1950-08-12-06 |
Previous | 6 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
L A T V I J A ļļtertdien, i m g. 13. augusti Lasitāju balsis I r » » H e p i a la VĒSTULE IRMAI GREBZDEI PĀR;30RA Anšiavs EgUtis Amerikas ies Tik Ufi neesmu 4ums rakstījusi. Notikumi, kas l a i laikft iķiU tik besjēdzigl un chaotlskl, beidzot liekas dabOJuil savu jegu, un tafad atskatoties, i r skaidri saredzama to loģiskā secība. JOs patfstat mfistt HVāczemnieku nervus**. VarbOt tās visu laUcu Ir bijulas tikai priekinciantas. ko rada kāda nejauii uztverta nopūta» kāds negaisa libs^it debess maU, kāds mājiens, ko no austrumu puses atnes vēJS. Jūs esat pabeifusi savu romānu. A r lielu ziņkāri ik reli^s izlasu Jauno turpinājumu, loti uzmanīgi un |oti linam, un tāpat aug t r i mans prieks par to. Es Jūs apbrīnoju. Ir vajadzīgs Uels miers, liela ticība un Uels spēks i a i varilanal. Vn Ir vajadzīgs ari avots, no kā lo spēku smel Ues. UU cik savādi tas bfltu, ito spēka devējs reizē mOs uztura un IzsAc Tas i r lasītājs, latvieiu lasītājs. Reiz saņēmu kāda tautiete vēstuU no Uela aiuma. Un tas, ko viņi pateica, par kādu manu tē lojumu, lika nodrebēt sirdij: „ . . . Ja Jfls neizturēsit un pārstāsit rakstīt, ticiet, ka ari manas dienai iegrims tumsā.** Velti i r kurnēt pret Ukteni. Tā laikam Ir eietākā patiesība — Jo tu vairāk vari panest. Jo smagāku nastu tev uzUek. Un Ja a batu tikai viena vienīga dvēsele i a i ļaužu Jōrā, kas salkstot pret tevi izstiept rokas, kā tu drīksti to nepabaŗot? Ik reizes dodams, rakstnieks ari ņem. Tā i r vis tieiākā mijiedarbība. Tās It vismaigākās un reisē vintiprākās saites, kas vieno rakstnieku ar tautu, lai c ik neredzams adm i i s sakars. jrai esat tur, es te. Nevaru iedomāties, ka ans bfltu varējusi uzrakstīt savu romānu, ddvodama pilnīgi atSķirta no saviem ļaudīm, no savas tautas. Ir tiesa — daudz lialn darbu radulles, rakstniekam esot gluii vianam trimdā, bet aiz viņa a l - l a i stāvējusi viņa tauta un ideja par savu tautu un zemi. Mums bleil pārmet, ka mēs neesam pietiekami aktuāli, ka neesam savas taitttu ^taurētāji**. Tas nav pareiit Mēt Mam tie. Jo ne tauta atbalso rakstnieku, bet rakstnieks atbalso tautu. Viņa darba idejas un noskaņas katrā zinā Ir tautai idejas un noskaņas, mazākais, sInāmM tautu da|as. Citādi tas varbflt i r ar mākslinieku, kas savas tautu atrauts^ dzīvo piUiIgi sveiā ideoloģiskā gaisotnē, bet ari tad, Ja viņā dzīva un tira i r sen-ēu asins balss, viņi ari uoeiēdams un pārradīdams, virsis to uz s a v u U u tu mērķi. Vēlēdama Jums visu labu Jflsu Jaunajā mājviea, gribu izteikt cerību, lai Jums un pārējiem latvieiu rakstniekiem viņā krastā, k u tagad uz laiku/ esat atraduil mierīgu aizviju stipru un Jaunu nāciju pajumti, drīzāk paiķirtos ceļi nostāties nevērtīgi blakus tiem k u l t i i r u cēlējiem, kas eināi par cUvikn brfvibu, patiesību un taisnību. Tas nemiers un balles, kas tagad pārņimuiu JBlropu, Jums v i l tālu. To d i | neiilojlet mds, mums pietiek, ka l i l o j am pali sevi. Ņujorka Ir varena pOsita, ragaina, neticama, skaista, un katrā siņi |oti gles-nieciska. Kad tuvojamies Ņujorkai no okeāna puses, debesskrāpju smaUes iznirst no baltās dflmaku kā kalnu galotnes un pakaru gaisā pāri tvaikoņu virknēm; apsēstoties pie centrālparka dīķiem, debesskrāpji paceļu ainavu fonā kā mU-z i g u , pelēkzUu masas, kurn kristalla sien u saules staros illblnon uguņo. Un nakti, kad apgaismoto logu dzlrksteļojo-tels audums aizklāj visu izplatijumu, aina i r neticama un nomācēja — nekā tai Udzlga nav visā pasaulē. Nav izprotams, kāpēc amerikāņu mākslinieki Ņujorku neglezno. Vienīgā Ņujorku aUiava, ko esmu redzējis, atradās — B I g u pilsētu mōzejā, un to bija durlnājis krievu glezr notājs Latviju pavalstnieks Vlnogra-d o v s . . . Parīzei Ir sava nepuakāma burvība, Romai pieder Ueliska izbalējusi godība, BerUne prata aizraut ar nopietno, lletiS-ķo ņiprumu, bet v i s u tās bija „normā l u * * , aptveramu pilsētu, kurpretim Ņu Oskars^ Kal<Ms i Ko dara musu gara darbinieki Zviedrija Rakstnieks A. Dziļums, ap kura romā nu Tomas grāvraēl Vācijā Izcēluiās pla tes pārrunas, tagad Zviedrijā sfrādā papīrfabrikā, bet rakitnleka darbam nodo d u agrSs rīta stundās, turpinādams pa sākto romānu. Veronika Strēlerte kārto Jaunu dzeju krājumu un tulko Flobēra BovarI kundzi. Dzintars Sodums paSrelz tulko Stelnbeka darbu par Pelēm un c i l vēkiem. Viņi i r a r i Latvju vārda, Latvju Enciklopēdiju un grāmatu apgāda Par-nus burtlicis. A r i Jānis Grīns, kas kopi kāda laika aizgājis no darba Latvju Ziņu redakcijā, Ugad kārto savu stāstu krājumu. Artūrs Bērziņi raksta otru dafu ese^ Ju un monogrāfiju krājumam Pazīstamās sejas, un nobeidzis monogrāfiju par Jāni Jaunsudrabiņu. Mārtiņi ZIverts raksta Jaunu lugu, bet dienā aizņemts darbā Stokholmu stacijā. Itosigais Vāciju grāmatlzdevējs J . Abuēs Zviedrijā ieguvis savā Ipaiumā neUelu m|Jlņu ar daZlem hektāriem zemes un, pUdot Ugumu, spiests vispirms l«0 dienu nostrādāt mežā, pēc kam cer atjaunot apgāda darbu, izdodot Jauno A. Dziļuma romānu. Izdevējs P. Mantnleks nesen ciemojies Zviedrijā, kur nodibinājis sakarus ar dažiem zviedru grāmatu apgādiem un armijas Utograflsko institiltu. Viņi Beļģijā atjaunojis savu kartogrāfiju Institiltu un Izdevis franēu un flāmu valodās Ma- Bo puaules atiantu ie.dOS eksemplāros. Darbu turpinot. Mantinieks Uddls tirgū S k o l u atiantu beļģu skolām un tie iespiesti ari portugāļu valodā. Iespējams, ka tildi parādīsies ari zviedriski. Pēc Jaunsudrablņa Zaļās grāmatu Mantinieks kā nākoio izdos A. Bērziņa monografUn par Jāni Jaunsudrabiņu. Jorka-lr monstrs. Ti if ārkārtigaw vienīga. E u tās par b a i i ^ varām» k u U« k n i u cUviklem kāpt sev paliem uz galvu un triekties, ceļot savu virs s t ā ^ vai palos mākoņos? Neviens neiestāstīs a d u blēņas, ka vainīgs bijis gruntsgabalu dārgums. Tāpēc Jau Ir automobiļi, lai pabrauktos gabaliņu tālāk» Varbūt t u i r bijis sacensību gars, bet drisāk pat kāda Ipate apsēstība, izaicinājums, tieksme pārbaudīt cUvēka spēju. Jaunbagātnieka a l k u īstenot un pierādīt savu varu. Amerikāņi nemu nav tik praktiski un salti aplēsējl, kā Eiropā parasti domā, vēl biežāk viņi i r traki fantasti un ha-zardisti. Bet - praktiskie apsvērumi cU-vēku dzīvē aUaž nozimējuii nožēlojami maz. Materiālisma lalkmeu, k u patUban raustās agonijā, mēģUiāJa tos IzsludUifit par noteicējiem, bet velti — uz katra soļa un katru stundu mēs redzam, ka saprāts noder tikai lai „post factum** attaisnotu un kautclk izskaidrotu aigāml-bks, ko IzraisIJuiu cUvēku kaislības. Braucot pa nebeidzamajām, numuriem apdmētajām Ņujorku Ielām, uzmācu nesapratne, kas Uels ļaudīm suplesties tik milzīgā, neatrisināmā ēemurā — darot dzīvi tik apgrūtUiātu, neveseUgu un nervozu? Priekšpilsēta BrukUna viena pati ir lielāka par Parizl, prieklpilsēta Bronksa nebūs daudz mazāka, bet Kvinsa spēj mēroties ar palu Londonu. Ņujorkā ir vairāk itāļu nekā Romā, vairāk vādelu nekā Mlncfaenē un vairāk nēģeru nekā Jebkurā Āfriku pilsētā. Dažs nabaga eml grautiņi domā — d k Jauki, es tagad ap metlios Ņujorkā, kur Jau mīt daudzi mani draugi. Veltes cerības: lai apciemotu draugus, stundām Ugi Jākratās apakize-mes dzelzceļā, vai autobusos; ridzlnleks daudz ātrāk varēja sunlegt draugu S i gulda, Uekā ņujorkietls ņujorkieti. Vasarā Ņujorka Ir bezdievīgi karste — a atrodas vienā paralēlē ar Romu, bez tam —^ tā atrodas pie Atiantika un Eirop u centrālapkures — Golfa straumes, kas nemltigl veļ pār debesskrāpjiem nebel dzamas sutiga gaisa strāvu. Milzīgās, ne izmērojamās krāimatu nokalst kā pirts akmeni, dziļām aizām līdzīgās ielu iķlr-b u piepildās kodīgiem benzīna tvaikiem Ja kautkur aug kāds kociņi, tad t u noU els pelēku putekļu miltu nobērts; Ja uz-pūS vējiņi, ted tes U e k u nāk Itkā no krāsns speltes; gaiss svelmē tric un vibrē, augiup paveroties, liekas nami grīļoju un ļogās. — Kungs, apžēlojies par tiem kam vasaru Jāpaliek Ņujorkā! Ko lai Iesāk nabaga cilvēks, kas kreklu no biksēm izrāvis, lekalsuiās acis piemiedzis, klimst pa papīros un citās drazās ēaukstoiajām ielām? ~ Vienīgi — viņi vai Ieskriet kādā preču namā, kinoteātri va bārā, kuros gaisu māksUgl atvēsina. Be vidēja ņujorkleia maks pa Utlkam pa plāns. Dažs domā — neku, pacietisles, kamē Visu pēcpusdienu Marģera Ulvfins nogulēja, lielos kaulus ērH gultā iegrozījis. ViņS ncoēllia ne 4aunagfi,^ ne izejamā laJkS itaigfit Domas metinājās viena aiz otras un virzi-ās prom uz Piebalgu, dzimto malu. Pirms četriem gadiem viņa priekšā atvērās šis dziecStavas durvis. No sākta gala viņš brauca uz Piebalgu catru pavasari un rudeni atgriezās; šl vasara pagāja spēkojoties ar drudzi Palika neredzēts Inesis, Tau-ņēma no trauka termometri un spieda Ulvāna saujā. „Tā. No 8 paša brīža ne soli nespersit no gui« tas ārā bez manas ziņas. Ja ne« klausīsit ar labu, ņemšu pailgā di. rektora bardzību." Māsas draudi pieplacināja invin^ plecus ciešāk palagam. Bet karsta vēlēšanās pabēra zem muguras og. Ies. „MāsiņM" viņš neapvaldīti iesan* cās," atļaujiet celties tikai šo vāka. ru. Sākot ar rītdienu gulēšu kā be; dzīvības nogāzies koks." Māsa aizgāja līdz durvīm. Bo^, turi satvērusi, viņa pagriezās pakal: „So dziesmu nedzirdu pirn» Liels vīrs, bet mētājas ar tuk. šiem puikas solījumiem. Ar laba Ulvāns strauji pagriezās pret sie< nu. Ar dažiem vārdiem mSsa satrieca viņa nodomus. Jau va'.:ar« dien viņš pieaudzināja stundām spārnus šo vakaru gaidīdams. Masa tos atrāva kā ļauns bērns nevatlgam vaguliņam un pašu iemeta gultk Kas viņai, ka Izolācijas kambarUt galdtja Jaunās pacientes un šveicara būdā Svekrs. Māsa vēl viņu nosau* ca par puiku. Blēņas! Tikai pui« kas sēja pie gultas ar varu. Ulvāna asinīs Ielija jauna uguns. 2lgU viņi pārmeta kājas pār gultas malu. Soļi atdūrās pie skapja. Vadžos karājās strīpotais < virskrekls, kakla saitei, adītā vest», pelēkie svārki ar krOša kabatā ielocītu lakatiņu, bet bikšu trūka. Pi^etim rēgojās tikai tukšais koks. Rokas izvandīja visu skapi, un tukšas noš}uka gar sāniem. Acu sapelnīs naudu un varēs nopirkt auto ted būsi pats savs kungs, un kad patīk sies, varēs izbraukt zaļumos. Daudzās Uel-rlju pelēkās Istabas un māsas dētais valgs. Dziedēšanās neveicās, kaut viņam netrūka spēka ne mlegal, ne garam. Par visu vairāk gribējās dzīvot, nejautājot, kas notiks rītu un parit. Di«ias sadalījumā Izejamais laiks mijās ar klusajām stundām. Dienām līdzi nāca vakari. Vakari dzledētavas dzīvē bija labākā daļa. Marģers Ulvāns tos prata Izmantot veiksmīgāk kā d t l . Izmaldījušās pa Izbristiem dūksnājlem domus spēji atcnlezās atpakaļ. Viņš nevarēja vairs novaldīt augumu gultā. Priekšā stāvēja lielais gājiens: gājiens uz izolādjas kambaritl. Jaunatbraucē-jas Udu Alzderdzi un otru, kuras vārdu viņš nezināja, vēl neviens nebija apdemojls. d t l vīrieši Izolācijas Istabās Iespēra kājas reti. Ienāca māsa, un viņš palika gultā. „Nu, palaidni Paskatīsimies, vai nevajadzēs apguldīt uz Ilgāku laiku," māsa smējās, smilšu pulkstenīti saujā ripinādama. „Kādēl, māsiņ'?" ,J?ats zināt bez*>rasHanas.** „Pilnīgs noslēpums." „Rītu ārsts pateiks. Pulss atkal ļ pridcšfi, kā ātri purinātā sietā, lēks* Joņo. Temperatūru neesi mērījis, kāļja sarkani un zaļi zirņi parasti." Gaiņādams tos prom, viņš aizvil* ,J^ēc svētkiem gulēšu cītīgāk kā I kās līdz gultai un nikni nospieda Dziesminieks. Vasarā Tauriju gaiss svana pogu. Tūdaļ lesteidzāa kopē# pieveiks slimību galīgi" ja Līna. Ulvāna izskats viņu sa-msa noskatījās gulētājā bez līdz- ^^^^ ?^^^ Jutības. Lielā vīra viS neW .^TJl"^' ^ Nu vairs nē. ^'kārtas drēbes. Tikai pierē dega dzU Tiur ^i.^lSl^'^^lV^l^ S^^ffr^j;"!!t^ t""^ I vvaaast ^da-oc ipdsa iceētl a kmraūntīass , lerbiliskēsjeusšro Uballs, i Angļu balets pirmā vietā Balebijelsterļs; A v Ko?lpysķis pa Rietumeiropu. īpaši Londonā un Parīzē Iegūtās atziņas mākslinieki cer izmantot darbā Stokholmas Karaliskajā operā. A. Kozlovskis Londonas Sadlera Velsā trupu vērtē kā pašreiz izcUāko baleta ansambli E i ropā. Tas seko vecām pārbaudītām tradīcijām un ari baletskola Iekārtota pēc kādreizējās Krievijas ķeizariskās skolas parauga. Tur audzēkņiem māca ne tikai dejot, bet sniedz arī daudzus vidusskolas kursa priekšmetus. Par Anglijas latviešu kultūras dzīves smadzenēm un dvēseli baletmeistars atzīst komponistu Albertu Jērumu. Par Parīzes b?ileta mākslu A. Kozlovskis domā, ka tā nesasniedz Londonas līmeni. Tā pārāk pakļauta eksperimentiem, kas īpaši sakāms par Llfāra inscenējumiem, bet operas baletam trūkst tradīciju. Arī Parīzes baleta skolas nevar līdzināties Londonas skolām. Parīzes šedevrs pašreiz ir Rolāna PetI balets Karmena un blakus tam l i - fāra Ikars — balets bez mūzikas. Apbrinu pelna Preobraženska, kas par spīti saviem 88 gadiem vēl joprojām dejo līdzi savām audzēknēm. Viņas zināšanas atsver visu to, ko var dot pārējās baleta skolas kopā. Heroiskais reallsins — jauns boļševiku mākslas virziens „Reāllsms, kas lietas rāda tā, kā tās patiesi Ir, nav reālisms, bet naturālisms, kas savukārt nav nekas dts kā dekadentās rietumu buržuāzijas Izteiksmes forma," — ar šādu „mākslas Izpratni", kā ziņo AP, ungāru māksliniekus pārstdgusl turienes komunistu partija. Ieteicot strādāt „heroiskā reālisma" garā, kur priekšzīme esot Padomju savienība. „Heroiskais reālisms,, rādot lietas nevis tā, kā tās ir, bet — kā tām Jābūt „Māksliniekiem, kuriem jaunajā virzienā vēl nebūtu ideju, KP nāk talkā ar padomiem, ieteicot gleznot vai zīmēt šādus sižetus: ,3o-bežu patruļa apdetina spiegu"; „IekS-lietu ministrs noklausās polidjas kori, kas dzied krievu dziesmas"; „Tiesnesi8 piespriež sodu tautas nodevējam"; „Mitlass Rakoši, ungāru komunistu šefs, nogaršo jauno maizi"; „SaimniecIbas ministrs Geroe ungāru strā'dnieku vārdā pateicas Staļinam." Tā kā pēc augšējās definīcijas heroiskais reālisms lietas rāda, kā tām jābūt (un nevis — kā tās ir), tad rodas jautājums, ko tad robežu patruļa, iekšlietu ministrs, tiesnesis un ungāru strādnieks dara īstenībā? na, kamēr Izēdās cauri satiksmes putras kalniem. Nevisai sen tikusi sarikote sa «Bikses?" nesapratusi Līna p§> iuiini«ia. t^evisai sen UKUSI sanKota s a - f i r » \ m i »• 14«„4.84«» cikste, lai noskaidrotu, kas ātrāk veiks K S MASkaVa SailCr*"«^ u . i t rrn «I^T, I debesksmk rāgpajireom celīļdaz gcaebnatlruā lanjaom v opiairskatmr i t e * ^ " i v i u a i i i i v a ouu\, ^ā, bikses! Tā« man tikko iz. — teksometrs, privāts braucējs, vai kājnieks. Pirmais, pēc pusotras stundu atbraucis profesionālais iofers, pēĢ pusml- - , . , , , ^ nfltes sekojli^ kājblek^, t » t priVātels brau-1| 1 Rldzinleklen»^. ta Rigā atskan zagtas no skapja. * Istabā citi nav bijuši kā jūs un māsa." JB9 ta6u staigāju brunčos. Pati ijāt, k t ielKjriiula un aizgāju LATVIEŠU KORA IZCILI PANĀKUMI ASV Jūlija beigās ASV Kllvlendē notika baptistu 8. pasaules kongress. Dalībnieku skaits - 45.090 - tālu pārsniedza visus iepriekšējos pasaules kongresus, k u sanāk pa S gadiem. Prezidents Trūmens, pats būdams Vallngtonu pirmās baptistu draudzes loceklis, bija atsūtijto vēstiju-mu, kurā uzsver morālo un gara spēku iziķirigo svaru paireizējā pasaules situācijā. Delegāti, pārstevot 40 mUJonus ak-tivos un pasīvos baptistu draudžu locekļus, bija ieraduiies no v i su pasaules, izņemot zemes aiz dzelzs prieklkara. Jau atklāšanu dienā, kad notika teutu parāde, latvieiu grupa izpelnījās ievēribu. Kongresa muzikālās programmas sniegšanai bija izvēlēti tikai labākie ASV baptismu kori un soUsti, un ari latvieiu pār-savjlem bUa Izdevies panākt sava kora piedalīšanos. MUdgais dalībnieku skaits ar vlsUelāko Interesi klausījās nacionālos tērpos ģērbtejā kori, k u «nācis no bēdām** — kā bija teikts programmā — un GRĀMATNIECĪBA Redakcijai plesūtits mēneSrakste Kris-tigs draugs, k u iznāk Brazīlijā, ?. numurs līdz ar pieUkumu Dieva prāts un cilvēcīgie maldi mūsu IzceļoSanā no Latv i j u . Anglijā iznācis Trimdu ekonomiste L numurs rotetora technlkā ar prof. E. Hunsdorfa, agr. P. C i m a l u u c rakstiem, kā ari Vācijas, A n g l i j u un ASV saimnieciskās ddves apcerēm, rakstiem par pa-ustamicm latvieiu saimnieciskiem darbl- Bleklam o a Uterfiio ptelUnitiiii, pārstāvēja mocekļu pulkus āli dzelzs priekškara, Latvieiu baptistu DP bija rūpīgi iestudējusi Jurjāna kantāti Tēvijai, V. BaStlka Skaidram būt un K. Līdaka a4. Jōnlja upuris) Svēts. Kori bija 70 balsu un tos vadīja Dr. E. BaStiks. Solo dziedājumus IzpUdlJa brIvmāksUnlece Irma Kolberga- Ozola, klavieru pavadījumus — Fanija Stūrmane. Latvieiu korim bija Jādzied ari kongresa lielākajā dievkalpojumā, a dziesmu uzņēma skaņu platēs, noraidīja pa radio un bija Jāuzstāju televīzijas raidījumā. Kongresa beigu vārdā s e v l i ^ uzsvēra, ka latvieiu kora uzstāSanās bijis liels notikums, k u licis dalībniekiem iedegties no Jauna svētajai cīņai pret vajāšanām un apspiešanu un ari palīdzības darbam DP labā. LatvleSu baptistu prezidents māc. R. Vītols nodeva latvieSu sveicienus atklāSanas dienā, māc. P. OdlņS un G. Lamberts ru nāja kongresa dievkalpojumos. Māc. A. Klaupiks attēloja kongresam apstekļus Padomju Latvijā un vajadzību DP nometnēs. Klnga kolledžu mācības spēks K. Lejasmeijers kongresa im mācītāju sēdē runāja par apsakļlem komunisma Jūgā un nepieciešamību sadarbībā ar citiem kristiešiem IzpUdlt augsto sūtību cīņā pret sātenlsko varu, k u iekaro pasauli. Kongresa dalībnieki Uģos aplausos apUeclnāJa savu plekriSanu. Tādējādi no latvieiu trimdiniekiem Sal plaSajā forumā, k u pārstāvēja vienu no visaktivā-kām pasaules baznīcām, virpuļoja dzirkstis, kas iededrināja tūkstoSlem siržu Jaunai akUviatel. Prese par to vēstija Amerikai un daudz citām zemēm. \ Kārlis Le|asm@l|@f@ S n V d l i ^ f S 5 n S f ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^^^^ Vippers, krievu vē- Ur tukšām rokim." nņtlMiai paģībis no pārpūlēšanās. lUtvle- {Uu-nļato ka<i rakštīla « « oar^ iat^i - i .^.'^ • / . . ^. « M ir ļoti kāri uz maSinām, bet Ņujorkā. I *^a8 raKsnja an par wx-ļ pasauciet misu." kur tie pelna ātrāk un vairāk nekā Jeb- viešu vēstures jautājumiem un 1941. ļ ^ „ _ . ^ kur citur Savienotajās valstis, masinu i r | gadā devās krieviem līdzi UZ Pa-1 »iMfisa ar Dr. Barviku Iet vakara **Ņuj5?ki'^iste^^^^ parastiPi^^^j^ ^ ^«^^ publicējis grāmatu vM^^s^ Bet ko vj)a darīs ar jūsu lieTptJos Ltute Vāt^^^^^^^^ Jāni Briesmīgo. Ofldālā boļSe- b&sēm? Būs paņēmuši kfid^^^^^^ kal pakāpeniski pāriet tirūcigākos un bei- vlku mākslas pasaule šo darbu ga-P^^^l: Svekrs vai Dziesminieks, ue* *!SL" u*"t*'?^ K^^?!' /»evē par ņēmusi ar Izcilu atzinība Un kā segas. Māsa lika pieskatīt, ci^i bhikām. Viens solis no spožajām,re- pīt: Jānis Briesmīgais, saka Vippers,! ,NevarīW drebēdams Ulvāns at- teS'SjnS*^^^^ īstenais priekštecis, ta- «««^S»!*^- ,Ji^a sasedza un STaStil?^Vb'^^^^ ViņS novērtējis par zemu b W U^^ŗ^V^^^^^ ^ . dito īres kazarmju vidū, k u Ņujirkā no- smas, )m tam draudēja, un viņa iz- P^^\ H^, J . Si^^^^fS!'^'^^^^^^ Ji* 17**'*^^^^ tīrīšanas akcijām triikayi«*JH^*^^,*®^^^* spēku Ulvāna f ^ H J ® * " ^ ! p w a " » « - Slavenās Ko- ^iJ' ^ vlsDusītfuma. Ka Šta- locekļos. Bikses šovakar bija jalz-lumbUu universitātes greznie, modernie P ^ ^ ™ » un vispusiguma. La^i V.^^^ „ ^ p,,^- naslielcanes VinI nami, sporta laukumi, piaas avēnijas iz- ļlns bijis labs skolnieks, to redz v i - | ^ " l Kaut no eiies pasueKsnes. viņs beidzu pie kola parka terases ar lielisku sa pasaule — vlnš savu priekšgfi-l'^^ ^ Svekra Skapi Bet eņal - Ņujorkas 4s^« daudzkārt nSrsDgi Lai št na. kaimiņa bikses viņam nederēja. A t - centrālajai dalal; bet daži pakāpieni le- }• 1 T ! ^ ^ - £ , « J J ^ l i k a vienTi?! DTleJminieks Tā ca-jup, un Jūs iegrimstatinēģeru kvartāla tiesība labi turētos galvfia ari tiem vienīgi pziesmmieKs. 1^ ga Hārīēmu melnajā, sņadigajā drūzmā. latviešiem, kas vēl nav nomaitāti K^^» ^P*^ ^ ^iņam, alzsnieoza 01- ttTiwS nulēte D^^^^^^^ pa laikam apdemo Padomijas V ļ , ? ® ^ H""*. ^^^^H ? i e i y ' M ^ starp citu Sile tur viesojies P^lSfHv..?^^^"^:! lita mēteli, UI-kiājīgi, pat džentlmeniski, Jo bieži gau- Ļeningradas Puškina teātris ar l u g u r ^ *^®"^^ja gaiteni Ugunis miŗ-mljl ģērbusies, sevlSķi Jaunās, mundrās Neaizmirstamais Ifllfl sada ktiraftU^ja tukšajās ejās. Slimnieki vel nēģerietes, k u brinumaini prot ar rožal- J^eaiamrsiamais gaus, KUŗas ii^kHtiiiSl Hafi^ SauraiŠ niem, gaiSzaļiem pasteļtoņiem Izcelt savu centrālā persona Ir Staļins. Krem- , J , T x. ^ u m . ziiineino vai Šokolādes ādas krāsu, - ne- ļa mākslas Ideoloģija turpina arvien P^®^"^"^^®*^*^^^'^!^ s\mx^ gap» vienam nav nekā ko iebilst pret melna-1 dziļāk iezīsties arī latvieUu atitnni ielāpu pār grāmatu, kuŗtt Jlem^^^^^^^^^^ 13 „ kļūst Jau a pasavādi ap dūlu: Jūs ejat Saules lēkts jau dzirdami veco krie- P^M*^, ? ^ ® ^ * ^ ^ ^}^^^ un ejat pa io Hāriēmu, nesastepdami ne vu revolucionāru dziesmu motīvi — svešiniekā. Kaimiņš viņu apciemoja ^ a V » J?rj Smelo' t ™ ? n ^ T e n S V ^^^Sf,;^* ^ neviens ņujorkletis H ā r ^ m T n e a p S ^ UC, bet pati pirmā ārija Ir ar - f ^ ^ V ' P^^Jdusu'na briža rinu*cS%n?'2«^^^^^^^^^ „2andarml daudzusP^'l^i^ ^ ^ « ^ ^ ^vfins a t ^ k a ' S ' ^ ^ ' S l k M S ^ ^ ^ ^ ^ ^^^^^ arestēja". Tēlotāju « f f °^al^ esot«ezganbhtiSS!7a1ial^^^^^^^^^^^ Ir Viļumanis, Frīnbergs, Vera F M ^ * ^ l^'^l!īl!'^,.^^^^?^il «!^i^.®'«l^"****''^"*^^"«^*«^*"^^^^ Ludiņa, Daškovs, Herb. , » , ^ piemeklēja kļūme," viņi ™f a' f%%SS" 0^<>1^S bet diriģents ir A . Ja^ons ^^^s. ^ ņļem s ^ ^ e n o t e T M ^ vada Vasiļjevs, deko-L^^Nu. nu!" Dziesminieks noskafi^ »*"P^^^^ A. Pallņš, kormeisters H . T*^^ «^vu visgarām, bet nekāda! SS«SS2'*'^^ ^5f* nēģeru Mednis koncerhndstars R V M i a M vainas neredzēja, pašapziņu, saradies daudz melno bagāt- u 1 * Koncenmeisiars K. vanags, 011,-^. nnonlnm TTn t i k a i oaitš-nleku; pielietojamā mūzikā nēģeru stils baletmeistare R Birznier^e. I . «tOiKses pagalam, un tucai p»ē« ir noteicējs, daudzās sporte nozarēs melnie baltos pavisam Izkonkurējusi. Rāsu preteSķIba slēpj sevi grūtes problēmas, kas reiz būs JālzSķlr Hdz galam vai no-robežoties, vai pilnīgi saplūst. Bet amerikāņu dabā Ir izvairīties no nepatīkamām problēmām cik Ugl vien iespējams, kaut ari vilcināšanās darītu lietu ļaunāku. Gluži tāpat viņi vilcinās ari ar komunistu Jautājumu. — (Turpinājums sekos) JAUNS LATVIEŠU DOKTORS PSICHOLOĢIJA Mlnsteres unlversiates filozofiju fakultāte Jūlijā promovējusi Dr. phU. Pēteri NorviU. Jaunais doktors studējis Latvijā filozofiju un baltu filoloģiju, bet trimdā Vācijā pievērsies pslcholoģljal un slāvu filoloģijai. Pie savu disertāciju Zur Phānomenologle der Aufmerksam-keit P. Norvilis strādājis vairākus gadus vācu prof. W. Mecgera vadībā, k u i r vicM no redzamākiem tegadējās veidolu psiholoģiju pārstāvjiem. LatvleSu sabiedrība pazīst P. Norvlll kā Uterātu, kā Sabiedrisko lietu min. darbinieku un kā mēneSrakste «Aizsargs" redaktoru. Viņa brālis i r komponists Jānis NorvlUs. Trimdu laikā P. Norvilis bija skolotājs Grēvenes latv. ģimnāzijā un darbojās Preses biedrību angļu j o s lu kopā. Nelielajā latviešu psld^ologu saimē ar JforvUl ienāk rosīgs un ļoti nopietns "~ ' V. M. KULTŪRAS CHRONIKA „Iedod māsai lai sadiedz." ,;Nozagtas taču." «Nozagtas! Nevar būt?" „Jā, jā. Izmeklēju skapi un ^ Jušā nedēļā aizdevu otru kārtu pron uz garderobi, EJ nu sameklē Botvtt vakara stundā. Nu nav ko ^ W^ maukt" Saraustītais stāsts i e n^ Parizē operas studijas konservatorijas I Dziesminieka lūpās smieklus. zālē rikotejā koncertā dalībnieku vidū likt bez biksēm nebija joka lieta. IpaSl izdalījās mūsu teutietis tenors B. Ivanovs ar savu patīkamo tembru, tedi-nlsko gatevibu, labi nostādīto elpu un mākslinieciskajām dotlbāto. Dailes teātra aktieris Vlliberts Btāls Sidnejā strādā karavīru atpūtu namā, k u r i , . . - - -7- rūpējas par puķēm un uzpoi parku. Viņa istabu, nav. Sitads nevaru raai^ nodoms radīt Sidnejā latvieiu teātri Jau ne Svekrim, ne iet pie galda," tiktāl vainagojies panākumiem, ka pasā- vāns nasita U «itcTin rnSfoia «rfurl kūmam radīts kodols ar L i ju OaUlti, L i tu n ^ i L • augšu mēteļa stim. Zemgali, L i l i ju Dombrovsku, ngu Dukuri, Dziesminieks izlaida dažus sm»; Pēteri Šiliņu un Kārli Gulbergu. Nākotnē klu mutuļus un, ar olrkstu uz skSP no Melburnu uz Sidneju domā pārcelties tēmēdama tplra» ari Lūcija Kalniņa un Pēteris ElsiņI no jo ^ 1 ' ^ . . .^ i^^ratn. Bonegiiiu. .,Ja der, paņemiet šim vakaram. Melburnu latvieiu teātris Norskotes Dažreiz pazaudētas bikses pav^ pils nama zālē pirmo reiz ilnis dienās uz- ceļu UZ laimi Nesen lasilu oar de-vedls M. ZIverte viencēliena lugu Div- k a i n n iL«r.!!i: , ^TJ «««mL kauja, Lūciju Kalniņu režijā ar tēlotā- M F ^ T , ^ ^ ^ ^ ^ ® ^ Džakomo Kazanpva Jlem z. Bārdu, 8. Plakanu, V. Ozolu un Viņš Kaŗalaučos pazaudējis bikiCS A. Liepu. un ieradies JelcavS mēteli, zc® Anglijā Vestmlnsteres abtejā, kurā kro- kura fliannSSo tlf^L i ;T«! miPSfli: nē. laulā un apbedī BritānUu valdniekus, ^^^^ Slēpušās gandrīz kailas miesaa^^ noticis latvleSu koncerts ar dubultkvar^ ātrā laikā ticls pie mantas tete un Ks, Bīdiņu, L. Sepes un G. Trē- iekarojis augstāko dāmu sirdis. Bet XtāTS upe kļuvi, p u koktēl- ^ ^^^^ ««du simtenis. MOsU nieku un tagad studē ASV KUviendes uni- ^«mām ar kailiem stilbiem nevar versltātē, kur turpina ptpUdInitfes TIcIJā rādīties." Iemācītajā arodā» (Turpinājums sekol) gestdi^ 11 4> 2isn8 t at i !• 1900,1- ^ p o l l t i l ^^ no 9^ pieooi HOsuiBlļela dtim. 1904. g. Mūsu darba miris 1. g. Sli mūtfi Toemeistara Gr&mtU ar savu , viiķl pisūttnlta ptpIctJ labsi gilmatM mHotāji Cena: (brol. unii Sd, 14/-, U K Austi. B. tr. 90,-. UOr-» UO eks. grāmatu jumu un palrotigu p Uem vai apgidL Cena: (tikai ASV 9 9,71; K. f iM\ Pieprailat L A ' m<ņ{l UtUJM, tom. •b v«i dabiuuu ne B- T o m l i i ««tw Hņu par L«tvOu MU bagitt iuuitjētt C « n « : D M " . - u>nu LATVJU ļ PHOp J esi) uv, tt^J
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 12, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-08-12 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500812 |
Description
Title | 1950-08-12-06 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
L A T V I J A ļļtertdien, i m g. 13. augusti
Lasitāju balsis
I r » » H e p i a la
VĒSTULE IRMAI
GREBZDEI PĀR;30RA
Anšiavs EgUtis
Amerikas ies
Tik Ufi neesmu 4ums rakstījusi. Notikumi,
kas l a i laikft iķiU tik besjēdzigl
un chaotlskl, beidzot liekas dabOJuil savu
jegu, un tafad atskatoties, i r skaidri saredzama
to loģiskā secība. JOs patfstat
mfistt HVāczemnieku nervus**. VarbOt tās
visu laUcu Ir bijulas tikai priekinciantas.
ko rada kāda nejauii uztverta nopūta»
kāds negaisa libs^it debess maU, kāds
mājiens, ko no austrumu puses atnes vēJS.
Jūs esat pabeifusi savu romānu. A r lielu
ziņkāri ik reli^s izlasu Jauno turpinājumu,
loti uzmanīgi un |oti linam, un tāpat
aug t r i mans prieks par to. Es Jūs
apbrīnoju. Ir vajadzīgs Uels miers, liela
ticība un Uels spēks i a i varilanal. Vn Ir
vajadzīgs ari avots, no kā lo spēku smel
Ues. UU cik savādi tas bfltu, ito spēka
devējs reizē mOs uztura un IzsAc Tas i r
lasītājs, latvieiu lasītājs. Reiz saņēmu
kāda tautiete vēstuU no Uela aiuma. Un
tas, ko viņi pateica, par kādu manu tē
lojumu, lika nodrebēt sirdij: „ . . . Ja Jfls
neizturēsit un pārstāsit rakstīt, ticiet, ka
ari manas dienai iegrims tumsā.**
Velti i r kurnēt pret Ukteni. Tā laikam
Ir eietākā patiesība — Jo tu vairāk vari
panest. Jo smagāku nastu tev uzUek. Un
Ja a batu tikai viena vienīga dvēsele i a i
ļaužu Jōrā, kas salkstot pret tevi izstiept
rokas, kā tu drīksti to nepabaŗot? Ik reizes
dodams, rakstnieks ari ņem. Tā i r vis
tieiākā mijiedarbība. Tās It vismaigākās
un reisē vintiprākās saites, kas vieno
rakstnieku ar tautu, lai c ik neredzams
adm i i s sakars.
jrai esat tur, es te. Nevaru iedomāties,
ka ans bfltu varējusi uzrakstīt savu romānu,
ddvodama pilnīgi atSķirta no saviem
ļaudīm, no savas tautas. Ir tiesa —
daudz lialn darbu radulles, rakstniekam
esot gluii vianam trimdā, bet aiz viņa a l -
l a i stāvējusi viņa tauta un ideja par savu
tautu un zemi. Mums bleil pārmet, ka
mēs neesam pietiekami aktuāli, ka neesam
savas taitttu ^taurētāji**. Tas nav
pareiit Mēt Mam tie. Jo ne tauta atbalso
rakstnieku, bet rakstnieks atbalso tautu.
Viņa darba idejas un noskaņas katrā zinā
Ir tautai idejas un noskaņas, mazākais,
sInāmM tautu da|as. Citādi tas varbflt i r
ar mākslinieku, kas savas tautu atrauts^
dzīvo piUiIgi sveiā ideoloģiskā gaisotnē,
bet ari tad, Ja viņā dzīva un tira i r sen-ēu
asins balss, viņi ari uoeiēdams un
pārradīdams, virsis to uz s a v u U u tu
mērķi.
Vēlēdama Jums visu labu Jflsu Jaunajā
mājviea, gribu izteikt cerību, lai Jums
un pārējiem latvieiu rakstniekiem viņā
krastā, k u tagad uz laiku/ esat atraduil
mierīgu aizviju stipru un Jaunu nāciju
pajumti, drīzāk paiķirtos ceļi nostāties
nevērtīgi blakus tiem k u l t i i r u cēlējiem,
kas eināi par cUvikn brfvibu, patiesību
un taisnību. Tas nemiers un balles, kas
tagad pārņimuiu JBlropu, Jums v i l tālu.
To d i | neiilojlet mds, mums pietiek, ka
l i l o j am pali sevi.
Ņujorka Ir varena pOsita, ragaina, neticama,
skaista, un katrā siņi |oti gles-nieciska.
Kad tuvojamies Ņujorkai no
okeāna puses, debesskrāpju smaUes iznirst
no baltās dflmaku kā kalnu galotnes
un pakaru gaisā pāri tvaikoņu virknēm;
apsēstoties pie centrālparka dīķiem,
debesskrāpji paceļu ainavu fonā kā mU-z
i g u , pelēkzUu masas, kurn kristalla sien
u saules staros illblnon uguņo. Un
nakti, kad apgaismoto logu dzlrksteļojo-tels
audums aizklāj visu izplatijumu, aina
i r neticama un nomācēja — nekā tai
Udzlga nav visā pasaulē. Nav izprotams,
kāpēc amerikāņu mākslinieki Ņujorku
neglezno. Vienīgā Ņujorku aUiava, ko
esmu redzējis, atradās — B I g u pilsētu
mōzejā, un to bija durlnājis krievu glezr
notājs Latviju pavalstnieks Vlnogra-d
o v s . . .
Parīzei Ir sava nepuakāma burvība,
Romai pieder Ueliska izbalējusi godība,
BerUne prata aizraut ar nopietno, lletiS-ķo
ņiprumu, bet v i s u tās bija „normā
l u * * , aptveramu pilsētu, kurpretim Ņu
Oskars^ Kal |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-08-12-06