās Istabas un māsas dētais
valgs. Dziedēšanās neveicās, kaut
viņam netrūka spēka ne mlegal, ne
garam. Par visu vairāk gribējās
dzīvot, nejautājot, kas notiks rītu un
parit. Di«ias sadalījumā Izejamais
laiks mijās ar klusajām stundām.
Dienām līdzi nāca vakari. Vakari
dzledētavas dzīvē bija labākā daļa.
Marģers Ulvāns tos prata Izmantot
veiksmīgāk kā d t l . Izmaldījušās pa
Izbristiem dūksnājlem domus spēji
atcnlezās atpakaļ. Viņš nevarēja
vairs novaldīt augumu gultā. Priek­šā
stāvēja lielais gājiens: gājiens uz
izolādjas kambaritl. Jaunatbraucē-jas
Udu Alzderdzi un otru, kuras
vārdu viņš nezināja, vēl neviens ne­bija
apdemojls. d t l vīrieši Izolā­cijas
Istabās Iespēra kājas reti.
Ienāca māsa, un viņš palika gultā.
„Nu, palaidni Paskatīsimies, vai
nevajadzēs apguldīt uz Ilgāku laiku,"
māsa smējās, smilšu pulkstenīti
saujā ripinādama.
„Kādēl, māsiņ'?"
,J?ats zināt bez*>rasHanas.**
„Pilnīgs noslēpums."
„Rītu ārsts pateiks. Pulss atkal ļ pridcšfi, kā ātri purinātā sietā, lēks*
Joņo. Temperatūru neesi mērījis, kāļja sarkani un zaļi zirņi
parasti." Gaiņādams tos prom, viņš aizvil*
,J^ēc svētkiem gulēšu cītīgāk kā I kās līdz gultai un nikni nospieda
Dziesminieks. Vasarā Tauriju gaiss svana pogu. Tūdaļ lesteidzāa kopē#
pieveiks slimību galīgi" ja Līna. Ulvāna izskats viņu sa-msa
noskatījās gulētājā bez līdz- ^^^^ ?^^^
Jutības. Lielā vīra viS neW .^TJl"^' ^ Nu vairs nē. ^'kārtas drēbes. Tikai pierē dega dzU
Tiur ^i.^lSl^'^^lV^l^ S^^ffr^j;"!!t^ t""^ I vvaaast ^da-oc ipdsa iceētl a kmraūntīass , lerbiliskēsjeusšro Uballs, i
Angļu balets
pirmā vietā
Balebijelsterļs; A v Ko?lpysķis
pa Rietumeiropu. īpaši Londonā un
Parīzē Iegūtās atziņas mākslinieki
cer izmantot darbā Stokholmas Ka­raliskajā
operā. A. Kozlovskis Lon­donas
Sadlera Velsā trupu vērtē kā
pašreiz izcUāko baleta ansambli E i ­ropā.
Tas seko vecām pārbaudītām
tradīcijām un ari baletskola Iekār­tota
pēc kādreizējās Krievijas ķeiza­riskās
skolas parauga. Tur audzēk­ņiem
māca ne tikai dejot, bet sniedz
arī daudzus vidusskolas kursa
priekšmetus. Par Anglijas latviešu
kultūras dzīves smadzenēm un dvē­seli
baletmeistars atzīst komponistu
Albertu Jērumu. Par Parīzes b?ileta
mākslu A. Kozlovskis domā, ka tā
nesasniedz Londonas līmeni. Tā pā­rāk
pakļauta eksperimentiem, kas
īpaši sakāms par Llfāra inscenēju­miem,
bet operas baletam trūkst tra­dīciju.
Arī Parīzes baleta skolas ne­var
līdzināties Londonas skolām. Pa­rīzes
šedevrs pašreiz ir Rolāna PetI
balets Karmena un blakus tam l i -
fāra Ikars — balets bez mūzikas.
Apbrinu pelna Preobraženska, kas
par spīti saviem 88 gadiem vēl jo­projām
dejo līdzi savām audzēknēm.
Viņas zināšanas atsver visu to, ko
var dot pārējās baleta skolas kopā.
Heroiskais reallsins —
jauns boļševiku
mākslas virziens
„Reāllsms, kas lietas rāda tā, kā
tās patiesi Ir, nav reālisms, bet na­turālisms,
kas savukārt nav nekas
dts kā dekadentās rietumu buržu­āzijas
Izteiksmes forma," — ar šā­du
„mākslas Izpratni", kā ziņo AP,
ungāru māksliniekus pārstdgusl tu­rienes
komunistu partija. Ieteicot
strādāt „heroiskā reālisma" garā,
kur priekšzīme esot Padomju savie­nība.
„Heroiskais reālisms,, rādot
lietas nevis tā, kā tās ir, bet — kā
tām Jābūt „Māksliniekiem, kuriem
jaunajā virzienā vēl nebūtu ideju,
KP nāk talkā ar padomiem, ieteicot
gleznot vai zīmēt šādus sižetus: ,3o-bežu
patruļa apdetina spiegu"; „IekS-lietu
ministrs noklausās polidjas ko­ri,
kas dzied krievu dziesmas";
„Tiesnesi8 piespriež sodu tautas no­devējam";
„Mitlass Rakoši, ungāru
komunistu šefs, nogaršo jauno mai­zi";
„SaimniecIbas ministrs Geroe
ungāru strā'dnieku vārdā pateicas
Staļinam."
Tā kā pēc augšējās definīcijas he­roiskais
reālisms lietas rāda, kā tām
jābūt (un nevis — kā tās ir), tad
rodas jautājums, ko tad robežu pat­ruļa,
iekšlietu ministrs, tiesnesis un
ungāru strādnieks dara īstenībā?
na, kamēr Izēdās cauri satiksmes putras
kalniem. Nevisai sen tikusi sarikote sa
«Bikses?" nesapratusi Līna p§>
iuiini«ia. t^evisai sen UKUSI sanKota s a - f i r » \ m i »• 14«„4.84«»
cikste, lai noskaidrotu, kas ātrāk veiks K S MASkaVa SailCr*"«^ u . i t rrn «I^T, I
debesksmk rāgpajireom celīļdaz gcaebnatlruā lanjaom v opiairskatmr i t e * ^ " i v i u a i i i i v a ouu\, ^ā, bikses! Tā« man tikko iz.
— teksometrs, privāts braucējs, vai kāj­nieks.
Pirmais, pēc pusotras stundu at­braucis
profesionālais iofers, pēĢ pusml- - , . , , , ^
nfltes sekojli^ kājblek^, t » t priVātels brau-1| 1 Rldzinleklen»^.
ta Rigā atskan zagtas no skapja. * Istabā citi nav
bijuši kā jūs un māsa."
JB9 ta6u staigāju brunčos. Pati
ijāt, k t ielKjriiula un aizgāju
LATVIEŠU KORA IZCILI
PANĀKUMI ASV
Jūlija beigās ASV Kllvlendē notika bap­tistu
8. pasaules kongress. Dalībnieku
skaits - 45.090 - tālu pārsniedza visus
iepriekšējos pasaules kongresus, k u sa­nāk
pa S gadiem. Prezidents Trūmens,
pats būdams Vallngtonu pirmās baptistu
draudzes loceklis, bija atsūtijto vēstiju-mu,
kurā uzsver morālo un gara spēku
iziķirigo svaru paireizējā pasaules situā­cijā.
Delegāti, pārstevot 40 mUJonus ak-tivos
un pasīvos baptistu draudžu locek­ļus,
bija ieraduiies no v i su pasaules, iz­ņemot
zemes aiz dzelzs prieklkara.
Jau atklāšanu dienā, kad notika teutu
parāde, latvieiu grupa izpelnījās ievēribu.
Kongresa muzikālās programmas sniegša­nai
bija izvēlēti tikai labākie ASV bap­tismu
kori un soUsti, un ari latvieiu pār-savjlem
bUa Izdevies panākt sava kora
piedalīšanos. MUdgais dalībnieku skaits
ar vlsUelāko Interesi klausījās nacionālos
tērpos ģērbtejā kori, k u «nācis no bē­dām**
— kā bija teikts programmā — un
GRĀMATNIECĪBA
Redakcijai plesūtits mēneSrakste Kris-tigs
draugs, k u iznāk Brazīlijā, ?. nu­murs
līdz ar pieUkumu Dieva prāts un
cilvēcīgie maldi mūsu IzceļoSanā no Lat­v
i j u .
Anglijā iznācis Trimdu ekonomiste L
numurs rotetora technlkā ar prof. E.
Hunsdorfa, agr. P. C i m a l u u c rakstiem,
kā ari Vācijas, A n g l i j u un ASV saimnie­ciskās
ddves apcerēm, rakstiem par pa-ustamicm
latvieiu saimnieciskiem darbl-
Bleklam o a Uterfiio ptelUnitiiii,
pārstāvēja mocekļu pulkus āli dzelzs
priekškara,
Latvieiu baptistu DP bija rūpīgi iestu­dējusi
Jurjāna kantāti Tēvijai, V. BaStlka
Skaidram būt un K. Līdaka a4. Jōnlja
upuris) Svēts. Kori bija 70 balsu un tos
vadīja Dr. E. BaStiks. Solo dziedājumus
IzpUdlJa brIvmāksUnlece Irma Kolberga-
Ozola, klavieru pavadījumus — Fanija
Stūrmane. Latvieiu korim bija Jādzied ari
kongresa lielākajā dievkalpojumā, a dzie­smu
uzņēma skaņu platēs, noraidīja pa
radio un bija Jāuzstāju televīzijas raidī­jumā.
Kongresa beigu vārdā s e v l i ^ uz­svēra,
ka latvieiu kora uzstāSanās bijis
liels notikums, k u licis dalībniekiem ie­degties
no Jauna svētajai cīņai pret va­jāšanām
un apspiešanu un ari palīdzības
darbam DP labā.
LatvleSu baptistu prezidents māc. R. Vī­tols
nodeva latvieSu sveicienus atklāSanas
dienā, māc. P. OdlņS un G. Lamberts ru
nāja kongresa dievkalpojumos. Māc. A.
Klaupiks attēloja kongresam apstekļus
Padomju Latvijā un vajadzību DP no­metnēs.
Klnga kolledžu mācības spēks
K. Lejasmeijers kongresa im mācītāju
sēdē runāja par apsakļlem komunisma
Jūgā un nepieciešamību sadarbībā ar ci­tiem
kristiešiem IzpUdlt augsto sūtību
cīņā pret sātenlsko varu, k u iekaro pa­sauli.
Kongresa dalībnieki Uģos aplausos
apUeclnāJa savu plekriSanu. Tādējādi no
latvieiu trimdiniekiem Sal plaSajā foru­mā,
k u pārstāvēja vienu no visaktivā-kām
pasaules baznīcām, virpuļoja dzirk­stis,
kas iededrināja tūkstoSlem siržu Jau­nai
akUviatel. Prese par to vēstija Ame­rikai
un daudz citām zemēm.
\ Kārlis Le|asm@l|@f@
S n V d l i ^ f S 5 n S f ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^^^^ Vippers, krievu vē- Ur tukšām rokim."
nņtlMiai paģībis no pārpūlēšanās. lUtvle- {Uu-nļato ka<i rakštīla « « oar^ iat^i - i .^.'^ • / . . ^. «
M ir ļoti kāri uz maSinām, bet Ņujorkā. I *^a8 raKsnja an par wx-ļ pasauciet misu."
kur tie pelna ātrāk un vairāk nekā Jeb- viešu vēstures jautājumiem un 1941. ļ ^ „ _ . ^
kur citur Savienotajās valstis, masinu i r | gadā devās krieviem līdzi UZ Pa-1 »iMfisa ar Dr. Barviku Iet vakara
**Ņuj5?ki'^iste^^^^ parastiPi^^^j^ ^ ^«^^ publicējis grāmatu vM^^s^ Bet ko vj)a darīs ar jūsu
lieTptJos Ltute Vāt^^^^^^^^ Jāni Briesmīgo. Ofldālā boļSe- b&sēm? Būs paņēmuši kfid^^^^^^
kal pakāpeniski pāriet tirūcigākos un bei- vlku mākslas pasaule šo darbu ga-P^^^l: Svekrs vai Dziesminieks, ue*
*!SL" u*"t*'?^ K^^?!' /»evē par ņēmusi ar Izcilu atzinība Un kā segas. Māsa lika pieskatīt,
ci^i bhikām. Viens solis no spožajām,re- pīt: Jānis Briesmīgais, saka Vippers,! ,NevarīW drebēdams Ulvāns at- teS'SjnS*^^^^ īstenais priekštecis, ta- «««^S»!*^- ,Ji^a sasedza un
STaStil?^Vb'^^^^ ViņS novērtējis par zemu b W U^^ŗ^V^^^^^ ^ .
dito īres kazarmju vidū, k u Ņujirkā no- smas, )m tam draudēja, un viņa iz- P^^\ H^, J .
Si^^^^fS!'^'^^^^^^ Ji* 17**'*^^^^ tīrīšanas akcijām triikayi«*JH^*^^,*®^^^* spēku Ulvāna
f ^ H J ® * " ^ ! p w a " » « - Slavenās Ko- ^iJ' ^ vlsDusītfuma. Ka Šta- locekļos. Bikses šovakar bija jalz-lumbUu
universitātes greznie, modernie P ^ ^ ™ » un vispusiguma. La^i V.^^^ „ ^ p,,^- naslielcanes VinI
nami, sporta laukumi, piaas avēnijas iz- ļlns bijis labs skolnieks, to redz v i - | ^ " l Kaut no eiies pasueKsnes. viņs
beidzu pie kola parka terases ar lielisku sa pasaule — vlnš savu priekšgfi-l'^^ ^ Svekra Skapi Bet
eņal - Ņujorkas 4s^« daudzkārt nSrsDgi Lai št na. kaimiņa bikses viņam nederēja. A t -
centrālajai dalal; bet daži pakāpieni le- }• 1 T ! ^ ^ - £ , « J J ^ l i k a vienTi?! DTleJminieks Tā ca-jup,
un Jūs iegrimstatinēģeru kvartāla tiesība labi turētos galvfia ari tiem vienīgi pziesmmieKs. 1^ ga
Hārīēmu melnajā, sņadigajā drūzmā. latviešiem, kas vēl nav nomaitāti K^^» ^P*^ ^ ^iņam, alzsnieoza 01-
ttTiwS nulēte D^^^^^^^ pa laikam apdemo Padomijas V ļ , ? ® ^ H""*. ^^^^H
? i e i y ' M ^ starp citu Sile tur viesojies P^lSfHv..?^^^"^:! lita mēteli, UI-kiājīgi,
pat džentlmeniski, Jo bieži gau- Ļeningradas Puškina teātris ar l u g u r ^ *^®"^^ja gaiteni Ugunis miŗ-mljl
ģērbusies, sevlSķi Jaunās, mundrās Neaizmirstamais Ifllfl sada ktiraftU^ja tukšajās ejās. Slimnieki vel
nēģerietes, k u brinumaini prot ar rožal- J^eaiamrsiamais gaus, KUŗas ii^kHtiiiSl Hafi^ SauraiŠ
niem, gaiSzaļiem pasteļtoņiem Izcelt savu centrālā persona Ir Staļins. Krem- , J , T x. ^ u m .
ziiineino vai Šokolādes ādas krāsu, - ne- ļa mākslas Ideoloģija turpina arvien P^®^"^"^^®*^*^^^'^!^ s\mx^ gap»
vienam nav nekā ko iebilst pret melna-1 dziļāk iezīsties arī latvieUu atitnni ielāpu pār grāmatu, kuŗtt
Jlem^^^^^^^^^^ 13 „
kļūst Jau a pasavādi ap dūlu: Jūs ejat Saules lēkts jau dzirdami veco krie- P^M*^, ? ^ ® ^ * ^ ^ ^}^^^
un ejat pa io Hāriēmu, nesastepdami ne vu revolucionāru dziesmu motīvi — svešiniekā. Kaimiņš viņu apciemoja
^ a V » J?rj Smelo' t ™ ? n ^ T e n S V ^^^Sf,;^* ^
neviens ņujorkletis H ā r ^ m T n e a p S ^ UC, bet pati pirmā ārija Ir ar - f ^ ^ V ' P^^Jdusu'na briža
rinu*cS%n?'2«^^^^^^^^^ „2andarml daudzusP^'l^i^ ^ ^ « ^ ^ ^vfins a t ^
k a ' S ' ^ ^ ' S l k M S ^ ^ ^ ^ ^ ^^^^^ arestēja". Tēlotāju « f f °^al^
esot«ezganbhtiSS!7a1ial^^^^^^^^^^^ Ir Viļumanis, Frīnbergs, Vera F M ^ * ^ l^'^l!īl!'^,.^^^^?^il
«!^i^.®'«l^"****''^"*^^"«^*«^*"^^^^ Ludiņa, Daškovs, Herb. , » , ^ piemeklēja kļūme," viņi ™f a' f%%SS" 0^<>1^S bet diriģents ir A . Ja^ons ^^^s. ^
ņļem s ^ ^ e n o t e T M ^ vada Vasiļjevs, deko-L^^Nu. nu!" Dziesminieks noskafi^
»*"P^^^^ A. Pallņš, kormeisters H . T*^^ «^vu visgarām, bet nekāda!
SS«SS2'*'^^ ^5f* nēģeru Mednis koncerhndstars R V M i a M vainas neredzēja,
pašapziņu, saradies daudz melno bagāt- u 1 * Koncenmeisiars K. vanags, 011,-^. nnonlnm TTn t i k a i oaitš-nleku;
pielietojamā mūzikā nēģeru stils baletmeistare R Birznier^e. I . «tOiKses pagalam, un tucai p»ē«
ir noteicējs, daudzās sporte nozarēs mel­nie
baltos pavisam Izkonkurējusi. Rāsu
preteSķIba slēpj sevi grūtes problēmas,
kas reiz būs JālzSķlr Hdz galam vai no-robežoties,
vai pilnīgi saplūst. Bet ameri­kāņu
dabā Ir izvairīties no nepatīkamām
problēmām cik Ugl vien iespējams, kaut
ari vilcināšanās darītu lietu ļaunāku. Glu­ži
tāpat viņi vilcinās ari ar komunistu
Jautājumu. —
(Turpinājums sekos)
JAUNS LATVIEŠU DOKTORS
PSICHOLOĢIJA
Mlnsteres unlversiates filozofiju fa­kultāte
Jūlijā promovējusi Dr. phU. Pē­teri
NorviU. Jaunais doktors studējis Lat­vijā
filozofiju un baltu filoloģiju, bet
trimdā Vācijā pievērsies pslcholoģljal un
slāvu filoloģijai. Pie savu disertāciju
Zur Phānomenologle der Aufmerksam-keit
P. Norvilis strādājis vairākus gadus
vācu prof. W. Mecgera vadībā, k u i r
vicM no redzamākiem tegadējās veidolu
psiholoģiju pārstāvjiem.
LatvleSu sabiedrība pazīst P. Norvlll kā
Uterātu, kā Sabiedrisko lietu min. darbi­nieku
un kā mēneSrakste «Aizsargs" re­daktoru.
Viņa brālis i r komponists Jānis
NorvlUs. Trimdu laikā P. Norvilis bija
skolotājs Grēvenes latv. ģimnāzijā un
darbojās Preses biedrību angļu j o s lu ko­pā.
Nelielajā latviešu psld^ologu saimē ar
JforvUl ienāk rosīgs un ļoti nopietns
"~ ' V. M.
KULTŪRAS CHRONIKA
„Iedod māsai lai sadiedz."
,;Nozagtas taču."
«Nozagtas! Nevar būt?"
„Jā, jā. Izmeklēju skapi un ^
Jušā nedēļā aizdevu otru kārtu pron
uz garderobi, EJ nu sameklē Botvtt
vakara stundā. Nu nav ko ^ W^
maukt" Saraustītais stāsts i e n^
Parizē operas studijas konservatorijas I Dziesminieka lūpās smieklus.
zālē rikotejā koncertā dalībnieku vidū likt bez biksēm nebija joka lieta.
IpaSl izdalījās mūsu teutietis tenors B.
Ivanovs ar savu patīkamo tembru, tedi-nlsko
gatevibu, labi nostādīto elpu un
mākslinieciskajām dotlbāto.
Dailes teātra aktieris Vlliberts Btāls Sid­nejā
strādā karavīru atpūtu namā, k u r i , . . - - -7-
rūpējas par puķēm un uzpoi parku. Viņa istabu, nav. Sitads nevaru raai^
nodoms radīt Sidnejā latvieiu teātri Jau ne Svekrim, ne iet pie galda,"
tiktāl vainagojies panākumiem, ka pasā- vāns nasita U «itcTin rnSfoia «rfurl
kūmam radīts kodols ar L i ju OaUlti, L i tu n ^ i L • augšu mēteļa stim.
Zemgali, L i l i ju Dombrovsku, ngu Dukuri, Dziesminieks izlaida dažus sm»;
Pēteri Šiliņu un Kārli Gulbergu. Nākotnē klu mutuļus un, ar olrkstu uz skSP
no Melburnu uz Sidneju domā pārcelties tēmēdama tplra»
ari Lūcija Kalniņa un Pēteris ElsiņI no jo ^ 1 ' ^ . . .^ i^^ratn.
Bonegiiiu. .,Ja der, paņemiet šim vakaram.
Melburnu latvieiu teātris Norskotes Dažreiz pazaudētas bikses pav^
pils nama zālē pirmo reiz ilnis dienās uz- ceļu UZ laimi Nesen lasilu oar de-vedls
M. ZIverte viencēliena lugu Div- k a i n n iL«r.!!i: , ^TJ «««mL
kauja, Lūciju Kalniņu režijā ar tēlotā- M F ^ T , ^ ^ ^ ^ ^ ® ^ Džakomo Kazanpva
Jlem z. Bārdu, 8. Plakanu, V. Ozolu un Viņš Kaŗalaučos pazaudējis bikiCS
A. Liepu. un ieradies JelcavS mēteli, zc®
Anglijā Vestmlnsteres abtejā, kurā kro- kura fliannSSo tlf^L i ;T«! miPSfli:
nē. laulā un apbedī BritānUu valdniekus, ^^^^ Slēpušās gandrīz kailas miesaa^^
noticis latvleSu koncerts ar dubultkvar^ ātrā laikā ticls pie mantas
tete un Ks, Bīdiņu, L. Sepes un G. Trē- iekarojis augstāko dāmu sirdis. Bet XtāTS upe kļuvi, p u koktēl- ^ ^^^^ ««du simtenis. MOsU
nieku un tagad studē ASV KUviendes uni- ^«mām ar kailiem stilbiem nevar
versltātē, kur turpina ptpUdInitfes TIcIJā rādīties."
Iemācītajā arodā» (Turpinājums sekol)
gestdi^
11
4>
2isn8
t at
i !•
1900,1- ^
p o l l t i l ^^
no 9^
pieooi
HOsuiBlļela
dtim. 1904. g.
Mūsu darba
miris 1. g.
Sli mūtfi Toemeistara
Gr&mtU ar savu ,
viiķl pisūttnlta ptpIctJ
labsi gilmatM mHotāji
Cena: (brol. unii
Sd, 14/-, U K Austi.
B. tr. 90,-. UOr-»
UO eks. grāmatu
jumu un palrotigu p
Uem vai apgidL
Cena: (tikai
ASV 9 9,71; K. f iM\
Pieprailat
L A '
m<ņ{l UtUJM, tom.
•b v«i dabiuuu ne
B- T o m l i i
««tw Hņu par L«tvOu
MU bagitt iuuitjētt
C « n « : D M " . -
u>nu
LATVJU
ļ PHOp J
esi) uv, tt^J