Bavarijas Latviesu vestnesis, August 12, 1950

              ielenc
Vārds ,Jielenkt" miUtārajā termi­noloģijā
{Mudstams Jau kopS neminā-miezņ
laikiem, un l ^ a d būtu tieSām
grūti konstatēt, kad tas radies. Ie­spējams,
ka jau alu cilvēki viens
otru ielenca, lai ar vālēm iedauzītu
pakauSus. Tagadējā politiskajā ter-nfiinoloģijā
radies jauns apzīmējums
„kapitāli8ti6kais ielenkums", kura
dēļ izliets tik daudz dlvēku asiņu, ka
tajās varētu nogrimt Kremlis ar v i ­siem
tcnrņiem un rubinu zvaigznēm.
Par kapitālistisko ielenkumu runāt
vienmēr mīlējusi Maskava ar savu
propagandistu un politbiroja locekļu
mutēm. Otra pasaules kara laikā šis
valodas mazliet apldusa ,bet tagad
tās atkal atsācis „visu tautu tēvs".
Pravdā un žurnālā Boļgevik 2. au­gustā
publicēta Josifa Visadonoviča
Staļina atbilde kādam biedram Chlo-povam.
Tajā teikts:
„Ievērojot kapitālistisko ielenku­mu,
kad sociālisms iet uz uzvaru t i ­kai
vienā valsti, bet citur valda ka­pitāls,
padomju tautai visiem spē­kiem
jāatbalsta vissavienības komū-1 pussalas austrumu piekrastē,
nistu partija, valdība un pretizlūko­šanas
iestādes, lai kapitālisms mūsi H^ « i » i io
nesagrautu." Padomju savienības po-1 nCiiri|S V 0116SS
Utikas uzmanīgu izsekotāju Staļina
Pūšanas filla gala pozīcija
LATVUAS L!Da»TBXDNIEKA KOBEIĀS KONFUKTA^^^ ^ 1 ^ ^
VtHTBJlJMS
Pasekojot Korejas kara norisei pa-1 Tagad pamasē dāk iioskaidroties
gājušās 6 nedēļās, redzam, ka atkāp-1 ari noslēpums par Ziemc^orejas ka-joties
amerikāņi kopā ar dienvidko-1 ŗ a s p ^ form^anu un sagatavošanu,
rejiešiem nonākuši pēdējā pozidjā, A m ^ ā ^ štābi uzzinājuši, ka ko-kuŗā
izšķirīgi jāaizstāvas, lai galīgi mūnisti saņēmuši kā kadrus 2 kore-nezaudētu
Pusanu. Skaitļos Ziemeļ- Jiešu-krievu pulkus no Kazadistanas.
korejas u:d)rukuma temps raksturo- Sie pulki savā laikā dnijās pie Stā­jas
šādi: 1. nedēļā līdz 2. Jūlijam d - ļingradas. Ieradušies ari Maotsetun-ņās
ap Seulu veikti 50 km; 2. nedēļā ga karavīri, kas ugunskristības sa-
75 km; 3. un 4. nedēļā caurmērā 50 ņēmuši Jau 1937. gadā cīņās pret Ja-km;
$. nedēļā Hdz 30. JūUjam aus- pāņiem. Sādi kadri devuši }6U soU-trumsektorā
Mokpo im Cinju virzie- du pamatu Ziemeļkorejas tautas ar^
nā 125 ķm, bet rietumu sektorā Po- mijai, kurai pēdējo slīpējumu piešķl-hongas
virzienā 25 km. Caurmērā ruši krievu virsnieki. Komunisti
diennakti komunisti nosoļojuši ap 15 puslokā no Cinju līdz Jongdokai sa-km,
kas nelldztiiiās labi manevrējošu I pulcējuši 15 divīzijas, ku^ām pretī
kājnieku spējām pirmā pasaules ka- ļ stāv 5 amerikāņu divīzijas un 42.
ŗā, nemaz nerunājot par medianizēto I dienvidkorejiešu viru.
vienību ātrumiem. 6. nedēļā līdz 5. ļ n i < AI t
augustam jauno amerikāņu spēku ie-L,^J Pit^f'^^'^ls iSf^t^*^
tekmē fronte nostabilizējās.^ uz- ^T^K^
labotu savas pozidjas un atspiestu f^^^
ziemeļkorejiešus tālāk no Pūšanas 1,^^^^ f^llzē^^^
ostas.*amerikāņi izdēja pretuzbru- P^*^^^
kūmus kā Ctoju vfcienā pussalas J^jf^^J .T 1 » ^ ^ » uzbrukumi da-dienvidos,
tā ari Jongdokas Wzienā f J^^^ ^ mainītās vie-
^ ' tas an tad, ja ziemeļniekiem i r no­doms
izsviest amerikāņus pavisam
lonjisitan^
iMpipiļ 9AZQS VĀRDOS
l i ImtiM art tie vācu ce|otijl. kas MiSZ
t4elbritiniju.. Bērniem atļauts apmi^
aoi marltu. ^
^ . Alfas poUeiJa treimen olnipēM kldB
• - • ^ j « , Imuilu, kb pimidlja RiatumberUiiM^
Tokio (E). Sešu ned^u laikā,Uistrttounapcieth^^^ inspektoi?^
konS Kx»«iā plosās cīņas, ceturidien na muižas d«|a atrodas britu, bet otri
kamas vēstis. Ģenerāļa Mekaltūra ^ j ^ ^ s Mentu». Ar Kanādas vaidSuvi!
plvenā niitiie siņo, ka an^tikāņuļņam paredzētas sirunaa par PiMdtUd
pretofensiva <^JS.,^t?!?^H*^ ™» ^ « i » W.
pinās. Divi uzbrukuma pņ tagad ap- U n ^ ^ , kongrcgācija nolēmusi i i 5S
vienojušies, ielencot lielākus komū- nit par svēto.
ari no nocietinātām kalnu pozici,|am, savienotajām valstīm nepieSS^
kur viņi pametuši tankus un smagosliiaiajai. Misija uzturēsies SlngapOrtrS.
novērojušas, ka zlemeļkoreji« M- dend Biedā pieņēma britu ministru ^
kuši evakuēt Cinju pilsētu. Frontes i l ^ u Belkeru, ko pavadīja tirdzniedbn
vidusdaļā draudīgā idtuādja T a i g u ļ ^ « ^ - ^ g a u sekreto un Ueibriti.
pilsētai tagad šķiet novteta. No gaimniedsko' i^iidsibii Formoial nāki.
vairākām priekštilta pozīcijām soe- majā budieu gadā, k u sākās 1. joujL
meļkorejieši atkal atkāpušies P«W S^ ? % , ^ J ! a i J ? ^ l ^ ^^
Naktongas upei Pašreiz notiek ^ i i ^ H j J f f l o ^ l S ' . ^ ^ ^ ^ ^
brukums ap 30 km no Taigu, kur AUtāples no aaata ASV atomenerģijai
zlemeļkorejieši bija pārcēluši «vus U ^ ^ M ^ j n e r f t d i r e ^^
«llvenos spēkus. Amerikāņu supfer- j ^ ^ ^
cietokšņi virs Bozanas ostas nometu- nam. Par jauno tenerāldUiktortt Iecelti
M 600 t bumbu iKarltons Sags.
81 ttUU l DUmOU. ^ ^^^^ HoBftaiiifi brldlM vISUi
— . • «». a « « j_i_j.».n.m A Ikuģus netuvoties Urnas salai, k u atrodas
ATRASTS UKLlUAIS METBOIA uetliii no Dlenvidķhias pletoai^; KoiRs
KRĀTERIS PASAULE MM, Musināms, kiHnanUtt pag. nedēļā
ārā no Korejas. Šādai akcijai nepie­ciešams
pamatīgs pārsvars kā cilvē-
«.UM« u«ucu„a« *«v,vu.aju o « m i a , . ,^; ,anV«nat?rtfil« z^J^S-Zi^mop^^
raksts nevar pārsteigt Teze par ka- IZStOiaS. ml dOrilU l ? ! * ' ? ^ ^ " » ^ ^ ^««S*"* vienu
pitālistisko ielenkumu dzinlēta Jau I ; V ' tā otru.
kopš trīsdesmitajiem gadient Tāpat |(f||it kf nif^m l a h i l ^^^^^^"^^ ^^^^^ pozīcijas
nav svarīgi, vai tāds biedrs Cholo- • i%\ .tiāvi^ loks no Jongdokas austrumu plekras-povs
maz eksistē, jo griiti ticēt, ka \ Ņijorka (E). - AP ziņo, ka priekš- ^ Masanal Cinju telpā ir pāri
terrorfi smokošais krievu cUvēks uz- L ē ^ amatu noUcls amerikāņu pro-P?'^??,^» P'^ļ^^ ««^^
drošinātos rakstīt pašam Staļinam, gresivās partijas līdzšinējais vadītājs i? divīzijas. Ja amer&āņi spēja ar 5
Bet kā visa padomju poHtika, tā ari Henrijs Volless. Viņš izstājies ari no ^ 7 . ^ 1 ^ ^ ^
šis apgalvojums duras acis sava va- partijas. Prezidenta ROzvelta laikāP^J^fļ?„^^^^«^^^ ^^^^^
ri^Jisjcuma d ^ . ; VoUess kādu laiku bija lauksalmnie-^^^^^^^^^^
Staļinam vajadzētu atcerēties sa- Libas ministrs, bet vēlāk kļuva par HL^'JPP^f ,P«^^^"? , šķēršļiem
runu ar angļu žurnālistu Aleksandru A S V viceprezidentu. Snerikāņu r?^^ Pfr^^^^PS^ kalniem, ūde-
Vebu, kas notika 1946. gadā. T o r e i z ^ I g s l v o ^ ^ ^ nodibināja 1948. S^®"*.^*^) ^ ^«ievlgs. lai aizstāvētos.
Vebs jautāja, vai Maskava t i e š ā m B f ^ g ^ ^ ^ no-baidās,
ka kapitālistiskās valstis to f e v ē l ē Š M i u T e S Ne- N^^^ patlabanējā Hetuš periodā,
ielenktu. Staļins burtiski atbUdēja: vienam nebija noslēpums, ka partija ^2 kādiem papildinājumiem var
iJSB ne(tomāju, ka Lielbritānija un giuipatizēja komunismam un to ne- cer^t UN virspavēlniecība? UN lo-
Savienotās valstis vēlētos ielenkt Pa- tieši atbalstīja. Šķelšanās sākās Ko- ^e^^ izteikuši gatavību dot Korejas
domju savienību." Kopš tā laika Uejtig konflikta laikā. Kad Drošības kar» vajadzībām šādus kontingentus",
daudz kas pārmainījies, daudziem padome aicināja sniegt militāru pa- Anglija vienu brigādi (ap 7000 viru),
komunistiem, noripojušas galvas; un ^(jjību dienvidkorejlešiem, Volless Austrālija 2500 viru, Jaunzēlande
daudz rilgtu atziņu vajadzēja pievie- paskaidroja, ka viņš nostājas aiz 5000, Turcija 1 pulku (ap 2500 viru),
hot saviem trūcīgajiem piedzīvoju- amerikāņu valdības lēmuma un p i ^ a t daudz Filipīnas, kas kopā iz-miem
ari lietumu valstīm. Kapitā- eventuāla kara gadījumā aizstāvēs taisītu apšaubāmas vērtības un grūti
litos nevienu neielenca un nevienam savu tēvzemi. Dažas dienas vēlāk vadāmas divi divīzijas. To kādam
nedraudēja. Toties Padomju savie- ļ A S V komunistu partijas orgāns Daily ļ laikam tomēr pietiktu,
nlba aprija vienu brivu valsti pēcļworker nosauca Vollesu par nodēvē-ļ Vienalga, kādam mērķim ari Zie-otras.
Latvijai, Lietuvai uņ Igauni- ju un deklarēja, ka amerikāņu strād- meļkorejas vadība sekotu, spēkoSa-
Jai sekoja Polija, Ungārija, Rumāni- Uieki esot ārkārtīgi vHuSies. Progre- nās ap Pusanu turpināsies. Un tā
Ja, Bulgārija, Albānija un C5echwlo^ Goldvinam prā^te abās pusēs zaiidējumusimat^
vakija— un vispCalil ari milzīgājļaidj^^gsētajāv^^^ pask^dro^ kal.zaudējunnut^ vPar ^Tto^ne^ei»,
Ķtoa* ' jļjst, ka, izrājoties no partijas, viņljpr^iitams, t i « ^ ^ 1o karš pŽliiik
Ja Jau Staļins 1946. gadā neticēja varēs labāk kalpot miera lietai. Ari karš. Jautājums i r tikai tas, kurai
kapitālistiskajam ielenkumam, kādas preses pārstāvjiem Volless izsacījās, pusei pašreizējā momentā šie zaudē-gan
tiesības viņam būtu par to runāt ka tuvākajai nākotnei viņiem nav Jumi sāpīgāki Atbilde ir vienkārša—
tagad, kad komunisti sākuši Jaunu nekādu politisku plānu, tūdaļ gan tās patlaban ir nesagatavotās Apvie-agresiju
Korejā. Pietiek tikai pamest piebilzdams, ka viņš labprāt kaut ko notās nācijas. Pusana tāpēc var kļūt
ads uz karti, lai saprastu, ka pa-ļdaritu miera labā. , par maisu ar cauru .galu. Būtu trā-saull
ielenc nevis kapitālisms, bet Igiski, Ja Mekartūram nāktos atgriez-gan
komunisms. Vai tiešām KremUs MKTISKA SPIEGOŠANAS I*AVAļties pie Kutopatkina metodēm - ik
domā, ka Padomju savienība ap-ļ STOKHOLMĀ stundu pa ēdamkarotei. Tas laikam
draud JiteUtu valstis? ProSi vien ari gt^j^ioima (w) - Pim» kada laiica n " ^ ' ^ ^^^^^^^ Pūšanas tilta gala
ptS Staļins tam netic. Ar savu at- Uviedni drošības policija atklāja nelegālu I pozīciju turpinās aizstāvēt.
flJ.i'l^vJf^Jj."!!!!^^! Nikolaja atrastais koks aug div-no
Hudsonai W«s Uuruma. U d l kaaa.I. ».T»«M dtu Uetas. lā.
dieSu Einatnla
SSa^^mit^Stj^lilIi^kM^ tttattau koks aug oiv-
«?^«SJI^5ffinSf Si^nSTkAteri^ 1 ^ tUlt ātri kā paraittii un dod Catnali
2l?? ^mmo^S^Si ^«^iSfi^T m^n^n^^S^wSSS^* kP«*^ M^»' «^a»J tcionā»rPl«rnt« <uHn« PMidrmānlkec^iBukasJ ileOm.
iSŽSiA'^*.;^"^,*?»! nstu apvienību plrtekfaēdli
i:;;J?^iR'^^-JS«? «Sekojot UeU tWtāJa Padomju tttie. to ^^SSSiSi tiSSS«*?.^ panuigam- 8ED polUbiroJi nolSmii
Sri^^JSS^i^ifl*^ <^ri&tum pēc kriavtt ISSl. J ^ i f l r f J J ^ ^ 2^*^ pamV Lrt i:rtmtt<aātu itrādn^etn.
wi* ,*! * iSr^ pUts eiers a r l ^ ^ „ viTvācu damokn^
pēdu biezu ledus, kārtu. I^STJ^O^^ mSuT
tt fM« Brietttfa JubUeJfi 10. aoiuitfl
nofvlnlja Ķelnes archiblikapt kardmiUi
Jaiefs Prlngs.
m taatu poUelfti pēdSjās 14 dlaaāi at­kal
izbēgull no padomju Joslai ua te.
ģittriJuiiet neenes nometni.
m km gari antoce]!, k u savieno B<W
grādi un Zagrcbu, ionedēļ atklāti Jugo*
bjildt biedram Cbolopovam viņš tikai dokumentu nobedzināSanu un fotogralā-
Ueku reiri aplfednājies, ka litoskava ^^^^ «vicdru ārzemnieku ķomi8ijfi,Do.
Balkānus, Pomu un Cedioslovakiju fai^^
jau uzskata par ,,brāligām padomju llm gadījumam nav sakara ar aizmirsto
repi&likām". Tā kā bez zemes pa- Joitumentu kuti iromis^^^ le^ekSējag
saules telpā p a s l ^ ari vēl dtes pla- S^Sl'fe^žU^ W
nētas, Kremlis tikpat labi varētu ru-ļju loceku o. Edksonu un fotogrāfu L
nāt par marsiešu ielenkumu. iNordģrenu, notiesāja uz 4Vt resp. i gadu
ma pavisam citā virzienā. Diktatūrai pvēlēja Hdz turpmākam no cietuma at-^
mjāuOtuzfirif lgāt^sa ubotaa^ ilm«ēssO ŽnnIgooā kK aarŗsaap. r^i eLgl uAamii aaāti twāiulsan-- lorAivpos^ī dzēsUlelpse nieorsē ddnoiksu bmijean tauics innāojfiost ofogrtoa--
ļaotu pārmērīgo darba slodzi, slikto fgt, bet pēdējais turējis ierēdni aizdomās
uzturu, nehigiēniskos dzīves apstāk- Psr sadarbību ar padomju aģentiem. Tā­lus,
apcietināšanas, spīdzināšanas un |" komisiju ierēdnis pukaidrojis, ka do^
1 i r ^ ! ^ J ^ *"* kumentt domāti «sabiedrotām nācijām",
izsūtīšanas, Kremlis izgudroja pasa- lal abus baltieSus atklātu ka krievu aģen-
Ciņu par kapitālistisko ielenkumu, |t«s un savu tauttcSu nodevējus. Uctu par
ko pēc vajadzības var pastiept garāk 1^*""^ caurskatis rudeni,
vai īsāk, tāpat kā gumiju. Si pasaci­ņa,
labi noder ari Padonju savienī­bas
aģentiem, komunistiem vm viņu
Hdzskrējējiem citās zemēs.
Jādomā, ka Staļina atbildi turpre­tim
ļoti labi saprata padomju "cil­vēks.
iViņS saprata, ka >„visu spēku
veltifianu pretizlūkošanai" nozīmē
vēl' nepieredzētu izspiegoSanu un
MDV tiesību tālāku paplašināšanu,
lai gan grūti iedomāties, kā vēl
trAktu šim visvarenajam padomju
iestā^Jumam. Iespējams , ka vie­na
daļa krievu tautas tiešām domā,
ka briesmīgie kapitālisti to tikai gsd-
4a, lai uzbruktu miermīlīgajai Pa­domju
savienībai un sagrautu tur
striidnieku paradīzi Bet tie sarkan­armieši,
kas otra pasaules kara laikā
pāraoļoja Eiropu, paši savām acīm
pārliecinājās par šejienes drives ap­stākļiem.
>nņus būs grūti pārlieci­nāt
ari Kremļa propagandas taurēm.
Pretēji trisdesmitajiem gadiem ka­pitālistisko
ielenkumu tagad daudz
labāk saprot ari tās valstis, kam šis
pagodinājums adresēts. Senās Romas
senātā Katons kādreiz nobeidza kat­ru
9avu runu ar teicienu: „Ceterum
censeo Carthaginem esse delendam."
(Es tomēr domāju, ka Kartaga jāiz­nicina).
So vēsturisko teikumu var
viegli pārfrāzēt un piemērot mūsu
laikiem, Kartagas vietā liekot kādas
dtes pilsētas vārdu. Jo iekām tā ne-
\m iznldnite, pasaulē miera nebūs.
Dienvidkorejas akcija savu galve­no
lomu Apvienoto nfidju labā ir
nospēlējusi, apvienojot tās politiski
un militāri. Nākošais uzdevums ir
sakopot visus spēkus Korejas repub­likas
suverenitātes atjaunošanai.
Naivi būtu domāt, ka suverenitāte
būtu nodrošināto. Ja Ziemeļkorejas
komunistus aiztriektu pāri 38. platu­ma
grādam: Nokārtojums būs tika
ted galīgs, kad novērsis sarkanā imr
periālisma dinamiskos cēloņus toi
vietā, kur tie sakopoti un no kurie­nes
izraisās. Tādam mērķim vaja­dzīgs
milzum daudz spēku, kuru šo­dien
Apvienoto nāciju ricibā vēl nav
bet var ar laiku rasties.
PllD. R. Kociņi
60.000 ];:iniesu
komunistu . . .
(Turplnfijums no 1. Ipp.)
StāM Jau ilgāku laiku darbojas ļ ^ i ^ A i i t ō o ^ ^ b ^ ^
speciālists tibetiesu parašās un re-^lto Mmentm jau ģaiigi īsstrsdits, — sino
liģijā. Ķiniešu kiHnŪnistiem s t i n g i M a U . Nopietnai sadursmes gadiJv
pavēlēt? izturēties toleranti pret mū- ««^^
Sem im iedzivotiijiem. K ^ iā- f
jienu uz Tibetu sagatavojuši šri ne- postīt visa i^oadonu. - noradījis kidiit*
skaitāmi I»«>I»gōndi8ti, aoUdami ti-lg^^^
betieši^m vienlīdzību. Tibetā p^^
reiz valda 15 gadus vecais Dsdal La*|iiaiiku p6stu vai«iot nodaitt nieftdtamii
ma, kura rokās atrodas visa faktiskā aSnS^^iIlS illSSTAJ2v?*!S2f*^!f^ it
vanTviņš ir.ēetrpadsnUtata T i t ^ ^ t e
tas valdnieks, kas dzimis 1M5. g, 6.
Jūnijā kā ceturtais bērns kādā na<
ba«$igā zenmim^immmm
fl^g. vecais fW«m ISftili^^^^
laikā pret Tibetu izmantoja C a i ^ -
kaišeks un tagad to pašu dara ari
Maotsetungs. Vienīgais šķērslis, kas
kaut cik varētu aizkavēt komunistu
iekarošanas plānus, i r tibetas ārkār^
tigi sliktie ceļi, nepieejamie kalni,
aizas un gleēeri Ne velti šo zemi
n X,. . ROKAS NOST NO DIENVIDKOREJAS
un mūs atkal un atkal apdraudēs ko- « « « r i a * ^ t , « ^ t r . « « » t . ^ . » . —--iktiskaift tetenkuma: R. R »AagSijo kaŗltatflru J^rietojls awtr laikraksts Melbonne Herald. Acīm msniBaiS lPWnwmiB, ^ 1 ^lot^ aH Olajfi AustrSUlt masu Ukteņl k|ast arvien skatdrSkt •
sauc par Pasaules Jumtu. Tomēr
maz ticams, ka neaizsargātā valiits
varētu ilgi pretoties komunistiskai
ĶInaL
Otrs saspīlējuma punkts Tālajos
austrumos var kļūt Indoķīna, domā
Vašingtonā. Amerikāņu Ipecdīlais
sūtnis Džons Melbijs trešdien Sih-gapūrā
izteicās, ka Ķfnai koniūnisti
tikai gaida signālu no Kremļa, lai
sāktu iebrukumu Indc^Iiiā. Melbijs,
kas ASV izmeklēšanas komisijas
priekšgalā apceļojis l«los austru­mus,
tālāk izteicās, ka draudi Indo­ķīnai
i r ļoti reāli. Neesot nekādu
šaubu, ka Hočimina piekritēji saņem
materiālu palīdzību no ārpuses. * to-tervijas
beigās Melbijs piebilda: ^Es
esmu saņēmis autentisku'informā­ciju,
ka Ķīnas komūiiisti pašteiz iz­būvē
pierobežā stratēģiski svarigu
ceļu tiklu, ko varētu izmantot, ie-brūk6t
Indoķīnā."
Par komunistu pagrides aktivitāti
saņemta informācija ari no Indijas.
Agrākais partijas sdcretārs Džosl, ko
izslēdza jau 1948. gadā, paskaidrojis,
ka Indijas komunistu vadība slepe­ni
noorganizējusi ļoti plašu partizā­nu
kustība SIs kustības locdcļi iz­kaisīti
visās provincēs, lai. pienā­kot
īstajam bridim, varētu sākt sa­celšanos.
Džosl tālāk paskaidroja,
ka komunistu partijas vadība vēlai
kopēt ari Indijā p:ias revolūciju.
Vai nemieri šai kādreizējā „britu
impērijas pērlē" sāksies Jau tuvākā
nākotnē, to pagaidām nevar apgal**
vot Tomēr nav šaubu, ka Padom*
ju savienība izstrādājusi ļoti plaiu
programmu visu Tālo austrumu aav.
jetizēšanal Takā Āzijas taullL
valda naids pret balto rasi, poUlbi-rojam
nevajadzēs lielu pūļu, lai
skaņotu turienes iedzīvotājus komu­nistisko
ideju labā.
VACIBSI PIEDSVil MEKLOIAM
DARBU
^JS?*^ <«J)- - AP korespondents
pastāsta par amizantu gadījumu, ko iajis
dienas piedzīvojis Savienoto valstu aug­stais
komisārs VSciJi Meklojs. Braukdams
pa kādu šoseju, viņi apstfijias un uzņē­mis
savi automailni divus vicu kiūtoi-gijējus,
aizvezdams tos laipni kirti-Ue-
Uku kopīgi ceļa posmu. Pēc draudUgas
sarunas, kuras laiki vicieH sava veMa
virdu tmnēr nav uzUniJttši, vians no v i .
ņlem iskipdams taleli: , J a Jums gadi*
11.ilf strīdnieks siknil streika Rflni
— -a plļiētiUB^i, protastijot pret
^tS£?tS-^]_l
4eli m^ts. V i l nesan viņi bija Izteldii,
ka kiMTl koreji amerlkiņiem norimi „s«a-dētu
pasikiimu*^
R^nves palka mobiiisiclja pa laile
icpedg^lzdariu Holandē, lai pMtudlta,
ctķ i tH lesDiJamB mobillztt aes^edeit-mUŗVitnlbu
kara gadījumi.,
Skapis ar divām darvla iajii ditnis
fjpaaja notv^rrt valrikia bandītus, kai
bija ialauzulies k i d i amarikiņu juvalia-ŗā
veikali. iesliguSl Ipainleku skart un
pēc tua a k u l i savākt vērtslietasTvelka-la
īpašnieks izkļuva no skapja pa otrām
kurvim un, bandītiem dodoties prom, tos
nama ārousi sagaidīja Jau policija.
Rekorda laikā LamanSas kanāli pārpel-dijiifi
Sl g. V. amerikāniete Florence Cad-vika.
Peldējuma laika - U stundas un
81 min.
«voldl eletumi pieprasījis
kāda Pasavar veUmtaleks. kura ifdsilni.
Jie lūgumi vicu dzSvokltt pirvaidei ar­vien
noraidīti. Cietuma vadība atbildiju-
?• kJPffkrit»M d » lOgums nosūtītsRle-ttunvidjas
«ilvenafam prokuroram.
V i m j n l l ^ apmeklltija Udz Um Jtu
reģlstrētt vicu dir^oplbas izsadē Stut-gmrts.'
ASV ImigrtcUas Ukuma grozijnmt Jtu
P*«9ē«ļ».^«ts un pailaik apspriel tn-tas
vietnieku nams. Grozījums paredz, Itt
hirpmik ASV ieceļot varēs aizliegt srt
iŗzcmju diplomētiem, tādi kārtā radikāli
nodrMlnoties pret nevēlamu elementu le-braukianu.
IŖs esam Ieinteresēti skatītāji un rū-
5H!«"''^!?I!^ - Portugāles vie-dottl
attlecnjā pret notikumiem Korejā
deklarējis ministru prezidents Salazan.
Runājot par eventuālo nākošo pssaulei
karu, Stflazars izteica pārliecftu, kiTtebā.
ķajā gamjumā no vistai pasaules valstīm
lai karā neitrālas varēfoTSSct^
re-
» ^ ' — t . * ^ . tikai
Sveica un Zviedrija.
n.ssi y l n fttpni poadju retervas vIe-
UsS AēttdHem aizUegts komflalsta laik*
t ā i u ^ t ^ n « ^ f Volksbote par Iedzīvo*
āju kūdlianu uz nemieriem Riatumvā*
J2i J?}^ āpsoUJulM dot kopskaitā
2 f f J ^ ^ i ^ P « ^ * KorejMkSSfl.
li??JLi^y?* kontingentu, kai vai nu
^•"Vērii vlesfltfla zlmun neUtla-w
M vlesmnif pUlaik rakĀjU Udam
ngtorāna viesim rēķinu muktaiSKS
vliiltttoaclenu d S S » mi rolra mSS-g
M K b « s lzdel5S8S S u S S i ° SS
nSg!2jtStklra.SmSāJs Pse^k^aMs kbisjutšltaās Jnaemlie lavs glalv^u
i^JurH^SiLtī!?^^J J^i tnUdenoms Ikelvaessēt um >V i1»-^
Sna»^?* braucējs var nodro*
kĒii,?^"."^"^*? sēdvietu vēlamā iml- SSif ^P^i^ Vietu
kartes daWUamas fitrvUd^nu līniju gala
.-?iS?^™« WroJ«-
1 J y5LS*'"^J? ariācijas kaŗavlm aa
ma 2 J ! ^ * Pallaik Jau stadonēti Ang-
UJl, ^ 0 Reutera aģentūra. r / L S , « saucamā tautas kāme- 2.iiī!r}f" apstiprināja Austrumvādjaa-
PoUJas līgumu, kas nosaka Oderas-Nd- S 2^*;.?^ ^^^^ Sēdē trflU Siir^^S.^ ^ austrumu CDU prlett-
« J j Nušķe balsošanas laikā zāU atjtāja. 5S!F*J*?5* "Vienbalsīgi" pieņēma vā­jumi
bqtu vajadzīgs kid. labi a t ^ Ķ "^^^ .^S-?*!J2JJ^''2?«^^»»-|J^ ar tt kg teti monēta nozagta